OGRES NOVADA ATTÄªSTÄªBAS PROGRAMMA 2011 ... - Ogres novads

Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam 

apstiprināta ar Ogres novada domes 

2011. gada 20. janvāra lēmumu (protokols Nr.1, 1. §) 

OGRES NOVADA ATTĪSTĪBAS 

PROGRAMMA 2011. – 2017. GADAM 

(4 DAĻĀS) 

I daļa 

Pašreizējās situācijas raksturojums un SVID analīze 

Ogre, 2010


SATURS 

Terminu skaidrojumi ........................................................................................................... 5 

Saīsinājumi .......................................................................................................................... 6 

Ievads................................................................................................................................... 7 

1. Ogres novada pašreizējās situācijas raksturojums ....................................................10 

1.1. Ogres novada fiziski ģeogrāfiskais raksturojums...................................................10 

1.1.1. Ģeogrāfiskais stāvoklis............................................................................... 10 

1.1.2. Reljefs, augsnes un fizioģeogrāfiskie rajoni............................................... 10 

1.1.3. Tektoniskā un ģeoloģiskā uzbūve............................................................... 11 

1.1.4. Derīgie izrakteņi ......................................................................................... 11 

1.1.5. Pazemes ūdeņi ............................................................................................ 12 

1.1.6. Ģeotehniskie apstākļi.................................................................................. 13 

1.1.7. Klimatiskie apstākļi .................................................................................... 15 

1.1.8. Iekšējie ūdeņi.............................................................................................. 15 

1.1.9. Meži un purvi.............................................................................................. 16 

1.1.10. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas........................................................... 17 

1.1.11. Ainavu apvidi ............................................................................................. 19 

1.2. Iedzīvotāji un apdzīvojums .....................................................................................20 

1.2.1. Iedzīvotāju skaita izmaiņas......................................................................... 20 

1.2.2. Iedzīvotāju sastāvs...................................................................................... 21 

1.3. Ogres novada ekonomiskās attīstības tendences.....................................................22 

1.3.1. Iekšzemes kopprodukts un pievienotā vērtība............................................ 22 

1.3.2. Investīcijas .................................................................................................. 22 

1.3.2.1. Privātās investīcijas .......................................................................22 

1.3.2.2. Publiskās investīcijas.....................................................................23 

1.3.2.3. Ārvalstu investīcijas.......................................................................24 

1.3.3. Nodarbinātība ............................................................................................. 25 

1.3.3.1. Nodarbinātos skaits uzņēmumos ...................................................25 

1.3.3.2. Nodarbināto skaits pašvaldību un valsts institūcijās .....................26 

1.3.3.3. Pašnodarbināto skaits.....................................................................26 

1.3.4. Bezdarba raksturojums ............................................................................... 27 

1.3.5. Darba samaksa............................................................................................ 29 

1.3.6. Tautsaimniecības nozaru attīstība............................................................... 29 

1.3.6.1. Uzņēmumu skaita dinamika un sadalījums pa nozarēm................29 

1.3.6.2. Uzņēmumu apgrozījums................................................................31 

1.3.6.3. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis......................................................32 

1.3.6.4. Nekustamā īpašuma nodoklis ........................................................33 

1.3.7. Rūpniecība .................................................................................................. 33 

1.3.8. Lauksaimniecība......................................................................................... 34 

1.3.8.1. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme.............................................34 

1.3.8.2. Lauksaimniecības nozaru raksturojums.........................................35 

1.3.9. Tūrisms ....................................................................................................... 37 

1.3.9.1. Tūrisma nozares attīstība ...............................................................37 

1.3.9.2. Tūrisma resursi un pakalpojumi ....................................................38 

1.3.10. Eksporta uzņēmumi .................................................................................... 40 

1.3.11. Finanšu pakalpojumi................................................................................... 40 

1.3.12. Biznesa inkubators...................................................................................... 40 

1.3.13. Uzņēmēju sabiedriskās organizācijas ......................................................... 41 

Ogres novada pašvaldība, 2010 2


1.4. Infrastruktūra...........................................................................................................43 

1.4.1. Satiksmes infrastruktūra un pakalpojumi ................................................... 43 

1.4.1.1. Autoceļu un ielu tīkls.....................................................................43 

1.4.1.2. Dzelzceļš........................................................................................46 

1.4.1.3. Velotransports................................................................................47 

1.4.1.4. Sabiedriskais transports .................................................................47 

1.4.2. Sakaru komunikācijas un informatizācija................................................... 49 

1.4.3. Enerģētikas infrastruktūra........................................................................... 50 

1.4.3.1. Elektroapgāde ................................................................................50 

1.4.3.2. Siltumapgāde .................................................................................51 

1.4.3.3. Gāzes apgāde .................................................................................52 

1.4.4. Vides infrastruktūra .................................................................................... 52 

1.4.4.1. Ūdensapgāde..................................................................................52 

1.4.4.2. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana..............................................53 

1.4.4.3. Atkritumu apsaimniekošana ..........................................................54 

1.4.5. Vides kvalitāte ............................................................................................ 56 

1.4.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas..................................56 

1.4.5.2. Virszemes ūdeņu kvalitāte.............................................................56 

1.4.5.3. Vides riski......................................................................................56 

1.5. Sabiedriskas nozīmes infrastruktūra .......................................................................58 

1.5.1. Pašvaldības pārvaldes un iedzīvotāju apkalpošanas iestāžu infrastruktūra 58 

1.5.2. Izglītības, sporta un kultūras iestāžu infrastruktūra.................................... 58 

1.5.3. Sociālās un veselības aprūpes iestāžu infrastruktūra.................................. 59 

1.5.4. Kapsētas un piemiņas vietas ....................................................................... 60 

1.5.5. Parki, skvēri, rekreācijas zonas un peldvietas ............................................ 60 

1.6. Apdzīvojums un mājokļi.........................................................................................63 

1.6.1. Mājokļu veidi un to kvalitāte...................................................................... 63 

1.6.2. Mājokļu apsaimniekošana .......................................................................... 64 

1.7. Izglītība ...................................................................................................................65 

1.7.1. Pirmsskolas izglītība................................................................................... 65 

1.7.2. Vispārējā pamatizglītība un vidējā izglītība ............................................... 66 

1.7.3. Profesionālā izglītība .................................................................................. 68 

1.7.4. Profesionālās ievirzes izglītība ................................................................... 69 

1.7.5. Interešu izglītība ......................................................................................... 70 

1.8. Sports.......................................................................................................................72 

1.8.1. Sporta organizācijas.................................................................................... 72 

1.8.2. Sporta nozares finansēšanas kārtība ........................................................... 73 

1.8.3. Sporta pasākumi ......................................................................................... 73 

1.8.4. Sporta infrastruktūra ................................................................................... 74 

1.8.5. Investīcijas sporta infrastruktūrā ................................................................ 74 

1.8.6. Sports visām paaudzēm .............................................................................. 75 

1.9. Kultūrvide ...............................................................................................................77 

1.9.1. Kultūrvēsturiskā ainava un kultūras pieminekļi ......................................... 77 

1.9.2. Ogres Vēstures un mākslas muzejs un novadpētniecības darbs ................. 78 

1.9.3. Novadpētniecības izpētes objekti ............................................................... 79 

1.9.4. Bibliotēkas .................................................................................................. 80 

1.9.5. Nemateriālais kultūras mantojums ............................................................. 81 

1.10. Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība ..............................................................85 

1.10.1. Sociālās situācijas raksturojums ................................................................. 85 



1.10.2. Ogres sociālais dienests un tā struktūrvienības .......................................... 85 

1.10.2.1. Dienas centrs „Saime” ...................................................................87 

1.10.2.2. Krīzes centrs „Laipas” ...................................................................87 

1.10.2.3. Ģimenes atbalsta dienas centrs ......................................................88 

1.10.2.4. Jaunatnes veselības centrs..............................................................88 

1.10.3. Madlienas sociālais dienests....................................................................... 88 

1.10.4. Suntažu sociālais dienests........................................................................... 90 

1.10.5. Taurupes sociālais dienests......................................................................... 90 

1.10.6. Vispārējā tipa pansionāts „Madliena” ........................................................ 91 

1.10.7. Bāriņtiesas .................................................................................................. 92 

1.11. Veselības aprūpe .....................................................................................................93 

1.11.1. Ogres rajona slimnīca ................................................................................. 93 

1.11.2. Dziednīca .................................................................................................... 94 

1.12. Ogres novada pašvaldības resursi ...........................................................................95 

1.12.1. Pašvaldības struktūra .................................................................................. 95 

1.12.2. Pašvaldības budžets .................................................................................... 96 

1.12.3. Attīstības prioritātes līdz 2010. gadam ..................................................... 100 

1.12.4. Pašvaldības administrācija........................................................................ 100 

1.12.4.1. Izmaiņas administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.................100 

1.12.4.2. Informācija par pašvaldībā nodarbinātajiem ...............................101 

1.12.4.3. Pašvaldības darbības principi un kvalitāte...................................102 

1.12.5. Privātā un nevalstiskā sektora iesaiste pašvaldības darbā ........................ 104 

1.12.5.1. Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām.................................104 

1.12.5.2. Sadarbība ar uzņēmējiem.............................................................105 

1.12.6. Ogres novada pašvaldības starptautiskā sadarbība................................... 105 

1.12.6.1. Sadraudzības pašvaldības ............................................................105 

1.12.6.2. Nozīmīgākie starptautiskie projekti.............................................106 

1.13. Sabiedriskā kārtība un drošība ..............................................................................108 

1.13.1. Policija...................................................................................................... 108 

1.13.1.1. Pašvaldības policija .................................................................... 108 

1.13.1.2. Valsts policija ............................................................................. 108 

1.13.2. Ugunsdzēsība............................................................................................ 109 

2. Ogres novada SVID analīze........................................................................................110 

2.1. Dabas vides SVID analīze....................................................................................110 

2.2. Ekonomiskās vides SVID analīze ........................................................................111 

2.3. Infrastruktūras SVID analīze................................................................................113 

2.4. Izglītības un sporta nozares SVID analīze ...........................................................119 

2.5. Kultūrvides SVID analīze.....................................................................................121 

2.6. Sociālās vides un veselības aizsardzības SVID analīze .......................................122 

2.7. Pašvaldības pārvaldes SVID analīze ....................................................................123 

2.8. SVID analīzes kopsavilkums................................................................................125 

3. Ogres novada specializācija......................................................................................... 127 

3.1. Ogres pilsēta – Pierīgais reģionālais attīstības centrs........................................... 128 

4. Iedzīvotāju līdzdalība attīstības programmas izstrādē..............................................129 

4.1. Iedzīvotāju aptauja................................................................................................129 

4.2. Nākotnes pilsētas spēle (Future City Game).........................................................131 

Pielikumi............................................................................................................................133 



TERMINU SKAIDROJUMI 

Attīstības programma – vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums 

ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai. 

Integrēta pieeja – pieeja attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika 

dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem un ieinteresētajām 

pusēm, izmantojot konkrētus instrumentus, lai sasniegtu noteiktos mērķus un prioritātes. 

Investīciju plāns – attīstības programmas rīcības plāna sastāvdaļa laika posmam vismaz līdz trīs 

gadiem, kuru apstiprina pašvaldība. 

Klasters – nozaru, uzņēmumu grupa, kurus vieno kopējas izejvielas, ražošanas ķēdes vai citi 

faktori, ar mērķi koordinēt ražošanu. 

Monitorings – regulāra novērošana, vērtēšana un pārskats par rīcībām un pārmaiņām attīstības 

programmas īstenošanā. 

Prioritāte – teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā 

salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm. 

Projekts – pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā laika periodā ar 

iepriekš noteiktiem finansiālajiem, materiālajiem un cilvēku resursiem. 

Publiskā apspriešana – ar ārējo normatīvo aktu vai institūcijas noteikts laika periods, kura ietvaros 

sabiedrības pārstāvji sniedz savus iebildumus un priekšlikumus vai piedalās citās institūcijas 

organizētās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs. 

Rīcības plāns – attīstības programmas sadaļa, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu un investīciju 

plānu attīstības programmā noteikto uzdevumu īstenošanai. 

Rīcības virzieni – konkrētu pasākumu kopums, kas ir izvirzīts vidēja termiņa prioritāšu 

sasniegšanai. 

Sabiedriskā apspriede – sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz 

sabiedrības pārstāvji. 

Stratēģiskā daļa – attīstības programmas sadaļa, kurā definē pašvaldības vidēja termiņa prioritātes 

un izvirza uzdevumus to īstenošanai. 

Stratēģiskais mērķis – koncentrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas pārmaiņām 

noteiktā laika periodā, kas vērsts uz teritorijas attīstības vīzijas sasniegšanu un kalpo par pamatu 

prioritāšu noteikšanai, turpmāk veicamo darbu identificēšanai. 

Uzdevumi – iniciatīvu un rīcību kopums, kas izvirzīti noteikto rīcības virzienu sasniegšanai. Tie ir 

skaidri definēti, izmērāmi un pārbaudāmi. 

Vīzija – lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās vērtības. 



SAĪSINĀJUMI 

A/S 

ATR 

ES 

ERAF 

IIN 

IKP 

IKT 

IT 

ĪADT 

kV 

LKPS 

LR 

LVL/Ls 

MVU 

MW 

MWh 

NACE 1 

NAP 

NĪN 

NVA 

NVO 

PPP 

SIA 

SVID 

VAS 

VID 

Vjl. 

Akciju sabiedrība 

Administratīvi teritoriālā reforma 

Eiropas Savienība 

Eiropas Reģionālais Attīstības Fonds 

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 

Iekšzemes kopprodukts 

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas 

Informāciju tehnoloģijas 

Īpaši aizsargājamā dabas teritorija 

Kilovolti 

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība 

Latvijas Republika 

Latvijas lats 

Mazie un vidējie uzņēmumi 

Megavati 

Megavatstundas 

Ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas 

Savienībā 

Nacionālais attīstības plāns 

Nekustamā īpašuma nodoklis 

Nodarbinātības valsts aģentūra 

Nevalstiskās organizācijas 

Publiskās – privātās partnerattiecības 

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 

Analīzes matrica (stiprās puses, vājās puses, iespējas, 

draudi) 

Valsts akciju sabiedrība 

Valsts ieņēmumu dienests 

Virs jūras līmeņa 

1 Classification of Economic Activities in the European Community 



IEVADS 

Ogres novada attīstības programma (turpmāk tekstā - Attīstības programma) ir vidēja termiņa 

plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums pašvaldības ilgtermiņa prioritāšu 

īstenošanai no 2011. līdz 2017. gadam. Šis dokuments nodrošinās līdzsvarotu Ogres novada 

teritorijas attīstību ilgtermiņā un kalpos par pamatu investīciju piesaistei privātajā un publiskajā 

sektorā. 

Attīstības programma izstrādāta saskaņā ar Ogres novada domes 21.01.2010. lēmumu (sēdes 

protokols nr. 1; 2.§). 

Attīstības programma izstrādāta, pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 14. panta otrās 

daļas 1. punktu un ievērojot Attīstības plānošanas sistēmas likumā, Reģionālās attīstības likumā un 

Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības 

plānošanas procesā” prasības. 

Attīstības programmas izstrādē speciālisti ir ņēmuši vērā Reģionālās attīstības un pašvaldību 

lietu ministrijas „Metodiskos ieteikumus attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā 

līmenī”. Attīstības programma izstrādāta tā, lai tā hierarhiski būtu pakārtota un saskaņota ar šādiem 

Rīgas plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem: 

1) Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģija (2000. - 2020. g.); 

2) Rīgas reģiona attīstība programma (2005. - 2011. g.). 

Lai nodrošinātu attīstības dokumentu pēctecību, attīstības programmas izstrādē ievērota spēkā 

esošā Ogres novada attīstības programma (2005. - 2013. g.), Ogres novada teritorijas plānojums 2 , 

kā arī Ogres rajona attīstības programma 2005. - 2012. gadam. 

Dokumenta izstrādātāji ir ievērojuši to vietējo pašvaldību, kuras robežojas ar Ogres novadu, 

plānošanas dokumentos noteiktos attīstības virzienus. 

Veidojot Attīstības programmu, ievēroti šādi plānošanas dokumenta izstrādes principi: 

1) ilgtspējīgas attīstības princips; 

2) interešu saskaņotības princips; 

3) līdzdalības princips; 

4) sadarbības princips; 

5) finansiālo iespēju princips; 

6) atklātības princips; 

7) uzraudzības un novērtēšanas princips; 

8) subsidiaritātes princips; 

9) attīstības plānošanas un normatīvo aktu izstrādes sasaistes princips. 

10) līdzsvarotas attīstības princips. 

Ogres novada vīzija: 

Ogres novads - Pierīgas uzņēmējdarbības, inovāciju, izglītības un sporta attīstības 

centrs. Konkurētspējīga, radoša un kvalitatīva pārvalde Latvijas centrā. Harmoniska, sociāli 

stabila un videi draudzīga dzīves vide cilvēkam laukos un pilsētā. Moderna un attīstīta 

novada satiksmes un komunikāciju infrastruktūra. Aktīva un pasākumiem bagāta novada 

kultūras un tūrisma dzīve. Unikālās dabas vērtības - Daugavas, Ogres, Ogres upes, Zilie kalni 

un meži – cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanai. 

Ogres novada devīze - „Ogres novads - cilvēka un dabas harmonija”. 

Ogres novada stratēģiskie mērķi ir: 

1) veicināt novada ekonomisko izaugsmi un uzņēmumu konkurētspējas 

paaugstināšanos; 

2 17.09.2009. lēmums (sēdes protokols Nr.5, 2. §) 



2) attīstīt novada cilvēkresursu potenciālu; 

3) veicināt vidi saudzējošas augstas dzīves kvalitātes ieviešanu. 

Attīstības programmas izstrādes laikā noteiktas novada ilgtermiņa attīstības prioritātes, un 

tās ir: 

1) efektīva un moderna pārvalde; 

2) daudzveidīga un inovatīva ekonomika; 

3) vidi saudzējoša infrastruktūra; 

4) konkurētspējīga izglītība un sports; 

5) kvalitatīva un pieejama kultūrvide; 

6) veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība; 

7) atbildīga dabas apsaimniekošana. 

Attīstības programma sastāv no vairākām daļām: 

1) pašreizējās situācijas raksturojums un SVID analīze; 

2) attīstības stratēģija 2011. - 2017. gadam; 

3) rīcības plāns 2011. - 2013. gadam; 

4) attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtība; 

5) pārskats par sabiedrības līdzdalību. 

Pašreizējās jeb esošās situācijas raksturojumā atspoguļotas novada attīstības tendences pirms 

un pēc ATR pabeigšanas, nozaru attīstības problēmas, iespēju robežās parādīti izaugsmes resursi un 

izstrādāta SVID analīze. Balstoties uz pašreizējo situāciju un SVID analīzi, noteikta Ogres novada 

specializācija. Pašreizējās situācijas daļu noslēdz sadaļa par iedzīvotāju līdzdalību attīstības 

programmas izstrādē. 

Stratēģiskajā daļā, kas izstrādāta, balstoties uz esošo situāciju un SVID analīzi, noteiktas 

vidēja termiņa attīstības prioritātes, nepieciešamie rīcības virzieni un uzdevumu kopums, kā arī 

vidējā termiņā sasniedzamie vispārīgie rezultāti. 

Rīcības plānā, ņemot vērā esošo sociāli ekonomisko situāciju valstī, ir parādīti projekti un 

aktivitātes triju gadu periodam, norādot to sasaisti ar atbildīgajiem izpildītājiem un finanšu 

resursiem. 

Attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtībā noteikts uzraudzības un ziņojuma 

sagatavošanas periodiskums, ziņojumā analizējamie uzraudzības rādītāji un tā kopējais saturs. 

Attīstības programmas izstrādi nodrošināja vadības grupa (vadītāja Vita Pūķe) un 

pašvaldības attīstības nodaļa (vadītāja Jana Briede). 

Lai analizētu konkrētas nozares un noteiktu attīstības virzienus, vadības grupa izveidoja sešas 

tematiskās darba grupas: pārvalde, ekonomika un uzņēmējdarbība, vide un infrastruktūra, 

izglītība un sports, kultūra, veselības un sociālā aizsardzība. Darba grupās iesaistījās pašvaldības 

un nozaru speciālisti, deputāti un iedzīvotāji. 

Vadības darba grupu sanāksmēs piedalījās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu 

ministrijas un Rīgas plānošanas reģiona speciālisti, kuri, izvērtējot darba grupu sagatavotos 

materiālus, sniedza priekšlikumus dokumenta pilnveidošanai. 

Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par novada attīstību, 2010. gada aprīlī veikta iedzīvotāju 

aptauja. 2010. gada jūlijā, balstoties uz Britu padomes metodoloģiju pilsētvides jautājumu 

risināšanai, notika situācijas analīzes un ideju radīšanas aktivitāte „Nākotnes pilsētas spēle” 

(„Future City Game”), kuru rīkoja Britu padome, Ogres novada pašvaldības Attīstības nodaļa un 

biedrība „Zināšanu un inovācijas sabiedrība”. Tās ietvaros Ogres novada iedzīvotāji (uzņēmēji, 

nevalstisko organizāciju pārstāvji, uzņēmēji, pašvaldības darbinieki, jaunieši, pensionāri) izvirzīja 

priekšlikumus Ogres novada attīstības prioritātēm un sniedza savu redzējumu par Ogres novada 

attīstību. 

Galvenās problēmas dokumenta izstrādē bija saistītas ar objektīvas un savstarpēji 

salīdzināmas informācijas iegūšanu par noteiktu laika periodu katrā no teritoriālajām vienībām. 



Ņemot vērā straujās izmaiņas valsts sociālekonomiskajā attīstībā pēdējo divu gadu laikā un to, ka 

daļa vietējo pašvaldību dokumentu pēc ATR pabeigšanas ir nodota arhīvā, pamatā analizēti dati par 

pēdējiem trīs gadiem, bet atsevišķos gadījumos par ilgāku laika periodu. Iespēju robežās izmantoti 

pagastu pārvalžu dati, no valsts institūcijām pieprasītā un publiski pieejamā informācija, pētījumi, 

kā arī dažādas publikācijas. 

Attīstības programma nodota sabiedriskajai apspriešanai no 2010. gada 21. oktobra līdz 22. 

novembrim. 

Vadības grupa pateicas visiem darba grupu vadītājiem, pašvaldības speciālistiem, uzņēmējiem 

un iedzīvotājiem par atsaucību un atbalstu Ogres novada attīstības programmas izstrādē. 



1. OGRES NOVADA PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS 

1. 1. OGRES NOVADA FIZISKI ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS 

1.1.1. ĢEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS 

Ogres novads atrodas Latvijas valsts centrālajā daļā (1. pielikums), tā kopējā platība 3 ir 989,9 

km 2 . 

Pašreizējās robežas Ogres novads ieguvis 2009. gada 1. jūlijā. Novadā ietilpst Ogres pilsēta 

un Ogresgala pagasts (no 12.12.2002. līdz 30.06.2010. Ogres novads) Krapes, Ķeipenes, Lauberes, 

Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Suntažu un Taurupes pagasts. Novada administratīvais centrs ir 

Ogre. 

2009. gada 1. janvārī novada kopējais iedzīvotāju skaits bija 38 987, no kuriem 29 825 jeb 

76,5 % dzīvoja Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā. Vidējais apdzīvojuma blīvums bija 39,3 cilvēki 

uz km 2 , taču tas ievērojami atšķīrās, salīdzinot informāciju par Ogres pilsētu ar Ogresgala pagastu 

un pārējiem pagastiem. (2. pielikums). 

Novads ir izteikti izstiepts rietumu - austrumu virzienā apmēram 60 km garumā, bet ziemeļu - 

dienvidu virzienā - 30 km garumā. Tā lielākā daļa atrodas Viduslatvijas zemienē, bet austrumu daļa 

- Vidzemes augstienē. 

Ogres novads robežojas ar Mālpils, Amatas, Ērgļu, Kokneses, Aizkraukles, Skrīveru, 

Lielvārdes, Ķeguma, Ikšķiles un Ropažu novadu. 

Ogres novads ietilpst Rīgas plānošanas reģionā un atrodas valsts galvaspilsētas Rīgas 

aglomerācijas tiešā ietekmes zonā, tā ekonomiski ģeogrāfiskais stāvoklis ir ļoti izdevīgs. Būtiska 

nozīme ir tam, ka teritoriju gan Z-D, gan R-A virzienā šķērso vairāki valsts un reģionālas nozīmes 

autoceļi un dzelzceļš. 

1.1.2. RELJEFS, AUGSNES UN FIZIOĢEOGRĀFISKIE RAJONI 4 

Ogres novads atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, divos fizioģeogrāfiskajos 

rajonos - Viduslatvijas zemienē un Vidzemes augstienē (1. pielikums). Viduslatvijas zemienē 

novada teritorijā ir Lejasdaugavas senlejas un Viduslatvijas nolaidenuma dabas apvidi, bet 

Vidzemes augstienē - Piebalgas pauguraines un Augšogres pazeminājuma dabas apvidi 5 . 

Augstienēm raksturīga pacelta pamatiežu virsa, biezi kvartāra nogulumi un ļoti saposmots, 

paugurains reljefs, kā arī palielināts nokrišņu daudzums. Reljefa augstuma atšķirības nosaka 

mitruma apstākļu, augu valsts un augšņu īpašību visai lielo dažādību salīdzinoši nelielās augstieņu 

platībās. Piebalgas pauguraines apvidū atrodas daļa Taurupes un Mazozolu pagasta teritorijas, bet 

Augšogres pazeminājuma apvidū - daļa Meņģeles, Taurupes un Mazozolu pagasta teritorijas. 

Mazozolu pagasta ziemeļu daļā atrodas augstākais novada zemes virsmas punkts - 213,5 m vjl. 

Lielāko daļu teritorijas aizņem Viduslatvijas nolaidenums, kura virsma ir slīpa, un tas 

vislabāk raksturo Ogres novada virsmas reljefu. Virsmas absolūtais augstums mainās no 20 m vjl. 

rietumu daļā līdz vairāk nekā 100 m vjl. austrumu daļā. Zemieņu daļā ir mazāk nokrišņu, klimats ir 

sausāks, notece mazāka, lēnāka, un līdz ar to pārpurvošanās pakāpe ir lielāka. Arī vienlaidu augu 

valsts grupējumu un zemes lietojuma veidi (piemēram, aramzeme) aizņem lielākas platības nekā 

augstienēs. 

Novada dienvidrietumu un rietumu daļā pēdējais apledojums ir atstājis visai savdabīgus 

ģeomorfoloģiskos veidojumus - osus, ko sauc arī par kangariem. Tie ir šauri, kilometriem gari 

vaļņveida pauguri un to virknes ar stāvām nogāzēm. Osi pārsvarā sastāv no grants un dažāda 

rupjuma smilts kārtām. Novada teritorijā osi ir sastopami Ogres, Juglas (Annasmuižas) un Suntažu 

3 Pēc VZD datiem uz 01.01.2010. 

4 Pēc A. Kuzmina „Ogres novads”; „Mācību grāmata”, R., 1996 

5 Pēc V. Zelča vispārējās Latvijas dabas rajonu un apvidu kartes 



apkārtnē. Nozīmīgākie ir Lielie Kangari (lielākā daļa atrodas Ropažu novadā), Suntažu Kangari, 

Ogres Kangari ar 69 m augsto Ķentes kalnu. 

Daļu no Ogres Kangariem, kas stiepjas cauri pilsētai un kuru pakājē atrodas Jaunogres 

dzīvojamais masīvs, sauc par Zilajiem kalniem, kas ir iecienīta pilsētnieku atpūtas vieta. Savukārt 

pilsētas centrā esošie osi nosaukti par Vilku kalniem, kuros uzcelta pašvaldības administrācijas ēka 

un Ogres 1. vidusskola. 

Viduslatvijas nolaidenumā dominē vidēji viļņots morēnu līdzenums ar gareniem, līdz 20 m 

augstiem pacēlumiem - drumliniem. Pa šo pauguru lēzenajām mugurām un nogāzēm stiepjas labi 

iekultivētu tīrumu joslas (pārsvarā uz mālainiem cilmiežiem). Ievērojamākais no drumliniem ir 

Ķeipenes valnis ar ļoti komplicētu uzbūvi. Morēnu līdzenumos ir salīdzinoši auglīgākās augsnes - 

velēnu podzolētās augsnes ar vidēju iekultivēšanas pakāpi. Vislabāk iekultivētās augsnes Ogres 

novadā ir Lejasdaugavas senlejā, kur tās bijušas apstrādātas kopš seniem laikiem, un to cilmieži ir 

karbonātiskie dolomīti. 

Lejasdaugavas senlejā ir visplānākā kvartāra nogulumiežu kārta, kas vietām pārklāj pamatiežu 

dolomītus tikai nepilna metra biezumā. Terasēs un to nogāzēs uz karbonātiem bagātajiem 

dolomītiem izveidojušās karbonātu vai velēnu karbonātu augsnes. Lielāko daļu ielejas applūdinājuši 

Rīgas HES ūdeņi. 

1.1.3. TEKTONISKĀ UN ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE 

Ogres novada tektoniskais pamats sastāv no senās Austrumeiropas platformas pamatklintāja 

cietajiem, kristāliskajiem iežiem - dažādu paveidu granītiem un gneisiem. Šādos tektoniskajos 

apstākļos stipras zemestrīces nav iespējamas un pat vājas zemestrīces ir ļoti reta parādība. 

Pamatklintāja blokiem ir raksturīgas lēnas svārstības - Vidzemes augstienes apkārtne katru gadu 

paceļas ar vidējo ātrumu 2 - 3 mm gadā. Kristāliskais pamatklintājs novada teritorijā atrodas 800 - 

1000 m dziļumā. 

Ģeoloģiskā ziņā virs pamatklintāja simtiem metru biezumā atrodas devona periodā 

noslāņojušies un sablīvējušies, sacementējušies pat līdz 400 miljoniem gadu veci nogulumieži, 

kurus sauc arī par pamatiežiem. Pārsvarā pamatiežus veido dolomīti, un Ogres novada teritorijā tie 

atsedzas Daugavas, Ogres, Mazās Juglas un citu upju krastos. 

Virs pamatiežiem ir nogulsnējušies jaunāki un irdenāki nogulumieži, kuru vecums 

nepārsniedz 2 miljonus gadu. Šos iežus veido četru apledojumu kušanas ūdeņu noguldītā smilts, 

māls, grants, oļi, laukakmeņi un šo iežu savstarpējie sajaukumi. 

Jaunāko nogulumiežu jeb kvartāra nogulumiežu kārtas biezums svārstās vidēji no 10 - 40 m, 

bet Daugavas krastos kvartāra nogulumiežu biezums nepārsniedz 10 m. Savukārt novada austrumu 

daļā šā veida nogulumiežu kārtas biezums var pārsniegt pat 80 m. 

1.1.4. DERĪGIE IZRAKTEŅI 6 

Minerālo izejvielu resursi ir viens no ekonomiskās attīstības pamatfaktoriem. To kvantitāte un 

kvalitāte, saguluma apstākļi un teritoriālais izvietojums ir būtiski novada teritorijas turpmākajai 

attīstībai. 

Ogres novadā ir samērā lieli kūdras resursi. Teritorijā ir apzinātas 60 kūdras atradnes, taču 

kūdras resursu ģeoloģiskā izpēte ir salīdzinoši zema. Saimnieciski nozīmīgākās ir atradnes, kuru 

platība ir lielāka par 100 ha. Detāli izpētītas ir Žļaugu, Ozolēnu, Pečoru, Gulbju, Vērenes un 

Sivenīcas atradnes ar kopējo platību 2800 ha, kurās esošā kūdra izmantojama galvenokārt 

mēslojumam un pakaišiem, Sivenīcas atradnē - arī enerģētikai. Saimnieciski nozīmīgas ir arī Lielā 

Sūces, Čaulu un Saulrietu atradnes. Tā kā daļa no apzinātajiem kūdras resursiem nav izmantojama, 

jo to atradnes aizņem arī vērtīgas mežaudzes, lauksaimniecībā izmantojamas zemes vai tās atrodas 

6 Pēc „Vides situācijas izpēte Ogres rajonā un priekšlikumu izstrādāšana Ogres rajona sociālās un ekonomiskās 

attīstības virzieniem. I daļa. Ģeoloģiskā vide”, SIA „Ģeoloģiskais un geofiziskais centrs”, R., 2001 



ĪADT, perspektīvā enerģētikā un lauksaimniecības vajadzībām varētu izmantot arī atradnes ar 

mazāku platību. 

Dolomīta atradnes un prognozētie izplatības laukumi novada teritorijā ir saistīti ar 

augšdevona Ogres, Daugavas un Pļaviņu svītu. Dolomītu iespējams izmantot kā dabīgo celtniecības 

materiālu, no dolomīta iegūst arī būvkaļķus un dolomītmiltus. Praktiska nozīme ir dolomīta 

slāņiem, kas atrodas līdz 10 m dziļumā. Rūpniecisko nozīmi zaudējušas četras novada teritorijā 

esošas atradnes - „Ogresgals”, „Ogre - 60”, „Ogre - 56” un „Ciemupe - Ķilupe”. Prognožu laukumi, 

kuros nepieciešams veikt papildu izpēti, ir „Ķilupe”. 

Kastrānes ķieģeļmālu atradne izpētīta jau 1958. gadā. Tās derīgo slāņkopu (biezums 0,45 - 

7,0 m) veido Ogres svītas māli, kas ir derīgi celtniecības ķieģeļu un apdares flīžu ražošanai. Daļa 

Kastrānes mālu atradnes teritorijas jau ir apbūvēta. Iepriekšējo gadu ģeoloģisko pētījumu rezultātā 

novada teritorijā nav atklātas celtniecības vajadzībām perspektīvas lielas mālu atradnes. 

Smilts - grants materiālu iegulas pārsvarā saistītas ar glaciālajiem jeb ledāja kušanas 

ūdeņiem, retāk ar aluviālajiem jeb upju nogulumiem. Novada teritorijā ir zināmas ap 26 smilts - 

grants atradnēm, bet tās ir izvietotas nevienmērīgi. Līdzīgi kā kūdras atradnes, arī daļa smilts – 

grants atradņu atrodas apbūvētās, lauksaimniecības zemēs vai ĪADT, līdz ar to ir zaudējušas savu 

saimniecisko nozīmi (piemēram, „Ogres Kangari”). Daudzu atradņu ģeoloģiskās izpētes pakāpe ir 

nepietiekama - krājumi un materiāla kvalitāte novērtēti nepilnīgi. 

Nozīmīgākās būvsmilts atradnes ir „Madliena”, „Zādzene I”, „Zādzene II”. Perspektīvā 

papildu smilts atradnes varētu būt prognozēto resursu laukumā Taurupes pagastā. 

Ogres novada teritorijā atrodas Lobes un Pečoru ezera sapropeļa 7 atradnes, no kurām 

detalizēti izpētīta Lobes ezera atradne (iegulas biezums no 0,1 - 5,0 m, kopējais krājums 2963 m 3 ). 

Lielākie prognozētie sapropeļa krājumi atrodas Pečoru ezerā (5292 m 3 ), taču izpētes pakāpe ir ļoti 

zema. Abu atradņu sapropelis izmantojams dziedniecībai, mēslojumam, ķīmiskai pārstrādei, un tas 

uzskatāms par novada stratēģisko resursu rezervi. 

1.1.5. PAZEMES ŪDEŅI 

Ogres iedzīvotāju ūdensapgādi pilnībā nodrošina pazemes saldūdens avoti. Ūdens ieguve 

notiek no Katlešu - Ogres un starpmorēnas ledāja kušanas ūdeņu horizonta, Pļaviņu - Daugavpils 

horizonta, Arukilas - Amatas horizonta, kā arī kvartāra nogulumiem. Artēzisko urbumu dziļums ir 

ļoti atšķirīgs – no dažiem desmitiem metru līdz vairāk kā 200 m dziļumam. Lauku teritorijā 

individuālo dzīvojamo māju apgādē ar dzeramo ūdeni pamatā izmanto individuālās akas. 

Vairumā centralizēto ūdens apgādes sistēmu ūdens kvalitāte atbilst normatīvo aktu prasībām, 

tomēr vietām dzeramajā ūdenī joprojām ir paaugstināts dzelzs saturs (> 0,2 mg/l). Raksturīga ir arī 

dzeramā ūdens paaugstināta cietība. Piesārņojuma riskam visvairāk pakļauti ir kvartāra ūdeņi. 

Ūdens kvalitāti nosaka ne tikai ūdens ķīmiskais sastāvs, bet arī apgādes sistēmu tehniskais 

stāvoklis – tās pārsvarā ir tehniski novecojušas. Dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi 

daļēji veikti Ogres pilsētā, Ogresgala, Madlienas, Ķeipenes, Taurupes, Mazozolu un citos pagastos 

gan par pašvaldību budžeta, gan valsts investīciju un ES līdzekļiem. 

Visā novada teritorijā ir artēziskie urbumi, kuri pēc zemes privatizācijas ir nonākuši arī 

privātā īpašumā. Tā kā to uzraudzība nenotiek, tad šādās vietās ir paaugstināti pazemes ūdeņu 

piesārņojuma draudi. 

Lielākais dzeramā ūdens patērētājs novadā ir Ogres pilsēta, kurā ir ap 90 ekspluatācijas 

urbumu un liels skaits individuālo aku. Pilsētas centralizētā ūdens apgādes sistēma no 19 urbumiem 

nodrošina ar dzeramo ūdeni ap 85 % pilsētas iedzīvotāju. Decentralizētajā ūdens apgādē iekļauti ap 

45 urbumiem, kuri nodrošina ar ūdeni galvenokārt saimnieciska rakstura uzņēmumus. 

Plašāka informācija par ūdensapgādi iekļauta 4. nodaļā „Infrastruktūra”. 

7 Sapropelis ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojies no ūdens augu un dzīvnieku sadalīšanās produktiem, 

kā arī minerālu komponentēm – māls, smilts, ūdenī izšķīdušo kalcija, magnija un dzelzs oksīdiem. 



Būtiski, ka lielākā daļa artēzisko urbumu netiek ekspluatēta ar pilnu jaudu. Salīdzinot ūdens 

ekspluatācijas krājumus ar patērētā ūdens apjomu, secināts, ka Ogres novads kopumā ir pilnībā 

nodrošināts ar dzeramo ūdeni - ekspluatācijas krājumi vairākkārt pārsniedz iedzīvotāju un 

rūpnieciski patērētā ūdens apjomu. Galvenās problēmas nākotnē saistāmas ar labas kvalitātes 

dzeramā ūdens nodrošināšanu centralizētajās ūdens apgādes sistēmās un atsevišķu kvalitātes 

rādītāju uzlabošanu - pilnīgāku atdzelžošanu un ūdens mīkstināšanu. Īpaša uzmanība pievēršama 

piesārņojuma draudu novēršanai pazemes urbumos. 

Bijušā Ogres rajona teritorijā ir veikti speciāli pazemes minerālūdeņu izpētes darbi, tai skaitā 

Ogres pilsētā. Urbumā „RM - 6 Ogre” atklāti ārstnieciskie minerālie bromūdeņi, pēc ķīmiskā 

sastāva tie ir hlorīdu - nātrija tipa ūdeņi ar mineralizāciju 106,2 - 118,6 g/l, un pēc būtības tie ir 

sālsūdeņi. Broma hlorīdu - nātrija sālsūdeņi ir vērtīga balneoloģiskā hidrominerālā izejviela. 

Visa novada teritorijā sastopami ārstnieciskie un maz mineralizētie dzeramie galda ūdeņi. 

1.1.6. ĢEOTEHNISKIE APSTĀKĻI 8 

Jebkura objekta celtniecību, virszemes un pazemes komunikāciju ierīkošanu, ceļu būvi u.t.t. 

ietekmē vietas inženierģeoloģiskie apstākļi, tai skaitā grunts fizikāli - mehāniskās īpašības. 

Vidzemes augstienes apgabalā morēnas pauguru un grēdu reljefa rajonu raksturo 

hipsometriskās atzīmes no 120 līdz 200 m, vidēji 150 - 180 m vjl., liels kvartāra nogulumu biezums 

(70 - 130 m) ar morēnas mālsmilts un smilšmāla gruntīm. Pakārtota nozīme ir ledāja kušanas ūdeņu 

ezera māliem, aleirītiem un smiltīm, kā arī ledāja kušanas ūdeņu smiltīm un smilts - grants 

maisījumiem, kā arī purvu nogulumiem. Morēnas grunts, smilts un smilts - grants grunts ir droša 

dabiska pamatne inženiertehniskām būvēm un ceļiem. 

Šajā apgabalā iecirkņus ar nelabvēlīgiem inženierģeoloģiskajiem apstākļiem veido 

starppauguru pazeminājumi (ieplakas un vagas), kurus aizņem purvi, kā arī ledāja kušanas ūdeņu 

ezeru laukumi ar aleirītiskām un mālainām gruntīm. Ledāja kušanas ezera veidotās aleirītiskās un 

mālainās gruntis, kuras ir ar salīdzinoši augstu mitruma daudzumu un porainību un viegli pāriet 

plūstošā stāvoklī, izplatītas Mazozolu, Braku un Vecogres apkārtnē, kā arī dienvidaustrumos no 

Taurupes. 

Mūsdienu fizikāli ģeoloģisko procesu attīstība šajā apgabalā ir maz izteikta. Gravu veidošanās 

notiek atsevišķu pauguru nogāzēs ziemeļu daļā un uz dienvidaustrumiem no Taurupes, kā arī Ogres 

un Līčupes terasēs. Ogres upes krastos izteikti vērojama sānu erozija, bet dziļumerozija, kas saistīta 

ar krasta un dibennogulumu alūvija pārnesi un pārnoguldīšanu, - visās upēs. Vērojama arī 

pazemināto vietu pārpurvošanās. 

Morēnas izplatības apgabals ar smilšmāla un mālsmilts, ledāja kušanas ezera un ledāja 

kušanas ūdeņu smilts gruntīm, kā arī īpaša sastāva un īpašību gruntīm aizņem daļu no novada 

centrālās un dienvidaustrumu daļas. To raksturo lēzeni viļņots reljefs ar relatīvi nelielām augstuma 

starpībām (1 - 10 m), hipsometriskās atzīmes svārstās robežās ap 80 - 120 m vjl. Labākie 

ģeotehniskie parametri raksturīgi morēnas smilšmālam un mālsmiltīm, tām ir labas nesošās 

īpašības, līdz ar to tās ir drošas inženiertehnisko būvju un ceļu pamatnēs. Šo slāņu biezums ir 20 - 

40 m. 

Ledāja kušanas ezera nogulumus apgabalā veido vidēji graudainas un smalkgraudainas 

aleirītiskas smiltis, kuru biezums sasniedz 5 - 6 m. Šie ieži veido pietiekami stabilu pamatu 

inženiertehniskām būvēm un ceļiem. Ledāja kušanas ezera nogulumu paguliežus veido morēnas 

smilšmāls un mālsmilts. 

Ledāja kušanas ūdeņu smilts grunšu izplatība ir ierobežota, tās sastopamas Meņģeles apkārtnē 

un uz ziemeļiem no Ķeipenes. Grunts biezums nepārsniedz 6 m, tā parasti pārklāj morēnas 

smilšmālu un mālsmilti. Smilts fizikāli mehāniskās īpašības un nestspēja ir analoģiski augstāk 

minētajām ledāja kušanas ezera smiltīm un tās veido samērā drošu pamatni būvēm. 

8 Pēc „Vides situācijas izpēte Ogres rajonā un priekšlikumu izstrādāšana Ogres rajona sociālās un ekonomiskās 

attīstības virzieniem. I daļa. Ģeoloģiskā vide”, SIA „Ģeoloģiskais un geofiziskais centrs”, R., 2001 



Apgabala ievērojamu daļu aizņem īpaša sastāva un īpašību gruntis - kūdra, kūdraina smilts, 

dūņas. Tās veido samērā nestabilas gruntis ar augstu dabisko mitrumu un saspiežamību, kas būvju 

celtniecībai nav derīgas. Šo grunšu pamatni veido morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumi un 

gadījumā, ja kūdraino slāni var norakt, tad būves var balstīt uz paguliežiem. Ceļu būvi sarežģī 

purvu masīvi un daudzi sīki pārpurvoti iecirkņi. 

Mūsdienu fizikāli ģeoloģiskie procesi saistīti ar upju eroziju, palieņu, salu, purvu un terašu 

veidošanos, taču šie procesi notiek lēni un jūtamas izmaiņas reljefā neizraisa. 

Morēnas līdzenuma pārsvarā smilšmāla un mālsmilts izplatības apgabals aizņem Ogres 

novada centrālo un rietumu daļu. Reljefs ir līdzens vai viegli viļņots, virsmas absolūtās augstuma 

atzīmes ir robežās no 40 - 80 m vjl. ar relatīviem pacēlumiem 1 - 5 m. Augšējā kompleksa iežus 

veido galvenokārt morēnas smilšmāls un mālsmilts, to biezums 10 - 20 m, retāk 30 - 40 m. 

Pakārtota nozīme ir ledāja kušanas ezera un ledāja kušanas ūdeņu smilts nogulumiem, kas ieguļ gan 

morēnā, gan virs morēnas un iznāk zemes virspusē. Apgabala grunšu ģeotehniskie apstākļi praktiski 

neatšķiras no analoģiskām gruntīm iepriekš minētajos apgabalos, un tās ir derīgas inženiertehnisko 

būvju un ceļu pamatnei. 

Mūsdienu procesi notiek lēni un ir saistīti ar upju eroziju, lokālo reljefa pazeminājumu 

pārpurvošanos. 

Ledāja kušanas ezera līdzenuma pārsvarā smilšanas, aleirītiskas un mālainas grunts 

izplatības apgabals aizņem novada rietumu daļu. Apgabala reljefs ir līdzens, viegli viļņots, vietām 

paceļas osu grēdas un morēnu pauguri vai to masīvi. Virsmas absolūtās atzīmes 10 - 40 m vjl. ar 

relatīviem pacēlumiem 1 - 3 m, retāk līdz 5 m, bet pauguros 10 - 20 m, retāk līdz 25 m. Augšējā 

inženierģeoloģiskā kompleksa iežus pārsvarā veido ledāja kušanas ezera smilts un smilts - grants 

nogulumi, retāk ledāja kušanas ūdeņu nogulumi. Samērā reti izplatīti ledāja kušanas ūdeņu mālainie 

nogulumi. Smilšaino nogulumu biezums svārstās no 2 - 3 m, vietām līdz 25 m. Paguliežus veido 

morēnas smilšmāls un mālsmilts no dažu metru (ziemeļrietumu daļā) līdz 20 - 40 m biezumam 

apgabala austrumu daļā. Smilts un smilts - grants nogulumi izplatīti paugurainajos iecirkņos gar 

Daugavas labo krastu (tipiski Ogres Kangari). 

Smilts un smilts - grants nogulumi veido pietiekami stabilu pamatni jebkāda veida 

celtniecībai. Būvniecībai mazāk piemērotas vai nepiemērotas ir mālainās un putekļainās smiltis, kas 

attiecīgos apstākļos var veicināt pseidoplūdeņus. 

Apgabala austrumu daļā ledāja kušanas ezera nogulumi veido mālainas aleirītiskas gruntis. 

Šeit bieži sastopams slokšņu māls ar smilšaina materiāla starpkārtām un lēcām. Mālaino nogulumu 

biezums ir līdz 15 m, pārsvarā 2 - 3 m. Paguliežus pamatā veido morēnas nogulumi. Mālainām 

gruntīm raksturīga plastiska konsistence. Tās parasti ir ūdens piesātinātas un noteiktos apstākļos 

uzbriest, tāpēc šīs gruntis nav piemērotas būvobjektu pamatnēm. Mālaino iežu uzbriešana sezonāli 

vērojama uz ceļiem, kas ierīkoti uz mālainas grunts ar ūdens saturošu irdenu iežu lēcām. Lēcas, kas 

atrodas sasaluma zonā, veido ciļņus, kuriem atkūstot, apkārtējā grunts izmirkst un zaudē stiprību. 

Purvu nogulumi izplatīti apgabala ziemeļrietumu daļā, citviet sporādiski. Īpašā sastāva un 

īpašību dēļ gruntis nav piemērotas būvobjektu pamatnēm. 

Apgabala raksturīga pazīme ir iecirkņi ar plānu kvartāra nogulumu segu no mazāk kā 1 m līdz 

2 - 5 m. Tie atrodas uz ziemeļiem no Ogres pilsētas un par būvju pamatni šeit var izmantot cietos 

vai puscietos cilmiežus: dolomītu, merģeli, smilšakmeni, kas ir drošs pamats dažāda veida 

inženiertehnisko būvju celtniecībai. 

Daugavas ielejas aluviālo nogulumu pārsvarā smilšainas grunts izplatības apgabals aptver 

Daugavas ieleju. Augšējo iežu kompleksu veido galvenokārt smilts un smilts - grants maisījums, 

retāk mālsmilts un smilšmāls. Pēc fizikāli mehāniskajām īpašībām gruntis maz atšķiras no līdzīgām 

ledāja kušanas ūdeņu gruntīm, kas aprakstītas iepriekš, un tām ir laba nestspēja. Jaunākie nogulumi 

- palieņu mālsmilts un smilšmāls - ir mīksti un plastiski, tiem raksturīga liela saplakšanas spēja un 

zema izturība. 

Mūsdienu procesi ir saistīti ar Daugavas un tās pieteku sānu un dziļumeroziju, gravu 

veidošanos, terašu malu nogruvumiem un nobirumiem. 



Daugavas ielejas inženierģeoloģiskie apstākļi ir daļēji nelabvēlīgi celtniecībai, to ierobežo 

atsevišķos iecirkņos esošo iežu vājā izturība. 

Kopumā novads ir pieskaitāms reģionam ar samērā labvēlīgiem inženierģeoloģiskajiem 

apstākļiem dažāda veida būvobjektu celtniecībai, izņemot Daugavas ieleju, purvu masīvus, 

pārpurvotos zemes gabalus, kā arī teritorijas, kurās iežu augšējo kompleksu veido ledāja kušanas 

ezera mālainie nogulumi. 

1.1.7. KLIMATISKIE APSTĀKĻI 9 

Ogres novads atrodas mērenās klimata joslas pārejas klimata apgabalā. Noteicošā loma 

klimata veidošanā ir Atlantijas okeāna mērenajām gaisa masām. Ogres pilsētas apkārtni, 

galvenokārt ziemā, ietekmē arī Baltijas jūras gaisa masas. Klimata veidošanā nozīmīgākie faktori 

novada teritorijā ir ģeogrāfiskais platums, augstums virs jūras līmeņa, paugurainība, ūdenskrātuvju 

tuvums, mežainība. Visu gadu zināma ietekme uz apkaimes mikroklimatu ir Daugavai un Rīgas 

HES ūdenskrātuves lielajai virsai. 

Diennakts vidējā gaisa temperatūra janvārī novada rietumu daļā ir - 5,9 0 C, bet austrumu daļā 

tā noslīd līdz - 7,2 0 C. Bezsala periods ilgst apmēram piecus mēnešus, rietumu daļā tas ir par divām 

nedēļām garāks nekā austrumu daļā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra jūlijā ir 17,2 0 C rietumu 

daļā un 16,4 0 C novada ziemeļaustrumu daļā. 

Vidējais nokrišņu daudzums gadā svārstās no 609 mm Ogrē līdz 883 mm Taurupes pagastā. 

Sniega segas vidējais biezums Ogres apkaimē ir 10 - 30 cm, bet novada ziemeļaustrumu un 

austrumu daļā tās vidējais biezums sasniedz 40 - 60 cm, un tā ir noturīgāka. 

Novada austrumu un ziemeļaustrumu daļā apmākušos dienu skaits vidēji ir par 20 - 30 

dienām lielāks nekā novada rietumu daļā, kur ir salīdzinoši sausāks un saulaināks. 

Valdošie vēji ir dienvidrietumu un rietumu vēji. 

1.1.8. IEKŠĒJIE ŪDEŅI 

Ogres novadā ir maz ezeru. Lielākais ezers ir Lobes jeb Viskāļu ezers, kas atrodas Krapes 

pagasta teritorijā, un tā platība ir 5,2 km 2 .Tā vidējais dziļums ir 1,3 m, lielākais dziļums - 2,2 m. 

Ezers ir ļoti aizaudzis, tā gultni sedz vairākus metrus bieza dūņu kārta, kura apakšējā daļa ir 

sablīvējusies, veidojot sapropeli - vērtīgu organiskas izcelsmes mēslojumu. Lobes ezera sapropeļa 

atradne iekļauta valsts nozīmes atradņu sarakstā. 

Pečoru ezera, kas atrodas Ķeipenes pagastā, platība ir 1,03 km 2 , vidējais dziļums 0,9 m, bet 

lielākais dziļums - 1,8 m. Arī Pečoru ezerā atrodamas nozīmīgas sapropeļa iegulas, taču 

nepieciešama to pilnīgāka izpēte. 

Ķeipenes pagastā atrodas trešais lielākais ezers - Plaužu ezers, kura platība ir 0,96 km 2 . Tā 

vidējais dziļums ir 4,1 m, lielākais dziļums - 7,5 m. 

Visu trīs lielāko ezeru kopējā platība ir apmēram 7,2 km 2 - tikai 0,7 % no kopējās novada 

teritorijas. 

Ogres upes ielejā sastopami nelieli vecupju ezeriņi, kas nereti raksturojas ar lielu bioloģisko 

daudzveidību. 

Mākslīgas izcelsmes sprostezeri ir Zvanu ezers Meņģeles pagastā, Noru ezers Lauberes 

pagastā, Mežezers Ogrē un citi. 

Novada rietumu daļā iestiepjas arī neliela daļa no Rīgas ūdenskrātuves. 

Upēm bagātāka ir novada ziemeļu un ziemeļaustrumu daļa (ap 0,7 km/km 2 ), bet rietumu daļa 

- nabadzīgāka (ap 0,5 km/km 2 ). Novada nozīmīgākās upes ir Daugava, Ogre, Mazā Jugla, Abza, 

Aviekste un Līčupe. 

Daugavas platums pie Ogres upes ietekas ir aptuveni 450 m, ūdenskrātuves teritorijā tā plūst 

lēni - 0,1 līdz 0,2 m/s. Upes gultnē atsedzas pamatieži un ledāju atstātie nogulumi. Rīgas 




ūdenskrātuvē biežo ūdens līmeņa svārstību dēļ aktīvi norisinās krastu izskalošanas un erozijas 

procesi. 

Garākā upe Ogres novada teritorijā ir Ogre (ap 80 km), tai ir daudz nelielu pieteku (Nāruža, 

Sumulda, Līčupe, Skolas upe, Aviekste, Ranka un citas). Atsevišķos posmos upē ir nelielas krāces, 

tās gultne ir akmeņaina, vietām izveidojušās smilšu sēres. Ogresgala pagasta un Ogres pilsētas 

teritorijā upe iegrauzusies dolomītu pamatiežos. 

Pēc Rīgas HES uzcelšanas būtiski pasliktinājies upes ekoloģiskais stāvoklis, pavasaros pilsētā 

nereti novērojami plūdi. 

Mazā Jugla ir trešā lielākā novada upe, kuras lielākās pietekas ir Abza, Lēģerurga, Bērzupe un 

citas. Mazās Juglas krastos bieži atsedzas pamatieži - dolomīti. Upe ir visai līkumaina, tās gultne ir 

akmeņaina, lejtecē vairāk smilšaina, un tās krasti ir pakļauti erozijai. 

Atbilstoši Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāna dalījumam virszemes 

ūdens objektos Ogres novada teritorijā atrodas 9 upju virszemes ūdensobjekti un 3 ezeru 

ūdensobjekti. 

Lielākās novada upes ir iecienījuši ūdens tūristi un makšķernieki. 

1.1.9. MEŽI UN PURVI 

Cilmiežu dažādība, reljefa formu daudzveidība, nokrišņu daudzuma atšķirības ir radījušas 

lielu augšņu un veģetācijas daudzveidību. Būtiska loma ainavas veidošanā un saimnieciskajā 

darbībā ir mežiem. 

Ogres novada teritorijā meža zemju platības aizņem 52 105,5 ha 10 (2. attēls). No kopējās 

meža zemju platības meža teritorijas aizņem 94,4% jeb 49 217,5 ha, pārējo daļu aizņem purvi, 

lauces, pārplūduši klajumi, kā arī zeme zem infrastruktūras objektiem. Purvi aizņem 3,3% jeb 

1698,1 ha. Meža zemju īpatsvars Ogres novadā ir 52,5%, salīdzinoši Latvijā tas ir 50,2%. 

Ogres novada teritorijā no kopējās meža zemju platības 43,5% jeb 22 669,9 ha ir valsts meža 

zemes un 56,5% jeb 29 435,6 ha citu īpašnieku apsaimniekotās mežu zemes. Valsts meža zemes 

Ogres novada teritorijā apsaimnieko VAS „Latvijas Valsts meži” Vidusdaugavas mežsaimniecība. 

Īpašuma 

forma 

Meži Purvi Lauces 

2. att. Meža zemju sadalījums (ha) 

Pārplūduši 

klajumi 

Zeme zem 

infrastruktūras 

objektiem 

Meža zeme kopā 

Valsts 20211,5 1638,3 84,6 40,9 694,6 22669,9 

Pašvaldības 1144,1 0,1 18,9 0,4 23,9 1187,4 

Privāti 27861,9 59,7 277,9 21,6 27,1 28248,2 

Kopā 49217,5 1698,1 381,4 62,9 745,6 52105,5 

Vismežainākā ir novada ziemeļrietumu, ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu daļa (Suntažu, 

Madlienas, Taurupes, Mazozolu un Meņģeles pagasta teritorija). Pārējā lauku teritorijā starp 

lauksaimniecībā izmantojamām zemēm ir sastopami mazāki mežu puduri. Vismazāk mežu ir 

novada centrālajā un dienvidu daļā (Krapes, Lauberes un Ogresgala pagasta teritorija). 

Uz dažādiem cilmiežiem biežāk sastopamie mežu tipi ir vēris, sils, damaksnis. Izplatītākās 

koku sugas novada mežos ir priede, bērzs, egle, apse, baltalksnis un melnalksnis. 

Aizsargājamās teritorijas aizņem 6331,7 ha jeb 12,2 % meža zemju platību. Lielākā daļa 

aizsargājamo teritoriju atrodas privāto mežu īpašnieku mežu zemēs (67,1 % no ĪADT platības). 479 

20,6 ha jeb 92% Ogres novada meža zemju nav saimnieciskās darbības ierobežojumu. 

10 Valsts meža dienesta informatīvais materiāls “Meža statistika” 2008" (dati uz 01. 01. 2008.) 



Mežsaimnieciskā darbība aizliegta 399,4 ha jeb 0,8 % no šo mežu platības, savukārt galvenā cirte 

aizliegta 962,9 ha vai 1,8% no platības. 

Purvi aizņem aptuveni 2,1 % no novada teritorijas, izplatītākie ir zemie zāļu un pārejas tipa 

purvi. Lielākās purvu platības ir novada dienvidaustrumu daļā - Madlienas un Krapes pagastā. Pēc 

platības lielākie purvi ir Sivenīcas purvs - 7,5 km 2 (Madlienas pagasts), Žļaugu purvs - 5,2 km 2 

(Suntažu pagasts), Pečoru purvs - 5,0 km 2 (Ķeipenes un Madlienas pagasts), Vērenes purvs - 4,8 

km 2 (Madlienas pagasts), Gulbju purvs - 4,0 km 2 (Krapes pagasts), Lielais Sūces purvs - 3,0 km 2 

(Madlienas pagasts) un Ozolēnu purvs - 2,5 km 2 (Lauberes pagasts) 11 . 

Daļai purvu raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, tāpēc tajos izveidotas īpaši 

aizsargājamās dabas teritorijas. Padomju varas gados veiktās izpētes liecina, ka purvos ir nozīmīgi 

kūdras resursi, kas saimnieciskiem nolūkiem izmantoti samērā maz. 

1.1.10. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS 

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) atrodas īpašā valsts aizsardzībā un izveidotas, lai 

aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību, retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu 

dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos 

veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī saglabātu sabiedrības atpūtai, 

izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas. 

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizņem apmēram 6 % (6130 ha) no novada kopējās 

teritorijas. Lielākā ĪADT ir Ogres ieleja (4,7% no kopējās teritorijas), savukārt viena no 

populārākajām un atpazīstamākajām teritorijām Latvijā ir Ogres Zilie kalni (1. pielikums). 

Ogres novadā kā aizsargājamās dabas teritorijas sastopami dabas parki, dabas liegumi, dabas 

pieminekļi (aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie 

veidojumi), mikroliegumi. Īpaši izdalāmas ES kopīgā aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000 

teritorijas 12 . 

Ogres ieleja, Natura 2000 teritorija, ir dabas parks (dibināts 2004. gadā), kurā ietilpst dabas 

liegums Vērenes gobu un vīksnu audze. Parka kopējā platība ir 7516 ha. Ogres ieleja ir viena no 

bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgākajām neregulētu upju ielejām Latvijā biotopu 

dažādības un savdabības dēļ. Tajā konstatēti 11 ES Biotopu direktīvas 1. pielikuma biotopi, no 

kuriem 5 ir prioritāri (nogāžu un gravu meži, parkveida pļavas, sugām bagātas atmatu pļavas, 

sugām bagātas vilkakūlas pļavas, pārmitri platlapju meži), kā arī vienlaikus 15 Latvijā īpaši 

aizsargājami biotopi. Ogres ieleja ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kurā sastopami ļoti reti 

biotopi – parkveida pļavas un jaukti ozolu, gobu, ošu meži upju krastos, upju straujteces. 

Sastopamas vairākas tieši Ogres ielejai raksturīgas retas augu sugas (augstais gaiļpiesis, 

daudzgadīgā mēnesene), kā arī daudzas Latvijā retas īpaši aizsargājamas augu sugas. Teritorijā 

konstatētas arī vairākas Eiropas direktīvas pielikumos iekļautās augu un dzīvnieku sugas. 

Parkam 2008. gadā izstrādāts dabas aizsardzības plāns (līdz 2018. gadam), kas ir saistošs 

plānošanas dokumentu izstrādē. Parkam nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu. 

Vērenes gobu un vīksnu audze, Natura 2000 teritorija, ir dabas liegums, kas atrodas 

Madlienas pagastā. Liegums dibināts 1977. gadā, un tā kopējā platība ir 53 ha. 

Liegums veidots reti sastopamo gobu un vīksnu audžu un Ogres upes vecupju aizsardzībai un 

saglabāšanai. Nogāzes pakājē izplūst gruntsūdeņi, veidojot avoksnājus un pārmitras augtenes. 

Pļavās ir daudz retu augu sugu. Teritorijā sastopami baltmuguras un vidējie dzeņi. 

Vērenes purvi, Natura 2000 teritorija, ir dabas liegums, kas atrodas Madlienas pagastā. 

Liegums izveidots 1999. gadā, un tā kopējā platība ir 1248 ha. 

Liegums ir nozīmīga augsto purvu, ieplaku purvos un purvainu mežu aizsardzības teritorija. 

Liegumā ietilpst 3 augsto purvu teritorijas: Zirnaites, Sivenīcas un Jeiskas purvi, kurus vienu no 


12 Informācija par Ogres novada ĪADT sagatavota pēc www.daba.gov.lv pieejamās informācijas 



otra atdala purvaini priežu meži, kā arī lapkoku un jauktu koku meži. Liegumam nav dabas 

aizsardzības plāna un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu. 

Lielie Kangari, Natura 2000 teritorija, ir dabas liegums, un tas atrodas Suntažu pagasta un 

Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijā. Liegums dibināts 1957. gadā, tā kopējā platība ir 1972 

ha. 

Lielie Kangari ir izcilākais osa valnis Latvijā, kura relatīvais augstums 27 m (78 m vjl.), tā 

platums 60 - 100 m. Tajā ir sastopama savdabīga veģetācija, retas augu sugas. Teritorijā ietilpst arī 

Lielo Kangaru ezers un Lielkangaru purvs. Liegumā konstatēta ES Biotopu direktīvas suga - 

dzeltenā dzegužkurpīte. No ES Biotopu direktīvas biotopiem sastopami neskarti augstie purvi, 

purvaini meži, skujkoku meži uz osiem. 

Liegumam 2007. gadā izstrādāts dabas aizsardzības plāns (līdz 2017. gadam), bet tam nav 

individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu. 

Ogres Zilie kalni, Natura 2000 teritorija, ir dabas parks, kas atrodas Ogres pilsētas un 

Ikšķiles novada teritorijā. Parks dibināts 2004. gadā, tā platība ir 312 ha. 

Teritorijas lielāko daļu aizņem Latvijā ļoti rets Biotopu Direktīvas I pielikuma biotops - 

skujkoku meži uz osiem. Tajā sastopamas 6 aizsargājamas augu sugas, kas raksturīgas mežiem uz 

osiem vai osveida vaļņiem - meža silpurene, smiltāju esparsete, šaurlapu lakacis, Ruiša pūķgalve, 

pundurbērzs, pļavas silpurene. 

2003. gadā parkam izstrādāts dabas aizsardzības plāns laika posmam no 2004. līdz 2010. 

gadam, bet tam nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu. 

Novada teritorijā ir divi aizsargājamie ģeoloģiskie objekti 13 . 

Ogres dolomītu krauja, aizsargājamā platība 3,577 ha, atrodas Ogresgala pagasta teritorijā, 

un tā ir Daugavas svītas dolomītu atsegums ar daudzām vidusdevona raksturīgāko brahiopodu 

atliekām. 

Līčupes atsegums, aizsargājamā platība 3,283 ha, atrodas Taurupes pagasta teritorijā. 

Atsegumā ir reti sastopami starpmorēnu nogulumi. 

Saskaņā ar Ministru kabineta 20.03.2001. noteikumiem Nr. 131 „Noteikumi par 

aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem” Ogres novada teritorijā atrodas viens šāda veida 

aizsargājamais objekts - Ķeipenes parks. 

Saskaņā ar Ministru kabineta 22.11.2005. noteikumiem Nr. 888 „Noteikumi par 

aizsargājamām alejām” Ogres novada teritorijā atrodas divas aizsargājamās alejas – Vērenes 

muižas aleja (ozolu aleja ap 3,5 km garumā) un Vatrānes aleja (ozolu aleja ap 0,4 km garumā). 

Pēc spēkā esošo vietējo pašvaldību plānojumu paskaidrojumu rakstiem redzams, ka Ogres 

novada teritorijā ir izveidoti vairāk nekā 20 dažādu veidu mikroliegumi augu un dzīvnieku sugu un 

meža biotopu aizsardzībai, taču to izvietojums katrā no pagastiem atšķiras. 

2007. gada vasarā Ogrē un Ogresgala pagastā veikta dižkoku inventarizācija, kuras laikā 

apsekoti 45 liela izmēra koki: vīksnas, ozoli, priedes, liepas u.c. Inventarizācijas veicēji secināja, ka 

vairums no apsekotajiem kokiem atbilst dižkoku kategorijai. Saskaņā ar informācijas sistēmā „Īpaši 

aizsargājamie koki” pieejamajiem datiem Ogres novada pagastos aug 82 īpaši aizsargājamie koki, 

kas atbilst dižkoku kategorijai. Lielākā daļa no tiem - 61 - ir parastais ozols, to skaitā 8 parastās 

priedes, 8 vīksnas, 2 parastās liepas, 2 āra bērzi un 1 Zviedrijas kadiķis. Lielākais vairums dižkoku - 

29 - aug Ogresgala pagastā, savukārt Madlienas pagastā - 21 dižkoks un Krapes pagastā - 11 

dižkoki. 

Jāņem vērā, ka kopumā novada teritorijā pēdējās desmitgadēs nav veikta datu bāzēs esošo 

dižkoku apsekošana un datu precizēšana. 

13 Pēc http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/Geo_site/index.ht/ 



1.1.11. AINAVU APVIDI 14 

Ogres novada ainava sniedz informāciju par teritorijas vēsturisko izmantošanu un parāda 

mūsdienu attīstības tendences, tai skaitā cilvēku saimnieciskās darbības veidus un dabiskos 

procesus. 

Pēc Latvijas ainavu rajonēšanas iedalījuma teritorija ietilpst Dienvidvidzemes ainavzemes 

Kangaru mežaines un Vidzemes (Sudas - Madlienas - Vecbebru) ainavapvidos. Novada austrumu 

daļā neliela teritorija ietilpst Vidzemes augstienes ainavzemes Augšogres - Jumurdas ielieces 

ainavapvidū, bet dienvidrietumu daļa - Daugavzemes Lejasdaugavas nolaidā. 

Reljefa saposmojums nosaka novada teritorijas daudzveidīgo ainavu struktūru. Ogres novadā 

sastopami vairāki ainavu tipi - terasēto upju (Daugavas, Ogres) ieleju un ielejveida pazeminājumu 

ainava, smilšaino līdzenumu mežaine (novada rietumu daļa), stipri iekultivētā smilšmāla un 

mālsmilts āru viļņaine (Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Madlienas un Krapes apkārtne), osu grēdu 

ainavu mežaine (Zilo kalnu krauja, oss uz dienvidiem no Suntažiem), mitrzemju ainava (Vērenes 

purvi), smilšmāla un mālsmilts mežāru viļņaine (Taurupes, Meņģeles apkārtne), smilšaino 

līdzenumu mežāre (Ķeipenes apkārtne), mežāru morēnas pauguraine (Līčupes, Ogresmuižas 

apkārtne). 

Valsts nozīmes aizsargājamie ainavu apvidi novadā nav izveidoti, taču netālu no novada 

austrumu robežas atrodas aizsargājamie ainavu apvidi „Vestiena” un „Vecpiebalga”. Novada 

ainavu telpai ekoloģiski nozīmīgi ainavu elementi iekļauti dabas parkā „Ogres ieleja”. 

Ainavu telpu pieejamība novadā ir laba, jo ceļu tīkls ir pietiekami blīvs. Ogres novadā 

galvenokārt sastopamas Latvijai tipiskās mozaīkveida lauku ainavas ar lauksaimniecības un meža 

zemju miju un atsevišķiem viensētu puduriem. Ogres pilsētas apkārtnē vērojamas urbanizētas 

ainavas. Ainaviski augstvērtīgākās teritorijas novadā sastopamas Daugavas un Ogres upju ielejās, 

kā arī novada austrumu daļā, kurai raksturīgs saposmots reljefs. Daugavas ielejas un novada 

austrumu daļas ainavu telpām raksturīgi tāli, vizuāli augstvērtīgi skatu vērsumi. Savukārt Ogres 

upes ielejā vērojamas dabiskas upes ielejas ainavas. 

14 Pēc Ogres novada Vides koncepcija 2009. - 2019. gadam 



1.2.1. IEDZĪVOTĀJU SKAITA IZMAIŅAS 

1.2. IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS 

Iedzīvotāju skaits Ogres novada teritorijā no 2005. līdz 2010. gadam kopumā ir palielinājies, 

bet, kā redzams 3. attēlā, tas pieaug galvenokārt Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, savukārt 

pārējos pagastos iedzīvotāju skaitam ir tendence pakāpeniski samazināties. 

Teritoriālā vienība 

3. att. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ogres novadā 

01.01. 

2005. 

01.01. 

2006. 

01.01. 

2007. 

01.01. 

2008. 

01.01. 

2009. 

01.01. 

2010 15 . 

Ogres pilsēta, Ogresgala pagasts 29 073 29 620 29 256 29 560 29 825 29931 

Krapes pagasts 850 830 829 810 830 756 

Ķeipenes pagasts 1 218 1 229 1 195 1 182 1 186 1158 

Madlienas pagasts 2 121 2 112 2 111 2 086 1 989 1990 

Suntažu pagasts 2 138 2 135 2 133 2 108 2 105 2129 

Lauberes pagasts 830 816 796 800 802 773 

Taurupes pagasts 1 061 1022 1 005 974 947 917 

Mazozolu pagasts 680 681 674 655 641 632 

Meņģeles pagasts 770 734 726 668 662 658 

Kopā 38 741 39 179 38 725 38 843 38 987 38 944 

Pēc LR Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 16 , iedzīvotāju skaits Ogres pilsētā un tās 

tuvumā lielā mērā palielinājies valsts iekšējās migrācijas ietekmē, taču mirušo skaits pēdējos gados 

pārsniedz dzimušo skaitu gandrīz visās valsts administratīvajās teritorijās, tai skaitā bijušā Ogres 

rajona teritorijā. 

Ogres novadā reģistrētais dzimušo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir svārstījies no 407 (2006. 

g.) līdz 351 (2005. g.) gadā, vidēji gadā 385 dzimušie. 

Reģistrētais mirušo skaits vislielākais bijis 504 (2008. g.), vismazākais - 470 (2005. g.). 

Vidēji gadā reģistrēti 489 miršanas gadījumi. 

Iepriekš minētie dati parāda, ka pēdējo piecu gadu laikā Ogres novadā ir bijis negatīvs 

dabiskais pieaugums - mirušo skaits ik gadu vidēji ir par 104 lielāks, nekā dzimušo skaits. 17 

Novadā norisinās iedzīvotāju mehāniskā kustība - iekšējā un ārējā migrācija, taču pašvaldības 

rīcībā nav precīzas informācijas par procesu raksturojošiem skaitliskajiem rādītājiem. Tāpat kā visā 

Latvijā, pēdējo piecu gadu laikā vērojama iedzīvotāju, jo īpaši darbspējas vecumā, migrācija uz 

citām valstīm sociāli ekonomisko apstākļu dēļ. Saglabājoties negatīvam iedzīvotāju dabiskajam 

pieaugumam, iedzīvotāju skaita palielināšanās novadā iespējama uz mehāniskās kustības 

pieauguma rēķina. 

Novada iedzīvotāju mehānisko kustību būtiski ietekmē Rīgas aglomerācija, jo iedzīvotāji 

labprāt izvēlas dzīvesvietu Rīgas tuvumā, vietās ar labu satiksmes infrastruktūru, mācību iestādēm, 

darbavietu pieejamību u.t.t. 

Rīgas aglomerācijas iekšējās zonas kodolā atrodas Ogres pilsēta, savukārt tās ārējā zonā - 

Ogresgala un Suntažu pagasti. Uz aglomerācijas robežas atrodas Ķeipenes un Lauberes pagasts. 18 . 

15 www. pmlp.gov.lv 

16 www.csb.lv/csp 

17 Pēc Ogres novada dzimtsarakstu nodaļas sniegtās informācijas 

18 Rīgas attīstības programma 2006. – 2012. gadam 



Aglomerācijas paplašināšanās tendenču rezultātā arī pārējos pagastos iespējama Rīgas ietekmes 

palielināšanās. 

12.2. IEDZĪVOTĀJU SASTĀVS 

2010. gada 1. janvārī Ogres novadā bija reģistrēti 18 003 vīrieši un 20 941 sieviete, kas 

attiecīgi sastāda 46,2 % un 53,8 % no kopējā iedzīvotāju skaita 19 . 

Sadalījumā pēc vecuma grupām (4. attēls) vislielākais iedzīvotāju skaits bija darbspējas 

vecumā - 25 807 iedzīvotāji. Līdz darbspējas vecumam reģistrēti 5615 iedzīvotāji, bet pēc 

darbspējas vecuma - 7522 iedzīvotāji. 

4. att. Ogres novada iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām uz 01.01.2010. 

Vecuma grupa 

Iedzīvotāju skaits 

grupā 

% no kopējā 

iedzīvotāju skaita 

Līdz darbspējas vecumam 5615 14,4 

tai skaitā vīrieši 2858 7,3 

tai skaitā sievietes 2757 7,1 

Darbspējas vecumā 25807 66,3 



Pēc darbspējas vecuma 7522 19,3 



Pavisam kopā 38944 100,0 

2010. gada 1. janvārī Ogres novadā pēc nacionālā sastāva reģistrēti: 28 821 latvietis, 6 838 

krievi, 1 118 baltkrievi, 546 ukraiņi, 519 poļi, bet pārējo tautību iedzīvotāji - 1106. 

Pēc valstiskās piederības 2010. gada 1. janvārī Ogres novadā reģistrēti 34 647 pilsoņi (89 %), 

3880 nepilsoņi (10 %) un 417 pārējie iedzīvotāji (1 %). 

Papildu informācija par demogrāfisko situāciju pievienota 2. pielikumā. 

19 Visi dati par iedzīvotājiem uz 01.01.2010. – www.pmlp.gov.lv 



1.3. OGRES NOVADA EKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS TENDENCES 

1.3.1. IEKŠZEMES KOPPRODUKTS UN PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA 

Jebkuras teritorijas viens no ekonomiskās attīstības rādītājiem ir iekšzemes kopprodukts 

(turpmāk - IKP). Sākot ar 2007. gadu, valsts mērogā dati par IKP tiek sniegti tikai Latvijas 

statistisko reģionu griezumā, līdz ar to nav iespējams objektīvi izvērtēt IKP dinamiku Ogres 

novadā. Dati par laika posmu valstī no 2007. līdz 2009. gadam liecina par to, ka vēl 2008. gadā bija 

vērojams IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās - 9 % attiecībā pret 2007. gadu 

(6494 LVL - 2007. gadā, 7144 LVL - 2008. gadā). 2009. IKP kritums uz vienu iedzīvotāju, 

salīdzinot ar 2008. gadu, bija gandrīz 19 % (IKP uz vienu iedzīvotāju 2009. gadā - 5802 LVL) 20 . 

Ekonomiskās attīstības izvērtējumam ilgtermiņā būtu nepieciešami vismaz šādi rādītāji: 

1) IKP faktiskajās cenās, milj. latu, 

2) IKP īpatsvars Latvijas kopproduktā, 

3) IKP pieaugums % pret iepriekšējo gadu, 

4) IKP faktiskajās cenās uz vienu iedzīvotāju. 

Augstāk minēto apstākļu dēļ nav iespējams arī raksturot Ogres novada ekonomikas nozaru 

īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā un nozaru struktūru pēc pievienotās vērtības. 

Priekšstatu par ekonomiskās attīstības tendencēm pastarpināti sniedz turpmākās nodaļas. 

1.3.2. INVESTĪCIJAS 

1.3.2.1. Privātās investīcijas 

Nefinanšu investīcijas faktiskajās cenās Ogres novadā raksturo šādi aptuvenie rādītāji 21 : 

1) 2000. gadā - 4 102 000 LVL, 

2) 2004. gadā - 23 940 000 LVL, 

3) 2009. gadā - 6 470 000 LVL. 

Augstāk norādītā informācija iegūta, apsekojot visus valsts un pašvaldības uzņēmumus un 

iestādes, kur strādājošo skaits ir 50 un vairāk, un komercsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk par 

30 strādājošajiem un neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 500 000 latu. 

Izvērstāku informāciju sniedz Ogres novada būvvalžu pārskats par investīcijām pēdējo trīs 

gadu laikā. 

Privāto investīciju kopējo apjomu un dinamiku raksturo 5. attēls. 

2007. gadā Ogres un Ogresgala pagastā privāto investīciju apjoms attiecībā pret pārējā novada 

teritorijā ieguldītajām investīcijām bija 97 %, bet 2008. gads raksturojas ar ievērojamu investīciju 

apjoma pieaugumu tieši pagastu teritorijā, un tas bija 25,1 % no kopējām privātajām investīcijām. 

Savukārt 2009. gadā privātās investīcijas kopā, attiecībā pret 2008. gadu, saruka par 15,8 %. 2009. 

gadā privātās investīcijas Ogrē un Ogresgala pagastā bija 92,5 %, bet pārējā teritorijā - 7,5 % no to 

kopējā apjoma. 

20 Pēc CSB datiem 




5. att. Privātās investīcijas Ogres novadā, LVL 

Gads 2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Ogres būvvaldes apkalpojamā teritorija 

Kopā gadā 10 158 541 7 933 914 6 683 458 

Madlienas pagasta būvvaldes apkalpojamā teritorija 

Kopā gadā 312421 2652440 544173 

Pavisam kopā 10 470 962 10 586 354 7 227 631 

Lielākās privātās investīcijas 2007. gadā veikusi SIA „Fazer maiznīcas”, kas sastāda 38,8 % 

no kopējām investīcijām Ogrē un Ogresgala pagastā. 2008. gadā vislielākās investīcijas ieguldītas 

tirdzniecības centra Rīgas ielā 17 būvniecībā - 49,8 %. 2009. gada lielākās investīcijas attiecināmas 

uz tirdzniecības centru „Dauga” - 49,4 % iepriekš norādītajā teritorijā. Izvērtējot privāto investīciju 

struktūru Ogrē un Ogresgala pagastā, redzams, ka 2007. gadā vislielākās investīcijas ieguldītas 

daudzdzīvokļu māju celtniecībā (54,8 %) un ražošanas un pakalpojumu sniegšanas objektos (42,9 

%), pārējos objektos - 2,3 %. 2008. gadā visvairāk investīciju ieguldīts ražošanas un pakalpojumu 

sniegšanas objektos - 79,4 %, daudzdzīvokļu māju būvniecībā - 16 %, bet pārējos - 4,6 %. 2009. 

gadā praktiski visas investīcijas ieguldītas ražošanas un pakalpojumu sniegšanas objektos - 98,4 %. 

Madlienas pagasta būvvaldes apkalpojamajā teritorijā 22 privātās investīcijas 2007. gadā 

sastādīja 3 % no kopējā privāto investīciju apjoma, tās visas ieguldītas ražošanas un pakalpojumu 

sniegšanas objektos. Šajā gadā procentuāli lielākās investīcijas ieguldītas z/s „Galiņi” Madlienas 

pagastā dārzeņu noliktavu rekonstrukcijā - 34,7 %. 2008. gadā lielākās investīcijas veiktas Lauberes 

pagastā LPKS „Lauko” graudu - rapšu pirmapstrādes un glabāšanas kompleksa būvniecībā - 94 % 

no gada kopējo investīciju apjoma šajā teritorijā. 2009. gadā lielākās privātās investīcijas veiktas 

Lauberes pagastā SIA „Vecpīrāgi” mehāniskajās darbnīcās - 49 % no kopējā investīciju apjoma. 

1.3.2.2. Publiskās investīcijas 

Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei 2007. un 2008. gadā, privātajām un ārvalstu investīcijām, 

attiecīgi palielinājās arī pieprasījums pēc investīcijām pilsētas un pagastu infrastruktūrā, kur 

tradicionāli galvenais investīciju avots ir valsts vai pašvaldība. Pagastu pašvaldību investīcijas 

būtiski ietekmēja finanšu resursu nepietiekamība ilgtermiņā un ierobežotās iespējas kredītu 

piesaistē. 

Atšķirībā no privāto investīciju ieguldījumiem publisko investīciju apjoms visos pēdējos trīs 

gados, salīdzinot Ogri un Ogresgala pagastu ar pārējo teritoriju, ir bijis aptuveni vienāds (6. attēls). 

Apkopotie dati liecina, ka lielākais publisko investīciju apjoms attiecas uz ielu un ceļu, 

ūdenssaimniecības infrastruktūras objektiem un izglītības iestādēm. 

6. att. Publisko investīciju sadalījums pa teritorijām no 2007. līdz 2009. gadam 

Teritorija 

2007. gads 2008. gads 2009. gads 

LVL % LVL % LVL % 

Ogre, 2 180 112 97,2 7 627 078 96,9 15 680 837 97,3 

Ogresgals 

Lauku 63 207 2,8 241 848 3,1 426 930 2,7 

teritorija 

Kopā 2 243 319 100,0 7 868 926 100,0 16 107 767 100,0 

22 Ķeipenes, Lauberes, Suntažu, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Taurupes pagasti, pēc 01.07.2009. arī Krapes pagasts 



Priekšstatu par publisko un privāto investīciju ieguldījumu dinamiku sniedz 7. attēls, kas 

uzskatāmi parāda, ka publiskajā sektorā investīciju apjoms katru gadu ir ievērojami pieaudzis. Tas 

izskaidrojams ar to, ka pašvaldību un valsts institūcijām kopumā ir bijusi pietiekama kapacitāte ES 

fondu līdzekļu piesaistīšanā, kā arī izmantotas dotācijas ATR pabeigšanai katrā pagastā 2008. un 

2009. gadā, izņemot Ogresgala pagastu, kas Ogres novadā iekļāvās 2002. gadā. 

7. att. Privāto un publisko investīciju dinamika Ogres novadā, LVL 

18000000 

16000000 

14000000 

12000000 

10000000 

8000000 

6000000 

4000000 

2000000 

0 

16107767 

10586354 

10470962 

7868926 7227631 

2243319 

2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Privātās investīcijas 

Publiskās investīcijas 

1.3.2.3. Ārvalstu investīcijas 

Valsts straujā ekonomiskā izaugsme līdz 2008. gadam radīja labvēlīgus priekšnosacījumus 

gan nefinanšu, gan ārvalstu investīciju apjoma pieaugumam Ogres novadā, it īpaši Ogres pilsētā. Kā 

atzīmē vairāku uzņēmumu pārstāvji, kuri izvēlējušies Ogri par savu investīciju vietu, izvēlē starp 

Rīgu un Ogri noteicošais ir bijis gan tas, ka no loģistikas viedokļa nav būtiskas atšķirības starp kādu 

galvaspilsētas priekšpilsētas teritoriju vai Ogri, gan tas, ka mazākā pilsētā ir atsaucīgāka pašvaldība. 

Ārvalstu tiešo investīciju apjoms Ogres novadā no 1991. gada līdz 2010. gada jūlija beigām ir 

sasniedzis 10 777 148 latu, no tā 10 351 309 latu jeb 96 % - Ogres pilsētā. Salīdzinot ar citām 

pilsētām un novadiem, Ogres novads ieņem 18. vietu pēc ārvalstu tiešo investīciju apjoma augstāk 

norādītajā laika posmā. Tā īpatsvars kopējā ārvalstu investīciju apjomā ir 0,32 % 23 . 

8. attēlā apkopota informācija par lielākajām investīcijām pēc apjoma atbilstoši NACE 

kodiem un valstīm. 

Kopumā Ogres novadā investīcijas veiktas 41 nozarē (pēc NACE). Desmit lielāko investoru 

kopējais investīciju apjoms ir 10 446 020 LVL jeb 97,6 % no investīciju kopējā apjoma. 

8. att. Ārvalstu tiešās investīcijas sadalījumā pa nozarēm Ogres novadā 

N.p.k. NACE Darbības veids 

kods 

1. 10.7 Konditorejas un miltu 

izstrādājumu ražošana 

2. 56.1 Restorānu un mobilo 

ēdināšanas vietu pakalpojumi 

Investoru Investīcijas Valstis 

skaits 

1 4 676 050 Somija 

1 2 285 000 Zviedrija 

23 Pēc www.lursoft.lv 



3. 68.2 Sava vai nomāta nekustamā 

īpašuma izīrēšana un 

pārvaldīšana 

4. 26.1 Elektronisko komponentu un 

plašu ražošana 

5. 46.3 Pārtikas, dzērienu un tabakas 

izstrādājumu 

vairumtirdzniecība 

4 1 293 150 Norvēģija, 

Zviedrija 

3 675 000 Nīderlande, 

Zviedrija 

1 370 000 Somija 

6. 01.1 Viengadīgo kultūru audzēšana 2 353 420 Igaunija 

7. 31.0 Mēbeļu ražošana 1 330 000 Norvēģija 

8. 16.2 Koka, korķa, salmu un pīto 1 200 000 Norvēģija 

izstrādājumu ražošana 

9. 46.7 Cita veida specializētā 

vairumtirdzniecība 

2 163 400 ASV, 

Zviedrija 

10. 68.1 Sava nekustama īpašuma 

pirkšana un pārdošana 

1 100 000 Krievija 

1.3.3. NODARBINĀTĪBA 

1.3.3.1. Nodarbināto skaits uzņēmumos 

Pēc pašvaldības rīcībā esošās informācijas, nodarbināto skaits uzņēmumos, kuros tas 2009. 

gadā pārsniedza 20 darbinieku, bija 3987 darbinieki, kas ir par 1143 darbiniekiem mazāk nekā 

2008. gadā (samazinājums par 22, 3 %). Nodarbināto sadalījums šajos uzņēmumos pa nozarēm 24 

parādīts 10. attēlā. 

Izvērtējot strādājošo skaita dinamiku augstāk minētajos uzņēmumos, jāatzīmē, ka visvairāk 

strādājošo skaits, salīdzinot ar 2008. gadu, samazinājies apģērbu ražošanā (25 %), koka un koksnes 

izstrādājumu ražošanā (21 %), mazumtirdzniecībā (14 %) un ēku būvniecībā (14 %). 

Ekonomiski aktīvās zemnieku saimniecības, kuras 2008. gadā nodarbināja vairāk kā 20 

darbinieku, bija z/s „Kalnakraučas” (53 strādājošo), z/s „Galiņi” (46 strādājošie) z/s „Zvaigznītes 

(36 strādājošie), z/s „Ogre” (31 strādājošais) 25 . 

Informācija par nodarbināto skaitu pa nozarēm 2009. un 2008. gadā apkopota 3. pielikumā. 

Kā lielākie uzņēmumi pēc nodarbināto skaita novadā 2009. gadā jāmin: 

1) „Ogres Trikotāža” - 417 strādājošie; 

2) „Ogres rajona slimnīca” - 334 strādājošie, 

3) „Fazer Maiznīcas” - 302 strādājošie, 

4) „Aurora Baltika” - 276 strādājošie, 

5) „Ogres Jumis” - 231 strādājošais, 

6) „Ogres prestižs” - 116 strādājošie, 

7) „Hanzas elektronika” - 97 strādājošie, 

8) „Pallogs” - 95 strādājošie, 

9) „Prometāls” - 91 strādājošais, 

10) „Gosupi” - 87 strādājošie. 

Šajos uzņēmumos kopā 2009. gadā nodarbināti 2046 strādājošo jeb 51 % no šajā grupā 

strādājošo kopējā skaita. 

24 Nozaru nosaukums pēc NACE saīsināts 




9. att. Darbinieku sadalījums pa nozarēm Ogres novada uzņēmumos, kuri 2009. gadā nodarbināja 

vairāk kā 20 strādājošo 

Pārējās nozares 

9,4 

Inženierbūvniecība 

Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana 

Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi 

Augkopība un lopkopība, medniecība 

2,4 

2,4 

2,8 

2,8 

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas 

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 

Sauszemes transports un cauruļvadu transports 

3,6 

3,3 

4,3 

Ēku būvniecība 

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana 

5,5 

6,6 

Veselības aizsardzība 

8,4 

Pārtikas produktu ražošana 

12,2 

Mazumtirdzniecība 

Apģērbu ražošana 

17,2 

19,0 

0,0 2,0 4,0 6,0 8,0 10,0 12,0 14,0 16,0 18,0 20,0 

1.3.3.2. Nodarbināto skaits pašvaldību un valsts institūcijās 

Ogres novada pašvaldībā pēc ATR 2009. gadā par aizņemto darba vietu skaitu informācija 

pieejama par gada pēdējiem diviem ceturkšņiem (3. pielikums). 

2009. gada pēdējā ceturksnī Ogres novada pašvaldībā un tās padotības iestādēs bija 1847 

aizņemtas darba vietas, no tām 84 % jeb 1549 pamatdarbā ar darba laika uzskaiti. Pēc NACE 2. 

redakcijas nozaru iedalījuma visvairāk aizņemto darba vietu skaits bija šāds: 

1) izglītība - 1018 (55,1 %), 

2) valsts pārvalde un aizsardzība - 329 (17,8 %), 

3) radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības - 92 (5 %), 

3) sociālā aprūpe bez izmitināšanas - 80 (4,3 %), 

5) Ogres novada kultūras centrs - 79 (4,3 %). 

Ogres novada teritorijā reģistrētas piecas valsts iestādes, kurās aizņemto darba vietu skaits 

2009. gada pēdējā ceturksnī bija 398, no tām 86 % jeb 344 pamatdarbā ar darba laika uzskaiti. 

Procentuāli visvairāk aizņemto darba vietu norādītajā periodā bija Rīgas reģionālajā virsmežniecībā 

- 398, Ogres Profesionālajā vidusskolā - 81 un Ogres Amatniecības vidusskolā - 73 26 . 

1.3.3.3. Pašnodarbināto skaits 

Pēc VID Rīgas nodokļu administrācijas Ogres nodaļas datiem, Ogres novadā 2005. gadā 

saimniecisko darbību reģistrējuši 265 nodokļu maksātāji, 2006. gadā - 279, 2007. gadā - 314, 2008. 

gadā - 430., 2009. gadā - 274 nodokļu maksātāji. 2010. gadā pirmajos četros mēnešos saimniecisko 

darbību reģistrējis 121 nodokļu maksātājs. Līdz 2010. gada maija beigām Ogres novadā reģistrēti 

968 saimnieciskās darbības veicēji. 




1.3.4. BEZDARBA RAKSTUROJUMS 

Viens no nozīmīgākajiem ekonomiskās attīstības rādītājiem ir bezdarba līmenis. Tā kā 

bezdarbs ir viena no smagākajām sociāli ekonomiskajām problēmām valstī un tas tiešā un netiešā 

veidā ietekmē pašvaldības attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, tad tā attīstības tendencēm 

jāpievērš vislielākā uzmanība. 

Bezdarba rādītāju dinamika absolūtos skaitļos parādīta 10. attēlā. 

10. att. Bezdarbnieku skaita izmaiņas Ogres novadā no 2008. gada janvāra 

līdz 2010. gada jūlijam 

3500 

3000 

2500 

2000 

1500 

1000 

500 

0 

2870 2736 

1210 

728 

01.01.2008. 01.01.2009. 01.01.2010. 01.07.2010. 

Ogres novadu veidojošajās pašvaldībās tradicionāli ir bijis zems bezdarba līmenis. No 2000. 

gada līdz 2005. gadam Ogres rajonā visaugstākais vidējais bezdarba līmenis bija 2003. gadā (4,47 

%), bet viszemākais 2005. gada sākumā - 3,85 %. 27 Augstāks par vidējo rādītāju bezdarba līmenis 

visos gados ir bijis Ogres pilsētā, maksimālo vērtību - 5,6 % - sasniedzot 2004. gada sākumā. No 

pagastiem visaugstākais bezdarba rādītājs, bet zemāks nekā Ogrē, ir bijis Ogresgala pagastā. Arī 

laika posmā no 2006. gada janvāra līdz 2008. gada janvārim situācija bija līdzīga, kad Ogres rajonā 

bezdarba līmenis svārstījās no 4,4 % (2008. gadā) līdz 5,2 % (2007. gadā). 

Laikā no 2005. līdz 2010. gadam bezdarbnieku skaits novadā palielinājies par 38,8 %, taču 

administratīvo teritoriju griezumā šie rādītāji būtiski atšķiras, un tas parādīts 11. attēlā. 

11. att. Bezdarbnieku skaita pieaugums 2010. gada janvārī % pret 2005. gada janvāri 

novada administratīvajās teritorijās 

Suntažu pagasts 

Lauberes pagasts 

Ķeipenes pagasts 

18,2 

22,2 

25 

Mazozolu pagasts 

Madlienas pagasts 

Ogre, Ogresgala pagasts 

Krapes pagasts 

38,8 

39,1 

40,2 

40,3 

Taurupes pagasts 

54,3 

Meņģeles pagasts 

67,5 

0 10 20 30 40 50 60 70 80 

27 Visi dati par nodarbinātību iegūti no NVA Ogres filiāles 



Līdzīgi kā visā valstī, no 2008. gada janvāra līdz 2009. gada janvārim bezdarba līmenis Ogres 

rajonā strauji palielinājās, sasniedzot 8,7 %, un šis rādītājs pārsniedza vidējo bezdarba rādītāju 

valstī (8,3 %). Pirmās pozitīvās izmaiņas, kad samazinājās bezdarbnieku skaits, parādījās tikai 

2010. gada pirmajā pusgadā, taču kopējais bezdarba līmenis joprojām saglabājās ļoti augsts. 2010. 

gada 30. jūnijā bezdarba līmenis valstī kopumā bija 15,6 %, bet Pierīgas reģionā - 12,6 %. 

Kaut arī kopējais bezdarbnieku skaits novadā 2010. gada pirmajā pusē ir samazinājies, 12. 

attēls uzskatāmi parāda, ka pēdējo trīs gadu laikā novadā turpināja pieaugt sieviešu un invalīdu 

bezdarbnieku skaits. 

12. att. Atsevišķās bezdarbnieku grupās uzskaitīto bezdarbnieku skaita izmaiņas 

Ogres novadā 

01.07.2010. 

145 

338 

1477 

01.01.2010. 

118 

398 

1421 

01.01.2009. 

121 

69 

672 

01.01.2008. 

97 

53 

471 

0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600 

sievietes invalīdi jaunieši vecumā no 15 - 24 gadiem 

Ņemot vērā to, ka daudzi Ogres novada iedzīvotāji, it īpaši no Ogres un Ogresgala pagasta, 

bija nodarbināti galvaspilsētā, tad ekonomiskās lejupslīdes sekas izjūtamas arī novadā. Savukārt 

ekonomikas atveseļošanās, kas visstraujāk norisinās tieši Pierīgas reģionā, ļauj cerēt, ka nākamajos 

analīzes periodos bezdarbnieku skaits turpinās samazināties. Pagastu iedzīvotāju atgriešanos darba 

tirgū kavē darba vietu nepietiekamība iespējami tuvāk dzīves vietai, ierobežotie mājsaimniecību 

finanšu līdzekļi un sabiedriskā transporta kustības organizācija. 

Viena no problēmām, kas raksturīga kopumā visai valstij, ir neatbilstība starp statistiskajiem 

un reālajiem rādītājiem, kas raksturo nodarbinātību, t.i., reģistrētais un reālais bez darba esošo 

personu skaits un oficiāli strādājošo un reāli strādājošo personu skaits. 

NVA apkoptā informācija (30.03.2010.) par bezdarbnieku skaitu atbilstoši profesijām liecina, 

ka visvairāk bezdarbnieku ir mazumtirdzniecības veikala pārdevēji - 217, bez profesijas - 191, tālāk 

seko 169 palīgstrādnieki, 79 apkopēji, 74 automobiļa vadītāji, 59 celtnieki, 55 šuvēji, 48 

kokapstrādes operatori, 47 darbinieki izglītības jomā, 32 pārdevēji - konsultanti, 30 projektu 

vadītāji, 30 sētnieki, 28 krāvēji, 26 pavāri, 26 šūšanas operatori, 25 atslēdznieki, 25 tirdzniecības 

pārstāvji, 24 namdari, 24 administratori, 22 elektromontieri, 20 galdnieki, 20 sanitārtehniķi, 20 

veikala kasieri. 

Pēc izglītības līmeņa bezdarbnieku sadalījums 2010. gada pirmajā ceturksnī bija šāds: 

1) ar profesionālo izglītību - 42,3 %, 

2) ar vispārējo vidējo izglītību - 23,2 %, 

3) ar pamata izglītību - 16,8 %, 

4) ar augstāko izglītību - 14,1 %, 

5) zemāk par pamata izglītību vai izglītība nav norādīta - 2 %. 

Augstāk minētās profesijas un informācija par bezdarbnieku izglītību vienlaikus parāda arī 

tautsaimniecības nozares ar straujāko kritumu, kā arī cilvēkresursu potenciālu novadā. 



1.3.5. DARBA SAMAKSA 

Ogres novada attīstības programmas izstrādes laikā pašvaldībai nebija pieejama jaunākā 

informācija par darba samaksu privātajā un publiskajā sektorā tās teritorijā. Salīdzinošā informācija 

par strādājošo darba samaksu Latvijā un Ogres rajonā pēdējos trīs gados parādīta 13. attēlā. 

13. att. Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 

Latvijā un Ogres rajonā, LVL* 28 

Gads 2007. 2008. 2009. 

bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu mazāk par 50 

LATVIJA 464 553 506 

Ogres rajons 368 446 398 

sabiedriskajā sektorā 

LATVIJA 477 567 505 


privātā sektora komersanti ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk 

LATVIJA 455 540 433 


* Bez nodibinājumiem, biedrībām, fondiem un to komercsabiedrībām 

Bruto darba samaksas līmenis 2009. gadā Ogres rajonā bija zemāks nekā vidēji valstī 

(apmēram 380 LVL), tomēr līdz 2008. gadam tā attīstības dinamika, pieaugums ir bijis līdzīgs 

vidējam Latvijā un Rīgā. Augstais darba samaksas līmenis Rīgas rajonā un Rīgas pilsētā ietekmēja 

arī situāciju Ogres rajona darba tirgū, sekmējot vidējā darba samaksas līmeņa paaugstināšanos. 

Tomēr jāsecina, ka 2009. gadā, līdzīgi kā visā Latvijā, darba samaksa visos sektoros ir 

samazinājusies. 

2008. gada oktobrī veikts Ogres rajona sabiedriskajā sektorā strādājošo izlases veida 

apsekojums, lai noskaidrotu darba samaksas apmēru. Pēc iegūtajiem rezultātiem par darba samaksu 

sabiedriskajā sektorā strādājošie sadalījās sekojošās grupās: 

1) no 160 līdz 250 latiem - 22,5 %, 

2) no 250,01 līdz 600 latiem - 47,9 %, 

3) no 600,01 līdz 1000 latiem - 26,4 %, 

4) vairāk kā 1000 latu - 3,2 %. 

Plašāka informācija par apsekojuma datiem parādīta 3. pielikumā. 

1.3.6. TAUTSAIMNIECĪBAS NOZARU ATTĪSTĪBA 

1.3.6.1. Uzņēmumu skaita dinamika un sadalījums pa nozarēm 

Nodokļu maksātāju - juridisko personu pastāvīgo uzņēmumu skaits Ogres novada teritorijā 

pēdējo trīs gadu laikā ir pakāpeniski palielinājies no 1701 uzņēmuma 2008. gada janvārī līdz 1992 

uzņēmumiem 2010. gada janvārī. Būtiski, ka uzņēmumu skaita palielināšanās ir bijusi visās novada 

administratīvajās vienībās. Lielākais uzņēmumu skaits visos gados reģistrēts Ogrē, Ogresgala 

pagastā un Suntažu pagastā. 

14. attēls parāda uzņēmumu skaitu katrā teritoriālajā vienībā. 




14. att. Ogres novada administratīvajās vienībās reģistrēto nodokļu maksātāju – juridisko personu 

pastāvīgo uzņēmumu skaits 2010. gada 1. janvārī 


1239 

36 

168 

146 

57 

64 

91 

59 

100 

32 






Ogre 

Ogresgala pagasts 



Informācija par uzņēmumu skaitu atbilstoši to pamatdarbības veidam apkopota 15. attēlā. 

15. att. Ogres novadā reģistrēto nodokļu maksātāju – juridisko personu 

pastāvīgo uzņēmumu skaits 2010. gada 1. janvārī atbilstoši pamatdarbības veidam 

Pamatdarbības veids 

Uzņēmumu 

skaits 

01.01.2010. 

% no kopējā 

uzņēmumu 

skaita 

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības 381 19,1 

Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 245 12,3 

Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība 102 5,1 

Specializētie būvdarbi 99 5,0 

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 98 4,9 

Operācijas ar nekustamo īpašumu 77 3,9 

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, 

mazumtirdzniecība un remonts 67 3,4 

Sauszemes transports un cauruļvadu transports 59 3,0 

Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība 57 2,9 

Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi 53 2,7 

16. attēls parāda Ogres novadā 29 reģistrēto un likvidēto uzņēmumu dinamiku no 2005. līdz 

2009. gadam. 2010. gada vidū Ogres novada uzņēmumi kopā veidoja 1,4 % no kopējā novados un 

pilsētās reģistrēto uzņēmumu skaita (salīdzinoši Rīgā 45,2 %). 

29 Periodā pēc 01.07.2009. tiek pieņemts, ka statistikas objekts atrodas adresē, kura atbilst vēsturiskajam iedalījumam 

pirms ATR veikšanas 



16. att. Ogres novadā reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits pa gadiem 

250 

238 

200 

150 

100 

50 

179 

129 

108 115 

30 

170 

51 

131 

37 

Reģistrēt 

i 

Likvidēti 

0 

2005.gads 2006.gads 2007.gads 2008.gads 2009.gads 

Novadā reģistrēto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību reģistrētais pamatkapitāls 2010. gada 

jūlija beigās sasniedzis 32 061 931 latu, vidēji 13 626,98 latu uz katru uzņēmumu. Šis rādītājs ir 

augstāks, salīdzinot ar Lielvārdes (12 614,19 lati), Ikšķiles (7868,85 lati) un Ķeguma novadu 

(5954,10 lati), bet ir ievērojami zemāks nekā vidēji valstī - 60 192,52 lati. 

Pēc uzņēmumu reģistrācijas dinamikas sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām 

komercreģistrā un uzņēmumu reģistrā no 1991. gada līdz 2010. gada jūlija beigām secināms, ka 56 

% (kopā 1800) reģistrēto uzņēmumu ir SIA, 20,4 % zemnieku saimniecības (kopā 655), 18,3 % 

individuālie uzņēmumi un individuālie komersanti (kopā 590), bet pārējie uzņēmumi - 5,3 % (kopā 

171). Pašvaldības rīcībā nav informācijas par likvidēto uzņēmumu uzņēmējdarbības formām. 

Informācija par Ogres novada uzņēmumiem teritoriālā griezumā parādīta 3. pielikumā. 

1.3.6.2. Uzņēmumu apgrozījums 30 

Izvērtējot informāciju par uzņēmumiem, kuri veido vislielāko kopējo apgrozījumu 2009. 

gadā, secināms, ka Ogres novadā vadošās ir bijušas pakalpojumu nozares: Mazumtirdzniecība 

nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku (NACE 

47.11), Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (NACE 49.41) un Sava vai nomāta nekustamā īpašuma 

izīrēšana un pārvaldīšana (NACE 68.20). Informācija par uzņēmumu skaitu pēc nozares kopējā 

apgrozījuma parādīta 17. attēlā. 

17. att. Nozaru uzņēmumu skaits pēc nozares uzņēmumu kopējā apgrozījuma 

Ogres novadā 2009. gadā 

N.p.k. Darbības veids (pēc NACE) Skaits 

1 Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt 18 

pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku (47.11) 

2 Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (49.41) 16 

3 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (68.20) 10 

4 Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana (16.10) 9 

5 Automobiļu apkope un remonts (45.20) 9 

6 Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (56.10) 8 

7 Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība (41.20) 7 




8 Ceļu un maģistrāļu būvniecība (42.11) 7 

9 Izolācijas ierīkošana (45.32) 7 

10 Metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība specializētajos 

veikalos (47.52) 

7 

Informācija par Ogres novada uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu 2009. gadā un 

apgrozījuma pieaugumu apkopota 18. attēlā 31 . Salīdzinot 2009. gada datus ar iepriekšējo gadu 

datiem, secināms, ka apgrozījuma kritums ir skāris deviņus novada lielākos uzņēmumus. Izvērtējot 

20 novada lielāko uzņēmumu apgrozījumu, redzams, ka tā pieaugums 2009. gadā ir bijis diviem 

uzņēmumiem - SIA „RING BALTIC” (apgrozījuma pieaugums 22%, 12. vieta pēc apgrozījuma) un 

kooperatīvajai sabiedrībai „MŪSMĀJU DĀRZEŅI” (apgrozījuma pieaugums 38 %, 15. vieta pēc 

apgrozījuma). Savukārt uzņēmumi ar vislielāko apgrozījuma pieaugumu procentos bija PS 

„BAUSTELLE UN VISKO” (3,99 reizes), SIA „IMPERO INVESTMENTS” (90 %), SIA „ULE” 

(88 %), SIA „TILBE AGRO” (82 %) un SIA „OGRES HES” (51 %). 

N.p.k. 

2009. 

gadā 

N.p.k. 

2008. 

gadā 

18. att. Ogres novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2009. gadā 

Uzņēmums 

apgrozījums, 

milj. LVL 

pret 

2008. 

gadu 

pret 

2007. 

gadu 

pret 2006. 

gadu 

1. 2. SIA „FAZER 

12 835 253 -1% 26% 67% 

MAIZNĪCAS” 

2. 1. SIA „OGRES JUMIS” 9 476 277 -38% -42% -26% 

3. 3. SIA „TM METAL BALTIC” 6 622 702 nav datu 7 % 90 % 

4. 5. SIA „OGRES PRESTIŽS” 4 294 664 -37% -55% 1% 

5. 13. SIA „OGRES RAJONA 3 264 361 -16% 0% 57% 

SLIMNĪCA” 

6. 11. SIA „FAZER AMICA” 3 055 854 -27% 5% 21% 

7. 17. SIA „BARKS M” 3 028 595 -2% -4% 1% 

8. 16. SIA „AURORA 

2 921 060 -17% -30% -32% 

BALTIKA” 

9. 8. SIA „IG CENTRS” 2 703 837 -45% 54% nav datu 

10. 10. SIA „HANZAS 

2 676 117 -42% -48% -48% 

ELEKTRONIKA” 

11. nav 

datu 

SIA „SENLEJAS” 2 556 461 2% 40% 68% 

1.3.6.3. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 

Viens no teritorijas attīstības rādītājiem ir iekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tā 

ieņēmumi tiešā veidā ietekmē pašvaldības budžeta ieņēmumus. 

Apkopotie dati liecina, ka Ogres novada IIN kopējie ieņēmumi ir bijuši šādi: 

1) 2007. gadā - 16 642 275 LVL, 

2) 2008. gadā - 19 286 695 LVL (pieaugums attiecībā pret iepriekšējo gadu 15,9 %), 

3) 2009. gadā - 14 072 527 LVL (samazinājums attiecībā pret iepriekšējo gadu 27 %). 32 

Izvērtējot IIN ieņēmumus katrā no Ogres novada administratīvajām vienībām, jāsecina, ka 

2009. gadā 76 % no šā nodokļa kopējiem ieņēmumiem attiecināmi uz Ogres pilsētu, bet 24 % - uz 

pagastu teritoriju. 19. attēls parāda IIN ieņēmumus katrā novada administratīvajā vienībā. 


32 Pēc VID sniegtās informācijas 



19. att. Ieturētās IIN summas Ogres novada administratīvajās vienībās 2009. gadā 

No 2007. līdz 2009. gadam vērojama tendence pakāpeniski samazināties Ogres pilsētas, 

Krapes un Taurupes pagasta IIN īpatsvaram kopējos šā nodokļa ieņēmumos, bet neliels īpatsvara 

pieaugums vērojams Ķeipenes, Madlienas un Ogresgala pagastā. 

1.3.6.4. Nekustamā īpašuma nodoklis 

Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm veido daļu no pašvaldības nodokļu 

ieņēmumiem. 98 % šī nodokļa kopsummas novadā ik gadus veido maksājumi par objektiem Ogrē 

un Ogresgala pagastā, kas liecina par saimnieciskās aktivitātes atšķirībām pilsētā un pagastos. 

Apkopotie dati ļauj secināt, ka 2008. un 2009. gadā būtiski ir pasliktinājusies uzņēmumu 

maksātspēja, jo attiecīgi norādītajos gados iekasēti tikai 84,3 % un 68,4 % no plānotajiem šī 

nodokļa ieņēmumiem. 

Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi ieņēmumi Ogrē un Ogresgala pagastā ik gadu veido ap 

70 % šī nodokļa kopējo ieņēmumu novada pašvaldības budžetā. No pagastiem lielākais īpatsvars šī 

nodokļa ieņēmumos ir Suntažu (vidēji 6,7 %) un Madlienas (5,4 %) pagastā. Atšķirībā no 

nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām un būvēm, nekustamā īpašuma nodokļa par zemi ieņēmumi 

2009. gadā ir samazinājušies par dažiem procentiem, neraugoties uz zemes kadastrālās vērtības 

pieaugumu. Plašāka informācija par nekustamā īpašuma nodokļiem apkopota 3. pielikumā. 

1.3.7. RŪPNIECĪBA 

Ogres pilsētā ir 2 lielas rūpnieciskās zonas, kas atrodas pilsētas nomalēs. Rietumdaļā - bijušā 

Ogres trikotāžas kombināta telpās atrodas vairāki trikotāžas un dzijas ražotāji: SIA „OGRES 

TRIKOTĀŽA”, kas ražo augstas kvalitātes virsējās trikotāžas izstrādājumus, SIA „OGRES 

JARNS”, kas ir lielākais uzņēmums Latvijas vieglās rūpniecības sistēmā, un SIA „AURORA 

BALTIKA”, kas ir viena no lielākajām privātajām zeķu un zeķbikšu ražošanas kompānijām Baltijas 

valstīs. 

Austrumdaļā ir izveidots biznesa parks SIA „BUSINESS PARK OGRE” - viens no pirmajiem 

pilna servisa industriālajiem parkiem Latvijā. Tas dibināts 2001. gadā un izveidots, izmantojot 

Norvēģijas industriālās attīstības korporācijas SIVA SF ilggadējo pieredzi un sadarbības tīklu. SIA 

„BUSINESS PARK OGRE” nomnieki ir Norvēģijas akciju sabiedrības „RING MEKANIKK” 



meitas uzņēmums SIA „RING BALTIC”, kurš Latvijā darbojas no 2003. gada. Pamata produkcija 

ir augstas kvalitātes biroju krēslu mehānismi, taču uzņēmumā ir iespējams veikt arī cita veida 

pasūtījumus. Gatavo produkciju eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Vāciju un citām pasaules 

valstīm. A/S „RING MEKANIKK” ir arī līdzīpašnieks (50 %) industriālajā parkā. 

SIA „TM METAL BALTIC” ir pirmais un lielākais industriālā parka nomnieku uzņēmums. 

Galvenā ražošanas produktu grupa ir kuģu dzenskrūvju lāpstas no niķeļalumīnija bronzas. 

Uzņēmums ražo kuģu dzenskrūvju rumbas, vākus un servocilindrus kuģniecības dzinējspēka 

iekārtām. SIA „TM METAL BALTIC” strādā šīs nozares pieredzējušu speciālistu apmācīti 55 

strādnieki, uzņēmums var piedāvāt galējās apstrādes kuģu dzenskrūvju lāpstas, kas tehniskā procesa 

rezultātā sasniedz ļoti augstu precizitāti - tie ir S klases produkti. 

SIA „AGA” Ogrē ir izveidojusi modernu medicīnisko gāzu uzpildes staciju, ar produkciju 

apgādājot medicīnas iestādes visās trijās Baltijas valstīs. Uzņēmums ir iekļauts „LINDE GROUP” - 

pasaules vadošajā industriālo un medicīnas gāzu ražotājā un tehnoloģiju izstrādātājā. 

SIA „SATEMA BALTIC” ir Norvēģijas akciju sabiedrības „SATEMA” meitas uzņēmums, 

kurš jau kopš tā dibināšanas 1963. gadā ir nozīmīgs piegādātājs celtniecības un būvindustrijas 

sektoram. Uzņēmuma pamatprodukcija ir pārvietojamās elektrosadales būvobjektiem, spēka 

elektrosadales un automātikas un vadības skapji. 

Netālu no biznesa parka atrodas SIA „HANZAS ELEKTRONIKA”. Tā ir privāta kompānija, 

kas dibināta 1999. gadā un ražo augstas kvalitātes elektroniskās ierīces, kā arī sniedz projektēšanas 

pakalpojumus. Galvenie klienti ir Ziemeļeiropas uzņēmumi, kuri „HANZAS ELEKTRONIKA” 

ražoto produkciju izmanto gatavo izstrādājumu komplektācijai. Latvijā ir aptuveni pieci uzņēmumi, 

kas darbojas šajā jomā. 2003. gadā uzņēmums atvēra jaunu ražotni, kurā 20 % nodarbināto ir 

inženieri. 

1.3.8. LAUKSAIMNIECĪBA 

1.3.8.1. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 

Ogres novada lauku teritorijā tradicionāli ir izteikta lauksaimnieciskā darbība, tomēr pēdējo 

10 - 15 gadu laikā šīs nozares aktivitātes ir samazinājušās. Precīza informācija par procesu 

dinamiku būs pieejama pēc 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanas datu apstrādes, salīdzinot to ar 

2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas datiem. 

2010. gada 1. janvārī 89,1 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes bija fizisko personu 

īpašumā vai lietošanā, bet 10,3 % - juridisko personu īpašumā vai lietošanā. Pašvaldības īpašumā 

bija tikai 167 ha lauksaimniecībā zemes, bet tai piekritīgā lauksaimniecībā izmantojamā zeme - 

501,5 ha. 

2010. gada 1. janvārī novadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopējā platība saskaņā ar 

nekustamā īpašuma lietošanas mērķi „Lauksaimniecība” bija 35 305 ha jeb 35,7 % kopējās novada 

platības, no tiem 23 305 ha aramzeme, 7618 ha ganības, 3867 ha pļavas un 515 ha augļu dārzi 33 . 

Salīdzinot ar 2001. gadu 34 , lauksaimniecībā izmantojamās zemes struktūrā 2010. gadā 

aramzemes īpatsvars ir palielinājies aptuveni par 19 %, ganību - par 5,4 %, savukārt pļavu īpatsvars 

samazinājies par 13 %, bet praktiski nemainīgs ir ilggadīgo stādījumu īpatsvars – 1,4 %. 

Ņemot vērā to, ka pēdējo desmit gadu laikā nav veikti būtiski ieguldījumi meliorācijas 

sistēmu ierīkošanā, pēc pieejamās informācijas uz 2001. gadu var pieņemt, ka meliorētās zemes 

pašreizējā novada teritorijā ir aptuveni 58 %, bet šis rādītājs būtiski atšķiras pagastu griezumā. 

Vairāk kā 70 % no lauksaimniecības zemēm meliorētas Krapes un Madlienas pagastā, bet mazāk kā 

50 % Lauberes (35 %), Ogresgala un Taurupes pagastā (aptuveni 42 %). 

Pēc valsts neatkarības atgūšanas visā novada lauku teritorijā novērojama daļas 

lauksaimniecībā izmantojamo zemju degradācija. Aizaugušie novadgrāvji, būtiski bojātās un 

33 Pēc VZD informācijas 

34 Salīdzinošā informācija iegūta, izmantojot CSB publicētos datus par lauksaimniecības skaitīšanu 2001. gadā 



nekoptās meliorācijas sistēmas paaugstināta mitruma apstākļos veicina augšņu pārpurvošanās un 

lauku masīvu aizaugšanu ar krūmiem. 

1.3.8.2 Lauksaimniecības nozaru raksturojums 

Viena no lauksaimniecības pamatnozarēm Ogres novadā ir graudkopība. 2009. gadā Ogres 

novadā bija 29 saimniecības, kuras nodarbojās ar graudkopību, audzējot graudaugu kultūras vairāk 

nekā 20 ha platībā, un kuras saņem platību maksājumus. Informācija par saimniecībām, galvenajām 

graudaugu kultūrām un to platībām apkopota 3. pielikumā. Kā lielākie graudu audzētāji jāmin SIA 

„Tilbe Agro” (750 ha) un SIA „Lūšlejas” (135 ha) Lauberes pagastā, SIA „Madliena 2” (547 ha) 

Madlienas pagastā, z/s „Madaras” (342 ha) Krapes pagastā, z/s „Ogre” (283 ha), z/s „Zvaigznītes” 

(273 ha), z/s „Jautras” (213 ha) un SIA „Kārļi” (160 ha) Ogresgala pagastā, z/s „Upeslīči” (168 ha) 

Ķeipenes pagastā. 

2009. gadā Ogres novada teritorijā bija reģistrētas 38 saimniecības, kuras nodarbojās ar 

kartupeļu audzēšanu 184 ha platībā 35 . Līderi kartupeļu audzēšanā ne tikai Ogres novadā, bet arī 

valstī kopumā ir z/s „Galiņi” Madlienas pagastā, kas kartupeļus audzēja 108 ha platībā (2010. gadā 

>150 ha). Vairāk kā 10 ha platībā kartupeļus audzēja SIA „Lakstene” (20 ha) Taurupes pagastā un 

z/s „Zemturi” (11 ha) Suntažu pagastā. Informācija par kartupeļu aizņemtajām platībām pagastu 

griezumā parādīta 3. pielikumā. 

Lielākais uzņēmums Ogres novadā, kas nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu, ir z/s „Galiņi” 

Madlienas pagastā. 2010. gadā saimniecība audzēja dārzeņus 227 ha platībā, bet kartupeļus - 153 ha 

platībā. Saimniecība nodarbina vairāk kā 60 darbinieku. Tās realizācijas ieņēmumi pieauguši no 

201 tūkst. latu 2002. gadā līdz 1,140 milj. latu 2009. gadā. 

Saimniecības straujā izaugsme bija iespējama, pateicoties SAPARD un ES struktūrfondu 

atbalstam, no 2002. līdz 2008. gadam realizēti 8 projekti. 

Z/S „Galiņi” ir viena no kooperatīvās sabiedrības „Mūsmāju dārzeņi” dibinātājām. 2007. gadā 

ar Lauku Atbalsta dienesta lēmumu „Mūsmāju dārzeņiem” kā pirmajiem Baltijas valstīs atbilstoši 

EK Regulas Nr.2200/96 prasībām tika piešķirts atzītas dārzeņu ražotāju grupas statuss. Šāds statuss 

dod tiesības izmantot ES un Latvijas valsts finansiālu atbalstu četrgadīgas investīciju programmas 

īstenošanā. 

„Mūsmāju Dārzeņi” apvieno 9 dārzeņu ražotājas saimniecības no dažādiem Latvijas 

novadiem un ir galvenais lauka dārzeņu un kartupeļu piegādātājs lielveikalu tīklam RIMI, kurš 

darbojas visās trijās Baltijas valstīs. 

2009. gadā „Mūsmāju Dārzeņi” realizēja produkciju par 2,16 milj. latu un, neskatoties uz 

cenu kritumu par 27%, palielināja realizācijas ienākumus par 37%, salīdzinot ar 2008. gadu. 

„Mūsmāju Dārzeņu” attīstību nodrošina Lauku atbalsta dienesta apstiprinātais Atzīšanas 

plāns, kurš paredz 4 milj. latu vērtas investīcijas kooperatīva un tā biedru ražošanas attīstībā 4 gadu 

periodā no 2007. gada līdz 2011. gadam. Līdz 2010. gadam apgūti 3 milj. latu, kas iegūti, 

izmantojot Hipotēku bankas kredītu 5,8 milj. eiro apjomā. Tā kā šīm investīcijām ir paredzēts ES 

atbalsts 50 % un Latvijas valsts atbalsts 25 % no atbalstāmo izmaksu summas, daļa kredīta ir jau 

atmaksāta 36 . 

Vēsturiski lopkopība ir bijusi viena no Ogres novada lauksaimniecības pamatnozarēm. 

Padomju varas gados plaši attīstīta bijusi piena un gaļas lopkopība, cūkkopība un putnkopība, bet 

pēdējos desmit gados vadošās nozares ir piena un gaļas lopkopība. Apkopojot informāciju par 

saimniecībām, kuras audzēja vairāk kā 20 liellopu 2009. gadā, redzams, ka pagastos kopā ir 51 šāda 

veida saimniecība 37 . Krapes pagastā šādu saimniecību ir 8, Mazozolu pagastā - 8, Taurupes pagastā 

- 7, Meņģeles pagastā - 6, Ķeipenes pagastā - 5, Ogresgala pagastā - 5, Madlienas, Suntažu un 

35 Pēc LLKC sniegtās informācijas 

36 Pēc z/s „Galiņi” sniegtās informācijas 

37 Pēc LLKC sniegtās informācijas 



Lauberes pagastos - katrā pa 4 saimniecībām. 20. attēls parāda kopējo liellopu skaitu katrā no 

pagastiem - visaugstākā ražošanas koncentrācija ir Ogresgala, Madlienas un Suntažu pagastā. 

20. att. Kopējais liellopu skaits pagastos 2009. gadā 




185 

240 

254 



306 

357 



505 

507 


834 


1 343 

0 200 400 600 800 1 000 1 200 1 400 1 600 

Kā lielākās liellopu audzētāju saimniecības jāmin z/s „Zvaigznītes” (659 liellopi), z/s „Ogre” 

(450 liellopi) un SIA „Kārļi”(194 liellopi) Ogresgala pagastā, SIA „Madliena 2” (634 liellopi) 

Madlienas pagastā, i/k „Lejaskornieši” (424 liellopi) Suntažu pagastā un z/s „Madaras” (289 

liellopi) Krapes pagastā. 

Pēdējo gadu laikā, kad iespējams saņemt ES struktūrfondu atbalstu lauksaimnieciskās 

ražošanas attīstībai, Ogres novada teritorijā pakāpeniski attīstās augļkopība - komercnolūkos 

iestādīti jauni augļu dārzi (ābeles, bumbieres, plūmes) un ogulāji. Augļkopības nozarē lielākās 

saimniecības izveidojušās Ķeipenes pagastā (z/s „Ķenteni”), Mazozolu pagastā (z/s „Iņķi”) un 

Madlienas pagastā (z/s „Bajāri”). Ķeipenes pagastā ir koncentrētas lielākās upeņu platības - kopā ap 

17 ha (z/s „Aliņi -2”, „Ķenteni”, „Lauri” un „Sauleskalns”. Krūmmelleņu audzēšana uzsākta 

Mazozolu pagastā saimniecība „Bīnes” un Ķeipenes pagastā - z/s „Jaundadži”. Nelielos apmēros 

vairākas saimniecības nodarbojas ar stādu audzēšanu. 

Viena no vecākajām lauksaimniecības nozarēm ir biškopība. Vadošā saimniecība šajā nozarē 

ir SIA „Miandum” Ogresgala pagastā. Jāmin, ka ikkatrā pagastā ir vairākas piemājas saimniecības, 

kas nodarbojas ar medus ieguvi, un, iespējams, nākotnē biškopība var kļūt par vienu no 

lauksaimniecības pamatnozarēm. 

Ogresgala pagastā ar spožlapsenīšu trihogrammu audzēšanu nodarbojas z/s „Dukāti”. 

Ogres novadā 2007. gada 1. janvāri bija 136 bioloģiskās saimniecības, bet 2010. gada 

janvārī - 96, no tām trīs bija pārstrādes uzņēmumi. Informācija par bioloģisko saimniecību skaita 

izmaiņām pagastos no 2007. līdz 2010. gadam apkopota 21. attēlā. 

2010. gadā Ogres novadā visvairāk bioloģisko saimniecību nodarbojās ar augkopību (93 

saimniecības), piena lopkopību (39 saimniecības), gaļas liellopu audzēšanu (23 saimniecības), 

putnkopību (8 saimniecības) un aitkopību (5 saimniecības). 












21. att. Bioloģisko saimniecību skaita izmaiņas pagastos 

2 

3 

3 

7 

6 

9 

11 

9 

7 

8 

11 

15 

16 

21 

32 

33 

0 10 20 30 40 

37 

2010. gads 

2007. gads 

Jāatzīmē, ka, atšķirībā no citiem uzņēmumiem, ievērojams skaits bioloģisko saimniecību 

reģistrētas uz privātpersonu vārda. Bioloģisko saimniecību skaits var būtiski mainīties ik pēc 

pieciem gadiem, kad saimniecībām jāveic pārreģistrācija, uzņemoties noteiktas saistības. Pēc LLKC 

sniegtās informācijas ir zināms, ka daļa saimniecību neturpina bioloģisko saimniekošanas veidu 

nākamajā periodā, jo valstī mainās bioloģiskās saimniekošanas noteikumi un kontroles sistēma. 

Pēc novada pašvaldības rīcībā esošās informācijas, ar bioloģiskās izcelsmes piena pārstrādi 

nodarbojas kooperatīvā sabiedrība „Ķeipenes piensaimnieks”, SIA „Senlejas” īpašumā ir liellopu 

un aitu kautuve, bet z/s „Aņčiņi” nodarbojas ar kazas piena pārstrādi. 

Ņemot vērā novada ģeogrāfisko stāvokli, dabas apstākļus un lauksaimniecības ražošanas 

resursus, uzkrāto pieredzi un finanšu ieguldījumus, lauksaimnieciskās produkcijas ražošana ir lauku 

teritorijas viens no attīstības priekšnoteikumiem. 

1.3.9. TŪRISMS 

Tūrisms ir viena no vadošajām un straujāk augošajām nozarēm gan Eiropā, gan pasaulē. Šī 

nozare tiek uzskatīta par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti. Tūrisms 

ietekmē ikvienas sabiedrības sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi, savukārt minētās sfēras 

ietekmē tūrisma attīstību. 

1.3.9.1. Tūrisma nozares attīstība 

Ogres novada ģeogrāfiskais novietojums un daudzveidīgie dabas apstākļi, kultūrvēsturiskais 

mantojums, infrastruktūra ir pamats, uz kura balstīt jaunu tūrisma produktu izveidi un paplašinātu 

esošo piedāvājumu. Kopēja tūrisma nozares attīstība novadā var paaugstināt tā konkurētspēju 

reģiona un valsts līmenī. Jāņem vērā, ka tūrisms ir viena no Latvijas attīstības stratēģiskajām 

iespējām un prioritātēm. Tikpat būtiska nozīme ir arī novada spējai iekļauties kopējā valsts un 

reģiona tūrisma infrastruktūrā, kā arī sadarbībai starp dažādām institūcijām, organizācijām, 

uzņēmējiem un citiem interesentiem. 

Ogre vēsturiski veidojusies kā atpūtas un kūrortu centrs. No 1861. gada, kad atklāja dzelzceļa 

līniju Rīga - Dinaburga, rīdziniekiem radās iespēja nokļūt Ogrē, kur uzbūvēja pirmo koka 



dzīvojamo māju koloniju vasarnieku atpūtai. Oficiāli kolonija dibināta 1884. gada rudenī, un to 

pārvaldīja Rīgas pilsēta 38 . 

Padomju režīma gados Ogres pilsēta zaudēja savu tūrisma un atpūtas vietas nozīmīgumu, 

kļūdama par vienu no rūpnieciskās ražošanas centriem Latvijā. 

Ogres novada teritorija pēdējā desmitgadē, pateicoties mērķtiecīgiem pašvaldību 

ieguldījumiem tūrisma infrastruktūras attīstībā, kļuvusi arvien pievilcīgāka kā galamērķis 

galvenokārt vietējiem tūristiem. Teritorija ir pievilcīga ar tās stratēģisko novietojumu attiecībā pret 

tūrisma plūsmām - Rīga, Vidzemes augstiene un Daugavas ieleja, kā arī ir piemērota vienas vai 

vairāku dienu nesteidzīgiem ceļojumiem. 

Ogres novada popularitāti veicina šādi priekšnoteikumi: 

1) pilsētas atrašanās pie divām upēm; 

2) rekreācijas iespējas pie ezeriem un mazajām upēm, jo īpaši pie Ogres un Mazās Juglas; 

3) daudzveidīga un pievilcīga mozaīkveida ainava; 

4) kultūrvēsturiskās liecības. 

Diemžēl novadā maz attīstīts ir lauku tūrisms, tā attīstību kavē asfaltēto ceļu trūkums. Lauku 

uzņēmēji, kuri sniedz pakalpojumus tūrisma jomā, aktivizējušies tikai pēdējā desmitgadē. Nozares 

izaugsmei svarīgi faktori ir vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju aktivitāte un ieinteresētība, spēja 

sadarboties kopēju interešu vārdā. Teritorija ir piemērota lauku tūrisma, bet perspektīvā arī 

ekotūrisma attīstībai. Praktiski neizmantotas ir iespējas attīstīt komercmedības un makšķerēšanu. 

Būtiska loma tūrisma attīstības veicināšanā ir informatīvo un reklāmas materiālu 

sagatavošanai un izplatīšanai, plašsaziņas līdzekļu iesaistīšanai, tūrisma un informācijas centra 

sistemātiskai un mērķtiecīgai darbībai. 

1.3.9.2. Tūrisma resursi un pakalpojumi 

Tūrisma resursi ir dabas, kultūras un vēsturisko resursu kopums, kas piemīt teritorijai un ir 

pievilcīgs tūristiem. Tā kā novadā ir daudzveidīgi un plaši pieejami tūrisma resursi, tad perspektīvā 

tam ir iespēja kļūt par aktīvu tūrisma rajonu visa gada garumā. Siltajā sezonā vairāk izmantojami 

dabas un kultūrvēsturiskie resursi, savukārt aukstajā sezonā varētu pieaugt ziemas sporta veidu 

aktivitātes, kam pagaidām nav izveidota atbilstoša infrastruktūra. 

Ogres novada viens no perspektīvajiem resursiem ir dabas parki „Ogres ieleja” un „Ogres 

zilie kalni”, kuros tūrisms savienojams ar aktīvu un izglītojošu atpūtu. Tūrisma attīstība ir paredzēta 

arī šo parku dabas aizsardzības plānos. 

Ogres upe ir piemērota ūdenstūrismam, taču praktiski nav izveidota šim tūrisma veidam 

nepieciešamā infrastruktūra (apmetņu vietas, informācijas kartes, ugunskuru vietas u.c.). 

Ogres novada galvenie kultūras un vēstures resursi ir pilskalni, baznīcas, bijušie muižu centri, 

parki un alejas, citi objekti. Par savdabīgiem, ārvalstu tūristus interesējošiem objektiem kļūst 

sakoptās kapsētas. 

Dabas un kultūrvēsturisko objektu un tiem piegulošo teritoriju sakopšana, piemērošana 

mūsdienu tūristu vajadzībām var būtiski uzlabot novada kopējo pievilcību. 

Novada kultūras vidi papildina dažādi festivāli, koncerti, izstādes, atpūtas pasākumi. Pēdējo 

gadu laikā apsīkusi koncertu darbība Ogres estrādē. 

Tūrisma objektu un tūrisma pakalpojumu objekti teritoriālā griezumā parādīti 3. pielikumā. 

Novada teritoriju šķērso „Tour de LatEst” velotūrisma maršruts, iespējama citu velomaršrutu 

izveide sadarbībā ar kaimiņos esošajām pašvaldībām. 

Kaut arī mūsdienās Ogre ir zaudējusi savu vēsturisko kūrorta vietas nozīmīgumu, tomēr 

novada dabas resursi, it īpaši pazemes ūdeņu resursi, ir priekšnoteikums kūrorta vietas atdzimšanai. 

Lietišķā tūrisma attīstību kavē Pierīgas reģiona un Rīgas plašais piedāvājums šajā jomā, kā arī 

atbilstošas infrastruktūras trūkums. Tomēr, ņemot vērā novada īpašās dabas vērtības, jāizvērtē ar 

vides izglītību un ekotūrismu saistītas infrastruktūras attīstība. 

38 Pēc grāmatas „Ogre. Rakstu un atmiņu krājums”; 2002. 



Tūrisma pakalpojumi ietver naktsmītnes, ēdināšanu, izklaidi, tirdzniecību un papildu 

pakalpojumus, piemēram, valūtas maiņa, apdrošināšana un viens no būtiskākajiem tūrisma 

pakalpojumiem ir naktsmītnes. Līdz ar tūristu skaita palielināšanos Latvijā līdz 2008. gadam bija 

vērojama jaunu tūrisma objektu būvniecība, bet pēc tam tā apsīka. Ņemot vērā to, ka Ogres, 

Lielvārdes, Ikšķiles un Ķeguma novadam (bijušā Ogres rajona teritorija) ir kopējas tūrisma 

attīstības pamatnostādnes un ilgstoši kopīgi izmantota infrastruktūra, statistiskie dati tiek apkopoti 

par visiem novadiem kopā. 

Informācija par tūrisma pakalpojuma vietām bijušā Ogres rajona teritorijā apkopota 22. attēlā. 

22. att. Nozīmīgākie tūrisma pakalpojumi un to dinamika 

2005. gads 2006. gads 2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Tūrisma objektu 

skaits 

46 - 36 36 41 

Viesnīcu skaits 1 0 1 1 1 

Gultas vietu skaits 

viesnīcās 

36 0 150 150 150 

Moteļu skaits 1 1 1 1 1 


moteļos 

18 18 18 18 18 

Viesu māju skaits 1 2 3 4 4 

Viesu māju gultas 

vietu skaits 

75 87 97 193 193 

Kempingu skaits 0 0 0 1 2 


kempingos 

0 0 0 6 34 

Jāatzīmē, ka perspektīvā būtu nepieciešams izveidot vairāk naktsmītņu lētajā cenu kategorijā - 

kempingu vietas teltīm un treileriem, jauniešu viesnīcas. 

Pagastu teritorijā izvietoto naktsmītņu sasniedzamību un izmantošanu kavē neapmierinošā 

ceļu kvalitāte un ceļu ar melno segumu trūkums. 

Svarīgs tūrisma pakalpojumu elements ir ēdināšana. Iespēju paēst piedāvā gandrīz visas 

naktsmītnes un ēdināšanas vietas - restorāni, kafejnīcas, picērija. Neapmierinošs nodrošinājums ar 

ēdināšanas vietām ir pagastu centros, un tas kavē iespējamo tūristu skaita palielināšanos tieši lauku 

teritorijā. 

Ogrē ekskursijas profesionālu gidu pavadībā organizē Ogres Vēstures un mākslas muzejs. 

Perspektīvā būtu iespējams organizēt ekskursijas arī pārējā novada teritorijā, ņemot vērā klientu 

vēlmes. 

Ogres Tūrisma informācijas centrs (turpmāk - TIC) ir pašvaldības aģentūra, kas izveidota 

sadarbībā ar Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novada pašvaldību. TIC piedāvā: 

- tūrisma informāciju, ceļvežus, kartes un suvenīrus; 

- informāciju par tūrisma objektiem, apskates vietām, muzejiem Ogres, Lielvārdes, 

Ķeguma un Ikšķiles novadā, kā arī citur Latvijā; 

- informāciju par naktsmītnēm, ēdināšanu un citiem pakalpojumiem Ogres, Lielvārdes, 

Ķeguma un Ikšķiles novadā, kā arī citur Latvijā; 

- atpūtas, izklaides un sporta iespējām Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novadā, 

kā arī citur Latvijā; 

- tūrisma maršrutu sastādīšanu un ekskursiju organizēšanu; 

- gida pakalpojumus; 

- citus pakalpojumus. 



1.3.10. EKSPORTA UZŅĒMUMI 

Atsevišķi Ogres novada uzņēmumi saražoto produkciju eksportē uz ārvalstīm. Kā 

atpazīstamākie eksporta uzņēmumi jāmin SIA „TM METAL BALTIC” (metālliešanas un 

metālapstrādes produkcija), SIA „OGRES TRIKOTĀŽA” (virsējās trikotāžas izstrādājumi), SIA 

„PROMETĀLS” (metāla izstrādājumi), SIA, „HANZAS ELEKTRONIKA” (kuģu elektronisko, 

elektrisko, kā arī mehānisko automātikas iekārtu remontu apkope un uzstādīšana), SIA „FAZER 

MAIZNĪCAS” (maizes izstrādājumi) un LKPS „MŪSMĀJU DĀRZEŅI” (lauka dārzeņi). 

1.3.11. FINANŠU PAKALPOJUMI 

Finanšu pakalpojumu pieejamība ir būtisks uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstības faktors. 

Sadarbība starp valsts, pašvaldību, finanšu institūcijām un uzņēmējiem veicina jaunu atbalsta veidu 

ieviešanu dažādām mērķa grupām un kopumā uzlabo uzņēmējdarbības vidi ikvienā teritorijā. 

Ogres novadā darbojas 8 Latvijas banku filiāles, kuru pakalpojumu sniegšanas vieta ir Ogre 

un kuras veic savu darbību atbilstoši finanšu iestāžu pamatfunkcijām. Tās ir: 

- „DnB NORD Banka”, AS, Ogres filiāle, 

- „GE Money Bank”, AS, Ogres filiāle, 

- „Latvijas Hipotēku un zemes banka”, AS, Ogres filiāle, 

- „Latvijas krājbanka”, Rīgas reģions, Ogres klientu apkalpošanas centrs, 

- „Norvik banka”, AS, Ogres norēķinu grupa, 

- „Parex banka”, Ogres filiāle, 

- „SEB banka”, Ogres filiāle, 

- „Swedbank”, Ogres filiāle. 

1.3.12. BIZNESA INKUBATORS 

No 2007. līdz 2008. gadam nodibinājums Ogres Biznesa un inovāciju inkubators (turpmāk 

tekstā OBII) darbojās saskaņā ar Ekonomikas ministrijas parakstīto līgumu par inovatīvas 

uzņēmējdarbības veicināšanu Rīgas reģionā. OBII attīstīja sniedzamo pakalpojumu spektru un 

nodefinēja kārtību inovatīvu ideju atbalstam. 23. attēls parāda OBII rezultatīvos rādītājus. 

23. att. Pārskats par OBII rezultatīvo rādītāju izpildi no 2007. līdz 2009. gadam 

Aktivitāte Plānotais Izpilde 

Inkubatorā izveidoto uzņēmumu skaits 7 10 

Inkubatoru atstājušo veiksmīgo uzņēmumu skaits 1 0 

Inkubatoru atstājušo neveiksmīgo uzņēmumu skaits 3 0 

Inkubatora uzņēmumos izveidoto jauno darba vietu skaits 56 52 

Inkubatora uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms, LVL 140 680 121 954 

2008. gadā tika izstrādāts projekts laboratorijas izveidei OBII kopā ar Tartu zinātnes parku un 

Ventspils inženierpētniecības centru - „Latvijas un Igaunijas mehatronikas sektora konkurētspējas 

paaugstināšana, izveidojot integrētu produktu attīstības, apmācības un testēšanas centru tīklu” jeb 

PROTOLAB NETWORK. 

Sadarbojoties Igaunijas un Latvijas kolēģiem inovāciju jomā, 2009. gadā uzsākts pārrobežu 

sadarbības projekts, kura mērķis ir atbalstīt inovācijas un uzņēmējdarbības industriālo posmu 

attīstību mehatronikā, palielinot uzņēmējdarbības konkurētspēju Tartu reģionā, Kurzemes reģionā 

un Rīgas reģionā. 

PROTOLAB NETWORK veidots, balstoties uz katra partnera pieredzi nozarē un visu 

partneru kopējām interesēm. Partnerība palīdz vietējiem uzņēmējiem novērst esošos šķēršļus 



inovāciju un attīstības procesos, nodrošinot tiem atbilstošu infrastruktūru un nepieciešamās 

zināšanas/informāciju dažādos produkta attīstības posmos (koncepcija, prototips, materiālu un 

produktu testēšana, analīze). Tīkls kalpo arī kā platforma sadarbībai un zināšanu pārnesei, veidojot 

saikni starp produkta ražošanā iesaistītajām nozarēm. 

No 2009. gada līdz 2014. gadam biznesa inkubācijas pakalpojumus jauniem uzņēmumiem, 

piedāvājot savu infrastruktūru un pakalpojumus uzņēmējdarbības attīstībai Rīgas reģionā, sniegs 

Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators. 

1.3.13. UZŅĒMĒJU SABIEDRISKĀS ORGANIZĀCIJAS 

Ogres novadā ir reģistrētas vairākas biedrības, kuru darbība ir saistīta ar uzņēmējdarbības 

veicināšanu. 

Biedrība „Attīstības un Inovāciju Mācību Centrs” (AIMC) ir dibināta 2009. gada nogalē ar 

mērķi: veicināt inovatīvas, uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības attīstību, veicināt jaunāko 

zinātnes atzinumu un moderno izglītības tehnoloģiju apmācību metožu ieviešanu un izmantošanu, 

sniegt ieguldījumu izglītotas, demokrātiskas sabiedrības attīstībā, sekmējot indivīdu un sabiedrības 

profesionālo kapacitāti, kvalifikāciju, konkurētspēju un sadarbību, iesaistīt biznesa un inovāciju 

apmācību procesos skolniekus, sociāli mazaizsargāto personu grupas un mazturīgo personu grupas, 

sekmēt biedrības biedru piedalīšanos dažādos starptautiskos izglītības projektos, kā arī paplašināt 

biedru zināšanas un pieredzi. 

Biedrības „Ogres mazo un vidējo uzņēmēju apvienība” uzdevumi ir pārstāvēt un aizstāvēt 

dalībniekus, veicināt uzņēmēju savstarpējos sakarus, izveidot labvēlīgu vidi mazo un vidējo 

uzņēmēju darbības attīstībai, apkopot informāciju un koordinēt tās apmaiņu, koordinēt reklāmas 

veidošanas un izplatīšanas iespējas, apkopot un izplatīt informāciju par likumiem, valsts institūciju 

lēmumiem un normatīvajiem aktiem, kas var ietekmēt apvienības un/vai tās dalībnieku darbību, 

palīdzēt apvienības dalībniekiem kreditēšanas jautājumu risināšanā, sniegt apvienības dalībniekiem 

tehnisku, konsultatīvu, juridisku vai grāmatvedības palīdzību, veicināt investīciju piesaistīšanu, 

izstrādāt sadarbības projektus ar līdzīgām institūcijām ārvalstīs un realizēt tos, sadarboties ar valsts, 

pašvaldību institūcijām, reklāmas aģentūrām u.c. organizācijām, aizstāvēt apvienības intereses, 

pārstāvot tās valstiskās un nevalstiskās struktūrās, kā arī koordinēt piesaistīto līdzekļu izlietojumu. 

2005. gadā nodibināta Publisko un privāto partnerattiecību (PPP) biedrība „Zied zeme”. 

Biedrībā iesaistījušies rajonā ekonomiski un sabiedriski aktīvi cilvēki, kuri nodrošina partnerību 

starp uzņēmējiem, nevalstiskām organizācijām un pašvaldībām. 

PPP biedrības „Zied zeme” darbības teritorija ir Ogres (izņemot Ogres pilsētas teritoriju), 

Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novads. Biedrība ir piesaistījusi Eiropas Savienības līdzekļus 

(ELGF, ELFLA, EZF 39 ) PPP biedrības „Zied zeme” teritorijas attīstības stratēģijai 2007. - 2013. 

gadam, kopā aptuveni 1,5 milj. latu apmērā. 

Piesaistītā finansējuma apjoms ir atkarīgs no lauku iedzīvotāju skaita (38 573) visā biedrības 

teritorijā, no kuriem 33,1 % (12 775) ir Ogres novada lauku teritorijas iedzīvotāji. 

Finansējumu teritorijas attīstības veicināšanai var saņemt, gūstot atbalstu iesniegtajiem 

projektiem. Pieteikumus projektu konkursos var iesniegt nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, kā 

arī citas juridiskas un fiziskas personas. Par uzņēmējdarbības vidi veicinošām rīcībām ir 

uzskatāmas, piemēram, rīcība 3.1. Atbalsts nodarbinātības veicināšanai un pakalpojumu 

dažādošanai vai 3.2. Atbalsts ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras 

un pakalpojumu attīstībai. Pārējās rīcības ir saistītas ar teritorijas infrastruktūras attīstību un 

sabiedrisko aktivitāšu veicināšanu, taču, realizējot projektus, to ieviešanā iesaistās vietējie 

pakalpojumu sniedzēji, kas veicina lauku uzņēmējdarbības attīstību. 

39 ELGF – Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, ELFLA - Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, LZF - 

Eiropas Zivsaimniecības fonds 



Līdz šim lielākā aktivitāte projektu konkursos ir bijusi no nevalstisko organizāciju vai 

pašvaldību puses, bet aizvien biežāk projektus realizē juridiskas vai fiziskas personas 

uzņēmējdarbības attīstības jomā. 

Ogres novada projektu iesniedzēju aktivitāte ir salīdzinoši proporcionāla iedzīvotāju skaitam, 

piemēram, no 2007. līdz 2008. gadam projektu konkursos Ogres novada teritorijā novirzīti 36,71 % 

no kopējā finansējuma, bet 2009. gadā - 36,48 %. 

2010. gada projektu konkursā Ogres novada projektu pieteicēji vēlējās apgūt 53 % no visa 

pieejamā finansējuma, atbalstīto projektu skaits un tiem piešķirtais finansējums būs zināms pēc 

projektu izvērtēšanas procesa pabeigšanas. 40 

40 Pēc PPP biedrības „Zied zeme” sniegtās informācijas 



1.4. INFRASTRUKTŪRA 

1.4.1. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI 

Konkurētspējīga satiksmes infrastruktūra ir viens no faktoriem, kas nodrošina pašvaldības 

teritorijas attīstību un ekonomisko izaugsmi. Satiksmes infrastruktūras un pieejamie pakalpojumi 

veicina novada iedzīvotāju mobilitāti un pārējo reģionu sasniedzamību. 

Ogres novada atrašanās Latvijas centrālajā daļā, kuru šķērso valsts nozīmes transporta 

kustības ceļi, rada labvēlīgus apstākļus pasažieru un kravu pārvadājumu attīstībai. Novada 

starptautisko sasniedzamību papildus nodrošina ostu un starptautiskās lidostas „Rīga” tuvums. (4. 

pielikums) 

1.4.1.1. Autoceļu un ielu tīkls 

Ogres novadā ir sazarots ceļu tīkls, kas nodrošina novada iedzīvotāju vajadzības un kravu 

transportu caur novadu. Starptautiskas nozīmes autoceļš, kas iekļauts TEN - T tīklā, ir Austrumu - 

Rietumu koridors (E22 Tukums - Jūrmala - Salaspils - Ogre - Ķegums). 

Izvērtējot autoceļu struktūru novada teritorijā, var izdalīt divas krasi atšķirīgas teritorijas 

daļas. Rietumu daļā jeb Rīgas tuvumā asfaltēti gandrīz visi nozīmīgākie ceļi, turpretī austrumu daļā 

asfaltēto ceļu īpatsvars ir niecīgs. Valsts nozīmes autoceļi šķērso visas novada blīvi apdzīvotās 

vietas, padarot aktuālus vides un satiksmes drošības jautājumus. 

Ogres novadā pašvaldības teritorijā atrodas dažādi valsts nozīmes autoceļi: 

1) galvenie autoceļi - 12 km (no tiem avārijas stāvoklī ir 7 km jeb 58 % no kopējā ceļu 

garuma); 

2) reģionālie autoceļi - 124,3 km (no tiem avārijas stāvoklī ir 80,9 km jeb 65 % no kopējā 

ceļu garuma); 

3) vietējie ceļi - 189,6 km (no tiem avārijas stāvoklī ir 76 km jeb 40 % no kopējā ceļu 

garuma). 

Valsts galvenie, reģionālie un vietējie ceļi nodrošina novada sasaisti ar kaimiņos esošajām 

pašvaldībām, Pierīgas reģionu un pārējo valsts teritoriju. 61 % no valsts nozīmes autoceļu kopējā 

garuma ir ar asfaltbetona segumu, bet 39 % ar grants segumu. Pēc VAS „Latvijas Valsts ceļi” 

datiem, turpmākajos piecos gados 50,3 % no esošo valsts autoceļu kopgaruma pašvaldības teritorijā 

būtu nepieciešams remonts vai rekonstrukcija. 

Laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam novada teritorijā kopumā rekonstruēts 41 km valsts 

autoceļu (tikai 14 km ar asfaltbetona segumu), 71 % no tiem rekonstruēti 2008. un 2009. gadā. 

Ogres novadā uz valsts autoceļiem atrodas 22 tilti (to laukums 3 724 m 2 ), taču tikai 5 no tiem 

ir labā stāvoklī, 14 tilti ir apmierinošā stāvoklī, bet 3 tilti - sliktā stāvoklī (tilts Suntažu ciemā virs 

mazās Juglas, tilts Ogresgala ciemā virs Rankas, tilts Krapes pagastā virs Lobes) 41 . 

Pašvaldības autoceļu kopējais garums novadā ir 703,2 km, no tiem 15,3 km ir ar asfalta 

segumu. Ceļu zemā izmantošanas intensitāte un finanšu līdzekļu trūkums kavē šo ceļu noklāšanu ar 

asfaltbetona segumu vai kvalitatīvu to uzturēšanu. Pašvaldības autoceļu sadalījums pēc garuma 

garumi novada teritoriālajās vienībās parādīts 24. attēlā. 

41 VAS „Latvijas valsts ceļi”, 2010. 



24. att. Ogres novada pašvaldības autoceļu garums un to sadalījums pa teritoriālajām vienībām 

Administratīvā vienība 

Autoceļi 

Ielas 

Kopā, 

km 

Tajā skaitā 

ar melno 

segumu, km 

Kopā, 

km 

Tajā skaitā 

ar melno 

segumu, km 

Ogres pilsēta 0 0 103,73 56,1 

Ogresgala pagasts 94,50 11,70 14,03 12,2 

Krapes pagasts 39,85 2,15 1,2 1,2 

Ķeipenes pagasts 75,2 0 4,1 1,9 

Lauberes pagasts 58,1 0 1,84 0,47 

Madlienas pagasts 118,2 0 3,86 2,01 

Mazozolu pagasts 82,65 0 2,6 1,3 

Meņģele pagasts 60,2 0 1,1 1,1 

Suntažu pagasts 92,88 1,46 2,21 0,81 

Taurupes pagasts 81,65 0 2,25 1,07 

Kopā 703,23 15,31 136,92 78,16 

t.sk. ielas pagastos 33,19 22,06 

Ogres pilsētas un novada ciemos 2007. gadā rekonstruēti 37 469 m 2 ielu seguma, 2008. gadā - 

48 482 m 2 , bet 2009. gadā - tikai 17 771 m 2 (par 63 % mazāk nekā iepriekšējā gadā). Jānorāda, ka 

vairākos ciemos ielu rekonstrukcijas darbi norādītajā laika posmā nav veikti vispār. 

Kā perspektīvs telpiskās attīstības elements novadā ir iezīmējies autoceļš P80 Tīnūži - 

Koknese, kas pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas kļūs par daļu no starpvalstu nozīmes autoceļa 

E22. Autoceļu paredzēts izbūvēt līdz 2012. gadam. Pašlaik lielākais un nozīmīgākais novada ceļš ir 

valsts galvenās nozīmes autoceļš A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža 

(Paternieki), kas tam piegulošajās teritorijās rada papildu slodzi, apgrūtinot satiksmi, un pastiprina 

bīstamu situāciju veidošanos. 

Ogres novada ziemeļdaļai ļoti svarīgs ir autoceļš P4 Rīga - Ērgļi, kuru ir nepieciešams 

rekonstruēt un noklāt ar asfalta segumu, jo liela daļa ceļa ir sliktā stāvoklī. Tas ir ievērojams 

šķērslis Suntažu, Ķeipenes, Taurupes un Mazozolu pagasta attīstībai. Līdz 2014. gadam, piesaistot 

ERAF finansējumu, plānots rekonstruēt autoceļu P4 no Juglas līdz pagriezienam uz Mazozoliem. 

Pašvaldības teritorijā četriem pagastu centriem (Krape, Laubere, Meņģele un Mazozoli) nav 

asfaltbetona seguma ceļu sasaistei ar novada vai reģiona centru. 

Intensīvās tranzīta transporta plūsmas dēļ satiksmes intensitāte uz autoceļa A6 ir ievērojami 

lielāka nekā uz citiem autoceļiem, turklāt autotransporta intensitātei bija tendence pieaugt līdz 2008. 

gadam, bet 2009. gadā tā ievērojami samazinājās. Posmā Ikšķile - Ogre 2002. gadā diennaktī 

fiksētas 12 280 automašīnas, 2008. gadā - 20 154 automašīnas, bet 2009. gadā - 14 899 

automašīnas. Posmu Ogre - Ķegums 2002. gadā šķērsoja 9 565 automašīnas, 2008. gadā - 13 538 

automašīnas un 2009. gadā 10 423 automašīnas 42 (25. attēls). Līdz 2008. gadam spēcīgi pieauga 

intensitāte uz A6 autoceļa, kas daļēji ir skaidrojama ar tranzītkravu apgrozījuma un automobiļu 

skaita vispārēju palielināšanos, daļēji ar iedzīvotāju svārstmigrāciju. Autotransporta plūsma 2009. 

gadā posmā Ikšķile - Ogre, salīdzinot ar 2008. gadu, ir samazinājusies par 26 %, bet posmā Ogre - 

Ķegums par 23 %. Šādu situāciju izraisīja ekonomikas lejupslīde un iedzīvotāju maksātspējas 

samazināšanās. 

42 VAS „Latvijas Valsts ceļi” (2010). 



25. att. Satiksmes intensitāte autoceļa A6 posmos Ikšķile - Ogre un Ogre - Ķegums 43 

25000 

18818 20154 

20000 

15000 

10000 

5000 

13739 13538 

14898 

10423 

Ikšķile - Ogre 

Ogre - Ķegums 

0 

2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Saskaņā ar VAS „Latvijas Valsts ceļu” statistikas datiem uz valsts 1. un 2. šķiras autoceļiem 

satiksmes intensitāte 2008. gadā nepārsniedza 1000 automašīnas diennaktī. Vienīgais posms ar 

intensitāti virs 1500 automašīnām diennaktī bija autoceļš P8 posmā no Suntažiem līdz Mālpilij. 

Ogres novadā apdzīvoto vietu satiksmes noslogotību un plūsmu ietekmē arī pašvaldības 

teritorijā reģistrēto automašīnu skaits. Automašīnu skaita dinamika pēdējo piecu gadu laikā parādīta 

26. attēlā. 

26. att. Automobilizācijas līmenis un reģistrēto automašīnu skaits Ogres novadā 44 

Gads 

Automašīnu skaits uz Ogres novadā reģistrēto 

1000 iedzīvotājiem automašīnu skaits 

2005 339 13 285 

2006 386 14 929 

2007 423 16 434 

2008 435 16 967 

2009 419 16 377 

Par Ogres pilsētas ielu tīkla „mugurkaulu” dēvē Rīgas un Daugavpils ielu, kā arī pilsētas 

galvenās ielas (Raiņa prospekts, Kalna prospekts, Dārza, Austrumu un Karjera iela) ar 

savienojumiem starp tām kreisajā un labajā Ogres upes krastā. Ogres pilsētā beidzas valsts autoceļš 

P5 Ulbroka - Ogre, kas palielina satiksmes plūsmu caur pilsētas centru, šķērsojot dzelzceļa 

pārbrauktuvi. 

Ogres novadā ir 284 ielas, no tām 202 ir Ogrē. Pilsētas teritoriju šķērso piecas tranzītielas 

(Brīvības, Tīnūžu, Turkalnes, Rīgas un Daugavpils iela). Ielu tīkla kopējais blīvums (7,26 km/km 2 ) 

atbilst līdzīga lieluma pilsētu rekomendējošajiem parametriem. Visblīvākais ielu tīkls ir izveidojies 

Ogres pilsētas centrā. 

Viens no galvenajiem trūkumiem saistībā ar ceļu infrastruktūru ir nepietiekamais tiltu skaits 

pāri Ogres upei, kā rezultātā gan Ogres pilsētas, gan Ogresgala pagasta teritorija ir sadalīta divās 

daļās. Situāciju sarežģī arī nepietiekamais dzelzceļa šķērsošanas vietu skaits. Savukārt Suntažu 

43 VAS „Latvijas Valsts ceļi” (2010) 

44 CSDD Transportlīdzekļu sadalījums pa pilsētām un pagastiem (2010) 



ciemā vienīgais autotransporta un gājēju tilts pāri Mazajai Juglai ir fiziski nolietojies un atrodas 

avārijas stāvoklī, tā brauktuves daļa ir sašaurināta un gājējiem paredzētā daļa nobrukusi. Īpaši 

bīstama situācija uz šī tilta veidojas mācību gada laikā. 

Autostāvvietu trūkums ir viena no apdzīvoto vietu kopējām problēmām. Ogres pilsētas 

centrālajā daļā ar vietām garāžās un maksas autostāvvietās nodrošināti tikai 50 % no visiem 

automobiļiem. 45 Līdzīga situācija izveidojusies arī pārējās lielākajās apdzīvotajās vietās - trūkst 

autostāvvietu pie daudzdzīvokļu mājām un sabiedriskas nozīmes objektiem. 

Ogres pilsētā un novada apdzīvotajās vietās kā viena no problēmām ir arī ietvju trūkums gar 

ielām un ceļiem. Pilsētas teritorijā ietvju nav galvenokārt privātmāju apbūves teritorijās. 

Madlienas ciemā ir ievērojamas satiksmes drošības problēmas, jo nav gājēju ietvju, tāpēc 

iedzīvotāji pārvietojas pa autoceļu vai ielu braucamo daļu vai nomali. Nav stāvlaukumu pie 

daudzdzīvokļu mājām, tāpēc automašīnas novieto jau tā šauro ielu malās, kas apgrūtina gājēju un 

transporta pārvietošanos un ierobežo redzamību. Nav apzīmētu gājēju pāreju uz valsts autoceļiem 

P32 un V977 pie autoostas 46 . Arī Ciemupes teritorijā gar valsts galveno autoceļu A6 nav gājēju 

celiņa 47 . Līdzīga situācija vērojama arī pārējos ciemos. 

Izbūvēto ietvju vai kājāmgājēju celiņu garums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis Ogres pilsētā, 

piemēram, ietves Brīvības ielas posmā no Kranciema ielas līdz Suntažu ielai, Meža prospektā, 

Rīgas un Daugavpils ielā. Meņģeles ciemā 2009. gadā realizēts projekts, kā rezultātā uzlabota 

gājēju drošība. Ogresgala ciemā Liepu ielā ierīkota gājēju ietve un veloceliņš, novēršot iedzīvotāju 

pārvietošanos pa braucamās daļas malu. Turpretī citos apdzīvoto vietu centros, kurus šķērso 

reģionālas vai vietējas nozīmes autoceļi (piemēram, Suntaži, Madliena, Mazozoli, Ķeipene u.c.), 

praktiski nav veikti pasākumi gājēju un satiksmes drošības paaugstināšanai. 

Valsts un pašvaldības ceļu infrastruktūru papildina privātpersonu īpašumā esošie ceļi un meža 

ceļi. Atsevišķos gadījumos pašvaldības ceļu sarakstos iekļauti ceļi, kuri reāli dabā neeksistē vai pēc 

būtības pieskaitāmi māju ceļiem. Kopēja problēma ir tā, ka daudzi pašvaldības ceļi zemesgrāmatās 

reģistrēti kā ceļu servitūti, un tas nākotnē var apdraudēt pašvaldības ceļu infrastruktūras attīstību. 

Daļa Ogres pilsētas ielu un Ogres novada autoceļu ir avārijas stāvoklī. Autoceļu 

neapmierinošās kvalitātes pamatā ir nepietiekamais finansējums. 2009. gadā no valsts piešķirtās 

mērķdotācijas autoceļu (ielu) uzturēšanai novadā izlietoti 416 077 LVL, bet no pašvaldības budžeta 

- 229 141 LVL. 

Svarīga satiksmes infrastruktūras daļa ir hidrotehniskās būves, kuru uzturēšana iepriekšējos 

gados bijusi apgrūtināta. Nekoptie sāngrāvji, bojātās caurtekas, meliorācijas sistēmu un aku 

aizsērējumi īpašas problēmas rada sniega kušanas un stipru nokrišņu laikā, kad būtiski pasliktinās 

satiksmes drošība uz ceļiem un kvalitāte. 

Satiksmes infrastruktūras objektiem ir liela ietekme uz vides kvalitāti. Mobilie piesārņojuma 

avoti ir automašīnas un dzelzceļa sastāvi, bet, tā kā gaisa piesārņojuma mērījumi Ogres novadā nav 

veikti, tad nav iespējams objektīvi raksturot to radīto apkārtējās vides piesārņojumu. Pieaugot 

satiksmes intensitātei uz valsts galvenajiem autoceļiem, būtu nepieciešams uzsākt piesārņojuma 

līmeņa mērījumus vismaz pilsētas teritorijā. Lauku teritorijā papildu gaisa piesārņojumu rada 

putekļi. 

1.4.1.2. Dzelzceļš 

Ogres novadu 12 km garumā šķērso dzelzceļa maģistrāle Rīga - Daugavpils - Indra - valsts 

robeža, šī līnija ir elektrificēta un tiek izmantota pasažieru un kravu pārvadājumiem. Joslā gar 

dzelzceļu tranzītkravu pārvadājumi ar dīzeļlokomotīvēm rada paaugstinātu piesārņojuma un trokšņu 

līmeni. 

45 SIA „Imink” (2002). Ogres pilsētas teritorijas plānojuma. Transporta shēma. Rīga. 8.lpp. 

46 Pēc Madlienas pagasta pārvaldes sniegtās informācijas 

47 Pēc Ogresgala pārvaldes sniegtās informācijas 



Novada ziemeļdaļu šķērso dzelzceļa līnija Rīga - Ērgļi, kuras garums pašvaldības teritorijā ir 

39,2 km. Šis dzelzceļš netiek izmantots, 2009. gadā uzsākta sliežu demontāža. 

Ogres novadā ir 6 dzelzceļa pārbrauktuves, kurās visi autoceļi ir vienā līmenī ar sliežu ceļu. 

Nepietiekamais dzelzceļa šķērsošanas vietu skaits Ogres pilsētā ir nozīmīga satiksmes organizācijas 

problēma, jo dzelzceļa kustības intensitāte apgrūtina autotransporta kustību, radot sastrēgumus. 

Joprojām aktuāla ir gājēju drošība dzelzceļa šķērsošanas vietās, īpaši Ogres pilsētā, kurā ir tikai 

viens gājēju tunelis. 

VAS „Latvijas Dzelzceļš” sastādītais kustības grafiks liecina, ka diennaktī caur Ogres staciju 

izbrauc ap 90 pasažieru un 55 kravas vilcienu sastāvu (27. attēls). 

27. attēls Ogres stacijai caurbraukušo vilcienu sastāvu skaits 48 

Vilcienu sastāvs 2006. gads 2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Pasažieru vilcienu sastāvi 

(elektrovilcieni, dīzeļvilcieni un 

88 88 90 91 

starptautiskie vilcieni) 

Kravas vilcienu sastāvi 55 54 54 56 

KOPĀ: 143 142 144 147 

Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi apskatīti sadaļā par sabiedrisko transportu. 

1.4.1.3. Velotransports 

Ogres novada teritorijā trūkst veloceliņu, it sevišķi tas jūtams svarīgākajās velosipēdistu 

kustības trasēs, kas savieno dzīvojamos kvartālus ar darbavietām, skolām, sabiedriskajām un 

atpūtas vietām. Līdz 2010. gadam Ogres novadā veloceliņi izveidoti tikai Ogresgala ciemā, Liepu 

ielā un Ogres pilsētā - Brīvības ielas skvērā, Pļavas ielā, Bērzu alejā, Krasta ielā, Rīgas un 

Daugavpils ielas posmos, Brīvības ielā no Kranciema ielas līdz Suntažu ielai. Veloceliņu izbūve 

turpmāk plānota vairākās citās pilsētas ielās, veicot ielu rekonstrukciju. 

Pagastu ciemos nav izbūvētu veloceliņu, tomēr perspektīvā jāapsver to būvniecība, lai 

veicinātu lauku teritoriju attīstību un paplašinātu tūrisma iespējas. 

Pie novada izglītības iestādēm un publiskajām vietām pakāpeniski turpinās velonovietņu 

izveidošana. 

2010. gadā pārrobežu sadarbības programmas projekta „Ar velo pa Vidzemi un 

Dienvidigauniju” projekta ietvaros (maršruts šķērso Suntažu, Lauberes, Madlienas, Ķeipenes, 

Taurupes un Mazozolu pagasta teritorijas), veikta informācijas stendu, velonovietņu un atpūtas 

vietu ierīkošana. 

Informācija par perspektīvo veloceliņa maršrutu iekļauta dabas parka „Ogres ieleja” dabas 

aizsardzības plānā. 

1.4.1.4. Sabiedriskais transports 

Sabiedriskā autotransporta pakalpojumus Ogres novadā nodrošina SIA „Ogres autobuss” 

(viens no kapitāldaļu turētājiem ir Ogres novada pašvaldība), A/S „Nordeka”, A/S „Rīgas 

taksometru parks”, A/S „Cata”. Pasažieru autobusu kustības intensitāte novadā pakāpeniski pieauga 

līdz 2008. gadam, bet kopš 2009. gada tā ir samazinājusies. 

48 „Latvijas Dzelzceļš” (2007.,2008., 2009., 2010.). 



Ogres pilsētas teritorijā pasažieru autobusi regulāri kursē 6 maršrutos. Kopējais pārvadāto 

pasažieru skaits pilsētas teritorijā 2009. gadā bija 797 tūkst.(28. attēls), kas ir par 23,3% mazāk 

nekā 2008. gadā. Kopējais pārvadāto pasažieru skaits novada teritorijā atspoguļots 29. attēlā. 

28. att. Ogres pilsētas teritorijā pārvadāto 

autotransporta pasažieru skaits 

1200000 

1000000 

800000 

600000 

400000 

200000 

0 

982698 1039829 

797556 

2007.gads 2008.gads 2009.gads 

29. att. Autotransporta pasažieru pārvadājumi 

starp apdzīvotajām vietām pašvaldības 

teritorijā 

330000 

320000 

310000 

300000 

290000 

280000 

270000 

260000 

250000 

308957 

323516 

276407 

2007.gads 2008.gads 2009.gads 

Pasažieru skaita samazināšanās izskaidrojama ne tikai ar iedzīvotāju maksātspējas 

samazināšanos un bezdarba pieaugumu, bet arī ar autopārvadātāju finansiālajām problēmām. Tās 

izriet arī no valsts politikas pasažieru pārvadāšanā, līdz ar to vairāki autobusu maršruti ir slēgti. 

Joprojām aktuāls jautājums ir vājā pasažieru pārvadājumu koordinācija starp dažādiem 

pārvadātājiem un pasažieru pārvadājumu veidiem (nav saskaņoti autobusu kustības saraksti ar 

vilcienu un tālsatiksmes autobusu kustības sarakstiem), kā rezultātā sabiedriskā transporta kustība 

ne vienmēr atbilst iedzīvotāju vajadzībām. 2009. gadā pasliktinājušās, īpaši pagastu iedzīvotājiem, 

pārvietošanās iespējas ar sabiedrisko transportu, kā arī reģiona, novada un pagastu centru 

sasniedzamība. Nedaudz labāka situācija veidojas mācību gada laikā, kad kursē autobusi, kas 

pamatā nodrošina skolēnu nokļūšanu no mājām līdz skolai un atpakaļ. Plānojot pasažieru 

pārvadājumus, nav ņemtas vērā arī uzņēmumos strādājošo vajadzības, tāpēc uzņēmumiem nereti 

jānodarbojas ar darbinieku pārvadāšanu. 

Maršrutā Ogre - Rīga sabiedriskā autotransporta pakalpojumus nodrošina A/S „Nordeka” un 

A/S „Rīgas taksometru parks”, bet SIA „Ogres autobuss” pēc 2009. gada vairs nenodrošina 

sabiedriskā transporta pakalpojumus ārpus bijušā Ogres rajona robežām. Šajā maršrutā joprojām 

ievērojams ir pārvadāto pasažieru skaits, 2009. gadā tas bija 507 551. Rīgas plānošanas reģiona 

iekšējā maršrutā Ogre - Sigulda, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus reizi dienā, 2009. gadā 

apkalpoti 20,7 tūkst. pasažieru, kas ir par 38 % mazāks nekā 2007. gadā. Pasažieru pārvadājumi 

ārpus novada robežām nodrošināti arī maršrutos Rīga - Ērgļi un Aizkraukle - Sigulda. 

Ogres novadā izveidoti 13 iekšējie autobusu maršruti, kuri nodrošina pagastu centru 

savstarpēju sasniedzamību un saikni ar Ogres pilsētu. Pašvaldības teritorijā 2009. gadā pārvadāti 

294 407 pasažieri, salīdzinājumā ar 2008. gadu pārvadājumu apjoms ir samazinājies par 47 109 

pasažieriem, bet salīdzinājumā ar 2007. gadu - par 14 550 pasažieriem. 

Lielākās problēmas sabiedriskā transporta uzturēšanai rada nekvalitatīvie ceļi novada 

teritorijā, kas sadārdzina autobusu ekspluatāciju un palielina izmaksas, kā arī augošās un svārstīgās 

resursu, tai skaitā degvielas, cenas, kas sadārdzina satiksmes pārvadājumus. 

Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu organizē „Latvijas Dzelzceļš”, un dzelzceļa 

pasažieru pārvadājumi galvenokārt notiek virzienā Ogre - Rīga, bet mazāk virzienā Ogre - 

Lielvārde. Pēc „Latvijas Dzelzceļa” datiem, pasažieru skaits Ogres novadā regulāri ir pieaudzis līdz 

2007. gadam, bet pēc tam samazinājies. Piemēram, stacijā „Ciemupe” 2009. gadā izkāpušo un 

iekāpušo pasažieru skaits, salīdzinot ar 2005. gadu, ir samazinājies par 19,2 tūkst., stacijā „Pārogre” 

par 46 tūkst., stacijā „Jaunogre” par 158,9 tūkst., stacijā „Ogre” par 316,5 tūkst. pasažieru. 2009. 



gadā iekāpušo un izkāpušo pasažieru skaits novada stacijās bija 2,23 miljoni, to skaits no 2005. līdz 

2009. gadam ir samazinājies par 19,5%. Dzelzceļa pasažieru skaita dinamika parādīta 30. attēlā. 

30. att. Izkāpušo un iekāpušo pasažieru skaits Ogres novada dzelzceļa stacijās 49 

2009.gads 

1091245 

1141184 

2008.gads 

1398026 

1379366 

2007.gads 

1440290 

1404116 

0 500000 1000000 1500000 2000000 

Iekāpušie pasažieri 

Izkāpušie pasažieri 

Esošajam dzelzceļa transportam ir savi trūkumi - lēna ritošā sastāva kustība, tā zemā kvalitāte, 

tehniskais un morālais nolietojums, kā arī nepiemērotība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jāatzīmē, 

ka 2007. - 2016. gadam paredzēts nomainīt visus elektrovilcienu sastāvus un daļēji dīzeļvilcienu 

sastāvus. Dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanai piesaistīti līdzekļi gan no ES līdzekļu fondiem 

(Kohēzijas fonds), gan no valsts budžeta kā projektu līdzfinansējums, gan no dzelzceļa fonda. 

Pasažieru vilcienu modernizācijai plānots piesaistīt arī ERAF līdzekļus. 

1.4.2. SAKARU KOMUNIKĀCIJAS UN INFORMATIZĀCIJA 

Ogres novadā telekomunikāciju nodrošina fiksēto un mobilo tīklu infrastruktūra. Ogres 

novadā fiksēto telefonsakaru nodrošinātājs ir SIA „Lattelecom”. Jānorāda, ka šā veida telefona 

sakari nav pieejami daudziem lauku iedzīvotājiem, sevišķi raksturīgi tas ir novada austrumu daļai, 

vai arī sniegtā pakalpojuma kvalitāte nav apmierinoša. 

Pēdējo gadu laikā fiksēto telefonu abonementu skaits palicis bez lielām izmaiņām, bet arvien 

vairāk cilvēku izvēlas mobilo sakaru operatoru pakalpojumus. Latvijā mobilo tālruņu abonementu 

skaits (izmantojot statistiku no SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Tele 2”) 2004. gadā 

beigās bija 1,53 miljoni, bet 2010. gada sākumā tas bija sasniedzis jau aptuveni 2,15 miljoni, kas 

norāda uz līdzīgu abonementu skaita pieauguma tendenci Ogres novada iedzīvotāju vidū. Latvijā un 

arī novada teritorijā darbojas trīs mobilo telekomunikāciju tīklu operatori - SIA „Tele 2”, SIA 

„Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Bite Latvija”, tomēr ne visu minēto operatoru pakalpojumu 

kvalitāte visā pašvaldības teritorijā ir vienlīdz augsta. 

Mobilo sakaru tīklu pārklājums nosedz apmēram 98% novada teritorijas. Mobilo sakaru 

pakalpojumi ir nodrošināti pašvaldības administratīvajā centrā un visos pagastu centros. Mobilo 

sakaru tīklu infrastruktūras uzlabojumi plānoti vietās, kur tīklu pārklājums nav pietiekams. SIA 

„Latvijas Mobilais Telefons” plāno uzbūvēt sakaru torni Ķeipenes pagastā, bet SIA „Bite Latvija” - 

Taurupes un Ogresgala pagastā. 

Pasta pakalpojumus Ogres novadā nodrošina VAS „Latvijas Pasts” 11 pasta nodaļas, divas 

no tām atrodas Ogres pilsētā, bet katra pagasta centrā pa vienai pasta nodaļai, kuras apkalpo sava 

pagasta teritorijas iedzīvotājus un iestādes. Pasta nodaļu saglabāšana ir atkarīga no to rentabilitātes, 

49 

AS „Latvijas Dzelzceļš” (2010). 



klientu plūsmas, nodaļu darbības rādītājiem un ģeogrāfiskā novietojuma, kā arī valsts ekonomiskās 

attīstības tendencēm 

Iedzīvotāju datorprasmes un interneta pieejamība uzņēmumos, organizācijās ir būtisks 

mūsdienu sociālekonomiskās attīstības faktors un labklājības rādītājs. 

Informāciju tehnoloģiju attīstībai Ogres novada pašvaldībās vienmēr bijusi pievērsta liela 

uzmanība, un datorizācijas līmenis ir vērtējams kā salīdzinoši augsts, jo īpaši Ogres pilsētā. 

Interneta pakalpojumu pieejamība Ogres novadā ir liela, taču kopējais abonementu skaits nav 

zināms. 

Ogres rajona pašvaldības un vietējo pašvaldību mērķtiecīgie ieguldījumi informatizācijas 

procesa attīstībā pēdējā desmitgadē un to aktīva dalība dažāda mēroga projektos ir nodrošinājuši 

strauju interneta lietotāju skaita pieaugumu. Iedzīvotājiem ir pieejams kvalitatīvs bezmaksas 

interneta pieslēgums bibliotēkās, arī skolās ir nodrošināts stabils un ātrdarbīgs interneta pieslēgums. 

Ar pieeju internetam ir nodrošinātas visas pašvaldības iestādes un struktūrvienības. Bijušā Ogres 

rajona teritorijā novada lielākajās apdzīvotajās vietās par ES Struktūrfondu līdzekļiem ir izveidoti 

publiskie interneta pieejas punkti, taču to izmantošana ir atkarīga no kopējā interneta pieslēguma 

vietu skaita. 

Mājsaimniecībām un iestādēm pieejamais interneta ātrums Ogres novadā svārstās no 2 

Mbit/sek līdz 10 Mbit/sek. Nozīmīgākie interneta pakalpojumu nodrošinātāji novadā ir SIA 

„Lattelecom”, SIA „GP Systems”, Ogres Interneta Centrs, SIA „Triatel”, SIA „I-Nets”, u.c. 

Kopš 1996. gada Ogrē darbojas Ogres Interneta Centrs (turpmāk - OIC), kas pamatā apkalpo 

bijušā Ogres rajona teritoriju, tai skaitā daļu pašvaldības iestāžu. Nozīmīgākais projekts, kura 

realizācijā Ogres rajonā iesaistījās OIC, bija Ogres rajona PVISC (pašvaldību vienotā 

informatizācijas sistēmas centrs) izveidošana, bet iestāde līdz ar Ogres rajona reorganizāciju 

darbību pārtrauca. Tā vietā ir izveidojusies biedrība „Attīstības un Inovāciju mācības centrs”, kas 

turpina inovatīvas, uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības attīstību un moderno izglītības 

tehnoloģiju apmācību metožu ieviešanu un izmantošanu, sekmējot indivīdu un sabiedrības 

profesionālo kapacitāti, kvalifikāciju, konkurētspēju un sadarbību. 

Ogres novada pašvaldībai kopš 2008. gada ir izveidota sava oficiālā mājas lapa 

www.ogresnovads.lv, kas nodrošina informācijas sniegšanu pašvaldības iedzīvotājiem un citiem 

interesentiem. Tajā pieejama informācija par Ogres novada pašvaldību, tās iestādēm un 

struktūrvienībām, kā arī plānotajām un veiktajām aktivitātēm. Mājas lapā iedzīvotājiem ir 

pieejamas pašvaldības izveidotās veidlapas iesniegumu sagatavošanai. Pēc ATR pabeigšanas un 

jaunā Ogres novada izveidošanas aktualizējies jautājums par mājas lapas pilnveidošanu atbilstoši 

jaunajai novada teritoriālajai struktūrai un e-pakalpojumu pakāpeniskai ieviešanai. 

1.4.3. ENERĢĒTIKAS INFRASTRUKTŪRA 

1.4.3.1. Elektroapgāde 

Elektroenerģijas sadales pakalpojumus un elektroenerģijas piegādi Ogres novadā nodrošina 

AS „Latvenergo” meitassabiedrība AS „Sadales tīkls”, kuru pārziņā ir 20 kV un zemāka sprieguma 

elektropārvades līnijas. AS „Augstsprieguma tīkls” pārziņā ir 330 kV (37 km garumā) un 110 kV 

(29 km garumā) elektropārvades līnijas. 

Elektroapgādes jomā Ogres novadā ir salīdzinoši laba situācija - ir labs tīkla pārklājums, 

gandrīz pilnībā visām apdzīvotām vietām ir nodrošināta elektrības padeve. Pašvaldības teritorijā 

astoņām dzīvojamajām mājām (Lauberes pagastā - 3, Ķeipenes pagastā - 3, Meņģeles un Suntažu 

pagastos pa vienai) un Ogresgala pagastā esošajām ēkām dārzkopības sabiedrībā „Kooperators” nav 

nodrošināta elektrības padeve. 50 

Sadales tīkla elektropārvades līnijas novada teritorijā ir daļēji novecojušas, tādēļ nepieciešams 

veikt esošo tīklu rekonstrukciju un samazināt gaisa elektropārvades tīklu īpatsvaru apdzīvotās 

50 Pēc pagastu pārvalžu sniegtās informācijas 



vietās. Tādējādi samazinātos drošības riski avāriju vai dabas stihiju rezultātā, kā arī rastos 

labvēlīgāki apstākļi uzņēmējdarbības attīstībai novada teritorijā. 

Perspektīvā jāizanalizē iespējamā jaudu palielināšana esošajām un plānotajām rūpniecības 

zonām. Ikdienā problēmas rada īslaicīgie elektroenerģijas pārrāvumi, pagājušā gadsimta 60. - 80. 

gados celtajās daudzdzīvokļu mājās esošie kabeļi neatbilst mūsdienās nepieciešamajai slodzei. 

Ogres novada lielākais elektroenerģijas patērētājs ir Ogres pilsēta, kurā atrodas lielākie 

rūpniecības uzņēmumi. Lielākie elektroenerģijas patērētāji pagastu teritorijās ir lauksaimnieciskās 

ražošanas un pārstrādes uzņēmumi, kokzāģētavas, kaltes un citi objekti. 

Ogres pilsētā un apdzīvotajās vietās virs 200 iedzīvotājiem nodrošināts ielu apgaismojums ar 

gāzizlādes lampām, tomēr nepieciešams uzlabot ielu apgaismojuma tīklu kvalitāti un samazināt 

patērēto enerģiju. Pašvaldībā lielākais elektroenerģijas patērētājs ir komunālā saimniecība. 

Ogrē darbojas koģenerācijas stacija - uzņēmums SIA „Elektro bizness”, kas siltuma un 

elektrības ražošanai izmanto 16 iekārtas, kuru kopējā jauda ir 7,38 MW. Kā kurināmais tiek 

izmantota dabasgāze. Uzņēmums sadarbojas ar p/a „Mālkalne”, lai papildus nodrošinātu 

siltumenerģijas piegādi Ogres pilsētai. Arī Suntažos, Lauberē un Mazozolos iecerēts būvēt neliela 

apjoma koģenerācijas stacijas. 

Ogres novada teritorijā ir divas mazās hidroelektrostacijas, kas atrodas uz Ogres upes, - 

Vecogres HES Mazozolu pagastā (uz robežas ar Sausnējas pagastu Ērgļu novadā) ar kopējo jaudu 

180 kW un Ogres HES Ogrē ar jaudu 639 kW. Jaunu hidroelektrostciju būvniecība uz Ogres upes 

nav plānota, to nepieļauj arī dabas parka „Ogres ieleja” dabas aizsardzības plāns un normatīvie akti. 

1.4.3.2. Siltumapgāde 

Ogres novada pašvaldībā pēdējo desmit gadu laikā ir noritējusi centralizētās siltumapgādes 

sistēmu modernizācija, kas veicinājusi patērētā kurināmā un gaisa piesārņojuma apjomu 

samazinājumu. 

Ogres novadā patērē dažāda veida kurināmo. Ogres pilsētā izmanto dabasgāzi, jo pilsētu 

šķērso maģistrālais gāzes vads Rīga - Daugavpils, bet pārējā pašvaldības daļā salīdzinoši daudz 

lieto koksni, pamatā apaļkoku vai šķeldas, kā arī granulas. Akmeņogļu patēriņš ir stabils, tās lieto 

privātmāju iedzīvotāji un citi patērētāji, kuriem ir kurtuves cietajam kurināmajam, bet to kurināšana 

ar malku nav pietiekami efektīva. Citviet gāzes vai šķidrā kurināmā izmantošanai nepieciešamās 

investīcijas nav ekonomiski pietiekami pamatotas vai pieejamas. 

Centralizēto siltumapgādi Ogres pilsētā nodrošina p/a „Mālkalne”, un siltumapgādes sistēmas 

ir salīdzinoši labā stāvoklī. Ogrē ir desmit mūsdienu prasībām atbilstošas katlumājas, kas gada laikā 

realizē ap 100 000 MWh. Siltuma zudumi sistēmā svārstās ap 18 %. Kopējā apkurināmā platība 

Ogrē ir apmēram 350 000 m 2 . Daudzdzīvokļu mājām ir uzstādīti siltuma piegādes regulēšanas 

mezgli, ir izstrādāti tipveida ēku siltināšanas projekti, un aptuveni 40 % no tīklu kopējā garuma 

Ogres pilsētā ir atjaunoti. Ir veikta divu lielāko Ogres katlumāju savienošana, šim nolūkam ir 

izbūvēta siltumtrase zem dzelzceļa, kas veicina siltumapgādes piegādes drošību un padevi abās 

pilsētas daļās. Ogres pilsētā centralizētai siltumapgādei pievienoti galvenokārt daudzstāvu 

daudzdzīvokļu māju rajoni un atsevišķas daudzdzīvokļu ēkas, kopumā ap 7276 mājsaimniecību, kā 

arī pašvaldības iestādes. Kopējais siltumtrašu garums pilsētā ir ap 25 km. 

Ogres pilsētā vēl nepieciešams atjaunot ap 60 % siltumtīklu un risināt jautājumu par 

individuālās apbūves teritoriju pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai (vai centralizētas 

gāzes piegādes sistēmai), tādējādi nodrošinot gan iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanos, gan 

samazinot kopējo gaisa piesārņojumu, gan arī paaugstinot drošību. 

Lauku apdzīvotajās vietās kopējais tīklu garums ir ap 7,4 km, Ogresgala, Krapes un Mazozolu 

pagastos nav centralizētās siltumapgādes. Daļēja siltumapgādes sistēmu rekonstrukcija, tai skaitā 

katlumāju rekonstrukcija, veikta vairākās lielākajās apdzīvotajās vietās - Suntažos, Madlienā, 

Lauberē, Ķeipenē, Taurupē, bet vēl nepieciešams rekonstruēt lielāko daļu siltumtīklu, kas ir 

neapmierinošā stāvoklī. Kopējais rekonstruējamais siltumtrašu garums novada pagastos ir ap 4 km. 



Lauberes bērnunams un vispārējā tipa pansionāts „Madliena” izmanto alternatīvo 

siltumenerģiju - tā saukto zemes siltumu. 

Kā riska faktors jāatzīmē gāzes un cita veida kurināmā kopēja cenu paaugstināšanās, kā 

rezultātā var samazināties daļas iedzīvotāju pakalpojuma pirktspēja un veidoties pakalpojuma 

sniedzēju nespēja norēķināties par piegādātajiem kurināmā resursiem. 

1.4.3.3. Gāzes apgāde 

Ogres novadu šķērso maģistrālais gāzes vads Daugavpils - Rīga, no kura izbūvēti atzari, kas 

veido gāzes apgādes tīklu apdzīvotajās vietās. Tā tālāka attīstība ir noteikta saskaņā ar AS „Latvijas 

gāze” attīstības plāniem un reālajām iespējām. Ogres novadā aptuvenais gāzes vadu kopējais 

garums ir 47 km. 

Ogres pilsētā gāzes apgādes pieslēgums ir pieejams aptuveni pusei iedzīvotāju, tomēr lielākā 

daļa pilsētas individuālo privātmāju ir bez gāzes pieslēguma. Visas Ogres pilsētas katlumājas ir 

nodrošinātas ar atbilstošiem gāzes vadu pieslēgumiem, lai nodrošinātu siltumapgādi. 

No lauku apdzīvotām vietām dabas gāzes pieslēgums ir Ogresgalā, bet citos pagastos izmanto 

sašķidrināto gāzi. Madlienā, Suntažos un Lauberē ir centralizētas sašķidrinātās gāzes apgādes 

sistēmas, kas nodrošina ar gāzi daļu no daudzdzīvokļu mājām. 

A/S „Agroprojekts” pēc A/S „Latvijas gāze” pasūtījuma 2002. gadā izstrādāja gāzes apgādes 

shēmas korekciju, kurā norādīti esošie un perspektīvie gāzes apgādes tīkli Ogres pilsētā, Ogresgalā 

un Ciemupē turpmākajiem 20 gadiem. 

1.4.4. VIDES INFRASTRUKTŪRA 

1.4.4.1. Ūdensapgāde 

Ogres novadā nav vienota ūdenssaimniecības apsaimniekotāja, kā tas bija pirms jaunā novada 

izveidošanas 2009. gadā. Ūdenssaimniecības pakalpojumus Ogres novadā nodrošina vairākas 

iestādes: 

1) p/a „Mālkalne” (Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts); 

2) p/a „Rosme” (Suntažu pagasts); 

3) Lauberes pagasta pārvaldes struktūrvienība “Sarma”; 

4) Madlienas komunālo pakalpojumu iestāde „ABZA”. 

Pārējos pagastos ūdenssaimniecības infrastruktūru apsaimnieko un pakalpojumus patērētājiem 

sniedz pagastu pārvaldes. Skaitliski nedaudz ir uzņēmumu vai privātpersonu, ar kurām pašvaldība ir 

noslēgusi līgumus par konkrētu darbu veikšanu ūdensapgādes nodrošināšanā. 

LR Vides ministrija iesaka novados organizēt pārskatāmu un efektīvu institucionālo struktūru 

ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai. Stratēģiski un finansiāli optimālākais risinājums būtu 

novadā izveidot vienu ūdenssaimniecības sabiedriskā pakalpojumu sniedzēju - pašvaldības 

kapitālsabiedrību. 51 

Ogres novada iedzīvotāju ūdensapgādi nodrošina no pazemes saldūdens avotiem. Kopējais 

ūdens patēriņš Ogres novada teritorijā 2010. gadā bija apmēram 3,2 tūkst. m 3 /diennaktī. 

Lielākais dzeramā ūdens patērētājs ir Ogres pilsēta, kas izlieto ap 75% no kopējā patērētā 

ūdens daudzuma novadā. Ogrē ir vairāk nekā 90 ekspluatācijas urbumu un liels skaits individuālo 

aku. Centralizētai ūdensapgādei paredzēto ūdeni, ar kuru apgādā Ogres pilsētu, iegūst no 19 ap 160 

līdz 180 m dziļām artēziskajām akām. Visu aku ūdeņi atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, 

izņemot paaugstināto dzelzs saturu. Centralizēta ūdensapgāde ir pieejama 85% pilsētas iedzīvotāju. 

Ogres pilsētu ar dzeramo ūdeni nodrošina viena galvenā un 5 lokālās apgādes sistēmas. Saskaņā ar 

p/a „Mālkalne” datiem apmēram 57% pilsētas iedzīvotāju izmanto galvenās ūdensapgādes sistēmas 

piegādāto ūdeni, bet pārējie iedzīvotāji - lokālās ūdensapgādes sistēmas ūdeni. Iedzīvotāji, kuriem 

51 LR Vides ministrija, 2010. 



nav pieejams ūdens no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, to iegūst no dažāda dziļuma privātām 

akām. 

Ūdens ieguves apjomi no pazemes ūdens avotiem Ogres novadā saskaņā ar valsts statistikas 

pārskata „Nr.2 - Ūdens” 52 datiem pēdējo deviņu gadu laikā praktiski nav mainījušies. Sadzīves 

vajadzībām lieto tikai pazemes ūdeņus, savukārt virszemes ūdeni izmanto ražošanas vajadzībām. 

Dzeramā ūdens kvalitāte ūdensapgādes tīklos, kurus apkalpo pašvaldības uzņēmumi, atbilst 

normatīvo aktu prasībām, izņemot paaugstinātu dzelzs saturu un duļķainību. Latvijā dzeramajam 

ūdenim ir raksturīga paaugstināta dzelzs koncentrācija - 2008. gadā tikai aptuveni 50 % no 

Sabiedrības veselības aģentūras pārbaudītajos ūdens paraugos dzelzs saturs bija mazāks par 0,2 

mg/l, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktai kvalitātes normai. 

Dzeramo ūdeni iegūst arī no pazemes ūdeņiem, kuros var būt dabīgi paaugstināts dzelzs, 

amonija, sulfātu, hlorīdu un mangāna saturs, dzeramajā ūdenī šo savienojumu koncentrācija nereti 

pārsniedz normatīvajos aktos noteikto maksimāli pieļaujamo normu. Veselības ministrijas sniegtā 

informācija liecina, ka pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības ir noteiktas 12 ūdens 

ņemšanas vietām. 

Pagastu teritorijās padomju gados izbūvēja centralizētās ūdensapgādes sistēmas ne tikai 

lielākajās apdzīvotajās vietās, bet arī tā saukto brigāžu centros, kuros blakus lauksaimnieciskās 

ražošanas objektiem un daudzdzīvokļu mājām bija izvietojušies arī citi ūdens patērētāji (pasts, 

ēdnīca, veikals u.c.). Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, kolhozu privatizācijas un 

ievērojamas ražošanas apjoma samazināšanās lielākā daļa mazo apdzīvoto vietu infrastruktūras 

objektu nonāca pašvaldību pārziņā, bet finanšu līdzekļu trūkuma dēļ tās nespēja nodrošināt šo 

objektu funkcionēšanu. Atlikušās funkcionējošās ūdensapgādes sistēmas tehniski ir kritiskā 

stāvoklī. 

Līdz 2009. gadam pagastu pašvaldības iespēju robežās veikušas pasākumus dzeramā ūdens 

kvalitātes uzlabošanai centralizētajās ūdensapgādes sistēmās vai atsevišķos pašvaldības objektos, 

taču visu pagastu kopējā problēma ir lielais ūdens sistēmu tehniskais nolietojums. Projektu izstrāde 

ūdens kvalitātes uzlabošanai un to realizācija, piesaistot ES fondu līdzekļus, ļautu ievērojami 

uzlabot vairākuma lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti. 

1.4.4.2. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana 

2009. gadā novadā darbojās 16 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI), informācija par tām 

apkopota 31. attēlā. Laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam apkārtējā vidē novadīti ap 3000 tūkst. 

m 3 notekūdeņu gadā, no tiem 98 % atbilda normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. 

Ogres novadā kopējais kanalizācijas tīklu garums ir ap 64,5 km, no tiem ap 38,9 km atrodas 

pagastu teritorijā. 

31. att. Ogres novada NAI notekūdeņu attīrīšanas ietaises, jauda un tips 

NAI nosaukums 

NAI izbūvēšanas 

gads m 3 /dnn 

NAI jauda, 

NAI tips 

Krape 1983. 46,36 Bioloģiskā attīrīšana 

Lobe 1985. 25,00 Bioloģiskā attīrīšana 

Ķeipene 1965. 303,00 Bioloģiskā attīrīšana 

Laubere 1984. 400 Bioloģiskā attīrīšana 

Madliena 1988. 400 Bioloģiskā attīrīšana 

Līčupe 1983. 400 Kombinētā attīrīšana 

Meņģele 1975. 200 Bioloģiskā attīrīšana 

Ogre, SIA „KP Tehnoloģija” 1968. 16500 Bioloģiskā attīrīšana 

52 http://vdc2.vdc.lv:8998/udens.html 



Ciemupe 1989. 200 Bioloģiskā attīrīšana 

Kārļi 1988. 400 Bioloģiskā attīrīšana 

Suntaži 1974. 600 Bioloģiskā attīrīšana 

Jugla 1973. - Mehāniskā attīrīšana 

Cielavkalns 1966. - Mehāniskā attīrīšana 

Ķieģeļceplis 1962. - Mehāniskā attīrīšana 

Upespils 1978. - Mehāniskā attīrīšana 

Taurupe 1967. 90 Bioloģiskā attīrīšana 

Pēc p/a „Mālkalne” datiem, Ogres pilsētas kanalizācijas sistēmas kopējais garums ir 25,7 km, 

lielākā daļa kanalizācijas tīkla ir aptuveni 30 gadus veca, mitrajā periodā tajā vietām vērojama 

virszemes ūdeņu infiltrācija. 

Ogres pilsētā 2008. gada beigās noslēdzās ES Kohēzijas fonda finansētā projekta I kārta, tās 

ietvaros rekonstruēti 5,36 km kanalizācijas tīklu. Projekta II kārtas ietvaros līdz 2012. gadam 

plānota 6,87 km kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un jaunu tīklu izbūve 18,06 km garumā, kā arī 

jaunas augstspiediena kanalizācijas mašīnas un tīklu video inspekcijas iekārtas iegāde, 6 jaunu 

sūkņu staciju būvniecība. 

Pilsētā pieslēgums centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieejams tikai 69 % Ogres pilsētas 

iedzīvotāju, kas neatbilst vispārējos pakalpojumu standartos noteiktajiem mērķiem - 95 %. Īstenojot 

projektu un paplašinot kanalizācijas tīklus, plānots, ka 79 % iedzīvotāju būs pieejami pieslēgumi 

kopējai kanalizācijas sistēmai un centralizēti savāks 82 % no pilsētas notekūdeņu kopējā apjoma 53 . 

Lauku apdzīvotajās vietās notekūdeņu attīrīšanas ietaises un kanalizācijas tīkli ir stipri 

novecojuši, daudzi no tiem atrodas avārijas stāvoklī, tādēļ tos nepieciešams rekonstruēt. NAI 

praktiski nedarbojas pagastu mazajos centros. Lauku teritorijā kopējais rekonstruējamo 

kanalizācijas tīklu garums ir ap 22,7 km. Ogresgalā nepieciešama tīklu izbūve ap 2 km garumā, lai 

nodrošinātu pieslēgumu centralizētajai sistēmai 80 individuālajām dzīvojamajām mājām. 

2010. gadā ar ERAF un Ogres novada pašvaldības finansējumu ir paredzēts izbūvēt jaunas 

NAI Ogresgala ciemā un uzlabot ūdenssaimniecības infrastruktūru Ķeipenes ciemā. 

Lai piesaistītu ERAF finansējumu ūdenssaimniecības uzlabošanas pasākumu uzsākšanai, 

Ogres novadā ir nepieciešami ūdenssaimniecības tehniski ekonomiskie pamatojumi, daļa no tiem ir 

izstrādāšanas stadijā. 

Visā novada teritorijā aktuāla ir notekūdeņu savākšana un attīrīšana individuālo dzīvojamo 

māju sektorā. 

1.4.4.3. Atkritumu apsaimniekošana 

Ogres novadā sadzīves atkritumu apsaimniekošanu organizē saskaņā ar Ogres novada 

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem (26.01.2006.). Ogres novada teritorijā 

atkritumus no iedzīvotājiem savāc SIA „Marss”, SIA „Ķilupe” un SIA „L&T”. SIA „L&T” 

atkritumus izved uz Getliņu sadzīves atkritumu poligonu Stopiņu novadā, savukārt SIA „Marss” un 

SIA „Ķilupe” atkritumus izved uz rekultivējamās izgāztuves “Ķilupe” atkritumu šķirošanas 

poligonu Ogresgalā, kuru apsaimnieko SIA „Ķilupe”. No šķirošanas poligona atkritumi tiek izvesti 

uz sadzīves atkritumu izgāztuvi „Totēni” Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā. 

Novērtējot datus par savākto atkritumu apjomu un apkalpoto iedzīvotāju skaitu, var secināt, 

ka viena iedzīvotāja saražotais atkritumu apjoms: 

- pilsētās ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000 (t.sk. Ogrē) ir ap 1,5 m 3 /gadā; 

- lauku teritorijā, ieskaitot ciemus, - 0,85 m 3 /gadā. 

53 Eko projekts, 2008. Ogres ūdenssaimniecības attīstības kārta. Projekta finanšu un izmaksu - ieguvumu analīzes 

aktualizācija 



Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji procentuāli kopējam novada 

iedzīvotāju skaitam sadalās šādi: 

- 50 - 70%: Ogres pilsēta, Ogresgala pagasts, Meņģeles pagasts, Mazozolu pagasts, Lauberes 

pagasts, Madlienas pagasts; 

- mazāk kā 50 %: Krapes pagasts, Suntažu pagasts, Ķeipenes pagasts, Taurupes pagasts. 

Atkritumu savākšanas sistēma novadā ir pārāk sadrumstalota, spēkā esošajos līgumos ar 

atkritumu apsaimniekošanas organizācijām, kas noslēgti pirms ATR, ir atšķirīgi nosacījumi, un tas 

kavē vienotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu. 

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, tikai 2 % no Rīgas reģionā savākto atkritumu daudzuma gadā 

sašķiro un nodod tos otrreizējai pārstrādei. Ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā 

iesaistīto nelielo iedzīvotāju skaitu, Ogres novadā šis rādītājs varētu būt vēl mazāks. 

Ogres novada teritorijā šķirotus atkritumus var nodot tikai Ogrē, šķiroto atkritumu savākšanu 

nodrošina SIA „Ķilupe”. Pilsētā ir 11 šķiroto atkritumu konteineru vietas un viens šķiroto atkritumu 

laukums Ogrē, Akmeņu ielā 62a. Šķiroto atkritumu punktos ir iespējams nodot papīru, plastmasu 

un stiklu. Dalīto atkritumu laukumā bez maksas var nodot šādus iepriekš sašķirotus atkritumus: 

metālu, balto stiklu, krāsaino stiklu, PET iepakojumu, cieto PET, polietilēna iepakojumus, 

makulatūru, vieglo transportlīdzekļu riepas, tekstilijas, spuldzes, elektriskos un elektronisko iekārtu 

atkritumus, mēbeles. Madlienas ciemā nodrošināta stikla, papīra un PET pudeļu šķirošana un 

savākšana atsevišķi no pārējiem sadzīves atkritumiem. 

Jānorāda, ka novada teritorijā nav attīstīta vienota dalītās atkritumu vākšanas sistēma, kas 

veicinātu apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanos. Vienīgi Ogres pilsētā šī sistēma ir izveides 

stadijā. Atsevišķi pasākumi veikti arī Madlienas pagastā, Meņģeles, Suntažu, Līčupes un Taurupes 

ciemos, kuros ir vairākas šķiroto atkritumu konteineru vietas. 

Ogrē kopš 2009. gada darbojas SIA „Ekobāze Latvija”, kas veic otrreizējo izejvielu 

šķirošanu. Uzņēmums šķiro papīra, kartona, plastmasas, stikla, koksnes un metāla iepakojuma 

atkritumus. Sašķirotos atkritumus sadala pa frakcijām, sapresē, saķīpo un īslaicīgi uzglabā līdz 

tālākai nodošanai pārstrādes uzņēmumiem. 

Ogres novada teritorijā nav aktīvu atkritumu izgāztuvju, daļa no tām rekultivētas, izmantojot 

ES fondu līdzekļus. Vispārēja informācija par atkritumu izgāztuvju teritorijām un situāciju 

atspoguļota 32. attēlā. 

32. att. Pārskats par Ogres novada atkritumu izgāztuvēm 

Nr. Pagasts Deponēšanas Platība Statuss 

vieta 

(ha) 

1. Krape „Pinkas” 0,6 Slēgta 

2. Ķeipene „Grantskalni” 0,5 Rekultivēta 2007. gadā 

3. Laubere „Lapsukalni” 1,0 Slēgta 

4. Laubere „Plintes” 1,0 Rekultivēta 1996. gadā (rekultivācija 

nav veikta saskaņā ar RVP 54 prasībām) 

5. Madliena „Kaktiņi” 2,0 Rekultivēta 2006. gadā 

6. Mazozoli „Gateri” 1,0 Rekultivēta 1997. gadā (rekultivācija 

nav veikta saskaņā ar RVP prasībām) 

7. Meņģele „Centrs” 1,0 Rekultivēta 2007. gadā 

8. Ogresgals „Ķilupe” 9,7 Slēgta, uzsākta rekultivācijas projekta 

realizācija 

9. Ogresgals „Silmaļi” 1,0 Rekultivēta (rekultivācija nav veikta 

saskaņā ar RVP prasībām) 

10. Suntaži „Zvirgzdiņi” 1,0 Rekultivēta 2005. gadā 

54 Lielrīgas reģionālā vides pārvalde 



11. Taurupe „Aizvēji” 2,5 Rekultivēta 2002. gadā 

1.4.5. VIDES KVALITĀTE 

1.4.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas 

Piesārņotās vietas var būt: augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēku, ražotņu teritorijas. 

Lai piesārņotās vietas neapdraudētu vidi, kā arī cilvēku veselību un dzīvību, tiek nodrošināta šo 

vietu inventarizācija un uzskaite, lai pēc tam varētu veikt to sanāciju. 

No 2003. līdz 2005. gadam visā Latvijas teritorijā veikta piesārņoto vietu apzināšana un 

uzskaite. Informācija ir apkopota LVĢMC datu bāzē par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām 

vietām 55 . Datu bāzē piesārņotās vietas ir iedalītas 2 kategorijās: 

1) potenciāli piesārņota vieta, kur, ņemot vērā teritorijas izmantošanas veidu, ilgumu un citus 

apstākļus, iespējams grunts un/vai gruntsūdens piesārņojums; 

2) piesārņota vieta, kur, veicot apsekojumu, konstatēts grunts un/vai gruntsūdens 

piesārņojums. 

Saskaņā ar LVĢMC datu bāzē pieejamo informāciju Ogres novadā ir 8 piesārņotās vietas un 

32 potenciāli piesārņotās vietas. Sešas piesārņotās vietas ir saistītas ar naftas produktu uzglabāšanu 

un/vai tirdzniecību. 22 piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās vietās ir konstatēts vai ir iespējams 

grunts un/vai gruntsūdens piesārņojums ar naftas produktiem. Ņemot vērā to, ka visu potenciāli 

piesārņoto vietu apsekošana uz vietas nav notikusi, par deviņu potenciāli piesārņoto vietu 

iekļaušanas iemesliem LVĢMC datu bāzē informācija nav norādīta. 

Piemērojot principu „piesārņotājs maksā”, piesārņoto vietu īpašnieki, operatori vai 

apsaimniekotāji ir atbildīgi par piesārņoto vietu sanāciju. Par šādām teritorijām var uzskatīt 

lopbarības kompleksus, cūku un putnu fermas, kā arī degvielas uzpildes stacijas, sadzīves atkritumu 

izgāztuves un naftas bāzes. Piesārņojuma draudu novēršanā, kā arī šādu teritoriju sakopšanā un 

sanācijā, ja tas nepieciešams, iesaistāmi piesārņojuma radītāji, teritorijas īpašnieki un/vai 

apsaimniekotāji atbilstoši integrēto atļauju nosacījumiem. 

1.4.5.2. Virszemes ūdeņu kvalitāte 

Ogres novada teritorijā atrodas 9 upju virszemes ūdensobjekti un 3 ezeru ūdensobjekti. 

Virszemes ūdeņu kvalitāte divos upju ūdensobjektos atbilst augstai ūdens kvalitātei, četros upju un 

divos ezeru ūdensobjektos - labai kvalitātei, divos upju ūdensobjektos - vidējai kvalitātei. Vienā 

ūdensobjektā (Daugava) ūdens kvalitāte ir slikta, bet ļoti slikta tā ir Pečoru ezerā, kurā norisinās 

intensīvi eitrofikācijas procesi. 

1.4.5.3. Vides riski 

Plūdu risku teritorijas dabas stihisku apstākļu var radīt cilvēku upurus, piespiest cilvēkus 

mainīt dzīvesvietu, nodarīt kaitējumu videi, būtiski apdraudēt ekonomikas attīstību un traucēt 

saimnieciskajai darbībai. Plūdi ir dabas parādība, kas nav novēršama pilnībā. Novada teritorijā ir 

novēroti dažādu veidu plūdi, tai skaitā upju pārplūšana, pēkšņi plūdi, pilsētas applūšana, 

kanalizācijas pārplūšana un spēcīgu lietusgāžu izraisīti plūdi. Pēc Rīgas ūdenskrātuves izveidošanas 

Ogres pilsēta ik pavasari ir pakļauta plūdu riskam. 

Bīstamās kravas visvairāk pārvadā pa valsts nozīmes autoceļiem un dzelzceļu. Valsts 

autoceļš A6 uzskatāms par vienu no lielākajiem vides piesārņojuma avotiem novadā. 

Automaģistrāles posms pilsētas teritorijā ir salīdzinoši drošs, tomēr pastāv risks iedzīvotāju drošībai 

gadījumos, ja avārijās iesaistītas automašīnas, kas pārvadā bīstamās kravas. 

55 LVĢMC (2009). Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs. http://vdc2.vdc.lv:8998/p_ppv.html 



Jāmin, ka saskaņā ar valsts AS „Latvijas Dzelzceļš” sniegto informāciju caur Ogres staciju pa 

dzelzceļu 2007. gadā pārvadāja 44 597 tonnu kravas. Apmēram 1/3 no pārvadātajām kravām ir 

bīstamās kravas. 

Elektromagnētiskais starojums (turpmāk tekstā - EMS) ir saistīts ar radio un mikroviļņu 

frekvences diapazonu. Mobilo telefonu staciju radīto EMS iedzīvotāji nereti uzskata par vienu no 

lielākajiem riskiem savai veselībai, taču jāatzīmē, ka elektromagnētiskā lauka jaudas plūsmas 

blīvums, kuru rada mobilo telefonu bāzes stacijas, ir ļoti minimāls (nepārsniedz 0,001 W/m 2 ). 

Ņemot vērā to, ka nav datu par vidējas, lielas vai superjaudas elektromagnētiskā starojuma iekārtām 

Ogres novadā, var pieņemt, ka EMS nerada apdraudējumu cilvēku veselībai. 

Viena no nelabvēlīgākajām ietekmēm uz iedzīvotāju veselību ir ceļu un dzelzceļu satiksmes 

troksnim, it sevišķi Ogres pilsētā. Trokšņu stratēģiskās kartes dzelzceļu posmiem, kur satiksmes 

intensitāte pārsniedz 30 000 vilcienu sastāvus gadā, un autoceļu posmiem, kur satiksmes intensitāte 

pārsniedz 3 miljonus transportlīdzekļu gadā, plānots izstrādāt līdz 2012. gada 30. jūnijam. Ogres 

novadā autoceļa A6 satiksmes intensitāte posmā Ogre - Ķegums 2008. gadā bija gandrīz 4 

miljoni 56 . Tas ļauj cerēt, ka trokšņu stratēģisko karti autoceļam A6 Satiksmes ministrija izstrādās 

noteiktajā termiņā. 

Ogres novadā un Ogres pilsētā trokšņa piesārņojuma novērtēšana, izvērtējot visus iespējamos 

trokšņa avotus (autoceļus, dzelzceļus u.c.), nav veikta. Trokšņa piesārņojuma novērtējums veikts 

tikai Ogres pilsētas estrādei, modelējot estrādē notiekošo pasākumu radītā trokšņa ietekmi. Ogres 

estrādes apkārtne pat vairāk kā 500 m attālumā no tās teritorijas atrodas paaugstināta trokšņa 

ietekmes zonā jeb akustiskā diskomforta zonā. 

Radiācija un kodoldrošība nav uzskatāma par prioritāru problēmu, jo Latvijai nav savas 

kodolprogrammas un tās teritorijā kopš 1998. gada, kad tika apturēts Salaspils kodolreaktors, nav 

kodolobjektu. Ogres novadā radioaktīvais piesārņojums varētu rasties iespējamo kodolavāriju vai 

kodolnegadījumu rezultātā kaimiņvalstīs. 

Klimata pārmaiņas mūsdienās ir viens no lielākajiem draudiem dabas videi, sociālajai videi 

un ekonomikai. Klimata novērojumi visā pasaulē rāda, ka pieaug vidējā gaisa un okeāna ūdens 

temperatūra, kūst sniegi un ledāji, tādējādi paaugstinot vidējo pasaules okeāna līmeni. Iespējams, ka 

klimata izmaiņas veicinājušas cilvēku darbības rezultātā radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) 

emisijas. 

Efektīvākie veidi, kā Ogres novads var līdzdarboties SEG emisiju samazināšanā, ir veicināt 

daudzdzīvokļu ēku renovāciju, atbilstoši energoauditu rezultātiem, kā arī stimulēt iedzīvotājus 

izvēlēties videi draudzīgas tehnoloģijas. 

Ogres novada teritorijā ir vairāki polderi, kas uzskatāmi par paaugstināta riska teritorijām, un 

tie ir: 

1) Ciemupes polderis; 

2) Ogres 1. polderis; 

3) Ogres 2. polderis; 

4) Ogres 3. polderis. 

Polderu teritorijas attēlotas pašvaldības teritorijas plānojumā. 

56 2009. gadā saskaņā ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” informāciju posmā Ogre - Ķegums bija 10 423 automašīnu 

diennaktī 



1.5. SABIEDRISKAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRA 

Sabiedriskās nozīmes infrastruktūra (kultūra, sports, veselības aprūpe, tieslietas, utt.) ir 

paredzēta sabiedrības vajadzību apmierināšanai, uzlabojot dzīves kvalitāti, stabilitāti, drošību, 

taisnīgumu un veselību. Sabiedrisko infrastruktūru veido sabiedriskas nozīmes ēkas un būves, 

piemēram, skolas, sociālie aprūpes centri, bibliotēkas, kultūras un tautas nami, utt. Vienas no 

sabiedriskās infrastruktūras nozīmīgākajām daļām ir izglītība, sociālā un veselības aprūpe, jo tās 

ietekmē reģiona tautsaimniecības un sociālo attīstību. Savukārt kultūra veicina individuālās 

iniciatīvas un tieši ietekmē cilvēku uzvedību un sociālās normas, kas atstāj ietekmi uz visām dzīves 

jomām, ieskaitot ekonomisko izaugsmi un teritorijas attīstību. 

Publiskās apbūves teritorijas koncentrējas Ogres pilsētā, tās centrālajā daļā vai tuvumā esošā 

teritorijā, kā arī pagastu centros. 

Pie sabiedriskas nozīmes infrastruktūras objektiem pieskaitāmas arī reliģiskās kulta celtnes, 

koplietošanas teritorijas (skvēri, parki, laukumi un citi tamlīdzīgi objekti). 

1.5.1. PAŠVALDĪBAS PĀRVALDES UN IEDZĪVOTĀJU APKALPOŠANAS IESTĀŽU INFRASTRUKTŪRA 

Centrālā pašvaldības pārvaldes institūcija ir Ogres novada pašvaldības administrācija ar tās 

iestādēm un struktūrvienībām, kas atrodas Ogres pilsētā. 

Ogres novada pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību pašvaldības teritoriālajās vienībās 

nodrošina pagastu pārvaldes: 

1) Krapes pagasta pārvalde, 

2) Ķeipenes pagasta pārvalde, 

3) Lauberes pagasta pārvalde, 

4) Madlienas pagasta pārvalde, 

5) Mazozolu pagasta pārvalde, 

6) Meņģeles pagasta pārvalde, 

7) Ogresgala pagasta pārvalde, 

8) Suntažu pagasta pārvalde, 

9) Taurupes pagasta pārvalde. 

Bāriņtiesas pakalpojumi Ogres novada iedzīvotājiem pieejami Ogrē, Ogresgalā, Madlienā, 

Suntažos un Taurupē, visas bāriņtiesas atrodas pagastu pārvalžu ēkās, bet Ogres bāriņtiesa - Ogres 

novada pašvaldības administrācijas ēkā. 

Ogres novada pašvaldības policija atrodas Ogrē, vienā ēkā ar Valsts policiju. 2010. gadā 

uzsākta pašvaldības policijas darbības paplašināšana pagastu teritorijās, izveidojot darba vietas 

Madlienā, Suntažos un Taurupē. 

Pašvaldības aģentūra „Mālkalne”, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu, 

ūdenssaimniecību un siltumapgādi pilsētai, 2000. gadā izveidoja klientu apkalpošanas sistēmu un 

2002. gadā atvēra iedzīvotāju apkalpošanas punktu, kurā centralizēti pieņem iedzīvotāju 

iesniegumus un sūdzības, kā arī nodrošināta iespēja norēķināties par aģentūras sniegtajiem 

pakalpojumiem. 

1.5.2. IZGLĪTĪBAS, SPORTA UN KULTŪRAS IESTĀŽU INFRASTRUKTŪRA 

Ogres novadā ir iespējams iegūt izglītību visos izglītības posmos, izņemot augstāko izglītību. 

Novads atrodas tuvu Rīgai, kas, no vienas puses, neveicina augstskolu filiāļu veidošanu novadā, 

bet, no otras, piedāvā lielas izvēles iespējas studijām augstskolās Rīgā. 

Lielai daļai no pirmsskolas izglītības iestādēm ir nepieciešama renovācija, sevišķi tas 

attiecas uz VPII „Cīrulītis”, „Dzīpariņš” un „Taurenītis”. Divās no pirmsskolas izglītības iestādēm - 

„Taurenītis” un „Saulīte” - ir peldbaseini. 2010. gadā plānots pabeigt jaunās pirmsskolas izglītības 

iestādes „Riekstiņš” būvniecību. 



Ogres novadā ir 7 pamatskolas (Ogres, Ogresgala, Mazozolu, Krapes, Meņģeles, Lauberes 

un Ķeipenes pamatskola) un 7 vidusskolas (Ogres valsts ģimnāzija, Jaunogres, Ogres 1., Ogres 

vakara, Suntažu, Madlienas un Taurupes vidusskola). Suntažos atrodas arī sanatorijas 

internātpamatskola. 

Novadā darbojas 3 profesionālās izglītības iestādes (Ogres Meža tehnikums, Ogres 

Profesionālā vidusskola, Ogres Amatniecības vidusskola), kuras atrodas Izglītības ministrijas 

padotībā un finansējumu iestāžu uzturēšanai saņem no valsts budžeta līdzekļiem. 

Pašvaldībā ir 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes (Ogres mūzikas skola, Kārļa 

Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola, Ogres Mākslas skola, Ogres sporta centrs un Ogres 

basketbola skola). Turpmākajos gados nepieciešams veikt Ogres mūzikas skolas ēkas 

rekonstrukciju. 

Kaut arī pašvaldības iepriekšējos gados ir veikušas lielas investīcijas izglītības iestāžu 

infrastruktūras sakārtošanā, tomēr papildu ieguldījumi vēl nepieciešami ēku energoefektivitātes 

paaugstināšanai, iekšējo komunikāciju tīklu nomaiņai, ēdnīcu un sanitāro mezglu sakārtošanai 

atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Viena no būtiskākajām problēmām ir iestāžu uzturēšanas 

izmaksu pieaugums, rēķinot uz vienu izglītojamo, jo visās vispārizglītojošajās skolās skolēnu skaits 

pakāpeniski samazinās. 

Plašāka informācija par novada izglītības iestādēm iekļauta 7. nodaļā „Izglītība”. 

Pašvaldība ar kultūras infrastruktūras elementiem kopumā ir nodrošināta. 

Ogres novadā lielākās kultūras institūcijas atrodas Ogres pilsētā - Ogres kultūras centrs, Ogres 

centrālā bibliotēka un Ogres estrāde, kas ir privatizēta. 

Katrā pagastā ir kultūras vai tautas nams un bibliotēka (Ogresgala pagastā ir divi tautas nami 

un divas bibliotēkas). Atsevišķos gadījumos kultūras un tautas namu ēkas netiek intensīvi 

izmantotas kultūras procesa nodrošināšanai, to uzturēšanas izmaksas ir ļoti augstas. Pēdējo gadu 

laikā ievērojami uzlabojies pagastos esošo tautas un kultūras namu tehniskais un vizuālais stāvoklis 

(Laubere, Ķeipene, Krape, Taurupe, Mazozoli, Ogresgals), jo daļa ēku ir renovētas, izmantojot 

pašvaldību budžeta, valsts mērķdotācijas ATR pabeigšanai un ES līdzekļus. Ciemupes tautas 

namam un Madlienas kultūras namam nepieciešams veikt ēku renovāciju un uzlabot to 

energoefektivitāti. Pie kultūras infrastruktūras objektiem jāmin arī estrādes, muzeji, 

novadpētniecības istabas, memoriālās mājas un citi objekti. 

Plašāka informācija atrodama 9. nodaļā „Kultūrvide”. 

Sporta infrastruktūra pašvaldībā ir labi attīstīta, pēdējo gadu laikā uzbūvētas divas jaunas 

sporta zāles - Ogres 1. vidusskolā un Krapes pamatskolā, rekonstruēts stadions Ogrē, kura teritorijā 

izveidots arī skeitparks. 

Sporta objektu kopējā problēma ir ēku nolietojums un zemā energoefektivitāte. Vairākām 

sporta zālēm nepieciešama renovācija (Ogres basketbola skola, Madlienas vidusskola). 

Sporta zāļu nav Taurupes un Mazozolu pagastā. 

Nozīmīgākās privātās investīcijas sporta infrastruktūras attīstībā veiktas 2004. gadā, kad pie 

Ogres pilsētas robežas uzcēla Vidzemes ledus halli, kā arī izveidojot 2 tenisa kortus. 

Nepilnīgas infrastruktūras dēļ novadā nav attīstītas ūdenssporta un ziemas sporta veidu 

aktivitātes. 

Plašāka informācija par sporta infrastruktūras objektiem iekļauta 8. nodaļā „Sports”. 

Informācija par augstāk minētajiem sabiedriskās infrastruktūras objektiem iekļauta 5. 

pielikumā. 

1.5.3. SOCIĀLĀS UN VESELĪBAS APRŪPES IESTĀŽU INFRASTRUKTŪRA 

Kvalitatīvu sabiedrības infrastruktūras attīstību novadā veicina veselības aizsardzības 

infrastruktūras nodrošinājums, kuru veido SIA „Ogres rajona slimnīca”, pašvaldības aģentūra 

„Dziednīca”, specializētais sociālās aprūpes centrs „Saulstari” un VSIA „Bērnu klīniskās 

universitātes slimnīca” rehabilitācijas nodaļa Ogrē. 



Ogres novadā darbojas vairākas sociāla rakstura institūcijas: 

- Ogres novada sociālais dienests; 

- dienas centrs „Saime” (Sociālā dienesta struktūrvienība); 

- krīzes centrs „Laipas” (Sociālā dienesta struktūrvienība); 

- ģimenes atbalsta dienas centrs (Sociālā dienesta struktūrvienība); 

- jaunatnes veselības centrs (Sociālā dienesta struktūrvienība); 

- sociālā māja „Indrāni”; 

- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra; 

- bērnunams „Laubere”; 

- vispārējā tipa pansionāts „Madliena”; 

- pansionāts „Ogre”; 

- Madlienas sociālais dienests; 

- Ogresgala sociālais dienests; 

- Suntažu sociālais dienests; 

- Taurupes sociālais dienests. 

Plašāka informācija atrodama 10. nodaļā „Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība”. 

1.5.4. KAPSĒTAS UN PIEMIŅAS VIETAS 

Ogres novadā ir 10 kapsētas - Ogres pilsētā (16,1 ha), Ciemupē un Ogresgalā (kopā 5,6 ha), 

Suntažu pagastā (5 ha), Madlienas pagastā (Madlienas un Vērenes kapi ar kopējo platību 9 ha), 

Meņģeles pagastā (5,2 ha), Taurupes pagastā (1,3 ha), Krapes pagastā (4 ha) un Mazozolu pagastā 

(Vecogres un Līčkalniņa kapi ar kopējo platību 6,9 ha) 57 . Kopējā kapu platība novadā sasniedz 49,7 

ha. 

Kapu apsaimniekošanu Ogres pilsētā veic SIA „Ogres Svēte”, bet pagastos pārvaldes, kuru 

izvēlēti kapu pārziņi uzrauga kapsētas. 

Nozīmīgākās problēmas ir Ogres kapsētas augstais noslogojums un ierobežotā platība. 

Pilsētas kapsētai 2004. gadā izstrādāja tehnisko projektu, daļēji veikti tās labiekārtošanas darbi. Lai 

nodrošinātu kapsētas pakalpojumus tālākā nākotnē, pašvaldība ir iegādājusies jaunu teritoriju ar 

kopējo platību 12,5 ha, kas ļaus izveidot kapsētu Ikšķiles novada teritorijā. Lai šo teritoriju 

izveidotu par kapsētu, Ikšķiles novada teritorijas plānojumā ir jāveic grozījumi un jāizstrādā kapu 

teritorijas būvprojekts. 

Lauku teritorijā kapsētu nav Lauberes un Ķeipenes pagastā, līdz ar to apkārtējo pagastu 

kapsētām ir augstāks noslogojums. Ir izstrādāts projekts kapsētas „Lapsukalnu kapi” (platība 1,3 ha) 

izveidošanai Lauberes pagastā, bet projekta realizācija nav uzsākta. Jānorāda, ka Taurupes pagasta 

kapsētas platība ir stipri ierobežota un pašvaldībai būtu nepieciešams to paplašināt zemes gabalos, 

kas neatrodas tās īpašumā. 

Novada teritorijā ir vairākas piemiņas vietas, galvenokārt tās ir nelielas I un II pasaules karā 

kritušo karavīru kapu vietas un piemiņas vietas padomju represiju upuriem. Jānorāda, ka vairākās 

no piemiņas vietās, tai skaitā pie piemiņas akmens politiski represētajiem Ogrē, nav nodrošinātas 

vides pieejamības prasības vai veikta teritoriju labiekārtošana. 

Novadā nav atrisināts jautājums par mirušo dzīvnieku apbedīšanu vai kremēšanu, līdz ar to 

jāizvērtē iespējas novada teritorijā veidot dzīvnieku kapsētu vai krematoriju. 

1.5.5. PARKI, SKVĒRI, REKREĀCIJAS ZONAS UN PELDVIETAS 

Gan apdzīvoto vietu ainavas veidošanā, gan vides kvalitātes uzlabošanā būtiska nozīme ir 

novadā esošajiem parkiem. Vecākie parki galvenokārt saistīti ar muižu centriem un raksturīgi ar 

brīvo plānojumu un daudzām eksotu sugām. Pie šāda veida parkiem jāmin Ķeipenes parks (platība 

57 Pēc pagastu pārvalžu sniegtās informācijas 



2,8 ha), Krapes parks (7,2 ha), Vērenes parks (2,5 ha) un Taurupes muižas parks 58 (15,87 ha). 

Atsevišķi parku fragmenti saglabājušies pie bijušajām nelielajām muižām (padomju gados - 

kolhozu brigāžu centriem, piemēram, Laubere, Mazozoli, Zādzene u.c.) vai skolām (Suntaži, 

Madliena). Kopumā vecie parki ir daļēji kopti vai nekopti, tiem ir nepieciešama stādījumu 

atjaunošana. Vairākiem parkiem nav nodrošināta piekļuve, tajos nav veikti labiekārtošanas darbi, 

paredzot celiņus, atpūtas vietas, nav uzstādītas informatīvās norādes. 

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas vērojama tendence privātpersonām 

iesaistīties jaunu parku veidošanā. Pie šāda veida parkiem jāmin dendrololoģiskais parks 

„Lazdukalni” jeb Špakovska parks Ogrē. 2004. gadā, sadarbojoties Latvijas Pašvaldību savienībai 

un A/S „Latvijas valsts meži”, Madlienā iestādīta Pagastu ozolu birzs ar 453 ozoliem. 

Jānorāda, ka Ogre 19. gadsimta sākumā veidojusies kā kūrorts ar vasarnīcu, sanatoriju un 

atpūtas iestāžu teritorijām. Šī vieta izsenis bijusi piemērota plaušu slimniekiem atveseļošanās 

periodā. Ogres upes tuvums un priežu meži radīja labvēlīgu klimatu un gaisu atveseļošanās 

vajadzībām. Ogres upes krastos bija izveidots Ogresparks (12 ha) ar pastaigu, sauļošanās, peldu un 

atpūtas vietām. Ogresparka teritorija šobrīd nav labiekārtota, ir slikti kopta, tajā nav nodrošinātas 

vides pieejamības prasības. Nepieciešams veikt Ogresparka renovācijas, rekonstrukcijas darbus. 

Starptautiskajā arhitektu, ainavu arhitektu un pilsētplānotāju plenērā tika izstrādāti priekšlikumi 

Ogres pilsētas centra rekreācijas zonas nākotnes attīstības vīzijām un vides dizainam, pamatojoties 

uz šiem un citiem materiāliem jāizstrādā pilsētas centra rekreācijas zonas attīstības koncepcija. 

Pie Ogres centra rekreācijas zonām pieskaitāms arī Zilo kalnu parks (24 ha) un Jaunogres 

parks (1,3 ha), kā arī Ogres sala ar vecupes krastiem un pastaigu - velobraucēju promenāde uz 

aizsargdambja un pieguļošās teritorijas. Šobrīd tās ir iedzīvotāju iecienītas pastaigu un atpūtas 

vietas, kuras nepieciešams labiekārtot un attīstīt sporta, atpūtas un tūrisma vajadzībām. Šajās 

teritorijās jāizveido arī laivu piestātne. 

Ne mazāka loma ir arī citām apdzīvoto vietu zaļajām teritorijām - mežaparka tipa apbūves 

teritorijām Ogrē un skvēriem, birzīm un alejām. Lielākā daļa skvēru atrodas Ogrē. Brīvības ielas 

labiekārtotā teritorija - gājēju promenāde un skvēri pie Bērzu alejas, Lācīša, pasta ēkas, Tīnūžu 

ielas. Šīs teritorijas ir rekonstruētas un labiekārtotas saskaņā ar ainavu arhitekta izstrādātu projektu. 

Jāturpina šo teritoriju labiekārtojuma rekonstrukcija pie Tīnūžu ielas un Bērzu alejā. 

Izstrādājot jaunus teritorijas labiekārtošanas projektus, jāparedz vides pieejamības prasību 

nodrošināšana, gājēju un velosipēdistu celiņu izbūve, atpūtas vietu ierīkošana, kā arī skatu 

platformu, paviljonu, apstādījumu izveidošana. Projektu ietvaros jāparedz arī vietas spēļu, atpūtas, 

atrakciju laukumiem, skatu torņiem, peldvietu platformām un laivu piestātnēm. 

Novada lauku teritorijā brīvā laika pavadīšanai iedzīvotāji izmanto vietējo pasākumu 

organizēšanas vietas - brīvdabas estrādes (Ogresgalā, Suntažos, Madlienā), pastaigu vietas 

(„Spurdzes” un Ķeipenes komunikāciju centrs, „Dabas taka” Ogresgalā, Plāteres pilskalns 

Madlienā), muižu ēku kompleksus (Madlienas pagastā), bērnu spēļu laukumus un sporta aktivitāšu 

teritorijas (piemēram, slēpošanas trases Madlienas un Ķeipenes pagastā, u.c.). Lielākajai daļai šo 

vietu ir nepieciešama papildu labiekārtošana. 

Novada teritorijā ir vairākas iedzīvotāju iecienītas peldvietas gan pilsētā, gan lauku teritorijā, 

taču to uzturēšana un sakopšana iepriekšējos gados ir bijusi problemātiska. 

Ogres pilsētā ir divas peldvietas. Viena no tām atrodas pie Ogres vecupes, kurā nepieciešams 

veikt apjomīgus labiekārtošanas darbus, tas ir, dūņu izsmelšanu, krastu sakopšanu, jaunu smilšu 

pievešanu un pieguļošās teritorijas labiekārtošanu, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar peldvietu 

infrastruktūru. Otra peldvieta atrodas pie Ogres HES un ir daļēji labiekārtota. 

Lauku teritorijā pie Ogres upes ir sešas peldvietas (divas Ogresgalā un četras Madlienas 

pagastā), bet neviena no tām nav labiekārtota. Arī citos pagastos ir vairākas nelielas peldvietas bez 

atbilstošas infrastruktūras. Dažas peldvietas atrodas arī pie Pečora un Lobes ezera, tomēr tās nav 

labiekārtotas, turklāt to izmantošana ir apgrūtināta ezeru aizaugšanas dēļ. Plaužu ezera austrumu 

daļā atrodas daļēji labiekārtota peldvieta, kuras uzturēšanu veic pašvaldība. Peldvietu izveidi lauku 




teritorijā apgrūtina tas, ka potenciālajām atpūtas vietām nav piebraucamo ceļu un lielākā daļa 

piegulošo zemju ir privātīpašumā. 

Ogres novadā ir arī viens atklātais peldbaseins Madlienā, tomēr, lai to varētu izmantot, 

nepieciešama tā rekonstrukcija. 



1.6. APDZĪVOJUMS UN MĀJOKĻI 

Ogres novada apdzīvojuma struktūra ir veidojusies vēsturiski ilgā laika posmā. Lielākā 

apdzīvotā vieta novadā ir Ogres pilsēta, kurai saskaņā ar Rīgas plānošanas reģiona attīstības 

plānošanas dokumentiem noteikts reģiona nozīmes attīstības centra statuss. Kā vietējas nozīmes 

attīstības centri noteikti Suntaži un Madliena. 

Apdzīvoto vietu izvietojums teritoriālā griezumā parādīts 6. pielikumā. 

Ogres novadā, līdzīgi kā visā Latvijā, norisinās pārmaiņas mājokļu jomā: pabeigti 

privatizācijas un denacionalizācijas procesi, kopš 2008. gada ir vērojams ievērojams kritums 

mājokļu būvniecībā un izmaksās, mainās pieprasījums. 

Jāmin, ka visaktīvākā celtniecība un pilsētvides veidošanās Ogres novadā ir norisinājusies 

padomju varas pastāvēšanas laikā. 

1.6.1. MĀJOKĻU VEIDI UN TO KVALITĀTE 

Ogres novadā ir daudzveidīgs mājokļa piedāvājums, īpaši aktīvi ir attīstījusies individuālā 

būvniecība Ogres pilsētā un tai tuvākajās lauku teritorijās, rindu un daudzdzīvokļu ēku būvniecība 

privātīpašniekiem piederošajās teritorijās. Ņemot vērā Ogres pilsētas, Ogresgala un Suntažu pagasta 

nelielo attālumu līdz Rīgai, apbūves un mājokļa jautājums šajās teritorijās ir bijis aktuāls vienmēr, 

jo liela daļa darbspējīgo iedzīvotāju strādā vai mācās Rīgā. 

Esošais daudzstāvu dzīvojamais fonds Ogres pilsētā ir radies padomju periodā, lielākoties tās 

ir lielpaneļu ēkas. Šīm ēkām raksturīga zema konstrukciju kvalitāte, lieli siltuma zudumi, vienmuļš 

vizuālais veidols, pilsētai neatbilstošs mērogs. Lai nodrošinātu kvalitatīvus dzīves apstākļus, ir 

nepieciešams būtiski uzlabot gan daudzdzīvokļu, gan individuālo māju tehnisko stāvokli, to 

energoefektivitāti, sakārtot iekšpagalmus un piebraucamos ceļus, nodrošināt auto stāvlaukumu 

izveidošanu pie daudzdzīvokļu mājām. Kā negatīvs faktors jāatzīmē dzīvojamā fonda 

nepiemērotība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Viena no nozīmīgākajām problēmām pilsētā ir tā, 

ka ir beidzies deviņstāvu lielpaneļu dzīvojamo māju plānotais kalpošanas ilgums, tāpēc ir 

jānodrošina regulāra šo būvju tehniskā stāvokļa pārbaude un jāizstrādā rekonstrukcijas un 

renovācijas pasākumu plāni. 

Ogres novadā dzīvojamā platība pirms novada plašināšanās bija aptuveni 27 m 2 /iedz., kas ir 

skaidrojams ar lielo privātmāju īpatsvaru dzīvojamajā fondā. 59 Lauku teritorijā šis rādītājs ir 

augstāks, piemēram, Madlienas pagastā 37 m 2 /iedz. 

Novada teritorijai raksturīgas divas ciemu grupas. Pirmā - ciemi ar attīstītu tehnisko un 

sociālo infrastruktūru, ražošanas un dzīvojamām zonām, tajos dzīvo ievērojams pagastu iedzīvotāju 

skaits. Pārsvarā tie ir pagastu centri (Madliena, Suntaži, Ogresgals, Ciemupe u.c.). Otru grupu veido 

pārsvarā vēsturisko ciemu grupa, kurai raksturīga iezīme ir savrupmāju apbūve ar atsevišķiem 

infrastruktūras elementiem vai bez attīstītas infrastruktūras 60 (piemēram, Plātere, Zādzene, Aderkaši 

un citas) un lauku viensētas. Lauku teritorijas viena no problēmām ir atsevišķu vēsturiski 

izveidojušos apdzīvoto vietu pakāpeniska izzušana, tajās praktiski nav palicis nekā no kādreiz 

izveidotās infrastruktūras un līdz minimumam samazinājies iedzīvotāju skaits (piemēram, Bēvulēni 

Taurupes pagastā). 

Pagastu centros apbūves struktūra ir sadalīta starp individuālajām mazstāvu un 2-3-4 stāvu 

daudzdzīvokļu ēku grupām, kurām raksturīga augsta nolietojuma pakāpe. 

59 Ogres novada dome (2006). Ogres novada teritorijas plānojums (1.sējums). Paskaidrojuma raksts 

60 Ogres rajona pašvaldība (2008).Ogres rajona teritorijas plānojums 2008.-2020.Paskaidrojuma raksts 



1.6.2. Mājokļu apsaimniekošana 

Daudzdzīvokļu mājas pagastos praktiski netiek apsaimniekotas, atsevišķu māju iedzīvotāju 

veiktie pasākumi ēku uzturēšanā uzskatāmi par izņēmumu. Suntažu pagastā māju apsaimniekošanu 

nodrošina uzņēmums, citur to veic individuālie komersanti, iedzīvotāju grupas, Meņģelē un 

Ķeipenē (izņemot par pajām privatizētās mājas) - pagastu pārvaldes. 

Ogres pilsētā izveidotas vairākas mājokļu apsaimniekošanas sabiedrības, tomēr lielāko daļu 

privatizēto mājokļu apsaimniekošanu vēl arvien veic Ogres novada p/a „Mālkalne”. Aģentūras 

apsaimniekošanā ir ap 200 māju. Apsaimniekošanas darbus pilsētā veic par iekasētajiem 

maksājumiem, mājās plānveidīgi remontē jumtus, kāpņu telpas, nomaina ieejas durvis, uzstāda 

kodu atslēgas. Namu pagalmos pakāpeniski iekārto jaunus bērnu rotaļu laukumus, izvieto soliņus, 

veic citus pieguļošo teritoriju labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus. 

Katru gadu p/a „Mālkalne” sadarbībā ar pašvaldību, un iedzīvotājiem piedaloties ar 

līdzfinansējumu, veic ēku siltināšanas darbus. Tādā veidā Ogrē ir nosiltinātas apmēram 20 mājas. 61 

Turpretī pagastu teritorijā nav nosiltināta neviena daudzdzīvokļu māja. 

61 P/a „Mālkalne” (2009). Namu apsaimniekošana. 



1.7. IZGĪTĪBA 

Ogres novada pašvaldības aktivitātes izglītībā vērstas uz to, lai nodrošinātu laikmetīgu, 

kvalitatīvu izglītību, kas atbilst darba tirgus prasībām, kā arī veicina teritorijas ekonomisko un 

sociālo attīstību. 

1.7.1. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBA 

Ogres novadā īpaša uzmanība tiek pievērsta pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanai 

mācībām vispārizglītojošās iestādēs. Šī mērķa sasniegšanai ir būtiski veltīt uzmanību izglītības 

procesa nodrošinājumam un kvalitātei. Ogres novadā vecākiem ir plašas pirmsskolas izglītības 

izvēles iespējas, jo to nodrošina 9 vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes - Ogres pilsētā 

(„Cīrulītis”, „Dzīpariņš”, „Saulīte”, „Sprīdītis”, „Zelta sietiņš”, „Strautiņš”), Ogresgalā - „Ābelīte”, 

Ķeipenē - „Saulīte”, Madlienā – „Taurenītis”. Obligāto pirmskolas vecuma bērnu sagatavošanu 

pamatizglītības ieguvei no 5 gadu vecuma realizē arī Lauberes pamatskolā, Krapes pamatskolā, 

Mazozolu pamatskolā, Meņģeles pamatskolā, Taurupes vidusskolā un Suntažu vidusskolā, kurās 

īsteno attiecīgās izglītības programmas. 

Ogres novada pirmsskolas izglītības iestādēs izglītības programmas īsteno latviešu valodā, 

tikai vienā iestādē - Ogres vispārējās pirmsskolas izglītības iestāde „Saulīte” īsteno arī pirmsskolas 

izglītības mazākumtautību programmas. Informācija par pirmsskolas izglītības iestāžu realizētajām 

programmām apkopota 7. pielikumā. 

Kopš 2005. gada ir vērojama tendence pakāpeniski palielināties pirmsskolas izglītību 

iegūstošo bērnu skaitam (33. attēls). Tas ir vērtējams pozitīvi, jo ļauj labā līmenī sagatavot bērnus 

mācībām pamatskolā. 

33. att. Izglītojamo skaita dinamika pirmsskolas izglītības iestādēs 

1550 

1500 

1517 

1529 

1450 

1400 

1382 

1380 

1391 

1350 

1300 


Izglītojamo skaits 

Ogres novadā divas pirmsskolas izglītības iestādes („Saulīte” un „Zelta sietiņš”) piedāvā 

speciālās izglītības programmas. Pilsētā pirmsskolas izglītības iestādē „Saulīte” darbojas 

konsultatīvais centrs, kurā sniedz metodisko palīdzību tiem vecākiem, kuru bērni dažādu apstākļu 

dēļ neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes. 



Pašreizējais pieprasījums pēc izglītības nodrošināšanas pirmsskolas vecuma bērniem rada 

situāciju, ka Ogres pilsētā esošās iestādes nespēj pilnībā nodrošināt izglītību bērniem no 2 līdz 3 

gadu vecumam. 

Straujš bērnu skaita pieaugums pirmsskolas izglītības iestāžu rindā izskaidrojams ne tikai ar 

dzimstības pieaugumu no 2007. līdz 2009. gadam, bet arī ar mehānisko pieaugumu - ģimeņu 

pārcelšanos uz dzīvi Ogrē. 

Rinda nedaudz palielinājās līdz ar jaunā novada izveidi, jo tiem vecākiem no tuvākajiem 

pagastiem, kuru darbavietas ir Ogrē, radās iespēja pieteikt savus bērnus pirmsskolas iestādēs 

pilsētā. Situācija uzlabojusies pēc jaunuzceltās pirmsskolas izglītības iestādi „Riekstiņš” atvēršanas. 

Tomēr, neskatoties uz pašreizējām grūtībām pilsētā, visiem bērniem, kuri ir sasnieguši 5 gadu 

vecumu, ir nodrošināta obligātā bērnu sagatavošana pamatizglītības apguvei. 

Pilsētā darbojas arī privātie dienas centri bērniem - „Mikausis” un „Tille” - kas nodrošina 

pirmsskolas bērnu attīstību un ir alternatīva pirmsskolas iestādēm. Ogres novada Kultūras centrā 

darbojas izziņas skola „Kāpēcītis”. Tomēr minētajos bērnu centros īstenotās izglītības programmas 

līdz šim nav licencētas. 

Ogres novada vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs pedagogiem nereti nākas saskarties ar 

problēmu, ka izglītības iestādēs esošajiem bērniem ar dažādiem attīstības traucējumiem būtu 

nepieciešams izglītoties speciālās pirmsskolas programmās, tomēr pašreiz šādas programmas netiek 

piedāvātas. Pašvaldībai kopā ar izglītības iestādēm jāmeklē risinājumi, lai novada teritorijā 

dzīvojošajiem bērniem nepieciešamības gadījumā šādas programmas varētu piedāvāt. 

1.7.2. VISPĀRĒJĀ PAMATIZGLĪTĪBA UN VIDĒJĀ IZGLĪTĪBA 

Ogres novada pašvaldības teritorijā pēc reģionālās reformas īstenošanas ir 9 pirmsskolas 

izglītības iestādes, 7 pamatizglītības iestādes, 6 vispārējās vidējās izglītības iestādes, 1 speciālās 

izglītības iestāde, 1 vakara vidusskola, 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes un 2 profesionālās 

izglītības iestādes (vēl 1 profesionālās izglītības iestāde juridiski neatrodas Ogres novada teritorijā, 

bet tai ir būtiska loma kopīgajā novada izglītības sistēmā) un 1 privātā pamatizglītības iestāde. 

Informācija par vispārējās pamatizglītības, speciālās pamatizglītības, vispārējās vidējās 

izglītības iestāžu realizētajām programmām, izglītojamo skaitu programmās un to izglītojamo 

skaitu apkopota 7. pielikumā. 

Ogres novada teritorijā esošās vispārējās izglītības iestādes pēc izglītojamo piepildījuma ir 

dažādas. Ogres pilsētas teritorijā esošajā pamatskolā un vidusskolās izglītojamo skaits ir no 250 līdz 

1000, savukārt novada pagastu teritorijās esošajās pamatskolās un vidusskolās skolēnu skaits ir no 

45 līdz 280 skolēniem. 2009./2010. mācību gadā novada vispārējās pamatizglītības un vidējās 

izglītības iestādēs mācības uzsāka 4085 izglītojamie. 

Gandrīz visās Ogres novada teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs izglītojamo skaits 

no 1. līdz 12. klasei piecu gadu laikā ir samazinājies kopumā par 828. Arī 2009./ 2010. mācību gadā 

izglītojamo skaits turpina sarukt - tas ir samazinājies vēl par 97 skolēniem. Tas joprojām ir saistīts 

ar zemo dzimstības līmeni jaunā Ogres novada teritorijā un ar esošās ekonomiskās situācijas blakus 

parādību - darba spējīgo cilvēku emigrāciju uz citām valstīm darba meklējumos, nereti izceļojot 

ģimenēm kopā ar bērniem. Palielinājies to skolēnu skaits ar fiziskās un garīgās attīstības 

traucējumiem, kuri ir integrēti vispārizglītojošās dienas skolās. 

Ir apzināta situācija par izglītojamo skaita dinamiku tagadējā Ogres novada pašvaldības 

teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs no 2005. līdz 2009. gadam (34. attēls). 



34. att. Kopējais izglītojamo skaits novadā pa gadiem 

6000 

5000 

4000 

3000 

2000 

1000 

0 

4952 4625 4408 

4195 4124 

2005. gads 2006. gads 2007. gads 2008. gads 2009. gads 


Ogres novada vispārējās izglītības iestādes ir nodrošinātas ar kvalificētiem pedagogiem, 

kuriem ir normatīvajos dokumentus noteiktā atbilstošā izglītība un kvalifikācija. Pedagogu vidējais 

vecums ir optimāli vienmērīgs, tomēr būtu vēlama aktīvāka jauno speciālistu ienākšana un arī 

palikšana izglītības iestādēs. 

Informācija par pedagogu sadalījumu pa vecuma grupām un pēc dzimuma iekļauta 7. 

pielikumā. Apkopotā informācija liecina, ka procentuāli visvairāk pedagogu ir vecuma grupās no 40 

līdz 59 gadiem - apmēram 66 %. 2009. gadā 32,8 % no pedagogiem bija vecuma grupās no 50 līdz 

59 gadiem. Pēdējos piecos gados vērojama tendence, ka ik gadu samazinās pedagogu skaits vecuma 

grupā no 34 līdz 39 gadiem. 

Pedagogu sadalījums pēc dzimuma Ogres novada izglītības iestādēs neatšķiras no situācijas 

valstī, kur vīriešu skaits ir salīdzinoši neliels. 2009. gadā gandrīz 11 % no kopējā pedagogu skaita 

bija vīrieši, un pedagogu vīriešu īpatsvars kopējā pedagogu skaitā praktiski nemainās. (7. 

pielikums) 

Lai veiktu esošās situācijas apzināšanu par izglītojamajiem, izanalizēti statistiskie dati laika 

posmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. maijam. 

Novadā ir 6 izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits ir mazāks par 100; divās - mazāks par 50 

(Meņģeles un Mazozolu pamatskolas). 

9. klašu beidzēju skaits samazinājies no 566 absolventiem 2005. gadā līdz 442 absolventiem 

2009. gadā, perspektīvā tas turpinās samazināties līdz aptuveni 358 (vidējais rādītājs no 2011. līdz 

2018. gadam). 

Apkopojot informāciju par skolēnu tālākajām gaitām pēc obligātās pamatizglītības pakāpes 

iegūšanas, var secināt, ka pēdējos piecos gados mācības neturpina vidēji 8 % no pamatskolu 

absolventiem, un šim rādītājam provizoriski 2010. gadā ir tendence pieaugt līdz 10%. 

Vidusskolā mācības turpina vidēji 50% 9. klašu beidzēju, bet uz profesionālo izglītības iestādi 

dodas vidēji 43% - 2010. gadā šim rādītājam ir tendence samazināties līdz 36% (35. attēls). 



35. att. 9. klašu beidzēju turpmākā izglītība 2005. un 2009. gadā 

300 

250 

246 245 

219 

200 

150 

100 

50 

46 

43 

148 

2005.gads 

2009.gads 

0 

Mācības neturpina 

Profesionālās 

izglītības iestāde 

Vidusskola 

Vidējās izglītības posmā no 2005. gada līdz 2009. gadam 12. klases beidzēju skaits pieauga 

no 297 līdz 341, tomēr, pamatojoties uz pamatizglītības posmā vērojamo izglītojamo skaita 

samazināšanos, turpmākajos gados arī 12. klases beidzēju skaits var samazināties līdz 250 - 280. 

Izglītību neturpina vidēji 22% no vidējo izglītību ieguvušajiem jauniešiem (2007. gadā 18 %, 

bet 2009. gadā 26 %), un šim skaitam ir tendence pieaugt (26%). 

Augstākajās izglītības iestādēs iestājas 64 % vidusskolas absolventu, un arī šim skaitam ir 

tendence samazināties. Tas izskaidrojams ar maksas studiju lielo īpatsvaru Latvijas augstskolās, un 

pašreizējā ekonomiskajā situācijā liela daļa ģimeņu nespēj finansēt studijas. 

Profesionālajās izglītības iestādēs iestājas vidēji 14% vidusskolu absolventu. (36. attēls). 

36. att. Vidusskolas absolventu turpmākā izglītība 2005. un 2009. gadā 

250 

200 

172 212 

150 

100 

50 

73 

89 

52 

40 

2005. gads 

2009. gads 

0 

Mācības neturpina 


izglītības iestāde 

Augstākā mācību 

iestāde 

Novadā ir viena izglītības iestāde (Taurupes vidusskola), kurā vidusskolas klasēs maz skolēnu 

(10 - 13). Izglītojamo skaitam šajā izglītības iestādē ir tendence samazināties, līdz ar to vidusskolas 

klases nebūs iespējams nokomplektēt. 

1.7.3. PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA 

Ogres novadā atrodas Ogres Profesionālā vidusskola un Ogres Amatniecības vidusskola. 

Ogres Meža tehnikums, kaut arī atrodas Ikšķiles novada administratīvajā teritorijā, funkcionāli ir 

saistīts Ogres pilsētu un tās infrastruktūru. 

Profesionālajās izglītības iestādēs 2009./ 2010. mācību gadā mācījās 1386 izglītojamie - 

Ogres Profesionālajā vidusskolā - 507, Ogres Amatniecības vidusskolā - 494, Ogres Meža 

tehnikumā - 385. Līdz 2010. gadam visas minētās izglītības iestādes izpildīja audzēkņu uzņemšanas 

plānu, skolām ir licencētas un akreditētas izglītības programmas. Šīs iestādes realizē 24 sākotnējās 



izglītības programmas, 6 arodizglītības programmas, 12 tālākizglītības programmas, 12 

profesionālās pilnveides programmas un 14 bezdarbnieku/darba meklētāju neformālās izglītības 

ieguves programmas. Informācija par profesionālo izglītības iestāžu piedāvātajām specialitātēm un 

audzēkņu skaitu, kuri apgūst minēto specialitāti, apkopota 7. pielikumā. 

Ogres novada profesionālajās izglītības iestādēs audzēkņu skaits, iespējams, palielināsies, 

piesaistot izglītojamos no citiem novadiem, jo izglītības programmu piedāvājums ir ļoti plašs un 

pakāpeniski pieaug iestāžu kapacitāte. Iestādēm būtiska ir izglītojamo kontingenta saglabāšana. 

Dokumentā „Ogres Profesionālās vidusskolas, Ogres Amatniecības vidusskolas, Ogres Meža 

tehnikuma attīstības un investīciju stratēģija” (turpmāk tekstā - stratēģija) ir izvērtētas kompetences 

centra izveides un tālākas attīstības iespējas Ogres novadā. Stratēģijā definēti priekšnoteikumi 

Ogres moderno tehnoloģiju centra izveidei uz augstāk minēto iestāžu bāzes, tādējādi nodrošinot 

pieejamo resursu efektīvāku izmantošanu, kā arī paaugstinot profesionālās izglītības kvalitāti un 

pieejamību gan sākotnējās profesionālās izglītības, gan mūžizglītības kontekstā. Plānojot 

kompetences centra izveidi, ir ņemtas vērā šādas pamatnostādnes: pieejamība, sadarbība un resursu 

efektivitāte. Ir sagatavoti detalizēti stratēģijas realizācijai nepieciešamie projekti un ir skaidra to 

finansēšanas kārtība, tai skaitā piesaistot ES fondu līdzekļus. 

Visas minētās izglītības iestādes sadarbojas ar dažādām nozaru asociācijām, biedrībām un 

citām institūcijām. 

1.7.4. PROFESIONĀLĀS IEVIRZES IZGLĪTĪBA 

Ogres novads ir bagāts ar profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. 2009. gada 1. septembrī 

šajās iestādēs mācības uzsāka 1418 izglītojamie, kas ir gandrīz trešā daļa no vispārējo izglītības 

iestāžu skolēnu kopējā skaita, taču jāņem vērā, ka novada profesionālās ievirzes izglītības 

programmas apgūst bērni un jaunieši arī no citiem novadiem. Kopumā šajās izglītības iestādēs 

strādā 84 pedagogi un tās īsteno 30 profesionālās ievirzes izglītības programmas (37. attēls). 

Lielākais izglītojamo skaits tradicionāli mācās mūzikas un mākslas programmās, šīs izglītības 

iestādes ir arī skaitliski lielākās. Piedāvātās profesionālās ievirzes izglītības programmas mūzikā ir 

ļoti plašas. 

37. att. Vispārīga informācija par Ogres novada profesionālās ievirzes 

izglītības iestādēm 

Izglītības iestāde 

Izglītojamo Pedagogu Izglītības 

skaits skaits programmu skaits 

Ogres Mūzikas skola 376 32 15 

Kārļa Kažociņa Madlienas 116 16 7 

mūzikas un mākslas skola 

Ogres Mākslas skola 455 18 2 

Ogres Basketbola skola 190 6 1 

Ogres novada Sporta centrs 281 12 5 

Kopā 1418 84 30 

Izglītojamo skaita dinamika profesionālās ievirzes izglītības iestādēs parādīta 38. attēlā. 

38. att. Izglītojamo skaita dinamika profesionālās ievirzes izglītības iestādēs 



500 

450 

400 

350 

300 

250 

200 

150 

100 

50 

0 

378 

370 376 

Ogres mūzikas 

skola 

136 

124 

116 

Kārļa 

Kažociņa 

Madlienas 

mūzikas un 

mākslas skola 

455 

440 

414 

Ogres 

Mākslas skola 

190 

179 

164 


Basketbola 

skola 

338 

276 281 

Ogres novada 

Sporta centrs 

2007. gads 

2008. gads 

2009. gads 

Ogres novada mākslas un mūzikas skolas veido plašus sadarbības projektus ar citu valstu 

izglītības iestādēm, piedalās konkursos un izstādēs, piemēram, Somijā, Itālijā, Igaunijā, Lietuvā, 

Nīderlandē, Norvēģijā un citur. Izglītības iestādes ir iesaistījušās dažādās Eiropas Savienības 

piedāvātajās programmās: Jaunatne, COMENIUS, Leonardo da Vinci, Gruntvig u.c. Neizpaliek arī 

rezultāti. Ogres mākslas skolas skolēni regulāri piedalās dažādos konkursos ārpus Latvijas: 

Ungārijā, Polijā, Čehijā, Somijā, Japānā u.c. Starptautiskajos konkursos saņemti atzinības raksti, 

zelta, sudraba un bronzas godalgas. Mākslas un mūzikas skolu audzēkņi aktīvi iesaistās arī novada 

kultūras dzīvē. 

Ogres novadā ir divas profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kas piedāvā sporta 

programmas. Tās izglītojamo ziņā ir skaitliski mazākas akreditētajās programmās, bet ļoti 

nozīmīgas novada sporta dzīves organizēšanā. 

Ogres basketbola skolā un Ogres novada sporta centrā aktīvi norisinās arī pieaugušo sporta 

aktivitātes un sacensības, tādējādi nodrošinot izglītības pēctecību arī tad, ja skolu beidzēji neizvēlas 

profesionālās izglītības apguvi sporta jomā vai darbību profesionālajā sportā. Sporta centra 

audzēkņi ir uzrādījuši augstus rezultātus individuālajos sporta veidos: vieglatlētikā, orientēšanās 

sportā un svarcelšanā (vairāki ir ieguvuši godalgotās vietas Latvijas jaunatnes čempionātos), daudzi 

ir Latvijas izlašu dalībnieki. Iecienītākās sporta spēles ir handbols un futbols. Ogres basketbola 

skolas sportisti ļoti aktīvi piedalās Latvijas Jaunatnes basketbola līgas sacensībās, Latvijas 

Republikas čempionātā, 1. divīzijas regulārajā čempionātā dažādās vecuma grupās un citās augsta 

līmeņa sacensībās un turnīros, gūstot labus rezultātus. 

1.7.5. INTEREŠU IZGLĪTĪBA 

Interešu izglītības programmas un citas ārpusskolas aktivitātes bērniem un jauniešiem plaši 

īsteno vispārējās izglītības iestādēs, Ogres novada bērnu un jauniešu centrā, Ogres kultūras centrā, 

novadā esošo pagastu kultūras un tautas namos. 

Novadā 2009./2010. gadā 2703 skolēniem bija iespēja piedalīties vairāk nekā 10 veidu skolu 

kolektīvos ar to kopējo skaitu - 129 (39. attēls). 



39. att. Interešu izglītības pulciņu skaits 2009./2010. mācību gadā 

Citi 

Žurnālistika 

4 

4 

Darbs ar jaunatni 

3 

Sports 

21 

Vides programma 

1 

Teātri 

10 

Tehniskā jaunrade 

1 

Lietišķā un vizuālā māksla 

19 

Mūsdienu dejas 

6 

Vokālie ansambļi, studijas 

12 

Instrumentālisti 

2 

Pūtēju orķestris 

1 

Deju kolektīvi 

29 

Kori 

16 

0 5 10 15 20 25 30 35 

Viens no interešu izglītības darba rādītājiem ir kolektīvu dalība skatēs, konkursos, festivālos, 

pašvaldības un citu institūciju organizētajos pasākumos. 

2009./ 2010. mācību gada prioritāte interešu izglītībā bija skolēnu dalība X Latvijas skolu 

jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Ogres novadu svētkos pārstāvēja 32 kolektīvi ar 708 

dalībniekiem. 

Kopsavilkums par interešu izglītības apguvi 2009./2010. mācību gadā atspoguļots 

7.pielikumā. 

Ogres novadā interešu izglītības programmu skaits 2009./2010. mācību gadā ir samazinājies 

sakarā ar finanšu samazinājumu, līdz ar to ir arī samazinājies audzēkņu skaits iepriekš minētajās 

programmās. 

Ne visās Ogres novada izglītības iestādēs racionāli izmantots interešu izglītības finansējums, 

tāpēc būtu jāpārskata finansēšanas modelis, iespējams, interešu izglītības programmas nepieciešams 

finansēt nevis pēc audzēkņu skaita skolās, bet pēc konkrētiem izglītojamo iegūtajiem rezultātiem un 

izglītības iestāžu aktivitātēm. 



1.8. SPORTS 

Sports ir sabiedrības dzīves neatņemama sastāvdaļa, kas ietver dažāda veida brīvprātīgas un 

organizētas aktivitātes, veselības, garīgas un fiziskas labsajūtas uzlabošanai, kā arī sportisko 

rezultātu sasniegšanai sacensībās. Sports ir viens no pašvaldības darba pamatvirzieniem, lai 

mazinātu sociālās problēmas. Sporta infrastruktūra veido pašvaldības tēlu un var paaugstināt tās 

prestižu. 

Sporta darbu novadā reglamentē Nacionālā sporta attīstības programma 2006. – 2012. gadam, 

valsts institūciju un pašvaldības izdotie normatīvie akti. Ogres novada sporta darba organizācija 

balstās uz starptautiski atzītiem principiem un normām, kas noteiktas Eiropas sporta hartā, Sporta 

ētikas kodeksā, Olimpiskajā hartā, Antidopinga konvencijā un citos dokumentos. Sporta attīstību 

novadā koordinē speciālists sporta jautājumos, sadarbojoties ar Ogres novada sporta attīstības 

konsultatīvo komisiju. 

Ogres novada pašvaldības līmenī sporta politiku regulē Ogres novada pašvaldības saistošie 

noteikumi, domes lēmumi un institūciju nolikumi. 2009. gadā pieņemts nolikums „Par maksas 

atlaidēm Ogres novada pašvaldības sporta bāzēs”, kas regulē sabiedrisko sporta organizāciju 

sadarbību, izmantojot Ogres novada pašvaldības sporta bāzes. 2005. gadā apstiprināts nolikums par 

„Ogres novada domes finansējumu sporta atbalstam”, kas nosaka kārtību, kādā tiek iesniegti un 

izskatīti pieteikumi Ogres novada domes finansējuma saņemšanai sporta atbalstam. 2010. gadā 

pieņemts „Ogres novada sporta attīstības konsultatīvās komisijas nolikums”, komisijas mērķis ir 

attīstīt sporta sistēmu Ogres novadā. 

Sporta attīstībai novadā izvirzīti šādi galvenie uzdevumi: 

1) nodrošināt, lai katram cilvēkam būtu iespēja nodarboties ar sportu (Sports visiem); 

2) nodrošināt, lai katrs bērns un jaunietis varētu nodarboties ar sportu (Bērnu un jauniešu 

sports); 

3) nodrošināt, lai talantīgie sportisti varētu sagatavoties un piedalīties Olimpiskajās spēlēs, 

Pasaules un Eiropas čempionātos (Augstu sasniegumu sports); 

4) nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu nodarboties ar sportu atbilstoši viņu vēlmēm un 

spējām (Sports cilvēkiem ar invaliditāti); 

5) nodrošināt, lai tiktu izveidoti augstvērtīgi sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras objekti 

(Sporta bāzes). 

Lai realizētu augstāk minētos uzdevumus, nepieciešams: 

1) vispusīgs valsts, pašvaldības, nevalstisko sporta organizāciju un visas sabiedrības atbalsts; 

2) pietiekami finanšu resursi; 

3) sporta darba koordinācija, vadība, pārraudzība un izvērtēšana; 

4) precīzi formulētu rīcības plānu izstrāde visām to īstenošanā iesaistītajām institūcijām; 

5) pietiekams cilvēkresursu nodrošinājums gan skaita, gan sagatavotības ziņā. 

1.8.1. SPORTA ORGANIZĀCIJAS 

Par sporta un aktīva dzīves veida popularitāti Ogres novadā liecina sporta klubu un sporta 

skolu skaits. 2010. gadā Ogres novadā darbojas 18 sporta klubi un divas sporta skolas - Ogres 

novada sporta centrs un basketbola skola. 

Lielākā daļa Ogres novadā esošo sporta organizāciju un klubu nodrošina iespēju nodarboties 

ar sportu arī amatieru līmenī - līdzīgi kā citos novados. Ievērojami mazāk ir klubu, kas orientēti 

tikai uz profesionālo darbību. Vērtējot pēc interesentu skaita, viens no ievērojamākajiem sporta 

klubiem ir futbola klubs „FK33”, kurā darbojas bērnu futbola komandas dažādās vecuma grupās. 

Ogres basketbola skolā darbojas bērnu jauniešu komandas 10 vecuma grupās, kas piedalās Latvijas 

jaunatnes basketbola līgā. Vecākās grupas jauniešu komanda spēlē Latvijas basketbola līgas 2. 

divīzijā. 



Ogres novada sporta centrā, kur ir akreditētas profesionālās ievirzes mācību programmas 

vieglatlētikā, handbolā, futbolā, orientēšanās sportā, svarcelšanā, 2010. gadā trenējās ap 256 

audzēkņiem. Ogres basketbola skolā, kas ir akreditēta profesionālās ievirzes sporta mācību iestāde 

ar specializāciju basketbolā, ir aptuveni 193 audzēkņi. 

Sporta organizācijas kopā 2010. gadā apvienoja ap 1211 dalībnieku. Plašāka informācija par 

sporta organizācijām novadā un dalībnieku skaitu 8. pielikumā. Biedrības - sporta klubi Ogres 

novadā ir attiecīgo sporta veidu nacionālā līmeņa vadošo un koordinējošo federāciju biedri. 

1.8.2. SPORTA NOZARES FINANSĒŠANAS KĀRTĪBA 

Galvenais finanšu resurss sporta nozarei Ogres novadā ir pašvaldības budžets. Ogres novada 

pašvaldība katru gadu atvēl ievērojamus līdzekļus sporta pasākumu organizēšanai, sporta klubu 

komandu un to dalībnieku atbalstam startiem Pasaules un Eiropas, valsts līmeņa sacensībās. 

Salīdzinot ar 2007. gadu, 2009. gadā pašvaldības finansējums sporta komandām, klubiem ir 

pieaudzis gandrīz trīs reizes (40. attēls). 

40. att. Ogres novada pašvaldības finansējums sporta komandām, klubiem no 2007. līdz 2010. 

gadam 62 , LVL 

60000 

54020 

50000 

40000 

30000 

20000 

10000 

7805 8060 

21170 

LVL 

0 

2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gads 

Ņemot vērā iespējamo pašvaldības kopējā finanšu apjoma samazinājumu tuvāko gadu laikā, 

novadā būtu jāveicina privāto sponsoru ieguldījumi sporta pasākumu un infrastruktūras attīstībā. 

1.8.3. SPORTA PASĀKUMI 

Katru gadu Ogres novadā tiek organizēti vietēja un starptautiska mēroga sporta pasākumi: 

EBL jaunatnes basketbola sacensības, frisbija turnīri, ielu basketbola turnīri, telpu futbola turnīri, 

skriešanas sacensības, tautas orientēšanās, karatē, taekvondo, soļošanas sacensības, velobraucieni, 

tenisa, galda tenisa, spēka vīru sacensības, rallijs, pilsētas un pagastu sporta svētki, sporta spēles un 

svētki cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī citi sporta pasākumi. 

Nozīmīgākie starptautiskie pasākumi ik gadus ir: 

- EBL jaunatnes basketbola sacensības; 

- frisbija turnīrs „Rīgas rudens”; 

- karatē sacensības „Ogres kauss”; 

- orientēšanās stafetes „Daugavas kauss”; 

- J. Daliņa piemiņas sacensības soļošanā; 

- taekwondo sacensības. 

62 Pēc Ogres novada pašvaldības sporta attīstības konsultatīvās komisijas sniegtās informācijas 



Sporta pasākumu skaitam ir tendence strauji pieaugt. 2005. gadā Ogres novadā norisinājās 22 

pasākumi, 2007. gadā - 31, bet 2009. gadā - 36, savukārt 2010. gadā plānoti 64 pasākumi. Sporta 

pasākumi kopumā kļūst kvalitatīvāki un plašāki. 

Informācija par pašvaldības piešķirto finansējumu sporta pasākumu organizēšanai parādīta 

41. attēlā. 

41. att. Ogres novada pašvaldības finansējums sporta pasākumiem 

no 2006. līdz 2010. gadam, LVL 63 

30000 

25000 

20000 

15000 

10000 

5000 

0 

28261 

17510 17510 

11150 

7045 


LVL 

1.8.4. SPORTA INFRASTRUKTŪRA 

Ogres novada iedzīvotājiem ir pieejama sporta infrastruktūra, kas dod iespējas nodarboties ar 

sportu gan ziemā, gan vasarā. 

Novada sporta infrastruktūru veido Ogres novada sporta centrs ar futbola laukumu, 

vieglatlētikas sektoriem un skrejceļu, handbola laukumu un 2 volejbola laukumiem, 4 vispārējās 

fiziskās sagatavotības zāles, 1 trenažieru zāle, 7 sporta spēļu zāles, lielais un mazais peldbaseins, 2 

tenisa korti, minigolfa laukums, smaglētikas zāle, šautuve, 10 kompleksie skolu sporta laukumi, 

biljarda zāle, 4 pludmales volejbola laukumi, ledus halle (Ikšķiles novada teritorijā), auto - moto 

trase un 2 kalnu slēpošanas trases. (8. pielikums). Lielākā daļa sporta objektu atrodas Ogres pilsētā, 

bet pagastu teritorijā plašākās bāzes ir Madlienā un Suntažos. 

1.8.5. INVESTĪCIJAS SPORTA INFRASTRUKTŪRĀ 

Pēdējo gadu laikā palielinās ieguldīto investīciju apjoms esošās sporta infrastruktūras bāzes 

uzlabošanā. Īpašu uzmanību Ogres novadu veidojošās pašvaldības pirms ATR pievērsušas sporta 

infrastruktūras objektu pilnveidošanai un būvniecībai pie izglītības iestādēm. 

Nozīmīgākās pašvaldību investīcijas sporta bāzēm iepriekšējos gados: 

- 2004. gadā Ogrē nodota ekspluatācijā Ogres 1. vidusskolas sporta halle; 

- 2005. gadā nodota ekspluatācijā Ogres sporta halle stadionā, kā rezultātā Ogre ieguva plašu 

daudzfunkcionālu sporta bāzi; 

- 2008. gadā nomanīta grīda Madlienas vidusskolas sporta zālē; 

- 2009. gadā renovēta Suntažu vidusskolas sporta zāle; 

- 2009. gadā pabeigta Madlienas stadiona rekonstrukcija; 

- 2009. gadā nodota ekspluatācijā sporta zāle pie Krapes pamatskolas; 

- 2010. gadā pabeigta Ogres stadiona rekonstrukcija. 

Par to, ka jaunu objektu būvniecība ir ļoti nepieciešama, liecina gan pieaugošā Ogres novada 

iedzīvotāju interese par sporta pasākumiem un sporta nodarbībām, gan arī esošās sporta 

63 Pēc Ogres novada pašvaldības sporta attīstības konsultatīvās komisijas sniegtās informācijas 



infrastruktūras lielā noslodze. Lielākajai daļai Ogres novada sporta klubu nav savu telpu 

nodarbībām, tādēļ tās izmanto novada sporta bāzes, kuru noslodze ir ļoti augsta. 

Sporta infrastruktūras un materiāltehniskais nodrošinājums dažādās sporta bāzēs ir ļoti 

atšķirīgs - no ļoti laba līdz faktiski neeksistējošam. Piemēram, Ogres basketbola skolas sporta zāle 

ir ļoti labā tehniskā stāvoklī, savukārt Ogres ģimnāzijas, Ogres 1. vidusskolas, Jaunogres 

vidusskolas sporta laukumu tehniskais stāvoklis nav apmierinošs. Ogres stadionā ir veikta 

renovācija, bet tam ir nepilnīgs materiāli tehniskais aprīkojums. 

Lai gan Ogres novada sporta bāžu infrastruktūra un materiāltehniskais stāvoklis ir uzskatāms 

par labu, tomēr telpas neatbilst nacionālas nozīmes sporta sacensību prasībām. 

Ogres novadā ir nepieciešama sporta zāle Taurupes vidusskolā, nepieciešama aktīvam 

sportam atbilstoša infrastruktūra Zilajos kalnos Ogrē, kas veidojama sadarbībā ar Rīgas un Ikšķiles 

novada pašvaldībām, kā arī jāpilnveido skolu sporta materiāli tehniskā bāze. Ir jārada iespēja 

nodrošināt ar naktsmītnēm sportistus, komandas, tādējādi paplašinot sporta treniņu nometņu 

organizācijas iespējas visa gada garumā. 

Kopumā var apgalvot, ka Ogres novadā nepieciešama infrastruktūras uzlabošana praktiski 

ikvienam novadā attīstītajam sporta veidam, lai tā pilnībā atbilstu augošajiem starptautiskajiem 

standartiem un ļautu nodrošināt starptautisku sacensību rīkošanu. Īpaša vērība jāveltī sporta un 

vispārizglītojošo skolu sporta infrastruktūras attīstībai, lai sekmētu bērnu un jauniešu aktīvu 

dzīvesveidu. 

Infrastruktūras pilnveidošana jāskata arī kontekstā ar Rīgas sporta infrastruktūras intensīvo 

attīstību, kā arī sporta federāciju pieaugošajām prasībām pēc atbilstošas infrastruktūras, kas nākotnē 

var paaugstināt novada konkurētspēju nacionāla un starptautiska mēroga sacensību organizēšanā. 

1.8.6. SPORTS VISĀM PAAUDZĒM 

2009. gadā Ogres novadā strādāja 19 treneri un 27 sporta skolotāji, t.sk. arī nacionālā un 

starptautiskā līmenī pazīstami treneri. Līdzīgi kā visā Latvijā, arī Ogres novadam raksturīgs sporta 

skolotāju trūkums un zems jaunu darbinieku īpatsvars. Lai arī augstu tiek vērtēta esošo treneru 

profesionālā kvalifikācija un atdeve, tomēr, nemainoties atalgojuma sistēmai, nākotnē treneru un 

sporta skolotāju skaits varētu turpināt samazināties. Aktuāla problēma ir arī kvalificētu tiesnešu 

piesaiste un izglītošana atsevišķos sporta veidos, kas galvenokārt ir saistīta ar nepietiekama 

finansējuma piešķiršanu. 

Ogres novadā dzīvojošie bērni un jaunieši aktīvi nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem. 

Īpaši populāri ir tādi sporta veidi kā basketbols, futbols, handbols, orientēšanās, vieglatlētika, 

frisbijs, florbols, hokejs, svarcelšana un cīņas sports. 

Ogres novada sporta klubi orientējas uz aktīvu jauniešu iesaistīšanu un līdzdalību sporta 

aktivitātēs. Iesaistīto bērnu skaits uzrāda noturīgas tendences. Papildu aktivitāti var panākt, veicinot 

sporta spēļu pulciņu un sporta sacensību organizēšanu. Pašlaik ar basketbolu, futbolu, florbolu 

nodarbojas tikai zēni un jaunieši. Liela interese ir par volejbolu. Ogres basketbola skola 2009. gadā 

uzsāka meiteņu basketbola pulciņa organizēšanu. Aktīvi darbojas futbols bērnu klubs „FK33’’, 

Ogres frisbija klubs, klubs „Karate Sen’e”, strādājot ar bērniem. 

Sporta izglītības iestādes, sporta organizācijas un klubi bērniem un jauniešiem rīko dažādus 

pasākumus, kuru lielākais īpatsvars ir mācību gada laikā. Populārākās sporta sacensības ir: 

- Ogres novada skolēnu sporta spēles futbolā, volejbolā, florbolā, tautas bumbā, dambretē, 

vieglatlētikā; 

- stafetes „Drošie, veiklie”; 

- pavasara kross; 

- skriešanas seriāls „Apkārt Zilajiem kalniem”; 

- orientēšanās sacensības „Magnēts”; 

- skolu sacensības „Lieliskā balva”; 

- skolēnu olimpiskā diena; 



- atklātie Ogres novada čempionāti galda tenisā, basketbolā, telpu futbolā, volejbolā, futbolā 

5:5, vieglatlētikā, distanču slēpošanā, smilšu volejbolā, ielu basketbolā, peldēšanā; 

- starptautiskās sacensības frisbijā „Rīgas rudens”; 

- starptautiskās sacensības karate „Ogres kauss”; 

- starptautiskās sacensības taekvondo; 

- Latvijas spēkavīru čempionāta posms; 

- J. Daliņa piemiņas sacensības soļošanā, 

- Ogres sporta svētki; 

- pirmsskolas izglītības iestāžu sporta svētki; 

- tenisa turnīrs. 

Noturīgu popularitāti ieguvuši pagastu sporta svētki Suntažos, Madlienā un Meņģelē. 

Ogres novada sportisti un komandas ar panākumiem piedalās sacensībās Latvijā un citviet 

pasaulē dažādos sporta veidos: orientēšanās sportā, basketbolā, frisbijā, vieglatlētikā, tenisā, 

taekvondo un citos. 

Starp sporta komandām var minēt basketbola komandu „BK Ogre”, kas 2009. gadā spēlēja 

Latvijas basketbola līgas 2. divīzijā un ieņēma 4.vietu. Hokeja komanda „Ogre” 2009. gada Latvijas 

čempionātā hokejā izcīnīja 4.vietu. 

Ogres novadā nav sporta kluba cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šo darbu koordinē Ogres 

novada sociālais dienests. Sporta pasākumi iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām tiek organizēti 

sadarbībā ar Ogres sporta centru. Sekmīgu sporta attīstību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām kavē 

divi faktori: pirmkārt, nav pietiekamas sabiedrības izpratnes par cilvēku ar īpašām vajadzībām 

iesaistīšanu sporta aktivitātēs; otrkārt, pilsētas sporta bāzes lielākoties nav pieejamas cilvēkiem ar 

kustību ierobežojumiem. 

Ogres novadā aktīvi darbojas arī sporta veterāni (turpmāk tekstā - seniori). Seniori piedalās 

basketbola, futbola, vieglatlētikas, novusa, slēpošanas, galda tenisa, peldēšanas, riteņbraukšanas, 

orientēšanās, pavasara krosa, rokasbumbas un citos sporta veidos. 

Seniori ir vieni no aktīva dzīvesveida popularizētājiem, piemēram, izveidojušās makšķernieku 

un nūjotāju interešu grupas pagastos. 

Senioru sportu atbalsta arī Ogres novada pašvaldība, veicinot viņu aktivitāti. 



1.9. KULTŪRVIDE 

Kultūra tās visplašākajā nozīmē ir radusies un attīstījusies kā cilvēka atbildes reakcija un 

pielāgošanās dzīvei dabas vidē. Cilvēka saskarsmē ar dabas, ekonomisko un sociālo vidi būtiska 

nozīme ir sabiedrībā notiekošajiem garīgajiem procesiem. 

Ogres novada kultūrvide ir veidojusies kā Latvijas kultūrvides sastāvdaļa, ko ietekmējusi 

senlatviešu folklora un mitoloģija, tautas mentalitāte, dabas vide, vēsturiskie notikumi un citu tautu 

atstātais kultūras mantojums, teritorijas ekonomiskā attīstība un citi faktori. Novada kultūras 

mantojuma pamatu veido kultūrvēsturiskas un lauku ainavas – pilskalni, pilsētas un ciemu 

vēsturiskie centri, muižu ansambļi, dažādu konfesiju baznīcas, parki, vēsturisko notikumu piemiņas 

un ievērojamu cilvēku darbības vietas. Katrai vietai ir vēsturiska, mākslinieciska, zinātniska vai cita 

veida vērtība, kuras saglabāšana atbilst novada, valsts un pasaules interesēm. 

Mūsdienās kultūrvide ir tā, kas var prezentēt pašvaldības tēlu, veidot biznesa darījumu un 

kultūras sakarus. 

Ogres novadā darbojošās pašvaldības kultūras institūcijas ir: kultūras centrs, kultūras un 

tautas nami, bibliotēkas, mūzikas un mākslas skolas, muzeji. 

1.9.1. KULTŪRVĒSTURISKĀ AINAVA UN KULTŪRAS PIEMINEKĻI 

Kultūrvēsturiskā ainava ir viens no kultūrvēstures pieminekļiem, kas atspoguļo tautas 

mentalitāti un vēsturiskos procesus, saglabā un vizuāli uztveramā formā sniedz informāciju, veido 

priekšstatus par teritorijas attīstību ilgākā laika periodā. 

Kultūrainavu veido apdzīvotas vietas, tīrumu sistēmas, ceļi un takas, komunikācijas līnijas, 

irigācijas būves, kultūrdarbības radītie pārveidojumi un citi. 

Ainavā skatāmie objekti nav vērtējami viennozīmīgi, jo noteicošais faktors ir to tehniskais 

stāvoklis un izskats. 

Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un 

atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu 

darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un 

priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru 

saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām 

interesēm 64 . 

Ogres novada teritorijā 121 objektam piešķirts pieminekļa statuss. No tiem 31 ir valsts 

nozīmes piemineklis, 90 - vietējās nozīmes pieminekļi. Papildus valsts noteiktajai aizsardzībai 

Ogres novada saistošo noteikumu Nr. 8/2009 (spēkā no 07.10.2009.) „Ogres novada Ogres pilsētas 

un Ogresgala pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves 

noteikumi” 7. nodaļā „Kultūras pieminekļu aizsardzība” noteiktas kultūras pieminekļu 

aizsargjoslas. Kultūras pieminekļu kompleksās aizsargjoslas noteiktas nolūkā saglabāt Ogres 

novada Ogres pilsētas savdabību, ko veido saglabājusies vēsturiskā apbūves struktūra, ēkas, būves 

un ainavas elementi, aizsargājot pret nepārdomātiem un haotiskiem būvniecības pasākumiem. 

Ogres pilsētā noteiktas šādas kultūras pieminekļu kompleksās aizsargjoslas: 

1) Ogres parka vasarnīcu kolonijas apbūves zona; 

2) Ogres centra 20. un 30.- to gadu apbūves zona; 

3) Jaunogres vasarnīcu apbūves zona. 

64 Likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1. pants 



1.9.2. OGRES VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJS UN NOVADPĒTNIECĪBAS DARBS 

Ogres Vēstures un mākslas muzejs (turpmāk tekstā - OVMM) dibināts, pamatojoties uz 

Ogres rajona Tautas deputātu padomes 23.10.1980. lēmumu, darbu uzsācis 1981. gada 21. jūlijā. 

No 2009. gada 31. jūlija OVMM ir Ogres novada pašvaldības aģentūra, kas veic Ogres novada 

kultūrvēstures mantojuma izzināšanu, krāšanu un popularizēšanu, tādējādi stiprina visu paaudžu 

iedzīvotāju nacionālo un savas dzīvesvietas identitāti, veicina sabiedrības kultūrvēsturisko 

izglītošanu. 

Muzejā regulāri mainās mākslas un vēsturiskās izstādes, notiek pasākumi, tiek īstenots 

izglītības darbs, veidojot un piedāvājot skolām muzejpedagoģiskās programmas. Muzeja zinātniskā 

darba rezultāti pieejami publikāciju, muzeja izdevumu, kā arī izstāžu un ekspozīciju veidā. 

Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājums ir Latvijas Nacionālā muzeju krājuma daļa, kurā 

uzkrātās mākslas un vēstures vērtības atspoguļo Ogres pilsētas un novada (arī agrākā Ogres rajona) 

veidošanos, vēsturisko attīstību, būvniecību, sadzīvi un kultūras dzīvi no aizvēstures līdz 

mūsdienām (42. attēls). OVMM krājuma darba rezultātā ir izveidota bāze daudzpusīgiem 

pētījumiem un izstādēm par Ogres novada kultūrvēsturi, nodrošināta tās saglabāšana un iekļaušana 

Nacionālā muzeju krājuma apritē. 

42. att. OVMM krājuma vienību skaita pieaugums no 2007. līdz 2009. gadam 

Gads 

No jauna pieņemtie Krājuma priekšmetu 

priekšmeti kopskaits gada beigās 

2007 618 37302 

2008 1119 38421 

2009 1017 39438 

Muzejs sniedz tādus bezmaksas pakalpojumus kā muzeja ekspozīciju un izstāžu apskate 

pirmsskolas vecuma bērniem, invalīdiem, kā arī visiem apmeklētājiem trešdienās, bezmaksas ieeja 

ir lielākajā daļā muzeja telpās organizēto sarīkojumu (izstāžu atklāšanas, tematiski pasākumi, 

gadskārtu un citi svētki). Lai iegūtu papildu finansējumu pašvaldības piešķirtajam budžetam, 

muzejs noteicis maksu par atsevišķiem pakalpojumiem. 

Papildus pastāvīgajām ekspozīcijām muzejs iekārto tematiskas un mākslas izstādes. 

Atsevišķas no tām tiek veidotas, paredzot iespēju tās eksponēt arī novada pagastu kultūras namos, 

bibliotēkās vai skolās. Muzeja organizētie pasākumi orientēti uz dažādu sabiedrības grupu 

mērķauditorijām. Muzeja organizētie pasākumi notiek Ogrē, bet nākotnē, attīstot sadarbību ar 

novada kultūras iestādēm, atsevišķi muzeja rīkoti pasākumi varētu notikt arī pārējā teritorijā. 

Muzeja apmeklētāju skaits pēdējo 3 gadu laikā bijis stabils un ar nelielu pieaugumu: 

2007. gadā – 4501 apmeklētājs; 

2008. gadā – 5541 apmeklētājs; 

2009. gadā – 5398 apmeklētāji. 

Dominējoši ir skolēnu grupu apmeklējumi, kas liecina par veiksmīgu muzeja sadarbību ar 

skolām un tūrisma organizācijām. Pieprasītas ir arī muzeja speciālistu lasītās lekcijas. Pieaugoša ir 

skolēnu aktivitāte, izmantojot muzeja krājumu un zinātnisko arhīvu, kā arī speciālistu konsultācijas, 

kas nepieciešamas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu un projektu izstrādei. 

Pēdējo trīs gadu (no 2007. - 2009. gadam) laikā muzeja darbinieku skaits ir nedaudz 

samazinājies (līdz 10 nodarbinātajiem), visiem darbiniekiem ir atbilstoša kvalifikācija. Muzeja 

speciālisti savu izglītību nemitīgi papildina dažādos ar muzeoloģiju un kultūrvēsturi saistītos 

tālākizglītības kursos un projektos. 

Aģentūras „Ogres Vēstures un mākslas muzejs” uzturēšanu un pamatfunkciju veikšanu ik 

gadu finansē pašvaldība saskaņā ar noslēgto Pārvaldes līgumu un iesniegto darba plānu. 



Muzeja ieņēmumus pamatā veido pašvaldības finanšu līdzekļi, kā arī maksas pakalpojumu 

ieņēmumi. Muzeja darbības nodrošināšanai 2007. gadā izlietoti 94 982 LVL, 2008. gadā 121 484 

LVL un 111 130 LVL 2009. gadā. Atlīdzībai ik gadu izmantoti no 67 % līdz 71 % kopējiem 

izdevumiem, bet pārējos izdevumus veido preces un pakalpojumi. 

2010. gadā muzejs pārcelts uz pielāgotām telpām Ogres kultūras centra ēkā, līdz ar to 

samazinājušās krātuvju, apmeklētāju apkalpošanas, palīginventāra novietošanas un darbnīcu telpu 

platības. Krājuma priekšmetu glabāšanai nepieciešamās temperatūras un mitruma līmeņa 

nodrošināšana ir problemātiska. 

Muzejs ir nodrošināts ar administratīvajam, pētnieciskajam, krājuma uzskaites un 

digitalizācijas darbam nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem. Datortehnikai novecojot un 

plānojot multimediālu elementu ieviešanu ekspozīcijās un muzejpedagoģiskajā darbā, plānojami 

ieguldījumi tehniskās bāzes pilnveidošanā. 

Lai arī funkcionāli pielāgojamas, telpas to pašreizējā atrašanās vietā nav pilnībā piemērotas 

pilnvērtīgai visu muzeja funkciju īstenošanai. Jau 2008. gadā pabeigts muzeja jaunās ēkas projekts, 

kura realizāciju līdz šim nav izdevies uzsākt finansējuma trūkuma dēļ. 

1.9.3. NOVADPĒTNIECĪBAS IZPĒTES OBJEKTI 

Ogres Vēstures un mākslas muzejs ir pagaidām vienīgais akreditētais un valsts atzītais muzejs 

Ogres novadā. Novada kultūrvēstures mantojuma apkopošanu, izpēti un popularizēšanu veic arī 

citas Ogres novada teritorijā esošas struktūras un iestādes, ar kurām OVMM izveidojusies laba 

sadarbība. 

LGSCO (Latvijas Gaidu un skautu centrālās organizācijas) muzejs (pēc statusa - privāts) ir 

unikāls ar to, ka ir vienīgais šāda veida muzejs Latvijā un visā Baltijā. Gaidu un skautu muzeja 

krājums un ekspozīcijas stāsta par to, kā skautisms un gaidisms aizsākās Latvijā, par latviešu skautu 

un gaidu gaitām visā plašajā pasaulē. 

“Bet tā bija!” ir privāta novadpētniecības kolekcija Madlienā, izvietota Plāteres vecajā skolā. 

Ekspozīcijā izvietoti Madlienas apkaimē savākti priekšmeti, kas stāsta par sociālisma un 

postsociālisma dzīvi, padomju saimniecību „Madliena”. Muzejā saglabātas lietas, kas vēsta par 

ievērojamiem novada cilvēkiem, atpazīstamām sava laika, novada un valsts personībām (K. 

Kažociņš, E. Brencēns, A. Benjamiņš, K. Hūns). 

Taurupes novadpētniecības istabā (pašvaldības struktūrvienība) savākti un eksponēti 

materiāli par Taurupes pagasta vēsturi un personībām, kas šeit ir dzimuši, dzīvojuši, darbojušies un 

kļuvuši pazīstami arī Latvijas mērogā: gleznotāju Vilhelmu Purvīti, operdziedoni Paulu Saksu, 

ķīmiķi Mārtiņu Kalniņu, ģenerāļiem Rūdolfu Bangerski, Edurdu Kalniņu, Kažociņu un Kroderu 

dzimtām. 

Sergeja Eizenšteina komunikāciju centrs Ķeipenē (pašvaldības struktūrvienība) ir 

netradicionāla ekspozīcija, kas atrodas dzelzceļa stacijas ēkā, veltīta kino režisoram Sergejam 

Eizenšteinam. Ik gadu šeit notiek kino foruma „Arsenāls” organizēti pasākumi. 

Sudrabu Edžus memoriālajā māja “Siliņi” Meņģelē (pašvaldības struktūrvienība) iekārtota 

pazīstamā rakstnieka Sudrabu Edžus par viņa dzīvi un darbību, kā arī par Meņģeles pagasta vēsturi. 

Ēka ir privātīpašums. 

Suntažu novadpētniecības muzejs (pašvaldības struktūrvienība) iekārtots kādreizējā muižas 

kungu mājā (tagad Suntažu vidusskola), kurā aplūkojama pagasta un skolas vēsture. 

Vilhelma Purvīša dzimtās mājas „Vecjauži” Taurupes pagastā (privātīpašums) dzīvojamā ēka 

ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. „Vecjaužos” notiek mākslinieku plenēri, izstādes, tā 

veidojas par radošu cilvēku tikšanās un iedvesmas gūšanas vietu. 

Novadpētniecības darbu veic arī skolās izveidotie muzeji vai novadpētniecības istabas (Ogres 

1.vidusskola, Krapes pamatskola, Mazozolu pamatskola, Meņģeles pamatskola). Novadpētniecības 

materiālus vāc un lasītājiem piedāvā arī novada bibliotēku darbinieki. 



1.9.4. BIBLIOTĒKAS 

2010. gadā Ogres novadā darbojas 11 akreditētas publiskās bibliotēkas: viena reģiona 

galvenās bibliotēkas statusā (Ogres centrālā bibliotēka), 10 - vietējas nozīmes bibliotēkas statusā. 

Ogres centrālā bibliotēka (turpmāk tekstā - OCB) ir patstāvīga Ogres novada pašvaldības 

iestāde, kuras struktūrvienības ir Ogresgala un Ciemupes bibliotēkas. 

Kā attiecīgā pagasta pārvaldes struktūrvienība darbojas: 

- Krapes pagasta bibliotēka, 

- Ķeipenes pagasta bibliotēka, 

- Lauberes pagasta bibliotēka, 

- Madlienas pagasta bibliotēka, 

- Mazozolu pagasta bibliotēka, 

- Meņģeles pagasta bibliotēka, 

- Suntažu pagasta bibliotēka, 

- Taurupes pagasta bibliotēka. 

Novada pagastu bibliotēkās kopā strādā 13 bibliotekārie darbinieki, gandrīz visiem ir 

atbilstoša kvalifikācija. Nepilnu darba laiku strādā Ciemupes, Krapes un Mazozolu bibliotēkas. Ne 

visas bibliotēkas ir nodrošinātas ar tehniskajiem darbiniekiem, daļā bibliotēku speciālisti veic arī 

apkopēju pienākumus. 

OCB strādā 19 bibliotekārie darbinieki, kuriem ir darbam nepieciešamā kvalifikācija. 

Bibliotēka ir nodrošināta ar nepieciešamajiem tehniskajiem darbiniekiem. 

Visi bibliotekārie darbinieki izgājuši daudzpusīgu apmācību kursu BMGF 65 un Latvijas valsts 

finansētā projekta „Trešais tēvadēls” ietvaros. 

Bibliotēku darba skaitliskie rādītāji (par lasītājiem, apmeklētājiem un izsniegumu) par laika 

posmu no 2007. līdz 2009. gadam apkopoti 9. pielikumā 66 . 

Vidēji gadā bibliotēkās ir 8740 lasītāji. 2009. gadā no kopējā lasītāju skaita vislielākais tas 

bijis OCB - 67,7 %, Madlienas bibliotēkā - 6,4 % un Ogresgala bibliotēkā - 4,6 %. 

Bibliotēkās pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis apmeklētāju skaits - 2008. gadā par 

4,6 %, salīdzinot ar 2007. gadu, bet 2009. gadā - par 14 %, salīdzinot ar 2008. gadu. Tas 

izskaidrojams ar to, ka minētajā laika periodā būtiski uzlabojās bibliotēku materiāli tehniskā bāze, it 

īpaši nodrošinājums ar informācijas tehnoloģijām, kā arī paplašinājās bibliotēku sniegto 

pakalpojumu klāsts, t.sk., bezmaksas internets un bezvadu interneta (WiFi) pieejamība. Vislielākais 

apmeklētāju skaits 2009. bija OCB - 54,2 %, Suntažu pagasta bibliotēkā - 8,1 % un Ogresgala 

bibliotēkā - 7, 4 % no kopējā apmeklētāju skaita (133 4410 apmeklētāji). 

2009. gadā visvairāk izsniegumu no kopējā 337 193 izsniegumu skaita bijis OCB - 74,9 %, 

Madlienas pagasta bibliotēkā - 5,7 % un Ogresgala bibliotēkā - 3,9 %. 

Bibliotēkās krājumu skaits ir nedaudz samazinājies sakarā ar pastiprinātu darbu krājumu 

kvalitātes uzlabošanā - no 85 474 vienībām 2007. gadā līdz 85 090 vienībām 2009. gadā. Aptuveni 

50 % no krājumiem ir OCB, 8,2 % - Madlienas pagasta bibliotēkā un 7,1 % - Ķeipenes pagasta 

bibliotēkā. 

Kopējais grāmatu skaits novada bibliotēkās 2009. gadā bija 147 486. Vislielākais grāmatu 

skaits 2009. gadā bija OCB - 49,4 %, Madlienas un Ķeipenes pagastu bibliotēkās - attiecīgi 8,6 % 

un 6,6 %. Plašāka informācija par bibliotēku krājumu un grāmatu skaitu apkopota 9. pielikumā. 

Bibliotēku finansiālais nodrošinājums (9. pielikums) bibliotēkām ir bijis ļoti atšķirīgs, tas 

izskaidrojams ar pašvaldību kopējo finanšu stāvokli un noteiktajām attīstības prioritātēm, struktūru 

un spēju piesaistīt ārējos finanšu līdzekļus. 

2008. gadā bibliotēkām pašvaldību budžetos piešķirti 431 989 LVL, bet 2009. gadā - 319 332 

LVL. Būtiski samazinājies finansējums bibliotēkām, salīdzinot 2008. un 2009. gada rādītājus, un 

65 Bill and Melinda Gates Foundation 

66 Informācija sagatavota saskaņā ar statistikas atskaitēm par 2007. – 2009. gadu 



tas ir 26 %. Vislielākais finanšu apjoms 2009. gadā ir bijis OCB - 67, 4 %, Madlienas pagasta 

bibliotēkai - 5,3 % un Ogresgala bibliotēkai - 5,1 %. 

Būtiskākās izdevumu pozīcijas pēc 2009. gada budžeta līdzekļu izlietojuma ir bijušas 

atlīdzība (60,4 %), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (15,4 %) un krājumu 

komplektēšana - 7,1 % no kopējiem izdevumiem. 

Būtiski atšķiras bibliotēkām piešķirto līdzekļu apjoms, tos pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju un 

vienu lasītāju. 

2009. gadā vislielākais finansējums uz vienu iedzīvotāju bijis Lauberes pagasta bibliotēkai - 

15,5, LVL, Meņģeles pagasta bibliotēkai - 13,4 LVL un Mazozolu pagasta bibliotēkai - 11,2 LVL. 

Savukārt vismazākais tas bijis OCB - 8,0 LVL, Madlienas, Ogresgala un Ciemupes bibliotēkai - 8,2 

LVL. 

Līdzīga situācija parādās, izvērtējot krājuma eksemplāru skaitu un finansējumu krājuma 

iegādei uz 1 iedzīvotāju un uz 1 lasītāju. 

Bibliotēkas kopumā ir nodrošinātas ar informācijas tehnoloģijām (datori, printeri, skaneri, 

multifunkcionālās iekārtas, kopētāji; programmnodrošinājums, interneta ātrums, WiFi). 

Bibliotēkās kopā ir 118 datori, no kuriem 27 izmanto darbinieki. Praktiski visas bibliotēkas ir 

nodrošinātas ar printeriem, daļai no tām ir kopētāji (kopā 8) un skeneri (kopā 5). Visas bibliotēkas ir 

nodrošinātas ar interneta pieslēgumu un multifunkcionālajām iekārtām. 

Bibliotēkās kopā ir 401 lasītāju vieta, no tām 80 - OCB, 15 - Suntažu un 14 - Madlienas 

pagasta bibliotēkā. Telpu tehniskais stāvoklis ir labs vai ļoti labs sešās bibliotēkās (OCB, 

Madlienas, Ogresgala, Ciemupes, Suntažu un Taurupes bibliotēka), bet apmierinošs pārējās 

bibliotēkās - atsevišķās no tām ir nepieciešams remonts. 

2008. gadā izstrādāts OCB rekonstrukcijas projekts, taču tā realizēšanas iespējas tuvākajā 

nākotnē ir neskaidras. 

Bibliotēku regulāri organizētie pasākumi ir izstādes, tematiski pasākumi, bibliotekārās 

stundas, konkursi, Bibliotēku nedēļa, Grāmatu svētki, Bērnu žūrija, Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa. 

Ogres novadā un arī apkārtējo pašvaldību teritorijās daļa iedzīvotāju bibliotekāros 

pakalpojumus turpina saņemt, izmantojot mobilo bibliotēku jeb bibliobusu. Lai nodrošinātu šī 

pakalpojumu sniegšanu labā kvalitātē arī nākotnē, nepieciešams noslēgt sadarbības līgumus ar 

kaimiņu pašvaldībām, kā arī atjaunot mobilās bibliotēkas materiāli tehnisko bāzi. 

Informācija par bibliotēkām pieejama Ogres Centrālās bibliotēkas mājas lapā www.ocb.lv 

sadaļā „Novadu bibliotēkas”, novada mājas lapā www.ogresnovads.lv , Latvijas bibliotēku portālā 

www.biblioteka.lv, kā arī portālā www.kulturaskarte.lv. 

1.9.5. NEMATERIĀLAIS KULTŪRAS MANTOJUMS 

Kultūras identitātes apzināšanā, nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un 

dokumentēšanā būtiska nozīme ir pašvaldības un privātajām kultūras institūcijām. 

Pēc Ogres novada izveidošanas 2009. gada 1. jūlijā strukturālas izmaiņas skāra daudzas 

pagastu pašvaldību izveidotās kultūras institūcijas, kurām līdz tam bija pašvaldības iestādes 

statuss. 

Saskaņā ar nolikumu 67 Ogres novadā darbojas pašvaldības aģentūra „Ogres novada kultūras 

centrs” un šādas iestādes: Ogres mākslas skola, Ogres mūzikas skola, Ogres novada bērnu un 

jauniešu centrs, Ogres centrālā bibliotēka un Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola 

(informācija par profesionālās ievirzes izglītības iestādēm apkopota 7. nodaļā „Izglītība”). 

Ogres novada kultūras centrs ir daudzfunkcionāla kultūras iestāde, kuras pakļautībā atrodas 

struktūrvienības Ogres kultūras centrs, Ogresgala tautas nams un Ciemupes tautas nams, un tas 

plāno, organizē, koordinē un kontrolē kultūras procesu Ogres un Ogresgala pagasta kultūras 

iestādēs. 

67 Pēc Ogres novada pašvaldības nolikuma 



Katra pagasta teritorijā kā attiecīgās pagasta pārvaldes struktūrvienības darbojas Krapes tautas 

nams, Ķeipenes tautas nams, Lauberes kultūras nams, Madlienas kultūras nams, Mazozolu tautas 

nams, Meņģeles tautas nams, Suntažu kultūras nams un Taurupes tautas nams. 

Viena no kultūras un tautas namu darbības pamatjomām ir nemateriālā kultūras 

mantojuma saglabāšana. Šajās iestādēs ik gadu darbojas ap 13 dažāda veida mākslinieciskie 

kolektīvi (9. pielikums). Apkopotā informācija liecina, ka pakāpeniski samazinās gan kopējais 

kolektīvu, gan dalībnieku skaits tajos. No 2007. līdz 2009. gadam kolektīvu skaits samazinājies par 

13 % jeb 11 kolektīviem, bet dalībnieku skaits tajos attiecīgi par 9,2 % jeb 188 dalībniekiem 68 . 

Vislielākais amatiermākslas kolektīvu un praktiski nemainīgs to dalībnieku skaits ir bijis 

Ogres kultūras centrā - 31 kolektīvs ar vidēji 958 dalībniekiem gadā. Visus gadus nemainīgs 

māksliniecisko kolektīvu skaits, tas ir 9, ir bijis Madlienas un Suntažu kultūras namos. Madlienas 

kultūras namā dalībnieku skaits pakāpeniski ir palielinājies no 159 līdz 206 dalībniekiem, bet 

Suntažu kultūras namā samazinājies tikai 2009. gadā. 

Gandrīz visos kultūras un tautas namos apskatāmajā laika posmā darbojušies bērnu 

kolektīvi, taču to skaits pakāpeniski ir samazinājies - no 24 kolektīviem (dalībnieku skaits 788) 

2007. gadā līdz 19 kolektīviem 2009. gadā (dalībnieku skaits 687). 

No kopējā māksliniecisko kolektīvu skaita ik gadu 16 līdz 18 kolektīvi, no kuriem apmēram 

puse bērnu kolektīvu jeb 12 % no kopējā kolektīvu skaita, ir bijuši maksas kolektīvi. Tajos 

mākslinieciskajās aktivitātēs darbojušies no 530 dalībniekiem 2009. gadā līdz 1075 dalībniekiem 

2008. gadā. Vislielākais maksas kolektīvu skaits ir Ogres kultūras centrā. 

Pašvaldības kultūras un tautas namos darbojas arī interešu pulciņi, to vidējais skaits gadā ir 

10 un ar svārstīgu dalībnieku skaitu. Daļa no tiem, galvenokārt pieaugušajiem, ir maksas pulciņi. 

Pašvaldības iedzīvotāju iesaistīšanos mākslinieciskajos kolektīvos un pārējos kolektīvos 

2009. gadā raksturo 43. attēls. 

43. att. Māksliniecisko kolektīvu un interešu klubu un to kopējais dalībnieku skaits 

kultūras iestādēs 2009. gadā 

Kultūras/ tautas nams 

Kolektīvu un 

klubu skaits 

kopā 

Tai skaitā 

bērnu 

kolektīvi 

Dalībnieku 

skaits kopā 

Tai skaitā 

bērni 

Ciemupes tautas nams 1 0 14 0 

Krapes tautas nams 3 1 33 15 

Ķeipenes tautas nams 6 0 71 0 

Lauberes kultūras nams 7 2 104 36 

Madlienas kultūras nams 10 1 211 52 

Mazozolu tautas nams 1 0 10 0 

Meņģeles tautas nams 8 4 77 56 

Ogresgala tautas nams 8 3 160 106 

Ogres KC 32 8 970 454 

Suntažu kultūras nams 10 1 158 8 

Taurupes tautas nams 4 0 28 0 

Pavisam kopā 90 19 1837 687 

Ņemot vērā iedzīvotāju kopējo skaitu pašvaldībā uz 2009. gada 1. janvāri, var secināt, ka 

augstāk minēto kultūras iestāžu mākslinieciskajos kolektīvos un interešu klubos iesaistīti 4,5 % no 

kopējā iedzīvotāju skaita. Šie dati ir aptuveni, jo nav zināms, cik pašvaldības iedzīvotāju ir 

iesaistījušies mākslinieciskajos kolektīvos citās pašvaldībās, it īpaši Rīgā. 

68 Visi dati par kultūras un tautas namu rādītājiem iegūti no kultūras un tautas namu statistikas atskaitēm 



Kultūras un tautas namu kopējie ieņēmumi 2007. gadā bija 937 818 LVL, 2008. gadā - 1 105 

694 LVL, bet 2009. gadā - 1 089 465 LVL. 

Pēdējie gadi raksturīgi ar to, ka vairākas pašvaldības mērķdotāciju ATR pabeigšanai pilnībā 

vai daļēji izmantoja kultūras un tautas namu rekonstrukcijai un remontdarbu veikšanai (Krapes, 

Meņģeles, Ķeipenes un Lauberes pašvaldības), tādējādi ievērojami palielinot kopējos nozarei 

atvēlētos līdzekļus. Valsts budžeta mērķdotācijas kolektīvu vadītāju darba samaksai par augstiem 

kolektīvu sasniegumiem saņēmuši Ogres novada kultūras centra, Madlienas, Suntažu un Lauberes 

kultūras namu kolektīvu vadītāji. 

75 līdz 84 % (attiecīgi 2009. un 2007. gadā) budžeta ieņēmumu veidoja pašvaldības budžeta 

līdzekļi, bet citi ieņēmumi no 13 līdz 23 % gadā. Citus ieņēmumus veido ieejas maksas - ne vairāk 

kā 3,6 % (2008. gadā) un maksas pakalpojumi - līdz 6,5 % gadā (2008. gadā). 

No kopējiem budžeta izdevumiem kultūras un tautas namiem visvairāk izlietoti Ogres 

kultūras centrā (2007. gadā - 59,7 %, 2008. gadā - 61 %, 2009. gadā - 46,4 %), Suntažu kultūras 

namā (2007. gadā - 7,7 %, 2008. gadā - 8,5 %, 2009. gadā - 5,8 %). Ieguldītās investīcijas kultūras 

un tautas namu rekonstrukcijā būtiski ietekmējušas kopējo līdzekļu izlietojumu, tādējādi 2008. gadā 

ievērojami pieaug Mazozolu tautas nama izdevumu īpatsvars 2008. gadā (6,6 %) un Meņģeles 

tautas nama izdevumu īpatsvars 2009. gadā (17,2 %). 

Kopējo izdevumu struktūru atspoguļo 44. attēls. 

Izdevumi 

44. attēls. Kultūras un tautas namu kopējo izdevumu struktūra 

Kopā 

LVL 

2007. gads 2008. gads 2009. gads 

% no Kopā % no Kopā 

kopējiem LVL kopējiem LVL 

izdevumiem izdevumiem 

% no 

kopējiem 

izdevumiem 

Atlīdzība 333379 35,9 475254 41,9 371217 34,3 

VSAOI 74038 8,0 110758 9,8 88835 8,2 

Ēku remonts 174533 18,8 76966 6,8 263226 24,3 

Pamatlīdzekļu 

iegāde 

Komunālie 

maksājumi 

Pārējās 

izmaksas 

36353 3,9 16000 1,4 16342 1,5 

78243 8,5 89536 7,9 117200 10,8 

230977 24,9 364815 32,2 225285 20,9 

Dati par kultūras iestāžu un struktūrvienību izdevumiem uz vienu attiecīgās teritorijas 

iedzīvotāju būtiski atšķiras. Vidēji novadā (neskaitot vienreizējās investīcijas) 2007. gadā uz vienu 

iedzīvotāju iepriekš minētajās iestādēs izlietoti 23,26 LVL, 2008. gadā - 28,12 LVL, bet 2009. gadā 

- 26,29 LVL. 2007. gadā vismazāk līdzekļu uz vienu pašvaldības iedzīvotāju ir bijis Krapes tautas 

namā - 7,08 LVL, bet visvairāk - 40,01 LVL - Mazozolu tautas namā. Savukārt 2009. gadā 

vismazākie finanšu līdzekļi ir bijuši Taurupes tautas namam (5,14 uz iedzīvotāju), bet vislielākie - 

Ķeipenes tautas namam - 32,68 LVL uz iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka šos datus būtiski ietekmējusi 

katras pašvaldības finanšu vadība un, iespējams, daļa no kultūras un tautas namu izdevumiem 

attiecināmi uz citām izdevumu pozīcijām, jo vairākas kultūras institūcijas atrodas ēkās kopā ar 

citām iestādēm vai struktūrvienībām. 

Kultūras un tautas namos strādājošo skaits 2007. un 2008. gadā ir bijis praktiski nemainīgs 

(145 darbinieki), bet 2009. gadā tas samazinājies līdz 135 darbiniekiem. Nemainīgs visos gados ir 

iestāžu un struktūrvienību vadītāju skaits - 12. 2007. un 2008. gadā ir bijis vienāds speciālistu skaits 

- 76 (ap 50 % no kopējā darbinieku skaita), bet 2009. gadā tas samazinājies līdz 68. Nedaudz ik 

gadu mainījies pārējo darbinieku skaits, un 2009. gadā tie bija 55 darbinieki. Apmēram 50 % no 

kopējā strādājošo skaita ir bijis Ogres kultūras centrā, ap 10 % Madlienas un 10 % Suntažu kultūras 



namā. Atšķirībā no citām pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām un, ņemot vērā kultūras darba 

specifiku, vairāk nekā puse no darbiniekiem nav nodarbināti pamatdarbā, 2009. gadā šis rādītājs 

sasniedz 54,1 %. 

Īpašas atšķirības vērojamas vidējā atlīdzībā vadītājiem, speciālistiem un pārējiem 

darbiniekiem starp visām novada kultūras institūcijām, tāpēc iegūtā informācija jāanalizē papildus. 

Piemēram, pat neņemot vērā viszemāko un visaugstāko atlīdzību vidēji mēnesī, 2009. gadā vadītāju 

grupā tā atšķiras piecas reizes, speciālistiem - 4,7 reizes, bet pārējiem darbiniekiem - divas reizes. 

Lai veiksmīgi nodrošinātu kultūras pasākumu norisi, visos pagastos ir uzcelti kultūras vai 

tautas nami. Vidēji vietu skaits zālēs svārstās no 200 līdz 300, visvairāk vietu ir Ogres kultūras 

centra zālē - 670, bet vismazāk Taurupes tautas namā - 100. Mazās un citas zāles ir Lauberes, 

Madlienas, Suntažu kultūras namos (papildus ap 250 vietām) un Ogres kultūras centrā. 

Brīvdabas estrādes vai deju grīdas ir Lauberē, Madlienā un Suntažos (abas skaitliski 

ietilpīgākās estrādes pagastos), kā arī Taurupē, bet to tehniskais stāvoklis praktiski visās vietās ir 

neapmierinošs vai daļēji apmierinošs. Ogres pilsētā estrāde ir privātīpašums, tajā pēdējos gados 

praktiski nenotiek pašvaldības organizēti pasākumi. 

Materiāli tehniskā nodrošinājuma ziņā kopīgas problēmas ir kinofilmu demonstrēšanā, jo 

praktiski nekur nav atbilstošas aparatūras. Apkopotie dati liecina, ka problemātisks ir skatuvju 

aprīkojums - nepilnīgs skaņas un gaismas aprīkojums, neapmierinošs skatuvju grīdas segums. 

Būtiski atzīmēt, ka lielai daļai māksliniecisko kolektīvu ir stipri nolietojušies tautas tērpi vai to nav 

vispār. 

Pašreizējā Ogres novada mākslinieciskie kolektīvi aktīvi iesaistījušies dažādās 

mākslinieciskajās aktivitātēs, to priekšnesumi ir neatņemama valsts un pašvaldības svētku 

sastāvdaļa. 

Īpaši jāatzīmē kolektīvu dalība Vispārējos Latviešu Dziesmu un deju svētkos. 2008. gada 

XXIV Vispārējos Latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkos piedalījās 28 mākslinieciskie kolektīvi - 

8 kori, 15 deju kolektīvi, 2 pūtēju orķestri, 2 vokālie ansambļi un viena lietišķās mākslas studija. 

Vislielākais kolektīvu skaits šajos svētkos bija no Ogres kultūras centra - 13, no Suntažu kultūras 

nama - 6 kolektīvi, Madlienas kultūras nama - 6 kolektīvi. Lauberes kultūras nams svētkos 

piedalījās ar diviem kolektīviem, bet Ķeipenes tautas nams ar vienu kolektīvu. 

Kā tradicionālie kultūras un tautas namu organizētie pasākumi jāmin pilsētas un pagastu 

dienas (Ogre, Suntaži, Madliena, Ķeipene), festivāli un konkursi (pūtēju orķestru festivāls „Brīze”, 

Mūzikas svētki, sporta deju konkurss „Sveču gaismā” Ogrē, Suntažu pagasta dziesmu svētki, 

mākslinieku plenērs Ķeipenē, ražas svētki Meņģelē un c.), gadskārtu un ieražu svētki. 



1.10. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI UN SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA 

1.10.1. SOCIĀLĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS 

Pēdējo gadu straujais bezdarba līmeņa pieaugums, iedzīvotāju maksātspējas pazemināšanās, 

migrācija un citi faktori ir ietekmējuši sociālo situāciju novadā. 

Pašvaldības budžeta līdzekļi sociālajiem pabalstiem no 2009. gada līdz 2010. gadam 

pieauguši no 760 424 LVL līdz 1 211 481 LVL jeb par 159,3 %. Turpina pieaugt arī sociālo 

dienestu klientu skaits un sociālo palīdzību saņēmušo personu skaits. Tas liecina par sociālās 

situācijas pasliktināšanos. Informācija par izmaksāto sociālu pabalstu dinamiku apkopota 10. 

pielikumā. 

Lai nodrošinātu likumā „Par pašvaldībām” noteikto autonomu funkciju izpildi sociālajā 

jomā, pašvaldība ir izveidojusi 4 sociālos dienestus - Ogres, Madlienas, Suntažu un Taurupes 

sociālos dienestus, līdz ar to katrā Ogres novada teritoriālajā vienībā ir nodrošināts normatīvo aktu 

prasībām atbilstošs sociālā darba pakalpojums. 

Sociālo pakalpojuma un sociālās palīdzības likumā 10. pantā noteikta norma, ka uz 1000 

iedzīvotājiem jābūt 1 sociālā darba speciālistam. Ogres novadā kopumā uz 1 sociālā darba 

speciālistu ir 1188 iedzīvotāji, bet Ogres pilsētā un Ogresgalā - viens sociālā darba speciālists uz 

1300 iedzīvotājiem. Tas liecina, ka vēl joprojām trūkst kvalificētu sociālā darba speciālistu. 

Katrs no četriem novada sociālajiem dienestiem veic profesionālu sociālo darbību: 

1) palīdz personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot 

savu spēju funkcionēšanu; 

2) administrē pašvaldības budžeta līdzekļus, kas piešķirti sociālo pakalpojumu un sociālās 

palīdzības sniegšanai; 

3) sniedz sociālo atbalstu ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī 

audžuģimenēm un aizbildņiem; 

4) sniedz sociālos pakalpojumus vai organizē to sniegšanu personām, kurām ir sociālās 

funkcionēšanas vai pašaprūpes traucējumi, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes 

locekļiem, invalīdiem, pensijas vecuma personām, personām ar garīga rakstura 

traucējumiem un citām personu grupām, kurām tas nepieciešams; 

5) sniedz sociālo palīdzību trūkumā nonākušām personām; 

6) iesaista klientus savu problēmu risināšanā, sekmē atbalsta un pašpalīdzības grupas 

veidošanu un darbību; 

7) novērtē sociālā dienesta administrēto un pašvaldības finansēto sociālo pakalpojumu un 

sociālās palīdzības kvalitāti, informē iedzīvotājus par sociālajiem pakalpojumiem un 

sociālo palīdzību. 

1.10. 2. OGRES SOCIĀLAIS DIENESTS UN TĀ STRUKTŪRVIENĪBAS 

Saskaņā ar Ogres novada pašvaldības Ogres sociālā dienesta nolikumu sociālais dienests ir 

pašvaldības iestāde, kuras sastāvā ietilpst vairākas nodaļas un struktūrvienības, un tajā kopumā 

nodarbināti 48 darbinieki. Ogres sociālais dienests sniedz sociālo palīdzību un sociālos 

pakalpojumus Ogres pilsētā un pakalpojumu centros Ogresgalā un Ciemupē. Ogres sociālajā 

dienestā, atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam, ir nodrošināti sociālās 

palīdzības, sociālā darba, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi. 

Sociālās palīdzības speciālistu uzdevums ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā 

nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām (personām) ģimenēm, lai apmierinātu to 

pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā. Sociālās 

palīdzības speciālisti izvērtē un piešķir valsts un pašvaldību normatīvajos aktos noteiktos pabalstus. 

Sociālās palīdzības speciālisti sniedz iedzīvotājiem nepieciešamo informāciju par dokumentu 



aizpildīšanas kārtību un nepieciešamajiem dokumentiem iesnieguma izskatīšanai, konsultē sociālo 

pakalpojumu saņemšanas jautājumos, kā arī veido datu bāzi par ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām 

personām. Kopumā sociālā dienestā ir nodrošināti 13 sociālo pabalstu veidi. 

Sociālo pakalpojumu attīstība ir būtisks Latvijas sociālās politikas mērķis, kā arī svarīgs 

priekšnoteikums mazaizsargāto grupu sociālās atstumtības mazināšanai. Sociālā darba mērķis ir 

palīdzēt personai vai ģimenei noteikt, atrisināt vai mazināt sociālās problēmas, attīstot pašas 

personas vai ģimenes resursus un iesaistot atbalsta sistēmas. Ogres sociālajā dienestā tiek sniegti 

vairāki pakalpojumi: 

1) sociālā darba pakalpojums ģimenēm ar bērniem; 

2) sociālās aprūpes pakalpojumi; 

3) sociālās rehabilitācijas pakalpojumi. 

Atbalsta nodaļā ģimenēm ar bērniem sociālo darbu ģimenēm ar bērniem veic 3 sociālie 

darbinieki Ogres pilsētā, bet no 2008. gada 1 sociālais darbinieks strādā pakalpojumu centrā 

Ogresgalā un Ciemupē; Ogres novada sociālajā dienestā darbu uzsācis arī psihologs, veicot 

psihodiagnostiku un psiholoģisko konsultēšanu sociālā riska ģimenēm. 2010. gadā darbu atbalsta 

nodaļā uzsācis arī sociālais aprūpētājs, kurš pilnveido ģimeņu dzīvesprasmes. Kopējais lietu skaits 

vidēji mēnesī 2008. gadā bija 76, 2009. gadā - 77, bet 2010. gadā - 83. 

Lai sekmīgi risinātu ģimenes multiproblēmas (vecāku alkoholismu, narkomāniju, bērnu 

pamešanu novārtā, nevērīgu vecāku attieksmi pret bērniem, kā arī vecāku neizglītotību) un sekmētu 

šo ģimeņu sociālo un psiholoģisko atveseļošanos, sociālajam darbiniekam jāveic pasākumu 

kopums, kas uzlabotu ģimenes funkcionēšanas apstākļus, palīdzētu personām, ģimenēm atjaunot 

savu spēju sociāli funkcionēt. 

Sociālās aprūpes nodaļas mērķis ir sniegt sociālās aprūpes un rehabilitācijas 

pakalpojumus, lai stabilizētu, atjaunotu, uzlabotu vai uzturētu personas sociālās funkcionēšanas 

spējas un iekļaušanos sabiedrībā. Sociālās aprūpes nodaļā strādā 2 sociālie darbinieki - vadītājs un 

darbinieks, kurš piegādā siltas pusdienas mājās. Sociālās aprūpes nodaļas sniedz šādus 

pakalpojumus: 

1) aprūpe mājās; 

2) silto pusdienu piegāde. 

Aprūpe mājās var būt pastāvīga vai pagaidu. Aprūpi mājās var saņemt tās personas Ogres 

pilsētā, Ogresgala pagastā, kuras vecuma, garīgu vai fizisku traucējumu dēļ, slimības laikā vai 

atveseļošanās periodā nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurām nav 

likumīgu apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt nepieciešamo palīdzību. 

Šo pakalpojumu skaits un tiem izlietotie pašvaldības budžeta līdzekļi pieaug ar katru gadu. 

2005. gadā pakalpojumu saņēma 17 klienti, 2006. - 20, 2007. - 25, 2008. - 36 un 2009. - 47 klienti. 

Pakalpojumu nodrošina sociālie aprūpētāji, kuri slēdz līgumu ar sociālo dienestu, bet 2009. gadā - 

arī izmaksājot pabalstu aprūpējamai personai. 2010. gadā NVA projekta ietvaros sociālās aprūpes 

pakalpojuma sniegšanā iesaistījās bezdarbnieki ar 100 Ls stipendiju. 

Silto pusdienu piegāde ir pakalpojums, kuru nodrošina Ogres pilsētas iedzīvotājiem. Sociālā 

dienesta darbinieks piegādā pusdienas klientiem mājās, izmantojot sociālā dienesta autotransportu. 

Vidēji mēnesī šo pakalpojumu izmanto ap 20 klientu. 

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ilgstošas aprūpes un 

sociālās rehabilitācijas institūcijā pašvaldība nodrošina vidēji 20 klientiem gadā. 

Valsts sociālās aprūpes centros ir nodrošināti pakalpojumi pilngadīgām personām ar 

smagiem garīga rakstura traucējumiem, neredzīgām personām, bērniem ar garīga rakstura 

traucējumiem, bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz 2 gadu vecumam. 

Sociālās aprūpes nodaļa šajā jomā saņem vidēji 13 iesniegumus gadā, bet pakalpojumu saņem 

vidēji 8 personas gadā. 

Nodaļas darbinieki veic klientu sociālo funkcionēšanas spēju atjaunošanu un uzlabošanu, lai 

sekmētu klientu iekļaušanos sabiedrībā. Tas ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums klientiem, 

kuriem nepieciešama palīdzība dažādu dokumentu kārtošanā, invaliditātes grupu kārtošanā, dzīves 



apstākļu uzlabošanā, konfliktsituāciju ģimenē un ar kaimiņiem risināšanā, sociālo prasmju 

attīstīšanā un sadzīves jautājumu risināšanā. 

Sociālo rehabilitāciju sociālajā dienestā veic 3 darbinieki - viens speciālists strādā ar klientu 

rehabilitācijas plānu sastādīšanu, nosūta uz rehabilitācijas iestādēm. Divi ielu sociālie darbinieki 

strādā ar narkotisko vielu atkarīgiem cilvēkiem. Sociālā rehabilitācija nodrošina personas 

funkcionālo spēju uzlabošanu, atjaunošanu, mazina invaliditātes, darbnespējas, brīvības 

atņemšanas, soda izciešanas, atkarības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas 

dzīvē. 

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidi ir: 

1) sociālās rehabilitācijas plāna sastādīšana, lēmumu pieņemšana par ievietošanu valsts 

sociālās rehabilitācijas institūcijās un programmās; 

2) medicīniskā rehabilitācija bērniem un pieaugušajām personām (medicīnisko rehabilitāciju 

veic 1 medmāsa – masiere. Rehabilitācijā ietilpst masāžas un fizikālās procedūras. Vidēji 

gadā veiktas 1600 masāžas kursu procedūras un 1500 fizikālās procedūras); 

3) sociālais darbs ar narkotisko un psihotropo vielu atkarīgajām personām(ielu sociālais 

darbinieks veic šļirču apmaiņu, profilaktiskos pasākumus). 

1.10.2.1. Dienas centrs „Saime” 

Dienas centra personām ar garīga rakstura traucējumiem „Saime” mērķis ir nodrošināt 

sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un 

brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīgās attīstības traucējumiem, lai radītu pēc iespējas 

lielāku personas pašnoteikšanos un pēc iespējas pilnīgāku integrāciju sabiedrības dzīvē. Centra 

darbībai ir jāveicina personu ar garīga rakstura traucējumiem dzīvošana ārpus stacionāra tipa 

iestādēm, atbalstot tās ģimenes, kuras vēlas pašas uzturēt un aprūpēt šādas personas. 

Centru apmeklē cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kas sasnieguši 16 gadu vecumu un 

kuriem ir I vai II invaliditātes grupa. 2009. gadā centru apmeklēja 25 līdz 30 klienti. 

Dienas centrs katru darba dienu saviem klientiem piedāvā dažādas nodarbības: vizuālā 

māksla, sporta nodarbības, veselības mācība, garīgā stunda, sarunas par ticību, datornodarbības, 

floristika, mūzika, mūzikas terapija, rokdarbi, aušana, pašaizstāvības grupa, mājturība. Centrs 

klientiem organizē teātra, kino, muzeju, operas un baleta teātra apmeklējumus, konferences un 

nometnes, ekskursijas. 

Lielāko daļu nodarbību vada dienas centra darbinieku komanda ar atbilstošu izglītību un 

darba kvalifikāciju - divi sociālie darbinieki, divi audzinātāji un vadītājs. 

1.10.2.2. Krīzes centrs „Laipas” 

Krīzes centra vardarbībā cietušajiem bērniem “Laipas” uzdevums ir nodrošināt krīzes 

situācijā nonākušajiem bērniem vecumā no 5 līdz 15 gadiem nepieciešamo diennakts psiholoģisko 

palīdzību, sociālo rehabilitāciju, drošu naktsmītni un tiesību aizsardzību. Krīzes situācijās 

patvērumu saņem sievietes ar jaunākiem bērniem, kā arī jaunieši līdz 18 gadu vecumam. 

Sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām krīzes centrs veic sociālās atveseļošanas darbu 

ar bērna ģimenes locekļiem, lai palīdzētu pārvarēt esošās problēmas un bērns ar iespējami mazāku 

psiholoģisko traumu varētu integrēties sabiedrībā. Nepieciešamības gadījumā, ja bērns ir cietis no 

vardarbības ārpus ģimenes, krīzes centra speciālisti sniedz arī ambulatoru palīdzību. 

Krīzes centrā ir 10 uzturēšanās vietas. Ik gadus krīzes centrā rehabilitācijas pakalpojumus 

saņem ap 50 bērnu. 

Gadījumos, kad tiesvedībā ir uzsākti kriminālprocesi par prettiesisku izturēšanos pret bērnu, 

krīzes centra psihologa klātbūtnē krīzes centrā notiek bērna nopratināšana. 

Aktuāla kļūst vardarbībā cietušo sieviešu problēmu risināšana. Krīzes centrā griežas aizvien 

vairāk sieviešu ar lūgumu sniegt viņām un bērniem patvērumu un atbalstu, bet krīzes centra darbība 

nav vērsta uz vardarbībā cietušo sieviešu rehabilitāciju. Neraugoties uz to, pēdējā gada laikā krīzes 



centrs nodrošināja patvērumu un psiholoģisko rehabilitāciju 3 sievietēm un viņu nepilngadīgajiem 

bērniem. Pieprasījums pēc šāda veida pakalpojuma ir pieaudzis, taču telpu un nepieciešamo 

speciālistu trūkuma dēļ krīzes centrs nevar nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu arī 

personām, kuras varētu būt cietušas no cilvēku tirdzniecības. 

1.10.2.3. Ģimenes atbalsta dienas centrs 

Ģimenes atbalsta dienas centra (turpmāk tekstā - Ģimenes centrs) uzdevums ir nodrošināt 

bērnu un jauniešu vecumā no 5 līdz 18 gadiem uzturēšanos Ģimenes centrā laika posmā no plkst. 

11 līdz 19, izņemot sestdienas un svētdienas, organizējot sociālā riska ģimeņu bērnu un jauniešu 

brīvo laiku, kontekstā risinot ģimeņu sociālās problēmas un sadarbībā ar valsts un pašvaldības 

institūcijām sekmējot šo ģimeņu atveseļošanos. 

Ģimenes centra darbībai izvirzīti vairāki mērķi: radīt gaisotni, kurā bērns justos uzklausīts, 

saprasts un pieņemts; sniegt sociālpedagoģisko un psiholoģisko palīdzību bērniem, jauniešiem un 

viņu vecākiem; veicināt sadarbību ar tiesībsargājošajām institūcijām, valsts un sabiedriskajām 

organizācijām; sekmēt ģimenes kustību par dzīvi, brīvu no atkarības vielām; integrēt bērnu 

sabiedrībā un organizēt izglītojošās un atbalsta grupas bērniem un viņu vecākiem. 

Ģimenes centra apmeklējums ir ļoti liels, piemēram, 2007. gadā reģistrēti 7224 apmeklētāji 

(vidēji dienā ap 40 bērnu un jauniešu). 2008. gadā Ģimenes centram piešķīra papildu telpas Grīvas 

prospektā 4a, kur uzturas bērni no 5 līdz 12 gadiem. Ģimenes centrā Meža prospektā 9 uzturas bērni 

no 12 līdz 18 gadiem. Līdz ar to audzinātājas darba procesu var organizēt vieglāk un kvalitatīvāk 

gan tematiskā, gan saturiskā ziņā, tādējādi uzlabojot bērna attīstības un iemaņas savstarpējās 

komunikācijas veidošanas procesu. 

Ģimenes centrā var saņemt sociālā pedagoga un psihoterapeita palīdzību. 

1.10.2.4. Jaunatnes veselības centrs 

Jaunatnes veselības centrā (turpmāk tekstā - JVC) strādā 2 sociālie darbinieki jauniešu 

konsultēšanai un preventīvam darbam ar skolu jauniešiem. Ir izstrādātas nodarbību tematiskās 

programmas, metodiskā bāze, videotēka ar mērķi informēt un izglītot Ogres novada iedzīvotājus, 

īpaši jauniešus, par reproduktīvo, seksuālo un garīgo veselību. 

Ogres JVC darbības pamatvirzieni ir jauniešu izglītošana par seksuālo, reproduktīvo un 

garīgo veselību - nodarbības jauniešu grupām (no 1. klases līdz 12. klasei); individuālās 

konsultācijas, brīvprātīgo jauniešu grupu aktivitātes (diskusijas, akcijas, konkursi, nodarbības, u.c.); 

informatīvo pasākumu organizēšana: semināri, lekcijas, nometnes utt. atkarīgo jauniešu (alkohola, 

narkotiku, azartspēļu) atbalsta grupas, nodarbības un tikšanās jaunajām māmiņām. 

Gada laikā Ogres JVC apmeklē apmēram 3000 pusaudžu un jauniešu. 

1.10.3. MADLIENAS SOCIĀLAIS DIENESTS 

Madlienas sociālā dienesta darbība novadā ir turpinājums iepriekšējam darbam, jo sociālais 

dienests Madlienā bija izveidots 2002. gadā. No 2010. gada Madlienas sociālais dienests strādā 

plašākā mērogā, apkalpojot arī Ķeipenes un Krapes pagastā deklarētās personas. 

Madlienas sociālajā dienestā strādā sociālā dienesta vadītāja, divi sociālie darbinieki, sociālās 

palīdzības organizatore, divas aprūpētājas mājās. 

Lielākajai daļai sociālā dienesta darbinieku ir atbilstoša profesionālā izglītība, savukārt 

sociālās aprūpētājas darbam nepieciešamās zināšanas ir apguvušas un vairākkārt tās papildinājušas 

kursos. 

Klientu apkalpošana notiek Madlienas sociālajā dienestā un klientu apkalpošanas punktos 

Krapē reizi nedēļā un Ķeipenē divas reizes nedēļā. 



Sociālā palīdzība. Sociālā dienesta lēmums par personas (ģimenes) atzīšanu par trūcīgu vai 

maznodrošinātu dod iespēju iedzīvotājiem saņemt sociālo palīdzību. Tā kā sociālo dienestu 

izsniegtā attiecīgā izziņa dod iespēju iedzīvotājiem saņemt medicīnas pakalpojumus un 

kompensējamos medikamentus ar atlaidēm, iedzīvotāji daudz aktīvāk apmeklē sociālo dienestu, lai 

izvērtētu savus ienākumus un materiālo stāvokli. 

Salīdzinot pieprasījumu pēc pabalstiem pirms pieciem gadiem un 2009. gadā, ievērojami 

pieaudzis pabalstu saņēmēju skaits un izmaksāto pabalstu apjoms. Sakarā ar krīzes radīto lielo 

bezdarbu valstī pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai 

turpina pieaugt, jo vairāk tādēļ, ka šobrīd ir atviegloti noteikumi personu (ģimeņu) atzīšanai par 

trūcīgām (saskaņā ar Ogres novada saistošajiem noteikumiem atsevišķi kredītsaistību veidi netiek 

ņemti vērā). 

Madlienas pagastā iedzīvotājiem vienmēr ir bijusi iespēja saņemt LR likumdošanas aktos 

noteikto sociālo palīdzību, jo šīm mērķim piešķirtais finansējums ir bijis pietiekams. Likumdošanā 

paredzētos sociālās palīdzības pabalstus iepriekšējos gados ir izmaksājusi arī Ķeipenes pašvaldība, 

bet ne vienmēr to piešķiršanā ir ievērotas normatīvo aktu prasības. 

2010. gadā sociālajā dienestā ir palielinājies apmeklētāju skaits, tāpēc pieaudzis veicamo 

darba apjoms - sociālajiem darbiniekiem ir jāiesaistās arī iedzīvotāju apkalpošanā, pieņemot 

iesniegumus ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai un pabalstiem, kā arī nosakot līdzdarbības 

pienākumus klientiem. Līdz ar to sociālie darbinieki nevar visu laiku veltīt savam tiešajam 

sociālajam darbam un aktīvi strādāt ar sociālajiem gadījumiem. 

Šobrīd nav iespējams nodrošināt sociālo darbinieku specializāciju - to, ka viens sociālais 

darbinieks strādā ar ģimenēm un bērniem, cits - ar pieaugušām personām. Apkalpojamā teritorija ir 

pārāk liela, lai būtu iespējams regulāri strādāt ar sociālajiem gadījumiem, šādi dalot pienākumus. 

Viens no sociālo pakalpojumu veidiem, kas nodrošināts Madlienas sociālā dienesta darbības 

teritorijā, ir sociālā aprūpe. Katrā pagastā arī līdz šim ir izvērtētas iedzīvotāju vajadzības un 

nodrošināts atbilstošs aprūpes pakalpojums, visbiežāk - aprūpe mājās. Ķeipenes pagastā ir izveidots 

aprūpes dzīvoklis, kurā iespējams ievietot personas tajos gadījumos, kad ir vajadzīga aprūpe un 

dzīves apstākļu uzlabošana, kā arī tad, ja aprūpi nevar nodrošināt, jo personas dzīves vieta ir pārāk 

nomaļā vietā. Aprūpes dzīvoklis dod iespēju sniegt palīdzību iedzīvotājiem veļas mazgāšanā un 

personiskās higiēnas nodrošināšanā. 

Aprūpi mājās Madlienas sociālā dienesta apkalpošanas teritorijā nodrošina divas aprūpētājas, 

kurām ir attiecīgos kursos iegūtas zināšanas. 

Krapes pagastā trim personām aprūpi mājās nodrošina trīs aprūpētājas, ar kurām par aprūpi 

vienojušies paši aprūpējamie, jo šīs personas dzīvo pārāk tālu no centra, lai sociālā dienesta 

aprūpētājs varētu regulāri veikt aprūpi. 

Gadījumos, kad personām nepieciešamā aprūpe pārsniedz to līmeni, ko var nodrošināt 

aprūpētājs mājās, un personām ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība un mediķu palīdzība, dienests 

risina jautājumu par klienta aprūpi ilgstošas sociālās rehabilitācijas institūcijā. 

Madlienā ir sociālā māja „Doktorāts”, kas 2010. gada sākumā ieguvusi šo statusu, un tā dos 

iespēju personām ar zemiem ienākumiem īrēt apdzīvojamo platību pēc atvieglotiem noteikumiem. 

2010. gadā atvieglojumi piešķirti 14 personām. 

Sociālajā mājā 2010. gadā dzīvoja 15 ģimenes, to kopējais ģimenes locekļu skaits bija 26. 

Madlienas pagastā ir arī vairāki sociālie dzīvokļi. 

Madlienas sociālais dienests sniedz arī ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus bērniem, 

izmantojot Lauberes bērnunama un audžuģimeņu pakalpojumus. 

Madlienas sociālā dienesta apkalpojamās teritorijas četri bērni 2010. gadā ir pabijuši krīzes 

centrā „Laipas”, no tiem divi bērni saņēmuši sociālās rehabilitācijas kursu pēc vardarbības 

ģimenē. Madlienas sociālā dienesta sociālie darbinieki veido sociālās rehabilitācijas plānus gan 

bērniem, gan pieaugušajām personām, veicot sociālo darbu ar personām pēc atbrīvošanās no 

apcietinājuma, atkarību (visbiežāk alkohola atkarības) gadījumos, kā arī bērniem, kuri izdarījuši 

likumpārkāpumus un reģistrēti nepilngadīgo uzskaitē. Tomēr šajos gadījumos noteicošā ir klienta 

motivācija izmaiņām. Visbiežāk alkohola atkarīgie, kuriem sociālais dienests sniedzis palīdzību 



krīzes brīžos, aprobežojas ar detoksikāciju ārstniecības iestādēs. Valstī būtu nepieciešams noteikt 

gadījumus, kad personām nosakāms obligāts rehabilitācijas kurss, lai atbrīvotos no atkarībām. 

Parasti gadījumos, kad ģimenē viens no pieaugušajiem ir vardarbīgs, palīdzība tiek sniegta 

cietušajiem, bet nav līdzekļu, lai piesaistītu speciālistus darbam ar varmāku. 

Madlienas pagastā vienmēr atbalstīta biedrību un iedzīvotāju interešu grupu veidošanās un 

darbība, šim nolūkam katru gadu piešķirti līdzekļi. Biedrība „Otrās mājas” pulcē pensijas vecuma 

iedzīvotājus, personas ar invaliditāti un veic daļējas dienas centra funkcijas, jo noteiktās dienās 

dalībniekiem ir iespēja apgūt dažādas praktiskas iemaņās, noklausīties lekcijas, utt. Ir izveidojušās 

interešu grupas „Dāle”, „Madaras”, aktīvi ir makšķernieki. 

Madlienas sociālajam dienestam ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Suntažu sanatorijas 

internātskolu, līdz ar to dienests ir savlaicīgi informēts par problēmām, tomēr profilakses darbs ar 

bērniem, kuri mācās internātskolās, ir apgrūtināts, jo bērnus reti var satikt. 

Sociālā dienesta darbu atvieglo iespēja novadā izmantot pakalpojumus, kas pieejami Ogres 

iedzīvotājiem. Visnozīmīgākais ir krīzes centra pakalpojums, jo nodrošina sociālo rehabilitāciju 

bērniem pēc vardarbības. 

Sociālo darbu ar klientiem apgrūtina neērtā sabiedriskā transporta kustība, iedzīvotāju 

nepietiekamais informētības līmenis sociālajā jomā, kā arī klientu ierobežotie finanšu līdzekļi. 

1.10.4. SUNTAŽU SOCIĀLAIS DIENESTS 

Suntažu sociālais dienests, kas izveidots 2010. gada 1. janvārī, normatīvajos aktos noteiktās 

funkcijas nodrošina Suntažu un Lauberes pagastā. 

Sociālo darbu veic divi sociālā darba speciālisti. Viens darbinieks strādā Suntažu pagastā 

(dienesta vadītājs ir arī sociālā darba speciālists) un otrs - Lauberes apkalpošanas centrā. 

Sociālā darba speciālisti pieņem iedzīvotāju iesniegumus, izvērtē, informē klientus par 

palīdzības saņemšanas iespējām, veido datu bāzi, veic apsekošanu dzīves vietās, piešķir 

likumdošanā noteiktos pabalstus. 

Sociālā darba ar ģimenēm ar bērniem veikšanai nav atsevišķa darbinieka, plānots, ka tas 

darbu varētu uzsākt 2010. gada otrajā pusē. Dienests sadarbojas ar skolām, klašu audzinātājiem, 

skolu psihologiem, bāriņtiesu un policiju, Ogres nepilngadīgo lietu inspekcijas darbiniekiem. 

Sociālās aprūpes mājās darbu veikšanai atsevišķa darbinieka nav. Dienests slēdz līgumus 

par atsevišķu personu aprūpi, kā arī organizē personu ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes 

institūcijās, specializētājās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, risina garīgi slimo personu 

sociālās problēmas, sadarbojas ar ārstniecības iestādēm. Vidēji mēnesī 9 aprūpējamās personas 

saņem arī aprūpes pabalstu. Vidēji gadā 4 cilvēki atrodas ilgstošas aprūpes institūcijās. 

Suntažu pagastā ir izveidots viens sociālais dzīvoklis, kurā dzīvo 3 maznodrošinātas personas. 

1.10.5. TAURUPES SOCIĀLAIS DIENESTS 

Taurupes sociālais dienests nodrošina sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu 

Mazozolu, Meņģeles un Taurupes pagasta iedzīvotājiem. 

Taurupes sociālajā dienestā strādā divi sociālie darbinieki, septiņi aprūpētāji (trīs Mazozolos, 

trīs Taurupē un viens Meņģelē) un dienesta vadītāja, kura ir arī sociālais darbinieks Mazozolos. 

Dienesta apkalpojamajā teritorijā testētos pabalstus saņem vairāk kā 1500 cilvēku, pabalstos 

izmaksātās summas ir ap 56 000 LVL gadā. 

Sociālo darbu ģimenēm ar bērniem veic sociālie darbinieki. No 2010. gada Ogres novada 

Mazozolu pamatskolā un Taurupes vidusskolā darbu uzsācis arī sociālais pedagogs. 

Lai varētu kvalitatīvi veikt sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem, būtu nepieciešams vismaz 

vēl viens sociālais darbinieks. Ņemot vērā sociāli nelabvēlīgos apstākļus, nepieciešams sociālais 

darbinieks uz vietas katra pagasta teritorijā, lai operatīvi un profesionāli risinātu šo ģimeņu 

problēmas. 



Sociālo rehabilitāciju Taurupes sociālajā dienestā veic sociālie darbinieki. Speciālisti strādā 

ar klientu rehabilitācijas plānu sastādīšanu, nosūta uz rehabilitācijas iestādēm. 

Sociālā aprūpe mājās ir nodrošināta personām, kas vecuma, garīgas attīstības vai fiziska 

rakstura traucējuma dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi pašu spēkiem. 

Pašvaldība slēdz atsevišķus līgumus ar aprūpētājiem, kuri sniedz šo pakalpojumu. Vidēji gadā 

aprūpētāju skaits ir no 8 līdz 10 personām. 

Dienests slēdz līgumus par atsevišķu personu aprūpi, kā arī organizē personu ievietošanu 

ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, specializētājās ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās, risina 

garīgi slimo personu sociālo problēmas, sadarbojas ar ārstniecības iestādēm. 

Slēdzot līgumus ar Ogres novada pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem, klientiem 

nodrošināti sekojoši sociālie pakalpojumi: 

1) sociālās grupas pirmskolas izglītības iestādēs; 

2) sociālā rehabilitācija pieaugušajiem („Dziednīca”); 

3) pašvaldības sociālie dzīvokļi; 

4) dienesta viesnīca; 

5) īslaicīgas uzturēšanās telpas (pašvaldības aģentūra „Mālkalne”); 

6) ilgstošā sociālā aprūpe un rehabilitācija. 

1.10.6. Vispārējā tipa pansionāts „Madliena” 

Vispārējā tipa pansionāts „Madliena” (turpmāk tekstā – pansionāts) ir ilgstošās sociālās 

aprūpes institūcija, kas savu darbu uzsāka 1995. gadā. Pansionātā ir 80 vietas un strādā 39 

darbinieki. Kopš 2005. gada pansionāts „Madliena” ir reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju 

reģistrā. 

Pansionāts sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pensijas vecumu 

sasniegušām personām un I, II grupas invalīdiem no 18 gadu vecuma, veic pēcinsulta pacientu 

aprūpi un rehabilitāciju, imobilo klientu aprūpi un rehabilitāciju un klientu ar vecuma demenci 

aprūpi (plašāka informācija www.pansionats.lv). 

Būtiskākie pansionāta statistiskie rādītāji apkopoti 45. attēlā. 

45. att. Statistiskie rādītāji par Vispārējā tipa pansionātu „Madliena” 

Gads Klientu skaits 

iestādē 

Darbinieku skaits Viena klienta uzturēšanās 

izmaksas mēnesī 

2005. 82 46 213,65 

2006. 82 46 256,91 

2007. 82 46 316,46 

2008. 83 46 362,64 

2009. 76 41 390,18 

Apstiprinātā uzturēšanās maksa ir Ls 9 dienā, par ko klients saņem četrreizēju ēdināšanu, 

aprūpi un sociālo rehabilitāciju pēc individuāla rehabilitācijas plāna, visus nepieciešamos 

medikamentus un kopšanas līdzekļus, bezmaksas medicīnisko palīdzību un stomatologa 

pakalpojumus, tehniskos palīglīdzekļus un kompensatorus. 

Laikā no 2005. līdz 2009. gadam uz vietu pansionātā gaidīja apmēram 40 cilvēki gadā. Šobrīd 

galvenā problēma ir ekonomiskās situācijas izraisītā klientu maksātspējas pasliktināšanās. Nav 

mazinājusies nepieciešamība pēc aprūpes pakalpojumiem, jo sabiedrība noveco, bet cilvēki un 

pašvaldības nespēj norēķināties par nepieciešamajiem pakalpojumiem. 

2010. gadā veikta izmaksu samazināšana, saglabājot līdzšinējo sniegto pakalpojumu 

kvalitātes līmeni. Tālāka izmaksu samazināšana iespējama tikai uz kvalitātes rēķina. 

2010. gadā pansionāts uzsācis aprūpi pēc insulta un piedāvā invalīdu transporta 

pakalpojumus, īslaicīgo aprūpi (sākot no vienas dienas), krīzes istabas pakalpojumus, pansionāts 



var sniegt mobilos aprūpes pakalpojumus (ir profesionāli darbinieki, transports un nepieciešamie 

kopšanas līdzekļi). Pakalpojuma izmaksas ir atkarīgas no attāluma līdz pakalpojuma sniegšanas 

vietai. 

Iestāde ir gatava piedāvāt savu darbinieku sniegtos pakalpojumus mājas aprūpei. 

Ņemot vērā iepriekšējos gados Ogres rajona pašvaldības mērķtiecīgi veiktās investīcijas 

pansionāta infrastruktūras sakārtošanā un materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanā, tas spēj piedāvāt 

savus pakalpojumus augstā līmenī. 

1.10.7. BĀRIŅTIESAS 

Ogres novada teritorijā pēc ATR pabeigšanas izveidotas 5 bāriņtiesas - Ogres, Ogresgala, 

Madlienas, Suntažu un Taurupes bāriņtiesa. 

Madlienas bāriņtiesa apkalpo Ķeipenes, Madlienas un Krapes pagasta iedzīvotājus, Taurupes 

bāriņtiesa - Mazozolu, Meņģeles un Taurupes pagasta iedzīvotājus, bet Suntažu bāriņtiesa - 

Lauberes un Suntažu pagasta iedzīvotājus. 

Apkopotie dati par pēdējiem trīs gadiem liecina, ka ik gadu novadā ir ap 50 ģimeņu, kurās 

netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana. Ik gadu novadā bāriņtiesas ap 30 

bērnu vecākiem ar lēmumu atņem bērna aprūpes tiesības un lemj par bērnu ārpusģimenes aprūpi, 

taču minimāls ir to personu skaits, kurām bāriņtiesas šīs tiesības atjauno 69 . 

Dati liecina, ka gadā vidēji 110 bērni atrodas ārpusģimenes aprūpē, turklāt vērojama tendence 

pieaugt to bērnu skaitam, kuriem ar bāriņtiesas lēmumu noteikta ārpusģimenes aprūpe. Palielinās 

arī to personu skaits, kurām ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības. Apmēram 35 % bērnu 

dzīvo bērnu aprūpes iestādēs, bet pārējie - aizbildņa ģimenēs un audžuģimenēs (46. attēls). 

Jāatzīmē, ka ar katru gadu sarūk audžuģimenēs ievietoto bērnu skaits. 

Ogres novadā ir maz audžuģimeņu - tikai četras, un zīmīgi ir tas, ka pēdējos divos gados nav 

pieņemti lēmumi par audžuģimeņu statusa piešķiršanu. Ņemot vērā šo tendenci un to, ka novada 

teritorijā atrodas Lauberes bērnunams ar nelielu bērnu skaitu, nākotnē jārisina jautājums par 

alternatīviem ārpusģimenes aprūpes modeļiem novadā. 

Pēdējo trīs gadu dati liecina, ka pakāpeniski samazinās adoptējamo bērnu skaits, 2009. gadā 

tas bija nedaudz mazāk kā 50. 

46. att. Bērnu ārpusģimenes aprūpes dinamika, % no kopējā skaita 

120,0 

100,0 

80,0 

60,0 

40,0 

20,0 

20,0 

64,8 

32,2 26,4 

57,8 64,2 

0,0 

15,2 10,0 9,4 

2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Bērnu skaits, kas ievietoti bērnu aprūpes iestādē 

Bērnu skaits, kas ievietoti aizbildņa ģimenē 

Bērnu skaits, kas ievietoti audžuģimenē 

Atšķirībā no Ogres bāriņtiesas, pārējās bāriņtiesas pagastu teritorijās veic arī notariālās 

funkcijas, par kurām statistiski datus neapkopo. 

69 Pēc pašvaldības bāriņtiesu sniegtās informācijas 



1.11. VESELĪBAS APRŪPE 

Ogres novadā ir nodrošināta primārā un sekundārā veselības aprūpe. Novada teritorijā 

darbojas 28 ģimenes ārstu prakses, no kurām 18 darbojas Ogres pilsētā, pa 2 Suntažos, Madlienā un 

Ķeipenē, bet Krapē, Ogresgalā, Ciemupē, Taurupē, Meņģelē un Mazozolos ir pa vienai ģimenes 

ārstu praksei. 

Iedzīvotājiem Ogrē, Suntažos un Madlienā ir pieejami arī aptieku pakalpojumi, taču, ņemot 

vērā attālumus starp novada apdzīvoto vietu centriem un sabiedriskā transporta kustības grafiku, šis 

pakalpojums būtu jāattīsta arī attālākajās apdzīvotajās vietās. 

1.11.1. OGRES RAJONA SLIMNĪCA 

Ogres novada pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja SIA „Ogres rajona slimnīca”, kas sniedz 

daudzpusīgu stacionāro palīdzību 24 stundas diennaktī, neatliekamo palīdzību, tai ir arī ambulatorā 

nodaļa. 

2009. gadā stacionārā palīdzība sniegta ap 7000 pacientu, kas ir par 800 pacientiem mazāk 

nekā iepriekšējā gadā. Slimnīcas dzemdību nodaļā 2009. gadā pasaulē nāca 439 mazuļi (par 38 

vairāk nekā 2008. gadā). 

Kopējais gultu skaitu slimnīcā palielināts līdz 120 (terapijas nodaļā - 20, neiroloģijas - 20, 

ķirurģijas - 13, traumatoloģijas - 12, dzemdību - 10, grūtniecības pataloģiju - 5, ginekoloģijas - 10, 

pediatrijas - 25, reanimācijas, intensīvā terapijas - 5 gultas). Piepildījums liecina, ka slimnīca Ogrē 

ir pieprasīta - vidēji dienā ir aizņemtas 115 līdz 117 gultas jeb vairāk kā 90 % no kopējā vietu 

skaita. Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju skaits parādīts 47. attēlā. 

47. att. Ogres slimnīcas stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu 

saņēmēju skaits 2009. gadā 

Vecuma 0 - 14 gadi 15 - 17 gadi 18 - 44 gadi 45 - 59 gadi 60 gadi un 

grupa 

vairāk 

Skaits 1127 200 1916 952 2032 

Līdz 2010. gada 1. jūlijam slimnīca sniedza arī neatliekamo medicīnisko palīdzību Ogrē un 

Madlienā (2009. gadā kopējais izsaukumu skaits bija 10 504), taču pēc norādītā datuma šo 

pakalpojumu nodrošina valsts vienotais dienests. 

2010. gadā slimnīcā strādāja 147 visu specialitāšu ārsti un ārstniecības personas, no tām 42 

ārsti bija nodarbināti pamatdarbā, tai skaitā 20 ārsti stacionārā. 

Ambulatoro apmeklējumu skaits 2009. gadā sasniedza 53 355. Ambulatoro pakalpojumu 

saņēmēju skaits sadalījās sekojoši: 10 906 bērnu (līdz 18 gadu vecumam) un 36 419 pieaugušo. 

2010. gadā turpinājās arī jaunās slimnīcas ēkas celtniecība. 

Slimnīca 2009. gadā uzsāka jaunas struktūrvienības - pansionāta - izveidošanu, kurā līdz gada 

beigām uzturējās 89 iemītnieki. 2010. gadā turpinājās pansionātam paredzēto telpu paplašināšana 

un atjaunošana. Ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc šā veida pakalpojuma saglabājas augsts un uz 

vietām pansionātā izveidojusies rinda, pansionātā plānots uzņemt no 120 līdz 140 cilvēkiem. 

Slimnīcas un pansionāta kopējais aprūpēto personu skaits dienā Ogres slimnīcā ir aptuveni 

200. 



1.11.2. DZIEDNĪCA 

Ogres pašvaldības aģentūra „Dziednīca” īsteno pašvaldības uzdevumu - rūpēties par 

iedzīvotāju medicīnisko un sociālo rehabilitāciju - un nodrošina ambulatorās medicīniskās aprūpes 

pieejamību Ogres novadā. 

Aģentūra veic šādas funkcijas: 

1) nodrošina iedzīvotāju medicīnisko aprūpi atbilstoši LR MK apstiprinātai veselības aprūpes 

bāzes programmai un līgumam ar Veselības norēķinu centru; 

2) sniedz baseina, saunas, tvaika pirts, infrasarkanās staru kabīnes pakalpojumus. 

Aģentūra sniedz medicīniskos atveseļošanās pakalpojumus maznodrošināto iedzīvotāju 

grupām bez maksas un ar 50 % atlaidi. 

„Dziednīca” piedāvā okulista, otorinolaringologa, neirologa un dermatologa pakalpojumus, kā 

arī veic injekcijas, fizikālās terapijas procedūras, masāžu, ūdens procedūras (Šarko duša, zemūdens 

masāžas). 

Aģentūra sniedz medicīnas pakalpojumus ap 16 000 iedzīvotāju gadā. Tās pārziņā ir baseins, 

kuru gadā apmeklē vidēji 42 000 iedzīvotāju. 



1.12. OGRES NOVADA PAŠVALDĪBAS RESURSI 

1.12.1. PAŠVALDĪBAS STRUKTŪRA 

Novada iedzīvotāju pārstāvību pašvaldībā nodrošina viņu ievēlētā dome - pašvaldības 

lēmējinstitūcija, kas pieņem lēmumus, nosaka pašvaldības institucionālo struktūru, lemj par 

autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai 

deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, izstrādā un izpilda pašvaldības 

budžetu. 

Novada dome atbilstoši tās kompetencei ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku 

darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. 

Ogres novada dome, atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu 

likumam, sastāv no 17 deputātiem. Pirmajās jaunā Ogres novada pašvaldību vēlēšanās 2009. gada 

6. jūnijā deputātu vietas domē ieguva 7 saraksti: 

1) politiskā partija „Ogres novadam” - 6 deputāti; 

2) partija „Visu Latvijai!”, „Pilsoniskā savienība” - 3 deputāti; 

3) apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK - 2 deputāti; 

4) politisko partiju apvienība „Saskaņas Centrs” - 2 deputāti; 

5) „Jaunais laiks” - 2 deputāti; 

6) Tautas partijas un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partijas kopīgais saraksts - 1 

deputāts; 

7) Zaļo un zemnieku savienība - 1 deputāts. 

Dome no deputātu vidus ievēlējusi domes priekšsēdētāju un divus domes priekšsēdētāja 

vietniekus (izglītības, kultūras, sporta, veselības un sociālo lietu jautājumos un tautsaimniecības 

jautājumos, kopš 2010. gada 16. jūlija “izglītības, kultūras, veselības un sociālo lietu jautājumos un 

tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos”), kuri pilda domes priekšsēdētāja pienākumus viņa 

prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā, kā arī veic citus uzdevumus un pienākumus. 

Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, dome no pašvaldības 

deputātiem ir izveidojusi trīs pastāvīgās komitejas - finanšu komiteju 11 locekļu sastāvā (kopš 

2010. gada 16. jūlija - 12 locekļu sastāvā), tautsaimniecības komiteju 8 locekļu sastāvā un sociālo 

lietu komiteju 8 locekļu sastāvā. 

Ogres novada domes darba organizāciju reglamentē Ogres novada pašvaldības nolikums, un 

tajā noteikta pašvaldības struktūra (12. pielikums) 

Novada pašvaldības funkciju izpildi un darbību, atbilstoši domes nolikumam un domes 

lēmumiem, nodrošina administrācija, ko vada domes iecelts izpilddirektors. 

Pašvaldības galvenās funkcijas nosaka likums “Par pašvaldībām”. Pamatojoties uz šī likuma 

prasībām un veicot citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un pienākumus, pašvaldība 

mērķtiecīgi plāno un izmanto budžeta līdzekļus 70 . 

Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai dome izveido komisijas un darba grupas, kurās tiek 

iekļauti domes deputāti un pašvaldības iedzīvotāji. Šo komisiju un darba grupu izveidošanas 

nepieciešamību nosaka atsevišķi likumi, normatīvie akti vai domes lēmumi. 

70 Pēc www.ogresnovads.lv 



1.12.2. PAŠVALDĪBAS BUDŽETS 

Izvērtējot Ogres novadu veidojošo pašvaldību budžeta ieņēmumus 2005.-2009. gadā, var 

secināt, ka lielāko budžeta īpatsvaru veido Ogres novada budžeta ieņēmumi (vidēji gadā 82,2% no 

visiem pašvaldību ieņēmumiem). Katru gadu vidēji 4,4% no visiem ieņēmumiem ir bijuši 

Madlienas pagastā un vidēji 3,8% - Suntažu pagastā (48. attēls). 

2009. gada pamatbudžeta ieņēmumos ir ieskaitīti arī administratīvi teritoriālās reformas 

ietvaros pārņemto pašvaldības aģentūru „Tūrisma un informācijas centrs” un „Ogres Vēstures un 

mākslas muzejs”, kā arī Suntažu sanatorijas internātpamatskolas, vispārējā tipa pansionāta 

„Madliena” un Lauberes bērnunama ieņēmumi. 

48. att. Ogres novadu veidojošo pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi 

Teritoriālā vienība 2005. gads 2006. gads 2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Ogres pilsēta, 


12 262 767 16 016 713 21 876 627 29 686 909 27 269 031 

Krapes pagasts 175 759 202 458 287 879 548 827 271 850 

Ķeipenes pagasts 317 831 501 818 516 497 794 202 518 381 

Lauberes pagasts 264 612 312424 413 434 1 174 165 715 332 

Madlienas pagasts 670 227 849 310 1 121 795 2 136 564 1 704 651 

Mazozolu pagasts 177 946 264 300 289 818 586 171 362 474 

Meņģeles pagasts 174 400 223 952 315 315 638 056 285 967 

Suntažu pagasts 561 590 834 941 937 353 1 889 941 1 473 983 

Taurupes pagasts 271 374 387 511 423 429 698 649 408 380 

KOPĀ 14 876 506 19 593 427 26 182 147 38 153 484 33 010 049 

Ja laika posmā no 2005. līdz 2008. gadam visu pašvaldību budžeta ieņēmumi būtiski 

palielinājās, ieskaitot valsts dotāciju, ko pašvaldības saņēma administratīvi teritoriālās reformas 

(turpmāk - ATR) pabeigšanai 2008. gadā, tad 2009. gadā kopējie ieņēmumi samazinājās par 9 %, 

būtiski ietekmējot pašvaldības funkciju veikšanu. 

49. att. Pamatbudžeta būtiskāko ieņēmumu struktūra Ogres novadu veidojošās 

pašvaldībās kopā 

Ieņēmumi 

2008. gada 

izpilde 

2009. gada 

izpilde 

2010. gada 

plāns 

Nodokļu ieņēmumi 16 649 032 11 960 468 13 187 131 

Nenodokļu ieņēmumi 363 222 482 541 137 583 

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 7 687 773 8 848 511 9 472 929 

Ārvalstu finanšu palīdzība 24 244 24 323 

Valsts budžeta transferti 7 210 283 6 442 638 4 624 416* 

Pašvaldību budžetu transferti 6 218 930 5 251 568 305 185 

KOPĀ : 38 153 484 33 010 049 27 727 244 

Piesaistītie kredītresursi 1 532 807 1 852 226 2 486 696 

* Plānoti 8 mēnešiem 



49. attēlā redzams, ka lielāko daļu ieņēmumu (apmēram 50%) 2008. - 2010. gadā Ogres 

novadu veidojošās pašvaldībās veido nodokļu ieņēmumi, salīdzinoši mazāk - nenodokļu ieņēmumi, 

valsts un pašvaldību budžeta transferti un citi ieņēmumi. Tā kā nodokļu ieņēmumi ir tieši saistīti ar 

valsts nodokļu politiku, kas pēdējos gados ir ļoti mainīga, tad pašvaldībai ir grūti prognozēt, vai 

nākotnē šī ieņēmumu daļa pieaugs vai samazināsies. 

Nenodokļu ieņēmumi veido pavisam nelielu kopējo ieņēmumu daļu (piemēram, procentu 

ieņēmumi par depozītiem, kontu atlikumiem un vērtspapīriem, valsts un pašvaldību nodevas u.c.). 

Lielākā daļa maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu ir no pašvaldības aģentūru vai iestāžu 

saimnieciskās darbības. 

Pašvaldību budžetu transferti 2010. gadā būtiski samazinājās sakarā ar rajona pašvaldības 

reorganizāciju, jo daļa valsts budžeta transfertu saņemta ar Ogres rajona pašvaldības starpniecību. 

Par pašvaldības finansiālajām iespējām īstenot pašvaldībai uzdotās funkcijas un ieguldīt 

līdzekļus attīstībā liecina izlīdzinātie ieņēmumi - pašvaldības vērtētie ieņēmumi, kas samazināti par 

aprēķināto iemaksu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (turpmāk - PFIF) vai palielināti par 

aprēķināto dotāciju no PFIF. 

Līdz 2010. gadam Ogres novads veica iemaksas PFIF (2008. gadā - 2 332 509 LVL, 2009. 

gadā - 1 419 128 LVL, savukārt lielākā daļa pagastu pašvaldību bija dotāciju saņēmēji - 2008. gadā 

kopā dotācijās saņemti 371 518 LVL, 2009. gadā - 283 804 LVL. 2010. gadā jaunizveidotajam 

Ogres novadam PFIF jāiemaksā 24 451 LVL. Tātad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 

apvienotajam novadam tā rīcībā paliek (nav jāieskaita PFIF) apmēram 1 miljons LVL, kas 

pašvaldībai ļauj novirzīt salīdzinoši vairāk līdzekļu pamatfunkciju veikšanai, piemēram, sociālajam 

atbalstam iedzīvotājiem valsts ekonomiskās nestabilitātes periodā un izglītības iestāžu uzturēšanai. 

Jāatzīmē, ka vislielākais finanšu līdzekļu samazinājums uz vienu iedzīvotāju 2009. gadā bija 

Ogres pilsētai un Ogresgala pagastam - 104 LVL. Apkopotie dati ļauj secināt, ka ieņēmumi uz 

vienu pārējo teritoriālo vienību iedzīvotāju pēc ATR samazinājušies vidēji par 59 LVL (50. attēls). 

Pašvaldība 

50. att. Izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju 

2008. gads 

LVL/uz 1 iedz. 

2009. gads 

LVL/ uz 1 iedz. 

2010. gads (plāns) 

LVL/uz 1 iedz. 

Ogres pilsēta, Ogresgala 

pagasts 

402 298 n/i 

Krapes pagasts 265 196 n/i 

Ķeipenes pagasts 256 200 n/i 

Lauberes pagasts 274 201 n/i 

Madlienas pagasts 288 232 n/i 

Mazozolu pagasts 254 201 n/i 

Meņģeles pagasts 259 197 n/i 

Suntažu pagasts 257 214 n/i 

Taurupes pagasts 277 219 n/i 

VIDĒJI 371 228 331 

Pēc pašvaldību apvienošanās vairs netiek gatavota informācija par iedzīvotāju skaitu un 

ieņēmumiem uz 1 iedzīvotāju atsevišķās novada teritoriālajās vienībās, taču var prognozēt, ka 2010. 

gadā plānotie ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju būs mazāki nekā plānots, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis 

netiks iekasēts paredzētajā apmērā. 

Līdzīgi kā ieņēmumi, arī izdevumi laika posmā no 2005. līdz 2009.gadam vislielākie bijuši 

Ogres novadā (Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā) – apmēram 80,8% no visiem izdevumiem. 

Madlienas pagasta izdevumi sastāda 4,2% no visiem izdevumiem un Suntažu - 3,4% no visiem 

izdevumiem (51. attēls). Sākot ar 2010. gadu, Ogres novadā tiek veikta izdevumu pakāpeniska 



izlīdzināšana, vadoties pēc iedzīvotāju skaita un ekonomiskās aktivitātes teritoriālajā vienībā 

(pagastā vai pilsētā). 

2008. un 2009. gada pamatbudžeta izdevumos iekļauti arī ATR ietvaros pārņemto pašvaldības 

aģentūru „Tūrisma un informācijas centrs” un „Ogres Vēstures un mākslas muzejs”, kā arī Suntažu 

sanatorijas internātpamatskolas, vispārējā tipa pansionāta „Madliena” un Lauberes bērnunama 

izdevumi. 

51. att. Ogres novadu veidojošo pašvaldību pamatbudžeta izdevumi 



pagasts 

2005. 

gads 

2006. 

gads 

2007. 

gads 

2008. 

gads 

11 832 793 15 049 287 22 110 608 30 111 728 

2009. 

gads 

24 264 

971 



Lauberes pagasts 255 878 316 960 407 279 850 015 1 032 388 


Madlienas pagasts 666 177 834 652 1 087 078 1 937 317 1 937 247 


Suntažu pagasts 546 774 702 856 872 715 1 808 118 1 533 547 


KOPĀ 

14 417 867 18 365 844 26 395 819 37 287 713 

31 642 

318 

Saskaņā ar likumu „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības 

uzraudzību” viens no rādītājiem, ka pašvaldībai nepieciešams veikt finanšu stabilizāciju, ir fakts, ka 

pašvaldības saistību apjoms pārsniedz 20% no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta 

kopapjoma. Ogres novada pašvaldības finanšu speciālisti pieņem, ka maksimālais pieļaujamais 

pašvaldības saistību apjoms varētu būt 10 - 15% no gada budžeta kopapjoma. 2010. gadā Ogres 

novada pašvaldības saistību apjoms ir 4,93% no gada budžeta kopējā apjoma. Pašvaldības finanšu 

saistību apmērs parādīts 52. attēlā. 

52. att. Ogres novada prognozētais saistību apmērs % no pamatbudžeta 

Gads 2011. 2012. 2013. 2014. 2015. 2016. 

Saistību apmērs 5.67% 5.44% 5.05% 4.72% 3.19 % 3.00% 

Pieņemot, ka pašvaldības kopējais budžets turpmākos gadus būs apmēram 25 189 019 LVL 

(saskaņā ar 2009./2010. gada tendencēm), un turpinot tikai līdz 2010. gadam uzņemto saistību 

segšanu, 2011. gadā saistību apjoms palielinās, savukārt tālākā nākotnē pamazām samazinās. Tas 

nozīmē, ka Ogres novadam ir plašas iespējas kredītresursu piesaistē nākamajos gados. 

Speciālā budžeta ieņēmumus veido privatizācijas fonda, autoceļu (ielu) fonda ieņēmumi, 

dabas resursu nodoklis, ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi un pārējie ieņēmumi (12. pielikums). 

2007.un 2008.gadā speciālā budžeta ieņēmumi ir strauji palielinājušies, galvenokārt tādēļ, ka 

līdzekļu apjoms palielināts ceļu fondam, kā arī privatizācijas rezultātā. Ar 2009. gada septembri ir 

likvidēts privatizācijas fonds, un šajā gadā ievērojami samazinājušies arī ceļu (ielu) fonda 

ieņēmumi. 



53. att. Ogres novadu veidojošo pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi 

Pašvaldība 


pagasts 

2005. 

gads 

2006. 

gads 

2007. 

gads 

2008. 

gads 

2009. 

gads 

281 576 625 732 1 135 942 1 083 537 371 443 





Madlienas pagasts 32 292 54 309 82 095 97 353 40 423 


Suntažu pagasts 30 917 28 287 105 614 52 044 43 865 


KOPĀ 410 571 831 561 1 538 394 1 426 855 575 475 

Sarūkot speciālā budžeta ieņēmumiem, pēdējā gada laikā būtiski samazinājušies (51,6 %) arī 

speciālā budžeta izdevumi, it īpaši pašvaldības ceļu uzturēšanai (54. attēls). 

54. attēls. Ogres novadu veidojošo pašvaldību speciālā budžeta izdevumi 

Pašvaldība 2005. 

gads 


pagasts 

2006. 

gads 

2007. 

gads 

2008. 

gads 

2009. 

gads 

276 842 444 057 834 603 1 060 661 606 421 





Madlienas pagasts 31 818 47 829 61 712 116 501 49 862 


Suntažu pagasts 13 540 13 305 85 267 60 241 57 598 


KOPĀ 391 008 617 076 1 190 300 1 595 700 837 363 

Likuma „Par valsts budžetu 2010. gadam” 14. panta 3. daļā noteikts, ka pašvaldībām nav 

tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības, izņemot saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu 

īstenošanai ar finanšu ministra atļauju, Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības 

līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā 

akceptēto publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu īstenošanai. Iespējams, ka šādi 

ierobežojumi būs spēkā arī tuvākajos gados, līdz ar to pašvaldība uz attīstību vērstas aktivitātes var 

īstenot galvenokārt investīciju un PPP projektu ietvaros. Ņemot vērā samērā nelielo saistību apjomu 

2010. gadā, turpmākajos gados pašvaldība var vēl aktīvāk iesaistīties investīciju piesaistē, 

piedaloties dažādos investīciju projektu konkursos un, iespējams, īstenojot PPP projektus. 



1.12.3. ATTĪSTĪBAS PRIORITĀTES LĪDZ 2010. GADAM 

Daļai no Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām atšķirīgos laikos bija izstrādātas attīstības 

programmas, saskaņā ar kurām tās nodrošināja pašvaldību attīstību atbilstoši noteiktajām 

prioritātēm un pieejamajiem finanšu resursiem. Pēc 2009. gada spēkā bija Ogres novada un 

Mazozolu pagasta attīstības programmas. 

Ogres novada izstrādātajā Attīstības programmā 2005.- 2013. gadam kā galvenās novada 

prioritātes tika definētas: 

- infrastruktūras pilnveidošana un attīstība; 

- ekonomikas dažādošana un uzņēmējdarbības attīstība; 

cilvēkresursu attīstība; 

- sociālās palīdzības un veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana. 

Mazozolu pagasta Attīstības programmā 2006. - 2013. gadam minētas šādas prioritātes: 

- izglītības, kultūras, sporta, sociālās palīdzības un veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana; 

- infrastruktūras un vides attīstība; 

- konkurētspējīgas un daudzveidīgas tautsaimniecības attīstība. 

Taurupes pašvaldība 2007. gadā noteikusi darbības virzienus jomās Izglītība, Kultūra, 

Komunālā saimniecība un Pašvaldības ielu un ceļu sakārtošana. 

Arī pārējās novadu veidojošās pašvaldības līdz ATR pabeigšanai primāri pievērušas 

uzmanību tādām jomām kā Izglītība, Pašvaldības infrastruktūras sakārtošana un Komunālo 

pakalpojumu kvalitātes un mājokļu uzlabošana. 

1.12.4. PAŠVALDĪBAS ADMINISTRĀCIJA 

1.12.4.1. Izmaiņas administratīvi teritoriālās reformas ietvaros 

Pirms Administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā pašreizējā Ogres novada teritorijā bija 8 

pašvaldības: Ogres novads (Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts), Suntažu, Lauberes, Madlienas, 

Krapes, Ķeipenes, Taurupes, Mazozolu un Meņģeles pagasts. Pirms pašvaldību apvienošanas 2008. 

gadā saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas norādījumiem tika sagatavots 

„Krapes pagasta, Ķeipenes pagasta, Lauberes pagasta, Madlienas pagasta, Mazozolu pagasta, 

Meņģeles pagasta, Ogres novada, Suntažu pagasta un Taurupes pagasta pašvaldību apvienošanās 

projekts”. Projekta ietvaros tika izstrādāta jaunās pašvaldības struktūra un noteikti darbības 

pamatprincipi. Administratīvā struktūra tika plānota katrā pašvaldības atbildības jomā, nosakot, ka: 

1) pašvaldībai būs centrālā administrācija un 9 pagastu pārvaldes; pagastu pārvaldēm būs 

pašvaldības iestāžu statuss; 

2) komunālā saimniecība paliks katras pagasta pārvaldes pārziņā un tiks uzturēta līdzīgi kā 

pirms apvienošanās; tiks noteikti vienoti principi tarifu aprēķināšanai; 

3) darbību turpinās visas pašvaldību izglītības iestādes; izglītības jomu pārraudzīs pašvaldības 

izglītības nodaļa (faktiski - izglītības un sporta pārvalde); 

4) darbību turpinās visi kultūras un tautas nami, muzeji un bibliotēkas; no kultūras un tautas 

namiem iestādes statuss paliks tikai p/a „Ogres novada kultūras centram”; pagastu kultūras 

un tautas nami tiks iekļauti pagasta pārvalžu administratīvajās struktūrās kā atsevišķas 

struktūrvienības; 

5) tiks saglabātas visas veselības aprūpes iestādes, ārstu prakses un feldšeru - vecmāšu punkti, 

pašvaldības līdzfinansējums tiem nesamazināsies; 

6) sociālās palīdzības un aprūpes jomā Ogrē un Ogresgala pagastā turpinās darbību Ogres 

sociālais dienests, pagastos sociālie darbinieki tiks apvienoti 3 atsevišķos sociālajos 

dienestos: Madlienas, Taurupes un Suntažu; 

7) bāriņtiesas Ogrē un Ogresgalā turpinās darbību kā pirms pašvaldību apvienošanās, savukārt 

pagastos bāriņtiesas tiks apvienotas 3 struktūrās: Madlienas, Suntažu un Taurupes 

bāriņtiesā; 



8) Ogres novada pašvaldības policija pēc novada apvienošanas veiks savas funkcijas arī 

pagastos, nodrošinot 6 darbiniekus pagastu teritorijā; 

9) novadā būs 2 būvvaldes - Ogres būvvalde (darbības teritorija - Ogres pilsēta un Ogresgala 

pagasts) un Madlienas būvvalde (darbības teritorija - pārējie 8 pagasti); 

10) novadā darbosies viena dzimtsarakstu nodaļa - Ogres novada pašvaldības struktūrvienība; 

viens šīs nodaļas darbinieks civilstāvokļa aktu reģistrāciju un citas dzimtsarakstu nodaļas 

funkcijas veiks Madlienā; 

11) sabiedriskā transporta pakalpojumus organizēs Rīgas plānošanas reģiona struktūrvienības 

sadarbībā ar Ogres novada pašvaldību. 

Apvienošanās projektā paredzētā pašvaldības struktūra finansiālo iespēju robežās ieviesta 

atbilstoši novada izveides plānam - struktūrvienības un iestādes ir izveidotas saskaņā ar 

apvienošanās projektu, finansējums atsevišķās jomās nedaudz samazinājies, tomēr funkciju izpilde 

visur ir nodrošināta. Nav nodrošināti dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumi Madlienā, tomēr 

iedzīvotājiem šajā jomā izmaiņas nav uzskatāmas par būtiskām. Pašvaldības policija 2010. gadā 

darbu uzsāka pašvaldības policisti pagastu teritorijās. 

Kaut gan strukturāli reforma ir īstenota atbilstoši plānotajam, aktuāli palikuši vairāki iekšējās 

darba organizācijas jautājumi. Tā, piemēram, pēc pašvaldību apvienošanās nav skaidri definēti 

pašvaldības iekšējie procesi - vēl joprojām gan klientiem, gan darbiniekiem rodas neskaidrības, kur 

jāvēršas, kādi dokumenti un kam jāiesniedz, lai atrisinātu savu problēmu. Iekšējo dokumentu 

aprites analīzes rezultātā iegūtie apraksti ne tikai padarītu pārskatāmāku un caurspīdīgāku 

pašvaldības darbību, bet arī vienkāršotu un paātrinātu jauno pašvaldības darbinieku ievadīšanu 

darbā. Informāciju par to, kur klientam vērsties konkrētu jautājumu gadījumā, varētu nodrošināt 

pakalpojumu apraksti pašvaldības mājas lapā vai bukletos, vienkāršāku un operatīvāku dokumentu 

apriti ar klientiem veicinātu vienas pieturas aģentūra. 

1.12.4.2. Informācija par pašvaldībā nodarbinātajiem 

Lai izvērtētu Ogres novada pašvaldības administratīvo kapacitāti, ir apkopota informācija par 

pašvaldībā nodarbinātajiem - darbinieku skaits, vecums, izglītība, vidējais atalgojums. 

Kā redzams 55. attēlā, darbinieku skaits visās Ogres novadu veidojošajās pašvaldībās no 

2005. gada līdz 2008. gadam pieaudzis, kas izskaidrojams arī ar darba apjomu pieaugumu 

pašvaldībās. Savukārt 2009. gadā darbinieku skaits kopumā samazinājies. Darbinieku skaita 

izmaiņu galvenie faktori bija pašvaldības finanšu līdzekļu samazināšanās, Ogres rajona 

reorganizācijas plāna realizācija, izmaiņas normatīvajos aktos un administratīvi teritoriālā reformas 

ietvaros veiktie pasākumi. 

55. att. Nodarbināto skaits Ogres novadu veidojošajās pašvaldībās 

Pašvaldība 

Pašvaldībā 

nodarbināto skaits 2005.g. 

(kopā/administrācijā) 

Pašvaldībā 



Pašvaldībā 



Pašvaldībā 



Pašvaldībā 





1702/74 1738/74 1505/78 1512/80 1170/82 

Krapes pagasts 41/12 43/12 43/12 45/12 45/12 

Ķeipenes pagasts 72/10 72/10 71/10 74/10 74/10 



Lauberes pagasts 47/8 53/8 49/8 48/8 48/8 

Mazozolu pagasts 45/3 52/3 55/3 55/3 54/3 

Madlienas pagasts 172/27 170/31 172/31 179/32 163/37 

Meņģeles pagasts 65/4 61/4 63/4 73/4 63/4 

Suntažu pagasts 99/17 99/17 108/17 122/18 108/18 

Taurupes pagasts 70/4 74/4 68/4 65/4 59/4 

Būtiski izmainās situācija, ja skata pašvaldībā nodarbināto skaitu attiecībā pret 1000 

iedzīvotājiem. Vismazāk nodarbināto uz 1000 iedzīvotājiem ir bijis Suntažu pagastā, bijušā Ogres 

novada teritorijā un Krapes pagastā. Tomēr pārsteidzīgus secinājumus nevajadzētu izdarīt, jo 

pašvaldības vienu un to pašu jautājumu risināšanai izvēlējās dažādu pieeju - vienas pašvaldības 

darbinieku pieņēma pastāvīgā darbā, bet citās šo pašu uzdevumu veikšanai noslēdza līgumus par 

konkrēta darba veikšanu ar fiziskām vai juridiskām personām. Šāda situācija ir saglabājusies arī pēc 

ATR pabeigšanas. 

Pašvaldībās nodarbināto vidējais atalgojums (12. pielikums) līdz administratīvi teritoriālajai 

reformai kopumā augstāks ir bijis Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā strādājošajiem. 2009. gada 

ekonomiskās krīzes rezultātā visiem pašvaldībās nodarbinātajiem algas samazināja, un pēc 

administratīvi teritoriālās reformas atalgojumu līmenis pakāpeniski savstarpēji līdzsvarojas 

atbilstoši apdzīvoto teritoriju lielumam un iedzīvotāju skaitam. 

Pašvaldībās strādājošo vidējais vecums 2009. gadā bija 48,3 gadi (12. pielikums). Vairāk kā 

¾ pašvaldības administrācijās nodarbināto ir augstākā izglītība Tomēr šī informācija sniedz tikai 

vispārēju priekšstatu, jo nav apkopota informācija par to, cik lielā mērā darbinieku izglītības 

līmenis atbilst amata aprakstā minētajām prasībām. 

Līdz ar likumdošanas izmaiņām 2010. gadā arī Ogres novada pašvaldībā uzsākta darbinieku 

atalgojuma piemērošana atbilstoši ieņemamajam amatam, izvērtējot iegūto kvalifikāciju un 

pieredzi. Pilnveidojot darbinieku atlīdzības sistēmu, būtiski ir ņemt vērā arī veicamā darba apjomu 

un ievērot vienlīdzības principu. 

1.12.4.3. Pašvaldības darbības principi un kvalitāte 

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11. pantu amatpersonu darba kvalitāti var 

novērtēt, vadoties pēc šajā likumā minētajiem principiem: 

- valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs; 

- valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret 

privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā 

laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu 

privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses; 

- valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu 

kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā; 

- valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību; 

- valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai; 

- valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu 

pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido. 

2009. gada sākumā SIA „Tirgzinis” pēc SIA „Mana Nauda” 71 pasūtījuma ir veikusi pētījumu 

Latvijas pašvaldībās „Vai Latvijas pašvaldības ir atvērtas uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem”. 

Pētījumā konstatēts, ka Ogres rajona pašvaldības (rajona reorganizācijas rezultātā 9 no 15 

pašvaldībām ir iekļautas jaunajā Ogres novadā) ir vienas no mazāk pieejamām pašvaldībām saviem 

iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Piemēram, uz telefona zvaniem īsi pēc darba laika sākuma un īsi 

pirms darba laika beigām bijušā Ogres rajona pašvaldībās neatbild 67% veikto zvanu (salīdzinoši 

71 Informācija www.mananauda.lv/pētījums 



visvairāk Preiļu rajona pašvaldībās - 95%, vismazāk - Daugavpils rajona pašvaldībās - 21%). Uz 15 

nosūtītajām e-pasta vēstulēm Ogres rajona pašvaldības atbildējušas 5 gadījumos, bet 10 vēstules 

palikušas neatbildētas. 

Uz uzņēmēju vēlmi atvērt ražotni pašvaldības teritorijā Ogres rajonā nereaģē 67 % jeb 10 no 

15 (salīdzinoši visvairāk Jelgavas rajonā - 88% jeb 14 no 16, vismazāk - Alūksnes rajonā - 57% jeb 

12 no 21 rajona pašvaldībām). 

Pētījuma rezultātā SIA „Mana Nauda” iesaka pašvaldību vadītājiem: 

1) izvērtēt savā pakļautībā strādājošo darbinieku profesionalitāti un attieksmi pret darba 

pienākumiem; 

2) apmācīt darbiniekus un sekmēt interneta un e-pasta lietošanu ikdienas darbā, jo šie 

mūsdienās ir svarīgākie komunikācijas līdzekļi. 

Pētījuma otrā etapa rezultāti rāda, ka uz telefona zvaniem pašvaldību darbinieki galvenokārt 

sāk atbildēt 30 minūtes pēc oficiālā darba laika sākuma un atbildēt beidz 30 minūtes pirms oficiālā 

darba laika beigām. Īstenojot valstī izsludināto taupības režīmu, pētījuma autori iesaka samazināt 

pašvaldības strādājošo darbinieku darba laiku par 1 stundu, tādā veidā ietaupot būtisku daļu no 

nodokļu maksātāju naudas. 

Tā kā Ogres novada rādītāji šajā pētījumā ir samērā zemi, tad pētījuma autoru ieteikumi 

vistiešākajā mērā attiecināmi arī uz Ogres novada pašvaldību. 

2009.gadā „Ogres, Suntažu, Lauberes, Madlienas, Krapes, Ķeipenes, Mazozolu, Taurupes un 

Meņģeles pašvaldību apvienošanās projektā” minēts, ka jaunizveidotās Ogres novada pašvaldības 

darbības pamatprincipi ir šādi: 

- novada pašvaldības darbība nodrošina novada teritorijas līdzsvarotu attīstību; 

- nodrošināta optimāla pašvaldības pakalpojumu pieejamība visā novada teritorijā; 

- pašvaldības materiālie un cilvēkresursi tiek izmantoti efektīvi - racionāli un lietderīgi; 

- pašvaldība veicina un atbalsta iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju iniciatīvu, brīvprātīgo 

darbu un iesaistīšanos pašvaldības funkciju nodrošināšanā. 

Tātad pašvaldības darbā ir būtiski rast līdzsvaru starp racionālu pašvaldības resursu 

izmantojumu un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu visiem novada iedzīvotājiem, vienlaikus 

veicinot līdzsvarotu attīstību un aktīvu iedzīvotāju iesaistīšanu pašvaldības funkciju realizācijā. 

Pirmais gads pēc administratīvi teritoriālās reformas galvenokārt ir veltīts apvienoto 

pašvaldību normatīvās dokumentācijas saskaņošanai, atbilstoši apvienošanās projektam pārveidoto 

vai no jauna izveidoto institūciju darbības reglamentēšanai, tomēr nepieciešams veikt arī reformas 

rezultātā ieviesto pārmaiņu novērtējumu - vai izvēlētā administrācijas struktūra ir patiešām 

racionālākā pieeja pašvaldības funkciju īstenošanā, ņemot vērā novada attīstības tendences. 

Risinājums varētu būt vispārējs pašvaldības funkciju un procesu audits, kurā tiktu ņemts vērā arī 

pašvaldības attīstības redzējums - dažādās sadarbības formas ar privāto un nevalstisko sektoru, pēc 

iespējas plašāk izmantota elektroniskā darbības vide, lauku teritorijās - vairāk attīstīta 

lauksaimniecība un mežsaimniecība, pilsētā un tās tuvumā - ražošana un rekreācija. 

Lai uzlabotu pašvaldības administrācijas darbu, Ogres novada domē 2004. gadā (tātad pirms 

pašvaldību apvienošanās) tika ieviesta ISO 9001:2000 Kvalitātes Vadības Sistēma. Šīs sistēmas 

ietvaros tika definēti pašvaldībā īstenotie procesi. Tās sertifikācijas termiņš beidzās 2007. gadā un 

vairs netika atjaunots, jo, kā atzīst pašvaldības speciālisti, kvalitātes vadības sistēma bija dārga un 

neelastīga pieeja pašvaldības darba pārraudzībai. Tomēr pēc minētās sistēmas darbības perioda 

vairs nav veiktas arī citas aktivitātes, kas būtu vērstas uz pašvaldības darba kvalitātes novērtējumu 

un pilnveidi, izņemot struktūrvienību un iestāžu vadītāju sanāksmes. Pašvaldības darbinieku darba 

izvērtēšanā un uzlabošanā varētu izmantot regulāras iekšējas un ārējas aptaujas, ikgadējās 

plānošanas un darba izpildes pārrunas un, balstoties uz to rezultātiem, organizēt kvalifikācijas 

paaugstināšanas mācības u.tml. 

Analizējot situāciju par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu ikdienas darbā 

Ogres pašvaldībā, secināms, ka tās tiek aktīvi izmantotas, taču saziņa ar to starpniecību nav 

reglamentēta. Pašvaldībā netiek reģistrētas, piemēram, ienākošās e-pasta vēstules, ja tās nav 

parakstītas ar elektronisko parakstu, un pašvaldības darbiniekiem nav pienākums uz tām atbildēt. 



Daļa pašvaldības darbinieku e-pastu praktiski neizmanto, tāpēc informāciju saņem ļoti ierobežotā 

apmērā (tikai sniegtu papīra formā vai mutiski). Gandrīz nemaz netiek izmantots elektroniskais 

paraksts. 

Efektīvas pārvaldes nolūkos pašvaldības darbā būtu jāpalielina informācijas un komunikācijas 

tehnoloģiju loma, piemēram, veicinot elektronisku saziņu (gan iekšēju, gan ārēju), izveidojot e- 

pakalpojumus, paplašinot elektroniski pieejamo informāciju par pašvaldību (piemēram, 

pakalpojumu apraksti pašvaldības mājas lapā, datu bāze par pašvaldības īpašumiem, to aktuālo 

stāvokli, noslēgtajiem nomas līgumiem, u.tml.) 

1.12.5. PRIVĀTĀ UN NEVALSTISKĀ SEKTORA IESAISTE PAŠVALDĪBAS DARBĀ 

1.12.5.1. Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām 

Tā kā viens no pašvaldību apvienošanās projektā minētajiem darbības pamatprincipiem ir 

veicināt iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju iniciatīvu, brīvprātīgo darbu un iesaistīšanu 

pašvaldības funkciju nodrošināšanā, tad tika analizētas arī pašreizējās pašvaldības sadarbības 

formas ar nevalstisko sektoru. 

Ogres novada teritorijā 2010. gada aprīlī ir reģistrētas 167 biedrības un nodibinājumi. No tiem 

11 ir dzīvojamo māju apsaimniekotāju biedrības, 35 mednieku klubi un biedrības, kuru darbība 

saistīta ar vidi un dzīvniekiem, 50 organizācijas, kas saistītas ar sportu un aktīvo atpūtu. Pārējās 

biedrības (kopā 71) saistītas ar sabiedrības izglītošanu, sociālo palīdzību un citiem jautājumiem. 

Laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam atsevišķas Ogres novadu veidojošās pašvaldības ir 

finansiāli atbalstījušas vairāku biedrību un iedzīvotāju apvienību aktivitātes, piemēram, sadarbībā ar 

Nīderlandes fondu KNHM Ogres novadā, Krapes, Mazozolu un Taurupes pagastā 3 gadus 

organizēti projektu konkursi, kur atbalstīti vairāki desmiti reģistrētu un nereģistrētu iedzīvotāju 

grupu projekti dzīves fiziskās un sociālās kvalitātes uzlabošanai. 

2010. gadā pašvaldība nav deleģējusi nevienu no savām funkcijām nevalstiskā sektora 

organizācijām. Pašreiz pašvaldībā nav neviena darbinieka, kas koordinētu un attīstītu sadarbību ar 

sabiedriskā sektora organizācijām, nav skaidri definēta stratēģija sadarbības virzieniem ar NVO 

(kādas aktivitātes tiek vai netiek atbalstītas, kādā veidā notiek atbalsts - finansiāls, praktisks, 

politisks, informatīvs). 

Vienlaikus jāizvērtē pašvaldības loma un atbalsta iespējas NVO sadarbībā ar uzņēmējiem, 

piemēram, sniedzot uzņēmējiem informāciju par NVO aktivitātēm un aicinot piedalīties NVO 

aktivitāšu atbalstīšanā finansiāli vai praktiski. Tādējādi tiktu ne tikai veicināta iedzīvotāju iniciatīva 

un pilnveidota apkārtējā vide, bet arī uzlabota sadarbība dažādu iedzīvotāju grupu starpā un 

paaugstināta lojalitāte savam novadam. 

Tāpat būtu lietderīgi izvērtēt iespēju pašvaldībai deleģēt atsevišķas funkcijas biedrībām un 

nodibinājumiem, kā rezultātā uzlabotos pašvaldības funkciju izpildes kvalitāte un palielinātos 

investīciju piesaistes iespējas, ko apliecina citu pašvaldību pozitīvā pieredze (piemēram, Līvānu 

novadā sociālās aprūpes jomā liela daļa funkciju nodota biedrībai „Baltā māja”). 

Lai veicinātu jauniešu iniciatīvu, 2009. gada oktobrī Ogrē notika jauniešu forums. Foruma 

rezultātā tika sagatavoti priekšlikumi gan pašiem jauniešiem, gan pašvaldībai. Daļa no ieteikumiem 

pašvaldībai bija šādi: 

- veicināt sadarbību starp jauniešiem un domi, sniegt palīdzību Jauniešu domes izveidē, 

atbalstīt un sadarboties ar Jauniešu domi; 

- izveidot Jaunatnes stratēģiju Ogres novadam (jauniešu loma un darbība novadā); 

- atbalstīt jauniešu iniciatīvas finansiāli, morāli un piešķirot telpas un aprīkojumu; 

- organizēt brīvprātīgo darbu jauniešiem (motivēšanas pasākumi, informācija, katalogs par 

brīvprātīgā darba iespējām); 

- izglītot skolēnus un atbalstīt ar informāciju un pasākumiem saistībā ar uzņēmējdarbību, 

prakses iespēju nodrošināšanu. 



Attīstības programmas realizācijas ietvaros nepieciešams izvērtēt jauniešu līdzdalības iespējas 

pašvaldības lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā, jo tieši jauniešu iniciatīva, aktivitāte 

un lojalitāte būs pamats novada veiksmīgai attīstībai nākotnē. 

1.12.5.2. Sadarbība ar uzņēmējiem 

Tikpat nozīmīga kā sadarbība ar nevalstisko sektoru ir pašvaldības sadarbība ar privāto 

sektoru jeb uzņēmējiem. Ogres novada dome 2006. gadā ir noslēgusi privātās un publiskās 

partnerības (PPP) līgumu par Ogres mākslas skolas būvniecību un apsaimniekošanu. 2009. gadā 

noslēgts PPP līgums par bērnudārza būvniecību un uzturēšanu. 

PPP modeļa pielietojums pašvaldības infrastruktūras attīstībā ļauj ātrāk nodrošināt sabiedrību 

ar nepieciešamajiem infrastruktūras objektiem (celtnēm, ielām, tiltiem u.tml.), atslogo pašvaldības 

budžetu, jo maksājumi privātajam partnerim izlīdzinās 15 - 30 gadu periodā, kā arī uzlabo sniegto 

pakalpojumu kvalitāti. Iespējams, būtu lietderīgi izvērtēt PPP projektu ieviešanu arī turpmāk, lai 

iespējami tuvākā nākotnē nodrošinātu pašvaldību ar nepieciešamo infrastruktūru. 

1.12.6. OGRES NOVADA PAŠVALDĪBAS STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA 

1.12.6.1. Sadraudzības pašvaldības 

Ar Hengelo (Nīderlande) pašvaldību 1993. gadā parakstīts nodomu protokols par sadarbību 

vides jautājumos, bet 1996. gadā parakstīts plašāks sadarbības līgums (aptver pašvaldības darbību 

kopumā, pašvaldības organizāciju, administrāciju, informāciju un attīstību). 

Kopš 1994. gada, sadarbojoties Ogres un Hengelo pašvaldībām un to iestādēm, izstrādāti un 

īstenoti kopīgi projekti dažādās abām pusēm nozīmīgās sfērās - energoefektivitāte, infrastruktūra, 

izglītība, kultūra, pašvaldības darba uzlabošana, vides aizsardzība u.c. 

Īpaši attīstījusies sadarbība starp Ogres un Hengelo mūzikas skolām. Organizētas abpusējas 

vizītes, pieredzes apmaiņas pasākumi, jauniešu un pedagogu apmaiņas, kā arī rīkoti kopīgi koncerti. 

Nolūkā veicināt sadarbību abu pašvaldību starpā Hengelo ir izveidota un aktīvi darbojas arī 

biedrība “Ogre - Hengelo”. 

Ar Onges (Ånge) pašvaldību Zviedrijā 1996. gadā parakstīts sadarbības līgums (aptver 

pašvaldības darbību kopumā, pašvaldības organizāciju, administrāciju, informāciju un attīstību). 

1999. un 2002. gadā parakstīti 3 gadu nodomu protokoli starp Onges ģimnāziju (Ånge 

Bobergskolan) un Ogres pašvaldību (sadarbības jomas - profesionālā izglītība, sociālās aprūpes 

sektors). 

Sadarbības aktivitātes ietver abpusējas vizītes, pieredzes apmaiņas pasākumus (īpaši - 

sociālajā sfērā un izglītībā), jauniešu un pedagogu apmaiņu, bērnu vasaras nometnes, īstenoti arī 

vairāki kopīgi projekti. 

Ar Žueletūras (Joué lès Tours) pašvaldību Francijā sadarbības līgums noslēgts 2005. gadā, 

līguma darbības jomas ir administrācija, sociālie jautājumi, kultūra, jaunatne, sports, u.c. 

Līdzšinējā sadarbība ietver abpusējas vizītes, apmaiņas starp Ogres ģimnāzijas un Žueletūras 

Žana Monē liceja jauniešiem un pedagogiem (t.sk. Ogres ģimnāzijas projekts „Jauniešu tiesības un 

pienākumi Žueletūras licejā un Ogres ģimnāzijā”, ES programma „Jaunatne darbībā”), kā arī 

Žueletūras pūtēju orķestra „Orchestre d'Harmonie de Joué les Tours” dalību 3. starptautiskajā 

pūtēju orķestru festivālā „Brīze”. 

Par tradīciju jau kļuvusi Ogres novada mūzikas un deju ansambļu dalība Žueletūras 

pašvaldības organizētajos ikgadējos Ziemassvētku pasākumos „Féeriades de Noël”. 

Ar Basarabjaskas (Basarabeasca) pašvaldību Moldovā sadarbības līgums noslēgts 2006. 

gadā (līguma darbības jomas - administrācija, kultūra, izglītība, arhitektūra, jaunatne, sports, 

sociālie pakalpojumi, uzņēmējdarbības veicināšana). 



Ar Čerņigovas (Чернігів) pašvaldību Ukrainā 2007. gadā parakstīts nodomu protokols 

(sadarbības jomas tirdzniecība, ekonomika un kultūra, kā arī izglītība, veselības aprūpe, jaunatnes 

politika, sports, u.c.). 

Ar Kelmes (Kelmė) pašvaldību Lietuvā sadraudzības līgums parakstīts 2010. gadā (darbības 

jomas - uzņēmējdarbība, lauksaimniecība, vides, tehniskie projekti, izglītība, kultūra un sports, 

tūrisms). Kelme ir kādreizējā Ogres rajona sadraudzības pašvaldība. Ņemot vērā administratīvi 

teritoriālās reformas ietvaros notikušās izmaiņas, 2010. gadā sadraudzības līgums tika atjaunots 

starp Kelmes pašvaldību un Ogres novada pašvaldību. 

Bolnēsas (Bollnäs) komūna Zviedrijā ir kādreizējā Ogres rajona sadraudzības pašvaldība. 

Sadarbības aktivitātes ietver abpusējas vizītes, jauniešu un pedagogu apmaiņas, Ogres un Bolnēsas 

pašvaldību kopuzņēmuma - izglītības centra „Tempus LS” izveidi, kā arī sadarbību dažādu projektu 

realizācijā. 

15 gadu garumā ilgusī Bolnēsas/Arbras Lauvu kluba sadarbība ar Ogres rajona pašvaldību 

turpinās arī pēc administratīvi teritoriālās reformas, dāvinot Ogres novada skolām, iestādēm un 

invalīdu biedrībai skolas mēbeles, aprīkojumu un citas vērtīgas lietas. 

Savstarpēju ilgstošu kontaktu vai arī kopīgu projektu realizācijas ietvaros Ogres pašvaldībai 

izveidojušās sadarbības saiknes arī ar tādām pašvaldībām kā Kerava (Kerava) un Jarvenpā 

(Järvenpää) Somijā, Novi Bidžova (Nový Bydžov) Čehijā, u.c. 

1.12.6.2. Nozīmīgākie starptautiskie projekti 

2007. gads. „Čerņigovas pilsētas ilgtspējīgas attīstības veicināšana, pielietojot stratēģiskās 

plānošanas pieeju un radot pamatu ilgtermiņa sadarbības aktivitātēm starp Čerņigovas un Ogres 

pašvaldībām”, LR Ārlietu ministrijas granta projektu konkurss „Atbalsts attīstības sadarbības 

projektiem Latvijas Republikas noteiktajās saņēmējvalstīs”. Projekta mērķis - Čerņigovas pilsētas 

ilgtspējīgas attīstības veicināšana, sniedzot atbalstu Čerņigovas stratēģiskās plānošanas 

dokumentācijas izstrādē un sekmējot turpmāko sadarbību starp Čerņigovas un Ogres pašvaldībām 

uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības jomās. Viens no būtiskākajiem projekta rezultātiem ir tā 

realizācijas laikā parakstītais Nodomu protokols par sadarbību starp Ogres novada domi un 

Čerņigovas pilsētas padomi. 

2008. gads. „Čehijas, Slovākijas, Polijas, Latvijas un tiem radniecīgu reģionu partnerības 

pilsētu tīkla veidošana”, ES programma „Europe for Citizens”. Projekta mērķis - sadarbības tīkla 

izveide starp Novy Bydzov (Čehija), Spolecna Cidlina (Čehija), Brezno (Slovakija), Muranska 

Planina (Slovakija), Ciechanow (Polija) un Ogres pašvaldību. 

2006. - 2008. gads. STANDARDCARE, ES programma Leonardo da Vinci. Projekta mērķis - 

attīstīt Eiropas apmācību programmu un akreditāciju, pielietojot kopēju novērtējuma procesu 

darbiniekiem, kas ir iesaistīti veco ļaužu ar kompleksām problēmām aprūpē Bulgārijā, Latvijā, 

Lietuvā, Polijā un Lielbritānijā. 

2006. - 2008. gads. „Sabiedrība ar iedvesmu - Ogre”, Nīderlandes fonds KNHM. Nolūkā 

uzlabot dzīves kvalitāti un sekmēt iedzīvotāju iniciatīvu, Ogres novada dome un Nīderlandes fonds 

KNHM laika periodā no 2006. līdz 2008. gadam organizēja projektu konkursus „Iedzīvotāji veido 

savu vidi”, dodot iespēju novada iedzīvotājiem īstenot projektus, kas saistīti ar dzīves kvalitātes 

uzlabošanu. Kopumā trijos izsludinātajos konkursos tika apstiprināti un realizēti 75 no Ogres 

novada iedzīvotāju iesniegtajiem 118 projektiem. 

2006. - 2009. gads. „Enerģijas izmantošanas un pārvaldes līgumi zemu ienākumu un 

sociālajiem mājokļiem (ECOLISH)”, Eiropas Komisijas programma „Intelligent Energy - Europe” 

(projekta iesniedzējs - Cauberg-Huygen Raadgevende Ingenieurs bv (CHRI), Nīderlande). Projekta 

rezultātā veikta enerģijas piegādes kontraktēšanas iespējamības un potenciāla izpēte un 

demonstrēšana attiecībā uz zemu ienākumu un sociālajiem mājokļiem. Projekts īstenots sadarbībā 

ar ārvalstu partneriem no Nīderlandes, Grieķijas, Vācijas, Ungārijas un Beļģijas. 

2009. - 2010. gads. „Development of Cross-Border Choir Singing Culture (Singing 

Neighbours)”, Igaunijas - Latvijas programma. Projekts ir vērsts uz Igaunijas un Latvijas bērnu un 



jauniešu koru sadarbības veicināšanu. Tā ietvaros paredzētas diriģentu meistarklases, jaunu tautas 

tērpu iegāde Ogres ģimnāzijas jauktajam korim “Gājputni”, jauniešu nometnes un koncerti, 

Igaunijas - Latvijas dziesmu grāmatas izveidošana jauniešu koriem ar nelielu vārdnīcu abās 

valodās, u.c. Projekta aktivitātes norisinās Baldonē, Jūrmalā un Ogrē, kā arī Viru pilsētā un pagastā 

(Igaunija). 

2010. gads. „Sabiedrība ar iedvesmu - Ķeipene /Laubere/ Madliena / Suntaži / Meņģele”, 

Nīderlandes fonds KNHM. Turpinot aizsākto sadarbību ar KNHM, Ogres novada pašvaldība 

organizē projektu konkursu iedzīvotāju grupām un sabiedriskajām organizācijām piecos novada 

pagastos, kuros līdz šim KNHM fonda atbalstīti projekti vēl nav īstenoti, t.i., Ķeipenē, Lauberē, 

Madlienā, Meņģelē un Suntažos. Konkursa ietvaros saņemti 40 projektu pieteikumi dažādās ar 

dzīves kvalitātes uzlabošanu saistītās sfērās, no kuriem apstiprināti 11. 

2010. gads. ”Sustainable Municipal Development via Project Implementation in Different 

Sectors and Different Administratively Territorial Levels”, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu 

mobilitātes programma „Valsts administrācija”. Projekta ietvaros organizēta pieredzes apmaiņa ar 

Salo (Somija) un Sigdal (Norvēģija) pašvaldībām par projektu vadību un attīstības plānošanu. 

Arī virkne Ogres novada pašvaldības iestāžu piedalījusies dažādu starptautiska rakstura 

projektu realizācijā sadarbībā ar tādām valstīm kā Somija, Zviedrija, Lielbritānija, Slovākija, 

Portugāle, Itālija, Lietuva, Francija, Beļģija, Kipra, Rumānija, u.c., piesaistot finansējumu no 

dažādām Eiropas Savienības un citām programmām un fondiem. 



1.13. SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA UN DROŠĪBA 

1.13.1. POLICIJA 

Ogres novada pašvaldības teritorijā sabiedrisko kārtību nodrošina Ogres novada pašvaldības 

policija un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknis. Pašvaldības policija līdz 2009. 

gadam darbojās tikai Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, atsevišķi pašvaldības policijas darbinieki 

bija Suntažu pagastā un Taurupes pagastā. 

1.13.1.1. Pašvaldības policija 

Pašvaldības policija kontrolē pašvaldības saistošo noteikumu izpildi, nodrošina vispārēju 

sabiedriskās kārtības pārkāpumu novēršanu un veic preventīvo darbu likumpārkāpumu novēršanā, 

savukārt Valsts policija novērš vai atklāj krimināla rakstura noziegumus. 

Kārtības uzturētāju skaits Ogres pašvaldības policijā 2009. gadā bija 29 (2005. g. - 23, 2006. 

g. - 21, 2007. g. - 23, 2008. g. - 33). 2010. gada laikā pagastos izveidoti 3 pašvaldības policijas 

iecirkņi, katrā no tiem plānota 1 štata vienība. Tuvākajos gados būs nepieciešams nostiprināt un 

attīstīt šo iecirkņu darbību. 

Ogres novada pašvaldības policija ir apkopojusi informāciju par reģistrēto administratīvo 

pārkāpumu skaitu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā: 

2006.gadā - 2 382 administratīvie pārkāpumi; 

2007. gadā - 4 277 pārkāpumi; 

2008. gadā - 4 629 pārkāpumi; 

2009. gadā - 3 698 pārkāpumi. 

Pašvaldības policija administratīvo pārkāpumu skaita palielināšanos 2007. un 2008. gadā 

skaidro ar šajos gados bieži notikušajiem publiskajiem pasākumiem Ogres estrādē, kas 2009. gadā 

tika būtiski ierobežoti. 

Fakts, ka arī 2009. gadā ir samērā liels reģistrēto administratīvo pārkāpumu skaits, iespējams, 

liecina par finansiāli ekonomiskās situācijas ietekmi. Kā atzīst pašvaldības policijas pārstāvji, 2009. 

un 2010. gadā pieaug administratīvo pārkāpēju pesimisms un agresivitāte, kas izpaužas arī 

komunikācijā ar pašvaldības policijas darbiniekiem. Lielākajai daļai pārkāpēju nav pastāvīga darba. 

Lai prasmīgāk risinātu konfliktus ar likumpārkāpējiem, būtu nepieciešamas policistu apmācības vai 

policijas darbinieks - psihologs. 

2009. un 2010. gadā sabiedriskās kārtības nodrošināšanai tiek veidots video novērošanas 

centrs. Līdz 2010. gada beigām paredzams, ka tiks uzstādītas 9 video novērošanas kameras Ogres 

pilsētā. Turpmākajos gados nepieciešams palielināt izvietoto kameru skaitu pilsētā, izvietot mobilas 

video novērošanas kameras arī pagastu centros sabiedriski bīstamās vietās un, iespējams, piesaistīt 

papildu personālu video novērošanas centram. 

1.13.1.2. Valsts policija 

Valsts policijai Ogres novada teritorijā līdz 2009. gadam bija 2 iecirkņi - Ogrē un Madlienā, 

kopš 2009. gada septembra ir 1 iecirknis - Ogrē. 2010. gadā 7 cilvēki bijušā Ogres rajona teritorijā 

ir ieguvuši brīvprātīgo policijas palīgu apliecības. Pašvaldība iesaistās šo cilvēku nodrošināšanā ar 

ekipējumu. 

Valsts policija nodrošina telpas atskurbtuvei, savukārt pašvaldība finansē medicīnisko 

personālu - 4 feldšerus. 

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknis ir apkopojis informāciju par Ogres 

novada teritorijā uzsāktajiem kriminālprocesiem un kriminālprocesu uzsākšanas atteikumiem, ja 

nodarījumam nav konstatētas krimināla pārkāpuma pazīmes. 



Reģistrēto gadījumu skaitam, kad ir aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, ir pakāpeniska 

tendence palielināties, taču faktiski uzsākto kriminālprocesu skaits no 2006. līdz 2009. gadam ir 

samērā stabils (56. attēls). 

56. att. Reģistrēto noziedzīgu nodarījumu skaits Ogres rajonā 

Gads Uzsākti 

Atteikts uzsākt Kopā 

kriminālprocesi kriminālprocesu 

2005. 769 1 132 1 901 

2006. 1 280 686 1 966 

2007. 1 214 1 024 2 238 

2008. 1 058 1 237 2 295 

2009. 1 113 1 320 2 433 

Ceļu satiksmes negadījumu skaitam Ogres novada teritorijā ir tendence samazināties. 2007. 

gadā reģistrēti 366, 2008. gadā - 401, 2009. gadā - 249 negadījumi 72 . Ceļu satiksmes negadījumu 

skaita samazināšanos, iespējams, var skaidrot ar satiksmes dalībnieku kontroles efektivitātes 

paaugstināšanos (paaugstināti soda mēri, fotoradaru izmantošana u.c.) un informatīvām kampaņām 

par ceļu satiksmes drošību. 

1.13.2. UGUNSDZĒSĪBA 

Ogres novadā par ugunsdzēsību atbild VUGD Rīgas reģiona pārvaldes Ogres daļa un Ķeipenes 

postenis. Kopš PSRS sabrukuma ugunsdzēsēju mašīnas ir saglabātas arī Krapē, Lauberē, Taurupē, 

Madlienā, Meņģelē un Ķeipenē, tomēr tās nav iespējams izmantot tehniskā stāvokļa vai kvalificēta 

personāla trūkuma dēļ. Statistiskā informācija par ugunsgrēkiem iekļauta 57. attēlā. 

57. att. Ugunsgrēku skaits Ogres rajonā 

Gads Ugunsgrēki Citi izsaukumi Kopā Bojā gājušie Cietušie 

(maldinājumi, tehniska 

palīdzība) 

2005. 245 322 567 3 1 

2006. 442 317 759 1 5 

2007. 270 284 554 5 1 

2008. 265 248 513 0 3 

2009. 225 111 336 2 2 

72 Pēc CSDD datiem 



2. OGRES NOVADA SVID ANALĪZE 

2.1. DABAS VIDES SVID ANALĪZE 

STIPRĀS PUSES 

Dabas teritoriju izdevīga atrašanās vieta Pierīgas reģiona un 

valsts mērogā, citos novados esošo dabas objektu tuvums 

Ievērojami dzeramā ūdens resursi, kas pilnībā nodrošina 

iedzīvotāju un ražošanas vajadzības ilgā perspektīvā 

Liela bioloģiskā daudzveidība, procentuāli daudz īpaši 

aizsargājamo dabas teritoriju 

Kopumā labi ģeotehniskie apstākļi 

Izstrādāts vienots vides politikas dokuments - Ogres novada 

Vides koncepcija 2009.-2019. gadam 

Privātās iniciatīvas dabas teritoriju sakopšanā 

VĀJĀS PUSES 

Nepietiekama informācija par vides daudzveidību un tās 

pieejamību 

Maz detāli izpētītu derīgo izrakteņu atradņu 

Iepriekšējās desmitgadēs pieļautā būvniecība ģeotehniski 

sarežģītās vai nepiemērotās, kā arī derīgo izrakteņu atradņu 

vietās 

Neizmantoti minerālo ūdeņu resursi 

Maz ūdenstilpju un ūdensteču, kas piemērotas rekreācijai 

Nepietiekami pašvaldības finanšu resursi vides pasākumu 

realizēšanā 

IESPĒJAS 

Videi draudzīga tūrisma un apkalpojošās infrastruktūras 

attīstība 

Sadarbības starp pašvaldībām un citām institūcijām ĪADT 

attīstīšanā 

Dažādu finansējuma avotu piesaiste vides projektu un 

pasākumu realizēšanā 

DRAUDI 

Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās nekontrolētas 

tūristu plūsmas dēļ 

Valsts institūciju nespēja realizēt dabas aizsardzības plānos 

paredzētos pasākumus 

Dzeramā ūdens horizontu tehnogēnais piesārņojums 

Rīgas aglomerācijas dzeramā ūdens patēriņa pieauguma 

ietekmes palielināšanās uz novada rietumu daļas ūdensguvi 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



2.2. EKONOMISKĀS VIDES SVID ANALĪZE 


Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, neliels attālums līdz 

galvaspilsētai 

Profesionālās izglītības iespējas 

Izveidots biznesa inkubators 

Pozitīva pieredze ES finansējuma apgūšanā 

Pilsētas teritorijā attīstīta transporta infrastruktūra (Ogres 

stacija, šoseja Rīga-Daugavpils) 

Pozitīva pieredze PPP projektu realizēšanā 

Daudzveidīga uzņēmējdarbība, attīstītas vairākas ražošanas 

nozares 

Derīgo izrakteņu potenciāls 

Vērtīgas lauksaimniecības zemes, labvēlīgi apstākļi augļu, 

dārzeņu audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai 

Laba sadarbība starp zemniekiem, lauksaimniekiem, attīstīta 

pieredzes apmaiņa 

Izveidotas vairākas uzņēmēju un to atbalsta sabiedriskā 

organizācijas 

Banku un valsts iestāžu pakalpojumu pieejamība 

Attīstītas komunikāciju tehnoloģijas 

Pašvaldībā izveidota Uzņēmējdarbības komisija 

Sakopta, pievilcīga vide Ogres pilsētā 

VĀJĀS PUSES 

Mūžizglītības sistēmas neesamība 

Vāja uzņēmēju savstarpējā sadarbība 

Liels attālums starp attālākajiem novada pagastiem un Ogres 

pilsētu 

Neapmierinoša pašvaldību autoceļu kvalitāte un komunālā 

infrastruktūra 

Iedzīvotāju ekonomiskās izglītības, izpratnes trūkums 

Negatīva attieksme pret uzņēmējiem no iedzīvotāju puses 

Negatīva iedzīvotāju attieksme pret ražošanas objektu 

būvniecību 

Neapmierinoša sabiedriska transporta kustība novadā 

Vāja informācijas plūsma/apmaiņa starp domi, uzņēmējiem 

un iedzīvotājiem 

Ierobežota informācijas pieejamība pārvaldēs 

Apstājies pieaugušo izglītības process 

Krasi atšķirīgs lauksaimnieciskās ražošanas attīstības līmenis 

Vidējā posma speciālistu trūkums lauksaimniecībā 

Priekšfinansējuma trūkums ES fondu projektiem 

Nekvalitatīvi telekomunikāciju, interneta pakalpojumi 

attālākajos novada pagastos 

Birokrātiskie šķēršļi jaunu darbinieku apmācībā un 

nodarbināšanā 

Augsts bezdarba līmenis 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



Neefektīvs lauku konsultanta darbs 

Informācijas trūkums par jaunākajiem normatīvajiem aktiem 

un atbalsta iespējām uzņēmējiem 

Lauksaimniecības zemju nepietiekamā izmantošana 

Vietējo resursu nepilnvērtīga un neefektīva izmantošana 

laukos 

Atbalsta trūkums ražojošajiem uzņēmumiem 

Ierobežotas energoapgādes jaudu palielināšanas iespējas 

Lēns dokumentu un lēmumu pieņemšanas process novada 

domē 

Nav informācijas par derīgo izrakteņu izpētes pakāpi 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

IESPĒJAS 

Atsevišķu pašvaldības funkciju nodošana uzņēmējiem 

Sadarbības attīstība starp uzņēmējiem un arodskolām 

Prakses vietu nodrošināšana novada uzņēmumos 

Ogres novada uzņēmumu nozaru sasaistīšana ar arodskolu 

mācību programmām 

Telekomunikāciju, interneta sakaru attīstīšana attālākajos 

novada pagastos 

Lauksaimniecības uzņēmumu kooperācija 

Uzņēmējdarbības koordinators/konsultants lauksaimniecības 

jautājumos 

Kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistīšana 

Ogres novadā ražoto izstrādājumu popularizēšana 

Visu institūciju sadarbība un noieta tirgus vietējo ražotāju 

produktu realizācijai ārpus Latvijas meklēšana 

Investīciju piesaiste no dažādiem finanšu avotiem 

Zemes auglības paaugstināšana un lauksaimnieciskās 

ražošanas zemju saglabāšana 

Krājaizdevu sabiedrību veidošana pašvaldībā 

DRAUDI 

Neprognozējams izmaiņas valsts nodokļu politikā 

Uzņēmējdarbību neatbalstošas izmaiņas normatīvajos aktos 

Ekonomiskā situācijas tālāka pasliktināšanās valstī 

ES atbalsta nosacījumu izpildīšanas neiespējamība 

Tirgus pieprasījuma krišanās 

Ilgtermiņa aizdevumu nepieejamība 

Iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās 

Pamestu un degradētu teritoriju veidošanās 

Rīgas pilsētas sociāli ekonomiskās ietekmes palielināšanās 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



Satiksmes infrastruktūra 

2.3. INFRASTRUKTŪRAS SVID ANALĪZE 


Teritoriju šķērso vairāki valsts galvenās un reģionālās 

nozīmes autoceļi, kā arī perspektīvais starptautiskas 

nozīmes autoceļš E22 

Starptautiskās lidostas, autoostas un ostu tuvums 

Teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Rīga- Daugavpils 

Ātra valsts galvaspilsētas sasniedzamība, izmantojot 

autotransportu 

Samērā blīvs valsts un pašvaldības autoceļu tīkls 

Uzlabojusies autotransporta satiksmes organizācija 

Ogres pilsētā 

Uzsākta veloceliņu un velonovietņu izbūve vairākās 

apdzīvotajās vietās 

VĀJĀS PUSES 

Vairāk kā 50 % no valsts un pašvaldību autoceļiem ir 

sliktā tehniskā stāvoklī, tie netiek uzturēti pienācīgā 

kvalitātē 

Nepietiekams valsts un pašvaldības autoceļu ar asfalta 

segumu garums, liels pašvaldības ielu un ceļu ar grants 

vai grunts segumu īpatsvars 

Nav kompleksi apkopotas informācijas par pašvaldības 

ielām un ceļiem 

Satiksmes dalībnieku drošību apdraud gājēju ietvju un 

veloceliņu trūkums pilsētā un lielākajās apdzīvotajās 

vietās 

Gājējiem nedroši dzelzceļa sliežu šķērsojumi 

Nepietiekams finansējums pašvaldības ceļu uzturēšanai 

un sabrukušo ceļa posmu rekonstrukcijai 

Trīs tilti uz pagastu teritorijā atrodas sliktā avārijas 

stāvoklī 

Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā ir tikai viens Ogres 

upes šķērsošanai ar autotransportu piemērots tilts 

Ogres pilsētas teritoriju šķērso valsts un reģionālas 

nozīmes autoceļi, dzelzceļš, kas apgrūtina autotransporta 

kustību pilsētā, rada vides piesārņojumu un paaugstina 

trokšņu līmeni 

Trūkst autostāvvietu, jo īpaši dzīvojamajos masīvos 

Samazinās ar sabiedrisko transportu pārvadāto pasažieru 

skaits 

Nepietiekams sabiedriskā autotransporta maršrutu skaits 

un reisu biežums novada iekšienē, savstarpēji 

nekoordinēta pasažieru pārvadājumu kustība 

Nesakārtotas hidrotehniskās būves ielās un uz ceļiem 

Nav rekonstruētu pievedceļu E22 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

X 

X 



Novadā netiek veikti juridiski korekti preventīvie 

pasākumu autoceļu aizsardzībai pret smagsvara kravu 

(kokmateriāli, smilts, grants) pārvadājumu radītajiem 

bojājumiem 

Trūkst vienotas metodikas pašvaldības autoceļu tehniskā 

stāvokļa izvērtēšanai 

Lielākā daļa pašvaldības autoceļu posmu lauku teritorijā 

zemesgrāmatās ir norādīti kā ceļu servitūti 

IESPĒJAS 

ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste satiksmes drošības 

uzlabošanai un ceļu vai ielu rekonstrukcijai 

PPP projektu iespēju izpēte pašvaldības satiksmes 

infrastruktūras uzlabošanā 

Sadarbība ar blakus esošo novadu pašvaldībām un 

plānošanas reģionu satiksmes infrastruktūras plānošanā 

DRAUDI 

Valsts finanšu līdzekļu samazinājums autoceļu 

rekonstrukcijai un uzturēšanas darbu veikšanai 

Sistēmiskas pieejas trūkums transporta infrastruktūras 

veidošanai valsts un reģiona mērogā 

1/3 no pārvadātajām kravām pa dzelzceļu caur Ogres 

staciju ir bīstamās kravas 

Sabiedriskā autotransporta maršrutu skaita un reisu 

biežumu samazināšana 

Zemes īpašnieku noraidošā attieksme pret infrastruktūras 

attīstību līdzās viņu zemes gabaliem var ierobežot un 

aizkavēt ielu vai ceļu rekonstrukcijas projektu īstenošanu 

Satiksmes intensitātes neplānots pieaugums 

Ceļu uzturēšanas un rekonstrukcijas darbu izmaksu 

paaugstināšanās 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

Sakaru komunikācija un informatizācija 


Dažāds interneta pakalpojumu nodrošinātāju skaits un 

plaša interneta pieejamība 

Pašvaldība nodrošina publiskā interneta pieejamību 

iedzīvotājiem 

Pašvaldības administrācija un pagastu pārvaldes ir 

nodrošinātas ar kopēju iekšējo sakaru tīklu 

Laba fiksēto un mobilo telekomunikāciju tīklu 

infrastruktūra, laba pakalpojumu sniegšanas kvalitāte 

Izveidota Ogres novada pašvaldības mājas lapa 

Nodrošināta pasta pakalpojumu saņemšana 

VĀJĀS PUSES 

Nepilnīgs e-pakalpojumu klāsts Ogres novada 

pašvaldības mājas lapā 

Patvaļīga elektronisko sakaru ierīču (antenas, kabeļi) 

ierīkošana, kas rada bojājumus ēku jumtiem un fasādēm 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

VALSTS 

MĒROGĀ 



IESPĒJAS 

Sakaru uzņēmumu ieinteresētība attīstīt savu 

pakalpojumu servisa līmeni un kvalitāti 

Mobilo sakaru tīklu pārklājumu un infrastruktūras 

uzlabošana 

Iekļaušanās e-pārvaldes sistēmā 

DRAUDI 

Pasta nodaļu skaita samazināšana un sniegto 

pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās 

Interneta pakalpojumu pieejamības tiešā atkarība no 

elektroenerģijas piegādes 

X 

X 

X 

X 

X 

Elektroapgādes un siltumenerģijas infrastruktūra 


Saglabāta pašvaldību pārziņā nodotās elektroapgādes 

infrastruktūra 

Lielākajās apdzīvotajās vietās ir nodrošināts ielu 

apgaismojums 

Novada teritorijā darbojas mazās hidroelektrostacijas un 

koģenerācijas stacija 

Pagastu katlumājās tiek izmantoti atjaunojamie resursi, 

divās vietās – zemes siltums 

Ogres pilsētas katlumājas ir modernizētas, paaugstināta 

to darbības efektivitāte un samazināts izmešu daudzums 

Pieredze siltumapgādes projektu realizēšanā 

VĀJĀS PUSES 

Palielinās īslaicīgu elektroenerģijas piegādes traucējumu 

skaits 

Atšķirīga siltumenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika 

Liels gaisvada līniju īpatsvars un to tehniskais 

nolietojums 

Attīstībai nepietiekamas elektroenerģijas piegādes 

jaudas un infrastruktūras trūkums 

Neapmierinošs ielu apgaismojuma tīklu kopējais 

tehniskais stāvoklis 

Mazākos ciemos nav nodrošināts ielu apgaismojums 

Neracionāls elektroenerģijas patēriņš ielu apgaismojuma 

sistēmās vietās ar mazu gājēju kustības intensitāti 

Pagastu siltumapgādes tīklu liels tehniskais nolietojums 

Atsevišķos ciemos ilgstoši pārtraukta centralizēta 

siltumenerģijas piegāde un tās infrastruktūras pilnīgs 

sabrukums 

Nedroša siltumenerģijas piegāde centralizētajās 

siltumapgādes sistēmās lauku teritorijā 

Ogres pilsētas apkures sistēmā nav iespējams izmantot 

alternatīvu kurināmo, tās atkarība no viena veida 

kurināmā 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

X 



Lieli siltumsaimniecības uzņēmumu un iestāžu debitoru 

parādi 

IESPĒJAS 

ES Struktūrfondu finansējuma piesaiste enerģētikas un 

siltumapgādes attīstībai 

Atjaunojamo resursu īpatsvara palielināšana enerģijas 

ražošanā un alternatīvo enerģijas iegūšanas veidu 

attīstība 

Koģenerācijas staciju attīstība 

Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšana 

privātajā un publiskajā sektorā 

Elektroenerģijas piegādes drošuma paaugstināšana 

Dažādu institūciju sadarbība attīstības un plānošanas 

dokumentu izstrādē, lai nodrošinātu optimālu un drošu 

energoapgādes sistēmas izveidošanu 

DRAUDI 

Nepietiekamās elektropadeves jaudas var radīt 

ievērojamus šķēršļus novada uzņēmējdarbības attīstībai 

Elektroapgādes infrastruktūras bojājumi elektroenerģijas 

patēriņa pārslodžu rezultātā 

Šķeldu kopējā apjoma samazināšanās vietējā tirgū 

Zemes īpašnieku negatīva attieksme pret infrastruktūras 

objektu, kas šķērso to zemes īpašumus, ierīkošanu 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

Ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra 


Uzsākta atkritumu šķirošana, šķiroto atkritumu 

savākšanas punktu un laukumu izveide 

Slēgtas un rekultivētas praktiski visas mazās sadzīves 

atkritumu izgāztuves 

ES fondu piesaiste Ogres pilsētas ūdenssaimniecības 

sistēmas sakārtošanai 

Nodrošināta lielākās daļas Ogres pilsētas individuālo 

dzīvojamo māju pieslēgšana centralizētajai ūdens 

apgādes un kanalizācijas sistēmai 

VĀJĀS PUSES 

Ogres novadā nav vienota pašvaldības uzņēmuma vai 

iestādes, kas nodarbojas ar ūdenssaimniecības 

koordināciju visā pašvaldības teritorijā 

Atšķirīga pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika 

Informācijas un kontroles par individuālo namu sadzīves 

notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu, infiltrāciju trūkums 

Nepilnīga pašvaldības saistošo noteikumu par atkritumu 

savākšanu administrēšana 

Notekūdeņu attīrīšanas ietaises Ogres pilsētā nepieder 

pašvaldībai un tās ir sliktā tehniskā stāvoklī 

Aptuveni 1/3 daļai novada iedzīvotāju nav iespējams 

izmantot centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

VALSTS 

MĒROGĀ 



sistēmas 

Normatīvo aktu prasībām neatbilstoša dzeramā ūdens 

kvalitāte centralizētajās ūdensapgādes sistēmās lauku 

teritorijā 

Lauku apdzīvoto vietu notekūdeņu attīrīšanas ietaišu un 

ūdensapgādes tīklu augsts tehniskais nolietojums 

Augsts to individuālo dzīvojamo māju īpatsvars, kuras 

nav pieslēgtas centralizētajām kanalizācijas sistēmām 

Ierobežoti finanšu resursi ūdenssaimniecības 

sakārtošanai 

Nav rekultivētas atkritumu izgāztuve „Ķilupe” un 

„Pinkas” 

Nepietiekami attīstīta atkritumu šķirošana un savākšana 

Zems iedzīvotāju vides izglītības līmenis 

IESPĒJAS 

ES Struktūrfondu finansējuma ūdenssaimniecības 

attīstībai pilsētā un apdzīvotās vietās virs 200 

iedzīvotāju pieejamība 

ES Kohēzijas fonda finansējuma piesaiste izgāztuvju 

rekultivācijai 

Sadarbība ar citām pašvaldībām un institūcijām 

atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā 

Iedzīvotāju vides izglītības līmeņa pakāpeniska 

paaugstināšana 

DRAUDI 

Latvijas Republikas normatīvie akti neveicina privāto 

atkritumu apsaimniekotāju ilgtermiņa investīciju 

ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas 

sakārtošanā 

Vides kvalitātes pasliktināšanās nesavākto un nelikumīgi 

noglabāto atkritumu dēļ 

Gruntsūdeņu un dziļāko ūdens horizontu piesārņojums 

ar sadzīves un rūpnieciskajiem notekūdeņiem 

Mājsaimniecību maksātspējas turpmāka pazemināšanās 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

Sabiedriskas nozīmes infrastruktūra 


Pašvaldība nodrošina tās sniegto pakalpojumu 

pieejamību pilsētā un visos pagastos 

Pietiekami daudz vietu atpūtas un rekreācijas objektu 

izveidošanai 

Privātās iniciatīvas sabiedrībai pieejamu objektu 

veidošanā un uzturēšanā 

VĀJĀS PUSES 

Finansējuma trūkums sabiedriskās infrastruktūras 

objektu uzturēšanai un labiekārtojuma līmeņa 

paaugstināšanai 

Nevienmērīgs telpu noslogojums pagastu pārvalžu ēkās 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

VALSTS 

MĒROGĀ 



Zema administrāciju ēku energoefektivitāte 

Nepietiekami daudz parku, skvēru un citu rekreācijas un 

atpūtas objektu 

Trūkst labiekārtotu atpūtas vietu pie publiski pieejamiem 

ūdeņiem 

Nepilnīga informācija par apbedījumiem lauku kapsētās 

Nav atrisināts jautājums par dzīvnieku apbedīšanu 

IESPĒJAS 

ES Struktūrfondu finansējuma piesaiste ēku 

energoefektivitātes paaugstināšanai 

Sadarbība ar citām pašvaldībām un institūcijām, 

nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem sabiedriskās 

infrastruktūras izveidošanā un labiekārtošanā 

PPP projektu realizācija sabiedrībai nozīmīgu 

infrastruktūras objektu veidošanā 

DRAUDI 

Iedzīvotāju aizplūšana no laukiem uz pilsētām un 

izceļošana 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

Mājokļu infrastruktūra 


Ogres pilsētā nodrošināta daudzdzīvokļu māju 

apsaimniekošana 

Pilsētā veikti daudzdzīvokļu māju infrastruktūras 

uzlabojumi un teritorijas labiekārtošana 

VĀJĀS PUSES 

Lauku teritorijā netiek veikta mājokļu apsaimniekošana 

Lauku teritorijā atsevišķiem ciemiem nav tiem 

atbilstošas infrastruktūras 

Padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu mājām ir zema 

būvniecības kvalitāte un raksturīgi lieli siltuma zudumi 

Ogres pilsētā padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu 

paneļu mājām beidzies kalpošanas laiks 

Nesakārtoti daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi 

Daudz tukšu dzīvokļu daudzdzīvokļu mājās lauku 

teritorijā 

Daudzdzīvokļu mājām nav veikti pasākumi pieejamības 

uzlabošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām 

Vizuāli nepievilcīgas padomju laikā celtās 

daudzdzīvokļu mājas 

Zems iedzīvotāju zināšanu līmenis par kopīpašumā 

esošu dzīvojamo māju apsaimniekošanu 

Maz labiekārtotu atpūtas vietu ģimenēm ar bērniem un 

vecākiem cilvēkiem 

IESPĒJAS 

Finansējuma piesaiste ēku energoefektivitātes 

paaugstināšanai 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

VALSTS 

MĒROGĀ 

X 



Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem 

mājokļu infrastruktūras uzlabošanā un teritoriju 

labiekārtošanā 

DRAUDI 

Iedzīvotāju aizplūšana no laukiem uz pilsētām un 

izceļošana 

Iedzīvotāju maksātspējas pazemināšanās 

X 

X 

X 

2.4. IZGLĪTĪBAS UN SPORTA NOZARES SVID ANALĪZE 


Plašs izglītības pakāpju nodrošinājums novada teritorijā 

Plašs vispārējās izglītības un profesionālās izglītības 

programmu piedāvājums 

Mazākumtautību izglītības programmu pieejamība 

pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības līmenī 

Daudzveidīgas profesionālās ievirzes izglītības 

programmu un interešu izglītības programmu apguves 

iespējas 

Attīstītas neformālās izglītības iespējas 

Izglītības iestāžu akreditācijas rezultāti liecina par augstu 

izglītības kvalitāti novada skolās un izglītības iestāžu 

konkurētspēju 

Valsts ģimnāzija novadā kā plašākas un 

konkurētspējīgākas izglītības ieguves un metodiskais 

centrs 

Augsta un normatīvo aktu prasībām atbilstoša pedagogu 

profesionālā kvalifikācija 

Sistemātisks darbs zinātniski pētniecisko un novada 

pētniecisko darbu izstrādē 

Tiek īstenots projekts, kura rezultātā izglītības iestādē 

būs iespēja iegūt izglītību bērniem ar funkcionāliem 

fiziskās attīstības traucējumiem 

Izglītības iestādēs mērķtiecīgi pilnveido un izmanto 

modernās tehnoloģijas 

ESF projektu līdzekļu pieejamība un projektu īstenošana 

novada izglītības iestādēs 

Plašas izglītības iestāžu kopējās tradīcijas 

Aktīva pašvaldības sadarbība ar izglītības iestāžu 

vadītājiem 

Sakopta vide izglītības iestāžu teritorijā 

Laba izglītības iestāžu sadarbība ar citām pašvaldības 

institūcijām 

VĀJĀS PUSES 

Izglītojamo skaita samazināšanās visās novada izglītības 

iestādēs 

Nepietiekams speciālo izglītības programmu 

nodrošinājums vispārizglītojošās izglītības iestādēs 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 



Nelielā skolēnu skaita dēļ vairākās pagastu izglītības 

iestādēs ir apvienotās klases 

Finansējuma samazinājums izglītības iestāžu remontam, 

siltināšanai, kvalitatīvu mācību līdzekļu iegādei 

Neatbilstoša izglītības iestāžu pieejamība 

izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām 

Samazinājies finansējums pedagogu tālākizglītībai 

Nepietiekams vai nepilnīgs izglītības iestāžu 

nodrošinājums ar sporta bāzēm (sporta laukumiem) 

Būtiskas atšķirības pedagogu darba samaksā 

Nevienmērīgs slodžu sadalījums 

Neracionāls finanšu līdzekļu interešu izglītībai 

izlietojums 

IESPĒJAS 

Izglītības programmu dažādošana, jaunu programmu 

licencēšana 

Izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes 

pilnveidošana, piesaistot struktūrfondu, projektu u.c. 

programmu līdzekļus 

Pedagogu kvalifikācijas paaugstināšana, izmantojot 

savstarpēju pieredzes apmaiņu un ārzemju pieredzes 

ieguvi 

Aktīvāka informācijas tehnoloģiju ieviešana 

pedagoģiskā procesa pilnveidē un izglītības iestāžu 

sadarbībā ar izglītojamo vecākiem 

Izglītības konkurētspējas paaugstināšana reģionālajā un 

valsts līmenī 

Pieaugušo tālākizglītības pieejamības nodrošināšana 

Izglītības iestāžu restrukturizācija 

DRAUDI 

Valsts piešķirtā kopējā finansējuma turpmāks 

samazinājums izglītībai 

Demogrāfiskās slodzes palielināšanās un izglītojamo 

skaita samazināšanās 

Jauniešu ar zemu izglītības līmeni skaita pieaugums 

Ģimeņu materiālo apstākļu pasliktināšanās, to nespēja 

rast finanšu līdzekļus nepieciešamo zināšanu apguvei un 

tālākizglītībai 

Ģimenes locekļu attālināšanās no līdzdarbības bērna 

izglītošanas procesā, ģimenes saišu pavājināšanās 

Izglītības iegūšanas procesa sadārdzināšanās 

Globalizācijas ietekme uz vietējo izglītības iestāžu 

tradīcijām, nacionālā mantojuma apzināšanu, apgūšanu 

un saglabāšanu 

Atsevišķu apdzīvoto vietu kopēja sociāli ekonomiskās 

situācijas pasliktināšanās izglītības iestāžu skaita 

samazināšanas dēļ 

Atsevišķu medijos un internetā pieejamo resursu 

negatīvās ietekmes palielināšanās 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



2.5. KULTŪRVIDES SVID ANALĪZE 


Plaša kultūras pakalpojumu pieejamība visām paaudzēm 

Izveidota kultūras infrastruktūra 

Nodrošinājums ar pieredzējušiem un atbilstošas 

kvalifikācijas speciālistiem 

Daudzfunkcionālas kultūras iestādes 

Labs bibliotēku materiāli tehniskais nodrošinājums 

Iedzīvotājiem nodrošināti bibliobusa pakalpojumi 

Stabils kultūras iestāžu apmeklētāju loks 

Nodrošināts pašvaldības finansējums 

Augsta amatiermākslas kolektīvu darba kvalitāte 

Aktīva kolektīvu dalība dažādos pasākumos 

VĀJĀS PUSES 

Novadam nav vienotas kultūrpolitikas 

Nepietiekams finansējums lielu un konkurētspējīgu 

kultūras produktu attīstībai un projektu realizācijai 

Nepilnīgi un nolietojušies materiāli tehniskie līdzekļi 

Nepietiekama platība un vietu skaits lielu pasākumu 

organizēšanai 

Nav vietu masveida pasākumu organizēšanai brīvdabā 

Novadā nav nevienas mūsdienu prasībām atbilstošas 

izstāžu zāles 

Vāja komunikācija ar medijiem 

Nepietiekama kultūras pakalpojumu un pašvaldības 

piedāvāto iespēju popularizēšana sabiedrībā 

Vāja kultūras pasākumu koordinācija starp dažādām 

pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām 

Būtiskas atšķirības kultūras finansējumā uz vienu 

iedzīvotāju starp dažādām kultūras iestādēm un pagastu 

teritorijām 

Nepietiekams kvalificētu speciālistu skaits lauku 

teritorijā 

Neapmierinošs kultūras speciālistu profesionālās 

kvalifikācijas paaugstināšanas un pilnveides process 

Muzeja atrašanās pielāgotās un muzeja statusam un 

funkciju pilnīgai veikšanai neatbilstošās telpās 

Samazinās mākslinieciskajā pašdarbībā iesaistīto cilvēku 

skaits 

IESPĒJAS 

Finansējuma piesaiste no dažādiem finanšu avotiem 

Privātās un publiskās partnerības iespēju izmantošana 

Sabiedrības līdzdalības paaugstināšana kultūras procesu 

veidošanā 

Iesaistīšanās sadarbības projektos, lai sekmētu 

pakalpojumu pilnveidi un attīstību 

Pārrobežu sadarbības attīstīšana 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 



DRAUDI 

Valsts kultūrpolitikas nestabilitāte 

Valsts piešķirtā finansējuma samazinājums kultūras 

nozarei 

Valsts mērķdotāciju apjoma samazināšanās 

Pašvaldības finansiālās situācijas pasliktināšanās 

Motivācijas trūkums jauniem cilvēkiem studēt kultūras 

darba specialitātēs 

Kultūras zemais novērtējums sabiedrībā 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

2.6. SOCIĀLĀS VIDES UN VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS SVID ANALĪZE 


Novada teritorijā tiek nodrošināta sociālā palīdzība un 

pieejami sociālie pakalpojumi 

Attīstīti alternatīvās sociālās aprūpes pakalpojumi 

bērniem un ģimenēm Ogres pilsētā 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

Ir pieejamas telpas pakalpojumu izveidei tuvāk klientu 

dzīves vietai 

X 

Ir nodrošināti ilgstošās aprūpes pakalpojumi novadā 

Laba sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām u.c. 

institūcijām 

Pašvaldības budžeta veidošanā sociālais budžets ir 

viena no prioritātēm 

VĀJĀS PUSES 

Netiek vadīta un koordinēta sadarbība starp sociālajiem 

dienestiem, pašvaldības speciālistiem un institūcijām 

Atšķirīga pieeja sociālās palīdzības un sociālo 

pakalpojumu sniegšanā pagastos un pilsētā 

Vāji nodrošināta pakalpojumu pieejamība tuvāk 

klientu dzīvesvietai pagastos 

Nav vienotas klientu lietu dokumentēšanas sistēmas, 

vienotu lietu veidošanas nosacījumu, izvērtēšanas 

kritēriju 

Nepietiekami daudzveidīgi sociālie alternatīvās 

aprūpes pakalpojumi lauku teritorijā, Ogres pilsētā - 

pilngadīgām personām 

Nepietiekama sociālā infrastruktūra, piemērotu un 

pielāgotu telpu trūkums sociālo pakalpojumu 

sniegšanai, pieejamībai un pakalpojumu attīstīšanai 

Nepietiekams sabiedrības informētības līmenis par 

sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības 

jautājumiem 

Speciālistu trūkums un esošo speciālistu pieaugoša 

noslodze 

Nepietiekams sociālo dienestu nodrošinājums ar 

informācijas tehnoloģijām 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



Nav nodrošināta vienotas datu bāzes par sociāli 

mazaizsargātām iedzīvotāju grupām izmantošana 

Nepietiekamas darbinieku zināšanas IT izmantošanā 

Nepietiekams nodrošinājums ar transportu, lai 

operatīvi sniegtu pakalpojumus 

Nevienmērīgs kvalificētu speciālistu nodrošinājums 

novada lauku un pilsētas teritorijā 

IESPĒJAS 

Sadarbības pilnveidošana starp dienestiem un dažādām 

institūcijām, kuras iesaistītas sociālo problēmu 

risināšanā 

Investīciju piesaiste sociālo pakalpojumu attīstībai 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

DRAUDI 

Biežas izmaiņas valsts izdotajos normatīvajos aktos, tai 

skaitā nodokļu politikā 

Nespēja valsts un pašvaldību līmenī nodrošināt 

normatīvajos aktos noteiktās prasības sociālās 

palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanā 

Vispārēja iedzīvotāju maksātspējas pazemināšanās un 

trūcīgu personu skaita pieaugums 

Neieinteresētība investīciju ieguldījumiem ilgtermiņā 

sociālajā sfērā 

Sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju izceļošanas 

tendence 

Sociālās palīdzības saņēmēju skaita pieaugums, 

pārsniedzot pašvaldības resursu iespējas 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

2.7. PAŠVALDĪBAS PĀRVALDES SVID ANALĪZE 


Pieredzējuši speciālisti un maza speciālistu mainība 

Pašvaldība finansiāli var piesaistīt profesionālus 

darbiniekus 

Plašs pašvaldības piedāvāto pakalpojumu klāsts 

Mērķtiecīga un piesardzīga budžeta plānošana 

Piesardzīga pašvaldības kredītpolitika 

Labs pašvaldības materiāltehniskais nodrošinājums 

Atbalsts pašvaldības darbinieku tālākizglītībai un 

kvalifikācijas paaugstināšanai 

Aktīva sadarbība ar ārvalstu pašvaldībām 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

VĀJĀS PUSES 

Administratīvais centrs ģeogrāfiski neatrodas novada 

vidū 

X 

Izkliedētas pakalpojumu sniegšanas vietas, sarežģīta 

X 



apmeklētāju apkalpošanas sistēma 

Lēns lēmumu pieņemšanas process 

Nav izanalizēta efektivitāte pašvaldības pakalpojumu 

sniegšanā un veikts pašvaldības funkciju audits 

Nepietiekama publiski pieejamā informācija par 

pašvaldības darbu (īpaši pagastu pārvaldēs) 

Nevienmērīgs kvalificētu speciālistu sadalījums novada 

teritoriālajās vienībās 

Atšķirības pašvaldības darbinieku skaitā un atalgojuma 

līmenī dažādās teritoriālajās vienībās uz 1000 iedz. 

Nepietiekama savstarpēja iekšējā komunikācija un 

nesakārtota informācijas apmaiņas sistēma pašvaldības 

struktūrvienību un iestāžu starpā 

Nepietiekami izmantotas informācijas tehnoloģiju 

iespējas 

Vāja un nekoordinēta sadarbība ar nevalstiskajām 

organizācijām un uzņēmējiem 

Daļa pašvaldības ēku ir grūti pieejamas 

IESPĒJAS 

Ģeogrāfiskā stāvokļa sniegto priekšrocību izmantošana 

pašvaldības attīstībā 

Finanšu piesaiste ar investīciju fondu un citu avotu 

starpniecību 

Privātās un publiskās partnerības projektu realizācija 

Sadarbība ar ārvalstu partneriem, citiem novadiem un 

dalība partnerorganizācijās 

Jaunāko tehnoloģiju izmantošana pašvaldības darba 

uzlabošanā 

Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un 

uzņēmējiem 

Valstī netiek realizēta ilgtermiņa politika 

DRAUDI 

Neparedzamas un biežas izmaiņas normatīvajos aktos, 

neprognozējama nodokļu politika 

Iedzīvotāju aizplūšana no lauku teritorijām, 

demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās 

Funkciju deleģēšana pašvaldībām, nenodrošinot 

finansējumu 

Pašvaldības darbības nodrošināšanai nepieciešamo 

resursu sadārdzinājums 

Nestabila uzņēmējdarbības vide 

Augsta bezdarba līmeņa saglabāšanās 

Debitoru parādu paaugstināšanās 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



Investīciju projektu sadārdzināšanās 

Kvalificētu speciālistu aizplūšana uz Rīgu un Pierīgas 

reģionu 

X 

X 

2.8. SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS 


Ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, neliels attālums 

līdz galvaspilsētai Rīgai 

Daudzveidīga uzņēmējdarbība 

Teritoriju šķērso vairāki valsts galvenās un reģionālās 

nozīmes autoceļi, kā arī perspektīvais starptautiskas 

nozīmes autoceļš E22, dzelzceļa līnija, neliels attālums 

līdz Rīgas lidostai un ostām 

Laba fiksēto un mobilo telekomunikāciju tīklu 

infrastruktūra, laba pakalpojumu sniegšanas kvalitāte, 

plašs IKT pakalpojumu piedāvājums 

Finanšu un valsts institūciju pakalpojumu pieejamība 

Plašs izglītības pakāpju nodrošinājums novada teritorijā 

Kvalificētu un izglītotu darbinieku pieejamība 

Bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums 

Plaša kultūras pakalpojumu pieejamība visām 

paaudzēm 

Daudzveidīga sabiedriskas nozīmes infrastruktūra - 

sporta bāzes, kultūras objekti 

Pieejami stacionārie un ambulatorie veselības aprūpes 

pakalpojumi 

Novada teritorijā tiek nodrošināta sociālā palīdzība un 

pieejami sociālie pakalpojumi 

Ekoloģiski tīra un nepārblīvēta dzīves telpa 

Liela bioloģiskā daudzveidība, procentuāli daudz īpaši 

aizsargājamo dabas teritoriju 

Ievērojami dzeramā ūdens resursi, kas pilnībā 

nodrošina iedzīvotāju un ražošanas vajadzības ilgā 

perspektīvā 

Derīgo izrakteņu potenciāls 

Plašs pašvaldības piedāvāto pakalpojumu klāsts 

VIETĒJĀ 

MĒROGĀ 

X 

X 

REĢIONA 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

VALSTS 

MĒROGĀ 

X 

X 

X 

X 

X 

VĀJĀS PUSES 

Neapmierinoša autoceļu kvalitāte 

Vāja uzņēmumu konkurētspēja globālā tirgus apstākļos 

Lauku apdzīvoto vietu ūdensapgādes sistēmu un 

notekūdeņu attīrīšanas ietaišu augsts tehniskais 

nolietojums 

Vidējā posma kvalificētu darbinieku trūkums ražošanas 

un pakalpojumu sniegšanas nozarēs 

X 

X 

X 

X 



Nevienmērīgs kvalificētu speciālistu sadalījums novada 

teritoriālajās vienībās 

X 

Nepietiekami izmantotas informācijas tehnoloģiju 

iespējas 

X 

Izkliedētas pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas, 

sarežģīta apmeklētāju apkalpošanas sistēma 

X 

Maz rekreācijai piemērotu ūdenstilpju un ūdensteču 

IESPĒJAS 

Uzņēmējdarbības attīstības orientācija uz zināšanām 

bāzētas produkcijas ražošanu un pakalpojumiem ar 

lielāku pievienoto vērtību 

Ražošanas attīstība novadā, piedāvājot potenciālajiem 

investoriem bijušās rūpnieciskās un lauksaimnieciskās 

ražošanas objektu teritorijas, kā arī kvalificētu 

darbaspēku 

Tūrisma un atpūtas nozaru attīstība, balstoties uz dabas 

un kultūras resursiem 

Mūžizglītības attīstība 

Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu 

veikšana privātajā un publiskajā sektorā 

Finanšu piesaiste ar investīciju fondu un citu avotu 

starpniecību 

Privātās un publiskās partnerības projektu realizācija 

Sadarbība starp pašvaldību un NVO, uzņēmējiem, 

ārvalstu partneriem, citiem novadiem 

DRAUDI 

Iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības 

novecošanās 

Darbaspēka aizplūšana uz Rīgu 

Neparedzamas un biežas izmaiņas valsts institūciju 

izdotajos normatīvajos aktos, neprognozējama nodokļu 

politika 

Rīgas pilsētas sociāli ekonomiskās ietekmes palielināšanās 

Augsta bezdarba līmeņa saglabāšanās 

Nepietiekamās elektropadeves jaudas var radīt 

ievērojamus šķēršļus novada uzņēmējdarbības attīstībai 

Pamestu un degradētu teritoriju veidošanās 

Debitoru parādu paaugstināšanās 

Bīstamo kravu tranzīts 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 

X 



3. OGRES NOVADA SPECIALIZĀCIJA 

Balstoties uz Ogres novada vietējiem apstākļiem, izaugsmes resursiem un virzītājspēkiem, 

kas analizēti šī sējuma iepriekšējās divās sadaļās „Ogres novada pašreizējās situācijas 

raksturojums” un „Ogres novada SVID analīze”, ir izstrādāta novada specializācija - teritorijas 

ilgtermiņa ekonomiskās attīstības raksturojums, kas atspoguļo pašvaldības ekonomiskās attīstības 

pamatu un lomu Rīgas plānošanas reģiona ekonomikas profila īstenošanā. 

Pašvaldība attīstības programmas izstrādes ietvaros sevi ir nodēvējusi kā novadu cilvēka un 

dabas harmonijai. Ar šādu vīziju novada teritorijā plānots attīstīt dažādas nozares, nenosaucot 

nevienu konkrēti, tomēr pamatā koncentrējoties uz zināšanām bāzētas produkcijas ražošanu un 

pakalpojumiem ar lielāku pievienoto vērtību pilsētā. Lauku teritorija ir atvērta daudzveidīgai 

lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas un pārstrādes uzņēmumu intensīvai un padziļinātai 

attīstībai, kā arī alternatīvo lauksaimniecības nozaru attīstībai. Tūrisma un atpūtas pakalpojumu 

attīstība nākotnē veidos pievilcīgu vidi kā pilsētā, tā lauku teritorijā. 

Novada ģeogrāfiskais stāvoklis ir īpaši izdevīgs - attālums no Ogres līdz galvaspilsētai ir 

tikai 35 km. Tā teritoriju šķērso viens no svarīgākajiem valsts nozīmes autoceļiem A6 un 

dzelzceļa līnija, perspektīvā arī starptautiskas nozīmes autoceļš E22. Teritorijas plānojumā gar 

autoceļiem un dzelzceļu ir paredzēta liela platība industriālo teritoriju attīstībai. Pilsētas teritorijā ir 

attīstīta transporta infrastruktūra (Ogres dzelzceļa stacija un autoceļš A6). 

Analizējot situāciju par uzņēmumos nodarbināto cilvēku skaitu, secināts, ka Ogres novada 

teritorijā nodarbināts neliels skaits tā iedzīvotāju un vairāk nekā 50 % darbspējīgo personu 

dodas strādāt ārpus novada teritorijas. Tas nosaka pašvaldības orientāciju uz tādas dzīves vides 

veidošanu, kurā cilvēks var justies komfortabli un droši. Ogre ilgstoši ir veidojusies kā izteikta 

pakalpojumu un vieglās rūpniecības pilsēta, ar ko tā ir atpazīstama Latvijā joprojām. Pilsētas 

industriālajā zonā darbojas vairāki uzņēmumi, kuri ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību. 

Lauku teritorijā ir saglabājušies lieli ražošanas un veidojas jauni pārstrādes uzņēmumi. 

Atsevišķi Ogres novada uzņēmumi saražoto produkciju eksportē uz ārvalstīm. Kā 

atpazīstamākie eksporta uzņēmumi jāmin SIA „TMMETAL BALTIC” (metālliešanas un 

metālapstrādes produkcija), SIA „OGRES TRIKOTĀŽA” (virsējās trikotāžas izstrādājumi), SIA 

„PROMETĀLS” (metāla izstrādājumi), SIA, „HANZAS ELEKTRONIKA” (kuģu elektronisko, 

elektrisko, kā arī mehānisko automātikas iekārtu remontu apkope un uzstādīšana), SIA „FAZER 

MAIZNĪCAS” (maizes izstrādājumi) un LKPS „MŪSMĀJU DĀRZEŅI” (lauka dārzeņi). 

Pilsētā un lauku teritorijā ir radīti priekšnoteikumi vairāku ražošanas nozaru attīstībai. Ogres 

novada teritorijā ir liels derīgo izrakteņu potenciāls, uz kuru bāzes iespējams attīstīt 

uzņēmējdarbību šajā nozarē. Lauku teritorijā ir vērtīgas lauksaimniecības zemes, labvēlīgi 

apstākļi augļu, dārzeņu audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai, ko veiksmīgi izmanto jau esošie 

uzņēmumi. 

Pilsētā darbojas Ogres biznesa un inovāciju inkubators (OBII), kas sniedz inkubācijas un 

uzņēmējdarbības uzsākšanas pakalpojumus. Pašlaik OBII ir iekļauts Rīgas reģiona biznesa 

inkubatorā un sniedz inkubācijas pakalpojumus novada un citu pašvaldību jaunajiem uzņēmējiem. 

Uzņēmējdarbībai nepieciešamo pakalpojumu piedāvājums novadā ir plašs - darbojas 7 lielāko 

banku filiāles, Valsts ieņēmumu dienesta filiāle, Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes filiāle, 

Valsts zemes dienesta filiāle, Nodarbinātības valsts aģentūras filiāle u.c. valsts institūciju 

struktūrvienības. 

Ogres novadā 2010. gada laikā plānots izveidot pašvaldības aģentūru, kura būtu atbalsts un 

vietējais starpnieks starp pašvaldību, valsti un uzņēmējdarbību ekonomiskajos jautājumos. 

Pašvaldība plāno maksimāli atvieglot darbu uzņēmējiem, sniedzot tiem konsultācijas un 

pakalpojumus uz vietas. Perspektīvā plānots attīstīt radošo nozaru atbalsta centru jeb inkubatoru, 

kas novadā attīstītu mākslu, mūziku, amatniecību un citas radošās nozares, kurām ir liels un 



neizmantots potenciāls (Ogres novadā ir mākslas un mūzikas skolas, attīstīta amatiermāksla un 

darbojas visdažādākie interešu klubi). 

Trīs profesionālās izglītības iestādes līdz 2015. gadam plānots pārveidot par kompetences 

centriem un veidot sadarbību ar nozaru asociācijām. Apvienojoties visas trīs skolas plānots apmācīt 

jauniešus un sniegt nozaru profesionāļiem pārkvalifikācijas programmas, piedāvājot apmācības 

šādās nozarēs: elektronika, kokapstrāde, būvniecība, mežistrāde un radošās industrijas. 

Ogres novadā ir liels tūrisma attīstības potenciāls, kas ilgākā laika posmā nav attīstījies, jo 

novada vadības līmenī netika uzskatīts par perspektīvu. Līdz 2010. gada beigām pašvaldība kopā ar 

tuvākajiem novadiem izstrādās tūrisma attīstības koncepciju, paredzot attīstīt kultūras, eko 

(aktīvais un pasīvais) un pasākumu tūrismu. Ogrē atrodas otra lielākā estrāde Latvijā, kuras 

infrastruktūra un bāze ir atjaunota, lai veiksmīgi organizētu valsts un starptautiska mēroga 

pasākumus. 

Pašvaldība plāno attīstīt projektus infrastruktūras un pievadkomunikāciju sakārtošanai 

uzņēmējdarbībai svarīgām teritorijām, kas ir noteiktas teritorijas plānojumā. 

Uzņēmumiem Ogres novadā ir iespējams saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, ja 

tie nodarbina noteiktu darbinieku skaitu un veic ieguldījumus uzņēmuma infrastruktūras attīstībā. 

3.1. OGRES PILSĒTA – PIERĪGAS REĢIONĀLAIS ATTĪSTĪBAS CENTRS 

Ogres pilsētu kā reģionālas nozīmes attīstības centru raksturo: 

1) Daugava un Ogres upe, plašas zaļās teritorijas pilsētā un ap to, tai skaitā Ogres Zilie kalni 

- NATURA 2000 teritorija; 

2) laba valsts institūciju pieejamība; 

3) ražošanas uzņēmumi, kas nodarbina arī citu pašvaldību iedzīvotājus; 

4) plašs kredītiestāžu tīkls un apdrošināšanas sabiedrību pieejamība; 

5) būtiski uzlabota siltumapgādes un ūdensapgādes infrastruktūra; 

6) ļoti labi attīstīta transporta infrastruktūra un sabiedriskā transporta (dzelzceļa un 

autotransporta) pieejamība; 

7) plaša izglītības infrastruktūra (valsts ģimnāzija un 3 vidusskolas, 8 pirmsskolas izglītības 

iestādes, 3 profesionālās izglītības iestādes, 4 profesionālās ievirzes izglītības iestādes); 

8) moderna sporta infrastruktūra (sporta centrs ar rekonstruēto stadionu, peldbaseins, pie 

pilsētas robežas – ledus halle, u.c.); 

9) aktīva kultūras dzīve, kuru nodrošina kultūras centrs, vēstures un mākslas muzejs, 

bibliotēka u.c. institūcijas; 

10) attīstīta sociālā infrastruktūra (pansionāts, pašvaldības sociālā dienesta institūcijas - dienas 

centrs, krīzes centrs, ģimenes atbalsta dienas centrs, jaunatnes veselības centrs, kā arī 

valsts institūcija - sociālās aprūpes centrs „Saulstari”); 

11) saglabāta veselības aprūpes infrastruktūra (Ogres rajona slimnīca ar ambulatoro nodaļu, 

p/a „Dziednīca”, ģimenes ārstu prakses); 

12) daļēji saglabāta vasarnīcu koloniju un pagājušā gadsimta 20. - 30. gadu apbūve; 

13) laba sadarbība ar citām Latvijas pašvaldībām tūrisma attīstībā, kultūrā, veselības un 

sociālajā aprūpē. 



4. IEDZĪVOTĀJU LĪDZDALĪBA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS IZSTRĀDĒ 

4.1. IEDZĪVOTĀJU APTAUJA 

Lai izzinātu iedzīvotāju viedokļus un izmantotu tos jaunās attīstības programmas veidošanā, 

2010. gada aprīlī pašvaldība veica iedzīvotāju aptauju. Aptaujas anketas tika izplatītas visās novada 

teritoriālajās vienībās, tās bija pieejamas arī interneta vidē. Aptaujā kopumā piedalījās 1187 

iedzīvotāji, tās dalībnieku vidējais vecums - 30 gadi. 

Šajā dokumentā aptaujas rezultāti apkopoti atbilstoši attīstības programmas ilgtermiņa 

attīstības prioritātēm. 

Efektīva un moderna pārvalde 

69 % aptaujas dalībnieku uzskata, ka nepieciešams centralizēt pagastu pārvaldes, pārejot uz 

efektīvāku trīs pagastu pārvalžu modeli, savukārt 31 % respondentu šādam modelim nepiekrīt. 

72 % aptaujas dalībnieku domā, ka pašvaldības darbinieki komunikācijā ar iedzīvotājiem ir 

profesionāli, laipni un atsaucīgi. Nepietiekams ir iedzīvotāju informētības līmenis par pašvaldības 

darbu, jo tikai 56 % respondentu uzskata, ka informācija par to ir pietiekama. 

Tikai nedaudz vairāk kā puse aptaujas dalībnieku (51 %) uzskata pašvaldības policijas darbu 

par efektīvu un sekmīgu. 

Pozitīvi, ka 87 % aptaujas dalībnieku atbildējuši, ka plāno arī turpmāk saistīt savu dzīvi ar 

Ogres novadu. 

Aptaujas dalībniekiem tās organizētāji lūdza izteikt savu viedokli par iespējamo Ogres novada 

devīzi. 36 % atbalstīja devīzi „Ogres novads - cilvēka un dabas harmonija, 20 % - „Ogre - iespēju 

novads” un 19 % - „Ogres novads – uzņēmība, izaugsme, attīstība”. 

Daudzveidīga un inovatīva ekonomika 

Salīdzinoši zemu aptaujātie vērtē pašvaldības atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanā - tikai 43 

% respondentu uzskata, ka pašvaldība veicina uzņēmējdarbības attīstību Ogres novadā. 

92 % respondentu uzskata, ka novadā jāattīsta aktīvās atpūtas tūrisms, 83 % uzskata, ka 

jāattīsta lauksaimniecība, 81 % ir pārliecināti, ka nepieciešams attīstīt alternatīvos enerģijas 

iegūšanas veidus, bet 82 % domā, ka jāattīsta moderna atkritumu apsaimniekošanas sistēma. 71 % 

no aptaujas dalībniekiem uzskata, ka jāaizliedz ģenētiski modificētu augu audzēšana novada 

teritorijā. 

Kvalitatīva un pieejama kultūrvide 

80 % aptaujas dalībnieku domā, ka kultūras pasākumi pašvaldībā ir labi organizēti, tikpat 

daudz, t.i., 80 % uzskata, ka informācija par kultūras pasākumiem ir pieejama. 

Nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju (53 %) darbošanās kādā no pašdarbības kolektīviem nav 

nozīmīga un aktuāla ikdienā, bet 25 % māksliniecisko pašdarbību uzskata par nenozīmīgu. 

87 % aptaujas dalībnieku uzskata, ka novadā plašas kultūras aktivitātes ir pieejamas bērniem 

un jauniešiem, savukārt 75 % domā, ka plašas iespējas kultūras dzīvē ir vidējai paaudzei. 66 % 

uzskata, ka kultūras aktivitātes arī vecākajai paaudzei ir plašas. 

Konkurētspējīga izglītība 

Aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji apmierināti ar izglītības sfēru - 81 % dalībnieku 

uzskata, ka izglītības pieejamība novadā ir labi nodrošināta, un tikai 5 % aptaujāto nepiekrīt šim 

apgalvojumam. 90 % respondentu atbild, ka Ogres novadā ir iespēja iegūt kvalitatīvu vispārējo 

izglītību, bet tikai 10 % šo apgalvojumu apšauba. Savukārt 73 % no aptaujas dalībniekiem domā, ka 

Ogres novadā ir iespējams iegūt konkurētspējīgu profesionālo izglītību. 

76 % respondentu domā, ka bērniem un jauniešiem ir plašas iespējas apmeklēt interešu 

izglītības nodarbības. 88 % no aptaujas dalībniekiem uzskata, ka bērniem un jauniešiem ir plašas 

iespējas piedalīties sporta aktivitātēs. 66 % aptaujas dalībnieku domā, ka arī pieaugušajiem ir 

nodrošinātas plašas iespējas sportot. 

Veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība 



Aptauja liecina, ka iedzīvotāju informētības līmenis par pašvaldības sniegtajiem 

pakalpojamiem un institūcijām sociālajā jomā nav augsts, un to apliecina sekojoši rādītāji: 

− par pansionātiem informēti 60 % aptaujāto, 

− par bērnunamu - 48 %, 

− par krīzes centru - 55 %, 

− par dienas centriem bērniem - 67 %, 

− par jaunatnes veselības centru - 59 %, 

− par dienas centru „Saime” - 41 %, 

− par aprūpes mājās dienestu - 41 %, 

− par īslaicīgo sociālo aprūpi - 43 %, 

− par īslaicīgas uzturēšanās telpām (patversmi) - 47 %, 

− par rehabilitācijas pakalpojumiem - 49 %, 

− par psihologa, sociālā darbinieka konsultācijām - 65 %, 

− par zupas virtuvi - 46 %. 

Ogres novadā, pēc aptaujas dalībnieku domām, šajā jomā trūkst šādu pakalpojumu: 

− krīzes/uzticības tālrunis - 80 % aptaujāto, 

− nakts patversme - 88 %, 

− dienas centrs pensijas vecuma cilvēkiem - 89 %. 

Vidi saudzējoša infrastruktūra un atbildīga dabas apsaimniekošana 

Aptaujas dalībnieki noteikuši vides un infrastruktūras attīstības prioritātes un tās sarindojās 

šādā secībā: 

1) ūdens kvalitātes paaugstināšana un ūdensapgāde; rekreācijas objektu izveide, 

2) notekūdeņu apsaimniekošana; sabiedriskā transporta pieejamība; sabiedrisko vietu 

sakopšana, 

3) siltumapgāde; satiksmes infrastruktūra; māju siltināšana, 

4) energoresursu dažādošana; atkritumu apsaimniekošana, 

5) mežu apsaimniekošana; lauksaimniecības attīstība; kultūras pieminekļu 

apsaimniekošana. 

Arī brīvā formā aptaujas dalībnieki varēja izteikt viedokli par to, kas viņus apmierina vai 

neapmierina, dzīvojot Ogres novadā, un norādīt, viņuprāt, trīs pozitīvus un trīs negatīvas piemērus. 

Kā pozitīvais Ogres novadā aptaujas dalībnieku skatījumā atbilstoši ilgtermiņa prioritātēm ir: 

Daudzveidīga un inovatīva ekonomika - Rīgas tuvums, tirdzniecības centrs „Dauga”, nakts klubs 

„Bermuds; 

Vidi saudzējoša infrastruktūra - sabiedriskais transports, bērnu laukumi pagalmos, gājēju ietves, 

Brīvības ielas promenāde, Ogres centrs, Ogres skvērs; 

Konkurētspējīga izglītība - bērnudārzi un to būvniecība, ledus halle, sporta iespējas un aktivitātes 

Ogres 1. vidusskola, izglītības iestādes un izglītības iespējas novadā; 

Kvalitatīva un pieejama kultūrvide - kultūras nams, estrāde, kultūras pasākumi un to biežums; 

Atbildīga dabas apsaimniekošana - Ogres upes ieleja un Ogres upe, Zilie kalni, parki un sakopta 

teritorija, meži, daba, vide un gaiss, Špakovska parks. 

Visatzinīgāk iedzīvotāji novērtējuši Špakovska parku (norādījuši 150 respondenti) un novada 

izglītības iestādes un izglītības pieejamību (norādījis 171 respondents). 

Jāatzīmē, ka iedzīvotāji nav saskatījuši pozitīvo attiecībā uz pārvaldi un veselības un sociālo 

aizsardzību. 



Kā negatīvais Ogres novadā aptaujas dalībnieku skatījumā atbilstoši ilgtermiņa prioritātēm ir: 

Efektīva un moderna pārvalde - domes darbinieku attieksme un darba kvalitāte, iedzīvotāju 

agresivitāte, huligānisms un jauniešu uzvedība, policija un tās darbs; 

Daudzveidīga un inovatīva ekonomika - bezdarba līmenis; 

Vidi saudzējoša infrastruktūra - ietvju un veloceliņu trūkums, ūdens kvalitāte un pieejamība, 

satiksme, ceļu apgaismojums, netīrība Ogrē, sabiedriskā transporta saraksts; 

Kvalitatīva un pieejama kultūrvide - Ogres estrāde, kultūras dzīves trūkums; 

Veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība - mediķu darba kvalitāte un attieksme; 

Atbildīga dabas apsaimniekošana - upju krastu piesārņojums, rekreācijas iespējas Ogres Zilajos 

kalnos, peldvietas, atkritumi mežos. 

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotājos izraisa atkritumi mežos (norādījuši 140 respondenti), 

mediķu darba kvalitāte un attieksme (norādījuši 163 respondenti), ceļu stāvoklis (norādījuši 438 

respondenti). 

Iedzīvotājiem nav būtisku iebildumu attiecībā uz izglītības jomu. 

4.2. NĀKOTNES PILSĒTAS SPĒLE” (FUTURE CITY GAME) 73 

2010. gada 28. un 29. jūlijā, balstoties uz Britu padomes metodoloģiju pilsētvides jautājumu 

risināšanai, notika situācijas analīzes un ideju radīšanas aktivitāte „Nākotnes pilsētas spēle” (Future 

City Game), kuru rīkoja Britu padome projekta „Radošās pilsētas” ietvaros, Ogres novada 

pašvaldības Attīstības nodaļa un biedrība „Zināšanu un inovācijas sabiedrība”. Iespēju rīkot 

„Nākotnes pilsētas spēli” Ogres novada pašvaldība ieguva, piedaloties Britu padomes konkursā 

2010. gada pavasarī. Spēles dalībnieku uzdevums bija rosināt radošus priekšlikumus Ogres novada 

attīstības prioritātēm un sniegt savu redzējumu Ogres novada „sejai”, kas ļautu to atšķirt no citiem 

novadiem Latvijā. Spēles noslēgumā komandas prezentēja četrus projektus: 

1) „Zīmola „EKONOVADS” izveide Ogres novadam; 

2) „Ogres novads - dizaina un mākslas ligzda”; 

3) „Ogres novads - cilvēka un dabas harmonija”; 

4) „Kartupeļu festivāls” 

Projekta „Zīmola „EKONOVADS” izveide Ogres novadam (komanda: Sintija Kuršinska, 

Daina Čalpa, Anete Antrope, Jurijs Lanavojs, Kristaps Drone) mērķis ir izveidot ilgtspējīgu Ogres 

novada zīmolu, kas balstīts uz ekoloģiskas, harmoniskas dzīves telpas un zaļās ekonomikas 

attīstību, un piedāvāt dažus no rīcības virzieniem šīs ilgtermiņa stratēģijas realizācijai. Ekonovada 

koncepcija ietver tādus elementus kā Ekomaršruts „Ogres novada Zaļā josta”, Mājražotāju tīkls un 

attīstības centrs, Etnocentru tīkls pagastos, pasākumi enerģētiski neatkarīga novada izveidei, 

alternatīvas kopienas izveide sociāli atstumtajām sabiedrības grupām, alternatīvais veselības 

atjaunošanas centrs un Eko kompetences centra izveide. 

Projekta „Ogres novads - dizaina un mākslas ligzda” (komanda: Uldis Apinis, Inese Ādmine, 

Mārīte Puriņa, Uģis Amons, Lana Feigina) ideja ir koordinēt mākslinieku un uzņēmēju (īpaši 

vietējo) sadarbību, komercializēt novada radošo cilvēku un speciālajās (mākslas un mūzikas skolās) 

un profesionālās izglītības un sociālās aprūpes iestādēs radītos dizaina un kultūras produktus, 

audzināt un attīstīt uzņēmējdarbības garu, it īpaši jauniešos. Mērķa sasniegšanai plānots izveidot 

radošo inkubatoru, kas nodrošinātu vidi ideju attīstībai, risinātu mārketinga jautājumus, kā arī 

veiktu koordinācijas, konsultāciju un apmācības darbu. 

Projekta „Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija” (komanda: Senija Proose, Lilija 

Paegle, Rinalds Rudzītis, Ēriks Mikštas, Gita Bambāne) ideja ir Ogres novada tēla veidošanā 

izmantot „cilvēku” kā simbolu. Vizuāli tas būtu parādīts instalāciju un skulptūru veidā. Iesaistot 

novada iedzīvotājus dažādās aktivitātēs un konkursos, tādā veidā tiktu radīta piederības sajūta 

73 Pēc spēles vadītājas V. Brakovskas sagatavotās informācijas Ogres novada pašvaldībai 



novadam un veicinātas iedzīvotāju radošās izpausmes, kā arī novads visā tā teritorijā iegūtu 

vienojošu elementu, kas būtu interesanti apskates objekti arī tūristiem. Šī koncepcija sasaucas arī ar 

to, ka jau veiktajā Ogres novada iedzīvotāju aptaujā kā vispopulārākais novada sauklis tika izvēlēts: 

„Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija”. 

Projekta „Kartupeļu festivāls Ogrē” (komanda: Agrita Vagoliņa, Dzirkstīte Žindiga, Indra 

Viktorova, Indra Leja, Māris Tilibs) iecere ir reizi gadā septembra pēdējā nedēļā organizēt četru 

dienu festivālu visā Ogres novada teritorijā jebkuram Latvijas iedzīvotājam un viesim. Projekta 

norises vieta izvēlēta, ņemot vērā to, ka novadā atrodas z/s „Galiņi”, kas ir lielākais kartupeļu 

audzētājs Latvijā, kā arī novada ērto ģeogrāfisko novietojumu, transporta satiksmi un galvaspilsētas 

tuvumu. 

Lai gan kartupelis ir viens no nozīmīgākajiem pārtikas produktiem, ko lieto 75% planētas 

iedzīvotāju, šāds festivāls būtu unikāls un inovatīvs ne vien Latvijas, bet pat Eiropas līmenī. Tā 

mērķis ir veidot jaunu, inovatīvu ilgtermiņa tradīciju, kas sekmētu Ogres novada atpazīstamību 

Latvijā un pasaulē. 

Ar iedzīvotāju anketēšanas un Nākotnes pilsētas spēles rezultātiem ikviens interesents varēja 

iepazīties pašvaldības mājas lapā www.ogresnovads.lv. Rezultāti iespēju robežās ir ņemti vērā, 

veidojot SVID analīzi un izstrādājot programmas stratēģisko daļu. 



PIELIKUMI 



1. pielikums 

1.1. Karte „Ogres novada ģeogrāfiskais novietojums” 


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017.gadam 

1.pielikums 

1.2. Karte „Ogres novada fizioģeogrāfiskā karte” 


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017.gadam 

1.pielikums 

1.3. Karte „Ogres novada īpaši aizsargājamās dabas teritorijas” 


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam 

2. pielikums 

2.1. Iedzīvotāju skaits (01.01.2009.) 

Administratīvā vienība Iedzīvotāju skaits 

Krapes pagasts 787 

Ķeipenes pagasts 1185 

Lauberes pagasts 780 

Madlienas pagasts 1989 

Mazozolu pagasts 640 

Meņģeles pagasts 662 

Ogres novads 29825 

Suntažu pagasts 2137 

Taurupes pagasts 945 

2.2. Iedzīvotāju blīvums (01.01.2009.) 74 , cilv./km 2 

Administratīvā vienība Iedzīvotāju blīvums 

Krapes pagasts 10,8 

Ķeipenes pagasts 13,6 

Lauberes pagasts 9,7 

Madlienas pagasts 11,8 

Mazozolu pagasts 6,6 

Meņģeles pagasts 7,4 

Ogres novads 272,1 

Suntažu pagasts 13,3 

Taurupes pagasts 7,5 

2.3. Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2004. līdz 2009. gadam, % 

Administratīvā vienība Iedzīvotāju skaita izmaiņas % 

Krapes pagasts -7,5 

Ķeipenes pagasts -5,6 

Lauberes pagasts -4,6 

Madlienas pagasts -8,4 

Mazozolu pagasts -7,8 

Meņģeles pagasts -16,6 

Ogres novads 2,7 

Suntažu pagasts -1,3 

Taurupes pagasts -12,9 

74 Pēc VRAA sniegtās informācijas 



3. pielikums 

3.1. Aizņemto darba vietu skaits pašvaldību un pašvaldību padotības iestādēs 

Iestādes vai komersanta nosaukums 

NACE 

2.red. 

nozares 

kods 

Aizņemto 

darbvietu 

skaits 

ceturkšņa 

beigās 

III 

cet. 

tai skaitā 

pamatdarbā 

ar darba laika 

uzskaiti 

2009 2009 

IV III 

cet. cet. 

IV 

cet. 

Aizņemto darba 

vietu skaits 

2009. gada IV 

cet. % no 

kopējā 

darbavietu 

skaita 

„OGRES NOVADA KULTŪRAS 

CENTRS” - Ogres novada 

8552 77 79 35 40 4,3 

pašvaldības aģentūra 

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA - 

BIBLIOTĒKU UN MUZEJU 

91 45 45 43 44 2,4 

DARBĪBA 

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA- 

IZGLĪTĪBA 

85 1014 1018 901 900 55,1 


RADOŠAS, MĀKSLINIECISKAS 90 87 92 65 74 5,0 

UN IZKLAIDES DARBĪBAS 


SILTUMAPGĀDE 

35 36 44 30 38 2,4 

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA 

- SOCIĀLĀ APRŪPE AR 

87 3 0 2 0 0,0 

IZMITINĀŠANU 


SOCIĀLĀ APRŪPE BEZ 

88 91 80 75 70 4,3 

IZMITINĀŠANAS 

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA 

- VALSTS PĀRVALDE UN 

84 341 329 260 253 17,8 

AIZSARDZĪBA 

„OGRES NOVADA TŪRISMA 

INFORMĀCIJAS CENTRS” - Ogres 7990 4 4 2 2 0,2 

novada pašvaldības aģentūra 

„OGRES VĒSTURES UN 

MĀKSLAS MUZEJS” - Ogres 9102 11 11 10 10 0,6 

novada pašvaldības aģentūra 

„LAUBERE” Ogres novada bērnu 

nams 

8790 35 36 27 30 1,9 

„MADLIENA” - vispārējā tipa 

pansionāts 

8730 48 47 40 39 2,5 

„SUNTAŽU SANATORIJAS 

INTERNĀTPAMATSKOLA” 

8531 60 62 48 49 3,4 

Kopā 1852 1847 1538 1549 100,0 



3.2. Strādājošo skaita sadalījums pēc mēneša bruto darba samaksas (izņemot neregulāras 

izmaksas) lieluma Ogres rajonā sabiedriskajā sektorā, LVL 

LVL 

2008., oktobris 

Cilvēku skaits % no kopskaita 

160.00 161 4.2 

160.01 - 180.00 117 3.1 

180.01- 200.00 160 4.2 

200.01 - 220.00 199 5.2 

220.01 - 250.00 222 5.8 

250.01 - 300.00 343 9.0 

300.01 - 400.00 512 13.5 

400.01 - 500.00 497 13.1 

500.01 - 600.00 467 12.3 

600.01 - 800.00 685 18.1 

800.01 - 1000.00 316 8.3 

1000.01 - 1500.00 105 2.8 

1500.01 - 2000.00 9 0.2 

2000.01 - 2500.00 1 0.0 

2500.01 - 3000.00 1 0.0 

3.3. Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi un par ēkām un būvēm ieņēmumu dinamika, LVL 

2009.gads 

294619 

546702 

2008. gads 

2007.gads 

364341 

498843 

508559 

476669 

NĪN par ēkām un būvēm 

ieņēmumi, LVL 

NĪN par zemi ieņēmumi, 

LVL 



3.4. Informācija par graudaugu audzēšanu Ogres novada teritoriālajās vienībās 2009.gadā 


Saimniecību 

skaits 75 

Vasaras kvieši 

Ziemas kvieši 

Vasaras mieži 

Auzas 

Rudzi 

Pārējie 

graudaugi 

Kopā 

% no kopējās 

platības 

Krapes pagasts 2 0 73 64 165 66 0 368 10 

Ķeipenes pagasts 3 26 42 37 25 107 0 237 6 


Madlienas pagasts 7 48 134 265 162 151 63 823 22 

Ogresgala pagasts 6 247 326 109 131 11 180 1 004 27 

Suntažu pagasts 3 36 25 29 2 37 0 129 4 

Taurupes pagasts 3 27 5 16 12 19 0 79 2 

KOPĀ 29 459 880 765 529 781 245 3 659 100 

% no kopējās platības 13 24 21 14 21 7 100 

3.5. Informācija par kartupeļu audzēšanu Ogres novada teritoriālajās vienībā 2009.gadā 

Teritoriālā vienība Saimniecību skaits Kopējā platība % no kopējās platības 

Krapes pagasts 1 2,46 1 

Ķeipenes pagasts 4 4,72 3 

Lauberes pagasts 1 1,14 1 

Madlienas pagasts 7 116,68 63 

Mazozolu pagasts 2 1,98 1 

Meņģeles pagasts 7 8,15 4 

Ogresgala pagasts 6 9,4 5 

Suntažu pagasts 6 16,99 9 

Taurupes pagasts 4 22,8 12 

KOPĀ 38 184,32 100 

75 Saimniecību skaits, kuras graudaugus audzēja vairāk kā 20 ha platībā 



3.6. Karte „Uzņēmējdarbība Ogres novadā” 



3.7. Karte „Ogres novada tūrisma objekti un infrastruktūra” 



4.pielikums 

4.1. Karte „Ogres novada transporta infrastruktūra” 



5.pielikums 

5.1. Karte „Ogres novada sabiedriskās iestādes” 



6.pielikums 

6.1. Karte „Ogres novada apdzīvojuma struktūra” 



7. pielikums 

7.1. Ogres novada pirmsskolas izglītības iestāžu īstenotās izglītības programmas un kopējais 

izglītojamo skaits 2009./2010.mācību gadā 

Izglītības iestādes 

nosaukums 

Izglītības programmas 


uz 2010.gada 

1.janvāri 

VPII „Sprīdītis” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 106 

VPII „Cīrulītis” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 240 

VPII „Dzīpariņš” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 220 

VPII „Zelta sietiņš” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111); 

Speciālā pirmsskolas izglītības programma 

izglītojamajiem ar valodas traucējumiem (kods 

01015511) 

VPII „Saulīte” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111); 

5-6 gadīgo bērnu obligātā pirmsskolas izglītības 

programma (kods 00011111); 

Pirmsskolas izglītības mazākumtautību programma 

(kods 01011121); 

Speciālā pirmsskolas izglītības mazākumtautību 

programma izglītojamajiem ar fiziskās attīstības 

traucējumiem (kods 01015321); 

Speciālā pirmsskolas izglītības programma 

izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem 

(kods 01015311) 

VPII „Strautiņš” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 221 

VPII „Ābelīte” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 

(Ogresgals) 

104 

VPII „Taurenītis” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 

(Madliena) 

104 

VPII „Saulīte” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 

(Ķeipene) 

63 

Kopā 1532 

200 

30 

12 

12 

186 

25 

19 



7.2. Ogres novada vispārējās izglītības iestāžu īstenotās izglītības programmas un kopējais 

izglītojamo skaits 2009./2010. mācību gadā 

Izglītības 

iestādes veids 

Vispārējās 

pamatizglītības 

iestādes 

Izglītības 

iestādes 

nosaukums 


pamatskola 

Ogresgala 

pamatskola 

Īstenotās izglītības 

programmas 

Pamatizglītības pirmā posma 

(1.-6.klase) izglītības 

programma 

(kods 21011111) 

Pamatizglītības pirmā posma 

(1.-6.klase) pedagoģiskās 

korekcijas izglītības 

programma 

(kods 21011811) 

Izglītojamo 

skaits 

programmās 

504 

10 

Izglītojamo 

skaits kopā 

514 

Pamatizglītības programma 

(kods 21011111) 160 160 

Speciālās 

pamatizglītības 

iestādes 

Lauberes 

pamatskola 

Krapes 

pamatskola 

Mazozolu 

pamatskola 

Meņģeles 

pamatskola 

Ķeipenes 

pamatskola 

Suntažu 

sanatorijas 

internātpamatskola 

Pirmsskolas izglītības 

programma (kods 01011111) 


(kods 21011111) 




(kods 21011111) 




(kods 21011111) 

Speciālās pamatizglītības 

programma izglītojamajiem ar 

garīgās attīstības 

traucējumiem (kods 

21015811) 




(kods 21011111) 


(kods 21011111) 



somatiskām saslimšanām 

(kods 21015411) 

13 

83 

70 

18 

79 

61 

22 

48 

74 

4 

8 

53 

45 

94 94 

83 83 

Vispārējās 

vidējās 

izglītības 

iestādes 

Jaunogres 

vidusskola 

Pamatizglītības 

mazākumtautību programma 

(kods 21011121) 

Vispārējās vidējās izglītības 

vispārizglītojošā virziena 

429 

28 

511 



Ogres ģimnāzija 

(ar 01.09.2010. 

Ogres Valsts 

ģimnāzija) 


1.vidusskola 

Ogres vakara 

vidusskola 

Madlienas 

vidusskola 

Suntažu 

vidusskola 


(kods 31011021) 


matemātikas, dabaszinību un 

tehnikas virziena 


(kods 31013021) 54 

Pamatizglītības otrā posma 298 

(7.-9.klase) programma (kods 

23011111) 



74 



humanitārā un sociālā virziena 

programma (kods 31012011) 82 



tehnikas virziena programma 

(kods 31013011) 

94 

Pamatizglītības otrā posma 

798 

(7.-9.klase) programma (kods 

23011111) 



86 




tehnikas virziena programma 

94 

(kods 31013011) 

Pamatizglītības otrā posma 56 




189 

programma (kods 31011013, 

36011012) 




(kods 36011022) 

19 


200 

(kods 21011111) 

Pamatizglītības pedagoģiskās 

korekcijas programma (kods 

8 

21011811) 



programma (kods 31011011, 

72 

31011013) 


36 


548 

978 

264 

280 

281 



Taurupes 

vidusskola 


(kods 21011111) 






mācīšanās traucējumiem (kods 

21015611) 




(kods 21011111) 




183 

58 

4 

15 

61 

36 

112 

7.3. Ogres novada pedagogu skaita sadalījums vecuma grupās no 2005. līdz 2009.gadam 

13 

19 

5 

36 

5 

35 

17 

24 

17 7 

49 

55 

54 

81 

56 

67 

71 

75 

72 

79 

117 

105 

105 

80 

67 

53 

46 

53 

63 

70 

83 

85 

78 

61 

51 

33 

27 

30 

35 

32 

43 

6 

40 

4 

38 

5 

34 

10 

33 

4 

2005 2006 2007 2008 2009 

līdz 24 gadiem 25 - 29 gadi 30 - 34 gadi 34 - 39 gadi 40 - 44 gadi 

45 - 49 gadi 50 - 54 gadi 55 - 59 gadi 60 - 64 gadi 65 gadi un vecāki 



7.4. Ogres novada pedagogu sadalījums pēc dzimuma no 2005. līdz 2009.gadam 

52 

55 

51 

51 

45 

432 

422 

429 

428 

371 

2005 2006 2007 2008 2009 

sievietes 

vīrieši 

7.5. Profesionālajās izglītības iestādēs īstenotās izglītības programmas un kopējais izglītojamo 

skaits 2009./2010. mācību gadā 


izglītības 

iestādes 


Profesionālā 

vidusskola 


Amatniecības 

vidusskola 

Ogres Meža 

tehnikums 

(juridiski 

neatrodas 

Ogres novada 

teritorijā) 

Elektronika 128 

Kokizstrādājumu izgatavošana 100 

Datorsistēmas 115 

Grāmatvedība 98 

Sekretariāta un biroja darbs 66 

Kopā 507 

Miltu izstrādājumu ražošana 89 

Kokizstrādājumu izgatavošana 49 

Interjera dizains 72 

Reklāmas dizains 67 

Multimediju dizains 39 

Apģērbu dizains (apģērbu modelētājs) 12 

Lietišķā māksla (trikotāžas apģērbu modelētājs) 12 

Komerczinības (reklāmas pakalpojumu 

99 

komercdarbinieks) 

Komerczinības (tūrisma pakalpojumu komercdarbinieks) 55 

Kopā 494 

Mežsaimniecība, kvalifikācija mežsaimniecības tehniķis 158 

Mežsaimniecības tehnika, kvalifikācija mežsaimniecības 81 

tehnikas mehāniķis 

Būvdarbi, kvalifikācija namdaris 97 

Saimniecības vadīšana 

49 

Kvalifikācija Saimniecības vadītājs 

Mežsaimniecība, kvalifikācija mežsaimniecības tehniķis 

(2 viengadīgās grupas pēc vidusskolas) 

Atvērt ar 

2010.gada 

1.septembri 

2 grupas 

Kopā 385 

Pavisam kopā izglītojamie profesionālajās izglītības iestādēs 1386 



7.6. Informācija par Ogres novada izglītības iestādēs realizētajām interešu izglītības 

programmām 2009./2010. mācību gadā 

Nr. 

Pulciņa Audzēkņu Likmju Stundu skaits 

Programmas 

p.k. 

skaits skaits skaits 

nedēļā 

1. Kori 16 672 3.794 79,674 

2. Deju kolektīvi 29 641 3,279 68,859 

3. Pūtēju orķestris 1 34 0,8 17 

4. Instrumentālisti 2 36 0,5 11 

5. Vokālie ansambļi, 12 171 2,035 42,73 

studija 

6. Mūsdienu dejas 6 146 0,543 11,40 

7. Lietišķā un vizuālā 19 279 4,288 90,048 

māksla 

8. Tehniskā jaunrade 1 16 0,4 8,4 

9. Teātris 10 146 1,497 31,55 

10 Vides programma 1 20 0,1 2,1 

11. Sports 21 378 2,506 52,626 

12. Darbs ar jaunatni 3 64 1,91 40,11 

13. Žurnālistika 4 47 0,568 11,92 

14. Citas 4 53 0,28 5,88 

Kopā: 129 2703 22,5 472,5 



8.1. Ogres novadā darbojošās sporta organizācijas un dalībnieku skaits 2010. gadā 

Sporta organizācijas nosaukums 

Dalībnieku skaits 

Ogres novada sporta centrs 256 

Ogres basketbola skola 193 

Biedrība, Ogres basketbola klubs 300 

Biedrība, futbola klubs „FK 33” 80 

Biedrība, Ogres karatē un tuvcīņas bērnu klubs „Karatē SEN’E” 55 

Biedrība, hokeja klubs „Ogre” 46 

Biedrība, tenisa klubs „Ogre” 48 

Biedrība, Madlienas novusa klubs 34 

Biedrība, sporta klubs „Leon” 30 

Biedrība, „Meža sports” 25 

Biedrība, futbola klubs „Dinamo Ogre” 23 

Biedrība „Ogres roņi” 20 

Biedrība, „Ogres frisbija klubs” 22 

SIA, vieglatlētikas skola „Jūdze” 20 

Biedrība, orientēšanās klubs „Ogre” 16 

Biedrība, frisbija klubs „Dzīvo labi” 12 

Biedrība, futbola klubs „Pārogre” 12 

Biedrība, Ogresgala centrālais sporta klubs 10 

Biedrība, „Ogres stils” 3 

Biedrība, „Ogres slēpotāju klubs” 6 

sporta organizācijās kopā 1211 

8. pielikums 

8.2. Pārskats par Ogres novada teritorijā esošajiem sporta infrastruktūras objektiem 

Objekti, to atrašanās vieta 

Sporta centrs 

Ogres novada sporta centrs (t.sk., viens futbola laukums, vieglatlētikas sektori un skrejceļš), 

Jaunogres pr. 2, Ogre 

Handbola laukums - 1 

Volejbola laukumi - 2 

Vispārējās fiziskās sagatavotības (VFS) zāles 

Ogres novada sporta centrs 

Madlienas vidusskola; Madlienā, Madlienas pagastā 

Dziednīca „Mālkalne”, Meža prospekts 9, Ogre 

Suntažu vidusskola, Suntaži, Suntažu pagasts 

Trenažieru zāle 

Ogres novada sporta centrs 

7 sporta spēļu zāles 

Sporta centra sporta zāle; Skolas ielā 12, Ogre 

Sporta centra sporta halle; Skolas iela 21, Ogre 

Lauberes pamatskolas sporta zāle; Skolas iela 8, Laubere 

Ķeipenes pamatskolas sporta zāle; Saules iela 3, Ķeipene 

Madlienas vidusskolas sporta zāle; Madliena, Madlienas pagasts 

Meņģeles pamatskolas sporta zāle; Meņģele, Meņģeles pagasts 



Ogresgala pamatskolas sporta zāle; Ogresgala pagasts 

Jaunogres vidusskolas sporta zāle; Mālkalnes pr. 43, Ogre 

Ogres ģimnāzijas sporta zāle, Meža prospekts14, Ogre 

Ogres 1. vidusskolas sporta halle, Zinību iela 3, Ogre 

11. Ogres basketbola skola, Mālkalnes pr. 32, Ogre 

Krapes pamatskolas sporta bāze, Krape, Krapes pagasts 

Suntažu vidusskolas sporta zāle, Suntaži, Suntažu pagasts 

Peldbaseini 

Lielais peldbaseins, 25m, 4 celiņi, Meža prospekts 9, Ogre 

Mazais peldbaseins, 10 x 8m. Meža prospekts 9, Ogre 

Tenisa korti, t.sk., apjumtie 

2 tenisa korti, Ogres stadions; Skolas iela 21, Ogre 

Tenisa korts „Jaunogres nams”; Saules pr. 21, Ogre (privāts) 

Mini golfa laukums 

Minigolfs; Rīgas iela 8, Ogre, LV-5001 (privāts) 

Smagatlētikas zāle 

Ogres sporta centrs; Skolas ielā 21, Ogre 

Šautuve 

Ogres sporta centrs; Skolas iela 21, Ogre 

Kompleksie skolu sporta laukumi 

Ogres 1. vidusskolas sporta laukums; Zinību iela 3, Ogre 

Ogres ģimnāzijas sporta laukums; Meža prospekts 14, Ogre 

Jaunogres vidusskolas sporta laukums; Mālkalnes pr. 43, Ogre 

Ogresgala pamatskolas sporta laukums; Ogresgala pagasts 

Lauberes pamatskolas sporta laukums, Skolas iela 8, Laubere 

Ķeipenes pamatskolas sporta laukums, Saules iela 3, Ķeipene 

Taurupes vidusskolas sporta laukums, Taurupe, Taurupes pagasts 

Madlienas vidusskolas sporta laukums, Madliena, Madlienas pagasts 

Meņģeles pagasta sporta laukums, Meņģele, Meņģeles pagasts 

Biljarda zāle 

„Bermuds”, (privāts) 

Skeitparks 

Ogres stadions; Skolas ielā 21, Ogre 

Pludmales volejbola laukumi 

Ogres sporta centrs, Skolas ielā 21, Ogre 

Ķeipenes pagasts, Saules iela 3, Ķeipene 

Taurupes pagasts, Taurupe 

Madlienas pagasts, Madlienas pagasts 

Auto-moto trase 

Ķeipenes pagasts, (privāta) 

Kalnu slēpošanas trases ar pacēlāju 

Ķeipenes pagasts (privāta) 

Madlienas pagasts (privāta) 



9. pielikums 

9.1. Bibliotēku atsevišķi finanšu rādītāji 2008. un 2009. gadā 

Bibliotēka 

Pašvaldības 

budžeta līdzekļi 

Finansējums uz 1 

lasītāju (LVL) 

Finansējums uz 1 

pašvaldības iedzīvotāju 

(LVL) 

2008. 2009. 2008. 2009. 2008. 2009. 

Ciemupes bibliotēka 9236 9062 46,2 43,7 8,4 8,2 

Krapes bibliotēka 7310 5834 38,7 28,6 9,2 7,2 

Ķeipenes bibliotēka 7298 6307 32,3 30,9 6,1 5,3 

Lauberes bibliotēka 16193 12258 47 35,3 20,2 15,5 

Madlienas bibliotēka 19546 16910 36,3 30,3 9,4 8,2 

Mazozolu bibliotēka 4372 7387 35,8 60 6,7 11,2 

Meņģeles bibliotēka 16930 9215 81,4 42,7 23,3 13,4 

Ogresgala bibliotēka 17098 16370 42,6 40,2 8,4 8,2 

Suntažu bibliotēka 14159 11800 50,7 40 6,7 5,5 

Taurupes bibliotēka 11720 8945 43,6 35,6 11,7 9,2 

Ogres CB 308127 215244 58,2 36,6 11,53 8 

Kopā 431989 319332 

9.2. Ogres novada amatiermākslas kolektīvu un dalībnieku skaits 

Mākslinieciskie 

kolektīvi 

Kolektīvu 

skaits 

2007. gads 2008. gads 2009. gads 

Dalībnieku 

skaits 

Kolektīvu 

skaits 

Dalībnieku 

skaits 

Kolektīvu 

skaits 

Dalībnieku 

skaits 

Kori 7 264 7 277 7 247 

Tautas deju kolektīvi 20 625 18 630 18 662 

Pūtēju orķestri 2 61 2 66 2 63 

Drāmas kolektīvi 8 119 10 139 8 100 

Folkloras kopas un 

2 16 1 10 1 13 

etnogrāf. ansambļi 

Lietišķās mākslas 

kolektīvi 

4 46 3 37 2 32 

Tēlotājmākslas 

kolektīvi 

2 47 2 35 3 42 

Vokāli instrumentālās 

grupas 

3 17 3 17 3 13 

Ritma deju grupas 10 192 11 232 8 120 

Vokālie ansambļi 13 164 16 204 15 228 

Pārējie kolektīvi 15 294 11 159 13 216 

Kopā 86 1845 84 1806 81 1489 



9.3. Kultūras un tautas namu budžeta ieņēmumi no 2007. līdz 2009. gadam 

Kultūras/ tautas nams 

Kopā 

LVL 

2007. gads 2008. gads 2009. gads 

tai skaitā 

valsts 

mērķ - 

dotācija 

Kopā LVL 

tai skaitā 

valsts 

mērķ - 

dotācija 

Kopā LVL 

tai skaitā 

valsts 

mērķ - 

dotācija 

Ciemupes tautas nams 27477 36054 35273 

Krapes tautas nams 5869 6037 42199 

Ķeipenes tautas nams 19278 22631 69562 

Lauberes kultūras nams 13736 15611 1042 20483 379 

Madlienas kultūras nams 57866 1936 74333 2088 54940 

Mazozolu tautas nams 65968 70959 36446 

Meņģeles tautas nams 24993 43048 186069 

Ogresgala tautas nams 60810 58325 67547 

Ogres KC 563356 11838 699610 12840 509237 7829 

Suntažu kultūras nams 71687 3574 96565 3425 62841 1860 

Taurupes tautas nams 26778 18575 4868 

Pavisam kopā 937 818 17348 1 105694 1 089465 



10.1. Informācija par sociālajiem pabalstos izmaksātajiem līdzekļiem 

10. pielikums 

Teritoriālā vienība 2008. gads 2009. gads 2010. gads 76 

Krapes pagasts 2579 8889 19846 

Ķeipenes pagasts 10477 9362 25940 

Lauberes pagasts 9562 8098 18868 

Madlienas pagasts 9798 20807 52943 

Mazozolu pagasts 6928 13681 25960 

Meņģeles pagasts 3321 5847 21265 

Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts 541796 656581 958567 

Suntažu pagasts 26060 32408 57990 

Taurupes pagasts 8365 4751 30102 

Kopā 618886 760424 1211481 

76 gada plāns ar grozījumiem līdz 01.09.2010. 



11. pielikums. 

11.1. Ogres novada pašvaldības struktūra 

Dome (deputāti) 

Pastāvīgās komitejas: 

− Finanšu 

− Tautsaimniecības 

− Sociālo lietu 

Administrācijas 

nodaļas: 

− centralizētā grāmatvedība 

− dzimtsarakstu 

− finanšu-ekonomikas 

− iepirkuma 

− juridiskā 

− komunālā 

− lietvedības 

− Ogres būvvalde 

− attīstības 

− sabiedrisko attiecību 

− izglītības un sporta pārvalde 

un speciālisti, 

apkalpojošais 

personāls 

pakļautība 

Priekšsēdētāja vietnieks 

tautsaimniecības 

jautājumos 

Iestādes: 

− 1.vidusskola 

− Ogres ģimnāzija 

− Jaunogres vidusskola 

− Ogres pamatskola 

− Ogres vakara vidusskola 

− Ogres novada pašvaldības VPII 

“Sprīdītis” 


“Saulīte” 


“Cīrulītis” 


“Zelta sietiņš” 


“Dzīpariņš” 


“Strautiņš” 

− Ogres mākslas skola 

− Ogres mūzikas skola 

− Ogres novada sporta centrs 

− Ogres basketbola skola 

− Ogres novada bērnu un jauniešu 

centrs 

− Ogres centrālā bibliotēka 

− Ogres sociālais dienests 

− Ogres bāriņtiesa 

− Ogres novada pašvaldības policija 

Izpilddirektors 

Priekšsēdētājs 

Pagastu pārvaldes un to padotībā esošās iestādes: 

− Krapes pagasta pārvalde 

− Krapes pamatskola 

− Ķeipenes pagasta pārvalde 

− Ķeipenes pamatskola 

− Ķeipenes VPII “Saulīte” 

− Lauberes pagasta pārvalde 

− Lauberes pamatskola 

− Lauberes komunālo pakalp. iestāde “Sarma” 

− bērnu nams “Laubere” 

− Madlienas pagasta pārvalde 

− Madlienas vidusskola 

− Madlienas VPII “Taurenītis” 

− Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un 

mākslas skola 

− Madlienas komunālo pakalp. iestāde “ABZA” 

− Madlienas bāriņtiesa 

− Madlienas sociālais dienests 

− vispārējā tipa pansionāts “Madliena” 

− Mazozolu pagasta pārvalde 

− Mazozolu pamatskola 

− Meņģeles pagasta pārvalde 

− Meņģeles pamatskola 

− Ogresgala pagasta pārvalde 

− Ogresgala pamatskola 

− Ogresgala VPII “Ābelīte” 

− Ogresgala bāriņtiesa 

− Suntažu pagasta pārvalde 

− Suntažu vidusskola 

− Suntažu sanatorijas internātpamatskola 

− Suntažu sociālais dienests 

− Suntažu bāriņtiesa 

− pašvaldības aģentūra “Rosme” 

− Taurupes pagasta pārvalde 

− Taurupes vidusskola 

− Taurupes sociālais dienests 

− Taurupes bāriņtiesa 

Priekšsēdētāja vietnieks izglītības, 

kultūras, sporta, veselības 

un sociālo lietu jautājumos 

Pašvaldības aģentūras: 

− “Mālkalne” 

− “Ogres novada kultūras 

centrs” 

− “Dziednīca“ 

− “Ogres Vēstures un mākslas 

muzejs” 

− “Ogres novada Tūrisma 

informācijas centrs” 

Komisijas: 

− Ogres novada vēlēšanu 

− Ogres administratīvā 

− Madlienas administratīvā 

− Suntažu administratīvā 

− Taurupes administratīvā 

− Ogres pilsētas zemes 

− Ogres novada pašvaldības īpašuma 

privatizācijas 

− Ogres novada dzīvojamo māju 

privatizācijas 

− dzīvokļu 

− sociālo māju (dzīvokļu) 

− Ogres novada ielu 

− Ogres novada tarifu 

− Ogres novada nepilngadīgo lietu 

− Ogres novada mācību iestāžu 

direktoru konsultatīvā 

− Ogres būvju pieņemšanas ekspluatācijā 

− Madlienas būvju pieņemšanas 

ekspluatācijā 

− Ogres novada avārijas stāvoklī un 

pamestu būvju apzināšanas 

− Ogres novada pilsētvides konsultatīvā 

− Ogres novada starpresoru 

− Ogres novada pamatlīdzekļu 

pieņemšanas un norakstīšanas un 

mazvērtīgā inventāra norakstīšanas 

pastāvīgā 

− Ogres novada pašvaldības amatpersonu 

un speciālistu kandidātu vērtēšanas 

konkursa 

− Ogres novada uzņēmējdarbības 

attīstības 

− Ogres novada sporta attīstības konsultatīvā 

− Ogres novada pašvaldības īpašumu 

objektu izsoles 

− Ogres novada politiski represēto personu 

un nacionālās pretošanās kustības 

dalībnieku iesniegumu izskatīšanas 

− Ogres novada pašvaldības interešu izglītības 

un pieaugušo neformālās izglītības 

programmu licencēšanas 

− Ogres novada pašvaldības pedagoģiski 

medicīniskā 



12. pielikums 

12.1. Pašvaldībā nodarbināto vidējais atalgojums Ogres novadu veidojošajās pašvaldībās 

Pašvaldība 



Pašvaldībā nodarbināto 

vidējais atalgojums 

2005.g., LVL 



2006.g., LVL 



2007.g.,LVL 



2008.g., LVL 



2009.g., LVL 

199 232 357 442 325 

Krapes pagasts 197 248 418 225 

Ķeipenes pagasts 120 183 254 325 313 

Lauberes pagasts 178 208 274 354 319 

Mazozolu pagasts 171 179 235 317 282 

Madlienas pagasts 165 199 273 325 302 

Meņģeles pagasts 128 168 218 298 242 

Suntažu pagasts 198 198 312 364 340 

Taurupes pagasts 171 192 281 388 334 

12.2. Ogres novadu veidojošo pašvaldību administrācijas darbinieku vidējais vecums 

Pašvaldība 


pagasts 


darbinieku vidējais 

vecums 2005.g. 













45 46 47 49 47 

Krapes pagasts 41 41 42 43 45 

Ķeipenes pagasts 49 49 50 47 48 

Lauberes pagasts 51 52 52 52 53 

Mazozolu pagasts 52 53 49 

Madlienas pagasts 45 44 45 46 42 

Meņģeles pagasts 44 45 46 47 48 

Suntažu pagasts 45 45 45 50 50 

Taurupes pagasts 49 50 51 52 53

OGRES NOVADA ATTÄªSTÄªBAS PROGRAMMA 2011 ... - Ogres novads

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?