Sociālais rehablitētājs - Liepājas Universitāte

LIEPĀJAS UNIVERSITĀTE
PIRMĀ LĪMEŅA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS STUDIJU
PROGRAMMA
SOCIĀLAIS REHABILITĒTĀJS
(KODS 41762)
Studiju programmas pašnovērtējuma ziņojums 2009./2010. studiju gadā
Studiju programmas direktore
Mg. paed. Svetlana Lanka
Apstiprināts
Senāta sēdē
2010. gada 21. jūnijā. Protokola Nr.11
Senāta priekšsēdētāja:
Z.Gūtmane, asoc.prof.
Liepāja 2010
1

Saturs
1. Programmas mērķi un uzdevumi, pēc programmas apguves iegūstamie studiju
rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā.......................................................3
2.Programmas organizācija, programmas plāna atbilstība augstskolas mērķiem un
uzdevumiem, programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība………………..4
3. Programmas lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru un citu studiju
pasākumu apraksta anotācija ……………………………………….……………...4
4.Vērtēšanas sistēma (vērtēšanas metožu izvēles pamatojums un rezultātu
analīze)……………………………………………………………………………..5
5. Programmas praktiskā īstenošana (studiju metodes un formas, akadēmiskā
personāla pētniecības darbība un tā ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana
pētniecības
projektos)……………………………..……………………………………………5
6. Programmas perspektīvais novērtējums…………………………………………7
6.1. Atbilstība valsts akadēmiskās/profesionālās izglītības
standartam…………..……………………………………………………………...7
6.2 Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem
gadiem.......................................................................................................................7
7.Studējošie………………………………………………………………………...8
7.1 Studējošo skaits programmā…………………………………………….……..8
7.2 Pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits…………………………………….....8
7.3 Absolventu skaits……………………………………………………...….……8
7.4 Studējošo aptaujas un to analīze………………………………………….……8
7.5 Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā…………………………....8
8. Programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums…………………9
9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums(materiāli tehniskais un
metodiskais nodrošinājums)……………………………………………………...11
10. Ārējie sakari………………………………………………………………...11
11. Studējošo iespējas turpināt studijas citā studiju programmā vai augstskolā...12
Secinājumi
12. Programmas attīstības plāns
2

1. Programmas mērķi un uzdevumi, pēc programmas apguves
iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā
Liepājas Universitātē (LiepU) izstrādātā studiju programma „Sociālais
rehabilitētājs” tiek realizēta no 2004.gada 1.septembra nepilna laika studijās
(akreditācijas komisijas 2006. gada 31. maija lēmums Nr. 1035).
Studiju programma „Sociālais rehabilitētājs” ir pirmā līmeņa profesionālās
augstākās izglītības studiju programma ( LR Izglītības klasifikācijas kods 41762).ar
iegūstamo kvalifikāciju sociālais rehabilitētājs ( LR Profesiju klasifikatora kods
346102).
Studiju programmas mērķis: realizēt kvalificētu, konkurētspējīgu darba tirgū
sociālās rehabilitācijas speciālistu sagatavošanu, lai nodrošinātu sabiedrību ar sociālā
darba vērtībām atbilstošiem sociālajiem pakalpojumiem, tādējādi sekmējot sociāli
izolēto grupu iekļaušanos sabiedrībā.
Studiju programmas uzdevumi:
• dot iespēju apgūt zināšanas, nodrošinot izpratni par:
- sociālo problēmu būtību, to rašanās cēloņiem un attīstību;
- sociālās politikas saturu un tās pilnveidošanas principiem;
- labklājības sistēmu: pamatprincipiem, darbības mērķiem, šīs sistēmas
pamatelementu funkcionēšanu;
- sociālā darba būtību, sociālā darbinieka profesionālo darbību dažādos
līmeņos;
• nodrošināt nepieciešamās zināšanas sociālajās zinātnēs, tādējādi ļaujot skatīt
sabiedrības un indivīda mijiedarbību sociālo problēmu kontekstā;
• iepazīstināt ar sociālās rehabilitācijas būtību, sniegt priekšstatu par sociālās
rehabilitācijas modeļiem Latvijā un pasaulē;
• veicināt profesionālo iemaņu apgūšanu, plānot, vadīt un organizēt sociālās
aktivizēšanas darbu tā, lai veicinātu klienta iekļaušanos sabiedrībā, kā arī
nodrošinot vispusīgas prakšu iespējas sociālajā rehabilitācijā;
• pilnveidot studentu specifiskās zināšanas un prasmes sociālajā rehabilitācijā,
atbilstoši sociālā rehabilitētāja profesijas standartam;
• sekmēt studentu radošās un sociālās aktivitātes, kā arī tālākizglītības
motivāciju.
Studiju ilgums:
• 2,5 gadi nepilna laika neklātienes studijas.
Studiju programmas apjoms: 80 KRP.
Iegūstamā kvalifikācija: sociālais rehabilitētājs.
Iegūstamais diploms: pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms.
Prasības kvalifikācijas ieguvei:
- sekmīga profesionālo zināšanu un prasmju apliecinoša teorētiskā kursa
apguve;
- sekmīga profesionālo prakšu programmas izpilde, kas apliecina profesionālo
kompetenci;
- izstrādāts un sekmīgi aizstāvēts kvalifikācijas darbs.
3

2. Programmas organizācija, programmas plāna atbilstība
augstskolas mērķiem un uzdevumiem, programmas iekšējās
kvalitātes mehānisma darbība
Studiju programmas struktūras un organizācijas izstrādei izmantoti Latvijas
augstākās izglītības sistēmu reglamentējoši normatīvie dokumenti, tai skaitā Latvijas
Republikas Izglītības likums, Latvijas Republikas Ministru kabineta (LR MK)
noteikumi Nr. 141; 20.03.2001., Sociālā rehabilitētāja profesijas standarts
(reģistrācijas Nr. PS 0134).
Plānojot studiju programmas organizatoriskos aspektus, tiek ņemtas vērā
potenciālo darba devēju rekomendācijas, sociālās rehabilitācijas institūciju darba
pieredze Latvijā un ārvalstīs, kā arī mācībspēku kvalifikācijas atbilstība studiju
programmas specifikai.
3. Programmas lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru
un citu studiju pasākumu apraksta anotācija
Studiju programmas struktūra, atbilstoši LR MK noteikumiem Nr.141, ir
šāda:
• vispārizglītojošie studiju kursi;
• nozares teorētiskie studiju kursi;
• prakses;
• kvalifikācijas darbs.
Vispārizglītojošie studiju kursi / Vispārizglītojošo studiju kursu apjoms ir 20
kredītpunkti. Tie sekmē studentu izpratni par sociālekonomiskajiem procesiem valstī
un pasaulē, veicina viņu komunikatīvās pamatiemaņas, attīsta informācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmes un pētnieciskās darbības iemaņas.
Saskaņā ar grozījumiem MK 2001. gada 20.marta noteikumos Nr.141 ‘’
Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu (MK
noteikumi Nr.347, Rīga 2007. gada 29.maijā (prot.Nr.31 25&) vispārizglītojošo
studiju kursu sadaļā tika ietverts studiju kurss – Projektu vadības pamati (1KRP)
Nozares studiju kursi Nozares studiju kursu apjoms ir 36 kredītpunkti./ To
apguve sekmē izpratni par izvēlēto profesiju, attīsta sociālā rehabilitētāja darbā
nepieciešamās kompetences, nodrošina sociālā rehabilitētāja kvalifikācijas ieguvei
vajadzīgu gan teorētisku, gan arī praktisku iemaņu apguvi.
Prakses. Studiju programmā ir paredzētas trīs prakses, tajās studentiem ir iespējams
praktiski aprobēt iegūtās teorētiskās zināšanas, iepazīt sociālos pakalpojumus
organizējošas un sociālo rehabilitāciju realizējošas institūcijas, kurās strādā sociālie
rehabilitētāji, kā arī dod studentiem iespēju pārliecināties par savu atbilstību
izvēlētajai profesijai. Prakšu apjoms ir 16 kredītpunkti.
Kvalifikācijas darbu students izstrādā un aizstāv, apliecinot savu teorētisko un
praktisko sagatavotību sociālā rehabilitētāja profesionālajai darbībai. Kvalifikācijas
darbam paredzēti 8 kredītpunkti.
Nav izmaiņu
Lekciju, semināru, praktisko darbu un patstāvīgā darba īpatsvars
studiju programmā.
4

4. Vērtēšanas sistēma (vērtēšanas metožu izvēles pamatojums un
rezultātu analīze)
Nav izmaiņu
5. Programmas praktiskā īstenošana (studiju metodes un formas,
akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme uz studiju
darbu, studējošo iesaistīšana pētniecības projektos)
Studiju programmas mērķu un uzdevumu realizācija tiek īstenota LiepU
Pedagoģijas fakultātē. Studiju jomā sadarbojas ne vien studenti un mācībspēki, bet
arī akadēmija ar citām Latvijas un ārvalstu (Lietuva, Igaunija, Dānija, Nīderlande,
Norvēģija u.c.) izglītības un sociālām iestādēm un institūcijām. Sadarbība
raksturojama šādos virzienos: studiju programmas saskaņošanā, pārraudzībā un
izvērtēšanā (ekspertu līmenī), atbalstā un īstenošanā (lektoru, konsultantu, prakses
vadītāju u.c. statusā). Studiju programmā ir ievērota profesionālās augstākās
izglītības studiju programmas specifika: orientācija uz teorētisko zināšanu
nepārtrauktu nostiprināšanu praktiskajās nodarbībās un patstāvīgā praksē.
Programmas saturs nodrošina pietiekamu vispārējās un profesionālās izglītības
līmeni, veicina profesionālās kompetences pilnveidi.
Studiju metodes, tehnoloģijas, to izvēles pamatojums
Studiju programmas apguve notiek lekcijās, semināros, praktiskajos darbos,
patstāvīgajās studijās, praksēs, plānojot un realizējot gan tradicionālās, gan
inovatīvās tehnoloģijas, formas un metodes. Tiek praktizētas tādas interaktīvās
studiju formas un metodes kā problēmorientētas studijas, diskusijas, kritiskās
domāšanas pieeja, kooperatīvās studijas, „prāta vētras” un projekti.
Studentu un mācībspēku sadarbības efektivizēšanai līdzās auditoriju darbam
vai citām kontaktnodarbībām tiek praktizēta saziņa ar elektroniskā pasta
starpniecību.
Studiju programmas satura realizācijas formas tiek plānotas tā, lai sekmētu
topošo sociālo rehabilitētāju gatavību analizēt situāciju nākošajā darba vietā, attīstot
prasmes analizēt, informēt, komunicēt, novērtēt, organizēt, plānot, atbalstīt,
sadarboties un strādāt komandā, ievērot nediskriminējošu praksi u.t.t. To panāk,
zināšanas un prasmes nostiprinot praktikumos, praksēs, pētnieciskajā darbībā.
Nozīmīgs ir studentu patstāvīgais darbs, kuru sekmē dažādu resursu izmantošanas
iespējas: LiepU bibliotēkas lasītavas un abonementa fondi, interneta tīkls, sadarbība
ar dažādām valsts, pašvaldību un sabiedriskajām organizācijām un institūcijām gan
Liepājā, gan Latvijā.
Prakses organizācija, saturs, mērķis un uzdevumi, darba formas un
aizstāvēšanas procedūra tiek plānota, ņemot vērā studentu teorētisko un praktisko
sagatavotību konkrētajā studiju posmā. Prakšu vadīšanā iesaistās LiepU mācībspēki
un praktiķi no Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta, Jauniešu dienas aprūpes un
rehabilitācijas centra, Liepājas Neredzīgo biedrības, Valsts probācijas dienesta
Liepājas teritoriālās struktūrvienības u. c. Prakses aizstāvēšanā izmanto prakšu laikā
izveidotās prakses mapes, kurās ir ietverts materiāls, kas sekmē studentu izpratni par
sociālos pakalpojumus sniedzošajām institūcijām, attiecību jomu dažādās institūcijās
un atspoguļo studenta personisko veikumu un profesionālo izaugsmi konkrētās
sociālās rehabilitācijas prakses laikā. Prakses noslēguma konferencēs piedalās
5

speciālisti no Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta un tā pakļautībā esošajām
institūcijām.
Valsts noslēguma pārbaudījumu veido studiju laikā pēctecīgi izstrādāts
kvalifikācijas darbs. Tā izstrādē studenti izmanto studiju programmas apguvē
izmantotās zināšanas, akcentējot izpratni par sociālā rehabilitētāja profesiju un
apliecinot savu teorētisko un praktisko kompetenci.
Studentu zinātniski pētnieciskā darbība ir paredzēta visā studijām
paredzētajā laika posmā.
Pētnieciskā darba elementi daļēji iekļauti arī prakšu mapēs un prakšu
noslēguma atskaitēs.
Studenti tiek ievadīti pētnieciskajā darbā pakāpeniski, vienlaikus saskaņojot
ar mācībspēkiem savas pētnieciskās darbības ieceres un iespējas apgūstamā kursa
ietvaros.
Otrajā un trešajā studiju gadā turpinās iecerētā pētnieciskā darbība, kura
aizsākta pirmajā studiju gadā. Sadarbībā ar zinātnisko vadītāju, bāzējoties uz visām
studijās iepriekš iegūtajām teorētiskajām un praktiskajām zināšanām, students
izstrādā kvalifikācijas darbu. Tā izstrādi reglamentē LiepU Zinātnes padomē
apstiprinātie metodiski norādījumi „Studiju darbu rakstīšana un noformēšana”.
Studiju programmā plānotā studentu pētnieciskā darbība ir pietiekama un
atbilstoša pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas mērķu un
uzdevumu sasniegšanai.
2009./2010. studiju gadā tika izstrādāti un aizstāvēti kvalifikācijas darbi par
sociālajā darbā aktuālām problēmām:
1. Probācijas dienesta loma notiesāto un bijušo ieslodzīto sociālajā rehabilitācijā.
2. Azartspēļu atkarības sociālās rehabilitācijas iespējas.
3. Bērnu nama audzēkņu sagatavošana patstāvīgai dzīvei – sociālo prasmju
veidošana.
4. Sociālās rehabilitācijas nozīme alkoholatkarīgo personu atveseļošanā ārstniecības
iestādē.
5. Vardarbība pret sievieti kā sociāla problēma.
6. Darba terapijas kā rehabilitācijas veids radošajās darbnīcās.
7.Vecu cilvēku sociālās rehabilitācijas iespējas veselības krīzes situācijās Liepājas
pilsētā.
8. Rehabilitācijas process Sociālā aprūpes centrā ‘’Iļģi’’.
9.Sociālā rehabilitācija personām ar garīgās attīstības traucējumiem sociālās aprūpes
institūcijā.
10. Sociālā rehabilitācija klientiem ar kustību traucējumiem.
11. Ģimene un riska faktori – valstiska problēma sociālā darba aspektā.
Studiju programmas praktiskajā realizācijā studiju tehnoloģijas, darba
metodes un formas ir izvēlētas tā, lai kvalifikāciju ieguvušais speciālists ir apguvis
sociālā rehabilitētāja profesijas standartā paredzētās zināšanas un prasmes, un lai
viņš varētu realizēt profesijas standartā paredzētos pienākumus un uzdevumus.
Padomdošana studijās tiek realizēta saskaņā ar studiju programmas specifiku.
Atbilstoši LiepU studiju procesa organizācijai reizi nedēļā katrs mācībspēks garantē
iespēju studentam konsultēties individuāli par viņu interesējošiem jautājumiem.
Atbalsta sniegšana un padomdošana notiek operatīvi, līdzko studentam rodas tāda
nepieciešamība, un to veic gan studiju programmas direktors, gan studiju
programmā iesaistītie mācībspēki, gan arī dažādu struktūrvienību un administrācijas
darbinieki ( Studiju daļa, Informācijas un sabiedrisko attiecību daļa, Studentu
padome u.c.).
6

6. Programmas perspektīvais novērtējums
6.1. Atbilstība valsts profesionālās izglītības un profesijas standartam
Nav izmaiņu
Atbilstība pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam
Nav izmaiņu
6.2. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem
gadiem
Studiju izvērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa: Studiju programmas
realizācija ir aktuāla Latvijas izglītības problēmu kontekstā. Nacionālajā programmā
„Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju infrastruktūras un
aprīkojuma uzlabošana’’ (Eiropas reģionālās attīstības fonds), kā galvenais mērķis
uzsvērts – sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jomā ir klientu
individuālajām vajadzībām un kvalitātes prasībām atbilstošu daudzveidīgu un
efektīvu pakalpojumu attīstība, kā realizācijai ir nepieciešami profesionāli sagatavoti
sociālā darba speciālisti, tai skaitā arī sociālie rehabilitētāji. Sociālo pakalpojumu
attīstība ir būtisks Latvijas sociālās politikas mērķis, kā arī svarīgs priekšnoteikums
mazaizsargāto sabiedrības grupu sociālās atstumtības mazināšanai. Viens no
faktoriem, kas kavē kvalitatīvu klientu vajadzību izvērtēšanu un sociālo
pakalpojumu attīstību ir profesionālu sociālā darba speciālistu nepietiekamība, kā arī
ekonomiskās krīzes ietekme uz darbinieku skaita samazināšanu.. Tādējādi realizējot
studiju programmu ’’Sociālais rehabilitētājs’’, tiek dota iespēja praktiķiem un
citiem interesentiem iegūt sociālā rehabilitētāja kvalifikāciju, kuras aktualitāti
nosaka ‘’Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums’’ ( spēkā no 2003. gada
1. janvāra), kas 6. nodaļā nosaka personas, kurām ir tiesības sniegt sociālās
rehabilitācijas pakalpojumus, pieprasot visiem sociālās labklājības sistēmas sociālo
rehabilitāciju realizējošiem praktiķiem no 2008. gada 1.janvāra I līmeņa
profesionālo augstāko izglītību sociālajā rehabilitācijā.
Apkopojot 2009./2010.studiju gada sociālo rehabilitētāju prakses
novērtējumus no darba devēju puses var atzīmēt, ka darba devēji pozitīvi atzīmē:
• labas prasmes darba plānošanā;
• augsta atbildības sajūta;
• labas komunikatīvās un sadarbības prasmes gan ar klientiem, gan ar
darbiniekiem;
• laba teorētiskā sagatavotība;
• augstas zināšanas sociālajā darbā;
• profesionālās ētikas normu pārzināšana un pielietošana praksē.
Prakses novērtējuma vidējā atzīme ir 9 balles.
Studiju programmas absolventu iespējas darba tirgū: izvērtējot šodienas
prioritātes darba tirgū un Labklājības ministrijas statistikas datus, var secināt, ka
sociālā darba sfērā pieprasījums turpmāk samazināsies, tomēr vēl joprojām ir
nepieciešami dažāda līmeņa speciālisti, no kuriem nozīmīgi ir kvalificēti sociālie
rehabilitētāji.
7

7. Studējošie
7.1. Studējošo skaits programmā
Studējošo skaits studiju programmā ‘’ Sociālais rehabilitētājs’’ uz 2009. gada 1.
septembri nepilna laika studijās bija 12 studenti.
Izvēle studēt konkrētajā studiju programmā ir motivēta sekojoši: teorētisko
zināšanu papildināšana; atbilstošas kvalifikācijas iegūšana, saistībā ar „Sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma’’ realizācijas aktualitāti laika posmā līdz
2008. gada 1. janvārim; perspektīva saglabāt un iegūt darbu izvēlētajā specialitātē,
kurā bieži vien darbu veic neprofesionāļi.
7.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits
2009./2010. studiju gadā studiju programmā ‘’Sociālais rehabilitētājs’’ netika
imatrikulēts neviens studējošais. Iemesls – netika nokomplektēta grupa.
7.3. Absolventu skaits
Studiju programmu 2009.gada decembrī absolvēja 12 personas.
Apzinot situāciju par 2009./2010. studiju gada absolventu iekļaušanos darba
tirgū, var secināt, ka 5 studiju programmas absolventi ir iekļāvušies darba tirgū
atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai.
7.4. Studējošo aptaujas un to analīze
Studējošo aptaujas rezultāti pašnovērtējuma periodā liecina, ka studiju
programmā studējošie kopumā ir apmierināti ar izvēlēto studiju programmu un
studiju darba organizāciju, pamatojot to gan ar iespēju savienot darbu ar studijām,
gan studiju procesā nodrošināto iespēju iepazīties ar nozares specifiku ne tikai
kontaktstundu laikā, bet arī ārpus lekcijām, gan uzsverot mācībspēku sagatavotību
un kompetenci attiecīgajā jomā, gan arī vērtēšanas objektivitāti un pasniegšanas
stilu, kā arī sagatavoto un piedāvāto izdales materiālu saturu un kvalitāti, savlaicīgu,
pilnvērtīgu informācijas sniegšanu, kas saistīta ar LiepU aktualitātēm un izmaiņām
nodarbību sarakstā gan no programmas direktora puses, gan LiepU interneta mājas
lapā ievietotās informācijas.
Kā studijas ārzemēs kavējoši faktori joprojām tiek minēti – svešvalodu
zināšanu trūkums, kā arī nepieciešamība strādāt.
Kā neadekvāta tiek minēta studiju maksa (800 Ls studiju gadā), īpaši, trešajā
studiju gadā (400 Ls) (prakse (7KRP), kura noris ārpus LiepU, un kvalifikācijas
darba izstrāde un aizstāvēšana)
7.5.Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā
50 % studentu, kuri pašnovērtējuma periodā studēja programmā „Sociālais
rehabilitētājs’’, ir ar pieredzi sociālo pakalpojumu sniegšanas jomā.
8

Tādējādi studentu viedoklis tiek izzināts, analizēts un iespēju robežās
iestrādāts studiju programmas satura un organizācijas pilnveidē. Studenti savu
viedokli pauž sarunās un prakses noslēguma apspriedē/ prakses aizstāvēšanā.
Pašlaik studentu priekšlikumi vairāk saistās ar organizatoriskiem aspektiempārbaudījumu
plānošana, kā veiksmīgāk izkārtot nodarbības u.c., mazāk ar studiju
programmas saturu.
Arī prakses atskaišu un aizstāvēšanas materiālu analīze liecina, ka studenti ir
apmierināti ar studiju programmas saturu un studiju procesa organizāciju. Studenti
apzinās izvēlētās profesijas sektoru darba tirgū, ir motivēti un prasīgi pret sevi un
mācībspēkiem. Pateicoties tam, ka studenti ir tik motivēti izvēlētajai profesijai,
prakses laikā ir nostiprinājusies sadarbība ar Liepājas pilsētas Domes Sociālo
dienestu, Jauniešu dienas aprūpes un rehabilitācijas centru, Valsts probācijas
dienesta Liepājas teritoriālo struktūrvienību, Liepājas Cietumu u. c. Arī turpmāk ir
plānotas studentu aptaujas, ar kuru rezultātiem sistemātiski tiks iepazīstināti studiju
programmā iesaistītie mācībspēki.
8. Programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums
Studiju programmas ‘’ Sociālais rehabilitētājs’’ realizāciju, galvenokārt,
nodrošina LiepU Pedagoģijas, Psiholoģijas, kā arī Sociālo zinātņu un vadības un
Matemātikas un informātikas katedras mācībspēki, kā arī pieaicinātie nozares
speciālisti – A.Barča – 9. Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas
priekšsēdētāja; Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta Veco ļaužu dzīvojamās
mājas vadītāja – D.Bikova; Paula Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledžas
Sociālās aprūpes studiju daļas vadītāja D. Erkena; Valsts sociālās aprūpes centra
‘’Kurzeme’’ filiāles ‘’Liepāja’’ metodiķe – V.Latuškēvica; Liepājas Medicīnas
koledžas un ‘’Atklātais fonds bērnu rehabilitācijas centrā iesim’’– lektore
D.Berloviene; Liepājas Speciālās internātskolas direktora vietniece mācību un
audzināšanas darbā K. Žīmante; Valsts sociālās aprūpes centra ‘’Kurzeme’’ filiāles
‘’Liepāja’’ direktora vietniece V. Kadiķe, G. Kronbergs Latvijas Evanģēliski –
Luteriskās baznīcas mācītājs u.c.
Kopumā studiju programmas nodrošināšanā ir iesaistīti 24 mācībspēki: 3 –
profesori; 1 - asociētais profesors; 3 – doktori; pārējie 8 LiepU mācībspēki un 9
pieaicinātie nozares speciālisti ir ar maģistra grādu.
Pašnovērtējuma periodā divi studiju programmā iesaistītie mācībspēki
eksmatrikulēti kā doktora programmu izpildījuši /Daugavpils Universitāte -S.Lanka,
D.Erkena.
Programmā strādājošie mācībspēki aktīvi ir iesaistījušies dažāda rakstura
projektos.
ES struktūrfondu nacionālās programmas projekts / D.Erkena – eksperte/;
Norvēģijas nevalstiskās organizācijas projekts ’’Dans Uten Grenser’’/
V.Latuškēvica – koordinātore Latvijā/
2009. gada15.oktobris – līdz šim brīdim – starptautisks projekts ‘’ Development of
rehabilitation and reintegration programme for children using drugs’’ / S.Lanka/
2009.gada septembris – līdz šim brīdim – dalība Leonardo da Vinči projektā -
RELAIS PLUS. Transfert d’innovation pour developper la relation d’aide aux
publics en situation d’abando (enfants,adolescents, personnes āgees) En Europe –
9

RELAIS PLUS (dalībvalstis -Francija, Rumānija, Grieķija, Slovēnija, Latvija)/
A.Līdaka, S.Lanka, I.Vereščagina, I.Strazdiņa, D.Bikova, A.Samuseviča,/
Mācībspēku sastāva kvalitatīva analīze atklāj zinātniski pētnieciskās darbības
virzienus, kas gan saturiski, gan organizatoriski ir plānoti atbilstoši studiju
programmas prasībām – Atbalsta grupu izveide un vadīšana sociālā darba klientiem
Liepājas pašvaldībā ( M. Šice); Valsts sociālās politikas realizācija vietējā
pašvaldībā (A.Barča); Brīvprātīgie – nozīmīgs sociālā darba resurss un
demokrātiskas sabiedrības veicinošs faktors (V.Latuškēvica); Supervīzija sociālajā
darbā (I.Vereščagina); Bērnu rehabilitācijas iespējas Liepājā (D. Berloviene);
Sociālā darbinieka kompetenču pilnveidošana studiju procesā (S.Lanka)
2009./2010.studiju gadā mācībspēki piedalījās:
Svetlana Lanka
1. Padziļināta mācību kursa apguvē – Vardarbības un traumatisma profilakse
TEACH VIP (LR Veselības ministrija un Pasaules Veselības organizācija – Rīgā,
2010.gada 27. un 28.aprīlis)
2. Dalība Erasmus intensīvās apmācības programmā ‘’Integrative Teaching in
Multicultural Environment for Teacher Students 2’’, INTIMETS 2 (Turcija,
Sakarijas universitāte, 2010.gada 1. – 12.marts)
3. The 7th International JTEFS/BBCC Conference, "Sustainable Development.
Culture. Education.", THE PARTICIPIANT CONTRIBUTED A POSTER’’
Perfection of the Proffesional Competence of Social Workers in the Context of
Sustainable Development’’.(Daugavpils , 2009. gada 5-8. maijs)
4. IZI 2.zinātniskā konference ''Izglītības kvalitātes dimensijas zināšanu sabiedrībā''
ar referātu '' Ilgtspējīgas izglītības ekonomiskās dimensijas aspekti sociālo
darbinieku sagatavošanā'' (Liepāja, 20010.gada 16.aprīlī)
5. 2. starptautiskā zinātniskā konference "Sociālā pedagoģija: Izglītības un sociālās
vides mijiedarbības sociāli pedagoģiskais aspekts", referāts "Likumdošanas
realizācija atkarību profilaksē". (Liepāja, 2009.gada 4. decembrī)
6. 4.Sociālā darba konference "Aktualitātes sociālajā darbā"- referāts – Aktualitātes
sociālā darba izglītībā. (Liepāja, 2010. gada 12.februāris).
Irīna Vereščagina :
1. 2.starptautiskā zinātniskā konference "Sociālā pedagoģija: Izglītības un sociālās
vides mijiedarbības sociāli pedagoģiskais aspekts", referāts "Sociālo pedagogu un
sociālā darba speciālistu sadarbības aktualitātes". (Liepāja, 2009.gada 4. decembrī)
2. 4.Sociālā darba konference "Aktualitātes sociālajā darbā"- piedalīšanās un
sekcijas vadīšana. (Liepāja, 2010. gada 12.februāris).
Irina Strazdiņa:
2.starptautiskā zinātniskā konference "Sociālā pedagoģija: Izglītības un sociālās
vides mijiedarbības sociāli pedagoģiskais aspekts", referāts "Krīze un personības
pašrealizācijas iespējas". (Liepāja, 2009.gada 4. decembrī)
Monta Šice:
SIA "PKC" (Pašvaldību konsultāciju centrs) apguva profesionālās apmācības kursu -
22 stundas "Uzvedības korekcijas apmācību programma augsta riska grupas
vecākiem" (Sertifikāts)
10

Vinita Latuškēvica :
Padziļināta mācību kursa apguvē – Vardarbības un traumatisma profilakse TEACH
VIP (LR Veselības ministrija un Pasaules Veselības organizācija – Rīgā, 2010.gada
27. un 28.aprīlis)
Vineta Trumsiņa:
Dalība Erasmus intensīvās apmācības programmā ‘’Integrative Teaching in
Multicultural Environment for Teacher Students 2’’, INTIMETS 2 (Turcija,
Sakarijas universitāte, 2010.gada 1. – 12.marts)
Aija Barča
4.Sociālā darba konference "Aktualitātes sociālajā darbā"- referāts plenārsēdē –
Aktualitātes sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā. (Liepāja, 2010. gada
12.februāris).
9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums
LiepU infrastruktūra, intelektuālie un materiālie resursi ir pietiekami, lai
realizētu studiju programmu „Sociālais rehabilitētājs”.
Studiju procesa nodrošināšanā tiek izmantotas teLiepUs trīs studiju korpusos,
bibliotēku, Vispārīgās pedagoģijas katedras, Psiholoģijas katedras resursus, kā arī
2007. gadā izveidotā Izglītības zinātņu institūta (IZI) Pilsoniskās izglītības centra un
Sociālā darba pētniecības un studiju centru resursus. Nozīmīgas ir iespējas izmantot
LiepU Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas, kā arī Ārzemju sakaru daļas
resursus, pieredzi, kontaktus, materiāli tehnisko un intelektuālo bāzi.
Svarīga institūcija studiju programmas „Sociālais rehabilitētājs” nodrošināšanā ir
LiepU bibliotēka. Bibliotēka strādā ar LiepU lokālajā datortīklā iekļauto integrēto
informācijas sistēmu „ALISE”, elektroniskajā katalogā ir atrodama informācija par
saņemtajiem iespieddarbiem, sākot no 1980.gada. Bibliotēkā ir datorlasītava ar
patstāvīgo interneta pieslēgumu. Bibliotēka abonē datu bāzes: EBSLO, Leta,
Lursoft, NAIS. Bibliotēkas fondos atrodas grāmatas, mācību līdzekļi, periodika, kas
ir izdota Latvijā un ārvalstīs. Tā kā studiju programma ir samērā jauna, tad
abonementā un lasītavā pieejamie izdevumi ir kvantitatīvi palielināmi. Bibliotēkas
fondi un bibliotēkā ar interneta un starpbibliotēku vienošanās palīdzību pieejamie
fondi ir pietiekami, lai studiju programma tiktu sekmīgi realizēta.
Studiju programmas metodisko nodrošinājumu papildina arī mācībspēku iegūtie
materiāli starptautiskos projektos, konferencēs, kā arī studiju programmu
absolvējušo studentu izstrādātie un aizstāvētie kvalifikācijas darbi, kuri apskatei ir
pieejami mediotēkā Baseina ielā 9.
Studiju programmas materiāli tehnisko un metodisko nodrošinājumu, kā arī
studiju resursus var uzskatīt par apmierinošiem studiju programmas realizācijai,
tomēr papildināmiem studiju programmas kvalitatīvai izaugsmei.
10.Ārējie sakari
Studiju programmas attīstības pamatos ir kontakti ar ārvalstu augstskolām:
Toronto Child Psychoanalytic Programme Kanādā, Rietumanglijas Universitāti
11

Bristolē, Bekeščobas augstskolu Ungārijā, Tartu Universitāti Igaunijā, Sogn og
Fjordanes koledžu un Bergenas Universitāti Norvēģijā.
Nozīmīgi vērtējama ir I.Vereščaginas darbība profesionālajās padomēs un
asociācijās:
• LR Labklājības Ministrijas Sociālā darba speciālistu sadarbības padomes
locekle;
• LR Sociālo darbinieku Asociācijas valdes locekle.
• Sabiedriskas organizācijas- Starptautiskās sadraudzības Padomes Latvijas
nodaļas biedre.- (Brīvprātīgo kustība.)
Turpinās 2007. gadā aizsāktā A.Līdakas un S. Lankas dalība darba grupā par
aktualitātēm sociālajā darbā ilgtspējīgas attīstības un ilgtspējīgas izglītības un sociālā
darba aktualitāšu izpētē un realizācijā Baltijas un Melnās jūras baseina valstīs (
2007. gads Ungārija- Debrecenas Universitātē; 2008. gads Turcija – Anadolas
Universitātē, 2009.gads Daugavpils Universitātē), kā arī A.Līdakas, S.Lankas un
I.Vereščaginas regulāra līdzdalība Latvijas sociālā darba izglītības programmu
vadītāju sanāksmēs un Sociālā darba izglītības un pētniecības padomes sēdēs.
Sadarbība ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām organizācijām
Studiju programmā ir izveidojusies veiksmīga un sistemātiska sadarbība ar
Liepājas pilsētas Domes Sociālo dienestu un tā pakļautībā esošajām
struktūrvienībām, Liepājas Neredzīgo biedrību, Liepājas Medicīnas koledžu, Bērnu
sociālās aprūpes centru ‘’Liepāja’’.
11. Studējošo iespējas turpināt studijas citā studiju programmā vai
augstskolā
Studiju programmas likvidācijas, reorganizācijas vai citu izmaiņu rezultātā,
studiju programmā studējošajiem ir iespēja turpināt studijas Sociālā darba un
sociālās pedagoģijas augstskolā „ Attīstība’’. (Pamatojums- 2003.gada 5. decembrī
noslēgtais Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas ‘’ Attīstība’’ un LIEPU
sadarbības līgums)
Secinājumi:
Izvērtējot 2009./ 2010. studiju gada studiju programmas attīstības plānā
iekļautos uzdevumus un realizētās aktivitātes studiju programmas sekmīgai
realizācijai, var akcentēt vairākas pozitīvas izmaiņas:
1. Darba devēju pozitīvās atsauksmes un vērtējumus studentu profesionālās
prakses raksturojumos, kā arī ieinteresētību dalībā prakses noslēgumu
konferencēs ( I.Pūķe/ Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta direktore,
S.Altāne /Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta direktora vietniece/, D.
Bikova / Liepājas pilsētas Domes Veco ļaužu dzīvojamās mājas
vadītāja/A.Dedkovs / Liepājas pilsētas domes Sociālās dzīvojamās mājas
vadītājs / u.c.
2. Piesaistītas jaunas pašvaldības prakšu nodrošināšanā (Apvienotā
Jaunlutriņu un Šķēdes pagastu pārvalde; Auces novada Sociālais dienests
Bēnes pagastā; Salacgrīvas novada domes Sociālais dienests.
12

3. Turpinās veiksmīgu sadarbību ar studiju programmas absolventu,
praktizējošu sociālo rehabilitētāju, iesaistīšanos profesionālo prakšu
realizācijā. / S.Altāne /Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta direktora
vietniece, A.Salmiņa, Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta sociālā
darbiniece /, A.Dedkovs/ Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta Sociālās
dzīvojamās mājas vadītājs u.c.
4. A.Līdakas, S.Lankas un I.Vereščaginas regulāra līdzdalība Latvijas sociālā
darba izglītības programmu vadītāju sanāksmēs un Sociālā darba izglītības
un pētniecības padomes darbā.
5. Studiju programmas materiāli tehnisko un metodisko nodrošinājumu, kā arī
studiju resursus var uzskatīt par apmierinošiem studiju programmas
realizācijai, tomēr papildināmiem studiju programmas kvalitatīvai
izaugsmei.
6. Pārskata pieredze liecina, ka nepieciešams izvērtēt studiju programmas
efektivizēšanu un popularizēšanu, kā arī studiju maksas samazināšanu.
13

Nr.
p.k
.
12. Studiju programmas attīstības plāns
2009. – 2010. gadam
Veicamie uzdevumi Priekšlikumi Izpildes
laiks
1. Studentu prakšu satura,
organizācijas analīze,
atgriezeniskās saiknes
efektivizēšana pēc prakses
no studentu un darba devēju
puses
2. Sociālās rehabilitācijas
speciālistu iesaistīšana
studiju programmas
realizācijā
3. LiepU bibliotēkas fondu
papildināšana: teorētiskās
literatūras iegāde,
mācībspēku izstrādāti
metodiskie materiāli
4. Studiju programmas satura
un organizācijas kvalitātes
izvērtējums
Organizēt sistemātiskas,
kvalitatīvas prakšu
noslēguma konferences;
analizēt studentu
atskaites, darba devēju
iesniegtos materiālus:
studentu darba
raksturojumus; anketu un
aptauju materiālus
Aktivizēt sadarbību ar
Liepājas pilsētas Domes
Sociālā dienesta
speciālistiem un
Kurzemes u. c. reģionu
valsts un pašvaldību
sociālās rehabilitācijas
institūciju speciālistiem
Sadarboties ar LiepU
bibliotēku, plānojot un
realizējot nepieciešamās
literatūras un periodikas
iegādi
Sistemātiski izvērtēt
studentu, potenciālo
darba devēju, mācībspēku
viedokļus, īstenot
ieteikumus
Sistemātiski
atbilstoši
stud.plānam-
pēc
prakses
Atb.
izpildi
S.Lanka
par
Izpildītāji
S.Lanka,
I.Damber
ga
Sistemātiski S.Lanka S.Lanka
I.Verešča
-gina
Gaidāmais
izpildes
apliecinājums
/ novērtējums
Prakšu
satura,
organizācijas,
uzdevumu un
atskaites
sistēma
Realizēts
Profesionāļu
piesaiste
studiju
programmas
realizācijā
Realizēts
Sistemātiski S.Lanka A.Kairēna Studiju
programmas
realizācijai
atbilstoši
LiepU
bibliotēkas
fondi
Realizēts
Sistemātiski
(vismaz
reizi
semestrī)
S.Lanka, S.Lanka Pašnovērtēju
ma ziņojumā
ietverts
studiju
programmas
realizācijas
un
pārskats
Realizēts
attīstības
5. Uzņemšanas rezultātu
analīze studiju programmas
nepieciešamības un
perspektīvu noteikšanai
Izvērtēt uzņemšanas
rezultātus
Sistemātiski
(pēc
ikgadējās
uzņemšanas)
S.Lanka
UK
sekretāre;
Program
mas
direktore
Uzņemšanas
rezultātu
analīzes
apkopojums
Realizēts
14

Nr.
p.k
.
Studiju programmas attīstības plāns
2010. – 2011. gadam
Veicamie uzdevumi Priekšlikumi Izpildes
laiks
1. Studentu prakšu satura,
organizācijas analīze,
atgriezeniskās saiknes
efektivizēšana pēc prakses
no studentu un darba devēju
puses
2. Sociālās rehabilitācijas
speciālistu iesaistīšana
studiju programmas
realizācijā
3. LiepU bibliotēkas fondu
papildināšana: teorētiskās
literatūras iegāde,
mācībspēku izstrādāti
metodiskie materiāli
4. Studiju programmas satura
un organizācijas kvalitātes
izvērtējums
Organizēt sistemātiskas,
kvalitatīvas prakšu
noslēguma konferences;
analizēt studentu
atskaites, darba devēju
iesniegtos materiālus:
studentu darba
raksturojumus; anketu un
aptauju materiālus
Aktivizēt sadarbību ar
Liepājas pilsētas Domes
Sociālā dienesta
speciālistiem un
Kurzemes u. c. reģionu
valsts un pašvaldību
sociālās rehabilitācijas
institūciju speciālistiem
Sadarboties ar LiepU
bibliotēku, plānojot un
realizējot nepieciešamās
literatūras un periodikas
iegādi
Sistemātiski izvērtēt
studentu, potenciālo
darba devēju, mācībspēku
viedokļus, īstenot
ieteikumus
Sistemātiski
atbilstoši
stud.plānam-
pēc
prakses
Atb.
izpildi
S.Lanka
par
Izpildītāji
S.Lanka;
I.Verešča
gina
u.c.
Sistemātiski S.Lanka S.Lanka
I.Verešča
-gina
u.c.
Gaidāmais
izpildes
apliecinājums
/ novērtējums
Prakšu
satura,
organizācijas,
uzdevumu un
atskaites
sistēma
Profesionāļu
piesaiste
studiju
programmas
realizācijā
Sistemātiski S.Lanka A.Kairēna Studiju
programmas
realizācijai
atbilstoši
LiepU
bibliotēkas
fondi
Sistemātiski
(vismaz
reizi
semestrī)
S.Lanka,
S.Lanka,
A.Līdaka
D.Bikova
Pašnovērtēju
ma ziņojumā
ietverts
studiju
programmas
realizācijas
un attīstības
pārskats
15

Darba grupas vadītāja:
Studiju programmas direktore
Darba grupas locekļi:
Liepājas pilsētas domes
Sociālā dienesta ‘’ Veco ļaužu dzīvojamās mājas’’
vadītāja:
/S.Lanka/
/D. Bikova/
IZI direktore:
Studentu pārstāvis:
/A.Līdaka/
/ A.Dedkovs/
16