KonsolidÄtie finanÅ¡u pÄrskati - Swedbank

Konsolidētie finanšu pārskati 

par gadu, kas noslēdzās 

2010. gada 31.decembrī

Swedbank konsolidētie finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2010. gada 31.decembrī 2 

Satura rādītājs 

3 Vadības ziņojums 

6 Bankas padomes locekļi 

6 Bankas valdes locekļi 

7 Paziņojums par vadības atbildību 

8 Neatkarīgu revidentu ziņojums 

9 Konsolidēties finanšu pārskati 

9 Konsolidētais kopējo ienākumu pārskats 

10 Konsolidētā bilance 

11 Konsolidētais naudas plūsmas pārskats 

12 Konsolidētais kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats 

13 Konsolidēto finanšu pārskatu pielikumi 

57 Juridiskās adreses


Vadības ziņojums 

2010. gadā globālā ekonomiskā izaugsme pārsteidza labā nozīmē. Kamēr tādi reģioni kā Ziemeļeiropa un daudzi 

jaunie augošie tirgi atlaba ātrāk, dažas eiro zonas valstis, piemēram, Grieķija, Īrija, Spānija un Portugāle cīnījās ar 

taupības režīmiem. 2010. gada atveseļošanās ir samazinājusi atkārtotas recesijas riska scenārija iespēju, bet citi 

riski turpina pastāvēt. Piemēram, ekonomiskā un finansiālā situācija eiro zonā var pasliktināties, ja problēmas eiro 

zonas perifērijā turpinās padziļināties; kā arī ASV ekonomikas izaugsme var sarūgtināt. Inflācija turpina būt vēl 

viens risks, jo preču cenas ir pieaugušas straujāk nekā tika gaidīts. Kopumā par spīti izaicinājumiem, ko gaidām 

no 2011. gada, globālā ekonomika turpinās augt, spēcīgāku izaugsmi novērojot jaunajos augošajos tirgos. 

Galvenās centrālās bankas 2010. gadā nemainīja bāzes likmes un izmantoja citus monetāros līdzekļus 

izaugsmes sekmēšanai. Visdrīzāk centrālās bankas nemainīs savas bāzes likmes līdz 2011. gada nogalei un 

saglabās netradicionālo līdzekļu izmantošanu uz ilgāku laiku, līdz ar to tiek prognozēts, ka procentu likmes 

turpinās būt visnotaļ zemas. 

2010. gada laikā Latvijas ekonomika atguvās lielākā mērā nekā tas tika prognozēts. Kopš krituma 2009. gada 4. 

ceturksnī, Latvijas iekšzemes kopprodukts turpmākajos ceturkšņos ir pieaudzis. Līdz šim vienmērīgā 

atveseļošanās var tikt skaidrota gan ar iekšējiem, gan ārējiem faktoriem. Privātais sektors ir ātri pielāgojies 

darbaspēka izmaksu samazinājumam un paaugstinājis produktivitāti. Investīcijas sāka atjaunoties 2010. gada 3. 

ceturksnī. Galveno tirdzniecības partneru izaugsme bija sekmīgāka nekā prognozēts un veicināja Latvijas 

eksportu. Mājsaimniecību patēriņš ir stabilizējies līdz ar darba tirgus atgūšanos, algu samazinājuma apstāšanos 

un patērētāju uzticības uzlabošanos. 

Diezgan spēcīga ekonomiskā izaugsme turpināsies 2011. gadā, ko pārsvarā virzīs eksports un investīcijas, kamēr 

mājsaimniecību patēriņa pieaugums saglabāsies vārgs. Tiek prognozēts, ka jaunu darba vietu radīšana notiks 

lēnām, bet ir pamats cerēt uz mērenu algu pieaugumu, jo ir cēlusies darba produktivitāte (pateicoties atjaunotām 

motivācijas shēmām, vidējās pamatlikmes saglabāsies nemainīgas). 

Izejvielu cenu kāpums pasaulē nodrošināja īsāku deflācijas periodu Latvijā nekā iepriekš tika prognozēts – gada 

izejvielu cenu pieaugums atsākās 2010. gada septembrī. 2011. gadā inflācija pieaugs arī dēļ nodokļu izmaiņām, 

bet tā vēl arvien turpinās būt piedāvājuma, nevis pieprasījuma izraisīta inflācija. 

2010. gadā Latvijas valdība veica pasākumus budžeta deficīta samazināšanai 4% apmērā no IKP (palielinot 

nodokļus un samazinot izdevumus), lai iekļautos 8.5 procentu robežās, kā to paredzēja vienošanās ar 

Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju. Tomēr 2010. gada oktobra parlamenta vēlēšanu iespaidā 

progress strukturālo reformu ieviešanā ir bijis ļoti lēns. Valdība 2011. gada budžetu plāno ar deficītu zem 6% no 

IKP, tomēr konsolidācijas pasākumiem vēl joprojām pietrūkst reformas, kas nepieciešamas, lai paaugstinātu 

izaugsmi vidējā termiņā. 

Starptautiskie partneri un reitingu aģentūras ir sākušas skatīties uz Latviju daudz pozitīvāk. Fitch Ratings 

paaugstināja Latvijas kredītreitingu uz „stabilu”. S&P palielināja neatkarīgo Latvijas kredītreitingu no BB uz BB+, 

kas ir vienu līmeni zem investīciju pakāpes. Tas ir pateicoties ātrai ekonomikas stabilizācijai, kā arī faktam, ka 

ārējais parāds saglabājies mērenā līmenī. Novērtējums ticis saglabāts stabils un turpmākās izmaiņas ir atkarīgas 

no strukturālajām reformām. 

Kopš 2011. gada janvāra Igaunija ir kļuvusi par Eirozonas dalībvalsti – tas pastiprinās konkurenci kapitāla 

ieplūšanas ziņā Baltijas valstīs, tomēr tiek sagaidīts, ka kopējā ietekme būs labvēlīga, jo palielināsies uzticība 

biznesa uzsākšanas stratēģijām un būs daudz labvēlīgāks investīciju riska novērtējums Baltijas valstīm kopumā. 

Latvijas valdība ir noteikusi mērķa datumu Eiro ieviešanai – 2014. gada 1. janvāris, un tai jāstrādā, lai sasniegtu 

šo mērķi. Patlaban izskatās, ka vislielākais izaicinājums 2012. gadam būs inflācijas kritērijs. 

Latvijas finanšu sektors nostabilizējās 2010. gadā un uzticamība tirgum tika atgūta. To apliecina Parex bankas 

restrukturizācija un Bankas Citadele izveidošana. Par spīti pakāpeniskam kopējo procentu likmju samazinājumam 

tirgū, noguldījumu apjoms palielinājies par 16%, parādot vispārēju uzticību Latvijas finanšu sistēmai. Banku 

sektors par 2010. gadu vēl joprojām ziņoja par zaudējumiem 361 miljona latu apmērā, kas radušies dēļ papildus 

uzkrājumiem nedrošiem parādiem. Tomēr salīdzinājumā ar 2009. gadu, banku sektora zaudējumi ir 

samazinājušies par 55 procentiem. Par spīti ziņotajiem zaudējumiem, ir acīmredzami, ka banku sektors ir 

pielāgojies jaunajai ekonomiskajai videi un ir daudz spēcīgāks nekā iepriekš. 

2010. gadā Swedbank Latvija bija zaudējumi 46.8 miljonu latu apmērā, kas ir par 85 procentiem mazāk nekā 

iepriekšējā pārskata periodā. Zaudējumi no uzkrājumiem nedrošiem parādiem bija ievērojami zemāki nekā 2009. 

gadā un sasniedza 124.4 miljonus latu. Swedbank peļņa pirms vērtības samazināšanās zaudējumiem, ienākuma 

nodokļa un pārtrauktajām operācijām samazinājās par 33% uz 72.4 miljoniem latu. Kopējie ienākumi samazinājās 

par 24% uz 136.0 miljoniem dēļ zemākām procentu likmēm, kredītu portfeļa amortizācijas un problemātisko 

kredītu negatīvās ietekmes. 

Vienlaikus Swedbank spējusi samazināt izmaksas par 11%, kaut arī izmaksas, kas saistītas ar kredītu atgūšanu, 

ir augstākas. Daudzas izmaksu efektivitātes aktivitātes tika īstenotas 2009. gadā, bet papildus pasākumi tika


ieviesti arī pagājušajā gadā. Tas kopumā ir uzrādījis pozitīvus rezultātus un palīdzējis sasniegt labu izmaksu un 

ienākumu koeficientu – 0.47. 

Esam priecīgi, ka mūsu klientu skaits gada laikā ir palielinājies par 45 tūkstošiem. Mūsu mērķa segmentu klientu 

piesaiste un mūsu vērtīgāko klientu saglabāšana ir Swedbank galvenā prioritāte. 2010. gadā klientu noturība un 

apmierinātība ir uzlabojusies un klienti novērtē uzticību bankai, tās produktu un pakalpojumu priekšrocības, kā arī 

darbinieku profesionalitāti un kompetenci. Mēs ticam tradicionālam banku darbības modelim, kas balstīts uz 

stabilu finanšu padomu sniegšanu un ciešām ilgtermiņa attiecībām ar klientiem, sniedzot viņiem instrumentus un 

eksperta padomu. Pagājušajā gadā mēs formulējām savas organizācijas ceļu kā uz klientu centrētu un sākām 

ieviest jaunu klientu servisa modeli; 2011. gadā mēs turpināsim to stiprināt. Mēs esam apņēmušies nepārtraukti 

uzlabot pakalpojumu standartu, kas nozīmē, ka kompetence un lēmumu pieņemšanas iespējas mūsu filiālēs būs 

tuvāk klientam. 

2010. gada beigās mums bija 59 filiāles Latvijā, tikpat daudz kā gadu iepriekš. Mēs ticam, ka šā brīža filiāļu tīkls ir 

optimāls, lai sniegtu augstāko klientu servisu. Swedbank turpina arī uzlabot savu ikdienas bankas pakalpojumu 

klāstu un funkcionalitāti. Elektroniski veikto maksājumu skaits Swedbank ir audzis, 2010. gadā sasniedzot 98.7 

procentus. No visiem maksājuma karšu darījumiem, 70.4 procenti bija pirkumi, pretstatā skaidras naudas 

izņemšanai bankomātā. Mūsu klientu ērtībām Swedbank piedāvā lielāko bankomātu tīklu, kurā ir 295 naudas 

izsniegšanas bankomāti un 77 naudas iemaksas bankomāti. 

Elektronisko kanālu attīstība ir process, ko turpinām. Swedbank internetbankai regulāri tiek pievienotas jaunas 

iespējas un Swedbank klienti tās augstu novērtē. 2010. gadā Swedbank saņēma vairākus apbalvojumus, tai 

skaitā Metasite Business Solution labākās internetbankas Latvijā nosaukumu Global Finance labākās personālās 

internetbankas nosaukumu un Baltic E-Banking Report 2010 labāko elektronisko banku pakalpojumu sniedzēja 

nosaukumu. 

Problemātisko aizdevumu sakārtošana ir bijusi uzmanības centrā visu lejupslīdes laiku un darbam ar klientiem, 

kas saskārās ar kredīta atmaksas grūtībām, tika veltītas ievērojamas pūles. Finansiālās restrukturizācijas nodaļa 

ir strādājusi pie optimāliem risinājumiem gan bankai, gan klientiem šajā periodā. Aktīvu vadības kompānija 

Ektornet ir daudz piedalījusies publiskajās atsavināto īpašumu izsolēs. 

Kopējam izlīdzināšanās procesam turpinoties, 2010. gadā neto kredītu portfelis turpināja samazināties, tika 

izstrādāti papildus noteikumi, kamēr jauno aizdevumu skaits vēl bija diezgan ierobežots. Tomēr, Latvijas 

ekonomikai atgūstoties, pieprasījums pēc jauniem aizdevumiem ir sācis pakāpeniski pieaugt un konkurence šajā 

ziņā ir kļuvusi sīvāka. Swedbank piedāvā jaunu finansējumu dzīvotspējīgiem projektiem, izmantojot 

konservatīvākus aizdevuma nosacījumus, Tāpat Swedbank Latvija ieviesa jaunu un inovatīvu nekustamā 

īpašuma aizdevumu izcenojumu modeli, kurā pamata likmes komponenti tiek parādīti atsevišķi un skaidri. 

2010. gada nogalē, bruto kredītu, kuru vērtība ir samazinājusies (impaired), apjoms bija 890 miljoni latu vai 26% 

no kopējā bruto klientu kredītu portfeļa. Jāatzīmē, ka šo kredītu skaits ir pakāpeniski samazinājies vismaz divus 

ceturkšņus, aizvien vairāk klientu pēc restrukturizācijas perioda atgriežas pie regulārajiem atmaksas grafikiem. 

Pagājušajā gadā Swedbank turpināja strādāt pie bilances struktūras un būvēt ilgtspējīga biznesa modeli, 

palielinot vietējā finansējuma daļu, piemēram, noguldījumus. 2010. gadā Swedbank klientu noguldījumi 

palielinājās par 12% un tas palīdzēja uzlabot aizdevumu – noguldījumu attiecību gada laikā no 246% uz 181%. 

Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2010. gada 31. decembrī bija 18.1%, kas vairāk nekā divas reizes 

pārsniedz minimālo prasību – 8%, ko noteikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Likviditātes rādītājs 2010. 

gada beigās bija 71% (minimālā prasība ir 30%). 

Swedbank ir strādājusi pie tā, lai atgūtu sabiedrības uzticību un viedokļa līdera pozīcijas. Swedbank ir atzīta par 

banku nozares reputācijas līderi gadskārtējā laikraksta Diena un Nords Porter Novelli rīkotajā Latvijas uzņēmumu 

reputācijas topā 2010. gadā. 

Swedbank Privāto finanšu institūts ir aktīvi strādājis pie finansiālo zināšanu un izglītības jautājumiem. Institūts ir 

veicis daudzveidīgus mājsaimniecību pētījumus un izstrādājis dažādus aprēķinus. Ar mērķi uzsvērt finanšu 

padomdevēja lomu un veidot labāku dialogu ar korporatīvajiem klientiem, ir izstrādāta koncepcija Swedbank 

Uzņēmējdarbības kompetenču centram, kas sāks darboties 2011. gadā. 

Swedbank kopā ar Lattelekom un Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūru ir piedalījusies projektā „Izrāviens”, 

tādējādi parādot atbalstu eksportējošām kompānijām mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Balva 

veiksmīgākajām eksportējošajām kompānijām bija konsultāciju iespēja dažādās jomās. Swedbank kopā ar Rīgas 

Domi uzsāka grantu programmu „Atspēriens”, lai nodrošinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Šajā 

programmā tika rīkoti dažādi semināri un labākajām biznesa idejām tika piedāvāts līdzfinansējums. Ar Swedbank 

atbalstu tika izveidots un sāka darbu „Jauno uzņēmēju centrs”, kura mērķis ir iedrošināt cilvēkus uzsākt biznesu 

Latvijā. 

Swedbank ir sociāli atbildīgs uzņēmums. Tā atbalsta labdarību (portāls Ziedot.lv, kampaņas „Laipnības diena” un 

„Eņģeļi pār Latviju”), kultūru (Latvijas Nacionālā Opera, Jaunais Rīgas Teātris), sportu (Latvijas Olimpiskā 

komiteja, Latvijas Basketbola savienība), jaundibinātos uzņēmumus (projekts „Atspēriens”, „Jauno uzņēmēju 

centrs”), izglītību („Junior Achievement” , projekts „Iespējamā misija”, atbalsts universitātēm, satiksmes drošības 

projekts bērniem „Ceļš uz skolu” (Road school)) un projektus citās jomās.


Swedbank vērtības ir vienkāršība, atvērtība, atbildība. Mēs esam vienkārši savā darbībā. Mēs esam atvērti cits 

pret citu. Mēs rūpējamies, cenšoties labāk saprast savus klientus. 

Es vēlētos pateikties visiem mūsu klientiem par dāvāto uzticību! Mēs turpināsim veidot vēl labāku banku priekš 

jums. 

Māris Mančinskis 

Swedbank valdes priekšsēdētājs 

Rīga, 2011. gada 18. februārī


Bankas padomes locekļi 

Finanšu pārskatu parakstīšanas brīdī 

Ievēlēti: 

Håkan Berg 

Padomes priekšsēdētājs 

Erkki Raasuke 

Padomes priekšsēdētāja vietnieks 

Erik Štarkov 

Padomes loceklis 

Laikā no 2010. gada 1. janvāra: 

Ievēlēti: 

Erik Štarkov Padomes loceklis 29.05.2010 

Atkārtoti ievēlēts: 

Håkan Berg Padomes priekšsēdētājs 29.05.2010 

Erkki Raasuke Padomes priekšsēdētāja vietnieks 29.05.2010 

Atkāpušies: 

Magnus Otto Carl Francke Padomes loceklis 29.05.2010 

Bankas valdes locekļi 

Finanšu pārskatu parakstīšanas brīdī 

Ievēlēti: 

Māris Mančinskis 

Valdes priekšsēdētājs 

Ansis Grasmanis 

Valdes loceklis 

Toms Siliņš 


Oksana Sivokobiļska 

Valdes locekle 

Daniils Ruļovs 


Laikā no 2010. gada 1. janvāra: 

Atkārtoti ievēlēts: 

Oksana Sivokobiļska Valdes locekle 12.01.2010 

Atkāpušies: 

Elmārs Prikšāns Valdes loceklis 05.01.2010


Paziņojums par vadības atbildību 

“Swedbank” AS (turpmāk tekstā – Banka) vadība ir atbildīga par Bankas un tās meitas sabiedrību (turpmāk tekstā 

– Grupa) konsolidēto un Bankas finanšu pārskatu sagatavošanu. 

Konsolidētie finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu 

par Grupas finansiālo stāvokli uz 2010. gada 31. decembri, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu par 2010. 

gadu, kā arī par Bankas finansiālo stāvokli uz 2010. gada 31. decembri un tās darbības rezultātiem un naudas 

plūsmu par 2010. gadu. Vadība apstiprina, ka no 9. līdz 56. lappusei iekļauto konsolidēto un Bankas finanšu 

pārskatu par 2010. gadu sagatavošanā izmantotas atbilstošas grāmatvedības metodes, kas konsekventi 

pielietotas, un vadība sniegusi pamatotus un piesardzīgus slēdzienus un vērtējumus. Vadība arī apstiprina, ka 

ievēroti attiecīgie Starptautiskie finanšu pārskatu standarti, kas ir pieņemti ES, un konsolidētie un Bankas finanšu 

pārskati sagatavoti saskaņā ar darbības turpināšanas principu. 

“Swedbank” AS vadība ir atbildīga arī par atbilstošas grāmatvedības uzskaites kārtošanu, par pamatotu 

pasākumu veikšanu Grupas un Bankas aktīvu saglabāšanai, kā arī par krāpšanas un citu negodīgu darbību, un 

neprecizitāšu novēršanu. Vadība ir atbildīga arī par Bankas darbības atbilstību “Kredītiestāžu likumam”, Finanšu 

un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvu un citu Latvijas Republikas spēkā esošo likumdošanas aktu 

prasībām. 

Bankas vadības vārdā 

Māris Mančinskis Ansis Grasmanis Håkan Berg 

Valdes priekšsēdētājs Finanšu pārvaldes vadītājs Padomes priekšsēdētājs 

Rīgā, 2011. gada 18. februārī


Konsolidētais kopējo ienākumu pārskats 

(tūkst. LVL) 

Pielikumi 

Grupa 

2010 

Banka 

2010 

Grupa 

2009 

Banka 

2009 

TURPINĀTĀS DARBĪBAS 

Procentu ienākumi 171 002 155 320 256 475 231 954 

Procentu izdevumi (95 458) (92 425) (144 131) (138 173) 

Tīrie procentu ienākumi 6 75 544 62 895 112 344 93 781 

Komisijas naudas ienākumi 47 212 47 139 46 053 46 645 

Komisijas naudas izdevumi (11 323) (11 088) (12 304) (11 927) 

Tīrie komisijas naudas ienākumi 7 35 889 36 051 33 749 34 718 

Tīrā peļņa un zaudējumi no instrumentiem, kas 

novērtēti patiesajā vērtībā 8 17 549 17 723 30 632 31 007 

Pārējie ienākumi 9 7 040 5 645 3 432 4 880 

Ienākumi kopā 136 022 122 314 180 157 164 386 

Personāla izdevumi 10 (23 416) (23 058) (26 090) (25 075) 

Pārējie administratīvie izdevumi 11 (36 056) (34 801) (40 665) (37 679) 

Administratīvie izdevumi kopā (59 472) (57 859) (66 755) (62 754) 

Nemateriālo aktīvu amortizācija un pamatlīdzekļu 

nolietojums 13 (4 181) (3 340) (4 935) (3 928) 

Izdevumi kopā (63 653) (61 199) (71 690) (66 682) 

Peļņa pirms vērtības samazināšanās 

zaudējumiem 72 369 61 115 108 467 97 704 

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums 14 (2 244) (193) (2 130) (1 446) 

Uzkrājumi nedrošiem parādiem 15 (124 406) (117 061) (464 205) (416 259) 

Ilgtermiņa finanšu aktīvu vērtības samazinājums 16 - - - (30 749) 

Pamatdarbības zaudējumi (54 281) (56 139) (357 868) (350 750) 

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 17 7 469 8 907 54 251 48 505 

Pārskata gada zaudējumi no turpinātās 

darbības (46 812) (47 232) (303 617) (302 245) 

PĀRTRAUKTĀS DARBĪBAS 

Peļņa no pārtrauktām darbībām - - 1 363 1 200 

Pārskata gada zaudējumi (46 812) (47 232) (302 254) (301 045) 

Pārskata gada citi ienākumi, kas netiek ietverti 

peļņā vai zaudējumos - - - - 

Pārskata gada kopējie ienākumi (46 812) (47 232) (302 254) (301 045) 

Pielikumi ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. 

Bankas vadība ir apstiprinājusi šos finanšu pārskatus un to pielikumus no 13. līdz 56. lappusei, un 2011. gada 18. februārī tās 

vārdā parakstījuši: 



Rīgā, 2011. gada 18. februārī 

y:


Konsolidētā bilance 

(tūkst. LVL) 

Pielikumi 

Grupa 

2010 

Banka 

2010 

Grupa 

2009 

Banka 

2009 

Aktīvi 

Kase un prasības pret centrālo banku 393 634 393 634 344 483 344 483 

Valsts parāda vērtspapīri 18 64 992 64 992 20 084 20 084 

Prasības pret kredītiestādēm 20 615 692 615 690 462 042 462 041 

Aizdevumi klientiem 21 2 926 190 2 801 579 3 546 261 3 365 142 

Parāda vērtspapīri un citi procentus nesoši finanšu 

instrumenti 19 29 000 29 000 115 927 115 927 

Līdzdalība radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā 23 - 40 096 - 40 096 

Atvasinātie finanšu instrumenti 24 15 528 15 528 28 985 28 985 

Nemateriālie aktīvi 25 47 47 70 69 

Pamatlīdzekļi 25 29 847 13 347 32 651 16 251 

Nodokļu aktīvi 541 252 7 803 5 832 

Atliktā nodokļa aktīvi 17 61 280 56 866 53 640 47 838 

Pārējie aktīvi 26 33 892 23 058 36 690 13 325 

Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi 27 10 068 9 406 13 479 12 475 

Kopā aktīvi 4 180 711 4 063 495 4 662 115 4 472 548 

Pasīvi 

Saistības 

Saistības pret kredītiestādēm 28 1 884 278 1 742 113 2 478 334 2 266 990 

Saistības pret citām finanšu organizācijām 29 29 813 29 813 35 140 35 140 

Klientu noguldījumi 30 1 616 508 1 646 788 1 442 052 1 468 024 

Atvasinātie finanšu instrumenti 24 11 947 11 947 26 653 26 653 

Nodokļu saistības - - 268 268 

Atliktā nodokļa saistības 17 1 165 - 1 116 - 

Pārējās saistības 31 44 461 44 461 33 428 33 430 

Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi 32 20 912 16 725 24 954 21 430 

Uzkrājumi 3 439 3 427 5 170 5 160 

Pakārtotās saistības 33 87 851 87 851 87 851 87 851 

Kopā saistības 3 700 374 3 583 125 4 134 966 3 944 946 

Pašu kapitāls 

Apmaksātais pamatkapitāls 35 662 643 662 643 662 643 662 643 

Rezerves 337 135 337 135 

Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/(uzkrātie 

zaudējumi) un pārskata gada zaudējumi (182 643) (182 408) (135 831) (135 176) 

Kopā pašu kapitāls 480 337 480 370 527 149 527 602 

Kopā pasīvi 4 180 711 4 063 495 4 662 115 4 472 548 

Ārpusbilances posteņi 36 354 185 327 178 402 147 357 611 

Garantijas 64 682 64 682 78 492 78 492 

Ārpusbilances saistības pret klientiem 289 503 262 496 323 655 279 119 

Pielikumi ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. 

Bankas vadība ir apstiprinājusi šos finanšu pārskatus un to pielikumus no 13. līdz 56. lappusei, un 2011. gada 18. februārī tās 

vārdā parakstījuši: 



Rīgā, 2011. gada 18. februārī 

y:


Konsolidētais naudas plūsmas pārskats 

(tūkst. LVL) 

Grupa 

2010 

Banka 

2010 

Grupa 

2009 

Banka 

2009 

Pārskata gada zaudējumi (46 812) (47 232) (302 254) (301 045) 

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (7 469) (8 907) (54 543) (48 505) 

(Saņemtās) dividendes - - - (1 395) 

Uzkrājumi nedrošiem parādiem 124 406 117 061 464 205 416 259 

Procentu (ienākumi) (171 002) (155 320) (256 490) (231 954) 

Procentu izdevumi 95 458 92 425 144 131 138 173 

Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vērtības samazinājums - - - 30 749 

(Peļņa)/ zaudējumi no līdzdalību radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā 

pārdošanas - - (1 067) 195 

Nemateriālo aktīvu amortizācija un pamatlīdzekļu nolietojums 4 181 3 340 4 935 3 928 

Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pārdošanas (peļņa) - (1) (9) (3) 

Norakstīto pamatlīdzekļu atlikusī vērtība 59 59 1 116 1 114 

Naudas un tās ekvivalentu pieaugums pamatdarbības rezultātā 

pirms izmaiņām aktīvos un pasīvos 53 102 57 564 356 821 357 066 

Izmaiņas aktīvos un saistībās 

Neto izmaiņas prasībās pret kredītiestādēm (108) (108) (6 257) - 

Neto izmaiņas tirdzniecības nolūkā turētos finanšu aktīvos un patiesajā 

vērtībā novērtētos finanšu aktīvos ar atspoguļojumu peļņas vai 

zaudējumu aprēķinā 55 476 55 476 80 315 80 185 

Neto izmaiņas nākamo periodu izdevumos un uzkrātajos ienākumos 1 209 1 320 11 403 8 689 

Neto izmaiņas aizdevumos klientiem 493 934 444 769 493 466 455 938 

Neto izmaiņas uzkrātajās saistībās 68 (693) (11 543) (4 540) 

Neto izmaiņas pārējos aktīvos 2 798 (9 733) (6 341) 4 913 

Neto izmaiņas īstermiņa saistībās pret kredītiestādēm (144 530) (149 346) (121 956) (127 836) 

Neto izmaiņas klientu noguldījumos 174 456 178 764 (106 934) (98 767) 

Neto izmaiņas finanšu saistībās (14 706) (14 706) 20 512 20 512 

Neto izmaiņas pārējās saistībās 18 435 16 649 (28 580) (28 579) 

Izmaiņas aktīvos un pasīvos kopā 587 032 522 392 324 085 310 515 

Saņemtie procentu ienākumi 173 204 157 069 262 535 237 933 

(Samaksātie) procentu izdevumi (99 568) (96 437) (163 564) (156 205) 

(Samaksātais) uzņēmumu ienākuma nodoklis (530) (426) (7 343) (5 771) 

Naudas un tās ekvivalentu izmaiņas pamatdarbības rezultātā 658 959 584 023 415 737 393 988 

Naudas plūsma ieguldījumu darbības rezultātā 

Ieguldījumi radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā - - - (69 619) 

Līdzdalību radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā pārdošana - - 4 693 4 693 

Saņemtās dividendes - - - 1 395 

Pamatlīdzekļu (iegāde) (1 440) (461) (1 388) (1 295) 

Pamatlīdzekļu pārdošana 39 1 216 3 

Nemateriālo aktīvu (iegāde) (12) (12) (47) (46) 

Naudas un tās ekvivalentu izmaiņas ieguldījumu darbības rezultātā (1 413) (472) 3 474 (64 869) 

Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā 

Neto izmaiņas ilgtermiņa aizņēmumos no kredītiestādēm un citām finanšu 

organizācijām (693 242) (624 063) (415 226) (323 307) 

Akciju emisija - - 256 600 256 600 

Saņemtas pakārtotās saistības - - 87 851 87 851 

Naudas un tās ekvivalentu izmaiņas finansēšanas darbības rezultātā (693 242) (624 063) (70 775) 21 144 

Naudas un tās ekvivalentu (samazinājums)/ pieaugums (35 696) (40 512) 348 436 350 263 

Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā 744 701 762 461 396 265 412 198 

Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās 709 005 721 949 744 701 762 461 

Naudas līdzekļu un to ekvivalentu analīze 

Kase 64 878 64 878 54 355 54 355 

Prasības/ saistības pret Latvijas Banku, neto 328 756 328 756 290 128 290 128 

Prasības/ saistības pret kredītiestādēm, neto 315 371 328 315 400 218 417 978 

Kopā 709 005 721 949 744 701 762 461 

Pielikumi no 13. līdz 56. lapaspusei ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.


Konsolidētais kapitāla un rezervju izmaiņu 

pārskats 

Grupa 

(tūkst. LVL) 

Apmaksātais 

pamatkapitāls 

Rezerves 

Nesadalītā 

peļņa/ 

(uzkrātie 

zaudējumi) 

Kopā 

2009. gada 1. janvāris 406 043 337 166 423 572 803 

Akciju emisija 256 600 - - 256 600 

Pārskata gada kopējie ienākumi - - (302 254) (302 254) 

2009. gada 31. decembris 662 643 337 (135 831) 527 149 

2010. gada 1. janvāris 662 643 337 (135 831) 527 149 



Banka 

(tūkst. LVL) 

Apmaksātais 

pamatkapitāls 

Rezerves 

Nesadalītā 

peļņa/ 

(uzkrātie 

zaudējumi) 

Kopā 

2009. gada 1. janvāris 406 043 135 165 869 572 047 

Akciju emisija 256 600 - - 256 600 



2010. gada 1. janvāris 662 643 135 (135 176) 527 602 



Pielikumi no 13. līdz 56. lapaspusei ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.


Pielikumi 

1 Vispārējā informācija 

“Swedbank” AS (turpmāk tekstā – Banka) ietilpst 

Swedbank Grupā. 2009. gada 17.martā “Hansabanka” AS 

nomainīja savu juridisko nosaukumu uz “Swedbank” AS. 

Bankas galvenais birojs atrodas Balasta dambī 1a, Rīgā, LV- 

1048, Latvijā. 

Uz 2010. gada 31. decembri sekojošas sabiedrības 

veidoja Grupu: 

“Swedbank” AS 

“Swedbank Līzings” SIA 

“Swedbank Atklātais Pensiju Fonds” AS 

“Swedbank Īpašumi” SIA 

“Swedbank Autoparku Vadība” SIA 

Konsolidētie finanšu pārskati un “Swedbank” AS finanšu 

pārskati par 2010. gadu tiek apstiprināti Valdē un tiek nodoti 

galējai apstiprināšanai Padomei un akcionāriem. 

2 Pielietotās grāmatvedības 

metodes 

FINANŠU PĀRSKATU SAGATAVOŠANAS 

PAMATNOSTĀDNES 

Konsolidētie finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar 

Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kas 

pieņemti Eiropas Savienībā (ES) un to interpretācijām. 

Standartus izdot Starptautisko grāmatvedības standartu 

valde (SGSV) un to interpretācijas izdod Starptautisko 

finanšu pārskatu interpretācijas komiteja (SFPIK). Standarti 

un to interpretācijas kļūst obligāti pielietojami banku 

konsolidētajiem finanšu pārskatiem Latvijā līdzko tie tiek 

pieņemti ES. 

Konsolidētie finanšu pārskati sagatavoti tūkstošos latu, ja 

vien nav norādīts savādāk. Grupas finanšu pārskatos par 

naudas vienību lietota Latvijas Republikas naudas vienība 

lats. 

Konsolidētie finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar 

sākotnējās vērtības uzskaites principu un modificēti atbilstoši 

pārdošanai pieejamo vērtspapīru, to finanšu aktīvu un 

finanšu saistību, kas tiek uzrādītas patiesajā vērtībā peļņas 

vai zaudējumu aprēķinā, kā arī visu atvasināto finanšu 

līgumu patiesajai vērtībai. 

PĀRKLASIFIKĀCIJA 

Noteiktas summas tika pārklasificētas Grupas iepriekšējā 

pārskata gada finanšu pārskatos, lai tās atbilstu tekošā 

pārskata gada klasifikācijai. 

NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIGAM 

Notikumi pēc pārskata gada beigām, kam ir ietekme uz 

Grupas finanšu stāvokli bilances dienā (koriģējošie notikumi), 

ir iekļauti finanšu pārskatos. Pārējie nekoriģējošie notikumi 

pēc pārskata gada beigām ir atspoguļoti pielikumos, ja tie ir 

būtiski. 

JAUNIE STANDARTI UN INTERPRETĀCIJAS 

Sekojoši pielikumi esošajiem standartiem, kurus ir izdevusi 

SGSV un kuri ir pieņemti ES, stājas spēkā pārskata 

periodiem no 2010. gada 1. janvāra: 

SFPS Nr. 1 (grozīts) “Starptautisko finanšu 

pārskatu pirmreizējā pielietošana” pieņemts ES 

2009. gada 25. novembrī (spēkā pārskata 

periodiem, kas sākas no 2010. gada 1. janvāra); 

Pielikumi SFPS Nr. 1 “Starptautisko finanšu 

pārskatu pirmreizējā pielietošana – Papildus 

atbrīvojumi pirmo reizi pielietojot standartu” 

pieņemts ES 2010. gada 23. jūnijā (spēkā 

pārskata periodiem, kas sākas no 2010. gada 1. 

janvāra); 

Pielikumi SFPS Nr. 2 “Maksājums ar akcijām – 

skaidras naudas darījumi koncerna ietvaros” 

pieņemts ES 2010. gada 23.martā (spēkā 


janvāra); 

Pielikumi vairākiem standartiem un interpretācijām 

“SFPS uzlabojumi (2009)” veidots no ikgadējā 

SFPS uzlabojumu projekta, kas ir publicēts 2009. 

gada 16. aprīlī un pieņemts ES 2010. gada 23. 

martā (SFPS Nr.2, SFPS Nr.5, SFPS Nr.8, SGS 

Nr.1, SGS Nr.7, SGS Nr.17, SGS Nr.18, SGS 

Nr.36, SGS Nr.38, SGS Nr.39, SFPIK Nr.9 un 

SFPIK Nr.16) primāri ar mērķi novērst 

neatbilstības un skaidrot (spēkā pārskata 

periodiem, kas sākas no 2010. gada 1. janvāra); 

SFPIK Nr.15 “Nekustamā īpašuma būvniecības 

līgumi” pieņemts ES 2009. gada 22.jūlijā (spēkā 


janvāra). 

Iepriekšminēto pielikumu ieviešana neveidoja ne kādu 

ietekmi uz Grupas grāmatvedības politiku. 

Ietekme uz “Swedbank” AS finanšu pārskatiem 

2009. gada novembrī SGSV izdeva jaunu standartu SFPS 

Nr. 9 “Finanšu instrumenti”, kas daļēji aizvietos esošo SGS 

Nr. 39 “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana”. 

Jaunais standarts nosaka, kuri finanšu aktīvi būs vai kurus 

varēs novērtēt patiesajā vērtībā un kuri būs jānovērtē 

amortizētajā vērtībā. Standarts nenosaka, kā jāveic vērtības 

samazināšanās pārbaude finanšu aktīviem, kas novērtēti 

amortizētajā vērtībā, kā arī neietver finanšu saistību vai risku 

ierobežošanas instrumentu uzskaiti. Tiek gaidīts, ka 

izmaiņas izslēgtajās jomās tiks izdotas 2011. gada laikā. 

Jaunais standarts jāpielieto ne vēlāk kā pārskata periodiem, 

kas sākas no 2013.gada 1. janvāra. Ieteicama ātrāka 

standarta pielietošana. Standarts vēl nav apstiprināts ES. 

Jaunais standarts SFPS Nr. 9 “Finanšu instrumenti” 

ietekmēs Swedbank finanšu pārskatus. Pašlaik nevar noteikt 

darbības ietekmi, jo Swedbank finanšu aktīvu novērtējums 

lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā jāveic vērtības samazināšanās 

uzskaite finanšu aktīviem, kas novērtēti amortizētajā vērtībā 

un kā tiek uzskaitītas finanšu saistības. Līdz ar to nevar 

pilnībā izvērtēt ietekmi, kamēr šī sadaļas netiks izdotas. 

Nav sagaidāms, ka nedz izdotās interpretācijas, nedz 

grozītie standarti, kuri ir jāpielieto finanšu gadiem pēc 2010. 

gada, veidos būtisku ietekmi uz Swedbank finanšu 

pārskatiem. 

GALVENĀS GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES METODES 

Finanšu pārskatu sniegšana (SGS Nr. 1) 

Finanšu pārskati sniedz strukturētu ieskatu par 

sabiedrības finanšu stāvokli un finanšu rezultātiem. Mērķis ir 

sniegt informāciju par sabiedrības finanšu stāvokli, finanšu 

rezultātiem un naudas plūsmu, kas būtu noderīga saistībā ar 

finanšu lēmumu pieņemšanu. Finanšu pārskati arī norāda uz 

vadībai uzticēto resursu pārvaldības rezultātiem. Pilni 

finanšu pārskati sastāv no bilances, pārskata par kopējiem 

ieņēmumiem, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, naudas


plūsmas pārskata un pielikumiem. Swedbank AS uzrāda 

kopējos ieņēmums vienā pārskatā. 

Konsolidētie finanšu pārskati (SFPS Nr. 3, SGS Nr. 27) 

Konsolidētie finanšu pārskati ietver Banku un tās 

sabiedrības, kurās Bankai ir kontrole, t.i. spēja noteikt 

sabiedrības finanšu un saimnieciskās darbības stratēģijas, 

lai gūtu saimnieciskos labumus. Šīs meitas sabiedrības tiek 

iekļautas konsolidētajos pārskatos saskaņā ar iegādes 

metodi, tas nozīmē, ka iegādātās sabiedrības identificējamie 

aktīvi, saistības un iespējamās saistības, kas atbilst 

atzīšanas kritērijam, tiek atzītas un novērtētas patiesajā 

vērtībā pie iegādes. Pozitīvā starpība no iegādes vērtības un 

patiesās vērtības iegūtajai daļai no identificējamiem aktīviem, 

saistībām un iespējamām saistībām tiek atzīta kā 

nemateriālā vērtība. Pakāpeniskas kontroles iegūšanas 

gadījumā nemateriālo vērtību nosaka pie katras transakcijas. 

Meitas sabiedrības tiek iekļautas konsolidācijā no brīža, kad 

tiek iegūta kontrole līdz brīdim, kad tā tiek izbeigta, kas 

parasti sakrīt ar pārdošanas datumu. Ieguldījumus meitas 

sabiedrības pašu kapitālā iekļauj tikai to daļu, kas veikta 

starp iegādi un pārdošanu. Visi Grupas sabiedrību 

savstarpējie darījumi un ieņēmumi tiek izslēgti. 

Bankas finanšu pārskatos ieguldījumi meitas sabiedrībās 

tiek uzskaitīti atbilstoši to iegādes vērtībai un ne retāk kā reizi 

gadā tiem tiek veikta aktīvu vērtības samazināšanās 

pārbaude. 

Aktīvi un saistības ārvalstu valūtā (SGS Nr. 21) 

Konsolidētie finanšu pārskati tiek uzrādīti Latvijas latos, 

kas ir arī Bankas funkcionālā un pārskatu valūta. 

Funkcionālā valūta attiecas uz galveno valūtu, kas tiek 

izmantota sabiedrības naudas plūsmai. Darījumi valūtā, kas 

nav funkcionālā valūta (ārvalstu valūtā), sākotnēji tiek 

uzskaitīti pēc valūtas kursa darījuma dienā. Monetārie aktīvi 

un saistības ārvalstu valūtās un nemonetārie aktīvi ārvalstu 

valūtās, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, tiek pārvērtēti 

pēc valūtas kursa bilances datumā. Visa peļņa vai zaudējumi 

no valūtas kursu pārvērtēšanas monetāriem posteņiem un 

nemonetāriem posteņiem, kas tiek novērtēti patiesajā 

vērtībā, tiek atzīti kā valūtas kursu svārstības peļņas vai 

zaudējuma postenī „Neto peļņa un zaudējumi no patiesajā 

vērtībā novērtētiem finanšu posteņiem” 

Finanšu instrumenti (SGS Nr. 32, SGS Nr. 39) 

Liela daļa no Grupas bilances posteņiem attiecas uz 

finanšu instrumentiem. Finanšu instruments ir jebkāda veida 

līgums, kurš veido finanšu aktīvu vienā uzņēmumā un 

saistības vai kapitāla instrumentu citā uzņēmumā. Nauda ir 

piemērs finanšu aktīvam, kamēr finanšu saistības var ietvert 

līgumu maksāt vai saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu. 

Finanšu instrumenti ir klasificēti dažādās bilances pozīcijās 

atkarībā no darījuma partnera, kā, piemēram, kredīti vai 

prasības pret kredītiestādēm. Ja finanšu instrumentam nav 

noteikta darījuma partnera, kad tas tiek tirgots, tad tas tiek 

klasificēts bilancē starp dažāda veida vērtspapīriem. Finanšu 

saistības, kur kreditoram ir zemāka prioritāte kā citiem, tiek 

klasificētas kā Pakārtotās saistības. Atvasinātais finanšu 

instruments ir finanšu instruments, kas atšķiras ar to, ka tā 

vērtība mainās, piemēram, dēļ valūtas kursu likmēm, 

procentu likmēm vai akciju cenām, tajā pašā laikā tiek prasīts 

ļoti mazs vai nekāds neto ieguldījums. Līguma datums ir 

noteikts nākotnē. Atvasinātie finanšu instrumenti bilancē tiek 

uzrādīti atsevišķās pozīcijās aktīvos un saistībās atkarībā no 

tā, vai līgums ir ar pozitīvu vai negatīvu patieso vērtību. Pēc 

līguma uzkrātie procenti tiek uzrādīti atsevišķā bilances 

pozīcijā. Finanšu aktīvi tiek atzīti bilancē darījuma dienā, kad 

ir noslēgts iegādes līgums, izņemot kredīti un debitoru 

parādi, kas tiek atzīti norēķinu dienā. Finanšu aktīvu atzīšana 

tiek pārtraukta, kad tiesības saņemt naudas plūsmu no 

finanšu instrumenta ir beigusies vai pēc būtības ir nodotas 

citai personai. Finanšu saistības tiek izņemtas no bilances, 

kad prasība pēc līguma tiek atmaksāta, atcelta vai tai 

beidzies termiņš. 

Repo 

Repo darījums ir definēts kā līgums, kur puses vienojas 

par vērtspapīru tirdzniecību un vēlāku attiecīgā aktīva 

atpakaļpirkšanu par noteiktu cenu. Repo darījumā pārdotais 

vērtspapīrs paliek bilancē un saņemtais maksājums tiek 

uzrādīts bilancē kā finanšu saistības pret attiecīgo darījuma 

partneri. Pārdotie vērtspapīri tiek atzīti kā ieķīlātie aktīvi. 

Ieņēmumi, kas saņemti no iegūtajiem vērstpapīriem, tā 

saucamie atgriezeniskie repo, tiek atzīti bilancē kā kredīti 

pret attiecīgo darījuma partneri, kas pārdevis vērstpapīrus. 

Finanšu instrumenti, atzīšana (SGS Nr. 39) 

Grupas finanšu instrumenti ir sadalīti novērtēšanas 

kategorijās kā finanšu instrumenti, kas tiek uzskaitīti 

patiesajā vērtībā peļņā un zaudējumos, kredīti un debitoru 

parādi un citas finanšu saistības. Visi finanšu instrumenti 

sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā, kas atbilst iegādes 

vērtībai. Pie finanšu instrumentu vērtības, kas netiek 

atspoguļoti peļņā vai zaudējumos to patiesajā vērtībā, 

papildus uzskaita tiešās darījuma izmaksas par finanšu 

instrumentu iegādi. Turpmākais novērtējums ir atkarīgs no 

finanšu instrumentu kategorijas. Pielikumos, kas atbilst 

katram bilances postenim, kurā ir uzrādīti finanšu 

instrumenti, ir norādīts kā uzskaites vērtība ir sadalīta starp 

novērtēšanas kategorijām. 

Instrumenti, kas uzskaitīti peļņas vai zaudējumu 

aprēķinā to patiesajā vērtībā 

Finanšu instrumenti, kas uzskaitīt peļņas vai zaudējumu 

aprēķinā patiesajā vērtībā ietver instrumentus turētus 

tirdzniecībai un visus atvasinātos instrumentus, ja vien tie 

netiek izmatoti kā risku ierobežošanas instrumenti. Finanšu 

instrumenti turēti pārdošanai ir iegādāti ar mērķi pārdot vai 

atkārtoti pirkt tos tuvākajā laikā vai arī ir daļa no portfeļa, 

kuram piemīt pazīme gūt peļņu īsā laika periodā. Bilances 

pielikumos šie finanšu instrumenti ir klasificēti kā patiesā 

vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu 

peļņas vai zaudējumu aprēķinā, Tirdzniecībai. 

Šī kategorija ietver arī finanšu instrumentus, kas pie 

sākotnējās atzīšanas ir noteikti kā patiesās vērtībā novērtētie 

finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu 

aprēķinā. Šādi patiesās vērtības aktīvi ietver instrumentus, 

kuri veido daļu no finanšu aktīviem vai finanšu saistībām, vai 

abus, kuru vērtība tiek noteikta un kuru atdeve tiek novērtēta, 

pamatojoties uz patieso vērtību, saskaņā ar Grupas noteikto 

riska pārvaldības politiku vai ieguldījumu stratēģiju. 

Grupa ir izvēlējusies klasificēt akcijas un citas līdzdalības, 

kas nav ieguldījums asociētajās sabiedrībās vai turēts 

tirdzniecībai, kā patiesās vērtības instrumentus caur peļņas 

vai zaudējumu aprēķinu, jo tie tiek pārvaldīti un to vērtība tiek 

noteikta balstoties uz patieso vērtību. Bilances pielikumos šie 

finanšu instrumenti ir klasificēti kā patiesā vērtībā novērtētie 

finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu 

aprēķinā, Citi. 

Finanšu instrumentu patiesā vērtība tiek noteikta 

balstoties uz kotētām cenām aktīvos tirgos. Kad šādas tirgus 

cenas nav pieejamas, tiek izmantoti vispārpieņemti 

vērtēšanas modeļi kā diskontētās nākotnes naudas plūsmas. 

Vērtēšanas modeļi tiek balstīti uz pieejamiem tirgus datiem 

tādiem, kā līdzīgu instrumentu kotētās cenas aktīvos tirgos 

vai līdzīgu instrumentu kotētās cenas neaktīvos tirgos. 

Vērtības izmaiņas tiek atzītas peļņas vai zaudējuma 

postenī „Neto peļņa un zaudējumi no patiesajā vērtībā 

novērtētiem finanšu posteņiem”. Šajā pašā peļņas vai 

zaudējumu postenī Grupa iekļauj akciju dividendes no 

tirdzniecības finanšu instrumentiem. Šajā peļņas vai 

zaudējuma postenī atzīst arī vērtības izmaiņas, kas saistītas 

ar izmaiņām valūtas kursos. Izmaiņas finanšu saistību 

vērtībā sakarā ar izmaiņām Grupas maksātspējā arī tiktu 

atzītas atsevišķi, ja tādas rastos. Vērtības samazinājums,


kas saistīts ar debitora maksātnespēju, attiecināms uz 

posteni ”Neto zaudējumi no kredītiem”. 

Kredīti un debitoru parādi 

Kredīti un prasības pret bankām, kas ir iekļauti kategorijā 

pie kredītiem un debitoru parādiem, tiek atzīti bilancē 

norēķinu dienā. Šīs prasības tiek uzskaitītas amortizētajā 

vērtībā, ja vien nav objektīvu pierādījumu, kas norāda, ka 

kredīta vai kredītu grupas vērtība ir samazinājusies. 

Kredīti sākotnēji tiek uzskaitīti iegādes vērtībā, kas sastāv 

no izmaksātās kredīta summas, atskaitot saņemtās komisijas 

un citas saistītās maksas. Procentu likme, kas tiek pielietota, 

lai noteiktu kredīta vērtību, rēķinot nākotnes maksājumu 

tagadnes vērtību, tiek uzskatīta par efektīvo procentu likmi. 

Kredītu amortizētā vērtība tiek aprēķināta diskontējot 

atlikušos nākotnes maksājumus pēc efektīvās procentu 

likmes. Procentu ieņēmumos tiek iekļauti saņemtie procentu 

maksājumi un izmaiņa par periodu kredītu amortizētajā 

vērtībā, kas veido noteiktu atdevi. 

Uz katru slēguma dienu tiek noteikts, vai pastāv objektīvas 

liecības par vērtības samazināšanos kredītam vai kredītu 

grupai. Ja pēc kredītu sākotnējās atzīšanas, viens vai vairāki 

notikumi liecina, ka tie var negatīvi ietekmēt noteiktās 

nākotnes naudas plūsmas, un šo ietekmi var ticami novērtēt, 

tiek atzīti vērtības samazināšanās zaudējumi. Vērtības 

samazināšanās zaudējumi tiek aprēķināti kā starpība starp 

kredīta uzskaites vērtību un paredzamās nākotnes naudas 

plūsmas tagadnes vērtību, kas diskontētas atbilstoši kredīta 

sākotnējai efektīvajai procentu likmei. Vispirms Grupa 

novērtē, vai pastāv objektīvas liecības par vērtības 

samazināšanos attiecībā uz katru kredītu individuāli. Ja tiek 

konstatēts, ka attiecībā uz kredītu individuāli šādas liecības 

nepastāv, tas tiek iekļauts kredītu grupā ar līdzīgām 

kredītriska pazīmēm. Vēlāk šī kredītu grupa tiek izvērtēta 

kolektīvi, nosakot, vai attiecībā uz to pastāv vērtības 

samazināšanās norādes. Jebkādi vērtības samazināšanās 

zaudējumi pēc tam tiek aprēķināti visai kredītu grupai 

kopumā. Viendabīgas kredītu grupas ar ierobežotu vērtību 

un līdzīgām kredītriska pazīmēm, kam individuāli tiek 

konstatētas objektīvas liecības par vērtības samazināšanos, 

tiek mērītas individuāli, balstoties uz zaudējumu risku grupai 

kopumā. Ja vērtības samazināšanās zaudējumi turpmākajos 

periodos samazinās, iepriekš atzītie vērtības samazināšanās 

zaudējumi tiek reversēti. Taču kredīti nekad netiek atzīti 

augstākā vērtībā par to amortizēto vērtību, ja tās 

norakstīšana nebūtu notikusi. 

Kredītu vērtības samazināšanās zaudējumi tiek atzīti 

peļņas vai zaudējuma aprēķinā kā “Uzkrājumi nedrošiem 

parādiem”, kas ietver gan individuāli novērtēto kredītu, gan 

kredītu grupu vērtības samazināšanās zaudējumus un 

norakstītos kredītus. Norakstīto kredītu atmaksas un iepriekš 

izveidoto uzkrājumu samazināšana tiek atzīta postenī 

“Uzkrājumi nedrošiem parādiem”. Kredītu uzskaites vērtība ir 

to amortizētā vērtība pēc kredītu vērtības norakstīšanas un 

uzkrājumiem. Uzkrājumi garantijām un citām ārpusbilances 

saistībām tiek atzīti kā saistības bilances postenī 

“Uzkrājumi”. 

Kredīti ar vērtības samazināšanās pazīmēm (impaired) ir 

kredīti, kuri visdrīzāk netiks atmaksāti saskaņā ar līguma 

noteikumiem. Kredīts netiek uzskatīts par kredītu ar vērtības 

samazināšanās pazīmēm, ja tam ir nodrošinājums, kas sedz 

pamatsummu, nesamaksātos procentus un soda naudas līdz 

pietiekošam līmenim. 

Līdz termiņa beigām turēti finanšu instrumenti 

Daži finanšu aktīvi, kas ir iegādāti ar mērķi tos uzglabāt 

līdz termiņa beigām, tiek iekļauti kategorijā „līdz termiņa 

beigām turēti finanšu instrumenti”. Šie finanšu instrumentiem 

ir ar fiksētu termiņu, kas nav atvasinātie finanšu instrumenti, 

un tiek kotēti aktīvā tirgū. Šie finanšu instrumenti sākotnēji 

tiek uzskaitīti to iegādes vērtībā un turpmāk novērtēti 

amortizētajā vērtībā, atskaitot jebkādus vērtības 

samazināšanās zaudējumus. Novērtēšana tiek veikta tāpat, 

kā kredītiem un debitoru parādiem. 

Finanšu aktīvu pārklasifikācija 

Finanšu aktīvus, izņemot atvasinātos finanšu 

instrumentus, kas vairs neatbilst kategorijas “Turēti 

tirdzniecībai” kritērijiem, 2008. gada 1. jūlijā varēja 

pārklasificēt no kategorijas “Finanšu instrumenti, kas 

uzskatīti peļņas vai zaudējuma aprēķinā to patiesajā vērtībā” 

uz kategoriju “Līdz termiņa beigām turēti finanšu 

instrumenti”, ja eksistēja ārkārtas apstākļi. Grupa nav veikusi 

šādu finanšu aktīvu pārklasifikāciju. 

Pārējās finanšu saistības 

Finanšu saistības, kas nav atzītas, kā finanšu instrumenti, 

kas uzskaitīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā to patiesajā 

vērtībā, sākotnēji tiek uzskaitīti to iegādes vērtībā un turpmāk 

novērtēti amortizētajā vērtībā. Amortizētā vērtība tiek 

noteikta tāpat kā kredītiem un debitoru parādiem. 

Līzings (SGS Nr. 17) 

Grupas līzinga darījumi ietver finanšu līzingu un tas tiek 

klasificēts kā kredīti un debitoru parādi. Tas nozīmē, ka daļa 

no saņemtajiem līzinga maksājumiem tiek atzīti procentu 

ieņēmumos un daļa kā pamatsummu atmaksa. Finanšu 

līzingā ekonomiskie riski un ieguvumi, kas saistīti ar aktīva 

īpašumtiesībām, būtībā ir pārcelti no iznomātāja uz 

nomnieku. Kad iznomātājs uzņemas ekonomiskos riskus un 

ieguvumus, līzinga darījums tiek klasificēts kā operatīvais 

līzings. Grupa ir nomnieks operatīvajā līzingā. Līzinga 

maksājumi šajos līgumos tiek iekļauti peļņas vai zaudējuma 

aprēķinā visā līzinga periodā, izmantojot lineāro metodi. 

Grupa ir arī kā iznomātājs dažos operatīvā līzinga darījumos 

par nebūtiskām summām. 

Nemateriālie aktīvi (SGS Nr. 38) 

Pārējie nemateriālie aktīvi 

Nemateriālie aktīvi sākotnēji tiek atzīti iegādes vērtībā. 

Turpmāk tie tiek uzskaitīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto 

amortizāciju un uzkrāto vērtības samazinājumu. Lietderīgais 

lietošanas laiks nemateriālajiem aktīviem var būt noteikts vai 

nenoteikts. Nemateriālie aktīvi ar noteiktu lietošanas laiku 

tiek amortizēti visā to lietderīgās lietošanas laikā un tiem tiek 

veikta vērtības samazināšanās pārbaude, ja pastāv uz to 

norādošas pazīmes. Lietderīgās lietošanas laiks un 

amortizācijas metodes tiek pārskatītas un pielāgotas, ja 

nepieciešams, pie katras slēgšanas dienas. Nemateriālie 

aktīvi ar nenoteiktu lietošanas laiku drīzāk tiek pakļauti 

vērtības samazināšanās pārbaudei, tāpat kā nemateriālā 

vērtība, nekā sistemātiski amortizēti. Lēmums par nenoteiktu 

lietošanas laiku tiek pārskatīts ik gadu, lai noteiktu, vai 

lietošanas laiks vēl aizvien ir nenoteikts. Ja rezultātā 

lietošanas laiks ir noteikts, tiek uzsākta aktīva amortizācija. 

Attīstības izdevumus, kuru izmaksas var ticami noteikt un 

attiecībā uz kuriem ir iespējams, ka nākotnes saimnieciskie 

labumi plūdis uz Grupu, tiek atzīti bilancē. Pārējos gadījumos 

attīstības izmaksas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu 

aprēķinā tajā periodā, kad tās radušās. 

Pamatlīdzekļi (SGS Nr. 2, 16, 40) 

Grupas lietošanā 

Tādi pamatlīdzekļi kā iekārtas un saimnieciskās ēkas 

sākotnēji tiek atzīti iegādes vērtībā. Turpmāk tie tiek 

uzskaitīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un 

vērtības samazinājumu. Nolietojumu sāk atzīt brīdī, kad 

pamatlīdzeklis tiek nodots lietošanā, un tas tiek sistemātiski 

uzkrāts, ņemot vērā katras sastāvdaļas lietderīgās lietošanas 

laiku un noteikto atlikušo pamatlīdzekļa vērtību. Nolietojuma 

metode parāda, kā pamatlīdzekļa vērtība tiek pakāpeniski 

nolietota. Lietderīgās lietošanas laiks un nolietojuma 

metodes tiek periodiski pārskatītas un pielāgotas, ja 

nepieciešams, pie katras slēgšanas dienas. Uzskaites 

vērtībai tiek veikta vērtības samazināšanās pārbaude, ja 

notikumi vai apstākļi norāda uz zemāku tās atgūstamo 

vērtību. Zemei un mākslas darbiem nolietojums aprēķināts


netiek. Citiem pamatlīdzekļiem nolietojumu aprēķina, 

izmantojot lineāro metodi un piemērojot 2%-8% likmi ēkām 

un 12.5% - 50% likmi – pārējiem pamatlīdzekļiem. 

Pārņemtie aktīvi 

Pamatlīdzekļi, kas iegūti vai atgūti, lai aizsargātu Grupas 

prasības, tiek uzskaitīti kā krājumi un klasificēti zem 

„Pārējiem aktīviem“. Krājumi tiek uzskaitīti zemākajā no 

iegādes vai neto pārdošanas vērtības. Iegādes vērtībā tiek 

iekļauti visi izdevumi, kas saistīti ar pirkšanu un/vai ražošanu 

un citi izdevumi, kas saistīti ar aktīva nogādi pašreizējā vietā 

un stāvoklī. Neto pārdošanas vērtība attiecas uz vērtību, par 

kādu tiek sagaidīts, ka varētu notikt aktīva pārdošana. 

Aizņēmuma izmaksas (SGS Nr. 23) 

Aizņēmuma izmaksas tiek kapitalizētas, ja tās ir tieši 

attiecināmas uz kvalificējama aktīva iegādi, celtniecību vai 

raž ošanu. Aizdevuma izmaksas attiecas uz procentu 

izdevumiem un citām izmaksām, kas saistītas ar aizdevuma 

iegūšanu. Par kvalificējamu aktīvu tiek uzskatīts tāds aktīvs, 

kura pabeigšanai ir nepieciešams vērā ņemams laiks un kurš 

ir paredzēts lietošanai vai pārdošanai. Kvalificējams aktīvs 

var būt nemateriālais aktīvs vai ieguldījuma īpašums. 

Pārējās aizņēmuma izmaksas tiek iekļautas peļņas vai 

zaudējuma aprēķinā periodā, kad tās radušās. 

Uzkrājumi (SGS Nr. 37) 

Uzkrājumi tiek atzīti bilancē, kad Grupai ir pašreizējas 

juridiskas vai konstruktīvas saistības, kas radušās pagātnes 

notikumu dēļ, un ir paredzams, ka notiks ekonomisko 

resursu aizplūšana šo saistību izpildei, kā arī ir iespējams 

ticami novērtēt šo saistību apmēru. Paredzamo saistību 

apmērs tiek aprēķināts tagadnes vērtībā. Uzkrājumi tiek 

pārbaudīti uz katru slēguma dienu un pielāgoti, ja 

nepieciešams, lai tie atbilstu pašreizējām aplēsēm par 

saistību apmēru. 

Ieņēmumi (SGS Nr. 18) 

Ieņēmumu atzīšana attiecībā uz finanšu instrumentiem ir 

aprakstīta atsevišķā sadaļā “Finanšu instrumenti, atzīšana 

(SGS Nr. 39)”. Finanšu instrumentu procentu ieņēmumi un 

procentu izdevumi, kas aprēķināti pēc efektīvās procentu 

likmes metodes, tiek atzīti kā „Neto procentu ieņēmumi”. 

Vērtības izmaiņas un saņemtās dividendes no akcijām, kas 

uzrādītas kategorijā „Finanšu instrumenti, kas uzskaitīti 

peļņas vai zaudējumu aprēķinā to patiesajā vērtībā”, kā arī 

visas izmaiņas valūtas kursos starp funkcionālo valūtu un 

citām valūtām tiek atzītas kā „Neto peļņa un zaudējumi no 

patiesajā vērtībā novērtētiem finanšu posteņiem”. Maksas 

par dažādiem pakalpojumiem, kas sniegti klientiem, tiek atzīti 

kā ieņēmumi pakalpojuma sniegšanas brīdī. Šādi ieņēmumi 

tiek atzīti gan kā „Komisiju ieņēmumi”, gan kā „Pārējie 

ieņēmumi”. Komisijas ieņēmumi ietver maksājumu 

apstrādes, aktīvu pārvaldīšanas un brokeru komisijas. 

Komisiju izdevumi ir atkarīgi no transakcijām un ir tieši saistīti 

ar ieņēmumiem Komisiju ieņēmumos. Pārējos ieņēmumos 

tiek uzskaitīta peļņa vai zaudējumi no līdzdalības daļu meitas 

un asociētajās sabiedrībās pārdošanas ciktāl tās nepārstāv 

neatkarīgu pakalpojuma līniju vai nozīmīgu uzņēmējdarbības 

segmentu noteiktā ģeogrāfiskajā sektorā. Pārējie ieņēmumi 

ietver arī pelnu vai zaudējumus no pamatlīdzekļu 

pārdošanas. 

Vērtības samazināšanās (SGS Nr. 36) 

Aktīviem, kuri netiek pakļauti vērtības samazināšanās 

pārbaudei zem citiem standartiem, Grupa periodiski nosaka, 

vai pastāv vērtības samazināšanās pazīmes. Ja šādas 

pazīmes pastāv, aktīvam tiek veikta vērtības samazināšanās 

pārbaude, nosakot tā atgūstamo vērtību. Aktīvi ar nenoteiktu 

lietošanas laiku periodiski tiek pakļauti vērtības 

samazināšanās pārbaudei, neatkarīgi no tā vai pastāv vai 

nepastāv pazīmes par to vērtību samazināšanos. Aktīva 

atgūstamā vērtība ir augstākā no tās pārdošanas vērtības, 

atskaitot pārdošanas izdevumus, un tās lietošanas vērtības. 

Ja aktīva uzskaites vērtība pārsniedz atgūstamo vērtību, 

aktīvs tiek samazināts līdz tā atgūstamajai vērtībai. Nosakot 

atgūstamo vērtību, paredzamā nākotnes naudas plūsma tiek 

diskontēta, izmantojot diskonta likmi pirms nodokļiem, kas 

ietver tirgus novērtējumu par naudas laika vērtību un citus 

riskus, kas saistīti ar attiecīgo aktīvu. Novērtējums tiek veikts 

uz katru pārskata datumu, arī, ja pastāv pazīmes, ka 

vajadzība pēc iepriekš izveidotā vērtības samazinājuma ir 

samazinājusies vai vairs neeksistē. Ja šādas pazīmes 

eksistē, tiek noteikta atgūstamā vērtība. Iepriekš atzītie 

vērtības zaudējumi tiek reversēti tikai tad, ja ir izmaiņas 

aplēsēs, kas tika pielietotas, kad vērtības samazinājums tika 

atzīts. Vērtības samazinājums nemateriālajai vērtībai netiek 

reversēts. Vērtības samazināšanās zaudējumi tiek atzīti 

peļņas vai zaudējuma aprēķinā atsevišķi pamatlīdzekļiem vai 

nemateriālajiem aktīviem. 

Nodokļi (SGS Nr. 12) 

Tekošie nodokļu aktīvi un nodokļu saistības par tekošo un 

iepriekšējiem periodiem tiek uzskaitīti vērtībā, kādā tie tiek 

sagaidīti, ka tiks atgūti vai tiks maksāti nodokļu iestādei. 

Atliktais nodoklis attiecas uz atšķirībām starp uzskaites 

vērtību un vērtību nodokļu vajadzībām, kas nākotnē 

realizēsies tekošā nodoklī. Atliktā nodokļa saistības attiecas 

uz īslaicīgām nodokļu atšķirībām un tās būs jāmaksā 

nākotnē. Atliktā nodokļa saistības tiek atzītas par visām 

īslaicīgām nodokļu atšķirībām, izņemot par to nodokļu 

saistību daļu, kas attiecināma uz sākotnēji atzīto nemateriālo 

vērtību vai uz noteiktām nodokļu atšķirībām attiecībā uz 

līdzdalību meitas sabiedrībās. Atliktā nodokļa aktīvs norāda 

uz samazinājumu nākotnē maksājamajā nodoklī, kas 

attiecas uz atskaitāmajām pagaidu atšķirībām, pārnestajiem 

nodokļu zaudējumiem vai citiem samazinājumiem nākotnē 

maksājamajā nodoklī. Atliktā nodokļa aktīvi tiek pārbaudīti 

katrā slēguma dienā un atzīti tādā apmērā, kādā uz slēguma 

dienu ir droši sagaidāma to atgūšana. Kā rezultātā iepriekš 

neatzītais atliktā nodokļa aktīvs tiek atzīts tad, kad tiek 

uzskatīts, ka pietiekams apliekamais ienākums būs pieejams 

nākotnē. Aprēķinos tiek izmantotas nodokļu likmes, kas ir 

apstiprinātas uz slēguma datumu. Grupas atliktā nodokļa 

aktīvi vai saistības tiek novērtētas nominālvērtībā, 

pamatojoties uz nodokļu likmēm, kuras paredzēts piemērot 

turpmākos gados. Atliktā nodokļa aktīvi un saistības tiek 

savstarpēji ieskaitītas starp sabiedrībām, kam juridiski ir 

tiesības savstarpēji izslēgt atzītās summas. Gan tekošais 

nodoklis, gan atliktais nodoklis tiek atzīts peļņas vai 

zaudējuma aprēķinā kā „Uzņēmuma ienākuma nodoklis”, 

izņemot nodokli, kas tieši attiecināms uz Pārējiem kopējiem 

ieņēmumiem vai Pašu kapitālu. 

Nauda un naudas ekvivalenti (SGS Nr. 7) 

Nauda un naudas ekvivalenti ietver naudu, noguldījumus 

centrālajā bankā, korespondentkontus, diennakts 

noguldījumus citās bankās. Naudas un naudas ekvivalentu 

kopējais apjoms tiek samazināts par saistībām pret Centrālo 

Banku un citām finanšu institūcijām ar atlikušo termiņu līdz 3 

mēnešiem. 

3 Nozīmīgi grāmatvedības 

pieņēmumi un aplēses 

Konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošana atbilstoši 

SFPS paredz, ka vadībai jāveic aplēses un pieņēmumi, kuri 

ietekmē aktīvu un saistību summas un iespējamo aktīvu un 

saistību atspoguļojumu finanšu pārskatu datumā, kā arī 

pārskata perioda ieņēmumus un izdevumus. Vadība 

pastāvīgi izvērtē šīs aplēses un pieņēmumus, ieskaitot tos, 

kas ietekmē finanšu instrumentu patieso vērtību, uzkrājumus 

kredītiem, kuru vērtība ir samazinājusies, vērtības 

samazināšanos nemateriālajiem aktīviem un 

pamatlīdzekļiem un atliktos nodokļus. Vadība pamato savus 

spriedumus un pieņēmumus, balstoties uz iepriekšējo 

pieredzi un citiem faktoriem, kas tiek uzskatīti par


pamatotiem pie šiem apstākļiem. Faktiskie rezultāti pēc 

būtības var atšķirties no šīm aplēsēm un pieņēmumiem. 

PIEŅĒMUMI 

IEGULDĪJUMU FONDI 

Swedbank Grupas sabiedrības izveidojušas ieguldījumu 

fondus klientu naudas līdzekļu uzkrājumu veidošanai. 

Swedbank Grupa pārvalda šo fondu aktīvus klientu 

uzdevumā saskaņā ar iepriekš noteiktiem nosacījumiem, ko 

apstiprinājusi Latvijas finanšu uzraudzības iestāde. Šo aktīvu 

ienesīguma rezultātā gūtā peļņa tiek uzkrāta klientu kontos. 

Saskaņā ar apstiprinātajiem fondu noteikumiem, Swedbank 

Grupa saņem fondu pārvaldīšanas komisijas maksu, kā arī 

fondu ieguldījumu apliecību pirkšanas un pārdošanas 

komisijas maksu par tās veiktajiem fondu pārvaldīšanas 

pakalpojumiem. Ņemot vērā to, ka lēmumus par ieguldījumu 

fonda pārvaldīšanu nosaka attiecīgā fonda noteikumi, tiek 

uzskatīts, ka Swedbank Grupai nav iespējams kontrolēt vai 

ietekmēt investīciju fondu pieņemtos lēmumus, lai gūtu 

ekonomisko labumu. Swedbank Grupas saņemtā atlīdzība 

un risks aprobež ojas ar maksu par sniegtajiem 

pakalpojumiem. Atsevišķos gadījumos Grupas sabiedrības 

arī veic ieguldījumus ieguldījumu fondos, lai pildītu savas 

saistības pret klientiem. Ieguldījumu fondu daļas 

nenodrošina nekādu ietekmi neatkarīgi no tā, vai kādai 

personai pieder 50% daļu vai ne. Kopumā iepriekš minētos 

nosacījumus var uzskatīt par pietiekamu pamatu, lai neveiktu 

ieguldījumu fondu konsolidāciju. 

FINANŠU INSTRUMENTI 

Novērtējot finanšu instrumentus patiesajā vērtībā, primāri 

tiek izmantotas kotētās cenas aktīvajā tirgū. Ja kotētās 

cenas aktīvajā tirgū nav pieejamas, tā vietā tiek pielietoti 

dažādi vērtēšanas modeļi. Grupa nosaka, kad tirgus vairs 

nav uzskatāms par aktīvu un kad kotētās cenas vairs 

neatbilst patiesajai vērtībai un ir jāizmanto vērtēšanas 

modeļi. Grupa nosaka, kurš vērtēšanas modelis un kuri 

cenas parametri ir visvairāk piemēroti individuāli katram 

instrumentam. Visi vērtēšanas modeļi, kurus izmanto 

Swedbank Grupa, ir vispārpieņemti un ir pakļauti neatkarīgai 

riska kontrolei. 

APLĒSES 

Grupa veic dažādas aplēses un pieņēmumus par nākotni, 

lai noteiktu aktīvu un saistību vērtību. 

KREDĪTU VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANĀS ZAUDĒJUMI 

Kredītiem un debitoru parādiem, kas tiek uzskaitīt 

amortizētajā vērtībā, veic pārbaudi, lai noteiktu, vai nav 

iestājies kāds no kredītu zaudējumu notikumiem. Vispirms 

pārbauda individuāli vērtētos kredītus, pēc tam kredītu 

grupas ar līdzīgām kredītriska pazīmēm, kas netiek 

identificētas individuāli. Kredītu zaudējumu notikums attiecas 

uz notikumu, kas ir iestājies pēc kredīta izsniegšanas un 

kuram ir negatīva ietekme uz plānotajām nākotnes naudas 

plūsmām. Nosakot kredītu zaudējuma notikumus kredītu 

grupām, nes lielāku neskaidrību, jo dažādu notikumu 

skaitam, piemēram, makroekonomiskiem faktoriem, varēja 

būt ietekme. Kredītu zaudējumu notikumi ietver kavētos vai 

nesamaksātos maksājumus, aizņēmējam piešķirtie 

atvieglojumi dēļ finanšu grūtībām, bankroti vai citas finanšu 

rekonstrukcijas, un vietējā ekonomiskā attīstība saistībā ar 

nemaksātājiem, piemēram, bezdarba pieaugums vai 

nekustamā īpašuma vai preču cenu samazinājums. 

Ja ir iestājies kredītu zaudējuma notikums, individuāli 

vērtētie kredīti tiek klasificēti kā kredīti ar vērtību 

samazinošām pazīmēm (impaired). Grupa uzskata, ka 

kredīti, kuru noteikumi ir būtiski mainīti dēļ aizņēmēja finanšu 

grūtībām un kredīti, kuru kavējums pārsniedz 60 dienas, 

automātiski tiktu uzskatīti kā kredīti ar vērtību samazinošām 

pazīmēm. Šāds kredīts netiek uzskatīts par kredītu ar 

vērtības samazināšanās pazīmēm, ja tam ir nodrošinājums, 

kas sedz pamatsummu, nesamaksātos procentus un soda 

naudas līdz pietiekošam līmenim. Kad ir iestājies kredītu 

zaudējuma notikums, tiek noteikts, kad nākotnē varētu tikt 

saņemta kredīta naudas plūsma un tās iespējamais apmērs. 

Tiek uzskatīts, ka procentu ieņēmumi vairs netiks saņemti no 

kredītiem, kuru kavējums jau sasniedz 90 dienas, saņemt 

varētu tikai pamatsummu vai tās daļu. Kredītu grupām 

aplēses ir balstītas uz vēsturiskajām vērtībām un pieredzi, 

kas pielāgota pašreizējai ekonomiskajai situācijai. Vērtības 

samazināšanās zaudējumi tiek aprēķināti kā starpība starp 

kredīta uzskaites vērtību un paredzamās nākotnes naudas 

plūsmas tagadnes vērtību, kas diskontētas atbilstoši kredīta 

sākotnējai efektīvajai procentu likmei. 

Pieņēmumi par to, kad varētu tikt saņemta naudas 

plūsma, kā arī par tās iespējamo apmēru, nosaka kredītu 

vērtības samazināšanās zaudējumu apmēru. Līdz ar to 

lēmumi par kredītu vērtības samazināšanās zaudējumiem 

tiek balstīti uz dažādiem aprēķiniem un vadības 

pieņēmumiem par pašreizējiem tirgus apstākļiem. Vadība 

uzskata, ka kredītu vērtības samazināšanās zaudējumu 

aplēses ir svarīgas dēļ to būtiskā apjoma, kā arī dēļ šo 

aplēšu aprēķināšanas sarežģītības. 

SAIMNIECISKO ĪPAŠUMU VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANĀS 

PĀRBAUDE 

Saimnieciskie īpašumi tiek uzskatīti iegādes vērtībā, 

atskaitot uzkrāto nolietojumu. Ja pastāv norādes uz zemāku 

to atgūstamo vērtību, tiek veikta vērtības samazināšanās 

pārbaude. Pārbaude tiek veikta aprēķinot atgūstamo vērtību, 

t.i. augstāko no lietošanas vērtības vai pārdošanas vērtības. 

Saimniecisko īpašumu atgūstamā vērtība ir noteikuši iekšējie 

vērtētāji. 

NETO PĀRDOŠANAS VĒRTĪBA ĪPAŠUMIEM, KAS 

UZSKAITĪTI KĀ KRĀJUMI 

Īpašumi, kas uzskaitīt kā krājumi tiek uzrādīti zemākajā no 

iegādes vai neto pārdošanas vērtības. Neto pārdošanas 

vērtība ir noteikuši iekšējie vērtētāji. 

ATLIKTĀ NODOKĻA AKTĪVA NOVĒRTĒJUMS 

Atliktā nodokļa aktīvs norāda uz samazinājumu nākotnē 

maksājamajā nodoklī, kas attiecas uz atskaitāmajām 

pagaidu atšķirībām, pārnestajiem nodokļu zaudējumiem vai 

citiem samazinājumiem nākotnē maksājamajā nodoklī. 

Atliktā nodokļa aktīvi var tik atzīti tikai tādā apmērā, kādā tos 

varēs izmantot attiecībā pret nākotnē apliekamo ienākumu. 

Līdz ar to vadība veic pieņēmumus par nākotnē apliekamā 

ienākuma apmēru. Šie pieņēmumi ietekmē Grupas 

rezultātus un finanšu pozīciju. 

IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS 

Līdzīgi kā daudzās citās ES valstīs Konkurences padome 

Latvijā veic pārrunas ar bankām par daudzpusēju starpbanku 

komisijas maksu (MIF) līgumu maksājumu karšu tirgū un vai 

tādējādi tiek pārkāpts konkurences likums. Eiropas komisija 

iepriekš ir norādījusi, ka šādi līgumi pēc būtības nav aizliegti, 

un katra shēma un katrs MIF ir jāpārbauda atsevišķi. Kamēr 

nav izvirzītas kādas sankcijas saistībā ar MIF, nevar pieņemt 

jebkādu negatīvu iznākumu un noteikt iespējamo izejošo 

resursu apmēru ar jebkādu varbūtēju iespējamību. Tomēr, lai 

mazinātu jebkādas bažas par iepriekš pastāvošo MIF 

vienošanos Latvijā, Swedbank un citas bankas ir 

ierosinājušas pāriet uz divpusēji noslēgtiem līgumiem par 

savstarpējām karšu komisijām un uz pārskata parakstīšanas 

brīdi jau ir noslēgusi divpusējos līgumus ar 9 bankām, kas 

kopumā pārstāv 90% no maksājumu karšu tirgus.


4 Riska kontroles process un riska organizācija 

DEFINICIJA 

Risks ir definēts kā iespējamā negatīvā ietekme uz 

uzņēmuma vērtību, kas varētu izrietēt no esošajiem 

iekšējiem procesiem un iekšējiem vai ārējiem nākotnes 

notikumiem. Risks apvieno notikuma iespējamību ar ietekmi, 

kas šādam notikumam varētu būt uz uzņēmumu. Akcionāri ir 

ieinteresēti saņemt augstu atdevi no ieguldītā kapitāla Bankā 

un tādējādi ir ieinteresēti, ka ieguldītais kapitāls nav pārāk 

liels. No otras puses, kreditoriem un sabiedrībai ir svarīgi, ka 

Banka uztur pietiekamu kapitāla rezervi, lai segtu iespējamos 

zaudējumus. Līdz ar to sabiedrība ir izveidojusi likumus un 

noteikumus, kas nosaka minimālās prasības kapitāla 

lielumam, balstoties uz riska apjomu, ko Banka uzņemas, t.i. 

kapitāla pietiekamības noteikumi. 

SWEDBANK RISKA UN KAPITĀLA POLITIKA 

Swedbank AB direktoru padomei ir galējā atbildība par 

Grupas risku uzņemšanos un kapitāla novērtējumu. 

Direktoru padome caur Riska un kapitāla politiku sniedz 

vadlīnijas uzņēmuma vadītājam (CEO) par Swedbank riska 

pārvaldību, riska kontroli, risku un kapitāla novērtēšanu un 

kapitāla pārvaldīšanu. Politika apraksta riska un kapitāla 

savstarpējo saistību un kā riska un kapitāla pārvaldība 

atbalsta biznesa stratēģiju. Swedbank riska un kapitāla 

pārvaldības mērķis ir nodrošināt augstu kapitāla atdevi un lai 

kapitāla līmenis nekad nebūtu zemāks kā juridiski noteiktā 

minimālā kapitāla prasība, vienlaicīgi nodrošinot piekļuvi 

ekonomiski izdevīgiem finansējumiem pat nelabvēlīgos tirgus 

apstākļos. 

RISKA UN KAPITĀLA PROCESS 

Swedbank pastāvīgi identificē tās darbības radītos riskus 

un ir noteikusi procesu to pārvaldībai. Process ir aprakstīts 

Bankas Riska un kapitāla politikā. Riska process ietver 8 

soļus: novērst risku, noteikt riskus, aprēķināt riskus, analizēt 

risku, ierosināt pasākumus, kontrolēt un uzraudzīt un 

pēdējais sekot līdz. Process ir vispārīgs, ietverot visas risku 

jomas, vienlaicīgi nosakot konkrētas darbības katram riskam, 

lai pasargātu Banku no nevēlamu risku uzņemšanās. Šis 

process nosaka kapitāla vajadzības noteikšanu, balstoties uz 

Swedbank vispārējo riska līmeni un biznesa stratēģiju. 

Mērķis ir nodrošināt efektīvu kapitāla izmantošanu un ka 

Swedbank vienlaicīgi ievēro minimālās kapitāla prasības un 

saglabā piekļuvi iekšzemes un starptautiskajiem kapitāla 

tirgiem pat nelabvēlīgos tirgus apstākļos. 

ORGANIZĀCIJA UN ATBILDĪBA 

Katra Grupas struktūrvienība un meitas sabiedrība ir 

atbildīga par riskiem, kam ir pakļauta tās darbība. Tas 

nozīmē, ka atbildīgajai personai ir jānodrošina, ka riska 

process ir ieviests katrā struktūrvienības riska jomā un tiek 

ievēroti vadības noteiktie standarti. Daļu vadītāji ir atbildīgi 

par stabilas un informētas riska kultūras veicināšanu 

struktūrvienībā un viņiem ir jānodrošina, ka darbinieki saprot 

Grupas riska toleranci un operacionālā riska noteikumus. 

Viņu atbildībā ir nodrošināt, ka visi darbinieki darbojas ētiski 

saskaņā ar Swedbank vērtībām, politikām un noteikumiem, 

kā arī ievēro atbilstošo likumdošanu. 

Katrai Grupas struktūrvienībai un meitas sabiedrībai ir 

resursi, lai identificētu un kontrolētu riskus. Visi riski tiek 

novērtēti, pamatojoties uz varbūtību, ka tie notiks, un to 

ekonomiskajām sekām. Vietējās risku kontroles funkcijas ir 

pakļautas Grupas Risku Kontroles pārvaldei un ietver 

aktivitāšu koordinēšanu katrā struktūrvienībā un neatkarīgi 

veikt uzraudzību, kā arī ziņot savas struktūrvienības vadībai. 

Līdztekus struktūrvienību veiktajai kontrolei un 

uzraudzībai, pastāv arī neatkarīga risku kontroles funkcija, 

ko veic Grupa. Swedbank visu risku veidu kontroles funkcijas 

tiek apvienotas vienā struktūrā, Grupas Riska Kontrole, kas ir 

tieši pakļauta Swedbank AB Risku vadības daļas vadītājam 

(CRO). 

Grupas Riska Kontrole ziņo par visiem riskiem konsolidētā 

veidā Swedbank AB vadītājam (CEO) un Swedbank AB 

direktoru padomei. Grupas Riska Kontrole ir atbildīga par 

riska procesu attīstību un metožu sniegšanu risku 

identificēšanai, risku kvantificēšanai, analīzei un ziņošanai 

par visbiežākiem riskiem, t.i., kredītrisku, tirgus risku, 

likviditāti, operacionālo risku un naudas legalizēšanas risku. 

Grupas Riska Kontrole regulāri veic analīzi par nesenajiem 

notikumiem tirgos un ekonomikās un to ietekmi uz Grupas 

riskiem. Stresa testi papildina šos periodiskos novērtējumus, 

lai aprēķinātu potenciāli dramatisku izmaiņu ietekmi. 

Analizēti tiek arī laika gaitā mainījušies riska profili dažādiem 

kredītu portfeļiem. 

Līdzīgi kā risku kontroles funkcijas visām lielākajām 

struktūrvienībām ir vietējās funkcijas, lai pārraudzītu un 

ziņotu par atbilstības riskiem. Vietējās atbilstības funkcijas 

palīdz vadībai identificēt, uzraudzīt un vadīt šos riskus. 

Vietējās atbilstības funkcijas sniedz arī atbalstu ziņojumu 

sagatavošanā tiešajai struktūrvienības vadībai un vienlaicīgi 

funkcionāli ziņo Grupas atbilstības daļai un vietējai vadībai. 

Savukārt, Grupas atbilstības daļa koordinē vietējās 

atbilstības funkcijas darbības un ziņo Swedbank AB direktoru 

padomei un vadītājam (CEO). 

KREDĪTRISKS 

DEFINĪCIJA 

Kredītrisks ir risks, ka darījuma partneris varētu nepildīt 

savas saistības pret Swedbank Grupu, kā arī risks, ka 

ieķīlātie aktīvi varētu nesegt Swedbank Grupas prasības. 

Kredītrisks rodas arī darījumos ar finanšu instrumentiem, 

bet tas biežāk tiek saukts par darījumu partneru kredītrisku. 

Darījumu partneru risks tiek definēts kā finansiālo zaudējumu 

iespēja, kas var rasties no darījumu partneru nespējas pildīt 

saistības. Risks bieži vien tiek izteikts kā finanšu instrumenta 

pašreizējā tirgus vērtība, kas koriģēta par nākotnē 

iespējamām izmaiņām saistītajos riska faktoros. 

Kredītrisks ietver kredītu koncentrācijas risku, kas nozīmē, 

piemēram, atsevišķiem darījuma partneriem izsniegtus liela 

apmēra kredītus vai kredītportfeļa koncentrāciju attiecībā 

pret noteiktiem ģeogrāfiskiem reģioniem vai tautsaimniecības 

nozarēm. 

DARBĪBAS, LAI PASARGĀTU PRASĪBAS 

Katra biznesa struktūrvienība ir atbildīga, lai novērotu 

signālus un pazīmes, kas norāda uz individuālā kredītriska 

līmeņa paaugstināšanos. Situācijās, kur paaugstināts risks ir 

tuvu, nekavējoties tiek veiktas virkne darbību. Šīs darbības 

galvenokārt tiek piemērotas katram gadījumam un tiek 

nolemtas, balsoties uz katra specifiskā gadījuma 

individuālām prasībām. Jo ātrāka iespējama iejaukšanās 

šajos gadījumos, jo lielāka iespējamo alternatīvo darbību 

skaits, kas uzlabo iespēju minimizēt bankas risku un 

zaudējumus. Lai atbalstītu biznesa struktūrvienības, kur ir 

paaugstinājies risks, eksistē speciāla BFR&R 

struktūrvienība, kas piedāvā plašu pieredzi riska un 

maksātnespējas pārvadīšanā. Sliktākas ekonomikas laikā uz 

šim nodaļām tiek novirzīti lielāki resursi, piemēram , lokāli 

algoti darbinieki. 

FR&R struktūrvienība pastāv mātes sabiedrībā Swedbank 

AB kopš Zviedrijas finanšu krīzes agrajos 1990’. FR&R 

paņem aktīvu un no īpašnieka perspektīvas pārvalda 

problemātiskos darījumus neskaitāmos veidos, lai pasargātu 

bankas pozīcijas (līdzsvarojot kapitālu, likviditāti, naudas 

plūsmu, reputāciju). FR&R novērtē un īsteno individuālu 

klientu darījumu restrukturizācijas risinājumus vai, ja nav 

citas alternatīvas, uzsāk nepieciešamās kredītu atgūšanas 

darbības. Lai pārvaldītu pārņemtos aktīvus Grupā ir 

nodibināts Ektornet AB ar tā meitas uzņēmumiem. Ektornet 

mērķis ir palielināt ilgtermiņa atgūstamo vērtību, samazināt


īpašnieka izdevumus. Swedbank mērķis ir laika gaitā atgūt 

pēc iespējas vairāk no pārņemto aktīvu vērtības un tāpēc tie 

tiek paturēti biznesa cikla lejupslīdes laikā gadījumos, kad 

tas tiek uzskatīts par izdevīgu. Ektornet darbojas kā 

neatkarīga Swedbank AB struktūrvienība. Pārņemtos aktīvus 

pārvalda neatkarīgi resursi ar specializētu pieredzi. Ir 

apstiprinātas vadlīnijas, lai šo aktīvu pārvaldība būtu vienota 

starp valstīm un aktīvu klasēm. 

KREDĪTRISKA NOVĒRTĒŠANA 

Lielākajai daļu Swedbank darījumu tiek piešķirts reitings 

saskaņā ar Swedbank iekšējo reitinga sistēmu. Reitinga 

mērķis ir paredzēt saistību nepildīšanas varbūtību 

(Probability of Default - SNV) 12 mēnešu periodā. 

Swedbank AB ir saņēmusi atļauju no Zviedrijas Finanšu 

uzraudzības komisijas lietot uz iekšējiem reitingiem balstīto 

(IRB) pieeju, lai aprēķinātu lielāko daļu no kredītriska kapitāla 

prasības. Baltijas valstis ieguva atļauju lietot IRB 2009. gada 

sākumā. IRB tiek izmantots lielākai daļai kredītrisku 

darījumu, galvenais izņēmums ir valsts un pašvaldību 

darījumi. 

Swedbank iekšējā risku klasifikācijas sistēma kalpo kā 

pamats: 

riska novērtēšanai un kredīta lēmumiem 

kredītriska uzraudzībai un pārvaldībai 

aprēķinot riska koriģēto ienesīgumu 

analizējot Swedbank kredītportfeļa riska profilu 

attīstot kredītu stratēģiju un turpmākās risku 

pārvaldības aktivitātes 

ziņojot kredītriskus augstākai vadībai 

novērtējot kapitāla prasības un kapitāla sadali 

Pēc Bāzeles 2 noteikumiem kredītrisks ir jānovērtē kā 

darījuma vērtība vai kā riska darījuma vērtība (EAD). EAD ir 

balstīta uz kredītriska darījuma vērtību, nevis uz kredīta 

bilances vērtību. Galvenā atšķirība ir, ka EAD iekļauj 

ārpusbilances saistības (tādas kā garantijas un neizmantotos 

kredīta limitus), vērtspapīru finansēšanu (neto repo 

darījumus) un atvasinātos finanšu instrumentus. 

Ar mērķi panākt adekvātu precizitāti riska aprēķinos, kas 

balstīta uz profesionālāku klienta novērtējumu, vairāki 

atšķirīgi modeļi ir izstrādāti, lai noteiktu darījumu partneru, 

klientu vai līgumu reitingu. Testi, kas veikti līdz šim, rāda, ka 

modeļi ir uzticami. 

Izmantojot riska reitingu sistēmu un modeļus, banka piešķir 

katram klientam vai darījumam vērtību risku skalā, tā saukto 

riska pakāpi. Ar riska skalas palīdzību klienti un darījumi tiek 

sakārtoti no augstākā riska līdz zemākajam riskam. Risks 

tiek arī kvantificēts katram riska solim. Klientu saistību 

nepildīšanas risku klasifikācija ir izteikta skalā no 23 riska 

pakāpēm, kur 0 attēlo augstāko saistību nepildīšanas risku 

un 21 attēlo zemāko saistību nepildīšanas risku, un viena 

saistību nepildīšanas pakāpe. 

KREDĪTRISKU KLASIFIKĀCIJA 

Iekšējā kredītriska novērtēšanai mērķiem Baltijas portfelis 

tiek iedalīts 5 galvenajos segmentos: 

Kredītiestādes 

Lielie uzņēmumi: darījumu vērtība virs 0.8 milj. EUR 

Vidējie uzņēmumi (SME): darījumu vērtība no 0.2-0.8 

milj. EUR 

Mazie uzņēmumi (SSE): darījumu vērtība līdz 0.2 

milj. EUR 

Privātpersonas 

Privātpersonu darījumi tiek detalizētāki segmentēti grupās 

kā nekustamā īpašuma finansēšana, patēriņa finansēšana 

un līzings. 

Balsoties uz iekšējo Risku klasifikācijas sistēmu (RCS, 

aprakstīta zemāk), šo klientu segmentu darījumiem tiek 

piešķirti 1) iekšēji noteikta saistību nepildīšanas varbūtība 

(SNV); 2) zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas 

gadījumā (SNZ); 3) korekcijas pakāpe (KP). SNV norāda uz 

risku, ka darījuma partneris vai līgums nepildīs saistības 12 

mēnešu periodā (t.i. 12 mēnešu laikā klients kavēs 

maksājumus virs 90 dienām par jebkurām kredītsaistībām, 

kas bankai ir nozīmīgas, vai arī būs kāda cita būtiska 

pazīme, kas liecinās par klienta nespēju maksāt). SNZ 

novērtējums norāda iz zaudējumu apmēru, kas iestāsies, ja 

klients iestāsies saistību nepildīšanas gadījums. KP 

novērtējums nosaka pašlaik neizmantoto saistību limita daļu, 

kas tiks izmantota līdz saistību nepildīšanas gadījuma 

iestāšanās, un tālāk tiek izmantota, lai aprēķinu riska 

darījuma vērtību (EAD). Iekšējie SNV, SNZ un KP 

novērtējumi ir galvenie izejas dati, lai novērtētu kredītportfeļa 

paredzamos un neparedzētos zaudējumus. Tie tiek 

izmantoti vairākās jomās, ieskaitot (bet ne tikai) lēmumu 

pieņemšanā, klientu izvēlē, cenas noteikšanā un portfeļa 

analīzē. 

IEKŠĒJĀ RISKU KLASIFIKĀCIJAS SISTĒMA (RCS) 

Iekšējā risku novērtēšanas sistēma sastāv no vairākām 

apakšsistēmām, nosedzot trīs iepriekš minētās dimensijas 

(SNV, SNZ un KP) un izvēloties noteiktos klientu segmentus. 

Apakšējā tabulā ir norādītas dažādās risku klasifikācijas 

apakšsistēmas, kas veido RCS, kā arī klientu segmentus, 

kuriem tās tiek piemērotas. 2010. gada laikā netika veiktas 

būtiskas izmaiņas risku klasifikācijas sistēmās. 

Risku klasifikācijas sistēma 

Pielietojums 

Portfelis 

Klientu segments Definīcija SNV dimensija SNZ dimensija KP dimensija 

Kredītiestādes 

Lielie uzņēmumi 

Vidējie uzņēmumi 

(SME) 

Mazie uzņēmumi 

(SSE) 

Privātpersonas 

Visi 

Risku klasifikācijas sistēma valstīm, banku 

sistēmām un bankām - - 

Darījumu vērtība 

> 0.8 EURm Lielo uzņēmumu reitingu sistēma - - 


0.2-0.8 EURm 


< 0.2 EURm 

Visi 

SME pielietotā 

skoringa sistēma 

SSE pielietotā 


Pielietotā skoringa 

sistēma 

privātpersonām 

SME/SSE portfeļa 

skoringa sistēma - - 

Mazo riska 

darījumu SNZ 

modeļi 

SME/SSE portfeļa 


Portfeļa skoringa 

sistēma 

privātpersonām 

Mazo riska 

darījumu SNZ 

modeļi 

Mazo riska darījumu 

KP modeļi 

Mazo riska darījumu 

KP modeļi


Risku klasifikācijas sistēma valstīm, baku sistēmām 

un bankām 

Swedbank Grupas risku klasifikācijas sistēma valstīm, 

banku sistēmām un bankām tiek izmantota, lai reitotu 

kredītiestādes saistību nepildīšanas risku. Sistēma tika 

ieviesta Baltijas portfeļiem 2006. gadā. Reitinga process ir 

balstīts uz eksperta modeļiem un tās noteiktie reitingi ir 

saskaņā ar konceptu “cauri ciklam”. 

Reitingu sistēma lieliem uzņēmumiem 

Uzņēmumu reitinga sistēma tika ieviesta Igaunijā 2001. 

gadā, Latvijā un Lietuvā 2002. gadā. Reitinga process ir 

balstīts uz eksperta modeļiem (kombinējot kvalitatīvu un 

kvantitatīvu faktoru novērtējumus), kur atsevišķi modeļi ir 

attīstīti, lai reitotu dažāda veida uzņēmumus (tādus kā 

industriālos un nekustamā īpašuma uzņēmumus). Tās 

noteiktie reitingi ir saskaņā ar konceptu “cauri ciklam”. 

Skoringu sistēmas pielietošana vidējiem uzņēmumiem 

SME pielietotā skoringu sistēma ir veidota, lai primāri 

pielietotu kredīta izsniegšanas fāzē, lai noteiktu vidēja 

uzņēmuma saistības nepildīšanas risku. Sistēma tika 

ieviesta Latvijā 2004. gadā. Tā tika uzlabota no eksperta 

modeļa uz hibrīda modeļiem 2007. gadā. Sistēma 

nodrošina abus novērtējumus saistību nepildīšanas riskam 

– gan šī brīža (point-in-time), gan cauri ciklam (throughthe-cycle). 

Skoringu sistēmas pielietošana maziem uzņēmumiem 

SSE pielietotā skoringu sistēma ir veidota, lai primāri 

pielietotu kredīta izsniegšanas fāzē, lai noteiktu maza 

uzņēmuma saistības nepildīšanas risku. Sistēma ir balstīta 

uz statistiskiem modeļiem un tika integrēta kredītlēmumu 

pieņemšanas procesā kopš 2007. gada sākuma. Sistēma 

nodrošina abus novērtējumus saistību nepildīšanas riskam 

– gan šī brīža, gan cauri ciklam. 

Mazo un vidējo uzņēmumu portfeļu skoringa sistēma 

SME/SSE portfeļa skoringa sistēma ir veidota, lai 

noteiktu saistību nepildīšanas risku jau esošajiem 

darījumiem ar maziem un vidējiem uzņēmumiem 

(SME/SSE klienti). Sistēma ir balstīta uz statistiskiem 

modeļiem, kas tiek palaisti katru mēnesi kā automātisks 

process Enterprise Data Warehouse un pirmo reizi tika 

pielietota 2006. gadā. Sistēma nodrošina abus 

novērtējumus saistību nepildīšanas riskam – gan šī brīža, 

gan cauri ciklam. 

Skoringu sistēmas pielietošana privātpersonām 

Privātpersonām pielietotā skoringu sistēma ir veidota, lai 

primāri pielietotu kredīta izsniegšanas fāzē, lai noteiktu 

privātpersonas saistības nepildīšanas risku. Sistēma ir 

balstīta uz statistiskiem modeļiem un pirmo reizi tika 

pielietota 2007. gada sākumā. Sistēma nodrošina abus 



Privātpersonu portfeļa skoringa sistēma 

Privātpersonu portfeļa skoringa sistēma ir veidota, lai 

noteiktu saistību nepildīšanas risku jau esošajiem 

darījumiem ar privātpersonām. Sistēma ir balstīta uz 

statistiskiem modeļiem, kas tiek palaisti katru mēnesi kā 

automātisks process Enterprise Data Warehouse un pirmo 

reizi tika pielietota 2006. gadā. Sistēma nodrošina abus 



Mazo riska darījumu SNZ modeļi 

Mazo riska darījumu SNZ modeļi ir veidoti, lai noteiktu 

SNZ vērtības maziem riska darījumiem ar privātpersonām 

un maziem uzņēmumiem. Sistēma ir balstīta uz 

statistiskiem modeļiem, kas tiek palaisti katru mēnesi kā 

automātisks process Enterprise Data Warehouse un pirmo 

reizi tika pielietota 2006. gadā. Balstoties uz šī modeļa 

piešķirtie SNZ norāda lejupslīdes novērtējumus 

zaudējumiem, kas var rasties saistību nepildīšanas 

gadījumā (t.i. atspoguļo lejupslīdes apstākļus). 

Mazo riska darījumu KP modeļi 

Mazo riska darījumu K modeļi ir veidoti, lai noteiktu KP 

vērtības maziem riska darījumiem ar privātpersonām un 

maziem uzņēmumiem ar neizmantotu limitu. Sistēma ir 

balstīta uz statistiskiem modeļiem, kas tiek palaisti katru 

mēnesi kā automātisks process Enterprise Data 

Warehouse un pirmo reizi tika pielietota 2006. gadā. 

KREDĪTRISKA PĀRVALDĪBA 

Swedbank riska reitingu sistēma ir galvenā kreditēšanas 

procesa sastāvdaļa un ietver darba metodes un lēmumu 

pieņemšanas procesus saistībā ar kredītoperācijām, 

kredītu uzraudzību un kredītriska kvantitatīvo novērtējumu. 

Sistēma, kuru veido metodes un modeļi, ietver arī 

instrukcijas un regulējošos dokumentus, kas piemērojami 

tiem procesiem un IT sistēmām, kuras veicina tālāku riska 

reitingu sistēmas attīstību un validāciju. Šīs sistēmas 

mērķis ir pēc iespējas precīzāk novērtēt risku, ka klients 

varētu nepildīt savas saistības vai ka līgums varētu netikt 

izpildīts, un tādējādi noteikt bankas iespējamos 

zaudējumus. 

Gan privātpersonu, gan uzņēmumu kreditēšanu regulē 

kreditēšanas procesi, kas ietver sistematizētu lēmumu 

pieņemšanas atbalstu, kur noteicošais faktors ir aizņēmēja 

reitings. Ņemot vērā to, ka Swedbank iekšējo riska reitingu 

sistēma pirmkārt ir biznesa atbalsta instruments, kas 

veicina efektīvu kreditēšanas procesu, kura ietvaros 

aizņēmēji ar augstu risku tiek automātiski noraidīti vai 

daudz rūpīgāk analizēti. Zema riska darījumi var tikt 

apstiprināti vienkāršotā un ātrākā kreditēšanas procesā. 

Sistēmai ir arī galvenā loma atsevišķām privātpersonām 

izsniegto kredītu uzraudzībā. 

Uzraudzības process tiek regulēts dažādi, piemēram, ja 

klientam piešķirts zemāks reitings, jāveic īpašs 

novērtējums, pēc kura, ja nepieciešams, tiek ieteikti 

atbilstoši pasākumi. 

Riska klasifikācijas sistēma noteikta vadības 

dokumentos. Galvenos principus noteikusi Direktoru 

padome. Tos papildina detalizētāki noteikumi, kurus 

izdevis attiecīgi Swedbank vadītājs, risku vadītājs, 

atbilstības kontroles struktūrvienības vadītājs (CCO) vai 

Grupas Risku kontrole. Minētie regulējumi ietver 

noteikumus, kā strukturējami un pārbaudāmi modeļi 

saistībā ar regulārām kvalitātes kontrolēm. Sistēmas 

efektivitāte un drošība tiek uzturēta, veicot ikgadējas 

kvantitatīvas un kvalitatīvas pārbaudes. 

Kreditēšanas process 

Swedbank kreditēšanas process ir izstrādāts, lai 

veicinātu tādas stratēģijas īstenošanu, kuras mērķis ir 

pietiekami diversificēts kredītportfelis ar sabalansētu riska 

profilu un striktu līdzsvaru starp risku un atdevi. 

Kreditēšanas procesu, kas saistīts ar kredītrisku, regulē 

Swedbank vispārējā biznesa stratēģija, kredītpolitika un 

īpaši noteikumi par kārtību, kādā pieņemami ar kredītiem 

saistīti lēmumi, kā arī valdes izdoti rīkojumi. 

Saskaņā ar Swedbank kreditēšanas pamatprincipiem 

katra struktūrvienība pati pilnībā atbild par savām 

kredītoperācijām un ar tām saistītajiem kredītriskiem. 

līdzsvarots kredītrisks tiek sasniegts, izsniedzot kredītus 

dažādu nozaru un reģionu klientiem ar augstu 

parādsaistību izpildes spējas koeficientu (debt service 

coverage ratio) un labu nodrošinājumu. Lai nodrošinātu 

ilgtspējīgu ienesīgumu, darījumam jāatbilst skaidri 

noteiktiem mērķiem, tajā skaitā jādod riskam atbilstošs 

ienesīgums. 

Swedbank zināšanas par klientu un klienta tirgus 

apstākļiem, kā arī pastāvīga un profesionāla ekonomisko 

tendenču uzraudzība nodrošina iespēju uzturēt zemu riska 

profilu. Ārējo apstākļu izvērtēšana un to analīze, kurā


galvenā uzmanība pievērsta iespējamajiem riskiem, ir 

neatņemama novērtējuma daļa, kuras mērķis ir sniegt 

izpratni par vides riskiem un pozitīvi novērtēt klienta 

darbību esošajos apstākļos. 

No kredītriska aspekta darījuma vērtība var tikt 

samazināta, samazinot riska svaru, ja darījums ir saistīts 

ar derīgu nodrošinājumu. Kredītdarījumu nodrošinājums 

atšķiras atkarībā no kredītprodukta un noteiktā riska. 

Nodrošinājuma vērtības noteikšana tiek balsta uz rūpīgu 

ieķīlātā aktīva pārbaudi un analīzi. Saskaņā ar 

instrukcijām, konkrētā nodrošinājuma vērtības noteikšana 

ir jābalsta uz konservatīvi noteiktu tirgus vērtību. 

Aprēķinot kapitāla prasību kredītriskam, kā 

nodrošinājums tiek ņemts vērā tikai garantijas, finanšu 

nodrošinājums un apdzīvojamais nekustamais īpašums. 

Sekojoši darījumu partneri tiek atzīti kā derīgi 

nefondētās kredītu aizsardzības sniegšanai: 

Centrālā valdība un centrālā banka 

Pašvaldības 

Iestādes 

Garantijas devēja riska svars tiek noteikts balstoties uz 

normatīviem noteikumiem, kas ir spēkā katrā valstī, kur 

atrodas Swedbank sabiedrības. 

Daļa no darījuma vērtības, kas tiek nosegta ar valdības 

garantiju tiek uztverta kā darījuma partnera tiešais riska 

darījums un tam tiek pielieti standartizētās metodes riska 

svari. 

Kā finanšu nodrošinājums var būt noguldījumi bankā vai 

vērtspapīri, kas ieķīlāti par labu bankai. Vispirms tiek 

pārbaudīti minimālie nosacījumi un derīgums priekš 

kredītriska mazināšanas un tikai derīgie finanšu 

nodrošinājumi tiek ņemti vērā pie kapitāla prasības 

aprēķināšanas. 

Apdzīvojamais nekustamais īpašums kā nodrošinājums 

tiek ņemts vērā tikai, ja nodrošinājums atbilst visiem 

kritērijiem, ko nosaka vietējā valsts likumdošana. 

Kredītportfeļa riska profils tiek pastāvīgi analizēts, lai 

identificētu riska līmeņa iespējamo paaugstināšanos un 

varētu savlaicīgi veikt atbilstošus identificēto riska darījumu 

pārvaldības pasākumus. Portfeļa riska profila tendenču 

apskats ir būtiska regulāro ziņojumu Swedbank 

augstākajai vadībai sastāvdaļa. 

Uzkrājumu politika 

Finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtību uzskata 

par samazinājušos, ja ir objektīvi pierādījumi vērtības 

samazinājumam viena vai vairāku notikumu rezultātā, kuri 

notikuši pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas, proti, 

kredītu zaudējumu notikuma vai notikumu rezultātā, un tas 

ietekmē ar kredītu saistītās aplēstās nākotnes naudas 

plūsmas, kuras var ticami novērtēt. Nākotnes notikumu 

rezultātā sagaidāmie zaudējumi netiek atzīti. Objektīvas 

liecības par to, ka ir notikusi kredīta vērtības 

samazināšanās, ietver sekojošus kredītu zaudējumu 

notikumus: 

klientam ir būtiskas finansiālas grūtības; 

līguma noteikumu nepildīšana, piemēram, tiek 

kavēti procentu vai pamatsummas maksājumi; 

aizdevējs ar aizņēmēja finansiālām grūtībām 

saistītu ekonomisku vai juridisku iemeslu dēļ 

piešķīris aizņēmējam atvieglojumus, kas citā 

gadījumā netiktu piešķirti; 

pastāv iespējamība, ka aizņēmējs varētu uzsākt 

bankrota vai likvidācijas procedūru, iesniegt 

pieteikumu līguma pārskatīšanai vai uzsākt cita 

veida finanšu pārstrukturēšanu; 

attiecīgā finanšu aktīva tirgus izzušana finansiālu 

grūtību dēļ 

Portfeļa uzkrājumus var veidot, ja novērojami dati, kas 

liecina, ka finanšu aktīvu grupas aplēstajās nākotnes 

naudas plūsmās pēc šo aktīvu sākotnējās atzīšanas 

notikusi novērtējama vērtības samazināšanās, lai gan 

noteikt atsevišķu grupā ietilpstošo finanšu aktīvu vērtības 

samazinājumu vēl nav , tajā skaitā: 

negatīvas izmaiņas grupas aizņēmēju maksājumu 

statusā (piemēram, lielāks kavēto maksājumu 

skaits vai lielāks skaits aizņēmēju, kuri iztērējuši 

savu kredītkaršu limitu un veic minimālo ikmēneša 

maksājumu); vai 

valsts mēroga vai vietēji ekonomiski apstākļi, kas 

savstarpēji korelē ar grupas aktīviem saistīto 

saistību neizpildi (default) (piemēram, bezdarba 

pieaugums aizņēmēju ģeogrāfiskajā reģionā, 

ieķīlāto īpašumu vērtības samazinājums attiecīgajā 

reģionā, naftas cenas kritums, kas ietekmē naftas 

ražotāju kredītu atmaksu, vai negatīvas izmaiņas 

attiecīgajā nozarē, kas ietekmē grupas 

aizņēmējus). 

Individuāli novērtējot kredītu, var tikt pielietots uz 

pieredzi balstīts vērtējums, lai noteiktu kredīta 

zaudējumus. Banka izmanto savu vērtējumu, lai koriģētu 

datus par kredītu, lai atspoguļotu pašreizējos apstākļus. 

Dažos gadījumos nepieciešamie dati, lai novērtētu kredīta 

zaudējumu apmēru, var būt limitēti vai vairs nebūt būtiski 

pašreizējiem apstākļiem. Piemēram, tas var būt 

gadījumos, kad aizņēmējam ir finansiālas grūtības un ir 

maz pieejamu datu par līdzīgiem aizņēmējiem. 

Kredītu zaudējumi, kas atzīti uz portfeļa bāzes, attēlo 

starpsoli pirms kredītu zaudējumi tiek identificēti uz 

individuāliem kredītiem. Tiklīdz ir pieejama informācija, kas 

specifiski identificē zaudējumus uz individuālu kredītu ar 

samazinātu vērtību, šis kredīts tiek izslēgts no kredītu 

grupas. 

Kredītu grupas, kas tiek vērtētas uz vērtības 

samazināšanos, nākotnes naudas plūsmas tiek noteiktas 

balstoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi kredītiem ar 

līdzīgām pazīmēm. Ja nepastāv šādas specifiskas 

zaudējumu pieredzes vai tā ir nepietiekama, tiek izmantota 

līdzīgas grupas pieredze vai eksperta vērtējums. 

Vēsturiskā zaudējumu pieredze tiek koriģēta balstoties uz 

pašreizējiem datiem, lai atspoguļotu pašreizējo apstākļu 

ietekmi, kas nepastāvēja periodos, uz ko tiek balstīta 

vēsturiskā zaudējumu pieredze, un lai izslēgtu apstākļus, 

kas vairs neeksistē. 

Uzņēmumu segmenta būtiskiem darījumiem individuālie 

uzkrājumi tiek veidoti par reitingiem, kas norāda uz 

kavētiem kredītiem. Šajos gadījumos uzkrājumi ir balstīti 

uz neto pašreizējās vērtības aprēķiniem. Nebūtiskie kredīti, 

visi restrukturizētie līgumi vai līgumi, kas kavē virs 60 

dienām, tiek klasificēti kā kredīti ar samazinātu vērtību un 

tiem tiek noteikti speciālie uzkrājumi. 

SME segmentam uzkrājumi tiek noteikti pēc fiksēta 

procenta, balstoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi 

līdzīgā vidē. Privātpersonu segmentā uzkrājumi tiek balstīti 

uz produktam specifiskiem SNZ, balstoties uz vēsturiskiem 

zaudējumiem līdzīgā vidē. Privātpersonu produktu 

portfelim jābūt līdzīgiem riska parametriem un jāņem vērā 

produkta parametru iespējamo izmaiņu laika gaitā. 

Sekojošās tabulās ir apkopota informācija par riska 

darījumu vērtību (EAD) aktīviem, kuri tiek pakļauti 

kredītriska kapitāla prasības aprēķinam saskaņā ar IRB 

pieeju un standartizēto pieeju. Riska darījuma vērtība ir 

uzrādīta par visām ārpusbilances saistībām pēc korekcijas 

pakāpes (KP) piemērošanas un visiem bilances aktīviem 

pirms kredītportfeļa uzkrājumiem, izņemot nemateriālos 

aktīvus un valdību un pārējos parāda vērtspapīrus, kuri 

tiek iekļauti tirdzniecības portfelī kapitāla prasības aprēķina 

vajadzībām un tāpēc tiem tiek aprēķināta tirgus riska 

kapitāla prasība.


Grupa 

IRB pieeja 

2010 

Riska darījumu vērtība 

(EAD), tūkst. LVL 

Parādnieka 

kategorija 

SNV 

Mazo riska 

darījumu 

portfelis 

Iestādes 

Citi aktīvi, 

kas nav 

kredītu 

parādi 

Saistību nepildīšana Default 100 306 760 583 949 - 890 709 

Augsts risks 0-5 >5.7 221 808 470 248 274 692 330 

Paaugstināts risks 6-8 2.0-5.7 160 696 420 826 1 686 583 208 

Normāls risks 9-12 0.5-2.0 280 175 189 448 5 744 475 367 

Zems risks 13-21 5.7 4.6% 9.8% 0.0% 0.0% 14.4% 

Paaugstināts risks 6-8 2.0-5.7 3.4% 8.8% 0.0% 0.0% 12.2% 

Normāls risks 9-12 0.5-2.0 5.8% 4.0% 0.1% 0.0% 9.9% 

Zems risks 13-21


Banka 

IRB pieeja 

2010 



Parādnieka 

kategorija 

SNV 

Mazo riska 

darījumu 

portfelis 

Iestādes 

Citi aktīvi, 

kas nav 

kredītu 

parādi 


Augsts risks 0-5 >5.7 191 762 418 208 274 610 244 

Paaugstināts risks 6-8 2.0-5.7 141 530 378 926 1 685 522 141 

Normāls risks 9-12 0.5-2.0 237 296 168 363 5 744 411 403 

Zems risks 13-21 5.7 4.1% 9.0% 0.0% 0.0% 13.1% 


Normāls risks 9-12 0.5-2.0 5.1% 3.6% 0.1% 0.0% 8.8% 

Zems risks 13-21


Grupa 

IRB pieeja 

2009 



Parādnieka 

kategorija 

SNV 

Mazo riska 

darījumu 

portfelis 

Iestādes 

Citi aktīvi, 

kas nav 

kredītu 

parādi 


Augsts risks 0-5 >5.7 269 496 443 032 293 712 821 

Paaugstināts risks 6-8 2.0-5.7 187 966 664 812 3 852 781 

Normāls risks 9-12 0.5-2.0 278 649 286 759 7 401 572 809 

Zems risks 13-21 5.7 5.1% 8.4% 0.0% 0.0% 13.5% 


Normāls risks 9-12 0.5-2.0 5.3% 5.5% 0.1% 0.0% 10.9% 

Zems risks 13-21


Banka 

IRB pieeja 

2009 



Parādnieka 

kategorija 

SNV 

Mazo riska 

darījumu 

portfelis 

Iestādes 

Citi aktīvi, 

kas nav 

kredītu 

parādi 


Augsts risks 0-5 >5.7 225 212 371 228 293 596 733 

Paaugstināts risks 6-8 2.0-5.7 162 700 604 471 3 767 174 

Normāls risks 9-12 0.5-2.0 217 892 233 099 7 399 458 390 

Zems risks 13-21 5.7 4.5% 7.4% 0.0% 0.0% 11.9% 


Normāls risks 9-12 0.5-2.0 4.3% 4.6% 0.1% 0.0% 9.1% 

Zems risks 13-21


Maksimālā kredītriska darījumu vērtība (uzrādīta pēc uzskaites vērtības) 

Grupa Banka Grupa Banka 

(tūkst. LVL) % 2010 2010 % 2009 2009 

Aizdevumi klientiem 72.5% 2 926 190 2 801 579 76.9% 3 546 261 3 365 142 

Prasības pret kredītiestādēm 15.3% 615 692 615 690 10.0% 462 042 462 041 

Atvasinātie finanšu instrumenti 0.4% 15 528 15 528 0.6% 28 985 28 985 

Ieguldījumi parāda vērtspapīros 2.3% 93 992 93 992 3.0% 136 011 136 011 

Pārējie aktīvi 0.7% 29 417 24 414 0.8% 37 554 22 280 

Garantijas 1.6% 64 682 64 682 1.7% 78 492 78 492 

Ārpusbilances saistības pret klientiem 7.2% 289 503 262 496 7.0% 323 655 279 119 

Kopā 100.0% 4 035 004 3 878 381 100.0% 4 613 000 4 372 070 

Visbūtiskāko kredītrisku darījumu vērtību Grupas un Bankas bilancē veido aizdevumi klientiem un prasības pret kredītiestādēm. Tāpēc 

šie darījumi ir uzrādīti pēc nodrošinājuma veida, aizdevuma veida un tautsaimniecības nozares. 

Aizdevuma veids 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Aizdevumi 2 959 632 3 042 658 3 343 651 3 514 238 

Līzings 200 819 - 326 403 - 

Overdrafti 236 606 236 665 322 319 322 319 

Faktorings 28 595 60 758 - 

Uzkrājumi (499 497) (477 779) (507 226) (471 771) 

Aizdevumi klientiem, izņ. repo darījumi 2 926 155 2 801 544 3 545 905 3 364 786 

Repo darījumi - klienti 35 35 356 356 

Kopā aizdevumi klientiem 2 926 190 2 801 579 3 546 261 3 365 142 

Aizdevumi klientiem pēc nodrošinājuma veida 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Dzīvojamās mājas 1 368 122 1 366 536 1 523 052 1 522 816 

Cits nekustamais īpašums 868 475 763 192 1 054 919 1 072 420 

Valsts un pašvaldība 79 224 77 100 69 609 66 082 

Garantijas 30 385 30 385 55 034 55 034 

Nenodrošināts 118 524 118 524 150 954 150 954 

Cits nodrošinājums 461 425 445 807 692 337 497 480 

Aizdevumi klientiem, izņ. repo darījumi 2 926 155 2 801 544 3 545 905 3 364 786 

Repo darījumi - klienti 35 35 356 356 

Kopā aizdevumi klientiem 2 926 190 2 801 579 3 546 261 3 365 142 

Kredīti ar vērtības samazināšanās pazīmēm (impaired) ir kredīti, kuri visdrīzāk netiks atmaksāti saskaņā ar līguma noteikumiem. 

Kredīts netiek uzskatīts par kredītu ar vērtības samazināšanās pazīmēm, ja tam ir nodrošinājums, kas sedz pamatsummu, 

nesamaksātos procentus un soda naudas līdz pietiekošam līmenim. Zemāk ir informācija par uzkrājumiem kredītiem ar vērtības 

samazināšanās pazīmēm, kā arī citiem kredītiem, kuriem zaudējumi jau ir iestājušies, bet uz kuriem individuāli šie zaudējumi vēl nav 

attiecināti. Zaudējumus izraisoši notikumi (loss events) ietver maksājumu neveikšanu vai kavētu maksājumu veikšanu, kur aizņēmējs 

visdrīzāk bankrotēs un iekšzemes ekonomiskie apstākļi, kas ir saistīti ar maksājumu neveikšanu, kā piemēram aktīvu vērtības 

samazināšanās. Kredītu ar vērtības samazināšanās pazīmēm uzskaites vērtība lielākoties atbilst nodrošinājuma vērtībai, ja šāds 

nodrošinājums kredītam eksistē. Restrukturizētie kredīti ir kredīti, kuros ir veiktas līguma izmaiņas dēļ klienta samazinātas spējas veikt 

maksājumus.


Grupa 2010 

Tautsaimniecības nozares 

Kredīti, kuru vērtība nav samazinājusies 

Pirms kolektīviem 

uzkrājumiem 

Normālie 

kredīti 

Ar 

kavējumu 

virs 60 

dienām 

Kolektīvie 

uzkrājumi 

Pēc 

kolektīviem 

uzkrājumiem 

Pirms 

uzkrājumiem 

Kredīti, kuru vērtība ir 

samazinājusies 

Uzkrājumi 

Pēc 

uzkrājumiem 

Kopā 

Neto bilances 

vērtība 

Privātpersonas 1 331 103 - 4 314 1 326 789 292 073 96 972 195 101 1 521 890 

Lauksaimniecība, 

mežsaimniecība, zvejniecība 65 576 - 2 276 63 300 32 030 15 184 16 846 80 146 

Raž ošana 251 379 278 8 254 243 403 63 608 38 119 25 489 268 892 

Publiskais sektors un komunālie 

pakalpojumi 33 559 - 433 33 126 2 450 1 198 1 252 34 378 

Celtniecība 35 537 - 2 218 33 319 36 526 22 441 14 085 47 404 

Tirdzniecība 162 437 - 4 523 157 914 43 349 24 350 18 999 176 913 

Transports 118 905 - 2 681 116 224 34 393 17 628 16 765 132 989 

Kuģniecība 25 360 - 5 883 19 477 10 3 7 19 484 

Viesnīcas un restorāni 49 478 2 622 2 595 49 505 23 739 14 225 9 514 59 019 

Informācija un komunikācijas 2 460 - 201 2 259 922 591 331 2 590 

Finanses un apdrošināšana 15 181 - 21 15 160 156 78 78 15 238 

Nekust. īpašuma pārvaldīšana 343 444 - 20 869 322 575 336 161 202 122 134 039 456 614 

Pārējie 98 683 - 2 926 95 757 24 233 9 392 14 841 110 598 

Aizdevumi klientiem, izņ. repo 

darījumi 2 533 102 2 900 57 194 2 478 808 889 650 442 303 447 347 2 926 155 

Kredītiestādes 615 692 - - 615 692 - - - 615 692 

Repo darījumi - klienti 35 - - 35 - - - 35 

Kopā aizdevumi klientiem un 

kredītiestādēm 3 148 829 2 900 57 194 3 094 535 889 650 442 303 447 347 3 541 882 

Banka 2010 




uzkrājumiem 

Normālie 

kredīti 

Ar 

kavējumu 

virs 60 

dienām 

Kolektīvie 

uzkrājumi 

Pēc 

kolektīviem 

uzkrājumiem 

Pirms 

uzkrājumiem 



Uzkrājumi 

Pēc 

uzkrājumiem 

Kopā 

Neto bilances 

vērtība 



mežsaimniecība, zvejniecība 38 812 - 1 710 37 102 27 555 13 533 14 022 51 124 

Raž ošana 225 849 278 7 355 218 772 56 777 35 588 21 189 239 961 


pakalpojumi 28 830 - 213 28 617 2 311 1 155 1 156 29 773 

Celtniecība 31 031 - 2 113 28 918 35 846 22 164 13 682 42 600 

Tirdzniecība 141 889 - 4 186 137 703 40 855 23 298 17 557 155 260 

Transports 93 514 - 1 984 91 530 26 778 14 926 11 852 103 382 

Kuģniecība - - - - - - - - 

Viesnīcas un restorāni 48 916 2 622 2 589 48 949 23 609 14 171 9 438 58 387 

Informācija un komunikācijas 2 460 - 201 2 259 922 591 331 2 590 

Finanses un apdrošināšana 147 963 - 19 147 944 156 78 78 148 022 

Nekust. īpašuma pārvaldīšana 357 691 - 20 832 336 859 335 767 202 028 133 739 470 598 

Pārējie 45 450 - 1 602 43 848 14 114 7 043 7 071 50 919 


darījumi 2 421 214 2 900 46 614 2 377 500 855 209 431 165 424 044 2 801 544 




kredītiestādēm 3 036 939 2 900 46 614 2 993 225 855 209 431 165 424 044 3 417 269


Grupa 2009 




uzkrājumiem 

Normālie 

kredīti 

Ar 

kavējumu 

virs 60 

dienām 

Kolektīvie 

uzkrājumi 

Pēc 

kolektīviem 

uzkrājumiem 

Pirms 

uzkrājumiem 



Uzkrājumi 

Pēc 

uzkrājumiem 

Kopā 

Neto bilances 

vērtība 



mežsaimniecība, zvejniecība 81 201 861 2 976 79 086 33 271 13 079 20 192 99 278 

Raž ošana 329 914 1 190 13 453 317 651 52 720 26 578 26 142 343 793 


pakalpojumi 31 865 - 305 31 560 1 309 910 399 31 959 

Celtniecība 48 228 22 1 861 46 389 45 730 23 811 21 919 68 308 

Tirdzniecība 236 897 1 757 6 401 232 253 39 466 22 158 17 308 249 561 

Transports 146 336 - 5 813 140 523 24 487 11 879 12 608 153 131 

Kuģniecība 11 351 - 697 10 654 40 14 26 10 680 

Viesnīcas un restorāni 56 251 - 2 443 53 808 26 995 13 167 13 828 67 636 

Informācija un komunikācijas 4 214 - 147 4 067 1 240 799 441 4 508 

Finanses un apdrošināšana 17 636 - 25 17 611 1 230 830 400 18 011 

Nekust. īpašuma pārvaldīšana 426 123 6 035 20 378 411 780 409 078 215 941 193 137 604 917 

Pārējie 191 294 7 467 7 354 191 407 45 632 20 165 25 467 216 874 


darījumi 3 111 079 17 332 80 155 3 048 256 924 720 427 071 497 649 3 545 905 




kredītiestādēm 3 573 477 17 332 80 155 3 510 654 924 720 427 071 497 649 4 008 303 

Banka 2009 




uzkrājumiem 

Normālie 

kredīti 

Ar 

kavējumu 

virs 60 

dienām 

Kolektīvie 

uzkrājumi 

Pēc 

kolektīviem 

uzkrājumiem 

Pirms 

uzkrājumiem 



Uzkrājumi 

Pēc 

uzkrājumiem 

Kopā 

Neto bilances 

vērtība 



mežsaimniecība, zvejniecība 47 579 518 2 165 45 932 25 759 10 485 15 274 61 206 

Raž ošana 293 583 1 190 12 199 282 574 39 136 21 451 17 685 300 259 


pakalpojumi 27 700 - 267 27 433 1 309 910 399 27 832 

Celtniecība 39 488 - 1 710 37 778 44 977 23 601 21 376 59 154 

Tirdzniecība 205 715 1 757 5 863 201 609 35 588 20 599 14 989 216 598 

Transports 104 130 - 3 808 100 322 15 706 8 996 6 710 107 032 

Kuģniecība - - - - - - - - 

Viesnīcas un restorāni 55 411 - 2 431 52 980 25 997 12 751 13 246 66 226 

Informācija un komunikācijas 4 214 - 147 4 067 1 240 799 441 4 508 

Finanses un apdrošināšana 263 182 - 22 263 160 1 230 830 400 263 560 

Nekust. īpašuma pārvaldīšana 437 518 6 035 20 281 423 272 408 620 215 799 192 821 616 093 

Pārējie 61 695 4 627 3 194 63 128 22 401 11 344 11 057 74 185 


darījumi 2 963 507 14 127 68 267 2 909 367 858 923 403 504 455 419 3 364 786 




kredītiestādēm 3 425 904 14 127 68 267 3 371 764 858 923 403 504 455 419 3 827 183


Uzkrājumi 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Sākuma atlikums 507 226 471 771 89 554 76 458 

Individuāli vērtēto kredītu uzkrājumi pa periodu 87 746 83 824 308 244 293 096 

Iepriekš izveidoto uzkrājumu reversēšana (6 908) (2 515) (4 245) (1 422) 

Uzkrājumi pa periodu kolektīvi vērtētiem kredītiem ar vērtības 

samazināšanās pazīmēm, neto 11 054 11 308 86 761 79 947 

Kolektīvie uzkrājumi kredītiem bez vērtības samazināšanās pazīmēm 9 759 10 361 35 065 31 058 

Iepriekš izveidoto uzkrājumu reversēšana norakstītiem kredītiem (108 048) (97 239) (7 759) (7 101) 

Uzkrājumi citiem aktīviem (1 990) - - - 

Valūtas pārvērtēšanas starpība 658 269 (394) (265) 

Beigu atlikums 499 497 477 779 507 226 471 771 

Pārstrukturizētie un pārklasificētie kredīti 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Pārstrukturizēto kredītu apjoms, kuriem nav maksājumu kavējumu un 

kuriem nav vērtības samazināšanās pazīmes (not impaired) 453 423 403 929 304 632 278 751 

Kredīti ar vērtības samazinošām pazīmēm, kuri ir atguvuši normālu 

statusu pārskata periodā 19 906 14 284 3 726 1 239 

Kredīti ar maksājuma kavējumiem, bet kuru vērība nav samazinājusies (not impaired) 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Kavējums 5-30 dienas 67 614 61 964 121 039 87 947 

Kavējums 31-60 dienas 25 033 17 723 56 936 43 840 

Kavējums virs 60 dienām 2 900 2 900 17 332 14 127 

Kopā 95 547 82 587 195 307 145 914 

Pārņemtie aktīvi 

Grupa 

2010 2009 

(tūkst. LVL) Skaits Uzskaites vērtība Patiesā vērtība Skaits Uzskaites vērtība 

Patiesā 

vērtība 

Zeme un ēkas 170 6 105 6 262 62 3 463 3 585 

Transportlīdzekļi 456 6 493 6 493 1 168 9 095 9 095 

Citi 13 1 945 1 945 3 57 57 

Kopā 639 14 543 14 700 1 233 12 615 12 737 

Banka 

2010 2009 

(tūkst. LVL) Skaits Uzskaites vērtība Patiesā vērtība Skaits Uzskaites vērtība 

Patiesā 

vērtība 

Zeme un ēkas 170 6 105 6 262 62 3 463 3 585 

Citi 13 1 945 1 945 3 57 57 

Kopā 183 8 050 8 207 65 3 520 3 642 

Swedbank pārņem aktīvus, lai mazinātu kredītu zaudējumus.


TIRGUS RISKS 

DEFINĪCIJA 

Tirgus risks ir saistīts ar risku, ka izmaiņas procentu likmēs, 

valūtas kursos un akciju cenās izraisīs Swedbank neto aktīvu 

vērtības, ieskaitot atvasinātos finanšu instrumentus, 

samazināšanos. 

TIRGUS RISKA NOVĒRTĒŠANA 

Swedbank novērtē tirgus riskus - gan strukturālas nozīmes, 

gan tos, kas veidojas tirdzniecības darījumos - ar riskam 

pakļautās vērtības noteikšanu (Value-at-Risk). VaR atspoguļo 

iespējamo zaudējumu līmeni pašreizējam portfelim, kurš ir tik 

augsts, ka pastāv maza varbūtība, ka tas tiks pārkāpts 

noteiktā laika periodā. Swedbank izmanto 99% varbūtību un 

laika periodu viena diena. Tas nozīmē, ka statistiski portfeļa 

iespējamie zaudējumi pārsniegs VaR līmeni vienā dienā no 

simts. Reizēm vēsturiskās korelācijas, uz kurām ir balstīta 

VaR kalkulācija, netiek piemērotas, t.i., finanšu tirgus stresa 

situācijās. Tāpēc katram individuālam riska veidam- procentu 

likmju, akciju cenu un valūtas riskam- tiek izmantoti papildus 

riska novērtējumi un limiti, kas balstīti uz dažādu tirgus cenu 

jūtīgumu. Tirgus riski tiek novērtēti arī izmantojot stresa 

testus, kur zaudējumi tiek aprēķināti vairākos scenārijos ar 

procentu likmju, akciju cenu, valūtas kursu un attiecīgo 

svārstību nobīdēm. 

TIRGUS RISKA PĀRVALDĪŠANA 

Swedbank Grupas darbības mērķis finanšu tirgos ir, 

pirmkārt, apmierināt savu klientu ilgtermiņa vajadzības un 

nodrošināt pašai savu finansējumu, un, otrkārt, nodrošināt 

atdevi, uzņemoties risku. Risks vienmēr jāsamēro ar 

sagaidāmo ienesīgumu. Finanšu risks veidojas Swedbank 

tirdzniecības darījumos (saistībā ar tirdzniecību finanšu 

tirgos), kā arī strukturāli citās tās darbībās. 

Swedbank kopējā riska uzņemšanās tiek pārraudzīta ar 

limitiem, kurus ir noteikusi Swedbank AB vadība pēc finanšu 

riska uzņemšanās būtības un apmēra. Vienīgi tā sauktās ar 

risku uzņemšanos saistītās struktūrvienības, tas ir, 

struktūrvienības, kam CEO ir piešķīris riska pilnvaras, drīkst 

uzņemties finanšu riskus. Riski šajās struktūrvienībās katru 

dienu tiek novērtēti, uzraudzīti un ziņoti CEO un Swedbank 

augstākai vadībai. Katrai šādai struktūrvienībai ir limiti katra 

veida riskam, kas tiek katru dienu sistemātiski uzraudzīti. 

Swedbank galvenajiem finanšu riskiem ir strukturāla vai 

stratēģiska būtība un tie tiek vadīti centralizēti Grupas Aktīvu 

un pasīvu pārvaldes daļā (Group Treasury), kas ir atbildīga 

par iespējami negatīvas ietekmes uz Swedbank neto 

ienākumiem un pašu kapitālu minimizēšanu. Viens no 

strukturāla riska piemēriem iekļauj procenta likmju risku, kas 

veidojas, kad Swedbank kreditēšanas darbības fiksētie 

procentu termiņi precīzi neatbilst tā finansējuma fiksētajiem 

procentu termiņiem. Cits piemērs ir valūtas kursa risks, kurš 

veidojas, kad tiek piesaistīti depozīti un izdoti kredīti dažādās 

valūtās. 

Tirgus riski Swedbank tirdzniecības darījumos ir zemi 

salīdzinot ar Swedbank kopējiem riskiem, kas labi redzams 

pēc fakta, ka to daļa kopējos riska svērtos aktīvos priekš 

kapitāla pietiekamības aprēķina veido tikai apmēram 1% uz 

2010. gada 31. decembri. 

VALŪTAS RISKS 

Valūtas risks ir risks, ka Grupas aktīvu un saistību vērtību, 

ieskaitot atvasināto finanšu instrumentu vērtību, varētu 

negatīvi ietekmēt valūtas kursu izmaiņas vai citi saistītie riska 

faktori. Grupas valūtas risks tiek pārvaldīts pielāgojot kopējo 

aktīvu un saistību vērtību, ieskaitot atvasinātos finanšu 

instrumentus, katrā valūtā līdz vēlamajam līmenim. Tas, 

galvenokārt, tiek darīts, izmantojot tādus atvasinātos finanšu 

instrumentus, kā valūtas un procentu likmju mijmaiņas 

darījumus un nākotnes valūtas darījumus. 

PROCENTU LIKMJU RISKS (PROCENTU LIKMJU RISKS 

UN NETO PROCENTU IEŅĒMUMU RISKS) 

Procentu likmju risks ir risks, ka aktīvu, saistību un ar 

procentu likmēm saistīto atvasināto finanšu instrumentu 

vērtību varētu negatīvi ietekmēt nominālo procentu likmju 

izmaiņas vai citi saistītie riska faktori. 

Grupas procentu likmju risks veidojas, kad procentu likmju 

maiņas periodi aktīviem un saistībām, ieskaitot atvasinātos 

finanšu instrumentus, nesakrīt. Swedbank fiksētas likmes 

aktīvi galvenokārt sastāv no aizdevumiem klientiem. Šo aktīvu 

procentu likmju risks lielākoties ir izslēgts, jo vai nu tie ir 

finansēti ar fiksētas likmes aizņēmumiem, vai arī dēļ 

mijmaiņas darījumiem, kur Swedbank maksā fiksētu procentu 

likmi. 

Jūtīguma analīze 

Grupa 

Grupa 

(tūkst. LVL) Izmaiņa 2010 2009 

Tīrie procentu ieņēmumi, 12 mēneši 

Pieaugums procentu 

likmēs +1%-p.p. 14 582 13 424 

Samazinājums procentu 

likmēs -1%-p.p. -18 048 -17 078 

Vērtības izmaiņa 

Tirgus procentu likmes +1%-p.p. -421 -492 

-1%-p.p. 429 492 

Valūtas kurss +5 % -951 -141 

-5 % 951 141 

LIKVIDITĀTES RISKS 

DEFINĪCIJA 

Grupas likviditātes risks veidojas, kad maksāšanas periodi 

aktīviem un saistībām, ieskaitot atvasinātos finanšu 

instrumentus, nesakrīt. Likviditātes risks ir saistīts ar risku, ka 

Swedbank nespēs pildīt maksājumus noteiktajā termiņā, 

ievērojami nepaaugstinot maksāšanas līdzekļu iegūšanas 

izmaksas. 

LIKVIDITĀTES RISKA NOVĒRTĒŠANA 

Swedbank likviditātes risks tiek novērtēts un ziņots ik dienu, 

analizējot nākotnes naudas plūsmas un refinansēšanai 

izmantojamo aktīvu apjomus. Swedbank likviditātes riska 

uzņemšanās tiek vadīta pēc izdzīvošanas periodu limitiem 

Grupas līmenī. Izdzīvošanas periods tiek definēts kā periods 

ar pozitīvu akumulēto naudas plūsmu bez pieejas 

finansējumam finanšu tirgos. Limiti nosaka arī atļauto 

negatīvās naudas plūsmas dienas limitu vai citu iepriekš 

noteiktu periodu katrai valūtai individuāli. Likviditātes riska 

novērtēšana un limitu piešķiršana tiek veikta Grupas līmenī un 

sadalīta līdz atsevišķām valūtām. 

LIKVIDITĀTES RISKA PĀRVALDĪŠANA 

Likviditātes riski tiek nepārtraukti uzraudzīti un analizēti, lai 

nodrošinātu, ka neveidojas pārmērīgas īstermiņa maksājumu 

saistības. Ir izveidoti speciāli darbības nepārtrauktības plāni 

Grupas līmenī un vietēji visās valstīs, kurās Swedbank veic 

nozīmīgu darbību, lai vadītu likviditātes situāciju nopietna 

finanšu satricinājuma gadījumā. Swedbank bieži veic arī 

likviditātes stresa testus ar mērķi paaugstināt sagatavotību un 

nodrošināt, ka banka spēs tikt galā ar situāciju, kurā, 

piemēram, nefunkcionē dažādi finansējuma avoti.


Swedbank Grupas finansējums ir strukturēts tādā veidā, ka 

ir izveidota un tiek uzturēta ilgtermiņa, stabila un labi 

diversificēta investoru bāze. Aizņemšanās tiek veikta ar mērķi 

izveidot un uzturēt pietiekošu līdzsvaru starp ilgtermiņa 

aktīviem un ilgtermiņa saistībām, lai uzkrātu pietiekamas 

likviditātes rezerves. 

Likviditātes risks tiek samazināts caur Swedbank Grupas 

aktīviem centieniem nodrošināt stabilus finansējuma avotus, 

piemēram, klientu noguldījumi un diversificēts finansējums no 

liela skaita kapitāla tirgiem. 

TIRGUS RISKS TIRDZNIECĪBAS DARĪJUMOS 

Tirdzniecības darījumus galvenokārt veic Swedbank Tirgus 

darījumu struktūrvienība, primāri, lai nodrošinātu klientu 

pieprasījumus veikt darījumus finanšu tirgos. Pozīcijas 

turēšana šiem darījumiem tiek limitēta un šo darbību riska 

līmenis ir ļoti zems. 

ATVASINĀTIE FINANŠU INSTRUMENTI 

Atvasinātie finanšu instrumenti ir tādi instrumenti, kuru 

vērtība galvenokārt ir atkarīga no pamatā esošā aktīva. 

Darījumus ar šiem finanšu instrumentiem galvenokārt veic 

Tirgus darījumu struktūrvienība un Aktīvu un Pasīvu pārvaldes 

struktūrvienība. Tirgus darījumu struktūrvienība šos finanšu 

instrumentus izmanto, lai izpildītu klientu vajadzības un tirgus 

veidojošās aktivitātēs, lai nosegtu un uzņemtos tirgus riska 

pozīcijas. Atvasinātie finanšu instrumenti ietekmē Grupas 

finanšu riskus, jo šo instrumentu vērtība ir atkarīga no 

izmaiņām procentu likmēs, valūtas kursos un akciju cenās. Ar 

atvasinātiem finanšu instrumentiem saistītais finanšu risks tiek 

limitēts un uzraudzīts kopējās finanšu risku pārvaldības 

ietvaros. Grupas atvasināto finanšu instrumentu transakciju 

naudas plūsma tiek uzraudzītas tādā pašā veidā kā citas 

naudas plūsmas Grupā. 

Swedbank kopējās atvasināto finanšu instrumentu pozīcijas 

uz 2010. gada 31. decembri ir iedalītas procentu likmju, 

valūtas, akciju un preču atvasinātajos finanšu instrumentos. 

Preču atvasināto finanšu instrumentu darījumi tiek veikti 

vienīgi starpniecības nolūkos priekš klientiem un Swedbank 

Baltijā nav atļauts uzņemties risku no šiem instrumentiem. 

Valūtu pozīcija 

Grupa 2010 

(tūkst. LVL) LVL EUR USD EEK LTL Citas Kopā 

Aktīvi 

Prasības pret kredītiestādēm 5 711 559 453 38 809 994 225 10 500 615 692 

Aizdevumi klientiem 226 447 2 623 244 72 675 - - 3 824 2 926 190 

Procentus nesoši finansu aktīvi 6 072 82 480 - - 5 440 - 93 992 

Pārējie aktīvi 500 821 35 529 5 120 27 122 3 218 544 837 

Kopā 739 051 3 300 706 116 604 1 021 5 787 17 542 4 180 711 

Saistības 

Saistības pret kredītiestādēm 35 688 1 827 193 17 050 12 4 270 65 1 884 278 

Saistības pret citām finanšu organizācijām - 29 813 - - - - 29 813 


Pakārtotās saistības - 87 851 - - - - 87 851 

Pārējās saistības 40 450 35 475 4 428 11 459 1 101 81 924 

Pašu kapitāls 480 337 - - - - - 480 337 

Kopā 1 386 418 2 641 597 129 237 919 5 503 17 037 4 180 711 

Ārpusbilances tīrā pozīcija 630 255 (641 179) 13 194 - (245) (245) 1 780 

Valūtu pozīcija (17 112) 17 930 561 102 39 260 1 780 

Banka 2010 


Aktīvi 



Procentus nesoši finansu aktīvi 6 072 82 480 - - 5 440 - 93 992 


Kopā 760 601 3 161 769 116 912 1 021 5 787 17 405 4 063 495 

Saistības 





Pārējās saistības 37 424 33 180 4 460 11 459 1 026 76 560 

Pašu kapitāls 480 370 - - - - - 480 370 

Kopā 1 410 735 2 499 663 129 704 919 5 503 16 971 4 063 495 

Ārpusbilances tīrā pozīcija 630 255 (641 179) 13 194 - (245) (245) 1 780 

Valūtu pozīcija (19 879) 20 927 402 102 39 189 1 780


Valūtu pozīcija 

Grupa 2009 


Aktīvi 



Procentus nesoši finansu aktīvi 9 700 126 311 - - - - 136 011 


Kopā 773 673 3 767 990 88 797 869 638 30 148 4 662 115 

Saistības 





Pārējās saistības 57 039 29 847 3 706 95 117 785 91 589 

Pašu kapitāls 527 149 - - - - - 527 149 

Kopā 1 287 204 3 247 450 104 798 906 546 21 211 4 662 115 

Ārpusbilances tīrā pozīcija 515 453 (523 405) 16 253 - (40) (8 634) (373) 

Valūtu pozīcija 1 922 (2 865) 252 (37) 52 303 (373) 

Banka 2009 


Aktīvi 



Procentus nesoši finansu aktīvi 9 700 126 311 - - - - 136 011 


Kopā 783 077 3 568 612 88 825 869 638 30 527 4 472 548 

Saistības 





Pārējās saistības 54 393 27 865 3 702 93 117 771 86 941 

Pašu kapitāls 527 602 - - - - - 527 602 

Kopā 1 293 262 3 050 808 105 414 905 548 21 611 4 472 548 

Ārpusbilances tīrā pozīcija 515 453 (523 405) 16 253 - (40) (8 634) (373) 

Valūtu pozīcija 5 268 (5 601) (336) (36) 50 282 (373)


Aktīvu un pasīvu termiņu analīze, pamatojoties uz procentu likmju izmaiņām 

Grupa 2010 

(tūkst. LVL) < 1 mēn. 1-3 mēn. 

3 mēn.- 

1 gads 1-2 gadi 2-5 gadi 

> 5 

gadi 

Procentus 

nenesošie 

Nefinanšu 

aktīvi 

Aktīvi 

Skaidrā nauda un prasības 

pret centrālo banku 393 634 - - - - - - - 393 634 

Prasības pret kredītiestādēm 458 849 156 735 108 - - - - - 615 692 

Finanšu aktīvi 18 837 20 058 57 227 9 570 1 977 1 851 - - 109 520 

Aizdevumi klientiem 993 218 1 278 397 233 992 292 729 119 715 8 139 - - 2 926 190 

Pamatlīdzekļi un nemateriālie 

aktīvi - - - - - - - 29 894 29 894 

Pārējie aktīvi - - - - - - 26 871 78 910 105 781 

Kopā 1 864 538 1 455 190 291 327 302 299 121 692 9 990 26 871 108 804 4 180 711 

Kopā 

Saistības 

Saistības pret kredītiestādēm 

un citām finanšu 

organizācijām 476 731 723 476 201 362 415 849 95 931 742 - - 1 914 091 

Klientu noguldījumi 1 169 705 206 106 215 544 16 412 8 681 60 - - 1 616 508 

Pārējās finanšu saistības 3 691 239 851 7 166 - - 64 022 5 955 81 924 

Pakārtotās saistības - 87 851 - - - - - - 87 851 

Pašu kapitāls - - - - - - 480 337 - 480 337 

Kopā 1 650 127 1 017 672 417 757 439 427 104 612 802 544 359 5 955 4 180 711 

Bilances tīrais rezultāts 214 411 437 518 (126 430) (137 128) 17 080 9 188 (517 488) 102 849 - 

Ārpusbilances tīrais 

rezultāts 114 921 538 207 - - - - 1 780 

Grupa 2009 

(tūkst. LVL) < 1 mēn. 1-3 mēn. 

3 mēn.- 

1 gads 1-2 gadi 2-5 gadi 

> 5 

gadi 

Procentus 

nenesošie 

Nefinanšu 

aktīvi 

Aktīvi 

Skaidrā nauda un prasības 

pret centrālo banku 344 483 - - - - - - - 344 483 

Prasības pret kredītiestādēm 461 580 462 - - - - - - 462 042 

Finanšu aktīvi 12 982 98 117 24 079 701 26 767 2 350 - - 164 996 

Aizdevumi klientiem 1 193 527 1 496 374 242 606 179 433 402 812 31 509 - - 3 546 261 

Pamatlīdzekļi un nemateriālie 

aktīvi - - - - - - - 32 721 32 721 

Pārējie aktīvi - - - - - - 33 026 78 586 111 612 

Kopā 2 012 572 1 594 953 266 685 180 134 429 579 33 859 33 026 111 307 4 662 115 

Kopā 

Saistības 


un citām finanšu 

organizācijām 574 626 1 088 571 58 573 280 509 510 671 524 - - 2 513 474 

Klientu noguldījumi 1 021 838 210 627 198 752 5 834 4 987 14 - - 1 442 052 

Pārējās finanšu saistības 527 439 302 - 24 307 1 079 62 197 2 738 91 589 

Pakārtotās saistības - 87 851 - - - - - - 87 851 

Pašu kapitāls - - - - - - 527 149 - 527 149 

Kopā 1 596 991 1 387 488 257 627 286 343 539 965 1 617 589 346 2 738 4 662 115 

Bilances tīrais rezultāts 415 581 207 465 9 058 (106 209) (110 386) 32 242 (556 320) 108 569 - 

Ārpusbilances tīrais 

rezultāts (140) (184) (49) - - - - - (373)


Aktīvu un pasīvu termiņanalīze 

Balstoties uz atlikušajiem līguma termiņiem 

Grupa 2010 

(tūkst. LVL) 

Uz 

pieprasījumu 

Līdz 3 

mēn. 

No 3 līdz 12 

mēn. 

No 1 līdz 

5 gadiem 

No 5 līdz 

10 

gadiem 

10 gadi 

un 

vairāk 

Bez 

noteikta 

termiņa 

Aktīvi 

Kase un prasības pret centrālo banku 393 634 - - - - - - 393 634 

Valdību parāda vērtspapīri - 16 918 45 826 1 948 300 - - 64 992 

Prasības pret kredītiestādēm 345 038 270 546 108 - - - - 615 692 

Aizdevumi klientiem 20 877 325 585 356 744 893 316 535 925 793 743 - 2 926 190 

Parāda vērtspapīri un citi procentus 

nesoši finanšu instrumenti - 11 756 17 016 57 171 - - 29 000 

Atvasinātie finanšu instrumenti 880 2 318 1 407 9 543 1 375 5 - 15 528 

Nemateriālie aktīvi - - - - - - 47 47 

Pamatlīdzekļi - - - - - - 29 847 29 847 

Pārējie aktīvi - 29 959 - 61 280 - - 14 542 105 781 

Kopā 760 429 657 082 421 101 966 144 537 771 793 748 44 436 4 180 711 

Kopā 

Saistības 

Saistības pret kredītiestādēm 46 805 253 408 675 222 907 676 1 167 - - 1 884 278 

Saistības pret citām finanšu 

organizācijām - 50 9 961 19 060 742 - - 29 813 

Klientu noguldījumi 1 001 785 374 027 215 544 25 092 56 4 - 1 616 508 

Atvasinātie finanšu instrumenti 2 904 1 026 851 7 166 - - - 11 947 

Pārējās saistības - 65 374 - - 1 165 - 3 438 69 977 

Pakārtotās saistības - - - - 87 851 - - 87 851 

Pašu kapitāls - - - - - - 480 337 480 337 

Kopā 1 051 494 693 885 901 578 958 994 90 981 4 483 775 4 180 711 

Banka 2010 

(tūkst. LVL) 

Uz 

pieprasījumu 

Līdz 3 

mēn. 

No 3 līdz 12 

mēn. 

No 1 līdz 

5 gadiem 

No 5 līdz 

10 

gadiem 

10 gadi 

un 

vairāk 

Bez 

noteikta 

termiņa 

Aktīvi 



Prasības pret kredītiestādēm 345 036 270 546 108 - - - - 615 690 



nesoši finanšu instrumenti - 11 756 17 016 57 171 - - 29 000 

Līdzdalība radniecīgo sabiedrību 

pamatkapitālā 40 096 40 096 

Atvasinātie finanšu instrumenti 880 2 318 1 407 9 543 1 375 5 - 15 528 




Kopā 760 427 632 338 361 850 916 152 537 458 793 730 61 540 4 063 495 

Kopā 

Saistības 

Saistības pret kredītiestādēm 46 805 240 462 634 944 819 902 - - - 1 742 113 


organizācijām - 50 9 961 19 060 742 - - 29 813 

Klientu noguldījumi 1 031 825 374 267 215 544 25 092 56 4 - 1 646 788 

Atvasinātie finanšu instrumenti 2 904 1 026 851 7 166 - - - 11 947 

Pārējās saistības - 61 186 - - - - 3 427 64 613 


Pašu kapitāls - - - - - - 480 370 480 370 

Kopā 1 081 534 676 991 861 300 871 220 88 649 4 483 797 4 063 495


Aktīvu un pasīvu termiņanalīze 

Grupa 2009 

(tūkst. LVL) 

Uz 

pieprasījumu 

Līdz 3 

mēn. 

No 3 līdz 12 

mēn. 

No 1 līdz 

5 gadiem 

No 5 līdz 

10 

gadiem 

10 gadi 

un 

vairāk 

Bez 

noteikta 

termiņa 

Aktīvi 



Prasības pret kredītiestādēm 327 681 134 361 - - - - - 462 042 

Aizdevumi klientiem 28 954 515 102 415 518 1 048 857 649 960 887 870 - 3 546 261 


nesoši finanšu instrumenti - - 41 266 74 661 - - - 115 927 

Atvasinātie finanšu instrumenti 341 669 314 26 453 1 208 - - 28 985 




Kopā 701 459 703 610 467 741 1 203 790 652 310 887 870 45 335 4 662 115 

Kopā 

Saistības 

Saistības pret kredītiestādēm 14 375 47 449 310 982 2 102 357 3 171 - - 2 478 334 


organizācijām - - 8 785 26 355 - - - 35 140 

Klientu noguldījumi 859 504 372 960 198 752 10 822 7 7 - 1 442 052 




Pašu kapitāls - - - - - - 527 149 527 149 

Kopā 873 908 479 703 518 821 2 163 841 92 108 7 533 727 4 662 115 

Banka 2009 

(tūkst. LVL) 

Uz 

pieprasījumu 

Līdz 3 

mēn. 

No 3 līdz 12 

mēn. 

No 1 līdz 

5 gadiem 

No 5 līdz 

10 

gadiem 

10 gadi 

un 

vairāk 

Bez 

noteikta 

termiņa 

Aktīvi 



Prasības pret kredītiestādēm 327 681 134 360 - - - - - 462 041 



nesoši finanšu instrumenti - - 41 266 74 661 - - - 115 927 

Līdzdalība radniecīgo sabiedrību 

pamatkapitālā - - - - - - 40 096 40 096 





Kopā 701 459 673 128 411 787 1 075 754 657 377 893 107 59 936 4 472 548 

Kopā 

Saistības 

Saistības pret kredītiestādēm 14 375 29 688 259 563 1 963 364 - - - 2 266 990 


organizācijām - - 8 785 26 355 - - - 35 140 

Klientu noguldījumi 885 276 373 060 198 852 10 822 7 7 - 1 468 024 



Pakārtotās saistības - - - - 87 851 - 87 851 

Pašu kapitāls - - - - - - 527 602 527 602 

Kopā 899 680 458 630 467 502 2 024 848 88 937 7 532 944 4 472 548


OPERACIONĀLAIS RISKS 

DEFINĪCIJA 

Operacionālais risks ir iespēja ciest zaudējumus prasībām 

neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, cilvēku un 

sistēmu darbības vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ. 

Juridiskais risks ir risks, kas saistīts ar iespējamiem likumu, 

noteikumu un politiku (ārēju un iekšēju) pārkāpumiem. 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija attiecas uz darbībām, 

tostarp īpašuma pārveidošanu vai nodošanu zinot, ka tas ir 

saistīts ar noziedzīgu darbību vai līdzdalību šādās darbībās, 

un ar mērķi noslēpt nelegālā īpašuma izcelsmi, vai palīdzot 

ikvienam iesaistīties šādos pasākumos, lai izvairītos no 

juridiskās ietekmes uz viņu darbībām. Nelikumīgi iegūtu 

līdzekļu legalizēšana ietver arī teroristu finansēšanas jomu. 

Swedbank ievēro ES likumdošanā noteiktās naudas 

atmazgāšanas un teroristu finansēšanas definīcijas. 

Drošība un darbības nepārtrauktība ietver analīzi, 

plānošanu un problēmu novēršanas darbības, kuras veic visā 

organizācijā, lai kontrolētu un pārvaldītu risku. Darbības 

nepārtrauktības plānošanas mērķis ir sagatavot organizāciju 

maz ticamiem, bet iespējamiem notikumiem kā, piemēram, 

traucējumi procesos un sistēmās. Darbības nepārtrauktības 

plānošana tiek reglamentēta regulēta procesa ietvaros, kas 

regulāri tiek iniciēts pēc biznesa ietekmes analīzes. Drošības 

darba mērķis ir panākt, lai būtu noteikti aizsardzības 

pasākumi, kas aizsargātu īpašumu pret dažādu veidu 

draudiem. Swedbank drošības pārvaldības modelis aizgūts no 

starptautiskā standarta ISO/IEC 27002:2005 Informācijas 

sistēmu pārvaldības darbības kodekss. 

OPERACIONĀLĀ RISKA NOVĒRTĒŠANA 

Operacionālā riska politika nosaka, ka ir jāuztur zems 

operacionālā riska līmenis. Risks jāuzņemas tikai tik lielā 

mērā, kādā tas ir ekonomiski pamatojams. Jāierobežo 

operacionālie riski, kas var kaitēt Swedbank reputācijai un 

zīmoliem, turklāt tiem jāpievērš arī īpaša uzmanība. Ieviesti 

pasākumi, lai samazinātu visus riskus, kas tiek uzskatīti par 

nepieņemamiem. 

Balstoties uz uzstādīto operacionālā riska definīciju, ir 

izveidota standartizēta riska struktūra, kā rezultātā personāla, 

IT, sistēmas risks un ārējais risks ir iedalīts jomās, kas ir 

definētas un ir kā piemērs faktiskiem riskiem. Kā piemēram, 

personāla risks var rasties dēļ cilvēka kļūdas vai iekšēja 

nozieguma un IT un sistēmas risks var rasties no 

izsekojamības vai uzticamības trūkuma. 

Dēļ ekonomiskās krīzes Grupa novēroja pieaugumu gan 

iekšējiem, gan ārējiem riskiem. Tomēr makroekonomiskā 

situācija atšķiras katrā no valstīm. Swedbank personāla, 

procesa, IT un sistēmas un ārējā riska līmenis tika novērtēts 

kā augstāks nekā normāls uz 2009. gada beigām un rezultātā 

arī kopējais Swedbank Grupas operacionālā riska līmenis tika 

novērtēts kā augstāks kā normāls. Reputācijas risks vēl 

joprojām ir augsts un tas ietekmē visas biznesa jomas 

Swedbank Grupā. Swedbank paaugstinātā riska līmeņa 

iemesls ir saistīts ar starptautisko finanšu krīzi un tās ietekmi, 

piemēram, uz bankas zīmolu. 

OPERACIONĀLĀ RISKA PĀRVALDĪŠANA 

Swedbank ir izstrādājusi iekšējus dokumentus operacionālā 

riska pārvaldīšanai. Galvenie no tiem ir Riska un kapitāla 

politika, Operacionālā riska politika un uzņēmuma vadītāja 

instrukcijas operacionālā riska pārvaldīšanai. Tā kā 

operacionālais risks aptver plašu darbības jomu, šie riski un to 

pārvaldība tiek noteikta arī citu darbības jomu instrukcijās un 

politikās, piemēram, kas nosaka drošību, darbības 

nepārtrauktību, krīzes pārvaldību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu 

legalizācijas novēršanu un juridisko risku pārvaldību. 

Operacionālā riska noteikumi ietver: 

Pamatnostādnes 

Riska profilu 

Organizācijas un atbildību aprakstus 

Ziņošanas prasības 

Operacionālā riska pārvaldības metodes un 

paņēmienus 

Risku kontrole ir atbildīga par vienotu operacionālā riska 

ziņošanu vietējām Baltijas valstu valdēm. Riska līmeņa 

analīze visās lielajās biznesa struktūrvienībās tiek veikta reizi 

ceturksnī un ziņota vietējai valdei, kā arī Grupas līmeņa 

funkcijām. 

Swedbank iekšējie noteikumi ietver juridiskā riska 

pārvaldīšanas principus. Galvenais no tiem ir Direktoru 

padomes apstiprinātā Jurisdiskā riska pārvaldīšanas politika. 

Iekšējo procedūru mērķis ir nodrošināt, ka Grupa vienmēr 

ievēro standartus un sagaidāmo uzvedību pret klientiem un 

finanšu pakalpojumu regulatoriem. 

Swedbank ir veiksmīgi izveidojusi AML sistēmu visā Grupā, 

kuras pamatā ir ES un Zviedrijas tiesību akti un labākā 

starptautiskā prakse. Swedbank Grupa izmanto centralizētu, 

visas Grupas risku kontroles pieeju, lai nodrošinātu, ka banku 

darbības jebkurā valstī atbilstu attiecīgiem vietējiem tiesību 

aktiem, labākajai praksei un Grupas AML sistēmai. Swedbank 

Grupa ir ieviesusi uz risku balstītu pieeju, lai nodrošinātu, ka 

izmantotā piesardzība un rīki nodrošina labāko iespējamo 

aizsardzību pret AML risku. 

Swedbank aktīvi strādā, īstenojot drošības aizsardzības 

pasākumus gan fiziskās drošības, gan informācijas un 

personāla drošības jomā. Swedbank Grupa arī koordinē 

darbu, lai aizsargātu un/vai stiprinātu mūsu spēju rīkoties 

nopietnās ārkārtas situācijās, piemēram, IT darbības 

pārtraukšanas, dabas katastrofu un epidēmiju gadījumā, kas 

var ietekmēt bankas spēju nodrošināt pakalpojumu sniegšanu 

un piedāvājumus. Direktoru padome ir pieņēmusi drošības 

politiku, kā arī rīcības politiku krīzes gadījumā, kur, cita starpā, 

noteikti drošības, darbības nepārtrauktības, ar risku saistītu 

notikumu un krīžu pārvaldības principi. Grupas Krīzes vadības 

darba grupa atbild par attiecīgo pasākumu koordinēšanu un 

komunikāciju Grupas līmenī, un tā ir pieejama gan Grupas 

darbiniekiem, gan trešām personām. Bez tam izstrādāti un 

ieviesti arī darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāni 

visām svarīgākajām saimnieciskās darbības jomām un 

sabiedrībai svarīgiem pakalpojumiem. Šajos plānos noteikts, 

kā bankai jārīkojas nopietnu darbības traucējumu gadījumā. 

Grupa ir arī apdrošinājusi ievērojamu savas darbības daļu. 

Pastāvīgas drošības pasākumu īstenošanas un riska 

mazināšanas mērķis ir saglabāt un palielināt Grupas 

uzticamību un reputāciju, cita starpā nodrošinot dzīvības, 

veselības, vērtību un informācijas aizsardzību.


5 Kapitāla pietiekamība 

KAPITĀLA PIETIEKAMĪBAS NOTEIKUMI 

2007. gada 1.janvārī Latvijā stājās spēkā jauni kapitāla 

prasību aprēķināšanas noteikumi: Basel 2. Šie noteikumi ir 

balstīti uz Bāzeles prasībām un tiek ieviesti visā Eiropas 

Savienībā, kā to paredz ES Kredītiestāžu direktīva un Kapitāla 

pietiekamības direktīva. Jaunie noteikumi nodrošina stingrāku 

saikni starp risku, ko kredītiestāde uzņēmusies un attiecīgo 

kapitāla prasību. 

Pastāv divas galvenās pieejas kredītriska kapitāla prasību 

aprēķināšanai: standartizētā pieeja un uz iekšējiem reitingiem 

balstītā (IRB) pieeja. Kapitāla prasības aprēķināšana pēc IRB 

pieejas ir vairāk nekā iepriekš saistīta ar bankas pašreizējo un 

nākotnes riska profilu, uz savu risku mērīšanu un 

nepieciešamā riska kapitāla novērtēšanu. Papildus jau 

esošajai kredītriska un tirgus riska kapitāla prasībai tagad tiek 

aprēķināta arī operacionālā riska kapitāla prasība. 

Vēl viena svarīga izmaiņa jaunajos noteikumos ir prasība 

kredītiestādēm sagatavot un dokumentēt to iekšējos kapitāla 

pietiekamības novērtējuma procesus (Pillar 2). Jāņem vērā 

visi svarīgākie riski, nosakot kopējo nepieciešamo kapitālu, 

t.i., ne tikai tos riskus, kas ņemti vērā aprēķinot kapitāla 

prasību kredītriskam, tirgus riskam un operacionālam riskam 

(Pillar 1). 

Turklāt jaunie noteikumi ietver prasības iestādei publiskot 

vispusīgu informāciju par tās riskiem, riska pārvaldību un 

attiecīgām kapitāla prasībām (Pillar 3). 

Swedbank Latvijā gada pārskats sniedz informāciju par 

riska profilu, kapitāla prasības kopējo summu un no kā tā 

sastāv, pašu kapitāla kopējo summu un no kā tas sastāv. Tie 

ir kapitāla pietiekamības rādītāja aprēķināšanas pamatā. 

Swedbank Baltijā veido daļu no Swedbank Finanšu Grupas, 

ar Zviedrijā reģistrētu mātes sabiedrību. Swedbank Latvijā 

izmanto tādas pašas risku pārvaldības politikas un standartus, 

līdzīgas procedūras, kā konsolidācijas grupas mātes 

sabiedrība, ieskaitot vienādu risku klasifikācijas sistēmu, 

modelēšanas standartus un iekšējās novērtēšanas pieejas un 

pašu kapitāla un kapitāla pietiekamības aprēķināšanas 

principus. 

2009. gada martā AS Swedbank Grupa ieguva FKTK 

atļauju IRB pieejas pielietošanai lielākajai daļai kredītriska 

kapitāla prasības noteikšanai. 

PAŠU KAPITĀLS (KAPITĀLA BĀZE) 

Pašu kapitāls kalpo kā aizsargs pret zaudējumiem, kas 

varētu rasties no riskiem, ko ir uzņēmusies Swedbank. 

Iestādes spēja izturēt lielus zaudējumus lielā mērā ir atkarīga 

ne tikai no ieņēmumu stabilitātes, bet arī no tādiem 

kvalitatīviem faktoriem kā riska pārvaldības spējas, iekšējā 

pārvaldība un kontrole. 

Īsumā pašu kapitāls sastāv no pirmā līmeņa kapitāla un 

papildus otrā līmeņa kapitāla. Pirmā līmeņa kapitāls 

galvenokārt sastāv no juridiskā pašu kapitāla pēc dažādiem 

kapitālu samazinošiem elementiem, bet otrā līmeņa kapitāls 

sastāv no subordinētām saistībām. 

aktīvi varētu nesegt Swedbank Grupas prasības. Kredītrisks 

ietver kredītu koncentrācijas risku, kas nozīmē, piemēram, 

atsevišķiem darījuma partneriem izsniegtus liela apmēra 

kredītus vai kredītportfeļa koncentrāciju attiecībā pret 

noteiktiem ģeogrāfiskiem reģioniem vai tautsaimniecības 

nozarēm. Kredītrisks veido lielāko daļu no kopējā riska, kam ir 

pakļauta Swedbank AS, un tas piemīt visiem ierastajiem 

kredītu produktiem kā aizdevumiem, līzingiem, kredītkartēm, 

garantijām un atvasinātajiem finanšu instrumentiem. 

TIRGUS RISKS 

Tirgus risks ir saistīts ar risku, ka izmaiņas procentu likmēs, 

valūtas kursos un akciju cenās izraisīs Swedbank neto aktīvu 

vērtības, ieskaitot atvasinātos finanšu instrumentus, 

samazināšanos. 

Swedbank izmanto standartizēto pieeju tirgus risku kapitāla 

pietiekamības aprēķināšanai pēc Basel 2 noteikumiem. 

OPERACIONĀLAIS RISKS 

Operacionālais risks attēlo jebkādu nevēlamu ietekmi uz 

biznesa mērķiem, ieskaitot tiešus vai netiešus finanšu 

zaudējumus vai uzticības zaudējumu ikdienas biznesa 

darbībās, kas rodas no kļūdām vai nolaidības iekšējās 

procedūrās vai sistēmās vai cilvēka kļūdas, krāpšanas vai 

ārēju notikumu rezultātā. 

Lai noteiktu kapitāla prasību, kas segtu neparedzētus 

zaudējumus no operacionālā riska, Swedbank ir ieviesusi 

standartizēto pieeju operacionālā riska kapitāla prasības 

aprēķināšanai Basel 2 noteikumiem, ieskaitot tādas prasītās 

metodes kā zaudējumu datubāze, riska pašnovērtējums un 

biznesa nepārtrauktības plānošana. 

PAŠU KAPITĀLA UN KAPITĀLA LĪMEŅA LIELUMS 

Swedbank Grupas kapitalizācija tiek nepārtraukti 

uzraudzīta, lai nodrošinātu, ka tā atrodas vēlamajā līmenī 

saskaņā ar juridisko kapitāla prasību un iekšējo kapitāla 

prasību. Kapitāla bāze primāri tiek uzturēta un attīstīta no 

iekšējās peļņas iespējām. Rentabilitāte ir balstīta uz principu, 

ka cenas ir augstākas darījumiem, kas saistīti ar lielāku risku 

un tādējādi ar lielāku kapitāla prasību, nekā darījumiem ar 

zemāku risku. Dažādu produktu cenu galu galā nosaka tirgus 

cena. Nosakot cenu individuālam klientam un produktam, 

Swedbank ņem vērā arī izmaksas, kas rodas uz katru 

darījumu. Piemēram, kā galveno sastāvdaļu saistībā ar šo var 

minēt kapitāla izmaksas. Lai sasniegtu vēlamo kapitalizācijas 

līmeni, kapitāla bāze var tik koriģēta dažādos veidos, ieskaitot 

subordinētā kapitāla izsniegšanu un aktīvu pārdošanu. Tomēr 

kapitalizācija nav tikai kapitāla bāzes lieluma un struktūras 

jautājums, tā var tikt koriģēta arī mainot riska ekspozīciju. 

Swedbank regulāri izvērtē veidus, kurus varētu izmantot 

kapitalizācijas koriģēšanai gan uz augšu, gan uz leju, efektīvi 

izmantojot gan laiku, gan izmaksas. 

Swedbank Latvijā saglabājas labi kapitalizēta, stipri 

pārsniedzot vietējā regulatora prasību 8%. Kapitāla 

pietiekamības rādītājs Grupai bija 17.5% uz 2010. gada 31. 

decembri (18.11% uz 2009. gada 31. decembri). 

KREDĪTRISKA KAPITĀLA PRASĪBA 

Kredītrisks ir risks, ka darījuma partneris varētu nepildīt 

savas saistības pret Swedbank Grupu, kā arī risks, ka ieķīlātie



(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Pašu kapitāls (kapitāla bāze) 566 879 564 251 632 355 630 784 

Kapitāla prasība 259 104 249 096 279 364 269 624 

Kapitāla pārpalikums 307 775 315 155 352 991 361 160 

Kapitāla koeficients 2.19 2.27 2.26 2.34 

Riska svērtie aktīvi 3 238 800 3 113 700 3 492 050 3 370 300 

Pirmā līmeņa kapitāla pietiekamības rādītājs, % 14.30% 14.84% 15.09% 15.65% 

Kapitāla pietiekamības rādītājs, % 17.50% 18.12% 18.11% 18.72% 

Pašu kapitāls (kapitāla bāze) 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Pirmā līmeņa kapitāls 

Apmaksātais pamatkapitāls 662 643 662 643 662 643 662 643 

Rezerves 337 135 337 135 

Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/ (uzkrātie zaudējumi) (135 831) (135 176) 166 423 165 869 

Pārskata gada (zaudējumi) (63 801) (65 413) (302 254) (301 045) 

Samazinājums: Nemateriālie aktīvi (47) (47) (70) (69) 

Pirmā līmeņa kapitāls, kopā 463 301 462 142 527 079 527 533 

Otrā līmeņa kapitāls 

Pakārtotās saistības 87 851 87 851 87 851 87 851 

Uzkrājumu un vērtības korekciju pārsniegums pār paredzamajiem 

zaudējumiem saskaņā ar IRB pieeju 15 727 14 258 17 425 15 400 

Otrā līmeņa kapitāls, kopā 103 578 102 109 105 276 103 251 

Pašu kapitāls, kopā 566 879 564 251 632 355 630 784 

Kapitāla prasība 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Kredītriska kapitāla prasība, standartizētā pieeja 

Centrālās valdības vai centrālās bankas - - 1 1 

Reģionālās vai vietējās valdības 1 060 944 1 247 1 109 

Valsts institūcijas 2 - 26 - 

Iestādes 10 347 10 347 7 548 7 563 

Komercsabiedrības 878 12 218 2 492 22 248 

Mazo riska darījumu portfelis 24 - 38 - 

Kavētie riska darījumi 6 6 26 26 

Citi posteņi 9 511 10 348 9 508 9 886 

Kredītriska kapitāla prasība, IRB pieeja 

Komercsabiedrības 134 789 120 935 161 032 140 189 

Mazo riska darījumu portfelis 73 820 68 352 70 045 64 391 

Iestādes 822 822 755 755 

Citi aktīvi, kas nav kredītu parādi 268 - 505 - 

Kredītriska kapitāla prasība, kopā 231 527 223 972 253 223 246 168 

Tirgus risku kapitāla prasība 

Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība 1 521 1 742 - - 

Pozīcijas riska kapitāla prasības 1 271 1 271 2 179 2 179 

Tirgus risku kapitāla prasība, kopā 2 792 3 013 2 179 2 179 

Operacionālā riska kapitāla prasība 

Operacionālā riska kapitāla prasība, standartizētā pieeja 24 785 22 111 23 962 21 277 

Operacionālā riska kapitāla prasība, kopā 24 785 22 111 23 962 21 277 

Kapitāla prasība, kopā 259 104 249 096 279 364 269 624


Grupa 2010 2009 

(tūkst. LVL) 


Riska 

darījumu 

vērtība 

Vidējais 

riska 

svars 

Kapitāla 

prasība 

Riska 

darījumu 

vērtība 

Vidējais 

riska 

svars 

Kapitāla 

prasība 

Centrālās valdības vai centrālās bankas 402 943 0% - 372 071 0% 1 

Reģionālās vai vietējās valdības 13 255 100% 1 060 15 584 100% 1 247 

Valsts institūcijas 30 83% 2 320 100% 26 

Iestādes 641 342 20% 10 347 466 539 20% 7 548 

Komercsabiedrības 10 980 100% 878 31 144 100% 2 492 

Mazo riska darījumu portfelis 395 76% 24 637 75% 38 

Kavētie riska darījumi 78 96% 6 325 100% 26 

Citi posteņi 193 145 62% 9 511 178 268 67% 9 508 


Komercsabiedrības 1 762 457 96% 134 789 2 211 352 91% 161 032 

Mazo riska darījumu portfelis 1 731 202 53% 73 820 1 934 427 45% 70 045 

Iestādes 21 980 47% 822 21 795 43% 755 

Citi aktīvi, kas nav kredītu parādi 16 351 20% 268 26 758 24% 505 

Kopā 4 794 158 60% 231 527 5 259 220 60% 253 223 

Banka 2010 2009 

(tūkst. LVL) 


Riska 

darījumu 

vērtība 

Vidējais 

riska 

svars 

Kapitāla 

prasība 

Riska 

darījumu 

vērtība 

Vidējais 

riska 

svars 

Kapitāla 

prasība 

Centrālās valdības vai centrālās bankas 402 901 0% - 372 041 0% 1 

Reģionālās vai vietējās valdības 11 797 100% 944 13 858 100% 1 109 

Valsts institūcijas - - - - 

Iestādes 641 367 20% 10 347 466 540 20% 7 563 

Komercsabiedrības 152 719 100% 12 218 278 102 100% 22 248 

Mazo riska darījumu portfelis - - - - - 

Kavētie riska darījumi 75 100% 6 323 100% 26 

Citi posteņi 203 611 64% 10 348 182 994 68% 9 886 


Komercsabiedrības 1 613 139 94% 120 935 1 963 142 89% 140 189 

Mazo riska darījumu portfelis 1 605 897 53% 68 352 1 735 615 46% 64 391 

Iestādes 21 970 47% 822 21 793 43% 755 

Citi aktīvi, kas nav kredītu parādi - - - - - 

Kopā 4 653 476 60% 223 972 5 034 408 61% 246 168 

IEKŠĒJĀ KAPITĀLA PIETIEKAMĪBAS NOVĒRTĒŠANAS 

PROCESS (ICAAP) – 2. PILĀRS 

Definīcija 

Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process 

(ICCAP) ir process, ar kuru Swedbank nodrošina, ka ir 

pietiekami kapitalizēta, lai segtu tās riskus un veiktu un 

attīstītu savu saimniecisko darbību. Līdz ar to iekšējā kapitāla 

pietiekamības novērtēšanas process ņem vērā visus būtiskos 

riskus, kam ir pakļauta Swedbank. Attiecībā uz Swedbank 

Baltijā, atsevišķi novērtējumi tiek veikti konsolidētai Swedbank 

AS (Igaunija) un arī atsevišķi novērtējumi par katru tās meitas 

sabiedrību. Swedbank Baltijas ICAAP ir neatņemama 

sastāvdaļa no Swedbank Grupas ICAAP. 

Attīstība 

Kopš 2008. gada ICAAP modeļi un aprēķini ir tikuši tālāk sīkāk 

izstrādāti, ievērojami attiecībā uz koncentrācijas riskiem un 

tālāku augstākās vadības un biznesa struktūrvienību 

iesaistīšanu. Swedbank Baltijā ICAPP aprēķināšana tika tālāk 

pielīdzināta Swedbank Grupas daudzpusīgiem modeļiem un 

metodēm. Swedbank ICAPP ir plašs process, iesaistot 

biznesa struktūrvienības risku novērtēšanā un iekļaujot 

rezultātus biznesa stratēģijās. Pilnveidotā kapitāla ārkārtas 

sistēma un izveidotā kapitāla plānošanas un kapitāla 

pārvaldības kārtība nodrošina visu meitas sabiedrību 

adekvātu kapitalizāciju, ieskaitot Swedbank Baltijā. 

Novērtēšana 

Nepieciešamais riska kapitāls tiek aprēķināts, kombinējot 

divas metodes: atsevišķiem risku veidiem nepieciešamā 

kapitāla aprēķinu (Building Block metode) un scenāriju


simulāciju. Pirmā metode (Building Block metode) ir statiskais 

modelis ar viena gada periodu, savukārt scenāriju simulācijas 

ir dinamisks modelis ar vairāku gadu periodu. Kopš kapitāla 

pietiekamības novērtējums ir bankas iekšējā aplēse pēc Pillar 

2 prasībām, tad šis novērtējums var atšķirties gan uz augšu, 

gan uz leju no attiecīgās minimālās kapitāla prasības, kas 

aprēķināta pēc Pillar 1 prasībām. 

Risku veidi 

Riski, kas ir apzināti un kam Swedbank ir novirzījusi 

kapitālu, ir sekojoši: 

kredītrisks (t.sk. koncentrācijas risks); 

tirgus risks (t.sk. bankas portfeļa procentu likmju 

risks); 

operacionālais risks; 

ieņēmumu svārstību risks; 

apdrošināšanas risks; 

pēcnodarbinātības pabalstu risks (nav 

attiecināms uz Swedbank Baltijā), 

stratēģiskais risks. 

Cita veida stratēģiskais risks un reputācijas risks parasti 

netiek ietverti kapitāla pietiekamības simulācijas, taču kapitāla 

rezerve netieši pasargā arī pret šādiem riskiem. Šie riski 

joprojām ir svarīga Swedbank iespējamās ekspozīcijas daļa, 

taču šie riski tiek rūpīgi uzraudzīti un pārvaldīti. Likviditātes 

problēmas var rasties nelīdzsvarotības rezultātā starp riskiem 

un kapitālu. Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas 

process ir veidots tā, lai šāda veida nelīdzsvarotība nerastos. 

Līdz ar to konservatīvs skats uz likviditātes risku kopumā ir 

būtisks kapitāla procesam. 

Kopējā kapitāla prasība 

Kopējā kapitāla nepieciešamība Grupai saskaņā ar iekšējo 

kapitāla pietiekamības novērtēšanu tiek noteikta kā 

kombinācija no Building Block modeļa, Scenāriju simulācijas 

modeļa un kvalitatīviem pieņēmumiem. 

Swedbank Grupas līmenī 2010. gada kapitāla pietiekamības 

novērtējums apliecināja, ka kapitāla buferis bija pietiekams, lai 

novērstu Swedbank kapitāla pietiekamības rādītāja un pirmā 

līmeņa kapitāla rādītāja samazināšanos zem minimāli 

noteiktās kapitāla pietiekamības prasības, iestājoties maz 

ticamai, bet iespējamai nelabvēlīgai makroekonomikas 

attīstībai, kas ir neizdevīga Swedbank (ICAAP negatīvais 

scenārijs). Turklāt kvalitatīvi aspekti kā tirgus ekspektācijas, 

salīdzinājums ar konkurentiem un citi faktori tiek ņemti vērā 

pie vispārējā novērtējuma un diskusijām. Swedbank Baltijas 

meitas sabiedrību kapitalizācija nav balstīta uz ICAPP 

negatīvo scenāriju, bet drīzāk kapitāls meitas sabiedrībās tiek 

turēts, lai ievērotu 1.pilāra kapitāla prasības ar noteiktu 

drošības buferi. 

6 Tīrie procentu ienākumi 

Grupa 2010 2009 

(tūkst. LVL) 

Vidējais 

atlikums 

Procentu 

ienākumi / 

izdevumi 

Vidējā 

procentu 

likme 

Vidējais 

atlikums 

Procentu 

ienākumi / 

izdevumi 

Vidējā 

procentu 

likme 

Prasības pret centrālo banku 290 875 2 022 0.70% 201 063 2 916 1.45% 

Prasības pret kredītiestādēm 369 963 1 541 0.42% 395 669 3 100 0.78% 

Aizdevumi klientiem 3 213 255 149 805 4.66% 3 989 718 211 591 5.30% 

Procentus nesoši vērtspapīri 119 318 1 354 1.13% 168 627 2 768 1.64% 

Procentus nesoši aktīvi 3 993 411 154 722 3.87% 4 755 077 220 375 4.63% 

Atvasinātie finanšu instrumenti 19 310 16 280 32 172 36 115 

Pārējie aktīvi 194 072 - 180 885 - 

Kopā aktīvi 4 206 793 171 002 4.06% 4 968 134 256 490 5.16% 

Saistības pret kredītiestādēm un 

citām finanšu organizācijām 2 064 696 52 556 2.55% 2 886 227 87 215 3.02% 

Klientu noguldījumi 1 486 458 27 781 1.87% 1 441 695 40 551 2.81% 

atskaitījumi noguldījumu garantiju 

fondā 2 744 2 644 

Pakārtotās saistības 87 851 3 356 3.82% 54 062 2 118 3.92% 

Procentus veidojošas saistības 3 639 005 83 693 2.30% 4 381 984 129 884 2.96% 


Pārējās saistības 70 525 13 81 340 - 

Kopā saistības 3 725 539 95 458 2.56% 4 484 092 144 131 3.21% 

Pašu kapitāls 481 254 484 042 

Kopā pasīvi 4 206 793 95 458 2.27% 4 968 134 144 131 2.90% 

Tīrie procentu ienākumi 75 544 112 359 

Ieguldījumu marža 1.80% 2.26% 

Attiecināms uz: 

Turpinātām darbībām 75 544 112 344 

Pārtrauktām darbībām 0 15 

Kopā 75 544 112 359


Banka 2010 2009 

(tūkst. LVL) 

Vidējais 

atlikums 

Procentu 

ienākumi / 

izdevumi 

Vidējā 

procentu 

likme 

Vidējais 

atlikums 

Procentu 

ienākumi / 

izdevumi 

Vidējā 

procentu 

likme 

Prasības pret centrālo banku 290 875 2 022 0.70% 201 063 2 916 1.45% 

Prasības pret kredītiestādēm 369 962 1 541 0.42% 395 621 3 083 0.78% 

Aizdevumi klientiem 3 056 856 134 123 4.39% 3 750 141 187 072 4.99% 

Procentus nesoši vērtspapīri 119 318 1 354 1.13% 168 627 2 768 1.64% 

Procentus nesoši aktīvi 3 837 011 139 040 3.62% 4 515 452 195 839 4.34% 


Pārējie aktīvi 191 399 172 915 

Kopā aktīvi 4 047 720 155 320 3.84% 4 720 543 231 954 4.91% 

Saistības pret kredītiestādēm un 

citām finanšu organizācijām 1 889 224 49 478 2.62% 2 619 665 80 724 3.08% 

Klientu noguldījumi 1 509 465 27 839 1.84% 1 457 627 41 084 2.82% 

atskaitījumi noguldījumu garantiju 

fondā 2 744 2 644 

Pakārtotās saistības 87 851 3 356 3.82% 54 062 2 118 3.92% 

Procentus veidojošas saistības 3 486 540 80 673 2.31% 4 131 354 123 926 3.00% 


Pārējās saistības 64 161 71 349 

Kopā saistības 3 566 710 92 425 2.59% 4 223 471 138 173 3.27% 

Pašu kapitāls 481 010 497 072 

Kopā pasīvi 4 047 720 92 425 2.28% 4 720 543 138 173 2.93% 

Tīrie procentu ienākumi 62 895 93 781 

Ieguldījumu marža 1.55% 1.99% 

7 Tīrie komisijas naudas ienākumi 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Komisijas naudas ienākumi 

Karšu izdošana un norēķini 22 134 22 134 21 083 21 083 

Pārskaitījumu apstrāde 12 507 12 513 12 608 12 619 

Aktīvu pārvaldīšana 4 409 4 313 5 094 3 306 

Kredītu apkalpošana 2 841 2 883 3 781 3 827 

Garantijas 1 510 1 510 1 754 1 754 

Dzīvības apdrošināšana 318 318 716 716 

Vērtspapīru tirdzniecības starpniecība 326 326 424 424 

Nedzīvības apdrošināšana 306 282 925 101 

Pārējie 2 861 2 860 2 815 2 815 

Kopā 47 212 47 139 49 200 46 645



(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Komisijas naudas izdevumi 

Karšu izdošana un norēķini (7 025) (7 025) (7 410) (7 410) 

Pārskaitījumu apstrāde (2 226) (2 225) (2 506) (2 502) 

Kredītu apkalpošana un garantijas (359) (359) (219) (219) 

Aktīvu pārvaldīšana (283) (281) (296) (287) 

Citi vērstpapīri (151) (151) (164) (164) 

Pārējie (1 279) (1 047) (1 719) (1 345) 

Kopā (11 323) (11 088) (12 314) (11 927) 

Kopā 35 889 36 051 36 886 34 718 


Turpinātām darbībām 35 889 36 051 33 749 34 718 

Pārtrauktām darbībām - - 3 137 - 

Kopā 35 889 36 051 36 886 34 718 

8 Tīrā peļņa un zaudējumi no finanšu instrumentiem, kas novērtēti 

patiesajā vērtībā 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Neto peļņa/(zaudējumi) no tirdzniecības nolūkā turētajiem 

finanšu aktīviem un finanšu saistībām 246 246 2 061 2 061 

Atvasinātie instrumenti (659) (659) 1 692 1 692 

Parāda vērtspapīri 905 905 369 369 

Neto peļņa/(zaudējumi) no klasificētiem kā patiesajā vērtībā 

vērtētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām ar 

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 893 893 10 029 10 020 

Parāda vērtspapīri (61) (61) 10 020 10 020 

Citi 954 954 9 - 

Ārvalstu valūtu tirdzniecības un pārvērtēšanas peļņa 16 410 16 584 18 542 18 926 

Kopā 17 549 17 723 30 632 31 007 

9 Citi ienākumi 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Peļņa no līdzdalību radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā 

pārdošanas - - 1 067 1 936 

Ieņēmumi no nekustamo īpašumu apsaimniekošanas 183 47 188 67 

Peļņa no pamatlīdzekļu, aprīkojuma utml. pārdošanas 2 391 - 602 4 

IT pakalpojumi 1 320 1 347 869 1 047 

Citi 3 146 4 251 1 847 3 762 

Kopā 7 040 5 645 4 573 6 816 



Pārtrauktām darbībām - - 1 141 1 936 

Kopā 7 040 5 645 4 573 6 816


10 Personāla izdevumi 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Algas un citi atalgojuma elementi 18 542 18 259 20 761 19 698 

Sociālās apdrošināšanas izdevumi 4 428 4 354 5 506 5 219 

Apmācības 188 188 123 121 

Citi personāla izdevumi 258 257 41 37 

Kopā 23 416 23 058 26 431 25 075 



Pārtrauktām darbībām - - 341 - 

Kopā 23 416 23 058 26 431 25 075 

Padomes un Valdes atalgojums un prēmijas (ieskaitot 

nodokļus) 571 545 797 759 

Darbinieku skaits gada beigās (pilna laika ekvivalents) 1 659 1 641 1 796 1 722 

Vidējais darbinieku skaits (pilna laika ekvivalents) 1 717 1 692 2 076 1 949 

11 Citi administratīvie izdevumi 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

IT izdevumi 8 732 8 416 10 485 8 718 

Noma utml. 4 856 5 669 5 861 6 975 

Konsultācijas un ārpakalpojumi 4 482 4 280 2 834 2 810 

Reklāma, publiskās attiecības, mārketings 2 138 2 095 3 066 2 850 

Telekomunikācijas, pasta izdevumi 842 692 1 304 1 039 

Noma, līzings 712 952 1 186 1 339 

Komandējumi 554 557 462 436 

Apdrošināšana 483 465 804 757 

Uzturēšana 475 459 482 454 

Drošības transports, apsardzes sistēmas 463 385 599 487 

Reprezentācija 316 302 929 923 

Telpu izdevumi 95 89 152 143 

Audita izdevumi 81 40 144 93 

Biroja preces 43 41 90 84 

Citi administratīvie izdevumi 10 327 10 130 10 666 10 329 

Citi saimnieciskie izdevumi 1 457 229 2 231 2 373 

Kopā 36 056 34 801 41 295 39 810 



Pārtrauktām darbībām - - 630 2 131 

Kopā 36 056 34 801 41 295 39 810


12 Operatīvā līzinga saistības 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

< 1 gads 834 834 863 835 

1-5 gadi 246 246 246 246 

> 5 gadi 200 200 256 256 

Kopā 1 280 1 280 1 365 1 337 

13 Nemateriālo aktīvu amortizācija un pamatlīdzekļu nolietojums 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Aprīkojums 2 288 2 085 2 929 2 567 

Nekustamais īpašums 1 859 1 221 1 960 1 322 

Ieguldījuma īpašumi - - 52 - 

Nemateriālie aktīvi 34 34 46 39 

Kopā 4 181 3 340 4 987 3 928 




Kopā 4 181 3 340 4 987 3 928 

14 Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Ieguldījuma īpašumi - - 2 199 - 

Pārņemtais nekustamais īpašums 193 193 1 446 1 446 

Pārņemtie līzinga aktīvi 2 051 - 684 - 

Kopā 2 244 193 4 329 1 446 


Turpinātām darbībām 2 244 193 2 130 1 446 

Pārtrauktām darbībām - - 2 199 - 

Kopā 2 244 193 4 329 1 446


15 Uzkrājumi nedrošiem parādiem 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Individuāli vērtētie kredīti 

Uzkrājumi pa periodu 87 746 83 824 308 244 293 096 


Uzkrājumi pa periodu no kolektīvi vērtētiem kredītiem, neto 11 054 11 308 86 761 79 947 

Kopā 91 892 92 617 390 760 371 621 

Kolektīvie uzkrājumi kredītiem bez vērtības 

samazināšanās pazīmēm 9 759 10 361 35 065 31 058 

Norakstītie kredīti ar vērtības samazināšanās pazīmēm 

(impaired) 

Faktiski norakstītie kredīti pa periodu 147 361 126 581 47 879 21 930 


Kredītu atgūšanas ienākumi (14 810) (13 512) (4 617) (4 203) 

Kopā 24 503 15 830 35 503 10 626 

Uzkrājumi ārpusbilances saistībām pret klientiem un 

citiem kredītriska darījumiem (1 748) (1 747) 2 877 2 954 

Uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas rezultāts 124 406 117 061 464 205 416 259 

16 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vērtības samazinājums 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Līdzdalība radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā 

“Swedbank Līzings” SIA - - - 30 749 

Kopā - - - 30 749 

17 Uzņēmumu ienākuma nodoklis 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (122) (121) - - 

Atlikto nodokļu ietekme vai (pārnesums) (ii) 7 591 9 028 54 543 48 505 

Nodokļi, kas attiecas uz pārskata gadu kopā (i) 7 469 8 907 54 543 48 505 




Kopā 7 469 8 907 54 543 48 505


(i) Uzņēmumu ienākuma nodokļa izdevumi 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Pārskata gada (zaudējumi) pirms nodokļiem, ieskaitot 

pārtrauktās darbības (54 281) (56 139) (356 797) (349 549) 

Nodokļu likmes efekts - 15% (8 142) (8 421) (53 520) (52 432) 

Neatskaitāmie izdevumi 2 078 463 2 442 1 425 

Ar nodokli neapliekamais ienākums un nodokļa atlaides 

efekts (565) (219) (2 242) (2 108) 

Nodokļu zaudējumi, kurus izmantoja citas Latvijā reģistrētas 

saistītās sabiedrības 431 - 205 - 

Iepriekšējo taksācijas periodu labojumi (700) (730) - - 

Neatzītā atliktā nodokļa aktīva (ieņēmumi)/izdevumi (571) - (1 428) 4 612 

Nodokļu (ieņēmumi)/izdevumi kopā (7 469) (8 907) (54 543) (48 505) 

Efektīvā procentu likme 13.76% 15.87% 15.29% 13.88% 

(ii) Atliktā nodokļa aprēķins 

Īslaicīgās atšķirības, kuras palielina atliktā nodokļa aktīvu/(saistības), uz 2010. gada 31. decembri bija sekojošas (tūkst. LVL): 

Grupa 

Banka 

(tūkst. LVL) 

Īslaicīgas 

atšķirības 

Nodokļu 

efekts 

Īslaicīgas 

atšķirības 

Nodokļu 

efekts 

Atliktā nodokļa aktīvs 414 124 62 118 415 454 62 318 

Uzkrājumi atvaļinājumiem 1 103 165 1 094 164 

Uzkrājumi un vērtības samazinājumi 25 860 3 879 31 981 4 797 

Citi 100 15 100 15 

Neizmantotie nodokļu zaudējumi 387 061 58 059 382 279 57 342 

Atliktā nodokļa saistības (13 350) (2 003) (5 598) (840) 

Atšķirības nodokļu likmēs (12 700) (1 905) (4 948) (742) 

Citi (650) (98) (650) (98) 

Starpība starp atliktā nodokļa aktīvu un saistībām 400 774 60 115 409 856 61 478 

Neatzītais atliktā nodokļa aktīvs - - (30 749) (4 612) 

Atliktā nodokļa bilance 400 774 60 115 379 107 56 866 

Pārnestie nodokļu zaudējumi 

(tūkst. LVL) 

Taksācijas gads 

Pēdējais 

izmantošanas gads Grupa Banka 

2009 2017 332 723 328 767 

2010 2018 54 338 53 512 

Kopā pārnestie nodokļu zaudējumi 387 061 382 279 

Atliktā nodokļa uzkrājumu kustība gada laikā: 

(tūkst. LVL) Grupa Banka 

Atliktā nodokļa aktīvs - 2009. gada 31. decembrī 53 640 47 838 

Atliktā nodokļa saistības - 2009. gada 31. decembrī (1 116) - 

Atliktais nodoklis kopā - 2009. gada 31. decembrī 52 524 47 838 

Izmaiņa atliktajā nodoklī 7 591 9 028 

Atliktā nodokļa aktīvs - 2010. gada 31. decembrī 61 280 56 866 

Atliktā nodokļa saistības - 2010. gada 31. decembrī (1 165) - 

Atliktais nodoklis kopā - 2010. gada 31. decembrī 60 115 56 866 

Grupa uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai piemēroja likmi 15%, kā tas ir noteikts likumā par Uzņēmumu nodokli.


18 Valsts parāda vērtspapīri 

Grupa/Banka 

Uzskaites vērtība Amortizētā vērtība Nominālvērtība 

(tūkst. LVL) 2010 2009 2010 2009 2010 2009 

Tirdzniecības nolūkā turētie 

finanšu aktīvi 

Latvijas valsts parāda vērtspapīri 6 079 1 582 6 034 2 170 6 062 2 282 

Ārvalstu valdību parāda vērtspapīri 6 474 46 6 478 44 6 498 44 

Kopā 12 553 1 628 12 512 2 214 12 560 2 326 

Klasificēti kā patiesajā vērtībā 

novērtētie finanšu aktīvi ar 

atspoguļojumu peļņas vai 

zaudējumu aprēķinā 

Latvijas valsts parāda vērtspapīri - 7 955 - 7 902 - 7 995 

Ārvalstu valdību parāda vērtspapīri 52 439 10 501 52 430 10 498 52 007 10 542 

Kopā 52 439 18 456 52 430 18 400 52 007 18 537 

Kopā 64 992 20 084 64 942 20 614 64 567 20 863 

19 Parāda vērtspapīri un citi procentus nesoši finanšu instrumenti 

Grupa/Banka 

Uzskaites vērtība Amortizētā vērtība Nominālvērtība 

(tūkst. LVL) 2010 2009 2010 2009 2010 2009 

Tirdzniecības nolūkā turētie 

finanšu aktīvi 

Latvijas finanšu iestādes 561 837 558 828 546 851 

Ārvalstu finanšu iestādes 49 - 49 - 49 - 

Ārvalstu ne-finanšu iestādes 171 - 171 - 176 - 

Kopā 781 837 778 828 771 851 

Klasificēti kā patiesajā vērtībā 

novērtētie finanšu aktīvi ar 

atspoguļojumu peļņas vai 

zaudējumu aprēķinā 

Ārvalstu finanšu iestādes 28 219 115 090 28 217 114 594 26 968 115 132 

Kopā 28 219 115 090 28 217 114 594 26 968 115 132 

Kopā 29 000 115 927 28 995 115 422 27 739 115 983 

20 Prasības pret kredītiestādēm 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Vērtēšanas kategorija - kredīti un debitoru parādi 

Latvijas kredītiestādes 5 002 5 000 7 033 7 032 

Ārvalstu kredītiestādes 610 690 610 690 455 009 455 009 

Kopā 615 692 615 690 462 042 462 041 

tai skaitā citas Swedbank Grupas kredītiestādes 599 344 599 344 438 575 438 575


21 Aizdevumi klientiem 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Vērtēšanas kategorija - kredīti un debitoru parādi 

Latvija 3 357 317 3 216 324 3 978 871 3 767 471 

Igaunija 1 739 1 739 2 619 1 852 

Lietuva 8 082 8 082 9 183 9 100 

Pārējās 58 549 53 213 62 814 58 490 

Aizdevumi klientiem kopā 3 425 687 3 279 358 4 053 487 3 836 913 

Uzkrājumi (499 497) (477 779) (507 226) (471 771) 

Aizdevumi klientiem kopā, neto 2 926 190 2 801 579 3 546 261 3 365 142 

tai skaitā citas Swedbank Grupas sabiedrības 722 150 711 7 705 271 574 

22 Finanšu līzings 

2010 2009 

(tūkst. LVL) < 1 gads 1-5 gadi > 5 gadi Kopā Kopā 

Finanšu līzings - iedalījumā pēc termiņiem 

Bruto ieguldījums 89 537 125 617 1 857 217 011 356 100 

Nākotnes periodu procentu ienākumi 8 174 7 943 75 16 192 29 697 

Neto ieguldījums 81 363 117 674 1 782 200 819 326 403 

Uzkrājumi finanšu līzinga maksājumiem (13 861) (19 456) 

Finanšu līzings ir iekļauts bilances postenī "Aizdevumi klientiem". 

23 Līdzdalība radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā 

Banka Banka 

(tūkst. LVL) 2010 2009 

Līdzdalība radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā kopā 40 096 40 096 

Sākuma atlikums 40 096 6 114 

Palielinājums pārskata gadā - 69 619 

Vērtības samazinājums pārskata gadā - (30 749) 

Atsavināts pārskata gadā - (4 888) 

Beigu atlikums 40 096 40 096


(tūkst. LVL) 

“Swedbank” AS meitas sabiedrības 

Reģistrācijas 

numurs 

Akciju 

skaits 

Nominālvērtība 

Uzskaites 

vērtība 

(tūkst. LVL) 

Sākotnējā 

izmaksu 

vērtība 

(tūkst. LVL) 

Balss 

tiesības 

(%) 

“Swedbank Līzings” SIA 40003240524 1 66 857 895 39 796 70 545 100% 

“Swedbank atklātais pensiju fonds” AS 40003606528 3 000 100 300 300 100% 

“Swedbank” AS meitas sabiedrības kopā 40 096 70 845 

“Swedbank Līzings” SIA meitas sabiedrības 

“Swedbank Īpašumi” SIA 40003552687 664 1 000 0 664 100% 

“Swedbank Autoparku Vadība” SIA 40003359984 25 500 10 59 59 100% 

“Swedbank Līzings” SIA meitas sabiedrības kopā 59 723 

24 Atvasinātie finanšu instrumenti 

Grupa/Banka 

Nominālvērtība / 

Atlikušais termiņš 

Nominālvērtība 

Pozitīva patiesā 

vērtība 

Negatīva patiesā 

vērtība 

(tūkst. LVL) < 1 gads 1-5 gadi > 5 gadi 2010 2009 2010 2009 2010 2009 

Procentu mijmaiņas 

atvasinātie līgumi 

Opcijas - - - - - - - - - 

Nākotnes darījumu 

līgumi - - - - - - - - - 

Mijmaiņas līgumi - 90 504 49 618 140 122 142 550 2 429 1 353 2 319 1 212 

Citi - - - - - - - - - 

Valūtu darījumu 


Opcijas 2 323 - - 2 323 - 31 - 31 - 


līgumi 17 715 - - 17 715 6 847 80 218 694 202 

Mijmaiņas līgumi 756 013 574 919 1 330 932 1 087 480 12 139 27 073 8 351 25 210 

Citi - - - - - - - - - 

Akciju 


Opcijas 319 3 949 - 4 268 3 262 302 324 6 12 


līgumi - - - - - - - - - 

Mijmaiņas līgumi - - - - - - - - - 

Citi 1 415 - - 1 415 1 106 8 10 7 10 

Preču 

atvasinātie līgumi 7 985 - - 7 985 270 539 7 539 7 

Kopā 785 770 669 372 49 618 1 504 760 1 241 515 15 528 28 985 11 947 26 653


25 Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi 

Grupa 

(tūkst. LVL) 

Sākotnējā vērtība 

Licences 

Nemateriālie 

aktīvi kopā Zeme Ēkas 

Aprīkojums 

un citi 

Pamatlīdzekļi 

kopā 

2009. gada 31. decembris 2 086 2 086 330 35 240 24 561 60 131 62 217 

Iegādāts 12 12 787 72 581 1 440 1 452 

Pārdots (28) (28) - - (124) (124) (152) 

Norakstīts - - - (363) (1 681) (2 044) (2 044) 

2010. gada 31. decembris 2 070 2 070 1 117 34 949 23 337 59 403 61 473 

Kopā 

Nolietojums/amortizācija 

2009. gada 31. decembris 2 016 2 016 - 9 231 18 249 27 480 29 496 

Nolietojums/amortizācija 34 34 - 1 859 2 288 4 147 4 181 

Pārdots (27) (27) - - (86) (86) (113) 

Norakstīts - - - (348) (1 637) (1 985) (1 985) 


Atlikusī bilances vērtība 

2009. gada 31. decembris 70 70 330 26 009 6 312 32 651 32 721 

2010. gada 31. decembris 47 47 1 117 24 207 4 523 29 847 29 894 

Banka 

(tūkst. LVL) 

Sākotnējā vērtība 

Licences 

Nemateriālie 

aktīvi kopā Zeme Ēkas 

Aprīkojums 

un citi 

Pamatlīdzekļi 

kopā 


Iegādāts 12 12 - 26 435 461 473 

Pārdots - - - (4) (4) (4) 

Norakstīts - - - (363) (1 666) (2 029) (2 029) 


Kopā 

Nolietojums/amortizācija 


Nolietojums/amortizācija 34 34 - 1 221 2 085 3 306 3 340 

Pārdots - - - - (4) (4) (4) 

Norakstīts - - - (348) (1 622) (1 970) (1 970) 


Atlikusī bilances vērtība 

2009. gada 31. decembris 69 69 282 10 334 5 635 16 251 16 320 

2010. gada 31. decembris 47 47 282 9 124 3 941 13 347 13 394


26 Pārējie aktīvi 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Debitoru parādi 5 144 1 959 15 271 2 366 

Aktīvi pārdošanai 14 543 8 050 12 615 3 520 

Nauda ceļā 3 277 3 277 5 290 5 290 

Norēķini par finanšu instrumentiem 8 446 8 446 1 042 1 042 

Pārējie 2 482 1 326 2 472 1 107 

Kopā 33 892 23 058 36 690 13 325 

27 Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Uzkrātie procentu ienākumi 8 816 8 668 11 018 10 417 

Pārējie 1 252 738 2 461 2 058 

Kopā 10 068 9 406 13 479 12 475 

28 Saistības pret kredītiestādēm 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Vērtēšanas kategorija - pārējās finanšu saistības 

Latvijas kredītiestādes 24 963 24 963 24 713 24 713 

Ārvalstu kredītiestādes 1 859 315 1 717 150 2 453 621 2 242 277 

Kopā 1 884 278 1 742 113 2 478 334 2 266 990 

tai skaitā citas Swedbank Grupas kredītiestādes 1 855 022 1 712 857 2 448 204 2 236 860 

29 Saistības pret citām finanšu organizācijām 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 


Council of Europe Development Bank 26 355 26 355 35 140 35 140 

European Investment Fund 1 054 1 054 - - 

Pārējie 2 404 2 404 - - 

Kopā 29 813 29 813 35 140 35 140


30 Klientu noguldījumi 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 


Latvija 1 511 617 1 541 897 1 335 942 1 361 915 

Igaunija 4 913 4 913 5 412 5 412 

Lietuva 4 300 4 300 3 553 3 553 

Pārējie 95 678 95 678 97 145 97 144 

Kopā 1 616 508 1 646 788 1 442 052 1 468 024 

tai skaitā citas Swedbank Grupas sabiedrības 5 725 36 005 7 805 33 778 

31 Pārējās saistības 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Nauda ceļā 34 303 34 302 32 105 32 105 

Norēķini par finanšu instrumentiem 10 127 10 127 1 313 1 313 

Pārējie 31 32 10 12 

Kopā 44 461 44 461 33 428 33 430 

32 Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Uzkrāto procentu izdevumi 11 276 10 926 15 386 14 938 

Pārējie 9 636 5 799 9 568 6 492 

Kopā 20 912 16 725 24 954 21 430 

33 Pakārtotās saistības 

Subordinētais aizdevums sastāv no pakārtotajām saistībām pret "Swedbank" AS (Igaunija) no 2009.gada 28.maija par 

kopējo summu 125 000 tūkstoši EUR, kas ir ekvivalents 87 851 tūkstošiem latu uz 2009. gada 31. decembri. Subordinētā 

aizdevuma gada procentu likme ir 3 mēnešu EURIBOR plus 3.0%. Aizdevums atmaksājams vienā maksājumā 2017.gada 

28. maijā. 

34 Obligātā rezerve centrālajā bankā 

Bankai nepieciešams izpildīt Latvijas Bankas prasību turēt minimālo obligāto rezervi. 

Prasības pret centrālo banku ietver sevī obligāto rezervi 136 043 tūkstošu latu apjomā uz 2010. gada 31. decembri (2009: 

136 301 LVL tūkstoši latu). 

Bankas mēneša vidējam atlikumam Latvijas Bankas korespondējošā kontā latos jābūt lielākam par noteikto minimālo limitu, 

bet atlikumam uz katras dienas beigām nav ierobežojumu.


35 Apmaksātais pamatkapitāls 

Grupa 

Banka 

(tūkst. LVL) Skaits Summa Skaits Summa 

Reģistrētais 

Parastās akcijas ar nominālvērtību LVL 1 662 643 662 643 543 243 543 243 

Emitētais un pilnībā apmaksātais 

Parastās akcijas ar nominālvērtību LVL 1 662 643 662 643 662 643 662 643 

662 641 270 akcijas pieder AS „Swedbank” (Igaunija) un 1 844 akcijas pieder privātpersonām. AS „Swedbank” galējais akcionārs 

ir AB "Swedbank" (Zviedrija). 

36 Ārpusbilances posteņi 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Saistības izsniegt aizdevumus 283 657 256 650 320 593 276 057 

Garantijas 64 682 64 682 78 492 78 492 

Akreditīvi 4 565 4 565 1 722 1 722 

Pārējie 1 281 1 281 1 340 1 340 

Kopā 354 185 327 178 402 147 357 611 

37 Aktīvi pārvaldīšanā 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Kredīti 33 790 33 790 33 110 33 110 

Akcijas, ieguldījumu apliecības un citi vērtspapīri ar nefiksētu 

ienākumu 21 501 21 501 21 881 21 881 

Prasības pret kredītiestādēm 12 336 12 336 10 358 10 358 

Parāda vērtspapīri 11 827 11 827 21 621 21 621 

Kopā 79 454 79 454 86 970 86 970 

38 Finanšu instrumentu patiesā vērtība 

Grupa 2010 2009 

(tūkst. LVL) 

Patiesā 

vērtība 

Uzskaites 

vērtība 

Patiesā 

vērtība 

Aktīvi 

Finanšu aktīvi pēc SGS 39 

Valdību parāda vērtspapīri 

Uzskaites 

vērtība 

patiesā vērtība caur peļņas vai zaudējumu aprēķinu 64 992 64 992 20 084 20 084 

Prasības pret kredītiestādēm 

kredīti 615 692 615 692 462 042 462 042 

Aizdevumi klientiem 

kredīti 2 926 190 2 926 190 3 546 261 3 546 261 

Parāda vērtspapīri un citi procentus nesoši finanšu instrumenti 


Atvasinātie finanšu instrumenti 


Kopā 3 651 402 3 651 402 4 173 299 4 173 299


(tūkst. LVL) 

Saistības 

Finanšu saistības pēc SGS 39 


2010 2009 

Patiesā Uzskaites Patiesā 

vērtība vērtība vērtība 

Uzskaites 

vērtība 

pārējās finanšu saistības 1 884 278 1 884 278 2 478 334 2 478 334 

Saistības pret citām finanšu organizācijām 

pārējās finanšu saistības 29 813 29 813 35 140 35 140 

Klientu noguldījumi 

pārējās finanšu saistības 1 616 508 1 616 508 1 442 052 1 442 052 

Pakārtotās saistības 

pārējās finanšu saistības 87 851 87 851 87 851 87 851 

Atvasinātie finanšu instrumenti 


Kopā 3 630 397 3 630 397 4 070 030 4 070 030 

Finanšu instrumentu uzskaites vērtība un patiesā 

vērtība 

Swedbank AS finanšu aktīvu un finanšu saistību pēc SGS 

39 definīcijām salīdzinājums starp uzskaites vērtību un 

patieso vērtību ir parādīts iepriekšējā tabulā. Lielākajai 

daļai finanšu instrumentu uzskaites vērtība sakrīt ar patieso 

vērtību, jo liela daļa finanšu instrumentu tiek atzīti patiesajā 

vērtībā. Šo finanšu instrumentu novērtēšanas metodes ir 

aprakstītas sadaļā patiesā vērtībā novērtētie finanšu 

instrumenti. Tiek pieņemts ka aizdevumu klientiem un 

klientu noguldījumu uzskaites vērtība sakrīt ar patieso 

vērtību. 

Finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšana 

Apraksts par metodēm, kas tiek izmantotas, lai noteiktu 

patieso vērtību sadalījumā pa 3 līmeņiem, balsoties uz 

vērtēšanas metodēs izmantotās informācijas novērošanas 

pakāpes, ir uzrādīts zemāk. 

1. līmenī tiek uzrādīti finanšu instrumenti, kuru patiesā 

vērtība ir noteikta balstoties uz aktīvā tirgū kotētām biržas 

cenām. Šajā kategorijā pārsvarā ietilpst akcijas, parāda 

vērtspapīri, īstermiņa obligācijas un standartizēti atvasinātie 

instrumenti, kuru vērtēšanā tiek izmantotas kotētas biržas 

cenas. Izdotie vērtspapīri, kas tiek tirgoti aktīvā tirgu, tiek arī 

iekļauti šajā kategorijā. 

2. līmenī tiek uzrādīti finanšu instrumenti, kuru patiesās 

vērtības noteikšanai tiek izmantoti pieejami tirgus dati, kā 

piemēram, cenas līdzīgiem finanšu instrumentiem un ar 

kuriem tirgū ir veikti darījumi. Šajā kategorijā pārsvarā ir 

mazāk likvīdi parāda vērtspapīri un atvasinātie finanšu 

instrumenti, kuri tiek novērtēti balstoties uz pieejamiem tirgus 

datiem. Mazāk likvīdu parāda vērtspapīru cena tiek koriģēta 

par tirgū pieejamu ienesīguma likmju starpību. 

3. līmenī tiek uzrādīti finanšu instrumenti, kuru patiesā vērtība 

tiek noteikta, izmantojot tirgū pieejamos datus un uzņēmuma 

iekšējos novērtējumus. 

Grupa/Banka 2010 

(tūkst. LVL) 1. līmenis 2. līmenis 3. līmenis Kopā 

Aktīvi 

Valdību parāda vērtspapīri 61 911 3 081 - 64 992 

Parāda vērtspapīri un citi procentus nesoši finanšu instrumenti 28 392 608 - 29 000 

Atvasinātie finanšu instrumenti - 15 528 - 15 528 

Kopā 90 303 19 217 - 109 520 

Saistības 

Atvasinātie finanšu instrumenti - 11 947 - 11 947 

Kopā - 11 947 - 11 947 

Grupa/Banka 2009 

(tūkst. LVL) 1. līmenis 2. līmenis 3. līmenis Kopā 

Aktīvi 

Valdību parāda vērtspapīri 11 823 8 261 - 20 084 

Parāda vērtspapīri un citi procentus nesoši finanšu instrumenti 115 092 835 - 115 927 

Atvasinātie finanšu instrumenti 18 28 967 - 28 985 

Kopā 126 933 38 063 - 164 996 

Saistības 

Atvasinātie finanšu instrumenti 18 26 635 - 26 653 

Kopā 18 26 635 - 26 653


39 Darījumi ar saistītām personām 

Apakšējā tabulā ir uzrādīti aktīvi, saistības, ienākumi un izdevumi par transakcijām, kas veiktas ar galējo kontrolējošo 

sabiedrību, mātes sabiedrību un jebkuru tās meitas sabiedrību , vadošiem darbiniekiem un citām saistītām personām. 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

Aktīvi 

Prasības pret kredītiestādēm 599 344 599 344 438 575 438 575 

Aizdevumi klientiem, neto 2 476 152 244 9 366 273 118 

Akcionāru kontrolētās sabiedrības 722 150 711 7 705 271 574 

Padomes un Valdes locekļi 301 213 566 508 

Pārējie vadošie darbinieki 1 456 1 323 1 097 1 038 

Uzkrājumi nedrošiem parādiem (3) (3) (2) (2) 

Līdzdalība radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā - 70 844 - 70 844 

Līdzdalības vērtības samazinājums - (30 749) - (30 749) 

Pārējie aktīvi 10 694 11 483 1 491 2 535 

Kopā aktīvi 612 514 803 166 449 432 754 323 

Ārpusbilances prasības 30 295 34 617 67 5 599 

Saistības 

Saistības pret kredītiestādēm 1 855 022 1 712 857 2 448 204 2 236 860 

Saistīto personu noguldījumi 6 823 37 103 8 831 34 804 

Akcionāru kontrolētās sabiedrības 5 725 36 005 7 805 33 778 

Padomes un Valdes locekļi 350 350 368 368 

Pārējie vadošie darbinieki 748 748 658 658 

Pakārtotās saistības 87 851 87 851 87 851 87 851 

Pārējās saistības 10 249 9 808 33 667 33 057 

Kopā saistības 1 959 945 1 847 619 2 578 553 2 392 572 

Uz 2010. gada 31. decembri “Swedbank” AS ir izsniegusi garantijas citām saistītām sabiedrībām pa kopējo summu 4 054 

tūkst. LVL un saņēmusi garantiju no Swedbank AB par Council of European Development Bank kredītu pa kopējo summu 

26 355 tūkst. LVL. 

Ienākumi un izdevumi 


(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

"Swedbank" AS (Igaunija) 

Procentu un komisiju ienākumi 3 173 3 173 19 108 19 108 

Procentu un komisiju izdevumi (3 802) (3 802) (4 283) (4 283) 

Valūtas maiņa un tirdzniecība ar atvasinātajiem finanšu 

instrumentiem 868 868 163 163 

Pārējie ienākumi 1 335 1 335 565 565 

Pārējie izdevumi (4 658) (4 379) (4 167) (3 727) 

Kopā (3 084) (2 805) 11 386 11 826 

"Swedbank" AB (Zviedrija) 


Procentu un komisiju izdevumi (60 175) (57 097) (90 853) (84 362) 


instrumentiem 28 971 28 971 (1 253) (1 253) 

Pārējie ienākumi 135 135 142 123 

Pārējie izdevumi (840) (840) (461) (461) 

Kopā (27 898) (24 820) (86 587) (80 115)



(tūkst. LVL) 2010 2010 2009 2009 

"Swedbank" AS (Latvija) meitas sabiedrības 

Procentu un komisiju ienākumi - 4 515 - 12 512 

Procentu un komisiju izdevumi - (57) - (534) 

Saņemtās dividendes - - - 1 395 


instrumentiem - 229 - 388 

Pārējie ienākumi - 1 588 - 2 441 

Pārējie izdevumi - (1 841) - (2 983) 

Kopā - 4 434 - 13 219 

Citas Grupas sabiedrības 


Procentu un komisiju izdevumi (239) (237) (49) (49) 


instrumentiem 275 275 154 154 

Pārējie ienākumi 1 789 1 337 1 072 872 

Pārējie izdevumi (4 070) (3 858) (3 938) (3 306) 

Kopā 1 118 880 (1 577) (1 174)


Juridiskās adreses 

“Swedbank” AS 

“Hansa Apdrošināšanas Brokeris” SIA (likvidēts) 

Balasta dambis 1a Likvidācija uzsākta 11.05.2010 un pabeigta 21.12.2010 

Rīga, LV-1048 Kaļķu iela 26 

Latvija 

tel. +371-67024555 

Rīga, LV-1050 

Latvija 

fax. +371-67444400 tel. +371-67444999 

Uzņēmums reģistrēts Komercreģistrā 2004. gada 19. maijā fax. +371-67444998 

(reģistrēts Latvijas Republikā 1992. gada 14. maijā) 

reģ. Nr. 40003074764 

Uzņēmums reģistrēts Komercreģistrā 2004. gada 30. novembrī 

(reģistrēts Latvijas Republikā 1998. gada 12. jūnijā) 

reģ. Nr. 40003397986 

“Swedbank Līzings” SIA 

“Swedbank Īpašumi” SIA 

Balasta dambis 1a 




Latvija 

Latvija 

tel. +371-67444445 tel. +371-67445825 

fax. +371-67444404 fax. +371-67445829 

Uzņēmums reģistrēts Komercreģistrā 2004. gada 9. jūlijā Uzņēmums reģistrēts Komercreģistrā 2003. gada 28. oktobrī 

(reģistrēts Latvijas Republikā 1994. gada 29. decembrī) 

(reģistrēts Latvijas Republikā 2001. gada 4. jūlijā) 

reģ. Nr. 40003240524 reģ. Nr. 40003552687 

“Swedbank Atklātais Pensiju Fonds” AS 

“Swedbank Autoparku Vadība” SIA 





Latvija 

Latvija 

tel. +371-67444169 tel. +371-67444888 

fax. +371-67444400 fax. +371-67444878 

Uzņēmums reģistrēts Komercreģistrā 2004. gada 12. novembrī Uzņēmums reģistrēts Komercreģistrā 2004. gada 8. maijā 

(reģistrēts Latvijas Republikā 2002. gada 17. oktobrī) 

(reģistrēts Latvijas Republikā 1997. gada 24. septembrī) 

reģ. Nr. 40003606528 reģ. Nr. 40003359984

KonsolidÄtie finanÅ¡u pÄrskati - Swedbank

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

KonsolidÄtie finanÅ¡u pÄrskati - Swedbank