Rīgas Tehniskā universitāte Būvniecības fakultāte Siltuma, gāzes un ...

Rīgas Tehniskā universitāte
Būvniecības fakultāte
Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts
PROGRAMMA MĀCĪBU PRIEKŠMETAM
SŪKŅI, VENTILATORI, KOMPRESORI
BŪK 315
Apjoms – 4 Latvijas kredītpunkti jeb 6 ECTS kredītpunkti
Pārbaudes forma – ieskaite un eksāmens
Rīga, 2006

Programma mācību priekšmetam „Sūkņi, ventilatori, kompresori”
Programma izstrādāta Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedrā (katedras vadītājs prof.,
Dr.sc.ing. Boriss Gjunsburgs)
Izstrādāja:
Prof., Dr.sc.ing. Boriss Gjunsburgs
Recenzenti: Prof., Dr.habil.sc.ing. Viktors Zēbergs (VA „Fizikālās enerģētikas institūts”)
Programma akceptēta Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Padomes sēdē 2006. gada
12.decembrī, protokols Nr. 03/06

Programma mācību priekšmetam „Sūkņi, ventilatori, kompresori”
Prasības studiju sākšanai:
Lai sekmīgi studētu šo priekšmetu, ir jābūt priekšzināšanām matemātikā, fizikā un
teorētiskajā mehānikā, kā arī prasmei patstāvīgi strādāt ar ieteikto literatūru.
Priekšmeta mērķis ir:
• dot izpratni par sūkņu, ventilatoru un kompresoru iekārtām, to klasifikāciju un
uzbūvi;
• iepazīstināt ar
• datorprogrammu, kurā iespējams izvēlēties piemērotāko sūkni konkrētajai
inženiersistēmai;
• parādīt sūkņu, ventilatoru un kompresoru instalācijas piemērus ēku
inženiersistēmās.
Priekšmetā aplūkojamās tēmas:
Ievads. Kopējas ziņas par gāzi un šķidrumu padodošām mašīnām. Definicījas un
klasifikācija. Dināmiskās mašīnas. Tilpuma un dināmisko mašīnu padeve un spiediens.
Dažādas mašīnu izmantošanas sfēras.
Pamattermīni un definīcijas. Gāzi un šķidrumu padodošo mašīnu parametri.
Jauda un lietderības koeficients. Sūkņa un cauruļvadus sistēmas kopējais darbs.
Centrbēdzes sūkņi. Centrbēdzes sūkņu klasifikācija. Centrbēdzes sūkņu
konstrukcija un pamatprincips. Šķidruma kustība centrbēdzes sūkņa darba ratā. Darba
rata ražīgums. Sūkņa faktiskais sūknēšanas augstums. Darba rata lāpstiņu forma un tās
ietekme uz sūknēšanas augstumu. Spiediena un vakuuma noteikšana. Sūkņa sūkšanas
augstums. Kavitācija lāpstiņu sūkņos. Centrbēdzes sūkņa lietderības koeficients. Gaitas
ātruma koefecients. Darba rata un korpusa blīvējumi. Centrbēdzes sūkņa teorētiskā
raksturlīkne. Centrbēdzes sūkņa darba raksturlīknes. Cauruļvada raksturlīkne.
Hidraulisko zudumu noteikšana. Sūkņa un cauruļvada darbība. Darba punkta noteikšana.
Sūkņu paralēlā darbība. Divu sūkņu darbība virknē. Ūdenslīmeņa svārstību ietekme uz
sūkņa darbību. Centrbēdzes sūkņa ražīguma regulēšana. Lāpstiņu sūkņu standartizācija.
Sūkņu izvēle. Horizontālie konsolsūkņi. Sūkņi ar divpusēju ieplūdi. Vertikālie,
vienpakāpes centrbēdzes sūkņi. Daudzpakāpju horizontālie centrbēdzes sūkņi.
Centrbēdzes sūkņi ķīmiski agresīvu šķidrumu sūknēšanai. Centrbēdzes sūkņu montāža un
ekspluatācija. Centrbēdzes sūkņi ūdens sūknēšanai no urbumiem. Notekūdeņu sūkņi.
Grunts un smilšu sūkņi.
Ass sūkņi. Ass sūkņu konstrukcija un darbības principi. Ass sūkņu teorijas
īpatnības. Ass sūkņu raksturlīknes. Ražīguma regulēšana, mainot lāpstiņu leņķi. Ass
sūkņu nomenklatūra, sūkņa novietojums attiecība pret ūdens līmeni. Kapsulsūkņi.
Berzes sūkņi. Virpuļsūkņu konstrukcija un darbības princips. Virpuļsūkņu
raksturojums un nomenklatūra. Virpuļsūkņu lietošana. Centrbēdzes virpuļsūkņi. Strūklas
sūkņi. Vibrāciju sūkņi. Gliemežsūkņi.
Turpatpakaļgaitas darbības tilpuma sūkņi. Virzuļsūkņi un plunžersūkņi, to
klasifikācija un darba process. Virzuļsūkņu galvenie darba parametri un raksturlīknes.
Virzuļsūkņu standartizācija un ekspluatācija. Diafragmas sūkņi un membrānas sūkņi.

Programma mācību priekšmetam „Sūkņi, ventilatori, kompresori”
Rotorsūkņi. Zobratsūkņi. Vītņsūkņi. Dažādas šķidruma celšanas ierīces. Ērlifts.
Ūdensgredzena sūkņi. Hidrauliskais triecis.
Centrbēdzes ventilatori. Pamatprincipi. Lietošana. Ventilatora spiediens. Pilna
spiediena koeficients. Ventilatora padeve, jauda un lietderības koeficients. Ventilatora
izvēle pēc dotiem parametriem. Centrbēdzes ventilatoru raksturojums un regulēšana. Ass
ventilatori. Ass ventilatoru konstrukcijas. Pamatvienādojumi. Spiediens, enerģijas
zudumi un lietderības koeficients. Daudzpakāpju ass ventilatori. Ass ventilatoru aprēķins.
Raksturlīknes un padeves regulāšana. Gāzes mehānisko piemaisījumu ietekme uz
ventilatora darbību.
Kompresori. Pamatprincipi. Kompresoru tipi. Kompresoru lietderības
koeficients. Lāpstiņu kompresoru raksturlīknes. Centrbēdzes kompresori. Centrbēdzes
kompresoru pakāpe. Centrbēdzes kompresoru jauda. Pakāpes aptuvenais aprēķins. Ass
kompresori. Ass kompresoru konstrukciju formas. Ass kompresoru pakāpe. Pakāpes
pamatizmēru aprēķins. Virzuļkompresori. Gāzes saspiešanas un izplēšanās procesi
virzuļkompresorā. Jauda un lietderības koeficients. Daudzpakāpju kompresora jauda.
Kompresoru tipi. Padeves regulēšana. Pamatizmēru aprēķins. Rotorkompresori.
Darbības metode. Jauda un lietderības koeficients. Padeves regulēšana. Rotorkompresoru
konstrukcijas.
Kopējais apskats. Nobeigums.
Laboratorijas darbi:
Sūkņu izvēle
Sūkņu raksturojumu noteikšana
Praktiskie darbi:
Sūkņu izvēle (ar datorprogrammas palīdzību)
Atkarībā no studiju formas un saskaņā ar katedras lēmumu var paredzēt, ka dažas
no priekšmeta programmas nodaļām studējošie apgūst patstāvīgi no literatūras.
Obligāta literatūra:
1. Siļķe K. Sūkņi un sūkņu stacijas. – Rīga: Zvaigzne, 1984. – 233 lpp.
2. Черкасский В.М. Насосы, вентиляторы, компрессоры. Москва: Энергоатомиздат,
1984 – 414 c.
Papildus literatūra
1. Dirba V., Uiska J., Zars V. Hidraulika un hidrauliskās mašīnas. – Rīga: Zvaigzne,
1980. – 455 lpp.
2. Wilo. Vienkārši par sūkņiem. Rīga, Wilo – 2001.
3. Турк В.И., Минаев А.В., Карелин В.Я. Насосы и насосные станции. – Москва:
Стройиздат, 1976. – 304 с.

Rīgas Tehniskā universitāte
Būvniecības fakultāte
Siltuma,gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts
PROGRAMMA MĀCĪBU PRIEKŠMETAM
ŪDENSAPGĀDE
BŪK 318
Apjoms – 6 Latvijas kredītpunkti jeb 9 ECTS kredītpunkti
Pārbaudes forma – darbs un eksāmens
Rīga, 2006

Programma izstrādāta Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedrā (katedras vadītājs
prof.,Dr.sc.ing. Boriss Gjunsburgs)
Izstrādāja: Prof.,Dr.sc.ing. Tālis Juhna, Doc., Dr.sc.ing. Jānis Sproģis
Recenzenti: Prof.,Dr.sc.ing. ĒriksTilgalis (Latvijas Lauksaimniecības universitāte),
Dipl. inž. Mārcis Cepurītis (SIA “Rīgas ūdens” tehniskās daļas vad.)
Programma akceptēta Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Padomes sēdē 2006.gada
12.decembrī, protokols Nr.03/06

Prasības studiju sākšanai
Lai sekmīgi studētu šo priekšmetu, ir jābūt priekšzināšanām matemātikā, fizikā, inženiersistēmu
ūdens ķīmijā, inženiersistēmu mikrobioloģijā, plūsmas mehānikā, hidrodinamikā un
aerodinamikā, sūkņos, kā arī prasmei patstāvīgi strādāt ar ieteikto literatūru.
Priekšmeta mērķis ir:
• dot izpratni par ūdensapgādes sistēmu un to sastāvdaļu uzbūvi un darbību;
• apgūt ūdensapgādes sistēmu projektēšanas un darbināšanas pamatus;
• dot priekšstatu par nekaitīga un kvalitatīva ūdens sagatavošanu;
• parādīt ūdensapgādes sistēmu elementu projektēšanas un darbināšanas piemērus.
Priekšmetā aplūkojamās tēmas
1. Ievads
Ūdens mūsdienu sabiedrībā. Ūdensapgāde-tehnoloģisko procesu un sanitāri-higiēnisko
pasākumu kompleks, kas nodrošina ūdens ņemšanu, kvalitātes uzlabošanu, dezinficēšanu un
piegādi patērētājiem. Ūdens patērētāju kategorijas. Patērētāju prasības ūdens kvalitātei. Dabas
ūdeņu racionāla izmantošana. Pasaules, Eiropas savienības un Latvijas ūdensapgādes sistēmu
attīstības vēsture un perspektīves..
2. Ūdensapgādei izmantojamie ūdens krājumi dabā
Ūdensapgādei izmantojamo dabas ūdeņu krājumi, debiti, kvalitāte, sanitāri higiēniskais
stāvoklis. Cilvēku rīcības ietekme uz dabas ūdeņiem. Ūdens krājumu aisardzība un racionāla
izmantošana. ES un Latvijas ūdens likumdošanas pamati. Ūdens krājumu un ūdensapgādes
sistēmu sanitārā aizsardzība.
3.Ūdens patēriņš un tā režīms
Ūdens patēriņi sadzīves, ražošanas, ugunsdzēsības un citām vajadzībām. Ūdens patēriņa normas
un nepieciešamā ūdens daudzuma aprēķini. Ūdens patēriņa nevienmērība laikā. Diennakts un
stundu patēriņa nevienmērības koeficienti. Ūdens patēriņa režīms ražošanai un sadzīvei
uzņēmumos. Apdzīvotu vietu ūdens patēriņa aprēķini maksimālāun vidējā un minimālā patēriņa
diennaktij un stundai.
4. Ūdensapgādes sistēmas
Ūdensapgādes sistēmas elementi un to kopdarbs. Ūdensapgādes sistēmas shema atkarībā no
ūdensguves, vietas reljefa, patērētāju izvietojuma un piegādes drošuma prasībām. Ūdensapgādes
sistēmas atsevišķu elementu darba režīmi; režīmu grafiskie attēli. Sūknētavu darba režīma
saskaņošana ar tīrā ūdens rezervuāru un ūdenstorņu tilpumiem. Nepieciešamā brīvā spiediena un
ūdenstorņa augstuma noteikšana. Ugunsdzēsībai nepieciešamie ūdens krājumi tīrā ūdens
rezervuārā un ūdenstornī. Ūdensapgādes sistēmas bez ūdenstorņiem.
5.Ūdens piegādes un sadales cauruļvadi

Pievadi un ūdensvada tīkli. Ūdens piegādes drošuma prasības un pasākumi šo prasību izpildei.
Cauruļvadu trasēšanas principi. Modelis ūdens ņemšanai no tīkla. Ūdens plūsmu sadalīšanās
principi sacilpotos tīklos. Aprēķina režīmi ūdens ņemšanai no tīkla. Ūdens aprēķina patēriņi tīkla
mezglos. Cauruļu diametru noteikšana.
6.Ūdensvada tīklu tipi
Ūdensvada tīklu veidi un konfigurācija atkarībā no apgādājamā objekta. Ūdensvada līniju
izvietojums apdzīvotu vietu un ražošanas uzņēmumu teritorijā, atkarībā no piegādes drošuma un
citām prasībām. Maģistrālās, savienojošās un sadalošās līnijas ūdensvada tīklā..Ūdens atdeve no
tīkla hidrauliskā aprēķina shēmā
Ūdens tranzīta plūsmas maģistrālos un sadalošos vados. Ievadi ēkās. Paralēlās sadalošās līnijas
pie liela diametra maģistrālēm. Ūdens sadales vienkāršotā aprēķinu shēma. Lielu,koncentrētu
ūdens patērētāju izdalīšana shēmā.
7.Cauruļu diametri un spiediena zudumi ūdensvados
Ūdensvada tīkla aprēķina uzdevumi. Optimālo diametru izvēle cauruļvadu posmiem, atkarībā no
posmu būves un darbināšanas izmaksām. Dažāda materiāla cauruļu īpatnējās hidrauliskās
pretestības. Ipatnējo hidraulisko pretestību izmaiņas curuļvadu darbināšanas laikā. Formulas un
paņēmieni hidraulisko zudumu aprēķināšanai.
8.Ūdensvada tīklu hidrauliskais aprēķins
Sacilpota ūdensvada tīkla hidrauliskais aprēķins. Caurplūžu noteikšana posmos, ja dotiposmus
un mezglus raksturojošie lielumi, ar vienādojumu sistēmu, vai pakāpenisku tuvinājumu metodi,
izmantojot datorprogrammas. Ūdensapgādes sistēmas elementu kopdarba analīze. Nefiksēta
ūdens ņemšana no tīkla. Tīkli ar kontrrezervuāru; ar vairākiem ūdenstorņiem; ar vairākām otrā
pacēluma sūknētavām. Izzaru tīkla un pašteces ūdensvada hidrauliskā aprēķina īpatnības.
Pievadu hidrauliskie aprēķini. Pievadu aprēķini. Pievada paralēlo līniju savienojumu skaita
noteikšana, atkarībā no pieļaujamā caurplūdes samazinājuma avārijas režīmā. Datorprogrammas
ūdensapgādes sistēmu hidrauliskajiem aprēķiniem. Udensvada tīklu tehniski- ekonomisko
aprēķinu teorētiskie pamati. Nepieciešamā spiediena nodrošināšana, nepārsniedzot maksimālo
pieļaujamo spiedienu ūdensvadā. Ūdensvada zonēšana.
9.Ūdensapgādes sistēmas sūknētavas, rezervuāri un ūdenstorņi
Ūdens sagatavošanas, piegādes un patēriņa režīmu atšķirības. Regulējošās un rezerves tilpnes
ūdensapgādes sistēmā. Pazemes rezervuāri, ūdenstorņiun un .pneimatiskās tvertnes. Sūknētavu
darba režīma regulēšana. Maiņstrāvas frekvenču pārveidošana ūdensapgādes sistēmu sūknētavās.
10. Ūdens tīrīšana.
Dabas ūdeņu sastāvs un īpašības novērtējums un galvenie apstrādes veidi. Patērētāju prsības
ūdens kvalitātei. Dzeramais ūdens, bakterioloģiskās prasības un nepieciešamība izvairīties no
dezinficēšanas blakusproduktiem. Pārskats par galvenajiem ūdens tīrīšanas procesiem un
iekārtām. Ūdens tīrīšanas kompleksu tehnoloģiskās shemas.
Suspendēto daļiņu nogulsnēšana. Suspenziju nostādināšana. Atsevišķu daļiņu brīva un
savstarpēji traucēta nogulsnēšanās. Daļiņu slāņa nogulsnēšanās un blīvēšanās. Nostādinātāji.

Ūdens dzidrināšana izmantojot flotāciju. Nepieciešamā gaisa daudzuma noteikšana un
ievadīšana ūdenī. Flotācijas sistēmas.
Ūdens dzidrināšana filtrējot. Filtru veidi. Atklātie lēnfiltri un ātrfiltri. Ātrfiltru uzbūve un
hidraulika. Ātrfiltrēšanas procesa kinētika. Filtrējošie materiāli un to skalošana. Membrānu filtri.
Spiedienmembrānas. Elektrodialīze.
Oksidācijas procesi. Dzelzs atrašanās formas gruntsūdenī. Gruntsūdens atdzelžošana un
demanganizācija.
Adsorbcija. Aktīvā ogle. Adsorbcijas process un tā līdzsvara noteikumi. Adsorbcijas iekārtas ar
granulēto vai sasmalcināto aktīvo ogli.
Jonu apmaiņa. Apmaiņas procesa būtība un līdzsvars. Jonīti, to selektivitāte un apmaiņas
ietilpība. Jonu apmaiņas iekārtas un to pielietošana.
Bioloģiskie procesi. Bioloģiski aktīvā ogle. Mikroorganismu vairošanās un to ietekmējošie
apstākļi. Enerģija un šūnu sintēze. Biogēno elementu nepieciešamība. Mikroorganismu
vairošanās kinētika un bioreaktoru darbināšanas prognozēšana.
Gāzes šķīdināšana un degazēšana. Aerēšanas sistēmas. Skābekļa vajadzības eksperimentāla
noteikšana. Degazēšana. Ūdens attīrīšana no oglekļa dioksīda, sērūdeņraža un amonjaka aerējot.
Dezinficēšana. Ķīmiskā un fizikālā dezinficēšana. Ūdens hlorēšana un ozonēšana.
Dezinficēšanas blakusprodukti.
Ūdens kvalitāte tīklā. Mikroorganismu barības vielas. Ūdens bioloģiskā stabilitāte. Bioplēve.
11. Ūdensapgādes iekārtas ēkās
Iekšējo ūdensvadu shemas un klasifikācija.Ūdensvadu izvietojums ēkās. Ugunsdzēsības
ūdensvadi. Iekšējo ūensvadu hidrauliskie aprēķini. Spiediena paaugstināšanas un stabilizēšanas
iekārtas. Karstā ūdens apgādes sistēmas un toaprēķina metodes.
Laboratorijas darbi
Kopējā organiskā oglekļa koncentrācijas noteikšana ūdenī.
Bioplēves daudzuma un sastāva mērījumi ūdensvada cauruļu modeļos.
Praktiskie darbi
Ūdens patēriņa nevienmērības izpēte.
Sacilpota ūdens sadales tīkla hidrauliskais aprēķins, izmantojot datorprogrammu.
Spiediena mērīšana ārējā ūdensvadā.
Obligātā literatūra
1. T. J. Casey. Unit Treatment Processes in Water and Wastewater Engineering. JOHN
WILEY & SONS, 1997. 276 p.
2. Ronald L. Droste. Theory and Practice of Water and Westewater Treatment. JOHN
WILEY & SONS, 1997. 800 p.
3. Larry W. Mays.Water Distribution Systems Handbook. Mc Graw- Hill. 1999. 523 p

Papildus literatūra
1. Abramov N.N. Vodosnabžeņie. – Moskva 1982.440.s.
2. E. Tilgalis. Aku ierīkošana un ekspluatācija. Rīga, Avots. 1991. 172 lpp.
3. Proektirovanie vodozaborov podzemnix bod. Pod red. F. M. Bočevera. Moskva,
Stroiizdat. 1976. 292 s.
4. N.N. Abramov. Teorija i metodika rasčota sistem podači i raspredeļenija vodi. Moskva,
Stroiizdat. 1972. 288 s.
5. Ground Water and Wells. A reference book for the water – well industry. Johnson
Division, UOP Inc.,Saint Paul, Minnesota. 1975. 440 p
6. M. Drille un J. Vaļinieks. Ūdens ķīmija un mikrobioloģija. 2002. N.I.M.S.

Rīgas Tehniskā universitāte
Būvniecības fakultāte
Siltuma,gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts
PROGRAMMA MĀCĪBU PRIEKŠMETAM
ŪDENSGUVES
BŪK 319
Apjoms – 4 Latvijas kredītpunkti jeb 6 ECTS kredītpunkti
Pārbaudes forma – ieskaite
Rīga, 2006

Programma izstrādāta Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedrā (katedras vadītājs
prof.,Dr.sc.ing. Boriss Gjunsburgs)
Izstrādāja: Prof.,Dr.sc.ing. Tālis Juhna, Doc., Dr.sc.ing. Jānis Sproģis
Recenzenti: Prof.,Dr.sc.ing. Ēriks Tilgalis (Latvijas Lauksaimniecības universitāte),
Dipl. inž. Mārcis Cepurītis (SIA “Rīgas ūdens” tehniskās daļas vad.)
Programma akceptēta Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Padomes sēdē 2006.gada
12.decembrī, protokola Nr.03/06

Prasības studiju sākšanai
Lai sekmīgi studētu šo priekšmetu, ir jābūt priekšzināšanām matemātikā, fizikā,
mehānikā, hidrodinamikā, sūkņos, kā arī prasmei patstāvīgi strādāt ar ieteikto literatūru.
plūsmas
Priekšmeta mērķis ir:
• dot izpratni par ūdensguvju un to sastāvdaļu uzbūvi un darbību;
• iepazīstināt klausītājus ar ūdensguvju projektēšanu un darbināšanu;
• dot priekšstatu par ūdens krājumu un ūdensguvju sanitāro aizsardzību.
.
Priekšmetā aplūkojamās tēmas
1. Ievads
Ūdens mūsdienu sabiedrībā. Dabas ūdeņu racionāla izmantošana. Pasaules, Eiropas savienības
un Latvijas ūdensapgādes sistēmu attīstības vēsture un perspektīves..
2. Ūdensapgādei izmantojamie ūdens krājumi dabā
Ūdensapgādei izmantojamo dabas ūdeņu krājumi, debiti, kvalitāte, sanitāri higiēniskais
stāvoklis. Cilvēku rīcības ietekme uz dabas ūdeņiem. Ūdens krājumu aisardzība un racionāla
izmantošana. ES un Latvijas ūdens likumdošanas pamati. Ūdens krājumu un ūdensapgādes
sistēmu sanitārā aizsardzība.
3.Ierīces ūdens ņemšanai no pazemes krājumiem
Urbtās cauruļu akas, raktās grodu akas, staru akas, horizontālās drenas, avotu pārtvērēji. Aku
urbšanas metodes, filtru konstrukcijas un aprēķini. Atsevišķu aku un aku grupu hidroģeoloģisko
aprēķinu pamati. Ūdens atsūknēšana no akām un savākšana ar spiedvadiem vai sifonvadiem.
Pazemes ūdensguvju modernizācijas tendences.
4. Ierīces virszemes ūdens ņemšanai.
Virszemes ūdensguvju darbināšanas īpatnības. Virszemes ūdensguvju izvietošana un uzbūves
shēmas. Ūdensguves ar krastā izvietotām, vai no krasta attālinātām ieplūdes ierīcēm. Pasākumi
cieto sanešu un vižņu aizvirzīšanai gar ūdens ieplūdes atverēm. Krasta baseini sanešu un vižņu
atvairīšanai.Zivju mazuļu pasargāšana no iekļūšanas ņēmējierīcēs.
Obligātā literatūra
1. Ground Water and Wells. A reference book for the water-well industri. Johnson Division,
UOP Inc. Saint Paul, Minnesota. 1975. 440 p.
2. A.M.Kurganov.Vodozabornie sooružeņija sistem kommunaļnovo bodosnabžeņija.
Maskava, 1998., 246 lp. krievu val.

3. E. Tilgalis. Aku ierīkošana un ekspluatācija. Rīga, “Avots” 1991. 172 lpp.
Papildus literatūra
1. J. Sproģis. Pazemes ūdens ņemšanas ierīču projektēšana. RPI, Rīga, 1978., 69 lpp.
2. Projektirovanije vodozaborov podzemnih vod. Pod. red. F.M. Bočevera. Maskava,
Stroiizdat, 1976. 292 lpp.