OGRES NOVADA ATTÄªSTÄªBAS PROGRAMMA 2011 ... - Ogres novads

More documents

Recommendations

Info

Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam klientu plūsmas, nodaļu darbības rādītājiem un ģeogrāfiskā novietojuma, kā arī valsts ekonomiskās attīstības tendencēm Iedzīvotāju datorprasmes un interneta pieejamība uzņēmumos, organizācijās ir būtisks mūsdienu sociālekonomiskās attīstības faktors un labklājības rādītājs. Informāciju tehnoloģiju attīstībai Ogres novada pašvaldībās vienmēr bijusi pievērsta liela uzmanība, un datorizācijas līmenis ir vērtējams kā salīdzinoši augsts, jo īpaši Ogres pilsētā. Interneta pakalpojumu pieejamība Ogres novadā ir liela, taču kopējais abonementu skaits nav zināms. Ogres rajona pašvaldības un vietējo pašvaldību mērķtiecīgie ieguldījumi informatizācijas procesa attīstībā pēdējā desmitgadē un to aktīva dalība dažāda mēroga projektos ir nodrošinājuši strauju interneta lietotāju skaita pieaugumu. Iedzīvotājiem ir pieejams kvalitatīvs bezmaksas interneta pieslēgums bibliotēkās, arī skolās ir nodrošināts stabils un ātrdarbīgs interneta pieslēgums. Ar pieeju internetam ir nodrošinātas visas pašvaldības iestādes un struktūrvienības. Bijušā Ogres rajona teritorijā novada lielākajās apdzīvotajās vietās par ES Struktūrfondu līdzekļiem ir izveidoti publiskie interneta pieejas punkti, taču to izmantošana ir atkarīga no kopējā interneta pieslēguma vietu skaita. Mājsaimniecībām un iestādēm pieejamais interneta ātrums Ogres novadā svārstās no 2 Mbit/sek līdz 10 Mbit/sek. Nozīmīgākie interneta pakalpojumu nodrošinātāji novadā ir SIA „Lattelecom”, SIA „GP Systems”, Ogres Interneta Centrs, SIA „Triatel”, SIA „I-Nets”, u.c. Kopš 1996. gada Ogrē darbojas Ogres Interneta Centrs (turpmāk - OIC), kas pamatā apkalpo bijušā Ogres rajona teritoriju, tai skaitā daļu pašvaldības iestāžu. Nozīmīgākais projekts, kura realizācijā Ogres rajonā iesaistījās OIC, bija Ogres rajona PVISC (pašvaldību vienotā informatizācijas sistēmas centrs) izveidošana, bet iestāde līdz ar Ogres rajona reorganizāciju darbību pārtrauca. Tā vietā ir izveidojusies biedrība „Attīstības un Inovāciju mācības centrs”, kas turpina inovatīvas, uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības attīstību un moderno izglītības tehnoloģiju apmācību metožu ieviešanu un izmantošanu, sekmējot indivīdu un sabiedrības profesionālo kapacitāti, kvalifikāciju, konkurētspēju un sadarbību. Ogres novada pašvaldībai kopš 2008. gada ir izveidota sava oficiālā mājas lapa www.ogresnovads.lv, kas nodrošina informācijas sniegšanu pašvaldības iedzīvotājiem un citiem interesentiem. Tajā pieejama informācija par Ogres novada pašvaldību, tās iestādēm un struktūrvienībām, kā arī plānotajām un veiktajām aktivitātēm. Mājas lapā iedzīvotājiem ir pieejamas pašvaldības izveidotās veidlapas iesniegumu sagatavošanai. Pēc ATR pabeigšanas un jaunā Ogres novada izveidošanas aktualizējies jautājums par mājas lapas pilnveidošanu atbilstoši jaunajai novada teritoriālajai struktūrai un e-pakalpojumu pakāpeniskai ieviešanai. 1.4.3. ENERĢĒTIKAS INFRASTRUKTŪRA 1.4.3.1. Elektroapgāde Elektroenerģijas sadales pakalpojumus un elektroenerģijas piegādi Ogres novadā nodrošina AS „Latvenergo” meitassabiedrība AS „Sadales tīkls”, kuru pārziņā ir 20 kV un zemāka sprieguma elektropārvades līnijas. AS „Augstsprieguma tīkls” pārziņā ir 330 kV (37 km garumā) un 110 kV (29 km garumā) elektropārvades līnijas. Elektroapgādes jomā Ogres novadā ir salīdzinoši laba situācija - ir labs tīkla pārklājums, gandrīz pilnībā visām apdzīvotām vietām ir nodrošināta elektrības padeve. Pašvaldības teritorijā astoņām dzīvojamajām mājām (Lauberes pagastā - 3, Ķeipenes pagastā - 3, Meņģeles un Suntažu pagastos pa vienai) un Ogresgala pagastā esošajām ēkām dārzkopības sabiedrībā „Kooperators” nav nodrošināta elektrības padeve. 50 Sadales tīkla elektropārvades līnijas novada teritorijā ir daļēji novecojušas, tādēļ nepieciešams veikt esošo tīklu rekonstrukciju un samazināt gaisa elektropārvades tīklu īpatsvaru apdzīvotās 50 Pēc pagastu pārvalžu sniegtās informācijas Ogres novada pašvaldība, 2010 50
Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam vietās. Tādējādi samazinātos drošības riski avāriju vai dabas stihiju rezultātā, kā arī rastos labvēlīgāki apstākļi uzņēmējdarbības attīstībai novada teritorijā. Perspektīvā jāizanalizē iespējamā jaudu palielināšana esošajām un plānotajām rūpniecības zonām. Ikdienā problēmas rada īslaicīgie elektroenerģijas pārrāvumi, pagājušā gadsimta 60. - 80. gados celtajās daudzdzīvokļu mājās esošie kabeļi neatbilst mūsdienās nepieciešamajai slodzei. Ogres novada lielākais elektroenerģijas patērētājs ir Ogres pilsēta, kurā atrodas lielākie rūpniecības uzņēmumi. Lielākie elektroenerģijas patērētāji pagastu teritorijās ir lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes uzņēmumi, kokzāģētavas, kaltes un citi objekti. Ogres pilsētā un apdzīvotajās vietās virs 200 iedzīvotājiem nodrošināts ielu apgaismojums ar gāzizlādes lampām, tomēr nepieciešams uzlabot ielu apgaismojuma tīklu kvalitāti un samazināt patērēto enerģiju. Pašvaldībā lielākais elektroenerģijas patērētājs ir komunālā saimniecība. Ogrē darbojas koģenerācijas stacija - uzņēmums SIA „Elektro bizness”, kas siltuma un elektrības ražošanai izmanto 16 iekārtas, kuru kopējā jauda ir 7,38 MW. Kā kurināmais tiek izmantota dabasgāze. Uzņēmums sadarbojas ar p/a „Mālkalne”, lai papildus nodrošinātu siltumenerģijas piegādi Ogres pilsētai. Arī Suntažos, Lauberē un Mazozolos iecerēts būvēt neliela apjoma koģenerācijas stacijas. Ogres novada teritorijā ir divas mazās hidroelektrostacijas, kas atrodas uz Ogres upes, - Vecogres HES Mazozolu pagastā (uz robežas ar Sausnējas pagastu Ērgļu novadā) ar kopējo jaudu 180 kW un Ogres HES Ogrē ar jaudu 639 kW. Jaunu hidroelektrostciju būvniecība uz Ogres upes nav plānota, to nepieļauj arī dabas parka „Ogres ieleja” dabas aizsardzības plāns un normatīvie akti. 1.4.3.2. Siltumapgāde Ogres novada pašvaldībā pēdējo desmit gadu laikā ir noritējusi centralizētās siltumapgādes sistēmu modernizācija, kas veicinājusi patērētā kurināmā un gaisa piesārņojuma apjomu samazinājumu. Ogres novadā patērē dažāda veida kurināmo. Ogres pilsētā izmanto dabasgāzi, jo pilsētu šķērso maģistrālais gāzes vads Rīga - Daugavpils, bet pārējā pašvaldības daļā salīdzinoši daudz lieto koksni, pamatā apaļkoku vai šķeldas, kā arī granulas. Akmeņogļu patēriņš ir stabils, tās lieto privātmāju iedzīvotāji un citi patērētāji, kuriem ir kurtuves cietajam kurināmajam, bet to kurināšana ar malku nav pietiekami efektīva. Citviet gāzes vai šķidrā kurināmā izmantošanai nepieciešamās investīcijas nav ekonomiski pietiekami pamatotas vai pieejamas. Centralizēto siltumapgādi Ogres pilsētā nodrošina p/a „Mālkalne”, un siltumapgādes sistēmas ir salīdzinoši labā stāvoklī. Ogrē ir desmit mūsdienu prasībām atbilstošas katlumājas, kas gada laikā realizē ap 100 000 MWh. Siltuma zudumi sistēmā svārstās ap 18 %. Kopējā apkurināmā platība Ogrē ir apmēram 350 000 m 2 . Daudzdzīvokļu mājām ir uzstādīti siltuma piegādes regulēšanas mezgli, ir izstrādāti tipveida ēku siltināšanas projekti, un aptuveni 40 % no tīklu kopējā garuma Ogres pilsētā ir atjaunoti. Ir veikta divu lielāko Ogres katlumāju savienošana, šim nolūkam ir izbūvēta siltumtrase zem dzelzceļa, kas veicina siltumapgādes piegādes drošību un padevi abās pilsētas daļās. Ogres pilsētā centralizētai siltumapgādei pievienoti galvenokārt daudzstāvu daudzdzīvokļu māju rajoni un atsevišķas daudzdzīvokļu ēkas, kopumā ap 7276 mājsaimniecību, kā arī pašvaldības iestādes. Kopējais siltumtrašu garums pilsētā ir ap 25 km. Ogres pilsētā vēl nepieciešams atjaunot ap 60 % siltumtīklu un risināt jautājumu par individuālās apbūves teritoriju pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai (vai centralizētas gāzes piegādes sistēmai), tādējādi nodrošinot gan iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanos, gan samazinot kopējo gaisa piesārņojumu, gan arī paaugstinot drošību. Lauku apdzīvotajās vietās kopējais tīklu garums ir ap 7,4 km, Ogresgala, Krapes un Mazozolu pagastos nav centralizētās siltumapgādes. Daļēja siltumapgādes sistēmu rekonstrukcija, tai skaitā katlumāju rekonstrukcija, veikta vairākās lielākajās apdzīvotajās vietās - Suntažos, Madlienā, Lauberē, Ķeipenē, Taurupē, bet vēl nepieciešams rekonstruēt lielāko daļu siltumtīklu, kas ir neapmierinošā stāvoklī. Kopējais rekonstruējamais siltumtrašu garums novada pagastos ir ap 4 km. Ogres novada pašvaldība, 2010 51
Page 1 and 2: Ogres novada attīstības programma
Page 49: Ogres novada attīstības programma
Page 101 and 102:
Ogres novada attīstības programma
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
show all

OGRES NOVADA ATTÄªSTÄªBAS PROGRAMMA 2011 ... - Ogres novads

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?