5 Tīrie procentu ienākumi - Swedbank
18.02.2015 • Views
Share Embed Flag

5 Tīrie procentu ienākumi - Swedbank

5 Tīrie procentu ienākumi - Swedbank

5 Tīrie procentu ienākumi - Swedbank

SHOW MORE
SHOW LESS
ePAPER READ
DOWNLOAD ePAPER
swedbank.lv

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

START NOW

<strong>Swedbank</strong> AS<br />

Konsolidētie un bankas finanšu pārskati<br />

par gadu, kas noslēdzās<br />

2012. gada 31.decembrī

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 2<br />

Satura rādītājs<br />

3 Vadības ziņojums<br />

5 Bankas padomes locekļi<br />

5 Bankas valdes locekļi<br />

6 Paziņojums par vadības atbildību<br />

7 Neatkarīgu revidentu ziņojums<br />

8 Konsolidētie un bankas finanšu pārskati<br />

8 Konsolidētais un bankas visaptverošo ienākumu pārskats<br />

9 Konsolidētā un bankas bilance<br />

10 Konsolidētais un bankas kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats<br />

11 Konsolidētais un bankas naudas plūsmas pārskats<br />

12 Pielikumi<br />

59 Juridiskās adreses

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 3<br />

Vadības ziņojums<br />

Aizvadītais gads Latvijā bija atjaunotas izaugsmes gads, par spīti nemierīgai pasaules ekonomikai. Latvija bija<br />

visstraujāk augošā ekonomika ES uzrādot 5.6 <strong>procentu</strong> IKP pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Lai gan<br />

samērā stabili aug mājsaimniecību patēriņš, ļoti labās izaugsmes pamatā tomēr bija eksporta sektors. Šī sektora<br />

panākumu pamatā ir iepriekšējos gados veiktais smagais darbs konkurētspējas uzlabošanā, taču tagad ir svarīgi<br />

veikt jaunus ieguldījumus, lai spētu saglabāt konkurētspēju un nodrošinātu turpmāku izaugsmi.<br />

Spēcīgā ekonomiskā izaugsme veicināja arī jaunu darbavietu radīšanu, līdz ar to samazinājās bezdarba līmenis,<br />

pieauga cilvēku aktivitāte un turpinājās mērens algu kāpums. Tomēr šī darba tirgus uzlabošanās ir nevienmērīga<br />

starp nozarēm, kvalifikācijām un reģioniem, norādot uz nepieciešamību pēc valsts ekonomiskās politikas, kas<br />

risina nevienlīdzības, nabadzības un reģionālās nelīdzsvarotības problēmas, jo ekonomiskā izaugsme pati par<br />

sevi šis problēmas neatrisina.<br />

Tajā pat laikā, pateicoties labākai fiskālai situācijai un labākām izredzēm izpildīt Māstrihtas kritērijus un ieviest<br />

eiro 2014.gadā, uzlabojās valsts kredītreitings. Tas ļāva decembrī valstij emitēt obligācijas ar vēsturiski zemāko<br />

<strong>procentu</strong> likmi un pirms termiņa atmaksāt visu Starptautiskā valūtas fonda ārkārtas aizdevumu, tādējādi lētāk<br />

pārfinansējot valsts parādu.<br />

Arī <strong>Swedbank</strong> Latvijā šis bija nozīmīgs gads savas līderpozīcijas nostiprināšanā Latvijas banku tirgū, realizējot<br />

vairākus nozīmīgus projektus. Viens no galvenajiem 2012. gadā paveiktajiem projektiem bija veiksmīga Latvijas<br />

Hipotēku un Zemes Bankas komercdaļas aktīvu iegāde – privātpersonu un uzņēmumu apkalpošanas bizness, kā<br />

arī līzinga kompānija „Hipolīzings”. Līdz ar to viens no galvenajiem uzdevumiem bija mūsu jauno klientu<br />

sagaidīšana un pievienošana <strong>Swedbank</strong>.<br />

2012. gadā <strong>Swedbank</strong> Latvijā strādāja ar 75.2 miljonu latu konsolidēto peļņu, salīdzinot ar 82.4 miljonu latu<br />

konsolidēto peļņu iepriekšējā gadā. Šajā gadā samazinājās iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošanas apmēri<br />

salīdzinot ar 2011. gadu. Tomēr peļņa pirms vērtības samazināšanās zaudējumiem ir pieaugusi par 8 procentiem,<br />

veidojot 79.7 miljonu latu. To galvenokārt veicināja samazinājums izdevumos par 8 procentiem un pieaugums<br />

kopējos ienākumos par 1 <strong>procentu</strong> salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Kā rezultātā izdevumu/ienākumu koeficients<br />

2012.gadā uzlabojās līdz 0.42 salīdzinot ar 0.46 iepriekšējā gadā.<br />

<strong>Swedbank</strong> jaunā finansējuma apjoms pērn sasniedza 423 miljonus latu, no tiem 328 miljoni piešķirti<br />

uzņēmumiem. Tomēr kopējais neto kredītportfelis pērn turpināja samazināties par 1 <strong>procentu</strong>, salīdzinot ar 2011.<br />

gada beigām. Tas galvenokārt bija saistīts ar portfeļa amortizāciju. Arī problemātisko kredītu bruto apjoms<br />

turpināja samazināties gada garumā un uz gada beigām saruka līdz 361 miljoniem latu, salīdzinājumā ar 605<br />

miljoniem latu 2011.gada 31.decembrī. 2012. gadā banka atbrīvoja 9.5 miljonu latu no iepriekš veiktajiem<br />

uzkrājumiem nedrošajiem parādiem (salīdzinot ar 26.3 miljonu latu atbrīvotiem uzkrājumiem 2011. gadā).<br />

Pārsvarā uzkrājumi atbrīvoti uzņēmumu kredītportfelim, taču privātpersonu hipotekārajam portfelim pērn vēl<br />

turpinājām veidot uzkrājumus.<br />

Klientu noguldījumu apjoms pagājušā gada laikā palielinājās par 41%, līdzīgos apmēros pieauga gan<br />

privātpersonu, gan uzņēmumu noguldījumi. Kā rezultātā neto kredītu un depozītu proporcija turpināja uzlaboties,<br />

samazinoties līdz 114 procentiem uz gada beigām, salīdzinot ar 163 <strong>procentu</strong> iepriekšējā gadā.<br />

<strong>Swedbank</strong> Latvijā 2012. gada laikā pilnībā atmaksāja subordinētās saistības 87.9 miljonu latu apmērā un<br />

samazināja savas saistības pret kredītiestādēm par 636.8 miljoniem latu. Vienlaicīgi nodrošinot, ka galvenie<br />

<strong>Swedbank</strong> Latvijā rādītāji saglabājas stipri virs regulatora noteiktajiem – kapitāla pietiekamības rādītājs bija 22<br />

procenti un likviditātes rādītājs bija 42 procenti uz 2012. gada beigām.<br />

<strong>Swedbank</strong> turpina darbu pie ilgtermiņa attiecību bankas modeļa veidošanas, domājot par mūsu klientu<br />

vajadzībām šodien un turpmāk. Klientu un sadarbības partneru uzticība un augstais novērtējumu bankas<br />

reputācijai ir ļoti svarīgs ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai. Mēs esam priecīgi, ka 2012.gada laikā par 77 tūkstošiem<br />

pieaudzis mūsu klientu skaits. Mūsu mērķis ir būt labākajam atbalstam ikdienas finanšu lietās gan mūsu<br />

esošajiem, gan jaunajiem klientiem. <strong>Swedbank</strong> pērn atvēra papildus 11 klientu apkalpošanas vietas dažādos<br />

Latvijas reģionos un patlaban ir pieejama 113 Latvijas vietās. Līdz ar to <strong>Swedbank</strong> pašlaik nodrošina lielāko<br />

bankas apkalpošanas tīklu Latvijā.<br />

Sekojot klientu paradumiem, turpinājām darbu elektronisko risinājumu attīstībā. Internetbankas mobilajā aplikācijā<br />

veikto maksājumu skaits mēnesī pagājušā gada beigās jau pārsniedza apjomu, kas tiek veikts visās filiālēs ārpus<br />

Rīgas kopumā. Banka ir izveidojusi arī jaunus risinājumus klientiem digitālajā vidē – jaunu klientu lojalitātes<br />

programmu „Gudrie punkti”, unikālu digitālo platformu uzņēmumiem „Business Network” un <strong>Swedbank</strong> virtuālo<br />

filiāli sociālajā tīklā Draugiem.lv. „Business Network” platforma dod iespēju paplašināt savu biznesa kontaktu loku,<br />

veicināt pārdošanu, iegūt aktuālo informāciju par biznesa vidi un izmantot lieliskus ikdienas biznesa pārvaldības<br />

rīkus. Savukārt, virtuālā filiāle nodrošina jebkuram Draugiem.lv reģistrētam lietotājam ātru, ērtu un drošu piekļuvi

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 4<br />

tiešsaistes <strong>Swedbank</strong> konsultācijām par ikdienas norēķiniem, uzkrājumiem, aizņēmumiem, apdrošināšanu un<br />

citiem finanšu jautājumiem.<br />

<strong>Swedbank</strong> elektroniskie risinājumi saņēmuši arī starptautisko atzinību 2012. gadā no „Global Finance”, kas atzina<br />

<strong>Swedbank</strong> internetbanku par labāko Latvijā, savukārt uzņēmumu internetbankas mobilo aplikāciju par labāko<br />

pasaulē. <strong>Swedbank</strong> nostiprināja arī reputācijas līdera pozīcijas finanšu sektorā un ierindojās 2.vietā kopējā<br />

Latvijas uzņēmumu Reputācijas topā, ko veido „Diena” un „Porter Novelli”. Savukārt „Ilgtspējas indeksā”, kuras<br />

iniciatori ir Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, <strong>Swedbank</strong> ierindojās<br />

zelta kategorijā. Savukārt „Latvijas mīlētāko zīmolu topā” <strong>Swedbank</strong> ierindojās 3.vietā un ir līderis finanšu sektora<br />

zīmolu vidū.<br />

Šogad turpināsim būvēt 21.gadsimta bankas modeli, lai attīstītu pakalpojumu pieejamību Latvijā, nodrošinot<br />

neklātienē ikdienas pakalpojumus klientam ērtā un izdevīgā veidā, savukārt klātienē koncentrējoties uz<br />

padziļinātām konsultācijām. Vēl viens nozīmīgs notikums šogad ir plānotā eiro ieviešana, kur mūsu kā bankas<br />

galvenais uzdevums būs - palīdzēt klientiem visērtāk pāriet uz eiro.<br />

Savā un savu kolēģu vārdā vēlos pateikt paldies visiem klientiem par Jūsu uzticību un lojalitāti bankai, kā arī<br />

paldies visiem darbiniekiem par entuziasmu un profesionālo darbu šajā gadā.<br />

Māris Mančinskis<br />

<strong>Swedbank</strong> valdes priekšsēdētājs<br />

Rīga, 2013. gada 11.martā

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 5<br />

Bankas padomes locekļi<br />

Finanšu pārskatu parakstīšanas brīdī<br />

Ievēlēti:<br />

Birgitte Bonnesen<br />

Padomes priekšsēdētāja<br />

Tiina Sepa<br />

Padomes priekšsēdētāja vietniece<br />

Pehr Robert Olofsson<br />

Padomes loceklis<br />

Johan Hakan Rosen<br />

Padomes loceklis<br />

Kristina Mikenberg<br />

Padomes locekle<br />

Laikā no 2012. gada 1. janvāra:<br />

Ievēlēti:<br />

Tiina Sepa Padomes priekšsēdētāja vietniece 16.08.2012<br />

Pehr Robert Olofsson Padomes loceklis 16.08.2012<br />

Kristina Mikenberg Padomes locekle 16.08.2012<br />

Atkārtoti ievēlēti:<br />

Johan Hakan Rosen Padomes loceklis 16.08.2012<br />

Birgitte Bonnesen Padomes priekšsēdētāja 16.08.2012<br />

Atkāpušies:<br />

Erik Štarkov Padomes loceklis 16.08.2012<br />

Toms Siliņš Padomes priekšsēdētāja vietnieks 01.06.2012<br />

Bankas valdes locekļi<br />

Finanšu pārskatu parakstīšanas brīdī<br />

Ievēlēti:<br />

Māris Mančinskis<br />

Valdes priekšsēdētājs<br />

Ansis Grasmanis<br />

Valdes loceklis<br />

Ģirts Bērziņš<br />

Valdes loceklis<br />

Irīna Pīgozne<br />

Valdes locekle<br />

Daniils Ruļovs<br />

Valdes loceklis<br />

Laikā no 2012. gada 1. janvāra:<br />

Atkārtoti ievēlēti:<br />

Māris Mančinskis Valdes priekšsēdētājs 24.02.2012<br />

Ansis Grasmanis Valdes loceklis 29.05.2012<br />

Daniils Ruļovs Valdes loceklis 19.07.2012

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 6<br />

Paziņojums par vadības atbildību<br />

“<strong>Swedbank</strong>” AS (turpmāk tekstā – Banka) vadība ir atbildīga par Bankas un tās meitas sabiedrību (turpmāk tekstā<br />

– Grupa) konsolidēto un Bankas finanšu pārskatu sagatavošanu.<br />

Konsolidētie finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu<br />

par Grupas finansiālo stāvokli uz 2012. gada 31. decembri, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu par 2012.<br />

gadu, kā arī par Bankas finansiālo stāvokli uz 2012. gada 31. decembri un tās darbības rezultātiem un naudas<br />

plūsmu par 2012. gadu. Vadība apstiprina, ka no 8. līdz 58. lappusei iekļauto konsolidēto un Bankas finanšu<br />

pārskatu par 2012. gadu sagatavošanā izmantotas atbilstošas grāmatvedības metodes, kas konsekventi<br />

pielietotas, un vadība sniegusi pamatotus un piesardzīgus slēdzienus un vērtējumus. Vadība arī apstiprina, ka<br />

ievēroti attiecīgie Starptautiskie finanšu pārskatu standarti, kas ir pieņemti ES, un konsolidētie un Bankas finanšu<br />

pārskati sagatavoti saskaņā ar darbības turpināšanas principu.<br />

“<strong>Swedbank</strong>” AS vadība ir atbildīga arī par atbilstošas grāmatvedības uzskaites kārtošanu, par pamatotu<br />

pasākumu veikšanu Grupas un Bankas aktīvu saglabāšanai, kā arī par krāpšanas un citu negodīgu darbību, un<br />

neprecizitāšu novēršanu. Vadība ir atbildīga arī par Bankas darbības atbilstību “Kredītiestāžu likumam”, Finanšu<br />

un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvu un citu Latvijas Republikas spēkā esošo likumdošanas aktu<br />

prasībām.<br />

Bankas vadības vārdā<br />

Māris Mančinskis Ansis Grasmanis Birgitte Bonnesen<br />

Valdes priekšsēdētājs Finanšu pārvaldes vadītājs Padomes priekšsēdētāja<br />

Rīgā, 2013. gada 11.martā

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 8<br />

Konsolidētais un bankas visaptverošo ienākumu<br />

pārskats<br />

(tūkst. LVL)<br />

Pielikumi<br />

Grupa<br />

2012<br />

Grupa<br />

2011<br />

Banka<br />

2012<br />

Banka<br />

2011<br />

Procentu ienākumi 118 715 142 479 109 384 131 813<br />

Procentu izdevumi -41 540 -60 081 -39 927 -57 532<br />

Tīrie <strong>procentu</strong> ienākumi 5 77 175 82 398 69 457 74 281<br />

Komisijas naudas ienākumi 53 200 50 206 53 016 50 044<br />

Komisijas naudas izdevumi -15 261 -15 563 -15 154 -15 425<br />

Tīrie komisijas naudas ienākumi 6 37 939 34 643 37 862 34 619<br />

Tīrā peļņa un zaudējumi no instrumentiem, kas<br />

novērtēti patiesajā vērtībā 7 17 173 13 848 17 034 13 974<br />

Pārējie ienākumi 5 186 5 614 5 593 5 135<br />

Ienākumi kopā 137 473 136 503 129 946 128 009<br />

Personāla izdevumi 8 -26 228 -27 082 -25 897 -26 819<br />

Pārējie administratīvie izdevumi 9 -28 447 -31 872 -27 534 -30 608<br />

Administratīvie izdevumi kopā -54 675 -58 954 -53 431 -57 427<br />

Nemateriālo aktīvu amortizācija un pamatlīdzekļu<br />

nolietojums 11 -3 112 -3 664 -2 276 -2 866<br />

Izdevumi kopā -57 787 -62 618 -55 707 -60 293<br />

Peļņa pirms vērtības samazināšanās<br />

zaudējumiem 79 686 73 885 74 239 67 716<br />

Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums 12 -879 -2 311 -398 -1 158<br />

Uzkrājumi nedrošiem parādiem 13 9 518 26 282 8 095 28 632<br />

Ilgtermiņa finanšu aktīvu vērtības palielinājums 14 - - 5 754 2 605<br />

Pamatdarbības peļņa 88 325 97 856 87 690 97 795<br />

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 15 -13 108 -15 411 -12 524 -14 964<br />

Pārskata gada peļņa 75 217 82 445 75 166 82 831<br />

Pārskata gada citi ienākumi, kas netiek ietverti<br />

peļņā vai zaudējumos - - - -<br />

Pārskata gada kopējie ienākumi 75 217 82 445 75 166 82 831<br />

Pielikumi ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.<br />

Bankas vadība ir apstiprinājusi šos finanšu pārskatus un to pielikumus no 12. līdz 58. lappusei un tās vārdā parakstījuši:<br />

Māris Mančinskis Ansis Grasmanis Birgitte Bonnesen<br />

Valdes priekšsēdētājs Finanšu pārvaldes vadītājs Padomes priekšsēdētāja<br />

Rīgā, 2013. gada 11.martā<br />

y:

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 9<br />

Konsolidētā un bankas bilance<br />

(tūkst. LVL)<br />

Pielikumi<br />

Grupa<br />

2012<br />

Grupa<br />

2011<br />

Banka<br />

2012<br />

Banka<br />

2011<br />

Aktīvi<br />

Kase un prasības pret centrālo banku 376 544 220 069 376 544 220 069<br />

Valsts parāda vērtspapīri 16 10 426 68 946 10 426 68 946<br />

Prasības pret kredītiestādēm 18 334 618 399 520 334 610 399 518<br />

Aizdevumi klientiem 19 2 499 194 2 535 377 2 422 322 2 433 496<br />

Parāda vērtspapīri un citi <strong>procentu</strong>s nesoši finanšu<br />

instrumenti 17 116 608 111 378 116 608 111 378<br />

Līdzdalība radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā 20 - - 48 455 42 701<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti 21 8 643 19 369 8 643 19 369<br />

Nemateriālie aktīvi 22 60 30 12 30<br />

Pamatlīdzekļi 22 27 236 27 721 11 725 11 676<br />

Nodokļu aktīvi 693 198 587 -<br />

Atliktā nodokļa aktīvi 15 34 866 46 408 30 555 42 414<br />

Pārējie aktīvi 23 24 848 23 179 20 330 14 269<br />

Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi 24 7 864 8 691 6 679 7 966<br />

Kopā aktīvi 3 441 600 3 460 886 3 387 496 3 371 832<br />

Pasīvi<br />

Saistības<br />

Saistības pret kredītiestādēm 25 502 948 1 139 750 450 711 1 050 810<br />

Saistības pret citām finanšu organizācijām 26 17 266 26 094 17 266 26 094<br />

Klientu noguldījumi 27 2 183 463 1 552 232 2 188 533 1 556 649<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti 21 15 793 21 352 15 793 21 354<br />

Nodokļu saistības 31 260 2 260<br />

Atliktā nodokļa saistības 15 1 145 1 192 - -<br />

Pārējās saistības 28 57 743 47 316 57 743 47 315<br />

Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi 29 23 641 20 429 17 510 16 670<br />

Uzkrājumi 1 571 1 628 1 571 1 628<br />

Pakārtotās saistības 30 - 87 851 - 87 851<br />

Kopā saistības 2 803 601 2 898 104 2 749 129 2 808 631<br />

Pašu kapitāls<br />

Apmaksātais pamatkapitāls 32 662 643 662 643 662 643 662 643<br />

Rezerves 33 337 337 135 135<br />

Iepriekšējo gadu (uzkrātie zaudējumi) /pārskata gada<br />

peļņa -24 981 -100 198 -24 411 -99 577<br />

Kopā pašu kapitāls 637 999 562 782 638 367 563 201<br />

Kopā pasīvi 3 441 600 3 460 886 3 387 496 3 371 832<br />

Ārpusbilances posteņi 34 406 085 403 518 385 374 377 637<br />

Garantijas 91 469 94 232 91 469 94 232<br />

Ārpusbilances saistības pret klientiem 314 616 309 286 293 905 283 405<br />

Pielikumi ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.<br />

Bankas vadība ir apstiprinājusi šos finanšu pārskatus un to pielikumus no 12. līdz 58. lappusei un tās vārdā parakstījuši:<br />

Māris Mančinskis Ansis Grasmanis Birgitte Bonnesen<br />

Valdes priekšsēdētājs Finanšu pārvaldes vadītājs Padomes priekšsēdētāja<br />

Rīgā, 2013. gada 11.martā

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 10<br />

Konsolidētais un bankas kapitāla un rezervju<br />

izmaiņu pārskats<br />

Grupa<br />

(tūkst. LVL)<br />

Apmaksātais<br />

pamatkapitāls<br />

Rezerves<br />

(Uzkrātie<br />

zaudējumi)/<br />

pārskata gada<br />

peļņa<br />

Kopā<br />

2011. gada 1. janvāris 662 643 337 -182 643 480 337<br />

Pārskata gada kopējie ienākumi - - 82 445 82 445<br />

2011. gada 31. decembris 662 643 337 -100 198 562 782<br />

2012. gada 1. janvāris 662 643 337 -100 198 562 782<br />

Pārskata gada kopējie ienākumi - - 75 217 75 217<br />

2012. gada 31. decembris 662 643 337 -24 981 637 999<br />

Banka<br />

(tūkst. LVL)<br />

Apmaksātais<br />

pamatkapitāls<br />

Rezerves<br />

(Uzkrātie<br />

zaudējumi)/<br />

pārskata gada<br />

peļņa<br />

Kopā<br />

2011. gada 1. janvāris 662 643 135 -182 408 480 370<br />

Pārskata gada kopējie ienākumi - - 82 831 82 831<br />

2011. gada 31. decembris 662 643 135 -99 577 563 201<br />

2012. gada 1. janvāris 662 643 135 -99 577 563 201<br />

Pārskata gada kopējie ienākumi - - 75 166 75 166<br />

2012. gada 31. decembris 662 643 135 -24 411 638 367<br />

Pielikumi no 12. līdz 58. lapaspusei ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 11<br />

Konsolidētais un bankas naudas plūsmas pārskats<br />

(tūkst. LVL)<br />

Grupa<br />

2012<br />

Grupa<br />

2011<br />

Banka<br />

2012<br />

Banka<br />

2011<br />

Pārskata gada peļņa 75 217 82 445 75 166 82 831<br />

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 13 108 15 411 12 524 14 964<br />

Uzkrājumi nedrošiem parādiem -9 518 -26 282 -8 095 -28 632<br />

Procentu (ienākumi) -118 715 -142 479 -109 384 -131 813<br />

Procentu izdevumi 41 540 60 081 39 927 57 532<br />

Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vērtības palielinājums - - -5 754 -2 605<br />

Nemateriālo aktīvu amortizācija un pamatlīdzekļu<br />

nolietojums 3 112 3 664 2 276 2 866<br />

Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pārdošanas<br />

zaudējumi/(peļņa) 17 1 - -<br />

Norakstīto pamatlīdzekļu atlikusī vērtība 185 68 185 -<br />

Naudas un tās ekvivalentu samazinājums<br />

pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un<br />

pasīvos -83 379 -104 947 -80 845 -102 652<br />

Izmaiņas aktīvos un saistībās<br />

Neto izmaiņas prasībās pret kredītiestādēm -924 -711 -924 -711<br />

Neto izmaiņas tirdzniecības nolūkā turētos finanšu aktīvos<br />

un patiesajā vērtībā novērtētos finanšu aktīvos ar<br />

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 64 016 -90 173 64 016 -90 173<br />

Neto izmaiņas nākamo periodu izdevumos un uzkrātajos<br />

ienākumos -760 -629 -121 -533<br />

Neto izmaiņas aizdevumos klientiem 85 193 415 284 19 212 394 916<br />

Neto izmaiņas uzkrātajās saistībās 5 156 2 861 2 690 3 219<br />

Neto izmaiņas pārējos aktīvos -475 10 713 -6 061 8 789<br />

Neto izmaiņas īstermiņa saistībās pret kredītiestādēm 8 222 69 487 2 421 66 617<br />

Neto izmaiņas klientu noguldījumos 631 231 -64 276 631 884 -90 139<br />

Neto izmaiņas finanšu saistībās -5 559 9 405 -5 561 9 407<br />

Neto izmaiņas pārējās saistībās 9 423 2 946 10 406 2 854<br />

Izmaiņas aktīvos un pasīvos kopā 795 523 354 907 717 962 304 246<br />

Saņemtie <strong>procentu</strong> ienākumi 120 302 144 485 110 792 133 786<br />

(Samaksātie) <strong>procentu</strong> izdevumi -43 484 -63 425 -41 777 -60 806<br />

(Samaksātais) uzņēmumu ienākuma nodoklis -1 488 - -1 488 -<br />

Naudas un tās ekvivalentu izmaiņas pamatdarbības<br />

rezultātā 875 799 428 876 792 334 372 369<br />

Naudas plūsma ieguldījumu darbības rezultātā<br />

Pamatlīdzekļu (iegāde) -2 917 -1 655 -2 489 -1 160<br />

Pamatlīdzekļu pārdošana 195 83 - -<br />

Uzņēmumu iegāde -44 - - -<br />

Nemateriālo aktīvu (iegāde) -3 -18 -3 -18<br />

Naudas un tās ekvivalentu izmaiņas ieguldījumu<br />

darbības rezultātā -2 769 -1 590 -2 492 -1 178<br />

Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā<br />

(Atmaksātas) subordinētās saistības -87 851 - -87 851 -<br />

Neto izmaiņas ilgtermiņa aizņēmumos no kredītiestādēm un<br />

citām finanšu organizācijām -676 002 -736 415 -598 621 -683 190<br />

Naudas un tās ekvivalentu izmaiņas finansēšanas<br />

darbības rezultātā -763 853 -736 415 -686 472 -683 190<br />

Naudas un tās ekvivalentu palielinājums/<br />

(samazinājums) 109 177 -309 129 103 370 -311 999<br />

Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā 399 876 709 005 409 950 721 949<br />

Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās 509 053 399 876 513 320 409 950<br />

Naudas līdzekļu un to ekvivalentu analīze<br />

Kase 77 769 87 359 77 769 87 359<br />

Prasības/ saistības pret Latvijas Banku, neto 298 775 132 710 298 775 132 710<br />

Prasības/ saistības pret kredītiestādēm, neto 132 509 179 807 136 776 189 881<br />

Kopā 509 053 399 876 513 320 409 950<br />

Pielikumi no 12. līdz 58. lapaspusei ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 12<br />

Pielikumi<br />

1 Vispārējā informācija<br />

“<strong>Swedbank</strong>” AS (turpmāk tekstā – Banka) ietilpst <strong>Swedbank</strong><br />

Grupā. Bankas galvenais birojs atrodas Balasta dambī 1a,<br />

Rīgā, LV-1048, Latvijā.<br />

Uz 2012. gada 31. decembri sekojošas sabiedrības veidoja<br />

Grupu:<br />

“<strong>Swedbank</strong>” AS<br />

“<strong>Swedbank</strong> Līzings” SIA<br />

“<strong>Swedbank</strong> Atklātais Pensiju Fonds” AS<br />

“<strong>Swedbank</strong> Īpašumi” SIA<br />

“<strong>Swedbank</strong> Autoparku Vadība” SIA<br />

“Hipolīzings” SIA (kopš 2012.gada 1.augusta)<br />

Konsolidētie finanšu pārskati un “<strong>Swedbank</strong>” AS finanšu<br />

pārskati par 2012. gadu tiek apstiprināti Valdē un Padomē<br />

un tiek nodoti galējai apstiprināšanai akcionāriem.<br />

2 Pielietotās grāmatvedības<br />

metodes<br />

FINANŠU PĀRSKATU SAGATAVOŠANAS<br />

PAMATNOSTĀDNES<br />

Konsolidētie finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar<br />

Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kas<br />

pieņemti Eiropas Savienībā (ES) un to interpretācijām.<br />

Standartus izdod Starptautisko grāmatvedības standartu<br />

valde (SGSV) un to interpretācijas izdod Starptautisko<br />

finanšu pārskatu interpretācijas komiteja (SFPIK). Standarti<br />

un to interpretācijas kļūst obligāti pielietojami banku<br />

konsolidētajiem finanšu pārskatiem Latvijā, līdzko tie tiek,<br />

pieņemti ES.<br />

Konsolidētie finanšu pārskati sagatavoti tūkstošos latu, ja<br />

vien nav norādīts savādāk. Grupas finanšu pārskatos par<br />

naudas vienību lietota Latvijas Republikas naudas vienība<br />

lats.<br />

Konsolidētie finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar<br />

sākotnējās vērtības uzskaites principu un modificēti atbilstoši<br />

pārdošanai pieejamo vērtspapīru, to finanšu aktīvu un<br />

finanšu saistību, kas tiek uzrādītas patiesajā vērtībā peļņas<br />

vai zaudējumu aprēķinā, kā arī visu atvasināto finanšu<br />

līgumu patiesajai vērtībai.<br />

IZMAIŅAS GRĀMATVEDĪBAS METODĒS<br />

Sekojoši grozījumi esošajiem standartiem ir spēkā sākot ar<br />

2012. gadu:<br />

• Grozījumi SGS Nr. 12 „Ienākuma nodokļi – Atliktais<br />

nodoklis: pamatā esošo aktīvu atgūšana“, kas nosaka atliktā<br />

nodokļa novērtēšanu, ja ieguldījuma īpašums tiek novērtēts<br />

patiesajā vērtībā.<br />

• Grozījumi SFPS Nr.7 „Finanšu instrumenti: informācijas<br />

atklāšana – Finanšu aktīvu pārvedumi“, kas paredz atklāt<br />

papildus kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par finanšu<br />

aktīva izslēgšanu no bilances, kad uzņēmums saglabā<br />

saistības uz izslēgto finanšu aktīvu. Jāatklāj arī informācija,<br />

ja finanšu aktīva pārvedums nenotiek pilnībā.<br />

Iepriekšminēto grozījumu ieviešana neveidoja būtisku<br />

ietekmi uz Grupas un Bankas grāmatvedības politiku.<br />

NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIGAM<br />

Notikumi pēc pārskata gada beigām, kam ir ietekme uz<br />

Grupas un Bankas finanšu stāvokli bilances dienā<br />

(koriģējošie notikumi), ir iekļauti finanšu pārskatos. Pārējie<br />

nekoriģējošie notikumi pēc pārskata gada beigām ir<br />

atspoguļoti pielikumos, ja tie ir būtiski.<br />

GALVENĀS GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES METODES<br />

Finanšu pārskatu sniegšana (SGS Nr. 1)<br />

Finanšu pārskati sniedz strukturētu ieskatu par sabiedrības<br />

finanšu stāvokli un finanšu rezultātiem. Mērķis ir sniegt<br />

informāciju par sabiedrības finanšu stāvokli, finanšu<br />

rezultātiem un naudas plūsmu, kas būtu noderīga saistībā ar<br />

finanšu lēmumu pieņemšanu. Finanšu pārskati arī norāda uz<br />

vadībai uzticēto resursu pārvaldības rezultātiem. Pilni<br />

finanšu pārskati sastāv no bilances, visaptverošo ienākumu<br />

pārskata, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata, naudas<br />

plūsmas pārskata un pielikumiem. <strong>Swedbank</strong> AS uzrāda<br />

visaptverošos ienākumus vienā pārskatā.<br />

Konsolidētie finanšu pārskati (SFPS Nr. 3, SGS Nr. 27)<br />

Konsolidētie finanšu pārskati ietver Banku un tās<br />

sabiedrības, kurās Bankai ir kontrole, t.i., spēja noteikt<br />

sabiedrības finanšu un saimnieciskās darbības stratēģijas,<br />

lai gūtu saimnieciskos labumus. Šīs meitas sabiedrības tiek<br />

iekļautas konsolidētajos pārskatos saskaņā ar iegādes<br />

metodi, tas nozīmē, ka iegādātās sabiedrības identificējamie<br />

aktīvi, saistības un iespējamās saistības, kas atbilst<br />

atzīšanas kritērijam, tiek atzītas un novērtētas patiesajā<br />

vērtībā pie iegādes. Pozitīvā starpība no iegādes vērtības un<br />

patiesās vērtības iegūtajai daļai no identificējamiem aktīviem,<br />

saistībām un iespējamām saistībām tiek atzīta kā<br />

nemateriālā vērtība. Pakāpeniskas kontroles iegūšanas<br />

gadījumā nemateriālo vērtību nosaka pie katras transakcijas.<br />

Meitas sabiedrības tiek iekļautas konsolidācijā no brīža, kad<br />

tiek iegūta kontrole līdz brīdim, kad tā tiek izbeigta, kas<br />

parasti sakrīt ar pārdošanas datumu. Ieguldījumus meitas<br />

sabiedrības pašu kapitālā iekļauj tikai to daļu, kas veikta<br />

starp iegādi un pārdošanu. Visi Grupas sabiedrību<br />

savstarpējie darījumi un ieņēmumi tiek izslēgti.<br />

Bankas finanšu pārskatos ieguldījumi meitas sabiedrībās tiek<br />

uzskaitīti atbilstoši to iegādes vērtībai un ne retāk kā reizi<br />

gadā tiem tiek veikta aktīvu vērtības samazināšanās<br />

pārbaude.<br />

Aktīvi un saistības ārvalstu valūtā (SGS Nr. 21)<br />

Konsolidētie finanšu pārskati tiek uzrādīti Latvijas latos, kas<br />

ir arī Bankas funkcionālā un pārskatu valūta. Funkcionālā<br />

valūta attiecas uz galveno valūtu, kas tiek izmantota<br />

sabiedrības naudas plūsmai. Darījumi valūtā, kas nav<br />

funkcionālā valūta (ārvalstu valūtā), sākotnēji tiek uzskaitīti<br />

pēc valūtas kursa darījuma dienā. Monetārie aktīvi un<br />

saistības ārvalstu valūtās un nemonetārie aktīvi ārvalstu<br />

valūtās, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, tiek pārvērtēti<br />

pēc valūtas kursa bilances datumā. Visa peļņa vai zaudējumi<br />

no valūtas kursu pārvērtēšanas monetāriem posteņiem un<br />

nemonetāriem posteņiem, kas tiek novērtēti patiesajā<br />

vērtībā, tiek atzīti kā valūtas kursu svārstības peļņas vai<br />

zaudējuma postenī „Neto peļņa un zaudējumi no patiesajā<br />

vērtībā novērtētiem finanšu posteņiem”<br />

Sekojoši oficiāli noteiktie valūtas kursi tika piemēroti uz<br />

bilances sastādīšanas datumiem galvenajām ārvalstu<br />

valūtām:<br />

EUR USD SEK<br />

31.12.2012 0.702804 0.531 0.0816<br />

31.12.2011 0.702804 0.544 0.0786<br />

Finanšu instrumenti (SGS Nr. 32, SGS Nr. 39)<br />

Liela daļa no Grupas bilances posteņiem attiecas uz finanšu<br />

instrumentiem. Finanšu instruments ir jebkāda veida līgums,<br />

kurš veido finanšu aktīvu vienā uzņēmumā un saistības vai<br />

kapitāla instrumentu citā uzņēmumā. Nauda ir piemērs<br />

finanšu aktīvam, kamēr finanšu saistības var ietvert līgumu<br />

maksāt vai saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu. Finanšu<br />

instrumenti ir klasificēti dažādās bilances pozīcijās atkarībā<br />

no darījuma partnera, kā, piemēram, kredīti vai prasības pret<br />

kredītiestādēm. Ja finanšu instrumentam nav noteikta<br />

darījuma partnera, kad tas tiek tirgots, tad tas tiek klasificēts<br />

bilancē starp dažāda veida vērtspapīriem. Finanšu saistības,<br />

kur kreditoram ir zemāka prioritāte kā citiem, tiek klasificētas<br />

kā Pakārtotās saistības. Atvasinātais finanšu instruments ir<br />

finanšu instruments, kas atšķiras ar to, ka tā vērtība mainās,

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 13<br />

piemēram, dēļ valūtas kursu likmēm, <strong>procentu</strong> likmēm vai<br />

akciju cenām, tajā pašā laikā tiek prasīts ļoti mazs vai<br />

nekāds neto ieguldījums. Līguma datums ir noteikts nākotnē.<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti bilancē tiek uzrādīti<br />

atsevišķās pozīcijās aktīvos un saistībās atkarībā no tā, vai<br />

līgums ir ar pozitīvu vai negatīvu patieso vērtību. Pēc līguma<br />

uzkrātie procenti tiek uzrādīti atsevišķā bilances pozīcijā.<br />

Finanšu aktīvi tiek atzīti bilancē darījuma dienā, kad ir<br />

noslēgts iegādes līgums, izņemot ir kredītus un debitoru<br />

parādus, kas tiek atzīti norēķinu dienā. Finanšu aktīvu<br />

atzīšana tiek pārtraukta, kad tiesības saņemt naudas plūsmu<br />

no finanšu instrumenta ir beigusies vai pēc būtības ir<br />

nodotas citai personai. Finanšu saistības tiek izņemtas no<br />

bilances, kad prasība pēc līguma tiek atmaksāta, atcelta vai<br />

tai beidzies termiņš.<br />

Repo<br />

Repo darījums ir definēts kā līgums, kur puses vienojas par<br />

vērtspapīru tirdzniecību un vēlāku attiecīgā aktīva<br />

atpakaļpirkšanu par noteiktu cenu. Repo darījumā pārdotais<br />

vērtspapīrs paliek bilancē un saņemtais maksājums tiek<br />

uzrādīts bilancē kā finanšu saistības pret attiecīgo darījuma<br />

partneri. Pārdotie vērtspapīri tiek atzīti kā ieķīlātie aktīvi.<br />

Ieņēmumi, kas saņemti no iegūtajiem vērstpapīriem, tā<br />

saucamie atgriezeniskie repo, tiek atzīti bilancē kā kredīti<br />

pret attiecīgo darījuma partneri, kas pārdevis vērstpapīrus.<br />

Finanšu instrumenti, atzīšana (SGS Nr. 39)<br />

Grupas finanšu instrumenti ir sadalīti novērtēšanas<br />

kategorijās kā finanšu instrumenti, kas tiek uzskaitīti<br />

patiesajā vērtībā peļņā un zaudējumos, kredīti un debitoru<br />

parādi un citas finanšu saistības. Visi finanšu instrumenti<br />

sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā, kas atbilst iegādes<br />

vērtībai. Pie finanšu instrumentu vērtības, kas netiek<br />

atspoguļoti peļņā vai zaudējumos to patiesajā vērtībā,<br />

papildus uzskaita tiešās darījuma izmaksas par finanšu<br />

instrumentu iegādi. Turpmākais novērtējums ir atkarīgs no<br />

finanšu instrumentu kategorijas. Pielikumos, kas atbilst<br />

katram bilances postenim, kurā ir uzrādīti finanšu<br />

instrumenti, ir norādīts kā uzskaites vērtība ir sadalīta starp<br />

novērtēšanas kategorijām.<br />

Instrumenti, kas uzskaitīti peļņas vai zaudējumu<br />

aprēķinā to patiesajā vērtībā<br />

Finanšu instrumenti, kas uzskaitīt peļņas vai zaudējumu<br />

aprēķinā patiesajā vērtībā ietver instrumentus turētus<br />

tirdzniecībai un visus atvasinātos instrumentus, ja vien tie<br />

netiek izmatoti kā risku ierobežošanas instrumenti. Finanšu<br />

instrumenti turēti pārdošanai ir iegādāti ar mērķi pārdot vai<br />

atkārtoti pirkt tos tuvākajā laikā vai arī ir daļa no portfeļa,<br />

kuram piemīt pazīme gūt peļņu īsā laika periodā. Bilances<br />

pielikumos šie finanšu instrumenti ir klasificēti kā patiesā<br />

vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu<br />

peļņas vai zaudējumu aprēķinā, Tirdzniecībai.<br />

Šī kategorija ietver arī finanšu instrumentus, kas pie<br />

sākotnējās atzīšanas ir noteikti kā patiesā vērtībā novērtētie<br />

finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu<br />

aprēķinā. Šādi patiesās vērtības aktīvi ietver instrumentus,<br />

kuri veido daļu no finanšu aktīviem vai finanšu saistībām, vai<br />

abus, kuru vērtība tiek noteikta un kuru atdeve tiek novērtēta,<br />

pamatojoties uz patieso vērtību, saskaņā ar Grupas noteikto<br />

riska pārvaldības politiku vai ieguldījumu stratēģiju.<br />

Grupa ir izvēlējusies klasificēt akcijas un citas līdzdalības,<br />

kas nav ieguldījums asociētajās sabiedrībās vai turēts<br />

tirdzniecībai, kā patiesās vērtības instrumentus caur peļņas<br />

vai zaudējumu aprēķinu, jo tie tiek pārvaldīti un to vērtība tiek<br />

noteikta, balstoties uz patieso vērtību. Bilances pielikumos<br />

šie finanšu instrumenti ir klasificēti kā patiesā vērtībā<br />

novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai<br />

zaudējumu aprēķinā, Citi.<br />

Finanšu instrumentu patiesā vērtība tiek noteikta, balstoties<br />

uz kotētām cenām aktīvos tirgos. Kad šādas tirgus cenas<br />

nav pieejamas, tiek izmantoti vispārpieņemti vērtēšanas<br />

modeļi kā diskontētās nākotnes naudas plūsmas.<br />

Vērtēšanas modeļi tiek balstīti uz pieejamiem tirgus datiem<br />

tādiem, kā līdzīgu instrumentu kotētās cenas aktīvos tirgos<br />

vai līdzīgu instrumentu kotētās cenas neaktīvos tirgos.<br />

Vērtības izmaiņas tiek atzītas peļņas vai zaudējuma postenī<br />

„Neto peļņa un zaudējumi no patiesajā vērtībā novērtētiem<br />

finanšu posteņiem”. Šajā pašā peļņas vai zaudējumu postenī<br />

Grupa iekļauj akciju dividendes no tirdzniecības finanšu<br />

instrumentiem. Šajā peļņas vai zaudējuma postenī atzīst arī<br />

vērtības izmaiņas, kas saistītas ar izmaiņām valūtas kursos.<br />

Izmaiņas finanšu saistību vērtībā sakarā ar izmaiņām<br />

Grupas maksātspējā arī tiktu atzītas atsevišķi, ja tādas<br />

rastos. Vērtības samazinājums, kas saistīts ar debitora<br />

maksātnespēju, attiecināms uz posteni ”Neto zaudējumi no<br />

kredītiem”.<br />

Kredīti un debitoru parādi<br />

Kredīti un prasības pret bankām, kas ir iekļauti kategorijā pie<br />

kredītiem un debitoru parādiem, tiek atzīti bilancē norēķinu<br />

dienā. Šīs prasības tiek uzskaitītas amortizētajā vērtībā, ja<br />

vien nav objektīvu pierādījumu, kas norāda, ka kredīta vai<br />

kredītu grupas vērtība ir samazinājusies.<br />

Kredīti sākotnēji tiek uzskaitīti iegādes vērtībā, kas sastāv no<br />

izmaksātās kredīta summas, atskaitot saņemtās komisijas un<br />

citas saistītās maksas. Procentu likme, kas tiek pielietota, lai<br />

noteiktu kredīta vērtību, rēķinot nākotnes maksājumu<br />

tagadnes vērtību, tiek uzskatīta par efektīvo <strong>procentu</strong> likmi.<br />

Kredītu amortizētā vērtība tiek aprēķināta diskontējot<br />

atlikušos nākotnes maksājumus pēc efektīvās <strong>procentu</strong><br />

likmes. Procentu ieņēmumos tiek iekļauti saņemtie <strong>procentu</strong><br />

maksājumi un izmaiņa par periodu kredītu amortizētajā<br />

vērtībā, kas veido noteiktu atdevi.<br />

Uz katru slēguma dienu tiek noteikts, vai pastāv objektīvas<br />

liecības par vērtības samazināšanos kredītam vai kredītu<br />

grupai. Ja pēc kredītu sākotnējās atzīšanas, viens vai vairāki<br />

notikumi liecina, ka tie var negatīvi ietekmēt noteiktās<br />

nākotnes naudas plūsmas, un šo ietekmi var ticami novērtēt,<br />

tiek atzīti vērtības samazināšanās zaudējumi. Vērtības<br />

samazināšanās zaudējumi tiek aprēķināti kā starpība starp<br />

kredīta uzskaites vērtību un paredzamās nākotnes naudas<br />

plūsmas tagadnes vērtību, kas diskontētas atbilstoši kredīta<br />

sākotnējai efektīvajai <strong>procentu</strong> likmei. Vispirms Grupa<br />

novērtē, vai pastāv objektīvas liecības par vērtības<br />

samazināšanos attiecībā uz katru kredītu individuāli. Ja tiek<br />

konstatēts, ka attiecībā uz kredītu individuāli šādas liecības<br />

nepastāv, tas tiek iekļauts kredītu grupā ar līdzīgām<br />

kredītriska pazīmēm. Vēlāk šī kredītu grupa tiek izvērtēta<br />

kolektīvi, nosakot, vai attiecībā uz to pastāv vērtības<br />

samazināšanās norādes. Jebkādi vērtības samazināšanās<br />

zaudējumi pēc tam tiek aprēķināti visai kredītu grupai<br />

kopumā. Viendabīgas kredītu grupas ar ierobežotu vērtību<br />

un līdzīgām kredītriska pazīmēm, kam individuāli tiek<br />

konstatētas objektīvas liecības par vērtības samazināšanos,<br />

tiek mērītas individuāli, balstoties uz zaudējumu risku grupai<br />

kopumā. Ja vērtības samazināšanās zaudējumi turpmākajos<br />

periodos samazinās, iepriekš atzītie vērtības samazināšanās<br />

zaudējumi tiek reversēti. Taču kredīti nekad netiek atzīti<br />

augstākā vērtībā par to amortizēto vērtību, ja tās<br />

norakstīšana nebūtu notikusi.<br />

Kredītu vērtības samazināšanās zaudējumi tiek atzīti peļņas<br />

vai zaudējuma aprēķinā kā “Uzkrājumi nedrošiem parādiem”,<br />

kas ietver gan individuāli novērtēto kredītu, gan kredītu grupu<br />

vērtības samazināšanās zaudējumus un norakstītos<br />

kredītus. Norakstīto kredītu atmaksas un iepriekš izveidoto<br />

uzkrājumu samazināšana tiek atzīta postenī “Uzkrājumi<br />

nedrošiem parādiem”. Kredītu uzskaites vērtība ir to<br />

amortizētā vērtība pēc kredītu vērtības norakstīšanas un<br />

uzkrājumiem. Uzkrājumi garantijām un citām ārpusbilances<br />

saistībām tiek atzīti kā saistības bilances postenī<br />

“Uzkrājumi”.

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 14<br />

Kredīti ar vērtības samazināšanās pazīmēm (impaired) ir<br />

kredīti, kuri visdrīzāk netiks atmaksāti saskaņā ar līguma<br />

noteikumiem. Kredīts netiek uzskatīts par kredītu ar vērtības<br />

samazināšanās pazīmēm, ja tam ir nodrošinājums, kas sedz<br />

pamatsummu, nesamaksātos <strong>procentu</strong>s un soda naudas līdz<br />

pietiekošam līmenim.<br />

Finanšu aktīvu pārklasifikācija<br />

Finanšu aktīvus, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus,<br />

kas vairs neatbilst kategorijas “Turēti tirdzniecībai” kritērijiem,<br />

2008. gada 1. jūlijā varēja pārklasificēt no kategorijas<br />

“Finanšu instrumenti, kas uzskatīti peļņas vai zaudējuma<br />

aprēķinā to patiesajā vērtībā” uz kategoriju “Līdz termiņa<br />

beigām turēti finanšu instrumenti”, ja eksistēja ārkārtas<br />

apstākļi. Grupa nav veikusi šādu finanšu aktīvu<br />

pārklasifikāciju.<br />

Pārējās finanšu saistības<br />

Finanšu saistības, kas nav atzītas, kā finanšu instrumenti,<br />

kas uzskaitīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā to patiesajā<br />

vērtībā, sākotnēji tiek uzskaitīti to iegādes vērtībā un turpmāk<br />

novērtēti amortizētajā vērtībā. Amortizētā vērtība tiek<br />

noteikta tāpat kā kredītiem un debitoru parādiem.<br />

Finanšu aktīvi<br />

Novērtēšanas kategorija, Grupa<br />

Patiesā vērtībā caur peļņas un<br />

zaudējumu aprēķinu<br />

(tūkst. LVL) Tirdzniecībai Citi<br />

Kredīti un debitoru<br />

parādi<br />

Kopā<br />

2012 2011 2012 2011 2012 2011 2012 2011<br />

Kase un prasības pret centrālo banku - - - - 376 544 220 069 376 544 220 069<br />

Valsts parāda vērtspapīri 7 946 12 923 2 480 56 023 - - 10 426 68 946<br />

Prasības pret kredītiestādēm - - - - 334 618 399 520 334 618 399 520<br />

Aizdevumi klientiem - - - - 2 499 194 2 535 377 2 499 194 2 535 377<br />

Parāda vērtspapīri un citi <strong>procentu</strong>s<br />

nesoši finanšu instrumenti 1 600 960 115 008 110 418 - - 116 608 111 378<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti 8 643 19 369 - - - - 8 643 19 369<br />

Pārējie finanšu aktīvi - - - - 24 811 22 678 24 811 22 678<br />

Kopā 18 189 33 252 117 488 166 441 3 235 167 3 177 644 3 370 844 3 377 337<br />

Finanšu saistības<br />

Novērtēšanas kategorija, Grupa<br />

Patiesā vērtībā caur peļņas un<br />

zaudējumu aprēķinu<br />

(tūkst. LVL) Tirdzniecības Citi<br />

Pārējās finanšu<br />

saistības<br />

Kopā<br />

2012 2011 2012 2011 2012 2011 2012 2011<br />

Saistības pret kredītiestādēm - - - - 502 948 1 139 750 502 948 1 139 750<br />

Saistības pret citām finanšu<br />

organizācijām - - - - 17 266 26 094 17 266 26 094<br />

Klientu noguldījumi - - - 2 183 463 1 552 232 2 183 463 1 552 232<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti 15 793 21 352 - - - - 15 793 21 352<br />

Pakārtotās saistības - - - - - 87 851 - 87 851<br />

Pārējās finanšu saistības - - - - 81 384 67 745 81 384 67 745<br />

Kopā 15 793 21 352 - - 2 785 061 2 873 672 2 800 854 2 895 024<br />

Finanšu aktīvi<br />

Novērtēšanas kategorija, Banka<br />

Patiesā vērtībā caur peļņas un<br />

zaudējumu aprēķinu<br />

(tūkst. LVL) Tirdzniecības Citi<br />

Kredīti un debitoru<br />

parādi<br />

Kopā<br />

2012 2011 2012 2011 2012 2011 2012 2011<br />

Kase un prasības pret centrālo banku - - - - 376 544 220 069 376 544 220 069<br />

Valsts parāda vērtspapīri 7 946 12 923 2 480 56 023 - - 10 426 68 946<br />

Prasības pret kredītiestādēm - - - - 334 610 399 518 334 610 399 518<br />

Aizdevumi klientiem - - - - 2 422 322 2 433 496 2 422 322 2 433 496<br />

Parāda vērtspapīri un citi <strong>procentu</strong>s<br />

nesoši finanšu instrumenti 1 600 960 115 008 110 418 - - 116 608 111 378<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti 8 643 19 369 - - - - 8 643 19 369<br />

Pārējie finanšu aktīvi - - - - 21 190 16 193 21 190 16 193<br />

Kopā 18 189 33 252 117 488 166 441 3 154 666 3 069 276 3 290 343 3 268 969

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 15<br />

Finanšu saistības<br />

Novērtēšanas kategorija, Banka<br />

Patiesā vērtībā caur peļņas un<br />

zaudējumu aprēķinu<br />

(tūkst. LVL) Tirdzniecības Citi<br />

Pārējās finanšu<br />

saistības<br />

Kopā<br />

2012 2011 2012 2011 2012 2011 2012 2011<br />

Saistības pret kredītiestādēm - - - - 450 711 1 050 810 450 711 1 050 810<br />

Saistības pret citām finanšu<br />

organizācijām - - - - 17 266 26 094 17 266 26 094<br />

Klientu noguldījumi - - - 2 188 533 1 556 649 2 188 533 1 556 649<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti 15 793 21 354 - - - - 15 793 21 354<br />

Pakārtotās saistības - - - - - 87 851 - 87 851<br />

Pārējās finanšu saistības - - - - 75 253 63 985 75 253 63 985<br />

Kopā 15 793 21 354 - - 2 731 763 2 785 389 2 747 556 2 806 743<br />

Līzings (SGS Nr. 17)<br />

Grupas līzinga darījumi ietver finanšu līzingu, un tas tiek<br />

klasificēts kā kredīti un debitoru parādi. Tas nozīmē, ka daļa<br />

no saņemtajiem līzinga maksājumiem tiek atzīti <strong>procentu</strong><br />

ieņēmumos un daļa kā pamatsummu atmaksa. Finanšu<br />

līzingā ekonomiskie riski un ieguvumi, kas saistīti ar aktīva<br />

īpašumtiesībām, būtībā ir pārcelti no iznomātāja uz<br />

nomnieku. Kad iznomātājs uzņemas ekonomiskos riskus un<br />

ieguvumus, līzinga darījums tiek klasificēts kā operatīvais<br />

līzings. Grupa ir nomnieks operatīvajā līzingā. Līzinga<br />

maksājumi šajos līgumos tiek iekļauti peļņas vai zaudējuma<br />

aprēķinā visā līzinga periodā, izmantojot lineāro metodi.<br />

Grupa ir arī kā iznomātājs dažos operatīvā līzinga darījumos<br />

par nebūtiskām summām.<br />

Nemateriālie aktīvi (SGS Nr. 38)<br />

Pārējie nemateriālie aktīvi<br />

Nemateriālie aktīvi sākotnēji tiek atzīti iegādes vērtībā.<br />

Turpmāk tie tiek uzskaitīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto<br />

amortizāciju un uzkrāto vērtības samazinājumu. Lietderīgais<br />

lietošanas laiks nemateriālajiem aktīviem var būt noteikts vai<br />

nenoteikts. Nemateriālie aktīvi ar noteiktu lietošanas laiku<br />

tiek amortizēti visā to lietderīgās lietošanas laikā, un tiem tiek<br />

veikta vērtības samazināšanās pārbaude, ja pastāv uz to<br />

norādošas pazīmes. Lietderīgās lietošanas laiks un<br />

amortizācijas metodes tiek pārskatītas un pielāgotas, ja<br />

nepieciešams, pie katras slēgšanas dienas. Nemateriālie<br />

aktīvi ar nenoteiktu lietošanas laiku drīzāk tiek pakļauti<br />

vērtības samazināšanās pārbaudei, tāpat kā nemateriālā<br />

vērtība, nekā sistemātiski amortizēti. Lēmums par nenoteiktu<br />

lietošanas laiku tiek pārskatīts ik gadu, lai noteiktu, vai<br />

lietošanas laiks vēl aizvien ir nenoteikts. Ja rezultātā<br />

lietošanas laiks ir noteikts, tiek uzsākta aktīva amortizācija.<br />

Attīstības izdevumus, kuru izmaksas var ticami noteikt un<br />

attiecībā uz kuriem ir iespējams, ka nākotnes saimnieciskie<br />

labumi plūdis uz Grupu, tiek atzīti bilancē. Pārējos gadījumos<br />

attīstības izmaksas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu<br />

aprēķinā tajā periodā, kad tās radušās.<br />

Pamatlīdzekļi (SGS Nr. 2, 16, 40)<br />

Grupas lietošanā<br />

Tādi pamatlīdzekļi kā iekārtas un saimnieciskās ēkas<br />

sākotnēji tiek atzīti iegādes vērtībā. Turpmāk tie tiek<br />

uzskaitīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un<br />

vērtības samazinājumu. Nolietojumu sāk atzīt brīdī, kad<br />

pamatlīdzeklis tiek nodots lietošanā, un tas tiek sistemātiski<br />

uzkrāts, ņemot vērā katras sastāvdaļas lietderīgās lietošanas<br />

laiku un noteikto atlikušo pamatlīdzekļa vērtību. Nolietojuma<br />

metode parāda, kā pamatlīdzekļa vērtība tiek pakāpeniski<br />

nolietota. Lietderīgās lietošanas laiks un nolietojuma<br />

metodes tiek periodiski pārskatītas un pielāgotas, ja<br />

nepieciešams, pie katras slēgšanas dienas. Uzskaites<br />

vērtībai tiek veikta vērtības samazināšanās pārbaude, ja<br />

notikumi vai apstākļi norāda uz zemāku tās atgūstamo<br />

vērtību. Zemei un mākslas darbiem nolietojums netiek<br />

aprēķināts. Citiem pamatlīdzekļiem nolietojumu aprēķina,<br />

izmantojot lineāro metodi un piemērojot 2%-8% likmi ēkām<br />

un 12.5% - 50% likmi – pārējiem pamatlīdzekļiem.<br />

Pārņemtie aktīvi<br />

Pamatlīdzekļi, kas iegūti vai atgūti, lai aizsargātu Grupas<br />

prasības, tiek uzskaitīti kā krājumi un klasificēti zem<br />

„Pārējiem aktīviem“. Krājumi tiek uzskaitīti zemākajā no<br />

iegādes vai neto pārdošanas vērtības. Iegādes vērtībā tiek<br />

iekļauti visi izdevumi, kas saistīti ar pirkšanu un/vai ražošanu<br />

un citi izdevumi, kas saistīti ar aktīva nogādi pašreizējā vietā<br />

un stāvoklī. Neto pārdošanas vērtība attiecas uz vērtību, par<br />

kādu tiek sagaidīts, ka varētu notikt aktīva pārdošana.<br />

Aizņēmuma izmaksas (SGS Nr. 23)<br />

Aizņēmuma izmaksas tiek kapitalizētas, ja tās ir tieši<br />

attiecināmas uz kvalificējama aktīva iegādi, celtniecību vai<br />

raž ošanu. Aizdevuma izmaksas attiecas uz <strong>procentu</strong><br />

izdevumiem un citām izmaksām, kas saistītas ar aizdevuma<br />

iegūšanu. Par kvalificējamu aktīvu tiek uzskatīts tāds aktīvs,<br />

kura pabeigšanai ir nepieciešams vērā ņemams laiks un kurš<br />

ir paredzēts lietošanai vai pārdošanai. Kvalificējams aktīvs<br />

var būt nemateriālais aktīvs vai ieguldījuma īpašums.<br />

Pārējās aizņēmuma izmaksas tiek iekļautas peļņas vai<br />

zaudējuma aprēķinā periodā, kad tās radušās.<br />

Uzkrājumi (SGS Nr. 37)<br />

Uzkrājumi tiek atzīti bilancē, kad Grupai ir pašreizējas<br />

juridiskas vai konstruktīvas saistības, kas radušās pagātnes<br />

notikumu dēļ, un ir paredzams, ka notiks ekonomisko<br />

resursu aizplūšana šo saistību izpildei, kā arī ir iespējams<br />

ticami novērtēt šo saistību apmēru. Paredzamo saistību<br />

apmērs tiek aprēķināts tagadnes vērtībā. Uzkrājumi tiek<br />

pārbaudīti uz katru slēguma dienu un pielāgoti, ja<br />

nepieciešams, lai tie atbilstu pašreizējām aplēsēm par<br />

saistību apmēru.<br />

Ieņēmumi (SGS Nr. 18)<br />

Ieņēmumu atzīšana attiecībā uz finanšu instrumentiem ir<br />

aprakstīta atsevišķā sadaļā “Finanšu instrumenti, atzīšana<br />

(SGS Nr. 39)”. Finanšu instrumentu <strong>procentu</strong> ieņēmumi un<br />

<strong>procentu</strong> izdevumi, kas aprēķināti pēc efektīvās <strong>procentu</strong><br />

likmes metodes, tiek atzīti kā „Neto <strong>procentu</strong> ieņēmumi”.<br />

Vērtības izmaiņas un saņemtās dividendes no akcijām, kas<br />

uzrādītas kategorijā „Finanšu instrumenti, kas uzskaitīti<br />

peļņas vai zaudējumu aprēķinā to patiesajā vērtībā”, kā arī<br />

visas izmaiņas valūtas kursos starp funkcionālo valūtu un<br />

citām valūtām tiek atzītas kā „Neto peļņa un zaudējumi no<br />

patiesajā vērtībā novērtētiem finanšu posteņiem”. Maksas<br />

par dažādiem pakalpojumiem, kas sniegti klientiem, tiek atzīti<br />

kā ieņēmumi pakalpojuma sniegšanas brīdī. Šādi ieņēmumi<br />

tiek atzīti gan kā „Komisiju ieņēmumi”, gan kā „Pārējie<br />

ieņēmumi”. Komisijas ieņēmumi ietver maksājumu<br />

apstrādes, aktīvu pārvaldīšanas un brokeru komisijas.<br />

Komisiju izdevumi ir atkarīgi no transakcijām un ir tieši saistīti<br />

ar ieņēmumiem Komisiju ieņēmumos. Pārējos ieņēmumos

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 16<br />

tiek uzskaitīta peļņa vai zaudējumi no līdzdalības daļu<br />

meitas, un asociētajās sabiedrībās pārdošanas ciktāl tās<br />

nepārstāv neatkarīgu pakalpojuma līniju vai nozīmīgu<br />

uzņēmējdarbības segmentu noteiktā ģeogrāfiskajā sektorā.<br />

Pārējie ieņēmumi ietver arī peļņu vai zaudējumus no<br />

pamatlīdzekļu pārdošanas.<br />

Maksājums ar akcijām (SFPS Nr. 2)<br />

Kopš Grupa saņem pakalpojumus no saviem darbiniekiem<br />

un apņemas segt šīs saistības ar paša kapitāla<br />

instrumentiem, tas tiek atzīts kā maksājums ar akcijām. Tas<br />

nozīmē, ka patiesā vērtība par saņemto pakalpojumu, par<br />

kuru darbiniekiem ir tiesības saņemt atlīdzībā paša kapitāla<br />

instrumentus, tiek attiecināta uz izdevumiem pakalpojuma<br />

sniegšanas periodā. Vienlaicīgi tiek atzītas attiecīgas<br />

saistības. Maksājumā ar akcijām darbiniekiem, par kuru<br />

norēķins notiek ar pašu kapitāla instrumentiem, saņemtie<br />

pakalpojumi tiek novērtēti, atsaucoties uz piešķirto pašu<br />

kapitāla instrumentu patieso vērtību. Grāmatvedības<br />

uzskaites mērķiem pašu kapitāla instrumentu patiesā vērtība<br />

tiek aprēķināta piešķiršanas dienā, t.i., novērtēšanas datums.<br />

Novērtēšanas datums attiecas uz dienu, kad starp pusēm<br />

tiek panākta vienošanās par nosacījumiem maksājumos ar<br />

akcijām. Piešķiršanas datumā darbiniekiem tiek piešķirtas<br />

tiesības saņemt maksājumu ar akcijām. Kopš piešķirtie pašu<br />

kapitāla instrumenti netiek garantēti, kamēr darbinieku<br />

pakalpojuma sniegšanas periods nav beidzies, tiek<br />

pieņemts, ka pakalpojums tiek sniegts visa garantēšanas<br />

perioda laikā. Tas nozīmē, ka izmaksas un attiecīgas<br />

saistības tiek atzītas visa garantēšanas perioda laikā. Lai<br />

prognozētu cik daudz pašu kapitāla instrumentu tiks piešķirti,<br />

tiek ņemts vērā tāds no tirgus neatkarīgs garantēšanas<br />

nosacījums, ka darbinieks paliek strādāt Grupā noteiktu laika<br />

periodu. Uz katra pārskata perioda beigām Grupa pārskata<br />

pieņēmumus, kas tika izmantoti, lai prognozētu, cik daudz<br />

akcijas tiks garantētas. Jebkura novirze no sākotnējā<br />

pieņēmuma tiek atzīta caur peļņas un zaudējuma aprēķinu<br />

un attiecīgo saistību korekciju. Saistītās sociālā nodokļa<br />

izmaksas tiek atzītas kā uz akcijām balstīts naudas darījums,<br />

t.i., kā izdevumus attiecīgā periodā, bet pamatojas uz patieso<br />

vērtību, kas jebkurā brīdī kalpo par pamatu sociālā nodokļa<br />

maksājumos.<br />

Vērtības samazināšanās (SGS Nr. 36)<br />

Aktīviem, kuri netiek pakļauti vērtības samazināšanās<br />

pārbaudei zem citiem standartiem, Grupa periodiski nosaka,<br />

vai pastāv vērtības samazināšanās pazīmes. Ja šādas<br />

pazīmes pastāv, aktīvam tiek veikta vērtības samazināšanās<br />

pārbaude, nosakot tā atgūstamo vērtību. Aktīvi ar nenoteiktu<br />

lietošanas laiku periodiski tiek pakļauti vērtības<br />

samazināšanās pārbaudei, neatkarīgi no tā vai pastāv vai<br />

nepastāv pazīmes par to vērtību samazināšanos. Aktīva<br />

atgūstamā vērtība ir augstākā no tās pārdošanas vērtības,<br />

atskaitot pārdošanas izdevumus, un tās lietošanas vērtības.<br />

Ja aktīva uzskaites vērtība pārsniedz atgūstamo vērtību,<br />

aktīvs tiek samazināts līdz tā atgūstamajai vērtībai. Nosakot<br />

atgūstamo vērtību, paredzamā nākotnes naudas plūsma tiek<br />

diskontēta, izmantojot diskonta likmi pirms nodokļiem, kas<br />

ietver tirgus novērtējumu par naudas laika vērtību un citus<br />

riskus, kas saistīti ar attiecīgo aktīvu. Novērtējums tiek veikts<br />

uz katru pārskata datumu, arī, ja pastāv pazīmes, ka<br />

vajadzība pēc iepriekš izveidotā vērtības samazinājuma ir<br />

samazinājusies vai vairs neeksistē. Ja šādas pazīmes<br />

eksistē, tiek noteikta atgūstamā vērtība. Iepriekš atzītie<br />

vērtības zaudējumi tiek reversēti tikai tad, ja ir izmaiņas<br />

aplēsēs, kas tika pielietotas, kad vērtības samazinājums tika<br />

atzīts. Vērtības samazinājums nemateriālajai vērtībai netiek<br />

reversēts. Vērtības samazināšanās zaudējumi tiek atzīti<br />

peļņas vai zaudējuma aprēķinā atsevišķi pamatlīdzekļiem vai<br />

nemateriālajiem aktīviem.<br />

Nodokļi (SGS Nr. 12)<br />

Tekošie nodokļu aktīvi un nodokļu saistības par tekošo un<br />

iepriekšējiem periodiem tiek uzskaitīti vērtībā, kādā tie tiek<br />

sagaidīti, kad tiks atgūti vai tiks maksāti nodokļu iestādei.<br />

Atliktais nodoklis attiecas uz atšķirībām starp uzskaites<br />

vērtību un vērtību nodokļu vajadzībām, kas nākotnē<br />

realizēsies tekošā nodoklī. Atliktā nodokļa saistības attiecas<br />

uz īslaicīgām nodokļu atšķirībām, un tās būs jāmaksā<br />

nākotnē. Atliktā nodokļa saistības tiek atzītas par visām<br />

īslaicīgām nodokļu atšķirībām, izņemot par to nodokļu<br />

saistību daļu, kas attiecināma uz sākotnēji atzīto nemateriālo<br />

vērtību vai uz noteiktām nodokļu atšķirībām attiecībā uz<br />

līdzdalību meitas sabiedrībās. Atliktā nodokļa aktīvs norāda<br />

uz samazinājumu nākotnē maksājamajā nodoklī, kas<br />

attiecas uz atskaitāmajām pagaidu atšķirībām, pārnestajiem<br />

nodokļu zaudējumiem vai citiem samazinājumiem nākotnē<br />

maksājamajā nodoklī. Atliktā nodokļa aktīvi tiek pārbaudīti<br />

katrā slēguma dienā un atzīti tādā apmērā, kādā uz slēguma<br />

dienu ir droši sagaidāma to atgūšana. Kā rezultātā iepriekš<br />

neatzītais atliktā nodokļa aktīvs tiek atzīts tad, kad tiek<br />

uzskatīts, ka pietiekams apliekamais ienākums būs pieejams<br />

nākotnē. Aprēķinos tiek izmantotas nodokļu likmes, kas ir<br />

apstiprinātas uz slēguma datumu. Grupas atliktā nodokļa<br />

aktīvi vai saistības tiek novērtētas nominālvērtībā,<br />

pamatojoties uz nodokļu likmēm, kuras paredzēts piemērot<br />

turpmākos gados. Atliktā nodokļa aktīvi un saistības tiek<br />

savstarpēji ieskaitītas starp sabiedrībām, kam juridiski ir<br />

tiesības savstarpēji izslēgt atzītās summas. Gan tekošais<br />

nodoklis, gan atliktais nodoklis tiek atzīts peļņas vai<br />

zaudējuma aprēķinā kā „Uzņēmuma ienākuma nodoklis”,<br />

izņemot nodokli, kas tieši attiecināms uz Citiem ienākumiem,<br />

kas netiek ietverti peļņā vai zaudējumos, vai uz Pašu<br />

kapitālu.<br />

Nauda un naudas ekvivalenti (SGS Nr. 7)<br />

Nauda un naudas ekvivalenti ietver naudu, noguldījumus<br />

centrālajā bankā, korespondentkontus, diennakts<br />

noguldījumus citās bankās. Naudas un naudas ekvivalentu<br />

kopējais apjoms tiek samazināts par saistībām pret Centrālo<br />

Banku un citām finanšu institūcijām ar atlikušo termiņu līdz 3<br />

mēnešiem.<br />

JAUNIE STANDARTI UN INTERPRETĀCIJAS<br />

Starptautiskā grāmatvedības standartu padome (IASB) un<br />

SFPS Interpretāciju komiteja (SFPIK) ir izdevusi šādus<br />

standartus, esošo standartu grozījumus un interpretācijas,<br />

kuras jāpiemēro 2012. gadā vai vēlāk. IASB atļauj ātrāku<br />

pielietošanu. Šiem standartiem, standartu grozījumiem un<br />

interpretācijām ir jābūt apstiprinātām ES pirms tās var<br />

piemērot <strong>Swedbank</strong>. Līdz ar to sekojošus grozījumus<br />

<strong>Swedbank</strong> nav piemērojusi 2012. gada pārskatā.<br />

Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana – Finanšu<br />

aktīvu un finanšu saistību ieskaitīšana (grozījumi SFPS<br />

Nr.7)<br />

Grozījumi attiecas uz pārskata periodiem, kas sākas 2013.<br />

gada 1. janvārī vai vēlāk. ES ir apstiprinājusi grozījumus.<br />

Apvienoto ienākumu pārskata pozīciju atspoguļošana<br />

finanšu pārskatos (grozījumi SGS Nr.1)<br />

Grozījumi attiecas uz pārskata periodiem, kas sākas 2012.<br />

gada 1. jūlijā vai vēlāk. ES ir apstiprinājusi grozījumus, kas<br />

nosaka, ka uzņēmumiem jāsadala komponentes daļa, kas<br />

saistīta ar citiem ienākumiem visaptverošo ienākumu<br />

pārskatā, divās grupās, atkarībā no tā, vai tiek paradzēts<br />

komponenti nākotnē pārklasificēt uz peļņas vai zaudējumu<br />

aprēķinu, vai nē.<br />

Komponentes, kas netiks pārklasificētas, ietver aktuāru<br />

ieņēmumus un zaudējumus, kas attiecināmi uz noteiktu<br />

pabalstu pensijām. Komponentes, kuras varētu pārklasificēt,<br />

ietver naudas plūsmas riska ierobežošanas atliktos<br />

ieņēmumus un zaudējumus un valūtas kursa starpības no<br />

meitas sabiedrību konsolidēšanas, kam funkcionālā valūta<br />

atšķiras no pārskata valūtas.<br />

Konsolidētie finanšu pārskati (SFPS Nr. 10)<br />

Jaunais standarts attiecas uz pārskata periodiem, kas sākas<br />

2013. gada 1. janvārī. ES ir apstiprinājusi standartu ar<br />

piemērošanas datumu ne vēlāk kā 2014. gada 1. janvāris.<br />

Jaunais standarts nosaka, kad uzņēmumam jākonsolidē<br />

kādu citu uzņēmumu. Ja uzņēmumam būs kontrole pār citu

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 17<br />

uzņēmumu, tad būs jāveic konsolidācija. Kontrole nozīmē, ka<br />

uzņēmums spēj pārvaldīt otru uzņēmumu, tam ir tiesības uz<br />

otra uzņēmuma mainīgu atdevi, un tas spēj izmantot savas<br />

pilnvaras pār uzņēmumu, lai ietekmētu tā darbības rezultātu.<br />

Pamatprincips, lai noteiktu, vai pastāv kontrole, paliek tas<br />

pats, bet jaunais standarts nodrošina papildu vadlīnijas<br />

gadījumos, kad to ir grūti novērtēt. Standarts aizstāj<br />

noteikumus par konsolidāciju SGS Nr. 27 Konsolidētie un<br />

atsevišķie finanšu pārskatos.<br />

Kopīgas vienošanās (SFPS Nr. 11)<br />

Jaunais standarts attiecas uz pārskata periodiem, kas sākas<br />

2013. gada 1. janvārī. ES ir apstiprinājusi standartu ar<br />

piemērošanas datumu ne vēlāk kā 2014. gada 1. janvāris.<br />

Jaunais standarts apraksta, kā jāuzskaita akcijas gadījumos,<br />

kad notiek „vienošanās par sadarbību”, t.i., kur divi vai vairāki<br />

partneri līgumiski vienojas dalīt kontroli. Standarts, kas<br />

aizstāj un groza SGS Nr. 31 Kopuzņēmumi, nosaka tikai divu<br />

veida vienošanās par sadarbību: kopējas darbības un<br />

kopuzņēmumi. Klasifikācija ir balstīta uz ekonomisko būtību,<br />

nevis juridisko formu. Līdzdalība kopuzņēmumos tiks<br />

konsolidēta atbilstoši pašu kapitāla metodei, jo proporcionālā<br />

konsolidācija metode, kas bija atļauta saskaņā ar SGS Nr.<br />

31, vairs nav atļauta saskaņā ar SFPS Nr.11.<br />

Līdzdalības atklāšana citos uzņēmumos (SFPS Nr.12)<br />

Jaunais standarts attiecas uz pārskata periodiem, kas sākas<br />

2013. gada 1. janvārī. ES ir apstiprinājusi standartu ar<br />

piemērošanas datumu ne vēlāk kā 2014. gada 1. janvāris.<br />

Jaunais standarts apkopo informācijas atklāšanas prasības<br />

meitas sabiedrībām, partnerībām, asociētiem uzņēmumiem<br />

un nekonsolidētām strukturētām sabiedrībām. Pēdējais pēc<br />

būtības atsaucas uz to, kas iepriekš tika definēts kā „īpašam<br />

nolūkam dibinātas sabiedrības” (SPE) saskaņā ar PIK Nr. 12<br />

Konsolidācijas – īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības.<br />

Jaunais standarts, piemēram, palielinās informācijas<br />

atklāšanas prasības par ieguldījuma raksturu un mērķi,<br />

pieņēmumiem un spriedumiem, kas izmantoti ieguldījuma<br />

klasifikācijas izvēlē, ar ieguldījumu saistītie riski, un<br />

ieguldījuma efektu uz finanšu pozīciju, rezultātiem un naudas<br />

plūsmu.<br />

Atsevišķie finanšu pārskati (grozījumi SGS Nr. 27)<br />

Grozījumi attiecas uz pārskata periodiem, kas sākas 2013.<br />

gada 1. janvārī. ES ir apstiprinājusi standartu ar<br />

piemērošanas datumu ne vēlāk kā 2014. gada 1. janvāris.<br />

Noteikumi par konsolidāciju ir izslēgti un pārcelti uz SFPS Nr.<br />

10 Konsolidācija. Grozītais standarts attiecas uz līdzdalību<br />

meitas uzņēmumos, kopējās vienošanās un asociētās<br />

sabiedrībās uzrādīšanu finanšu pārskatos, kad uzņēmums<br />

izvēlas vai arī vietējā likumdošana pieprasa tam sagatavot<br />

atsevišķus finanšu pārskatus.<br />

Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un līdzdalība<br />

kopuzņēmumos (grozījumi SGS Nr. 28)<br />

Grozījumi attiecas uz pārskata periodiem, kas sākas 2013.<br />

gada 1. janvārī. ES ir apstiprinājusi standartu ar<br />

piemērošanas datumu ne vēlāk kā 2014. gada 1. janvāris.<br />

Noteikumi par asociēto uzņēmumu uzrādīšanu atsevišķajos<br />

finanšu pārskatos ir izslēgti un pārcelti uz SGS Nr. 27<br />

Atsevišķie finanšu pārskati. Grozītais standarts apraksta arī<br />

kā jākonsolidē akcijas kopuzņēmumos.<br />

Patiesās vērtības noteikšanu (SFPS Nr. 13)<br />

Jaunais standarts attiecas uz pārskata periodiem, kas sākas<br />

2013. gada 1. janvārī. ES ir apstiprinājusi standartu, kas<br />

aizstāj vadlīnijas patiesās vērtības noteikšanā, kas bija<br />

iekļauta vairākos SFPS standartos. Jaunais standarts definē<br />

patieso vērtību un informācijas atklāšanas prasības, nosakot<br />

patieso vērtību. Tas nenosaka, kad ir jāveic patiesās vērtības<br />

novērtējums, bet gan kā tas ir jāveic. Patiesā vērtība ir cena,<br />

kuru novērtēšanas datumā saņemtu, pārdodot aktīvu, vai<br />

samaksātu, nododot saistības, darījumā starp tirgus<br />

dalībniekiem normālos apstākļos; tā saucamā izejas cena.<br />

Darbinieku pabalsti (Grozījumi SGS Nr. 19)<br />

Grozījumi attiecas uz pārskata periodiem, kas sākas 2013.<br />

gada 1. janvārī. ES ir apstiprinājusi grozījumus. Grozītais<br />

standarts ietver būtiskas izmaiņas attiecībā uz noteiktu<br />

pabalstu pensiju plāniem ziņošanu, kā arī palielinātas<br />

informācijas atklāšanas prasības visu veidu darbinieka<br />

pabalstiem. Tā saucamā koridoru pieeja, kas tika izmantota,<br />

lai uzskaitītu noteiktas pabalstu pensijas, ir izslēgta. Tā vietā,<br />

aktuārie ieņēmumi un zaudējumi nekavējoties tiek atzīti citos<br />

ienākumos, kas netiek ietverti peļņas vai zaudējumu<br />

aprēķinā, un tos nevar pārklasificēt uz peļņas vai zaudējumu<br />

aprēķinu arī nākamajos periodos. Sniegtie pakalpojumi, kas<br />

rodas saistībā ar izmaiņām plānā, tiek atzīti izdevumos<br />

Peļņas vai zaudējumu aprēķinā gan par tekošo, gan<br />

iepriekšējiem periodiem. Procentu izdevumi vai <strong>procentu</strong><br />

ienākumi tiek aprēķināti, izmantojot pieņemtu diskonta likmi<br />

par starpību starp pensiju parādu un aktīviem pārvaldīšanā.<br />

Procenti tiek uzrādīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Visa<br />

pārējā pensijas parāda vai aktīvu pārvaldīšanā pārvērtēšana<br />

tiek atzīta citos ienākumos, kas netiek ietverti peļņas vai<br />

zaudējumu aprēķinā. Grozījumos ietverti arī norādījumi<br />

attiecībā uz nodokļiem par pensiju pabalstiem.<br />

SFPS uzlabojumi par 2009.-2011. gadiem<br />

Uzlabojumi SFPS standartos (ikgadējie uzlabojumi) ir esošo<br />

standartu papildinājumu un grozījumu apkopojums, lai<br />

novērstu neatbilstības starp dažādiem standartiem, precizētu<br />

formulējumus un kaut kādā mērā padarītu tos vieglākus<br />

finanšu pārskatu lietotājiem. Uzlabojumi attiecas uz pārskata<br />

periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī. ES ir<br />

apstiprinājusi uzlabojumus.<br />

Finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējais ieskaits<br />

(grozījumi SGS Nr. 32)<br />

Grozījumi attiecas uz pārskata periodiem, kas sākas 2014.<br />

gada 1. janvārī. ES vēl nav apstiprinājusi grozījumus, kas<br />

noteiks kad un kā finanšu aktīvi un finanšu saistības ir<br />

savstarpēji jāieskaita.<br />

Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana<br />

(SFPS Nr. 9)<br />

Jaunais standarts par finanšu instrumentu atzīšanu un<br />

novērtēšanu kopā ar sekojošiem grozījumiem SFPS Nr. 7<br />

Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana attieksies uz<br />

pārskata periodiem, kas sāksies 2015. gada 1. janvārī.<br />

Jauno standartu nav pieņēmusi ES, kā arī nav pieejams laika<br />

periods, kad tas varētu tikt apstiprināts. Standarts ir pilnīgi<br />

pārskatīts un aizstās pašreizējo standartu SGS Nr. 39<br />

Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana. Standarts<br />

paredz samazināt finanšu aktīvu novērtēšanas kategoriju<br />

skaitu un nozīmē, ka tie tiks atzīti amortizētajā iegādes<br />

vērtībā vai patiesajā vērtībā, caur peļņas vai zaudējuma<br />

aprēķinu. Noteikumi par finanšu saistībām atbilst spēkā<br />

esošajiem noteikumiem SGS Nr. 39, plus papildinājums par<br />

to, kā tiek uzrādīts kredītrisks finanšu saistībām, kuras tiek<br />

novērtētas patiesajā vērtībā. Iespējams SFPS Nr. 9 tiks<br />

pielietos pārskata gadiem, kas sāksies 2015. gada 1. janvārī<br />

vai vēlāk.<br />

Segkārtas noņemšanas izmaksas virszemes raktuvju<br />

izstrādes posmā (SFPIK Nr. 20)<br />

Interpretācija attiecas uz pārskata periodiem, kas sākas<br />

2013. gada 1. janvārī. ES vēl nav apstiprinājusi<br />

interpretāciju, kas skaidro grāmatvedības uzskaiti tā<br />

saucamajām noņemšanas izmaksām, t.i., izmaksām, kas<br />

rodas, kad no virszemes raktuves ir jānoņem ražošanai<br />

nevajadzīgais, lai iegūtu piekļuvi derīgiem izrakteņiem.<br />

Ietekme uz <strong>Swedbank</strong> finanšu pārskatiem<br />

Izmaiņas, kas pašlaik ir izdotas, tiek izvērtētas, lai noteiktu,<br />

kā tās ietekmēs konsolidēto finanšu pārskatu.<br />

SFPS Nr. 13 Patiesās vērtības noteikšana apraksta, kā ir<br />

jānosaka patiesā vērtība. Kopš Grupa novērtē finanšu<br />

instrumentus patiesajā vērtība, tad šis standarts ir būtisks<br />

Grupai. Taču šobrīd tiek novērtēts, ka jaunajā standartā ir<br />

tikai nelielas izmaiņas salīdzinot ar to, kā finanšu instrumentu

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 18<br />

patiesā vērtība tiek aprēķināta saskaņā ar pašreizējiem<br />

standartiem.<br />

Jaunais standarts SFPS Nr. 9 Finanšu instrumenti ietekmēs<br />

<strong>Swedbank</strong> finanšu pārskatus. Pašlaik nevar noteikt šī<br />

standarta ietekmes apmēru, jo <strong>Swedbank</strong> finanšu aktīvu<br />

novērtēšana ir lielā mērā atkarīga no tā, kā beigās tiks<br />

noteikta amortizētā iegādes vērtībā turēto finanšu aktīvu<br />

vērtības samazināšanās. Novērtējumu nevar veikt, kamēr<br />

netiks izsniegti atlikušās standarta sadaļas.<br />

Netiek sagadaidīts, ka pārējās izmainās standartos, kuras<br />

atteicas uz pārskata periodu no 2012. gada 1.jūlija, veidos<br />

būtisku ietekmi uz <strong>Swedbank</strong> finanšu pārskatiem.<br />

NOZĪMĪGI GRĀMATVEDĪBAS PIEŅĒMUMI UN APLĒSES<br />

Konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošana atbilstoši SFPS<br />

paredz, ka vadībai jāveic aplēses un pieņēmumi, kuri<br />

ietekmē aktīvu un saistību summas un iespējamo aktīvu un<br />

saistību atspoguļojumu finanšu pārskatu datumā, kā arī<br />

pārskata perioda ieņēmumus un izdevumus. Vadība<br />

pastāvīgi izvērtē šīs aplēses un pieņēmumus, ieskaitot tos,<br />

kas ietekmē finanšu instrumentu patieso vērtību, uzkrājumus<br />

kredītiem, kuru vērtība ir samazinājusies, vērtības<br />

samazināšanos nemateriālajiem aktīviem un<br />

pamatlīdzekļiem un atliktos nodokļus. Vadība pamato savus<br />

spriedumus un pieņēmumus, balstoties uz iepriekšējo<br />

pieredzi un citiem faktoriem, kas tiek uzskatīti par<br />

pamatotiem pie šiem apstākļiem. Faktiskie rezultāti pēc<br />

būtības var atšķirties no šīm aplēsēm un pieņēmumiem.<br />

PIEŅĒMUMI<br />

IEGULDĪJUMU FONDI<br />

<strong>Swedbank</strong> Grupas sabiedrības izveidojušas ieguldījumu<br />

fondus klientu naudas līdzekļu uzkrājumu veidošanai.<br />

<strong>Swedbank</strong> Grupa pārvalda šo fondu aktīvus klientu<br />

uzdevumā saskaņā ar iepriekš noteiktiem nosacījumiem, ko<br />

apstiprinājusi Latvijas finanšu uzraudzības iestāde. Šo aktīvu<br />

ienesīguma rezultātā gūtā peļņa tiek uzkrāta klientu kontos.<br />

Saskaņā ar apstiprinātajiem fondu noteikumiem, <strong>Swedbank</strong><br />

Grupa saņem fondu pārvaldīšanas komisijas maksu, kā arī<br />

fondu ieguldījumu apliecību pirkšanas un pārdošanas<br />

komisijas maksu par tās veiktajiem fondu pārvaldīšanas<br />

pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka lēmumus par ieguldījumu<br />

fonda pārvaldīšanu nosaka attiecīgā fonda noteikumi, tiek<br />

uzskatīts, ka <strong>Swedbank</strong> Grupai nav iespējams kontrolēt vai<br />

ietekmēt investīciju fondu pieņemtos lēmumus, lai gūtu<br />

ekonomisko labumu. <strong>Swedbank</strong> Grupas saņemtā atlīdzība<br />

un risks aprobež ojas ar maksu par sniegtajiem<br />

pakalpojumiem. Atsevišķos gadījumos Grupas sabiedrības<br />

arī veic ieguldījumus ieguldījumu fondos, lai pildītu savas<br />

saistības pret klientiem. Ieguldījumu fondu daļas<br />

nenodrošina nekādu ietekmi neatkarīgi no tā, vai kādai<br />

personai pieder 50% daļu vai ne. Kopumā iepriekš minētos<br />

nosacījumus var uzskatīt par pietiekamu pamatu, lai neveiktu<br />

ieguldījumu fondu konsolidāciju.<br />

FINANŠU INSTRUMENTI<br />

Novērtējot finanšu instrumentus patiesajā vērtībā, primāri<br />

tiek izmantotas kotētās cenas aktīvajā tirgū. Ja kotētās<br />

cenas aktīvajā tirgū nav pieejamas, tā vietā tiek pielietoti<br />

dažādi vērtēšanas modeļi. Grupa nosaka, kad tirgus vairs<br />

nav uzskatāms par aktīvu un kad kotētās cenas vairs<br />

neatbilst patiesajai vērtībai un ir jāizmanto vērtēšanas<br />

modeļi. Grupa nosaka, kurš vērtēšanas modelis un kuri<br />

cenas parametri ir visvairāk piemēroti individuāli katram<br />

instrumentam. Visi vērtēšanas modeļi, kurus izmanto<br />

<strong>Swedbank</strong> Grupa, ir vispārpieņemti un ir pakļauti neatkarīgai<br />

riska kontrolei.<br />

APLĒSES<br />

Grupa veic dažādas aplēses un pieņēmumus par nākotni, lai<br />

noteiktu aktīvu un saistību vērtību.<br />

KREDĪTU VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANĀS ZAUDĒJUMI<br />

Kredītiem un debitoru parādiem, kas tiek uzskaitīti<br />

amortizētajā vērtībā, veic pārbaudi, lai noteiktu, vai nav<br />

iestājies kāds no kredītu zaudējumu notikumiem. Vispirms<br />

pārbauda individuāli vērtētos kredītus, pēc tam kredītu<br />

grupas ar līdzīgām kredītriska pazīmēm, kas netiek<br />

identificētas individuāli. Kredītu zaudējumu notikums attiecas<br />

uz notikumu, kas ir iestājies pēc kredīta izsniegšanas un<br />

kuram ir negatīva ietekme uz plānotajām nākotnes naudas<br />

plūsmām. Nosakot kredītu zaudējuma notikumus kredītu<br />

grupām, pastāv lielāka nenoteiktība, jo ietekme var būt no<br />

dažādiem notikumiem vienlaicīgi, piemēram, no<br />

makroekonomiskiem faktoriem. Kredītu zaudējumu notikumi<br />

ietver kavētos vai nesamaksātos maksājumus, aizņēmējam<br />

piešķirtie atvieglojumi dēļ finanšu grūtībām, bankroti vai citas<br />

finanšu rekonstrukcijas, un vietējā ekonomiskā attīstība<br />

saistībā ar nemaksātājiem, piemēram, bezdarba pieaugums<br />

vai nekustamā īpašuma vai preču cenu samazinājums.<br />

Ja ir iestājies kredītu zaudējuma notikums, individuāli vērtētie<br />

kredīti tiek klasificēti kā kredīti ar vērtību samazinošām<br />

pazīmēm (impaired). Grupa uzskata, ka kredīti, kuru<br />

noteikumi ir būtiski mainīti dēļ aizņēmēja finanšu grūtībām un<br />

kredīti, kuru kavējums pārsniedz 60 dienas, automātiski tiktu<br />

uzskatīti kā kredīti ar vērtību samazinošām pazīmēm. Šāds<br />

kredīts netiek uzskatīts par kredītu ar vērtības<br />

samazināšanās pazīmēm, ja tam ir nodrošinājums, kas sedz<br />

pamatsummu, nesamaksātos <strong>procentu</strong>s un soda naudas līdz<br />

pietiekošam līmenim. Kad ir iestājies kredītu zaudējuma<br />

notikums, tiek noteikts, kad nākotnē varētu tikt saņemta<br />

kredīta naudas plūsma un tās iespējamais apmērs. Tiek<br />

uzskatīts, ka <strong>procentu</strong> ieņēmumi vairs netiks saņemti no<br />

kredītiem ar vērtību samazinošām pazīmēm (impaired),<br />

saņemt varētu tikai pamatsummu vai tās daļu. Kredītu<br />

grupām aplēses ir balstītas uz vēsturiskajām vērtībām un<br />

pieredzi, kas pielāgota pašreizējai ekonomiskajai situācijai.<br />

Vērtības samazināšanās zaudējumi tiek aprēķināti kā<br />

starpība starp kredīta uzskaites vērtību un paredzamās<br />

nākotnes naudas plūsmas tagadnes vērtību, kas diskontētas<br />

atbilstoši kredīta sākotnējai efektīvajai <strong>procentu</strong> likmei.<br />

Pieņēmumi par to, kad varētu tikt saņemta naudas plūsma,<br />

kā arī par tās iespējamo apmēru, nosaka kredītu vērtības<br />

samazināšanās zaudējumu apmēru. Līdz ar to lēmumi par<br />

kredītu vērtības samazināšanās zaudējumiem tiek balstīti uz<br />

dažādiem aprēķiniem un vadības pieņēmumiem par<br />

pašreizējiem tirgus apstākļiem. Vadība uzskata, ka kredītu<br />

vērtības samazināšanās zaudējumu aplēses ir svarīgas dēļ<br />

to būtiskā apjoma, kā arī dēļ šo aplēšu aprēķināšanas<br />

sarežģītības.<br />

SAIMNIECISKO ĪPAŠUMU VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANĀS<br />

PĀRBAUDE<br />

Saimnieciskie īpašumi tiek uzskatīti iegādes vērtībā, atskaitot<br />

uzkrāto nolietojumu. Ja pastāv norādes uz zemāku to<br />

atgūstamo vērtību, tiek veikta vērtības samazināšanās<br />

pārbaude. Pārbaude tiek veikta aprēķinot atgūstamo vērtību,<br />

t.i., augstāko no lietošanas vērtības vai pārdošanas vērtības.<br />

Saimniecisko īpašumu atgūstamo vērtību ir noteikuši iekšējie<br />

vērtētāji.<br />

NETO PĀRDOŠANAS VĒRTĪBA ĪPAŠUMIEM, KAS<br />

UZSKAITĪTI KĀ KRĀJUMI<br />

Īpašumi, kas uzskaitīt kā krājumi tiek uzrādīti zemākajā no<br />

iegādes vai neto pārdošanas vērtības. Neto pārdošanas<br />

vērtības ir noteikuši iekšējie vērtētāji.<br />

ATLIKTĀ NODOKĻA AKTĪVA NOVĒRTĒJUMS<br />

Atliktā nodokļa aktīvs norāda uz samazinājumu nākotnē<br />

maksājamajā nodoklī, kas attiecas uz atskaitāmajām<br />

pagaidu atšķirībām, pārnestajiem nodokļu zaudējumiem vai<br />

citiem samazinājumiem nākotnē maksājamajā nodoklī.<br />

Atliktā nodokļa aktīvi var tik atzīti tikai tādā apmērā, kādā tos<br />

varēs izmantot attiecībā pret nākotnē apliekamo ienākumu.<br />

Līdz ar to vadība veic pieņēmumus par nākotnē apliekamā<br />

ienākuma apmēru. Šie pieņēmumi ietekmē Grupas<br />

rezultātus un finanšu pozīciju.

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 19<br />

3 Risks un risku kontroles process<br />

Risks tiek definēts kā iespējamā negatīvā ietekme uz<br />

uzņēmuma vērtību, kas varētu izrietēt no esošajiem<br />

iekšējiem procesiem un iekšējiem vai ārējiem nākotnes<br />

notikumiem. Risks kā jēdziens iever sevī notikuma<br />

iespējamību un tā potenciālo ietekmi uz Grupas<br />

ieņēmumiem, pašu kapitālu un vērtību.<br />

<strong>Swedbank</strong> Direktoru padome ir ieviesusi Risku Pārvaldības<br />

politiku, kas nosaka risku pārvaldības pamatprincipus un<br />

procesus, lomas un atbildības. <strong>Swedbank</strong> pastāvīgi identificē<br />

tās darbības radītos riskus un ir noteikusi procesus šos risku<br />

pārvaldībai.<br />

Riska kontroles process ietver 8 soļus: novērst riskus, noteikt<br />

riskus, aprēķināt riskus, analizēt riskus, ierosināt pasākumus,<br />

kontrolēt un uzraudzīt, ziņot un pēdējais pārbaudīt ierosināto<br />

pasākumu izpildi. Šis process iever visas riska kategorijas,<br />

un tā rezultātā tiek iegūts <strong>Swedbank</strong> riska profils, kas<br />

savukārt kalpo par pamatu iekšējā kapitāla pietiekamības<br />

novērtēšanas procesam.<br />

Lai nodrošinātu, ka <strong>Swedbank</strong> uztur zemu ilgtermiņa riska<br />

profilu, Direktoru padome ir noteikusi vispārēji pieņemamo<br />

riska līmeni. Ir noteikti arī individuāli pieļaujamie<br />

operacionālie limiti katrai riska kategorijai, kam Grupa ir<br />

pakļauta. Operacionālie limiti ierobežo portfeļu ekspozīciju<br />

un to darbības rezultātus. Papildus Direktoru padome ir<br />

nolēmusi par signālu sistēmu, kas sniegtu agrīnu<br />

brīdinājumu pie stāvokļu maiņas.<br />

Kapitāla pietiekamības novērtēšanas process izvērtē kapitāla<br />

nepieciešamību, balstoties uz <strong>Swedbank</strong> vispārējā riska<br />

līmeņa un biznesa stratēģijas. Mērķis ir nodrošināt efektīvu<br />

kapitāla izmantošanu un ka <strong>Swedbank</strong> vienlaicīgi ievēro<br />

minimālās kapitāla prasības un saglabā piekļuvi iekšzemes<br />

un starptautiskajiem kapitāla tirgiem pat nelabvēlīgos tirgus<br />

apstākļos.<br />

Risks<br />

Kredītrisks<br />

Likviditātes<br />

risks<br />

Tirgus risks<br />

Operacionālais<br />

risks<br />

Citi riski<br />

Definīcija<br />

Risks, ka darījuma partneris varētu nepildīt<br />

savas saistības pret <strong>Swedbank</strong>, kā arī<br />

risks, ka ieķīlātie aktīvi varētu nesegt<br />

<strong>Swedbank</strong> prasības.<br />

Risks, ka maksājumi nevar tikt veikti<br />

noteiktajā termiņā, ievērojami<br />

nepaaugstinot maksāšanas līdzekļu<br />

iegūšanas izmaksas.<br />

Risks, ka izmaiņas <strong>procentu</strong> likmēs, valūtas<br />

kursos un akciju cenās izraisīs <strong>Swedbank</strong><br />

neto aktīvu un saistību, ieskaitot<br />

atvasinātos finanšu instrumentu, vērtības<br />

samazināšanos.<br />

Risks ciest zaudējumus prasībām<br />

neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu<br />

norises, cilvēku un sistēmu darbības vai arī<br />

ārējo apstākļu ietekmes dēļ.<br />

Ietver ieņēmumu svārstību risku,<br />

apdrošināšanas risku, pensijas risku,<br />

stratēģisko risku, reputācijas risku un<br />

drošības risku.<br />

Organizācija un pārvaldība<br />

Veiksmīgai riska pārvaldībai ir nepieciešama spēcīga riska<br />

kultūra un vienota pieeja visā <strong>Swedbank</strong> Grupā. Risku<br />

vadība balstās uz trim aizsardzības līnijām un piesardzīgu<br />

riska procesu. Direktoru padomes Uzņēmējdarbības riska<br />

pārvaldīšanas politika (ERM) detalizēti apraksta riska<br />

sistēmu, kā arī riska pārvaldības lomas un atbildības.<br />

Turklāt, aizsardzībai pret neparedzētiem zaudējumiem,<br />

banka uztur kapitāla rezervi. ERM politika ietver arī<br />

pamatnostādnes attiecībā uz šīs rezerves apmēru,<br />

pamatojoties uz bankas pašreizējo riska līmeni.<br />

Trīs līmeņu risku pārvaldība<br />

Biznesa jomu<br />

vadība<br />

Pirmā aizsardzības<br />

līnija:<br />

Biznesu jomu risku<br />

pārvaldība<br />

Riska un kontroles<br />

struktūrvienības<br />

Otrā aizsardzības<br />

līnija:<br />

neatkarīga risku<br />

kontrole un<br />

atbilstība<br />

Risks<br />

Iekšējais audits<br />

Trešā aizsardzības<br />

līnija:<br />

Iekšējais audits<br />

Pirmā aizsardzības līnija- Biznesu jomu risku pārvaldība<br />

<strong>Swedbank</strong> biznesa vienības un meitas sabiedrības uzņemas<br />

pilnu atbildību par savas darbības radītiem riskiem. Vietējās<br />

filiāles ir vistuvāk klientiem un tādējādi vislabāk zina klientu<br />

un konkrēto tirgu. <strong>Swedbank</strong>, kā atbildīga finanšu partnera<br />

interesēs ir, lai tās klienti neuzņemas pārmērīgu risku.<br />

Personīgā mijiedarbība rada iespēju sniegt konsultācijas par<br />

klienta kopējo finansiālo situāciju. Klientu naudas plūsma,<br />

uzticamība un nodrošinājums vienmēr ir noteicošie faktori<br />

aizdevuma apstiprināšanas procesā. Nododot atbildību,<br />

organizācija var ātrāk reaģēt, ja rodas problēmas. Ir ieviestas<br />

skaidras procedūras un procesi, lai apstiprinātu, pārskatītu<br />

un pārvaldītu kredītus, ja aizņēmējam rodas maksājumu<br />

problēmas. Grupas problemātisko kredītu struktūrvienības<br />

strādā ar individuāliem uzņēmumiem, kam jau ir radušās, vai<br />

potenciāli varētu rasties finanšu problēmas, lai rastu<br />

risinājumu, kas palīdzētu klientam, un lai pēc iespējas ātrāk<br />

samazinātu <strong>Swedbank</strong> risku. Riska vadība ir balstīta uz<br />

skaidriem mērķiem, stratēģiju, politiku un pamatnostādnēm,<br />

kas izskaidro, kā banka darbojas dažādos aspektos,<br />

efektīvas darbības struktūru un vienkāršu, skaidru pārskatu<br />

struktūru. Ir ieviesti standartizēti riska klasifikācijas<br />

instrumenti, lai atbalstītu kreditēšanas procesu.<br />

Otrā aizsardzības līnija: neatkarīga risku kontrole un<br />

atbilstība<br />

Risku vadītāja (CRO) organizētā Grupas risku kontrole<br />

sastāv no vairākām specializētām struktūrvienībām. Risku<br />

organizācija ir atbildīga par visu risku identifikāciju,<br />

kvantificēšanu, analīzi un ziņošanu. Katra riska funkcija<br />

regulāri analizē, kā ārējie un sociālekonomiskie notikumi<br />

varētu ietekmēt Grupu. Šīs funkcijas ir neatkarīgas no<br />

biznesa darbībām un tās apstiprina riska pārvaldības<br />

principus un struktūru, lai atvieglotu riska novērtējumu.<br />

Kredītriska funkcija arī izstrādā iekšējos noteikumus,<br />

piemēram, nosakot naudas plūsmas un nodrošinājuma<br />

prasības klientiem, kā arī organizācijas lēmumu<br />

pieņemšanas struktūru. Par aizdevumiem, kas pārsniedz<br />

noteiktu līmeni, lēmumi tiek pieņemti kredītkomitejās<br />

papildus biznesa jomām. Šīs komitejas vada kredītriska<br />

funkciju pārstāvis. Viņi arī veicina pārdomātu riska kultūru,<br />

atbalstot un apmācot darbiniekus <strong>Swedbank</strong> biznesa jomās.<br />

Katrai lielai biznesa vienībai ir atbilstības un operacionālā<br />

riska funkcijas, kas nosaka, kontrolē un ziņo operacionālos<br />

un atbilstības riskus un palīdz vadībai tos pārvaldīt.

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 20<br />

Trešā aizsardzības līnija: Iekšējais audits<br />

Iekšējā audita pārvalde, kas ir tieši pakļauta Direktoru<br />

padomei, veic pirmās un otrās aizsardzības līnijas<br />

pārbaudes. Iekšējā audita mērķis ir radīt darbības<br />

uzlabojumus, izvērtējot <strong>Swedbank</strong> riska pārvaldības,<br />

pārraudzības un iekšējo kontroli.<br />

Kredītrisks<br />

DEFINĪCIJA<br />

Kredītrisks ir risks, ka darījuma partneris varētu nepildīt<br />

savas saistības pret <strong>Swedbank</strong> Grupu, kā arī risks, ka<br />

ieķīlātie aktīvi varētu nesegt <strong>Swedbank</strong> Grupas prasības.<br />

Kredītrisks rodas arī darījumos ar finanšu instrumentiem, bet<br />

tas biežāk tiek saukts par darījumu partneru kredītrisku.<br />

Darījumu partneru risks tiek definēts kā finansiālo zaudējumu<br />

iespēja, kas var rasties no darījumu partneru nespējas pildīt<br />

saistības. Risks bieži vien tiek izteikts kā finanšu instrumenta<br />

pašreizējā tirgus vērtība, kas koriģēta par nākotnē<br />

iespējamām izmaiņām saistītajos riska faktoros. Kredītrisks<br />

ietver kredītu koncentrācijas risku, kas nozīmē, piemēram,<br />

atsevišķiem darījuma partneriem izsniegtus liela apmēra<br />

kredītus vai kredītportfeļa koncentrāciju attiecībā pret<br />

noteiktiem ģeogrāfiskiem reģioniem vai tautsaimniecības<br />

nozarēm.<br />

KREDĪTRISKA NOVĒRTĒŠANA<br />

Lielākajai daļu <strong>Swedbank</strong> darījumu tiek piešķirts reitings<br />

saskaņā ar <strong>Swedbank</strong> iekšējo reitinga sistēmu. Reitinga<br />

mērķis ir paredzēt saistību nepildīšanas varbūtību<br />

(Probability of Default - SNV) 12 mēnešu periodā. <strong>Swedbank</strong><br />

AB ir saņēmusi atļauju no Zviedrijas Finanšu uzraudzības<br />

komisijas lietot uz iekšējiem reitingiem balstīto (IRB) pieeju,<br />

lai aprēķinātu lielāko daļu no kredītriska kapitāla prasības.<br />

Baltijas valstis ieguva atļauju lietot IRB 2009. gada sākumā.<br />

IRB tiek izmantots lielākai daļai kredītrisku darījumu,<br />

galvenais izņēmums ir valsts un pašvaldību darījumi.<br />

<strong>Swedbank</strong> iekšējā risku klasifikācijas sistēma kalpo kā<br />

pamats:<br />

riska novērtēšanai un kredīta lēmumiem<br />

kredītriska uzraudzībai un pārvaldībai<br />

aprēķinot riska koriģēto ienesīgumu (t.sk. RAROC)<br />

analizējot <strong>Swedbank</strong> kredītportfeļa riska profilu<br />

(t.sk. migrāciju)<br />

attīstot kredītu stratēģiju un turpmākās risku<br />

pārvaldības aktivitātes<br />

ziņojot kredītriskus augstākai vadībai<br />

novērtējot kapitāla prasības un kapitāla sadali<br />

Pēc Bāzeles 2 noteikumiem kredītrisks ir jānovērtē kā<br />

darījuma vērtība vai kā riska darījuma vērtība (EAD). EAD ir<br />

balstīta uz kredītriska darījuma vērtību, nevis uz kredīta<br />

bilances vērtību. Galvenā atšķirība ir, ka EAD iekļauj<br />

ārpusbilances saistības (tādas kā garantijas un neizmantotos<br />

kredīta limitus), vērtspapīru finansēšanu (neto repo<br />

darījumus) un atvasinātos finanšu instrumentus.<br />

Ar mērķi panākt adekvātu precizitāti riska aprēķinos, kas<br />

balstīta uz profesionālāku klienta novērtējumu, vairāki<br />

atšķirīgi modeļi ir izstrādāti, lai noteiktu darījumu partneru,<br />

klientu vai līgumu reitingu. Testi, kas veikti līdz šim, rāda, ka<br />

modeļi ir uzticami.<br />

Izmantojot riska reitingu sistēmu un modeļus, banka piešķir<br />

katram klientam vai darījumam vērtību risku skalā, tā saukto<br />

riska pakāpi. Ar riska skalas palīdzību klienti un darījumi tiek<br />

sakārtoti no augstākā riska līdz zemākajam riskam. Risks<br />

tiek arī kvantificēts katram riska solim. Klientu saistību<br />

nepildīšanas risku klasifikācija ir izteikta skalā no 23 riska<br />

pakāpēm, kur 0 attēlo augstāko saistību nepildīšanas risku<br />

un 21 attēlo zemāko saistību nepildīšanas risku, un viena<br />

saistību nepildīšanas pakāpe (Default).<br />

Kredītiestādes<br />

Lielie uzņēmumi: darījumu vērtība virs 0.8 milj. EUR<br />

Vidējie uzņēmumi (SME): darījumu vērtība no 0.2-0.8<br />

milj. EUR<br />

Mazie uzņēmumi (SSE): darījumu vērtība līdz 0.2<br />

milj. EUR<br />

Privātpersonas<br />

Privātpersonu darījumi tiek detalizētāki segmentēti grupās<br />

kā nekustamā īpašuma finansēšana, patēriņa finansēšana<br />

un līzings. Balsoties uz iekšējo Risku klasifikācijas sistēmu<br />

(RCS, aprakstīta zemāk), šo klientu segmentu darījumiem<br />

tiek piešķirti 1) iekšēji noteikta saistību nepildīšanas<br />

varbūtība (SNV); 2) zaudējumi, kas var rasties saistību<br />

nepildīšanas gadījumā (SNZ); 3) korekcijas pakāpe (KP).<br />

SNV norāda uz risku, ka darījuma partneris vai līgums<br />

nepildīs saistības 12 mēnešu periodā (t.i. 12 mēnešu laikā<br />

klients kavēs maksājumus virs 90 dienām par jebkurām<br />

kredītsaistībām, kas bankai ir nozīmīgas, vai arī būs kāda<br />

cita būtiska pazīme, kas liecinās par klienta nespēju maksāt).<br />

SNZ novērtējums norāda zaudējumu apmēru, kas iestāsies,<br />

ja klientam iestāsies saistību nepildīšanas gadījums. KP<br />

novērtējums nosaka pašlaik neizmantoto saistību limita daļu,<br />

kas tiks izmantota līdz saistību nepildīšanas gadījuma<br />

iestāšanās, un tālāk tiek izmantota, lai aprēķinātu riska<br />

darījuma vērtību (EAD). Iekšējie SNV, SNZ un KP<br />

novērtējumi ir galvenie izejas dati, lai novērtētu kredītportfeļa<br />

paredzamos un neparedzētos zaudējumus. Tie tiek<br />

izmantoti vairākās jomās, ieskaitot (bet ne tikai) lēmumu<br />

pieņemšanā, klientu izvēlē, cenas noteikšanā un portfeļa<br />

analīzē.<br />

Riska klase saskaņā ar IRB metodoloģiju<br />

SNV<br />

(%)<br />

Iekšējais reitings<br />

Saistību<br />

nepildīšana Default 100 D<br />

Augsts risks 0-5 >5.7 C līdz B<br />

Paaugstināts risks 6-8 2.0-5.7 B+<br />

Indikatīvs<br />

Standard & Poor<br />

reitings<br />

Normāls risks 9-12 0.5-2.0 BB- līdz BB+<br />

Zems risks 13-21

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 21<br />

Risku klasifikācijas sistēma<br />

Pielietojums<br />

Portfelis<br />

Klientu segments Definīcija SNV dimensija SNZ dimensija KP dimensija<br />

Kredītiestādes<br />

Lielie uzņēmumi<br />

Vidējie uzņēmumi<br />

(SME)<br />

Mazie uzņēmumi<br />

(SSE)<br />

Privātpersonas<br />

Visi<br />

Risku klasifikācijas sistēma valstīm, banku<br />

sistēmām un bankām - -<br />

Darījumu vērtība<br />

> 0.8 EURm Lielo uzņēmumu reitingu sistēma - -<br />

Darījumu vērtība<br />

0.2-0.8 EURm<br />

Darījumu vērtība<br />

< 0.2 EURm<br />

Visi<br />

SME pielietotā<br />

skoringa sistēma<br />

SSE pielietotā<br />

skoringa sistēma<br />

Pielietotā skoringa<br />

sistēma<br />

privātpersonām<br />

SME/SSE portfeļa<br />

skoringa sistēma - -<br />

Mazo riska<br />

darījumu SNZ<br />

modeļi<br />

SME/SSE portfeļa<br />

skoringa sistēma<br />

Portfeļa skoringa<br />

sistēma<br />

privātpersonām<br />

Mazo riska<br />

darījumu SNZ<br />

modeļi<br />

Mazo riska darījumu<br />

KP modeļi<br />

Mazo riska darījumu<br />

KP modeļi<br />

Risku klasifikācijas sistēma valstīm, banku sistēmām un<br />

bankām<br />

<strong>Swedbank</strong> Grupas risku klasifikācijas sistēma valstīm, banku<br />

sistēmām un bankām tiek izmantota, lai noteiktu<br />

kredītiestādes saistību nepildīšanas risku. Sistēma tika<br />

ieviesta Baltijas portfeļiem 2006. gadā. Reitinga process ir<br />

balstīts uz eksperta modeļiem un tās noteiktie reitingi ir<br />

saskaņā ar konceptu “cauri ciklam”.<br />

Reitingu sistēma lieliem uzņēmumiem<br />

Uzņēmumu reitinga sistēma tika ieviesta Latvijā 2002. gadā.<br />

Reitinga process ir balstīts uz eksperta modeļiem<br />

(kombinējot kvalitatīvu un kvantitatīvu faktoru novērtējumus),<br />

kur atsevišķi modeļi ir attīstīti, lai piešķirtu reitingu dažāda<br />

veida uzņēmumiem (tādiem kā industriāliem un nekustamā<br />

īpašuma uzņēmumiem). Tās noteiktie reitingi ir saskaņā ar<br />

konceptu “cauri ciklam”.<br />

Skoringu sistēmas pielietošana vidējiem uzņēmumiem<br />

SME pielietotā skoringu sistēma ir veidota, lai primāri<br />

pielietotu kredīta izsniegšanas fāzē, lai noteiktu vidēja<br />

uzņēmuma saistības nepildīšanas risku. Sistēma tika<br />

ieviesta Latvijā 2004. gadā. Tā tika uzlabota no eksperta<br />

modeļa uz hibrīda modeļiem 2007. gadā. Sistēma nodrošina<br />

abus novērtējumus saistību nepildīšanas riskam – gan šī<br />

brīža (point-in-time), gan cauri ciklam (through-the-cycle).<br />

Skoringu sistēmas pielietošana maziem uzņēmumiem<br />

SSE pielietotā skoringu sistēma ir veidota, lai primāri<br />

pielietotu kredīta izsniegšanas fāzē, lai noteiktu maza<br />

uzņēmuma saistības nepildīšanas risku. Sistēma ir balstīta<br />

uz statistiskiem modeļiem un tika integrēta kredītlēmumu<br />

pieņemšanas procesā kopš 2007. gada sākuma. Sistēma<br />

nodrošina abus novērtējumus saistību nepildīšanas riskam –<br />

gan šī brīža, gan cauri ciklam.<br />

statistiskiem modeļiem, kas tiek palaisti katru mēnesi kā<br />

automātisks process Enterprise Data Warehouse un pirmo<br />

reizi tika pielietota 2006. gadā. Sistēma nodrošina abus<br />

novērtējumus saistību nepildīšanas riskam – gan šī brīža,<br />

gan cauri ciklam.<br />

Mazo riska darījumu SNZ modeļi<br />

Mazo riska darījumu SNZ modeļi ir veidoti, lai noteiktu SNZ<br />

vērtības maziem riska darījumiem ar privātpersonām un<br />

maziem uzņēmumiem. Sistēma ir balstīta uz statistiskiem<br />

modeļiem, kas tiek palaisti katru mēnesi kā automātisks<br />

process Enterprise Data Warehouse un pirmo reizi tika<br />

pielietota 2006. gadā. Balstoties uz šī modeļa piešķirtie SNZ<br />

norāda lejupslīdes novērtējumus zaudējumiem, kas var<br />

rasties saistību nepildīšanas gadījumā (t.i. atspoguļo<br />

lejupslīdes apstākļus).<br />

Mazo riska darījumu KP modeļi<br />

Mazo riska darījumu KP modeļi ir veidoti, lai noteiktu KP<br />

vērtības maziem riska darījumiem ar privātpersonām un<br />

maziem uzņēmumiem ar neizmantotu limitu. Sistēma ir<br />

balstīta uz statistiskiem modeļiem, kas tiek palaisti katru<br />

mēnesi kā automātisks process Enterprise Data Warehouse<br />

un pirmo reizi tika pielietota 2006. gadā.<br />

Sekojošās tabulās ir apkopota informācija par riska darījumu<br />

vērtību (EAD) aktīviem, kuri tiek pakļauti kredītriska kapitāla<br />

prasības aprēķinam saskaņā ar IRB pieeju un standartizēto<br />

pieeju. Riska darījuma vērtība ir uzrādīta par visām<br />

ārpusbilances saistībām pēc korekcijas pakāpes (KP)<br />

piemērošanas un visiem bilances aktīviem pirms<br />

kredītportfeļa uzkrājumiem, izņemot nemateriālos aktīvus un<br />

valdību un pārējos parāda vērtspapīrus, kuri tiek iekļauti<br />

tirdzniecības portfelī kapitāla prasības aprēķina vajadzībām<br />

un tāpēc tiem tiek aprēķināta tirgus riska kapitāla prasība.<br />

Mazo un vidējo uzņēmumu portfeļu skoringa sistēma<br />

SME/SSE portfeļa skoringa sistēma ir veidota, lai noteiktu<br />

saistību nepildīšanas risku jau esošajiem darījumiem ar<br />

maziem un vidējiem uzņēmumiem (SME/SSE klienti).<br />

Sistēma ir balstīta uz statistiskiem modeļiem, kas tiek palaisti<br />

katru mēnesi kā automātisks process Enterprise Data<br />

Warehouse un pirmo reizi tika pielietota 2006. gadā. Sistēma<br />

nodrošina abus novērtējumus saistību nepildīšanas riskam –<br />

gan šī brīža, gan cauri ciklam.<br />

Skoringu sistēmas pielietošana privātpersonām<br />

Privātpersonām pielietotā skoringu sistēma ir veidota, lai<br />

primāri pielietotu kredīta izsniegšanas fāzē, lai noteiktu<br />

privātpersonas saistības nepildīšanas risku. Sistēma ir<br />

balstīta uz statistiskiem modeļiem un pirmo reizi tika<br />

pielietota 2007. gada sākumā. Sistēma nodrošina abus<br />

novērtējumus saistību nepildīšanas riskam – gan šī brīža,<br />

gan cauri ciklam.<br />

Privātpersonu portfeļa skoringa sistēma<br />

Privātpersonu portfeļa skoringa sistēma ir veidota, lai<br />

noteiktu saistību nepildīšanas risku jau esošajiem<br />

darījumiem ar privātpersonām. Sistēma ir balstīta uz

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 22<br />

Grupa, 2012<br />

IRB pieeja<br />

Riska darījumu vērtība<br />

(EAD), tūkst. LVL<br />

Parādnieka<br />

kategorija<br />

SNV<br />

Mazo riska<br />

darījumu<br />

portfelis<br />

Iestādes<br />

Citi aktīvi,<br />

kas nav<br />

kredītu<br />

parādi<br />

Saistību nepildīšana Default 100 189 613 165 155 - - 354 768<br />

Augsts risks 0-5 >5.7 241 040 132 460 498 - 373 998<br />

Paaugstināts risks 6-8 2.0-5.7 232 139 532 626 488 - 765 253<br />

Normāls risks 9-12 0.5-2.0 590 515 354 605 331 - 945 451<br />

Zems risks 13-21 5.7 270 837 247 539 1 093 - 519 469<br />

Paaugstināts risks 6-8 2.0-5.7 206 474 571 167 647 - 778 288<br />

Normāls risks 9-12 0.5-2.0 461 616 181 913 6 - 643 535<br />

Zems risks 13-21

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 23<br />

Banka, 2012<br />

IRB pieeja<br />

Riska darījumu vērtība<br />

(EAD), tūkst. LVL<br />

Parādnieka<br />

kategorija<br />

SNV<br />

Mazo riska<br />

darījumu<br />

portfelis<br />

Iestādes<br />

Citi aktīvi,<br />

kas nav<br />

kredītu<br />

parādi<br />

Saistību nepildīšana Default 100 187 579 149 902 - - 337 481<br />

Augsts risks 0-5 >5.7 222 751 120 364 499 - 343 614<br />

Paaugstināts risks 6-8 2.0-5.7 219 133 490 686 488 - 710 307<br />

Normāls risks 9-12 0.5-2.0 566 705 321 893 331 - 888 929<br />

Zems risks 13-21 5.7 248 963 227 256 1 093 - 477 312<br />

Paaugstināts risks 6-8 2.0-5.7 190 586 531 694 647 - 722 927<br />

Normāls risks 9-12 0.5-2.0 430 780 163 644 6 - 594 430<br />

Zems risks 13-21

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 24<br />

KREDĪTRISKA PĀRVALDĪBA<br />

<strong>Swedbank</strong> riska reitingu sistēma ir galvenā kreditēšanas<br />

procesa sastāvdaļa un ietver darba metodes un lēmumu<br />

pieņemšanas procesus saistībā ar kredītoperācijām, kredītu<br />

uzraudzību un kredītriska kvantitatīvo novērtējumu. Sistēma,<br />

kuru veido metodes un modeļi, ietver arī instrukcijas un<br />

regulējošos dokumentus, kas piemērojami tiem procesiem un<br />

IT sistēmām, kuras veicina tālāku riska reitingu sistēmas<br />

attīstību un validāciju. Šīs sistēmas mērķis ir pēc iespējas<br />

precīzāk novērtēt risku, ka klients varētu nepildīt savas<br />

saistības vai ka līgums varētu tikt neizpildīts, un tādējādi<br />

noteikt bankas iespējamos zaudējumus.<br />

Gan privātpersonu, gan uzņēmumu kreditēšanu regulē<br />

kreditēšanas procesi, kas ietver sistematizētu lēmumu<br />

pieņemšanas atbalstu, kur noteicošais faktors ir aizņēmēja<br />

reitings. Ņemot vērā to, ka <strong>Swedbank</strong> iekšējo riska reitingu<br />

sistēma pirmkārt ir biznesa atbalsta instruments, kas veicina<br />

efektīvu kreditēšanas procesu, kura ietvaros aizņēmēji ar<br />

augstu risku tiek automātiski noraidīti vai daudz rūpīgāk<br />

analizēti. Zema riska darījumi var tikt apstiprināti vienkāršotā<br />

un ātrākā kreditēšanas procesā. Sistēmai ir arī galvenā loma<br />

atsevišķām privātpersonām izsniegto kredītu uzraudzībā.<br />

Uzraudzības process tiek regulēts dažādi, piemēram, ja<br />

klientam piešķirts zemāks reitings, jāveic īpašs novērtējums,<br />

pēc kura, ja nepieciešams, tiek ieteikti atbilstoši pasākumi.<br />

Riska klasifikācijas sistēma noteikta vadības dokumentos.<br />

Galvenos principus noteikusi Direktoru padome. Tos papildina<br />

detalizētāki noteikumi, kurus izdevis attiecīgi <strong>Swedbank</strong><br />

vadītājs, risku vadītājs, atbilstības kontroles struktūrvienības<br />

vadītājs (CCO) vai Grupas Risku kontrole. Minētie regulējumi<br />

ietver noteikumus, kā strukturējami un pārbaudāmi modeļi<br />

saistībā ar regulārām kvalitātes kontrolēm. Sistēmas<br />

efektivitāte un drošība tiek uzturēta, veicot ikgadējas<br />

kvantitatīvas un kvalitatīvas pārbaudes.<br />

Kreditēšanas process<br />

<strong>Swedbank</strong> kreditēšanas process ir izstrādāts, lai veicinātu<br />

tādas stratēģijas īstenošanu, kuras mērķis ir pietiekami<br />

diversificēts kredītportfelis ar sabalansētu riska profilu un<br />

striktu līdzsvaru starp risku un atdevi. Kreditēšanas procesu,<br />

kas saistīts ar kredītrisku, regulē <strong>Swedbank</strong> vispārējā biznesa<br />

stratēģija, kredītpolitika un īpaši noteikumi par kārtību, kādā<br />

pieņemami ar kredītiem saistīti lēmumi, kā arī valdes izdoti<br />

rīkojumi.<br />

Saskaņā ar <strong>Swedbank</strong> kreditēšanas pamatprincipiem katra<br />

struktūrvienība pati pilnībā atbild par savām kredītoperācijām<br />

un ar tām saistītajiem kredītriskiem. Līdzsvarots kredītrisks<br />

tiek sasniegts, izsniedzot kredītus dažādu nozaru un reģionu<br />

klientiem ar augstu parādsaistību izpildes spējas koeficientu<br />

(debt service coverage ratio) un labu nodrošinājumu. Lai<br />

nodrošinātu ilgtspējīgu ienesīgumu, darījumam jāatbilst skaidri<br />

noteiktiem mērķiem, tajā skaitā jādod riskam atbilstošs<br />

ienesīgums.<br />

<strong>Swedbank</strong> zināšanas par klientu un klienta tirgus apstākļiem,<br />

kā arī pastāvīga un profesionāla ekonomisko tendenču<br />

uzraudzība nodrošina iespēju uzturēt zemu riska profilu. Ārējo<br />

apstākļu izvērtēšana un to analīze, kurā galvenā uzmanība<br />

pievērsta iespējamajiem riskiem, ir neatņemama novērtējuma<br />

daļa, kuras mērķis ir sniegt izpratni par vides riskiem un<br />

pozitīvi novērtēt klienta darbību esošajos apstākļos.<br />

No kredītriska aspekta darījuma vērtība var tikt samazināta,<br />

samazinot riska svaru, ja darījums ir saistīts ar derīgu<br />

nodrošinājumu. Kredītdarījumu nodrošinājums atšķiras<br />

atkarībā no kredītprodukta un noteiktā riska. Nodrošinājuma<br />

vērtības noteikšana tiek balstīta uz rūpīgu ieķīlātā aktīva<br />

pārbaudi un analīzi. Saskaņā ar instrukcijām, konkrētā<br />

nodrošinājuma vērtības noteikšana ir jābalsta uz konservatīvi<br />

noteiktu tirgus vērtību.<br />

Aprēķinot kapitāla prasību kredītriskam, kā nodrošinājums tiek<br />

ņemts vērā tikai garantijas, finanšu nodrošinājums un<br />

apdzīvojamais nekustamais īpašums.<br />

Sekojoši darījumu partneri tiek atzīti kā derīgi nefondētās<br />

kredītu aizsardzības sniegšanai:<br />

Centrālā valdība un centrālā banka<br />

Pašvaldības<br />

Kredītiestādes<br />

Garantijas devēja riska svars tiek noteikts balstoties uz<br />

normatīviem noteikumiem, kas ir spēkā katrā valstī, kur<br />

atrodas <strong>Swedbank</strong> sabiedrības.<br />

Daļa no darījuma vērtības, kas tiek nosegta ar valdības<br />

garantiju tiek uztverta kā darījuma partnera tiešais riska<br />

darījums un tam tiek pielietoti standartizētās metodes riska<br />

svari.<br />

Kā finanšu nodrošinājums var būt noguldījumi bankā vai<br />

vērtspapīri, kas ieķīlāti par labu bankai. Vispirms tiek<br />

pārbaudīti minimālie nosacījumi un derīgums priekš<br />

kredītriska mazināšanas un tikai derīgie finanšu nodrošinājumi<br />

tiek ņemti vērā pie kapitāla prasības aprēķināšanas.<br />

Apdzīvojamais nekustamais īpašums kā nodrošinājums tiek<br />

ņemts vērā tikai, ja nodrošinājums atbilst visiem kritērijiem, ko<br />

nosaka vietējā valsts likumdošana.<br />

Kredītportfeļa riska profils tiek pastāvīgi analizēts, lai<br />

identificētu riska līmeņa iespējamo paaugstināšanos un varētu<br />

savlaicīgi veikt atbilstošus identificēto riska darījumu<br />

pārvaldības pasākumus. Portfeļa riska profila tendenču<br />

apskats ir būtiska regulāro ziņojumu <strong>Swedbank</strong> augstākajai<br />

vadībai sastāvdaļa.<br />

Uzkrājumu politika<br />

Finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtību uzskata par<br />

samazinājušos, ja ir objektīvi pierādījumi vērtības<br />

samazinājumam viena vai vairāku notikumu rezultātā, kuri<br />

notikuši pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas, proti,<br />

kredītu zaudējumu notikuma vai notikumu rezultātā, un tas<br />

ietekmē ar kredītu saistītās aplēstās nākotnes naudas<br />

plūsmas, kuras var ticami novērtēt. Nākotnes notikumu<br />

rezultātā sagaidāmie zaudējumi netiek atzīti. Objektīvas<br />

liecības par to, ka ir notikusi kredīta vērtības samazināšanās,<br />

ietver sekojošus kredītu zaudējumu notikumus:<br />

klientam ir būtiskas finansiālas grūtības;<br />

līguma noteikumu nepildīšana, piemēram, tiek kavēti<br />

<strong>procentu</strong> vai pamatsummas maksājumi;<br />

aizdevējs ar aizņēmēja finansiālām grūtībām saistītu<br />

ekonomisku vai juridisku iemeslu dēļ piešķīris<br />

aizņēmējam atvieglojumus, kas citā gadījumā netiktu<br />

piešķirti;<br />

pastāv iespējamība, ka aizņēmējs varētu uzsākt<br />

bankrota vai likvidācijas procedūru, iesniegt pieteikumu<br />

līguma pārskatīšanai vai uzsākt cita veida finanšu<br />

pārstrukturēšanu;<br />

attiecīgā finanšu aktīva tirgus izzušana finansiālu grūtību<br />

dēļ.<br />

Portfeļa uzkrājumus var veidot, ja novērojami dati, kas liecina,<br />

ka finanšu aktīvu grupas aplēstajās nākotnes naudas plūsmās<br />

pēc šo aktīvu sākotnējās atzīšanas notikusi novērtējama<br />

vērtības samazināšanās, lai gan noteikt atsevišķu grupā<br />

ietilpstošo finanšu aktīvu vērtības samazinājumu vēl nav tajā<br />

skaitā:<br />

negatīvas izmaiņas grupas aizņēmēju maksājumu<br />

statusā (piemēram, lielāks kavēto maksājumu skaits vai<br />

lielāks skaits aizņēmēju, kuri iztērējuši savu kredītkaršu<br />

limitu un veic minimālo ikmēneša maksājumu); vai<br />

<br />

valsts mēroga vai vietēji ekonomiski apstākļi, kas<br />

savstarpēji korelē ar grupas aktīviem saistīto saistību<br />

neizpildi (default) (piemēram, bezdarba pieaugums<br />

aizņēmēju ģeogrāfiskajā reģionā, ieķīlāto īpašumu<br />

vērtības samazinājums attiecīgajā reģionā, naftas cenas<br />

kritums, kas ietekmē naftas ražotāju kredītu atmaksu,<br />

vai negatīvas izmaiņas attiecīgajā nozarē, kas ietekmē<br />

grupas aizņēmējus).

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 25<br />

Individuāli novērtējot kredītu, var tikt pielietots uz pieredzi<br />

balstīts vērtējums, lai noteiktu kredīta zaudējumus. Banka<br />

izmanto savu vērtējumu, lai koriģētu datus par kredītu, lai<br />

atspoguļotu pašreizējos apstākļus. Dažos gadījumos<br />

nepieciešamie dati, lai novērtētu kredīta zaudējumu apmēru,<br />

var būt limitēti vai vairs nebūt būtiski pašreizējiem apstākļiem.<br />

Piemēram, tas var būt gadījumos, kad aizņēmējam ir<br />

finansiālas grūtības un ir maz pieejamu datu par līdzīgiem<br />

aizņēmējiem.<br />

Kredītu zaudējumi, kas atzīti uz portfeļa bāzes, attēlo starpsoli<br />

pirms kredītu zaudējumi tiek identificēti uz individuāliem<br />

kredītiem. Tiklīdz ir pieejama informācija, kas specifiski<br />

identificē zaudējumus uz individuālu kredītu ar samazinātu<br />

vērtību, šis kredīts tiek izslēgts no kredītu grupas.<br />

Kredītu grupas, kas tiek vērtētas uz vērtības samazināšanos,<br />

nākotnes naudas plūsmas tiek noteiktas balstoties uz<br />

vēsturisko zaudējumu pieredzi kredītiem ar līdzīgām<br />

pazīmēm. Ja nepastāv šādas specifiskas zaudējumu<br />

pieredzes vai tā ir nepietiekama, tiek izmantota līdzīgas<br />

grupas pieredze vai eksperta vērtējums. Vēsturiskā<br />

zaudējumu pieredze tiek koriģēta balstoties uz pašreizējiem<br />

datiem, lai atspoguļotu pašreizējo apstākļu ietekmi, kas<br />

nepastāvēja periodos, uz ko tiek balstīta vēsturiskā<br />

zaudējumu pieredze, un lai izslēgtu apstākļus, kas vairs<br />

neeksistē.<br />

Uzņēmumu segmenta būtiskiem darījumiem individuālie<br />

uzkrājumi tiek veidoti par reitingiem, kas norāda uz kavētiem<br />

kredītiem. Šajos gadījumos uzkrājumi ir balstīti uz neto<br />

pašreizējās vērtības aprēķiniem. Nebūtiskie kredīti, visi<br />

restrukturizētie līgumi vai līgumi, kurus kavē virs 60 dienām,<br />

tiek klasificēti kā kredīti ar samazinātu vērtību un tiem tiek<br />

noteikti speciālie uzkrājumi.<br />

SME segmentam uzkrājumi tiek noteikti pēc fiksēta procenta,<br />

balstoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi līdzīgā vidē.<br />

Privātpersonu segmentā uzkrājumi tiek balstīti uz produktam<br />

specifiskiem SNZ, balstoties uz vēsturiskiem zaudējumiem<br />

līdzīgā vidē. Privātpersonu produktu portfelim jābūt līdzīgiem<br />

riska parametriem un jāņem vērā produkta parametru<br />

iespējamo izmaiņu laika gaitā.<br />

Maksimālā kredītriska darījumu vērtība (uzrādīta pēc uzskaites vērtības)<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) % 2012 % 2011 % 2012 % 2011<br />

Aizdevumi klientiem 73.5% 2 499 194 71.3% 2 535 377 73.4% 2 422 322 70.9% 2 433 496<br />

Prasības pret kredītiestādēm 9.8% 334 618 11.2% 399 520 10.1% 334 610 11.6% 399 518<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti 0.3% 8 643 0.5% 19 369 0.3% 8 643 0.6% 19 369<br />

Ieguldījumi parāda vērtspapīros 3.7% 127 034 5.1% 180 324 3.9% 127 034 5.3% 180 324<br />

Pārējie aktīvi 0.7% 24 811 0.6% 22 678 0.6% 21 190 0.5% 16 193<br />

Garantijas 2.7% 91 469 2.6% 94 232 2.8% 91 469 2.8% 94 232<br />

Ārpusbilances saistības pret<br />

klientiem 9.3% 314 616 8.7% 309 286 8.9% 293 905 8.3% 283 405<br />

Kopā 100.0% 3 400 385 100.0% 3 560 786 100.0% 3 299 173 100.0% 3 426 537<br />

Visbūtiskāko kredītrisku darījumu vērtību Grupas un Bankas bilancē veido aizdevumi klientiem un prasības pret kredītiestādēm. Tāpēc<br />

šie darījumi ir uzrādīti pēc tautsaimniecības nozares un nodrošinājuma veida.<br />

Kredīti ar vērtības samazināšanās pazīmēm (impaired) ir kredīti, kuri visdrīzāk netiks atmaksāti saskaņā ar līguma noteikumiem.<br />

Kredīts netiek uzskatīts par kredītu ar vērtības samazināšanās pazīmēm, ja tam ir nodrošinājums, kas sedz pamatsummu,<br />

nesamaksātos <strong>procentu</strong>s un soda naudas līdz pietiekošam līmenim. Zemāk ir informācija par uzkrājumiem kredītiem ar vērtības<br />

samazināšanās pazīmēm, kā arī citiem kredītiem, kuriem zaudējumi jau ir iestājušies, bet uz kuriem individuāli šie zaudējumi vēl nav<br />

attiecināti. Zaudējumus izraisoši notikumi (loss events) ietver maksājumu neveikšanu vai kavētu maksājumu veikšanu, kur aizņēmējs<br />

visdrīzāk bankrotēs un iekšzemes ekonomiskie apstākļi, kas ir saistīti ar maksājumu neveikšanu, piemēram, aktīvu vērtības<br />

samazināšanās. Kredītu ar vērtības samazināšanās pazīmēm uzskaites vērtība lielākoties atbilst nodrošinājuma vērtībai, ja šāds<br />

nodrošinājums kredītam eksistē. Restrukturizētie kredīti ir kredīti, kuros ir veiktas līguma izmaiņas dēļ klienta samazinātas spējas veikt<br />

maksājumus.<br />

Kredīti ar vērtības samazināšanās pazīmēm (impaired), kavētie un restrukturizētie kredīti<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Kredīti ar vērtības samazināšanās pazīmēm (impaired)<br />

Uzskaites vērtība pirms uzkrājumiem 360 944 604 579 342 763 569 634<br />

Uzkrājumi 171 235 293 686 164 278 279 488<br />

Uzskaites vērtība pēc uzkrājumiem 189 709 310 893 178 485 290 146<br />

Kredīti ar vērtības samazināšanās pazīmēm daļa neto<br />

kredītportfelī, % 7.59% 12.26% 7.37% 11.92%<br />

Kredīti ar vērtības samazināšanās pazīmēm daļa bruto<br />

kredītportfelī, % 13.37% 20.97% 13.11% 20.62%<br />

Kredīti ar maksājuma kavējumiem, bet kuru vērtība nav samazinājusies (not impaired)<br />

Kavējums 5-30 dienas 49 499 53 457 46 279 50 320<br />

Kavējums 31-60 dienas 23 057 17 539 20 954 13 116<br />

Kavējums virs 60 dienām 792 2 726 771 2 726<br />

Kopā 73 348 73 722 68 004 66 162<br />

Pārstrukturizēto kredītu apjoms, kuriem nav maksājumu<br />

kavējumu un kuriem nav vērtības samazināšanās pazīmes<br />

(not impaired) 152 919 257 459 146 918 247 423<br />

Kredīti ar vērtības samazinošām pazīmēm, kuri ir atguvuši<br />

normālu statusu pārskata periodā 60 771 84 754 58 377 76 801

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 26<br />

Grupa 2012<br />

Tautsaimniecības nozares<br />

Kredīti, kuru vērtība nav samazinājusies<br />

Pirms kolektīviem<br />

uzkrājumiem<br />

Normālie<br />

kredīti<br />

Ar<br />

kavējumu<br />

virs 60<br />

dienām<br />

Kolektīvie<br />

uzkrājumi<br />

Pēc<br />

kolektīviem<br />

uzkrājumiem<br />

Pirms<br />

uzkrājumiem<br />

Kredīti, kuru vērtība ir<br />

samazinājusies<br />

Uzkrājumi<br />

Pēc<br />

uzkrājumiem<br />

Kopā<br />

Neto bilances<br />

vērtība<br />

Privātpersonas 1 196 996 - 7 240 1 189 756 187 264 88 704 98 560 1 288 316<br />

Hipotekārie kredīti 1 023 399 - 5 167 1 018 232 173 577 81 882 91 695 1 109 927<br />

Pārējie kredīti privātpersonām 173 597 - 2 073 171 524 13 687 6 822 6 865 178 389<br />

Uzņēmumi 1 141 521 792 22 637 1 119 676 173 680 82 531 91 149 1 210 825<br />

Lauksaimniecība,<br />

mežsaimniecība, zvejniecība 77 001 - 868 76 133 22 467 10 447 12 020 88 153<br />

Raž ošana 216 852 - 2 515 214 337 18 204 8 081 10 123 224 460<br />

Publiskais sektors un komunālie<br />

pakalpojumi 68 387 - 145 68 242 718 352 366 68 608<br />

Celtniecība 28 114 22 809 27 327 5 920 3 749 2 171 29 498<br />

Tirdzniecība 158 174 770 3 306 155 638 11 383 5 456 5 927 161 565<br />

Transports 95 492 - 420 95 072 12 612 7 137 5 475 100 547<br />

Kuģniecība 539 - 10 529 3 293 1 958 1 335 1 864<br />

Viesnīcas un restorāni 44 367 - 1 000 43 367 5 735 2 253 3 482 46 849<br />

Informācija un komunikācijas 3 095 - 73 3 022 207 102 105 3 127<br />

Finanses un apdrošināšana 14 593 - 11 14 582 83 42 41 14 623<br />

Nekust. īpašuma pārvaldīšana 341 077 - 11 188 329 889 85 203 38 909 46 294 376 183<br />

Profesionālie pakalpojumi 78 774 - 1 500 77 274 7 676 3 962 3 714 80 988<br />

Pārējie 15 057 - 792 14 265 179 83 96 14 361<br />

Aizdevumi klientiem, izņ. repo<br />

darījumi 2 338 518 792 29 877 2 309 433 360 944 171 235 189 709 2 499 142<br />

Kredītiestādes 334 618 - - 334 618 - - - 334 618<br />

Repo darījumi - klienti 52 - - 52 - - - 52<br />

Kopā aizdevumi klientiem un<br />

kredītiestādēm 2 673 188 792 29 877 2 644 103 360 944 171 235 189 709 2 833 812<br />

Aizdevumi klientiem pēc nodrošinājuma veida<br />

Dzīvojamās mājas 1 063 711 - 6 895 1 056 816 189 857 90 478 99 379 1 156 195<br />

Cits nekustamais īpašums 553 203 766 11 248 542 721 99 473 44 394 55 079 597 800<br />

Valsts un pašvaldība 73 795 - 39 73 756 705 - 705 74 461<br />

Garantijas 25 382 - 372 25 010 7 707 4 480 3 227 28 237<br />

Nenodrošināts 106 199 - 1 197 105 002 6 606 5 295 1 311 106 313<br />

Cits nodrošinājums 516 228 26 10 126 506 128 56 596 26 588 30 008 536 136<br />

Aizdevumi klientiem, izņ. repo<br />

darījumi 2 338 518 792 29 877 2 309 433 360 944 171 235 189 709 2 499 142<br />

Kredītiestādes 334 618 - - 334 618 - - - 334 618<br />

Repo darījumi - klienti 52 - - 52 - - - 52<br />

Kopā aizdevumi klientiem un<br />

kredītiestādēm 2 673 188 792 29 877 2 644 103 360 944 171 235 189 709 2 833 812

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 27<br />

Grupa 2011<br />

Tautsaimniecības nozares<br />

Kredīti, kuru vērtība nav samazinājusies<br />

Pirms kolektīviem<br />

uzkrājumiem<br />

Normālie<br />

kredīti<br />

Ar<br />

kavējumu<br />

virs 60<br />

dienām<br />

Kolektīvie<br />

uzkrājumi<br />

Pēc<br />

kolektīviem<br />

uzkrājumiem<br />

Pirms<br />

uzkrājumiem<br />

Kredīti, kuru vērtība ir<br />

samazinājusies<br />

Uzkrājumi<br />

Pēc<br />

uzkrājumiem<br />

Kopā<br />

Neto bilances<br />

vērtība<br />

Privātpersonas 1 209 110 - 18 563 1 190 547 254 076 103 241 150 835 1 341 382<br />

Hipotekārie kredīti 1 014 376 - 16 249 998 127 234 151 92 662 141 489 1 139 616<br />

Pārējie kredīti privātpersonām 194 734 - 2 314 192 420 19 925 10 579 9 346 201 766<br />

Uzņēmumi 1 066 520 2 726 35 363 1 033 883 350 503 190 445 160 058 1 193 941<br />

Lauksaimniecība,<br />

mežsaimniecība, zvejniecība 51 029 - 847 50 182 29 972 16 566 13 406 63 588<br />

Raž ošana 214 242 - 4 080 210 162 35 892 22 459 13 433 223 595<br />

Publiskais sektors un komunālie<br />

pakalpojumi 48 616 - 123 48 493 2 118 1 113 1 005 49 498<br />

Celtniecība 17 017 - 1 120 15 897 10 081 5 726 4 355 20 252<br />

Tirdzniecība 165 821 - 5 295 160 526 24 750 13 807 10 943 171 469<br />

Transports 96 824 - 2 090 94 734 6 523 2 568 3 955 98 689<br />

Kuģniecība - - - - 17 278 7 810 9 468 9 468<br />

Viesnīcas un restorāni 42 147 - 1 405 40 742 22 446 11 040 11 406 52 148<br />

Informācija un komunikācijas 2 607 - 27 2 580 1 271 793 478 3 058<br />

Finanses un apdrošināšana 14 698 - 13 14 685 36 18 18 14 703<br />

Nekust. īpašuma pārvaldīšana 347 652 2 726 18 553 331 825 189 300 103 243 86 057 417 882<br />

Profesionālie pakalpojumi 52 189 - 915 51 274 10 620 5 197 5 423 56 697<br />

Pārējie 13 678 - 895 12 783 216 105 111 12 894<br />

Aizdevumi klientiem, izņ. repo<br />

darījumi 2 275 630 2 726 53 926 2 224 430 604 579 293 686 310 893 2 535 323<br />

Kredītiestādes 399 520 - - 399 520 - - - 399 520<br />

Repo darījumi - klienti 54 - - 54 - - - 54<br />

Kopā aizdevumi klientiem un<br />

kredītiestādēm 2 675 204 2 726 53 926 2 624 004 604 579 293 686 310 893 2 934 897<br />

Aizdevumi klientiem pēc nodrošinājuma veida<br />

Dzīvojamās mājas 1 060 875 - 19 003 1 041 872 270 214 114 690 155 524 1 197 396<br />

Cits nekustamais īpašums 645 864 2 726 21 885 626 705 206 082 101 734 104 348 731 053<br />

Valsts un pašvaldība 89 174 - 45 89 129 612 - 612 89 741<br />

Garantijas 27 171 - 1 018 26 153 13 427 8 487 4 940 31 093<br />

Nenodrošināts 102 671 - 1 328 101 343 13 380 10 507 2 873 104 216<br />

Cits nodrošinājums 349 875 - 10 647 339 228 100 864 58 268 42 596 381 824<br />

Aizdevumi klientiem, izņ. repo<br />

darījumi 2 275 630 2 726 53 926 2 224 430 604 579 293 686 310 893 2 535 323<br />

Kredītiestādes 399 520 - - 399 520 - - - 399 520<br />

Repo darījumi - klienti 54 - - 54 - - - 54<br />

Kopā aizdevumi klientiem un<br />

kredītiestādēm 2 675 204 2 726 53 926 2 624 004 604 579 293 686 310 893 2 934 897

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 28<br />

Banka 2012<br />

Tautsaimniecības nozares<br />

Kredīti, kuru vērtība nav samazinājusies<br />

Pirms kolektīviem<br />

uzkrājumiem<br />

Normālie<br />

kredīti<br />

Ar<br />

kavējumu<br />

virs 60<br />

dienām<br />

Kolektīvie<br />

uzkrājumi<br />

Pēc<br />

kolektīviem<br />

uzkrājumiem<br />

Pirms<br />

uzkrājumiem<br />

Kredīti, kuru vērtība ir<br />

samazinājusies<br />

Uzkrājumi<br />

Pēc<br />

uzkrājumiem<br />

Kopā<br />

Neto bilances<br />

vērtība<br />

Privātpersonas 1 157 861 - 6 965 1 150 896 186 521 88 595 97 926 1 248 822<br />

Hipotekārie kredīti 1 023 250 - 5 167 1 018 083 173 576 81 882 91 694 1 109 777<br />

Pārējie kredīti privātpersonām 134 611 - 1 798 132 813 12 945 6 713 6 232 139 045<br />

Uzņēmumi 1 113 063 771 20 945 1 092 889 156 242 75 683 80 559 1 173 448<br />

Lauksaimniecība,<br />

mežsaimniecība, zvejniecība 49 613 - 474 49 139 21 210 10 033 11 177 60 316<br />

Raž ošana 197 452 - 2 247 195 205 14 041 7 088 6 953 202 158<br />

Publiskais sektors un komunālie<br />

pakalpojumi 65 658 - 114 65 544 666 333 333 65 877<br />

Celtniecība 24 694 3 743 23 954 5 828 3 733 2 095 26 049<br />

Tirdzniecība 118 366 768 3 021 116 113 10 126 5 408 4 718 120 831<br />

Transports 70 499 - 191 70 308 7 762 4 635 3 127 73 435<br />

Kuģniecība - - - - - - - -<br />

Viesnīcas un restorāni 43 729 - 992 42 737 5 724 2 253 3 471 46 208<br />

Informācija un komunikācijas 1 491 - 40 1 451 204 102 102 1 553<br />

Finanses un apdrošināšana 124 690 - 10 124 680 83 42 41 124 721<br />

Nekust. īpašuma pārvaldīšana 352 570 - 11 174 341 396 85 176 38 901 46 275 387 671<br />

Profesionālie pakalpojumi 49 404 - 1 171 48 233 5 243 3 066 2 177 50 410<br />

Pārējie 14 897 - 768 14 129 179 89 90 14 219<br />

Aizdevumi klientiem, izņ. repo<br />

darījumi 2 270 924 771 27 910 2 243 785 342 763 164 278 178 485 2 422 270<br />

Kredītiestādes 334 610 334 610 - - - 334 610<br />

Repo darījumi - klienti 52 - - 52 - - - 52<br />

Kopā aizdevumi klientiem un<br />

kredītiestādēm 2 605 586 771 27 910 2 578 447 342 763 164 278 178 485 2 756 932<br />

Aizdevumi klientiem pēc nodrošinājuma veida<br />

Dzīvojamās mājas 1 063 652 - 6 895 1 056 757 188 296 89 812 98 484 1 155 241<br />

Cits nekustamais īpašums 514 744 768 10 466 505 046 84 852 38 421 46 431 551 477<br />

Valsts un pašvaldība 73 227 - 34 73 193 705 - 705 73 898<br />

Garantijas 25 382 - 372 25 010 7 707 4 480 3 227 28 237<br />

Nenodrošināts 106 199 - 1 197 105 002 6 606 5 295 1 311 106 313<br />

Cits nodrošinājums 487 720 3 8 946 478 777 54 597 26 270 28 327 507 104<br />

Aizdevumi klientiem, izņ. repo<br />

darījumi 2 270 924 771 27 910 2 243 785 342 763 164 278 178 485 2 422 270<br />

Kredītiestādes 334 610 - - 334 610 - - - 334 610<br />

Repo darījumi - klienti 52 - - 52 - - - 52<br />

Kopā aizdevumi klientiem un<br />

kredītiestādēm 2 605 586 771 27 910 2 578 447 342 763 164 278 178 485 2 756 932

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 29<br />

Banka 2011<br />

Tautsaimniecības nozares<br />

Kredīti, kuru vērtība nav samazinājusies<br />

Pirms kolektīviem<br />

uzkrājumiem<br />

Normālie<br />

kredīti<br />

Ar<br />

kavējumu<br />

virs 60<br />

dienām<br />

Kolektīvie<br />

uzkrājumi<br />

Pēc<br />

kolektīviem<br />

uzkrājumiem<br />

Pirms<br />

uzkrājumiem<br />

Kredīti, kuru vērtība ir<br />

samazinājusies<br />

Uzkrājumi<br />

Pēc<br />

uzkrājumiem<br />

Kopā<br />

Neto bilances<br />

vērtība<br />

Privātpersonas 1 159 814 - 18 213 1 141 601 252 971 102 969 150 002 1 291 603<br />

Hipotekārie kredīti 1 014 285 - 16 249 998 036 234 148 92 662 141 486 1 139 522<br />

Pārējie kredīti privātpersonām 145 529 - 1 964 143 565 18 823 10 307 8 516 152 081<br />

Uzņēmumi 1 030 933 2 726 31 964 1 001 695 316 663 176 519 140 144 1 141 839<br />

Lauksaimniecība,<br />

mežsaimniecība, zvejniecība 38 224 - 607 37 617 28 143 15 809 12 334 49 951<br />

Raž ošana 193 030 - 3 649 189 381 29 018 19 119 9 899 199 280<br />

Publiskais sektors un komunālie<br />

pakalpojumi 45 226 - 85 45 141 2 030 1 084 946 46 087<br />

Celtniecība 14 407 - 987 13 420 9 678 5 621 4 057 17 477<br />

Tirdzniecība 138 853 - 4 169 134 684 22 895 13 604 9 291 143 975<br />

Transports 70 240 - 1 058 69 182 4 566 2 136 2 430 71 612<br />

Kuģniecība - - - - - - - -<br />

Viesnīcas un restorāni 41 611 - 1 393 40 218 22 394 11 028 11 366 51 584<br />

Informācija un komunikācijas 1 282 - 13 1 269 1250 787 463 1 732<br />

Finanses un apdrošināšana 84 808 - 12 84 796 36 18 18 84 814<br />

Nekust. īpašuma pārvaldīšana 359 765 2726 18 536 343 955 189 141 103 159 85 982 429 937<br />

Profesionālie pakalpojumi 27 283 - 618 26 665 7 296 4 049 3 247 29 912<br />

Pārējie 16 204 - 837 15 367 216 105 111 15 478<br />

Aizdevumi klientiem, izņ. repo<br />

darījumi 2 190 747 2 726 50 177 2 143 296 569 634 279 488 290 146 2 433 442<br />

Kredītiestādes 399 518 399 518 - - - 399 518<br />

Repo darījumi - klienti 54 - - 54 - - - 54<br />

Kopā aizdevumi klientiem un<br />

kredītiestādēm 2 590 319 2 726 50 177 2 542 868 569 634 279 488 290 146 2 833 014<br />

Aizdevumi klientiem pēc nodrošinājuma veida<br />

Dzīvojamās mājas 1 060 791 - 19 003 1 041 788 268 622 113 979 154 643 1 196 431<br />

Cits nekustamais īpašums 599 410 2 726 19 090 583 046 175 822 89 102 86 720 669 766<br />

Valsts un pašvaldība 88 264 - 37 88 227 612 - 612 88 839<br />

Garantijas 27 171 - 1 018 26 153 13 427 8 487 4 940 31 093<br />

Nenodrošināts 102 671 - 1 328 101 343 13 380 10 507 2 873 104 216<br />

Cits nodrošinājums 312 440 - 9 701 302 739 97 771 57 413 40 358 343 097<br />

Aizdevumi klientiem, izņ. repo<br />

darījumi 2 190 747 2 726 50 177 2 143 296 569 634 279 488 290 146 2 433 442<br />

Kredītiestādes 399 518 - - 399 518 - - - 399 518<br />

Repo darījumi - klienti 54 - - 54 - - - 54<br />

Kopā aizdevumi klientiem un<br />

kredītiestādēm 2 590 319 2 726 50 177 2 542 868 569 634 279 488 290 146 2 833 014

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 30<br />

Uzkrājumi<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Sākuma atlikums 347 612 499 497 329 665 477 779<br />

Individuāli vērtēto kredītu uzkrājumi pa periodu -274 11 694 -1 077 5 048<br />

Iepriekš izveidoto uzkrājumu reversēšana -11 914 -59 515 -11 500 -56 982<br />

Uzkrājumi pa periodu kolektīvi vērtētiem kredītiem ar<br />

vērtības samazināšanās pazīmēm, neto 5 731 26 063 6 532 27 416<br />

Kolektīvie uzkrājumi kredītiem bez vērtības<br />

samazināšanās pazīmēm -28 401 -3 265 -27 610 -747<br />

Iepriekš izveidoto uzkrājumu reversēšana<br />

norakstītiem kredītiem -113 056 -125 624 -103 761 -122 766<br />

Neto uzrājumi citiem aktīviem 1 014 -1 350 - -<br />

Uzkrājumi no uzņēmumu iegādes 516 - - -<br />

Valūtas pārvērtēšanas starpība -116 112 -61 -83<br />

Beigu atlikums 201 112 347 612 192 188 329 665<br />

Kopējais uzkrājumu līmenis, % 7.45% 12.06% 7.35% 11.93%<br />

Uzkrājumu līmenis kredītiem ar vērtības<br />

samazinājumu, % 47.44% 48.58% 47.93% 49.06%<br />

Pārņemtie aktīvi<br />

Grupa<br />

(tūkst. LVL)<br />

2012 2011<br />

Uzskaites Patiesā Uzskaites<br />

vērtība vērtība vērtība<br />

Patiesā<br />

vērtība<br />

Zeme un ēkas 4 869 5 706 4 861 5 412<br />

Līzinga objekti 2 082 2 082 3 150 3 150<br />

Citi 950 950 1 181 1 181<br />

Kopā 7 901 8 738 9 192 9 743<br />

Banka<br />

(tūkst. LVL)<br />

2012 2011<br />

Uzskaites Patiesā Uzskaites<br />

vērtība vērtība vērtība<br />

Patiesā<br />

vērtība<br />

Zeme un ēkas 4 869 5 706 4 861 5 412<br />

Citi 950 950 1 181 1 181<br />

Kopā 5 819 6 656 6 042 6 593<br />

Likviditātes risks<br />

DEFINĪCIJA<br />

Risks, ka maksājumi nevar tikt veikti noteiktajā termiņā,<br />

ievērojami nepaaugstinot maksāšanas līdzekļu iegūšanas<br />

izmaksas augsto aizņēmumu <strong>procentu</strong> vai aktīvu<br />

atsavināšanas zemo cenu dēļ.<br />

FINANSĒŠANAS UN LIKVIDITĀTES STRATĒĢIJA<br />

Grupas Aktīvu un Pasīvu pārvalde ir atbildīga par Grupas<br />

likviditātes pārvaldīšanu Direktoru padomes un Grupas<br />

vadītāja (CEO) noteikto mandātu ietvaros. Likviditātes riska<br />

pārvaldīšana ir nozīmīgs <strong>Swedbank</strong> darbības aspekts.<br />

Likviditātes risks tiek pastāvīgi mērīts, uzraudzīts, prognozēts<br />

un analizēts, balstoties uz dažādiem laika periodiem, ar<br />

visaptverošu mērķi nodrošināt, ka Grupa spēj vienmēr laikā<br />

izpildīt savas saistības, bez pēkšņas nepieciešamības<br />

piespiedu kārtā pārdot savus aktīvus par neizdevīgiem<br />

nosacījumiem.<br />

uzturēt pietiekamu līdzsvaru starp ilgtermiņa aktīviem un<br />

ilgtermiņa saistībām, uzkrājot atbilstošas likviditātes reserves.<br />

Likviditātes risks tiek samazināts caur <strong>Swedbank</strong> aktivitātēm<br />

nodrošināt stabilus un diversificētus finansēšanas avotus.<br />

Saskaņā ar Latvijas FKTK pārskata prasībām par likvīdiem<br />

aktīviem bankās uzskata:<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011<br />

Nauda kasē 77 769 87 358<br />

Prasības pret Latvijas Banku ar<br />

atlikušo termiņu līdz 30 dienām 298 775 132 710<br />

Prasības pret kredītiestādēm ar<br />

atlikušo termiņu līdz 30 dienām 332 387 395 464<br />

Likvīdie vērtspapīri 125 421 180 255<br />

Kopā likvīdie aktīvi 834 352 795 787<br />

Likviditātes rādītājs Bankai 42.67% 51.57%<br />

<strong>Swedbank</strong> finansēšanas struktūra balstās uz ilgtermiņa,<br />

stabilas un labi diversificētas investoru bāzes veidošanu un<br />

uzturēšanu. Aizņemšanās tiek veikta ar mērķi veidot un

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 31<br />

Aktīvu un pasīvu termiņanalīze<br />

Grupa 2012<br />

(tūkst. LVL)<br />

Uz<br />

pieprasījumu<br />

Līdz 3<br />

mēn.<br />

No 3 līdz 12<br />

mēn.<br />

No 1 līdz<br />

5 gadiem<br />

No 5 līdz<br />

10<br />

gadiem<br />

10 gadi<br />

un<br />

vairāk<br />

Bez<br />

noteikta<br />

termiņa<br />

Aktīvi<br />

Kase un prasības pret centrālo banku 376 544 - - - - - - 376 544<br />

Valsts parāda vērtspapīri - 1 683 2 873 3 754 2 116 - - 10 426<br />

Prasības pret kredītiestādēm 306 264 26 611 1 743 - - - - 334 618<br />

Aizdevumi klientiem 8 136 214 715 445 713 861 012 356 595 613 023 - 2 499 194<br />

Parāda vērtspapīri un citi <strong>procentu</strong>s<br />

nesoši finanšu instrumenti - 27 630 26 881 61 381 716 - - 116 608<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti - 817 781 5 260 1 766 19 - 8 643<br />

Nemateriālie aktīvi - - - - - - 60 60<br />

Pamatlīdzekļi - - - - - - 27 236 27 236<br />

Pārējie aktīvi - 25 504 - 34 940 - - 7 827 68 271<br />

Kopā 690 944 296 960 477 991 966 347 361 193 613 042 35 123 3 441 600<br />

Kopā<br />

Saistības<br />

Saistības pret kredītiestādēm 24 620 175 746 43 479 258 400 - 703 - 502 948<br />

Saistības pret citām finanšu<br />

organizācijām - 115 9 877 2 999 4 245 30 - 17 266<br />

Klientu noguldījumi 1 515 695 349 362 255 062 60 037 2 008 1 299 - 2 183 463<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti - 7 791 1 270 4 997 1 717 18 - 15 793<br />

Pārējās saistības - 76 011 - 3 718 - - 4 402 84 131<br />

Pašu kapitāls - - - - - - 637 999 637 999<br />

Kopā 1 540 315 609 025 309 688 330 151 7 970 2 050 642 401 3 441 600<br />

Grupa 2011<br />

(tūkst. LVL)<br />

Uz<br />

pieprasījumu<br />

Līdz 3<br />

mēn.<br />

No 3 līdz 12<br />

mēn.<br />

No 1 līdz<br />

5 gadiem<br />

No 5 līdz<br />

10<br />

gadiem<br />

10 gadi<br />

un<br />

vairāk<br />

Bez<br />

noteikta<br />

termiņa<br />

Aktīvi<br />

Kase un prasības pret centrālo banku 220 069 - - - - - - 220 069<br />

Valsts parāda vērtspapīri - 57 283 6 558 3 791 1 314 - - 68 946<br />

Prasības pret kredītiestādēm 297 685 101 016 819 - - - - 399 520<br />

Aizdevumi klientiem 21 121 179 232 383 587 854 082 398 210 699 145 - 2 535 377<br />

Parāda vērtspapīri un citi <strong>procentu</strong>s<br />

nesoši finanšu instrumenti - 22 570 22 201 65 703 904 - - 111 378<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti - 2 551 8 204 5 999 2 615 - - 19 369<br />

Nemateriālie aktīvi - - - - - - 30 30<br />

Pamatlīdzekļi - - - - - - 27 721 27 721<br />

Pārējie aktīvi - 22 877 - 46 408 - - 9 191 78 476<br />

Kopā 538 875 385 529 421 369 975 983 403 043 699 145 36 942 3 460 886<br />

Kopā<br />

Saistības<br />

Saistības pret kredītiestādēm 23 067 195 827 693 259 227 597 - - - 1 139 750<br />

Saistības pret citām finanšu<br />

organizācijām - 234 9 718 14 091 1 995 56 - 26 094<br />

Klientu noguldījumi 1 060 701 250 521 209 430 29 488 1 116 976 - 1 552 232<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti - 5 798 7 642 5 368 2 544 - - 21 352<br />

Pārējās saistības - 64 283 - 2 084 - - 4 458 70 825<br />

Pakārtotās saistības - - - - 87 851 - - 87 851<br />

Pašu kapitāls - - - - - - 562 782 562 782<br />

Kopā 1 083 768 516 663 920 049 278 628 93 506 1 032 567 240 3 460 886

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 32<br />

Aktīvu un pasīvu termiņanalīze<br />

Banka 2012<br />

(tūkst. LVL)<br />

Uz<br />

pieprasījumu<br />

Līdz 3<br />

mēn.<br />

No 3 līdz 12<br />

mēn.<br />

No 1 līdz<br />

5 gadiem<br />

No 5 līdz<br />

10<br />

gadiem<br />

10 gadi<br />

un<br />

vairāk<br />

Bez<br />

noteikta<br />

termiņa<br />

Aktīvi<br />

Kase un prasības pret centrālo banku 376 544 - - - - - - 376 544<br />

Valsts parāda vērtspapīri - 1 683 2 873 3 754 2 116 - - 10 426<br />

Prasības pret kredītiestādēm 306 256 26 611 1 743 - - - - 334 610<br />

Aizdevumi klientiem 7 972 212 153 406 004 824 703 358 513 612 977 - 2 422 322<br />

Parāda vērtspapīri un citi <strong>procentu</strong>s<br />

nesoši finanšu instrumenti - 27 630 26 881 61 381 716 - - 116 608<br />

Līdzdalība radniecīgo sabiedrību<br />

pamatkapitālā - - - - - - 48 455 48 455<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti - 817 781 5 260 1 766 19 - 8 643<br />

Nemateriālie aktīvi - - - - - - 12 12<br />

Pamatlīdzekļi - - - - - - 11 725 11 725<br />

Pārējie aktīvi - 21 778 - 30 555 - - 5 818 58 151<br />

Kopā 690 772 290 672 438 282 925 653 363 111 612 996 66 010 3 387 496<br />

Kopā<br />

Saistības<br />

Saistības pret kredītiestādēm 24 620 171 471 36 007 217 910 - 703 - 450 711<br />

Saistības pret citām finanšu<br />

organizācijām - 115 9 877 2 999 4 245 30 - 17 266<br />

Klientu noguldījumi 1 520 595 349 532 255 062 60 037 2 008 1 299 - 2 188 533<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti - 7 791 1 270 4 997 1 717 18 - 15 793<br />

Pārējās saistības - 69 875 - 2 549 - - 4 402 76 826<br />

Pašu kapitāls - - - - - - 638 367 638 367<br />

Kopā 1 545 215 598 784 302 216 288 492 7 970 2 050 642 769 3 387 496<br />

Banka 2011<br />

(tūkst. LVL)<br />

Uz<br />

pieprasījumu<br />

Līdz 3<br />

mēn.<br />

No 3 līdz 12<br />

mēn.<br />

No 1 līdz<br />

5 gadiem<br />

No 5 līdz<br />

10<br />

gadiem<br />

10 gadi<br />

un<br />

vairāk<br />

Bez<br />

noteikta<br />

termiņa<br />

Aktīvi<br />

Kase un prasības pret centrālo banku 220 069 - - - - - - 220 069<br />

Valsts parāda vērtspapīri - 57 283 6 558 3 791 1 314 - - 68 946<br />

Prasības pret kredītiestādēm 297 683 101 016 819 - - - - 399 518<br />

Aizdevumi klientiem 21 122 161 290 337 510 815 602 398 834 699 138 - 2 433 496<br />

Parāda vērtspapīri un citi <strong>procentu</strong>s<br />

nesoši finanšu instrumenti - 22 570 22 201 65 703 904 - - 111 378<br />

Līdzdalība radniecīgo sabiedrību<br />

pamatkapitālā - - - - - - 42 701 42 701<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti - 2 551 8 204 5 999 2 615 - - 19 369<br />

Nemateriālie aktīvi - - - - - - 30 30<br />

Pamatlīdzekļi - - - - - - 11 676 11 676<br />

Pārējie aktīvi - 16 195 - 42 413 - - 6 041 64 649<br />

Kopā 538 874 360 905 375 292 933 508 403 667 699 138 60 448 3 371 832<br />

Kopā<br />

Saistības<br />

Saistības pret kredītiestādēm 23 067 185 751 640 699 201 293 - - - 1 050 810<br />

Saistības pret citām finanšu<br />

organizācijām - 234 9 718 14 091 1 995 56 - 26 094<br />

Klientu noguldījumi 1 064 883 250 606 209 580 29 488 1 116 976 - 1 556 649<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti - 5 800 7 642 5 368 2 544 - - 21 354<br />

Pārējās saistības - 60 533 - 882 - - 4 458 65 873<br />

Pakārtotās saistības - - - - 87 851 - - 87 851<br />

Pašu kapitāls - - - - - - 563 201 563 201<br />

Kopā 1 087 950 502 924 867 639 251 122 93 506 1 032 567 659 3 371 832

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 33<br />

Tirgus riski<br />

DEFINĪCIJA<br />

Risks, ka izmaiņas <strong>procentu</strong> likmēs, valūtas kursos un akciju<br />

cenās izraisīs <strong>Swedbank</strong> neto aktīvu un saistību, ieskaitot<br />

atvasinātos finanšu instrumentu, vērtības samazināšanos.<br />

Risku pārvaldīšana<br />

Tirgus risks veidojas <strong>Swedbank</strong> tirdzniecības darbībās,<br />

piemēram, saistībā ar tirdzniecību finanšu tirgos, kā arī<br />

strukturāli citās tās darbībās. Līdz ar to tirgus risku pārvaldīšanu<br />

var iedalīt divās galvenajās jomās. <strong>Swedbank</strong> kopējā riska<br />

uzņemšanās tiek pārraudzīta ar limitiem, kurus ir noteikusi<br />

Direktoru padome pēc finanšu riska uzņemšanās būtības un<br />

apmēra. Vienīgi tā sauktās ar risku uzņemšanos saistītās<br />

struktūrvienības, tas ir, struktūrvienības, kam CEO ir piešķīris<br />

riska pilnvaras, drīkst uzņemties finanšu riskus. Riski šajās<br />

struktūrvienībās katru dienu tiek novērtēti, uzraudzīti un ziņoti<br />

CEO un Grupas augstākai vadībai.<br />

Dominējošie tirgus riski <strong>Swedbank</strong> ir strukturāla vai stratēģiska<br />

rakstura, un tos centralizēti pārvalda Grupas Aktīvu un pasīvu<br />

pārvalde, kas ir atbildīga par iespējamās negatīvās ietekmes<br />

mazināšanu uz <strong>Swedbank</strong> neto ienākumiem un pašu kapitālu.<br />

Kā strukturālā riska viens piemērs ir <strong>procentu</strong> likmju risks, kas<br />

veidojas no nesakritībām <strong>procentu</strong> likmju izmaiņu periodos<br />

starp <strong>Swedbank</strong> izsniegtajiem kredītiem un saņemto<br />

finansējumu. Cits piemērs ir valūtas risks, kas veidojas, ja<br />

klientu noguldījumi un aizdevumi klientiem ir dažādās valūtas.<br />

Risku novērtēšana<br />

<strong>Swedbank</strong> tirgus risks tiek novērtēts izmantojot VaR - uz modeli<br />

balstīta riska vērtēšana, kas ir starptautisks standarts<br />

papildināts ar tradicionāliem jūtīguma mērījumiem un stresa<br />

testiem. VaR ietver modeļa izmantošanu kustībām <strong>procentu</strong><br />

likmēs, akciju cenās un valūtas kursos, lai noteiktu <strong>Swedbank</strong><br />

kopējā portfeļa vērtības izmaiņu varbūtību sadalījumu. Tas ir<br />

balstīts uz hipotētiska pieņēmuma, ka portfelis paliks nemainīgs<br />

noteiktā laika periodā.<br />

<strong>Swedbank</strong> VaR modelī varbūtības sadalījums tiek noteikts katru<br />

dienu, izmantojot Monte Carlo simulācijas metodi, kurā scenāriji<br />

ir balstīti uz vēsturiskām tirgus cenu izmaiņām pēdējā gada<br />

laikā. Laika periods ir viena diena. VaR pēc tam tiek aprēķināts,<br />

par pamatu izmantojot varbūtības sadalījumu. VaR norāda<br />

portfeļa iespējamos zaudējumus, kas ir tik augsti, ka pastāv<br />

maza varbūtība, ka tie tiks pārsniegti. <strong>Swedbank</strong> izmanto 99%<br />

VaR, kas nozīmē, ka pastāv 1% varbūtība, ka iespējamie<br />

zaudējumi pārsniegs VaR noteiktā laika periodā. Tā kā<br />

scenāriju modelis ir balstīts uz vēsturiskajiem datiem, tad<br />

kovariācija, kas regulāri veidojas starp tirgus cenām, piemēram,<br />

kā dažādas <strong>procentu</strong> likmes vēsturiski mainās attiecībā viena<br />

pret otru, tiek ņemta vērā aprēķinot VaR. Tādējādi modelis<br />

sniedz vērtīgāku, niansētāku risku novērtējumu kā vienkārša<br />

jūtīguma analīze. Vēl viena VaR priekšrocība ir, ka vairāki tirgus<br />

risku tipi var tik salīdzināti vienlaikus apvienojot vienā<br />

novērtējumā.<br />

sadalījuma precizitāti. Atpakaļ testēšanas rezultāts pēc tam tiek<br />

salīdzināts ar VaR un, veicot šādu aprēķinu par daudzām<br />

dienām, ir iespējams noteikt modeļa ticamību. Aktuālie un<br />

hipotētiskās atpakaļ testēšanas rezultāti norāda, ka modelis<br />

kalpo savam mērķim labi.<br />

Viens no VaR trūkumiem ir, ka vēsturiskās korelācijas, uz<br />

kurām ir balstīta VaR kalkulācija, netiek piemērotas, t.i., finanšu<br />

tirgus stresa situācijās. Tādos gadījumos VaR aprēķināšanai<br />

veic periodiskus stresa testus, kas novērtē Grupas iespējamos<br />

zaudējumus ārkārtējā tirgus pārtraukuma gadījumā, kas sagrauj<br />

vēsturiskos modeļus.<br />

Procentu likmju risks<br />

Procentu likmju risks ir risks, ka aktīvu, saistību un ar <strong>procentu</strong><br />

likmēm saistīto atvasināto finanšu instrumentu vērtību varētu<br />

negatīvi ietekmēt nominālo <strong>procentu</strong> likmju izmaiņas vai citi<br />

saistītie riska faktori.<br />

Grupas <strong>procentu</strong> likmju risks veidojas, kad <strong>procentu</strong> likmju<br />

maiņas periodi aktīviem un saistībām, ieskaitot atvasinātos<br />

finanšu instrumentus, nesakrīt. <strong>Swedbank</strong> fiksētas likmes aktīvi<br />

galvenokārt sastāv no aizdevumiem klientiem. Šo aktīvu<br />

<strong>procentu</strong> likmju risks lielākoties ir izslēgts, jo vai nu tie ir<br />

finansēti ar fiksētas likmes aizņēmumiem, vai arī dēļ mijmaiņas<br />

darījumiem, kur <strong>Swedbank</strong> maksā fiksētu <strong>procentu</strong> likmi.<br />

Izmaiņas <strong>procentu</strong> likmēs ietekmē arī tīros <strong>procentu</strong><br />

ieņēmumus. Šis ietekmes apmērs daļēji ir atkarīgs no atlikušā<br />

<strong>procentu</strong> likmju fiksēšanas perioda Grupas fiksētās likmes<br />

aktīviem, saistībām un atvasinātajiem finanšu instrumentiem un<br />

daļēji ir atkarīgs no Grupas spējas pielāgot <strong>procentu</strong> likmes uz<br />

mainīgo likmju aizdevumiem un depozītiem. Tīro <strong>procentu</strong><br />

ieņēmuma riska jūtīguma analīze, ka visās <strong>procentu</strong> likmēs<br />

izmaiņa ir par vienu <strong>procentu</strong>:<br />

Jūtīguma analīze<br />

Grupa<br />

Grupa<br />

(tūkst. LVL) Izmaiņa 2012 2011<br />

Tīrie <strong>procentu</strong> ieņēmumi, 12 mēneši<br />

Pieaugums <strong>procentu</strong><br />

likmēs +1%-p.p. 13 677 10 231<br />

Samazinājums <strong>procentu</strong><br />

likmēs -1%-p.p. -13 077 -10 877<br />

Vērtības izmaiņa<br />

Tirgus <strong>procentu</strong> likmes +1%-p.p. -743 -977<br />

-1%-p.p. 774 998<br />

Valūtas kurss +5 % -1 241 -133<br />

-5 % 1 241 133<br />

Grupas VaR modelis tiek nepārtraukti novērtēts caur<br />

"hipotētisku atpakaļ testēšanu", kas ir sistemātiska metode, lai<br />

novērtētu modeļa veidoto iespējamo portfeļa rezultātu varbūtību

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 34<br />

Aktīvu un pasīvu termiņu analīze, pamatojoties uz <strong>procentu</strong> likmju izmaiņām<br />

Grupa 2012<br />

(tūkst. LVL) < 1 mēn. 1-3 mēn.<br />

3 mēn.-<br />

1 gads 1-2 gadi 2-5 gadi<br />

> 5<br />

gadi<br />

Procentus<br />

nenesošie<br />

Aktīvi<br />

Skaidrā nauda un prasības<br />

pret centrālo banku 376 544 - - - - - - 376 544<br />

Prasības pret kredītiestādēm 332 458 417 1 743 - - - - 334 618<br />

Finanšu aktīvi 29 285 54 621 20 486 18 600 8 069 4 616 - 135 677<br />

Aizdevumi klientiem 908 184 1 180 393 231 131 37 757 132 517 9 212 - 2 499 194<br />

Pamatlīdzekļi un nemateriālie<br />

aktīvi - - - - - - 27 296 27 296<br />

Pārējie aktīvi - - - - - - 68 271 68 271<br />

Kopā 1 646 471 1 235 431 253 360 56 357 140 586 13 828 95 567 3 441 600<br />

Kopā<br />

Saistības<br />

Saistības pret kredītiestādēm<br />

un citām finanšu<br />

organizācijām 255 258 164 119 4 308 16 700 76 567 3 262 - 520 214<br />

Klientu noguldījumi 1 649 662 215 396 255 061 39 441 20 596 3 307 - 2 183 463<br />

Pārējās finanšu saistības 6 206 1 827 1 081 0 4 945 1 734 84 131 99 924<br />

Pakārtotās saistības - - - - - - - -<br />

Pašu kapitāls - - - - - - 637 999 637 999<br />

Kopā 1 911 126 381 342 260 450 56 141 102 108 8 303 722 130 3 441 600<br />

Bilances tīrais rezultāts -264 655 854 089 -7 090 216 38 478 5 525 -626 563 -<br />

Ārpusbilances tīrais<br />

rezultāts -5 256 -1 671 -905 - - - - -7 832<br />

Grupa 2011<br />

(tūkst. LVL) < 1 mēn. 1-3 mēn.<br />

3 mēn.-<br />

1 gads 1-2 gadi 2-5 gadi<br />

> 5<br />

gadi<br />

Procentus<br />

nenesošie<br />

Aktīvi<br />

Skaidrā nauda un prasības<br />

pret centrālo banku 220 069 - - - - - - 220 069<br />

Prasības pret kredītiestādēm 395 525 3 176 819 - - - - 399 520<br />

Finanšu aktīvi 64 027 86 191 32 265 13 095 1 896 2 219 - 199 693<br />

Aizdevumi klientiem 876 655 1 210 457 288 604 95 346 52 029 12 286 - 2 535 377<br />

Pamatlīdzekļi un nemateriālie<br />

aktīvi - - - - - - 27 751 27 751<br />

Pārējie aktīvi - - - - - - 78 476 78 476<br />

Kopā 1 556 276 1 299 824 321 688 108 441 53 925 14 505 106 227 3 460 886<br />

Kopā<br />

Saistības<br />

Saistības pret kredītiestādēm<br />

un citām finanšu<br />

organizācijām 425 604 268 001 352 015 93 537 24 893 1 794 - 1 165 844<br />

Klientu noguldījumi 1 156 620 154 603 209 430 15 667 13 820 2 092 - 1 552 232<br />

Pārējās finanšu saistības 4 135 13 953 3 264 - - - 70 825 92 177<br />

Pakārtotās saistības - 87 851 - - - - - 87 851<br />

Pašu kapitāls - - - - - - 562 782 562 782<br />

Kopā 1 586 359 524 408 564 709 109 204 38 713 3 886 633 607 3 460 886<br />

Bilances tīrais rezultāts -30 083 775 416 -243 021 -763 15 212 10 619 -527 380 -<br />

Ārpusbilances tīrais<br />

rezultāts -2 847 -451 284 1 - - - -3 013

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 35<br />

Banka 2012<br />

(tūkst. LVL) < 1 mēn. 1-3 mēn.<br />

3 mēn.-<br />

1 gads 1-2 gadi 2-5 gadi<br />

> 5<br />

gadi<br />

Procentus<br />

nenesošie<br />

Aktīvi<br />

Skaidrā nauda un prasības<br />

pret centrālo banku 376 544 - - - - 376 544<br />

Prasības pret kredītiestādēm 332 450 417 1 743 - - - - 334 610<br />

Finanšu aktīvi 29 285 54 621 20 486 18 600 8 069 4 616 48 455 184 132<br />

Aizdevumi klientiem 874 421 1 164 124 218 946 30 527 126 231 8 073 - 2 422 322<br />

Pamatlīdzekļi un nemateriālie<br />

aktīvi - - - - - - 11 737 11 737<br />

Pārējie aktīvi - - - - - - 58 151 58 151<br />

Kopā 1 612 700 1 219 162 241 175 49 127 134 300 12 689 118 343 3 387 496<br />

Kopā<br />

Saistības<br />

Saistības pret kredītiestādēm<br />

un citām finanšu<br />

organizācijām 229 549 153 288 1 533 7 816 72 529 3 262 - 467 977<br />

Klientu noguldījumi 1 654 562 215 566 255 061 39 441 20 596 3 307 - 2 188 533<br />

Pārējās finanšu saistības 6 206 1 827 1 081 - 4 945 1 734 76 826 92 619<br />

Pakārtotās saistības - - - - - - - -<br />

Pašu kapitāls - - - - - - 638 367 638 367<br />

Kopā 1 890 317 370 681 257 675 47 257 98 070 8 303 715 193 3 387 496<br />

Bilances tīrais rezultāts -277 617 848 481 -16 500 1 870 36 230 4 386 -596 850 -<br />

Ārpusbilances tīrais<br />

rezultāts -5 256 -1 671 -905 - - - - -7 832<br />

Banka 2011<br />

(tūkst. LVL) < 1 mēn. 1-3 mēn.<br />

3 mēn.-<br />

1 gads 1-2 gadi 2-5 gadi<br />

> 5<br />

gadi<br />

Procentus<br />

nenesošie<br />

Aktīvi<br />

Skaidrā nauda un prasības<br />

pret centrālo banku 220 069 - - - - - - 220 069<br />

Prasības pret kredītiestādēm 395 523 3 176 819 - - - - 399 518<br />

Finanšu aktīvi 64 027 86 191 32 265 13 095 1 896 2 219 42 701 242 394<br />

Aizdevumi klientiem 837 953 1 189 330 267 778 85 283 43 097 10 055 - 2 433 496<br />

Pamatlīdzekļi un nemateriālie<br />

aktīvi - - - - - - 11 706 11 706<br />

Pārējie aktīvi - - - - - - 64 649 64 649<br />

Kopā 1 517 572 1 278 697 300 862 98 378 44 993 12 274 119 056 3 371 832<br />

Kopā<br />

Saistības<br />

Saistības pret kredītiestādēm<br />

un citām finanšu<br />

organizācijām 376 264 241 662 345 400 89 270 22 514 1 794 - 1 076 904<br />

Klientu noguldījumi 1 160 837 154 653 209 580 15 667 13 820 2 092 - 1 556 649<br />

Pārējās finanšu saistības 4 137 13 953 3 264 0 0 0 65 873 87 227<br />

Pakārtotās saistības - 87 851 - - - - - 87 851<br />

Pašu kapitāls - - - - - - 563 201 563 201<br />

Kopā 1 541 238 498 119 558 244 104 937 36 334 3 886 629 074 3 371 832<br />

Bilances tīrais rezultāts -23 666 780 578 -257 382 -6 559 8 659 8 388 -510 018 -<br />

Ārpusbilances tīrais<br />

rezultāts -2 847 -451 284 1 - - - -3 013

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 36<br />

Valūtas risks<br />

Valūtas risks ir risks, ka Grupas aktīvu un saistību vērtību,<br />

ieskaitot atvasināto finanšu instrumentu vērtību, varētu negatīvi<br />

ietekmēt valūtas kursu izmaiņas vai citi saistītie riska faktori.<br />

Grupas valūtas risks tiek pārvaldīts pielāgojot kopējo aktīvu un<br />

saistību vērtību, ieskaitot atvasinātos finanšu instrumentus,<br />

katrā valūtā līdz vēlamajam līmenim. Tas, galvenokārt, tiek<br />

darīts, izmantojot tādus atvasinātos finanšu instrumentus, kā<br />

valūtas un <strong>procentu</strong> likmju mijmaiņas darījumus un nākotnes<br />

valūtas darījumus.<br />

Valūtu pozīcija<br />

Grupa 2012<br />

(tūkst. LVL) LVL EUR USD LTL Citas Kopā<br />

Aktīvi<br />

Skaidrā nauda un prasības pret centrālo<br />

banku 324 806 42 835 4 901 159 3 843 376 544<br />

Prasības pret kredītiestādēm 56 873 184 962 67 086 1 652 24 045 334 618<br />

Aizdevumi klientiem 281 612 2 157 814 56 014 - 3 754 2 499 194<br />

Procentus nesoši finanšu aktīvi 4 193 120 048 584 2 066 143 127 034<br />

Pārējie aktīvi 90 328 12 593 349 795 145 104 210<br />

Kopā 757 812 2 518 252 128 934 4 672 31 930 3 441 600<br />

Saistības<br />

Saistības pret kredītiestādēm 22 407 474 216 4 157 1 924 244 502 948<br />

Saistības pret citām finanšu organizācijām 341 16 925 - - - 17 266<br />

Klientu noguldījumi 968 148 980 559 189 767 946 44 043 2 183 463<br />

Pārējās saistības 62 399 28 239 5 233 1 673 2 380 99 924<br />

Pašu kapitāls 637 999 - - - - 637 999<br />

Kopā 1 691 294 1 499 939 199 157 4 543 46 667 3 441 600<br />

Ārpusbilances tīrā pozīcija 901 773 -995 126 71 160 - 14 361 -7 832<br />

Valūtu pozīcija -31 709 23 187 937 129 -376 -7 832<br />

Grupa 2011<br />

(tūkst. LVL) LVL EUR USD LTL Citas Kopā<br />

Aktīvi<br />

Skaidrā nauda un prasības pret centrālo<br />

banku 169 876 32 212 12 597 394 4 990 220 069<br />

Prasības pret kredītiestādēm 31 046 267 618 79 862 308 20 686 399 520<br />

Aizdevumi klientiem 237 125 2 234 057 60 458 - 3 737 2 535 377<br />

Procentus nesoši finanšu aktīvi 3 230 169 192 9 7 824 69 180 324<br />

Pārējie aktīvi 112 177 11 569 1 548 74 228 125 596<br />

Kopā 553 454 2 714 648 154 474 8 600 29 710 3 460 886<br />

Saistības<br />

Saistības pret kredītiestādēm 16 733 1 097 956 18 000 6 943 118 1 139 750<br />

Saistības pret citām finanšu organizācijām - 26 094 - - - 26 094<br />

Klientu noguldījumi 723 764 660 909 144 378 1 534 21 647 1 552 232<br />

Pakārtotās saistības - 87 851 - - - 87 851<br />

Pārējās saistības 57 872 28 169 4 914 87 1 135 92 177<br />

Pašu kapitāls 562 782 - - - - 562 782<br />

Kopā 1 361 151 1 900 979 167 292 8 564 22 900 3 460 886<br />

Ārpusbilances tīrā pozīcija 807 346 -817 159 13 025 310 -6 535 -3 013<br />

Valūtu pozīcija -351 -3 490 207 346 275 -3 013

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 37<br />

Valūtu pozīcija<br />

Banka 2012<br />

(tūkst. LVL) LVL EUR USD LTL Citas Kopā<br />

Aktīvi<br />

Skaidrā nauda un prasības pret centrālo<br />

banku 324 806 42 835 4 901 159 3 843 376 544<br />

Prasības pret kredītiestādēm 56 872 184 955 67 086 1 652 24 045 334 610<br />

Aizdevumi klientiem 279 086 2 083 712 55 840 - 3 684 2 422 322<br />

Procentus nesoši finanšu aktīvi 4 193 120 048 584 2 066 143 127 034<br />

Pārējie aktīvi 117 315 8 550 190 795 136 126 986<br />

Kopā 782 272 2 440 100 128 601 4 672 31 851 3 387 496<br />

Saistības<br />

Saistības pret kredītiestādēm 22 407 421 979 4 157 1 924 244 450 711<br />

Saistības pret citām finanšu organizācijām 341 16 925 - - - 17 266<br />

Klientu noguldījumi 970 527 983 048 189 933 946 44 079 2 188 533<br />

Pārējās saistības 59 035 24 855 4 784 1 674 2 271 92 619<br />

Pašu kapitāls 638 367 - - - - 638 367<br />

Kopā 1 690 677 1 446 807 198 874 4 544 46 594 3 387 496<br />

Ārpusbilances tīrā pozīcija 876 073 -969 426 71 160 - 14 361 -7 832<br />

Valūtu pozīcija -32 332 23 867 887 128 -382 -7 832<br />

Banka 2011<br />

(tūkst. LVL) LVL EUR USD LTL Citas Kopā<br />

Aktīvi<br />

Skaidrā nauda un prasības pret centrālo<br />

banku 169 876 32 212 12 597 394 4 990 220 069<br />

Prasības pret kredītiestādēm 31 044 267 618 79 862 308 20 686 399 518<br />

Aizdevumi klientiem 236 831 2 131 395 61 646 - 3 624 2 433 496<br />

Procentus nesoši finanšu aktīvi 3 230 169 192 9 7 824 69 180 324<br />

Pārējie aktīvi 131 014 6 844 267 75 225 138 425<br />

Kopā 571 995 2 607 261 154 381 8 601 29 594 3 371 832<br />

Saistības<br />

Saistības pret kredītiestādēm 16 733 1 009 016 18 000 6 943 118 1 050 810<br />

Saistības pret citām finanšu organizācijām - 26 094 - - - 26 094<br />

Klientu noguldījumi 725 519 663 146 144 803 1 534 21 647 1 556 649<br />

Pakārtotās saistības - 87 851 - - - 87 851<br />

Pārējās saistības 54 917 26 281 4 887 87 1 055 87 227<br />

Pašu kapitāls 563 201 - - - - 563 201<br />

Kopā 1 360 370 1 812 388 167 690 8 564 22 820 3 371 832<br />

Ārpusbilances tīrā pozīcija 787 346 -797 159 13 025 310 -6 535 -3 013<br />

Valūtu pozīcija -1 029 -2 286 -284 347 239 -3 013

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 38<br />

Operacionālais risks<br />

DEFINĪCIJA<br />

Risks ciest zaudējumus prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu<br />

iekšējo procesu norises, cilvēku un sistēmu darbības vai arī<br />

ārējo apstākļu ietekmes dēļ. Operacionālā riska definīcija ietver<br />

arī juridisko risku atbilstības risku.<br />

Risku pārvaldība<br />

Grupas Risku Kontroles pārvalde ir atbildīga par vienotu<br />

operacionālo risku novērtēšanu visā Grupā un ziņošanu<br />

Direktoru padomei, Grupas vadītājam un Grupas vadītāju<br />

komitejai. Ik ceturksni tiek veikta visu lielo struktūrvienību riska<br />

līmeņa analīze un tiek ziņots gan vietējai vadībai, gan Direktoru<br />

padomei, Grupas vadītājam un Grupas vadītāju komitejai.<br />

<strong>Swedbank</strong> pastāvīgi cenšas attīstīt un uzlabot operacionālā<br />

riska pārvaldīšanā izmantotās metodes un 2012.gadā uzsāka<br />

projektu, lai ieviestu operacionālā riska iekšējā novērtējuma<br />

metodi. Tas sevī ietver <strong>Swedbank</strong> riska kultūras un procedūru<br />

tālāku uzlabošanu, lai efektīvi pārvaldītu operacionālos riskus<br />

un incidentus.<br />

Pašnovērtējums<br />

Visas biznesa jomas izmanto kopējo risku un kontroles<br />

mehānismu pašnovērtējumu (RCSA) metodi attiecībā uz<br />

operacionāliem riskiem. Tā tiek regulāri izmantota visiem<br />

galvenajiem procesiem Grupā. Metode ietver sevī risku<br />

identificēšanu un darbības plānošanu, lai tos pārvaldītu.<br />

Incidentu pārvaldība<br />

<strong>Swedbank</strong> ir izveidota kārtība un sistēmas atbalsts, lai<br />

atvieglotu incidentu ziņošanu un uzraudzību. Grupas Riska<br />

kontroles pārvalde sniedz atbalstu biznesa jomām ziņošanā,<br />

analīzē un rīcības plānu izstrādē, lai nodrošinātu, ka tiek<br />

identificēti cēloņi un veikti piemēroti pasākumi. Incidenti un<br />

saistīti operacionālo risku zaudējumi tiek reģistrēti centrālā<br />

datubāzē apkopošanai un tālākai analīzei.<br />

Jaunu produktu apstiprināšanas process (NPAP)<br />

2011. gada laikā <strong>Swedbank</strong> visā Grupā ieviesa Jaunu produktu<br />

apstiprināšanas procesu, iekļaujot jaunos un/vai mainītos<br />

produktus, darbības, procesus un sistēmas. NPAP mērķis ir<br />

nodrošināt, ka <strong>Swedbank</strong> Grupa neiesaistās darbībās, kas<br />

ietver nevēlamus riska veidus vai riskus, kuru pārvaldību un<br />

kontroli nekavējoties nenodrošina kāda šī procesa daļa.<br />

Drošība un darbības nepārtrauktība<br />

<strong>Swedbank</strong> aktīvi strādā pie drošības pārvaldīšanas, lai<br />

aizsargātu visa veida aktīvu, t.sk., personālu, materiālos un<br />

nemateriālos aktīvus, izmantojot tehniskus, organizatoriskus un<br />

administratīvus pasākumus. <strong>Swedbank</strong> drošības pārvaldības<br />

modelis aizgūts no starptautiskā standarta ISO/IEC 27002:2005<br />

Informācijas sistēmu pārvaldības darbības kodekss. <strong>Swedbank</strong><br />

Grupa koordinē pasākumus, lai novērstu un/vai stiprinātu tās<br />

spēju pārvaldīt nopietnus notikumus, piemēram, IT<br />

infrastruktūru darbības pārrāvumus, dabas katastrofas, finanšu<br />

satricinājumus un pandēmijas, kas var ietekmēt <strong>Swedbank</strong><br />

spēju uzturēt pakalpojumus.<br />

Drošības, nepārtrauktības, incidentu un krīžu vadības principi ir<br />

definēti Grupas līmenī. Grupas līmeņa krīzes vadības komanda<br />

veic gan iekšējo, gan ārējo komunikāciju un koordinēšanu.<br />

Turklāt ir izstrādāti darbības nepārtrauktības nodrošināšanas<br />

plāni priekš biznesam kritiskām darbībām un sabiedrībai<br />

svarīgiem pakalpojumiem. Plāni apraksta kā <strong>Swedbank</strong> rīkojas<br />

būtisku satricinājumu gadījumos. <strong>Swedbank</strong> ir arī<br />

apdrošināšana ar uzsvaru pasargāt visas tās svarīgākās<br />

darbības katastrofu gadījumā.<br />

Atbilstības nodrošināšana<br />

Atbilstības risks ir risks, ka likumu, politiku un noteikumu (gan<br />

iekšējo, gan ārējo) prasību nepildīšanas gadījumā Grupa varētu<br />

pārkāpt tos standartus un uzvedības normas, kurus no tās<br />

sagaida klienti un uzraudzības iestādes. <strong>Swedbank</strong> iekšējie<br />

normatīvie dokumenti satur noteikumus, lai pārvaldītu<br />

atbilstības riskus. Centrālā iekšējās regulācijas sastāvdaļa ir<br />

Grupas vadītāja izdota Atbilstības nodrošināšanas instrukcija.<br />

Iekšējo noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka <strong>Swedbank</strong> vienmēr<br />

ievēro kvalitātes prasības un uzvedības standartus, ko no tās<br />

sagaida klienti un uzraudzības iestādes.<br />

4 Kapitāls<br />

Iekšējā kapitāla novērtēšana<br />

Mērķis<br />

Iekšējā kapitāla pietiekamības novertēšanas procesa mērķis ir<br />

nodrošināt, ka <strong>Swedbank</strong> Grupa (turpmāk Grupa) ir pietiekami<br />

kapitalizēta, lai segtu tās riskus un veiktu un attīstītu savu<br />

saimniecisko darbību. Tādējādi iekšējā kapitāla pietiekamības<br />

novērtēšanas procesā tiek ņemti vērā visi <strong>Swedbank</strong> Grupas<br />

darbībai piemītošie būtiskie riski.<br />

Novērtēšana<br />

Zemāk tabulā ir uzskaitīti riski, kuriem <strong>Swedbank</strong> Grupa ir<br />

novirzījusi kapitālu iekšējās kapitāla pietiekamības<br />

novērtēšanas modelī. Stratēģiskais un reputācijas riskam<br />

atsevišķa kapitāla prasība netiek rēķināta un iekšējās kapitāla<br />

pietiekamības modelī šie riski tiek iekļauti netieši, jo<br />

aprēķinātā kapitāla rezerve aizsargā arī pret tiem. Taču<br />

neraugoties uz to stratēģiskais un reputācijas risks ir būtiski<br />

<strong>Swedbank</strong> Grupas darbībā un tiek rūpīgi uzraudzīti un<br />

pārvaldīti. Likviditātes ierobežojumi var rasties risku un<br />

kapitāla pieteikamības nesabalansētības rezultātā, līdz ar to<br />

iekšējās kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa mēŗķis<br />

ir nodrošināt, lai šāda nesabalansētība nerastos un nodrošināt<br />

konservatīvu skatījumu attiecībā uz likviditātes risku, kas ir<br />

būtisks veicot novērtējumu.<br />

Riska veids 1. pīlārs 2. pīlārs<br />

Tiek aprēķināta kapitāla prasība<br />

Tiek ņemti vērā<br />

iekšējā kapitāla<br />

novērtēšanas<br />

procesā?<br />

Kredītrisks Jā Jā<br />

Koncentrācijas risks Nē Jā<br />

Tirgus risks Jā Jā<br />

Tirgus risks: bankas portfeļa <strong>procentu</strong> Nē Jā<br />

likmju risks<br />

Operacionālais risks Jā Jā<br />

Biznesa risks: ieņēmumu svārstību Nē Jā<br />

risks<br />

Apdrošināšanas risks Jā 1 Jā 1<br />

Pēcnodarbinātības pabalstu risks Nē Jā 1<br />

Stratēģiskais risks: biznesa plāni Nē Jā<br />

Stratēģiskais risks: projekti un<br />

pārņemšanas<br />

Nē Jā, pievienota<br />

kā atsevišķa<br />

summa<br />

Tiek identificēti<br />

Kapitāla prasība netiek aprēķināta<br />

un mazināti?<br />

Reputācijas risks Nē Jā<br />

Likviditātes risks Nē Jā, stresa tests<br />

Stratēģiskais risk: lēmumu<br />

Nē Jā<br />

pieņemšanas risks<br />

1 Nav piemērojams <strong>Swedbank</strong> AS Latvijā<br />

Lai nodrošinātu efektīvu kapitāla izmantošanu, ievērotu<br />

regulatoru noteiktās minimālās kapitāla prasības un saglabātu

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 39<br />

pieeju kapitāla tirgiem pat nelabvēlīgos tirgus apstākļos,<br />

<strong>Swedbank</strong> Grupa vismaz vienu reizi gadā veic uz scenārijiem<br />

balstītas simulācijas un stresa testus. Analīze sniedz pārskatu<br />

par svarīgākajiem riskiem, kam Grupa ir pakļauta, kvantificējot<br />

ietekmi uz ienākumiem un bilanci, kā arī uz kapitāla bāzi un<br />

riska svērtajiem aktīviem, kas aprēķināti pēc kapitāla<br />

pietiekamības noteikumiem. Struktūrvienības tiek iesaistītas<br />

risku novērtēšanā un iekļauto rezultātu iekļaušanā biznesa<br />

stratēģijās. Metode kalpo par pamatu proaktīvai riska un<br />

kapitāla pārvaldīšanai.<br />

2012. gada iekšējās kapitāla pietiekamības novērtēšanas<br />

procesa ietvaros tika izvērtēti vairāki nelabvēlīgi scenāriji, no<br />

kuriem paildzinātas recesijas (extended recession) scenārijs<br />

tika izvēlēts kā galvenais. Scenārijs tika izvēlēts, jo apvienoja<br />

būtiskas nelabvēlīgas ietekmes novērtējumu attiecībā uz<br />

<strong>Swedbank</strong> Grupu, kā arī tas tika izvērtēts kā atbilstošs<br />

pastāvošajā ekonomiskajā situācijā. Izvēlētā scenārija<br />

iestāšānās varbūtība ir zemāka nekā vienu reizi divdesmit<br />

piecos gados un scenārijs vērtējāms kā ļoti nelabvēlīgs.<br />

Izvēlētais scenārijs ir arī būtiski nelabvēlīgāks un<br />

konservatīvāks kā scenāriji ko savos Eiropas banku stresa<br />

testos izmanto Eiropas banku iestāde (European Banking<br />

Authority - EBA), kā arī scenāriji ko Zviedrijas banku stresa<br />

testos izmanto Zviedrijas centrālā banka (Sveriges Riksbank).<br />

Kapitāla pietiekamības analīze<br />

Kapitāla pietiekamības noteikumos noteikto minimālo kapitālu<br />

varētu interpretēt kā likumdevēju uzskatu par to, cik daudz<br />

kapitāla kredītiestādei ir nepieciešams atkarībā no riska, ko tā<br />

uzņēmusies. Saskaņā ar kapitāla pietiekamības noteikumiem,<br />

pašu kapitālam jābūt vismaz tik lielam, lai nosegtu kredītriska,<br />

tirgus riska un operacionālā riska kapitāla prasību. Līdz ar to<br />

pašu kapitāla attiecībai pret kapitāla prasību vienmēr jābūt virs<br />

1.0. Noteikumus piemēro gan bankām individuāli, gan<br />

konsolidācijas grupām.<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Pašu kapitāls (kapitāla bāze) 560 366 631 622 561 413 627 374<br />

Kapitāla prasība 206 646 222 584 202 408 215 921<br />

Kapitāla pārpalikums 353 720 409 038 359 005 411 453<br />

Kapitāla koeficients 2.71 2.84 2.77 2.91<br />

Riska svērtie aktīvi 2 583 075 2 782 300 2 530 100 2 699 013<br />

Pirmā līmeņa kapitāla pietiekamības rādītājs, % 21.69% 19.05% 22.19% 19.51%<br />

Kapitāla pietiekamības rādītājs, % 21.69% 22.70% 22.19% 23.24%<br />

Pašu kapitāls (kapitāla bāze) Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Pirmā līmeņa kapitāls<br />

Apmaksātais pamatkapitāls 662 643 662 643 662 643 662 643<br />

Rezerves 337 337 135 135<br />

Iepriekšējo gadu uzkrātie zaudējumi -100 198 -182 643 -99 577 -182 408<br />

6 mēnešu auditētā peļņa/(zaudējumi) * - 49 690 - 46 339<br />

Samazinājums: Nemateriālie aktīvi -60 -30 -12 -30<br />

Paredzamo zaudējumu pārsniegums pār uzkrājumu un vērtības<br />

korekcijā saskaņā ar IRB pieeju -2 356 - -1 776 -<br />

Pirmā līmeņa kapitāls, kopā 560 366 529 997 561 413 526 679<br />

Otrā līmeņa kapitāls<br />

Pakārtotās saistības - 87 851 - 87 851<br />

Uzkrājumu un vērtības korekciju pārsniegums pār paredzamajiem<br />

zaudējumiem saskaņā ar IRB pieeju - 13 774 - 12 844<br />

Otrā līmeņa kapitāls, kopā - 101 625 - 100 695<br />

Pašu kapitāls, kopā 560 366 631 622 561 413 627 374<br />

*saskaņā ar FKTK „Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumu” 342.5 punktu

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 40<br />

Kapitāla prasība<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(thous. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Kredītriska kapitāla prasība, standartizētā pieeja<br />

Centrālās valdības vai centrālās bankas - - - -<br />

Reģionālās vai vietējās valdības 518 607 486 547<br />

Valsts institūcijas 190 216 186 211<br />

Starptautiskās attīstības bankas - - - -<br />

Iestādes 5 216 6 810 5 217 6 811<br />

Komercsabiedrības 4 843 965 11 808 7 481<br />

Mazo riska darījumu portfelis 1 812 24 1 503 -<br />

Nodrošināts ar nekustamo īpašumu 1 300 - 1 300 -<br />

Kavētie riska darījumi 405 16 388 16<br />

Citi posteņi 6 560 7 372 8 491 8 873<br />

Kredītriska kapitāla prasība, IRB pieeja<br />

Komercsabiedrības 99 391 112 201 92 057 104 196<br />

Mazo riska darījumu portfelis 63 707 71 095 59 648 66 824<br />

Iestādes 645 229 645 229<br />

Citi aktīvi, kas nav kredītu parādi 75 125 - -<br />

Kredītriska kapitāla prasība, kopā 184 662 199 660 181 729 195 188<br />

Tirgus risku kapitāla prasība<br />

Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība 1 986 - 2 036 -<br />

Pozīcijas riska kapitāla prasības 1 615 1 734 1 615 1 734<br />

Tirgus risku kapitāla prasība, kopā 3 601 1 734 3 651 1 734<br />

Operacionālā riska kapitāla prasība<br />

Operacionālā riska kapitāla prasība, standartizētā pieeja 18 383 21 190 17 028 18 999<br />

Operacionālā riska kapitāla prasība, kopā 18 383 21 190 17 028 18 999<br />

Kapitāla prasība, kopā 206 646 222 584 202 408 215 921<br />

Grupa 2012 2011<br />

(tūkst. LVL)<br />

Kredītriska kapitāla prasība, standartizētā pieeja<br />

Riska<br />

darījumu<br />

vērtība<br />

Vidējais<br />

riska<br />

svars<br />

Kapitāla<br />

prasība<br />

Riska<br />

darījumu<br />

vērtība<br />

Vidējais<br />

riska<br />

svars<br />

Kapitāla<br />

prasība<br />

Centrālās valdības vai centrālās bankas 355 397 0% - 192 937 0% -<br />

Reģionālās vai vietējās valdības 6 472 100% 518 7 583 100% 607<br />

Valsts institūcijas 2 374 100% 190 2 697 100% 216<br />

Starptautiskās attīstības bankas 2 140 0% - 2 012 0% -<br />

Iestādes 317 115 21% 5 216 422 483 20% 6 810<br />

Komercsabiedrības 60 535 100% 4 843 12 066 100% 965<br />

Mazo riska darījumu portfelis 30 197 75% 1 812 398 75% 24<br />

Nodrošināts ar nekustamo īpašumu 46 417 35% 1 300 - - -<br />

Kavētie riska darījumi 4 001 127% 405 198 101% 16<br />

Citi posteņi 168 736 49% 6 560 183 567 50% 7 372<br />

Kredītriska kapitāla prasība, IRB pieeja<br />

Komercsabiedrības 1 288 170 96% 99 391 1 427 834 98% 112 201<br />

Mazo riska darījumu portfelis 1 430 791 56% 63 707 1 561 512 57% 71 095<br />

Iestādes 34 366 23% 645 12 570 23% 229<br />

Citi aktīvi, kas nav kredītu parādi 5 818 16% 75 8 770 18% 125<br />

Kopā 3 752 529 62% 184 662 3 834 627 65% 199 660

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 41<br />

Banka 2012 2011<br />

(tūkst. LVL)<br />

Kredītriska kapitāla prasība, standartizētā pieeja<br />

Riska<br />

darījumu<br />

vērtība<br />

Vidējais<br />

riska<br />

svars<br />

Kapitāla<br />

prasība<br />

Riska<br />

darījumu<br />

vērtība<br />

Vidējais<br />

riska<br />

svars<br />

Kapitāla<br />

prasība<br />

Centrālās valdības vai centrālās bankas 355 386 0% - 192 937 0% -<br />

Reģionālās vai vietējās valdības 6 078 100% 486 6 843 100% 547<br />

Valsts institūcijas 2 320 100% 186 2 642 100% 211<br />

Starptautiskās attīstības bankas 2 139 0% - 2 014 0% -<br />

Iestādes 317 122 21% 5 217 422 496 20% 6 811<br />

Komercsabiedrības 147 596 100% 11 808 93 511 100% 7 481<br />

Mazo riska darījumu portfelis 25 052 75% 1 503 - - -<br />

Nodrošināts ar nekustamo īpašumu 46 418 35% 1 300 - - -<br />

Kavētie riska darījumi 3 782 128% 388 198 101% 16<br />

Citi posteņi 192 877 55% 8 491 202 331 55% 8 873<br />

Kredītriska kapitāla prasība, IRB pieeja<br />

Komercsabiedrības 1 183 770 97% 92 057 1 313 987 99% 104 196<br />

Mazo riska darījumu portfelis 1 365 445 55% 59 648 1 474 490 57% 66 824<br />

Iestādes 34 376 23% 645 12 571 23% 229<br />

Citi aktīvi, kas nav kredītu parādi - - - - - -<br />

Kopā 3 682 361 62% 181 729 3 724 020 66% 195 188<br />

5 Tīrie <strong>procentu</strong> ienākumi<br />

Grupa 2012 2011<br />

(tūkst. LVL)<br />

Vidējais<br />

atlikums<br />

Procentu<br />

ienākumi /<br />

izdevumi<br />

Vidējā<br />

<strong>procentu</strong><br />

likme<br />

Vidējais<br />

atlikums<br />

Procentu<br />

ienākumi /<br />

izdevumi<br />

Vidējā<br />

<strong>procentu</strong><br />

likme<br />

Prasības pret centrālo banku 161 729 296 0.18% 237 267 757 0.32%<br />

Prasības pret kredītiestādēm 402 003 1 029 0.26% 439 482 3 165 0.72%<br />

Aizdevumi klientiem 2 470 472 111 993 4.53% 2 733 376 135 440 4.96%<br />

Procentus nesoši vērtspapīri 140 759 2 722 1.93% 158 208 3 753 2.37%<br />

Procentus nesoši aktīvi 3 174 963 116 040 3.65% 3 568 333 143 115 4.01%<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti 17 603 2 675 21 432 (636)<br />

Pārējie aktīvi 166 388 - 178 592 -<br />

Kopā aktīvi 3 358 954 118 715 3.53% 3 768 357 142 479 3.78%<br />

Saistības pret kredītiestādēm un<br />

citām finanšu organizācijām 892 355 26 332 2.95% 1 502 644 42 821 2.85%<br />

Klientu noguldījumi 1 736 303 12 731 0.73% 1 561 431 12 429 0.80%<br />

atskaitījumi noguldījumu garantiju<br />

fondā 4 911 3 059<br />

Pakārtotās saistības 33 789 1 524 4.51% 87 851 3 841 4.37%<br />

Procentus veidojošas saistības 2 662 447 40 587 1.52% 3 151 926 59 091 1.87%<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti 22 244 - 17 555 -<br />

Pārējās saistības 70 870 953 69 521 990<br />

Kopā saistības 2 755 561 41 540 1.51% 3 239 002 60 081 1.85%<br />

Pašu kapitāls 603 393 529 355<br />

Kopā pasīvi 3 358 954 41 540 1.24% 3 768 357 60 081 1.59%<br />

Tīrie <strong>procentu</strong> ienākumi 77 175 82 398<br />

Ieguldījumu marža 2.30% 2.19%

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 42<br />

Banka 2012 2011<br />

(tūkst. LVL)<br />

Vidējais<br />

atlikums<br />

Procentu<br />

ienākumi /<br />

izdevumi<br />

Vidējā<br />

<strong>procentu</strong><br />

likme<br />

Vidējais<br />

atlikums<br />

Procentu<br />

ienākumi /<br />

izdevumi<br />

Vidējā<br />

<strong>procentu</strong><br />

likme<br />

Prasības pret centrālo banku 161 729 296 0.18% 237 267 757 0.32%<br />

Prasības pret kredītiestādēm 401 980 1 029 0.26% 439 481 3 165 0.72%<br />

Aizdevumi klientiem 2 380 239 102 661 4.31% 2 615 834 124 597 4.76%<br />

Procentus nesoši vērtspapīri 140 759 2 722 1.93% 158 208 3 753 2.37%<br />

Procentus nesoši aktīvi 3 084 707 106 708 3.46% 3 450 790 132 272 3.83%<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti 17 604 2 676 21 434 (459)<br />

Pārējie aktīvi 181 565 - 186 005 -<br />

Kopā aktīvi 3 283 876 109 384 3.33% 3 658 229 131 813 3.60%<br />

Saistības pret kredītiestādēm un<br />

citām finanšu organizācijām 822 550 24 749 3.01% 1 387 028 40 326 2.91%<br />

Klientu noguldījumi 1 740 674 12 733 0.73% 1 576 510 12 468 0.79%<br />

atskaitījumi noguldījumu garantiju<br />

fondā 4 911 3 059<br />

Pakārtotās saistības 33 789 1 524 4.51% 87 851 3 841 4.37%<br />

Procentus veidojošas saistības 2 597 013 39 006 1.50% 3 051 389 56 635 1.86%<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti 22 244 - 17 556 -<br />

Pārējās saistības 63 251 921 62 033 897<br />

Kopā saistības 2 682 508 39 927 1.49% 3 130 978 57 532 1.84%<br />

Pašu kapitāls 601 368 527 251<br />

Kopā pasīvi 3 283 876 39 927 1.22% 3 658 229 57 532 1.57%<br />

Tīrie <strong>procentu</strong> ienākumi 69 457 74 281<br />

Ieguldījumu marža 2.12% 2.03%<br />

6 Tīrie komisijas naudas ienākumi<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Komisijas naudas ienākumi<br />

Karšu izdošana un norēķini 26 469 24 373 26 469 24 373<br />

Pārskaitījumu apstrāde 13 638 13 046 13 646 13 053<br />

Aktīvu pārvaldīšana 4 819 4 398 4 613 4 242<br />

Kredītu apkalpošana 2 333 2 386 2 346 2 372<br />

Garantijas 1 827 1 793 1 827 1 793<br />

Dzīvības apdrošināšana 254 336 254 336<br />

Vērtspapīru tirdzniecības starpniecība 374 305 374 305<br />

Nedzīvības apdrošināšana 150 309 150 309<br />

Pārējie 3 336 3 260 3 337 3 261<br />

Kopā 53 200 50 206 53 016 50 044

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 43<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Komisijas naudas izdevumi<br />

Karšu izdošana un norēķini -10 993 -11 353 -10 993 -11 353<br />

Pārskaitījumu apstrāde -2 375 -2 207 -2 375 -2 207<br />

Kredītu apkalpošana un garantijas -402 -441 -402 -441<br />

Aktīvu pārvaldīšana -212 -201 -191 -182<br />

Citi vērstpapīri -164 -150 -164 -150<br />

Pārējie -1 115 -1 211 -1 029 -1 092<br />

Kopā -15 261 -15 563 -15 154 -15 425<br />

Kopā 37 939 34 643 37 862 34 619<br />

7 Tīrā peļņa un zaudējumi no finanšu instrumentiem, kas novērtēti<br />

patiesajā vērtībā<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Neto peļņa/(zaudējumi) no tirdzniecības nolūkā turētajiem<br />

finanšu aktīviem un finanšu saistībām 595 -786 586 -729<br />

Atvasinātie instrumenti -235 -875 -232 -877<br />

Parāda vērtspapīri 818 148 818 148<br />

Citi 12 -59 - -<br />

Neto peļņa/(zaudējumi) no klasificētiem kā patiesajā vērtībā<br />

vērtētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām ar<br />

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā -1 274 -2 272 -1 274 -2 272<br />

Parāda vērtspapīri -1 274 -2 272 -1 274 -2 272<br />

Citi - - - -<br />

Ārvalstu valūtu tirdzniecības un pārvērtēšanas peļņa 17 852 16 906 17 722 16 975<br />

Kopā 17 173 13 848 17 034 13 974<br />

8 Personāla izdevumi<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Algas un citi atalgojuma elementi 19 035 20 555 18 782 20 356<br />

Atalgojums <strong>Swedbank</strong> AB akcijās 1 681 892 1 667 882<br />

Sociālās apdrošināšanas izdevumi 4 962 5 009 4 899 4 958<br />

Apmācības 161 257 160 255<br />

Citi personāla izdevumi 389 369 389 368<br />

Kopā 26 228 27 082 25 897 26 819<br />

t.sk. mainīgā atalgojuma izmaksas (iesk. nodokļus) 2 345 1 387 2 326 1 374<br />

Samaksātais atalgojums un labumi Valdei (ieskaitot nodokļus) 606 603 606 603<br />

Uzkrājumi mainīgā atalgojuma programmai Valdei (ieskaitot<br />

nodokļus) 127 95 127 95<br />

Darbinieku skaits gada beigās (pilna laika ekvivalents) 1 618 1 640 1 603 1 622<br />

Vidējais darbinieku skaits (pilna laika ekvivalents) 1 600 1 642 1 584 1 624<br />

Mainīgās atalgojuma programmas apraksts<br />

Kolektīvās prēmēšanas programmas ietvaros visi darbinieki saņems 100% no mainīgā atalgojuma kā atliktās tiesības uz<br />

akcijām, no kurām daļa ir atlikta uz diviem gadiem, bet daļa uz trīs gadiem 2011. gada programmai un pilnībā atlikta uz trīs<br />

gadiem 2012. gada programmai. Katra piešķirtā tiesība uz akciju tās turētājam dod tiesības saņemt vienu <strong>Swedbank</strong> AB<br />

parasto akciju bez maksas piegādes datumos 2014. gada februārī un 2015. gada februārī par 2011. gada programmu un<br />

2016. gada februārī par 2012. gada programmu pie nosacījuma, ka programmas dalībnieks tobrīd strādā <strong>Swedbank</strong>.

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 44<br />

Individuālās prēmēšanas programmas ietvaros darbinieks saņems daļu no mainīgā atalgojuma kā atliktās tiesības uz<br />

akcijām, kuras tiek atliktas uz 3 gadiem. Bet daļa no mainīgā atalgojuma tiks izmaksāta naudā. Katra piešķirtā tiesība uz<br />

akciju tās turētājam dod tiesības saņemt vienu <strong>Swedbank</strong> AB parasto akciju bez maksas piegādes datumā 2015. gada<br />

februārī par 2011. gada programmu un 2016. gada februārī par 2012. gada programmu pie nosacījuma, ka programmas<br />

dalībnieks tobrīd strādā <strong>Swedbank</strong>.<br />

2011. un 2012. gada programmas izmaksas Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Atzītie izdevumi par programmas daļu, par kuru tiks veikts<br />

norēķins ar <strong>Swedbank</strong> AB akcijām 1 681 892 1 667 882<br />

Atzītie izdevumi par programmas daļu, par kuru tiks veikts<br />

norēķins naudā 108 225 108 225<br />

Atzītie sociālā nodokļa izdevumi 556 270 551 267<br />

Kopā atzītās izmaksas 2 345 1 387 2 326 1 374<br />

9 Citi administratīvie izdevumi<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(thous. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

IT izdevumi 8 460 8 694 8 102 8 376<br />

Telpu noma 4 594 4 871 5 430 5 783<br />

Reklāma, publiskās attiecības, mārketings 1 477 2 277 1 400 2 174<br />

Telekomunikācijas, pasta izdevumi 629 718 540 616<br />

Komandējumi 524 647 524 646<br />

Uzturēšana 451 475 417 437<br />

Apdrošināšana 446 446 435 441<br />

Drošības transports, apsardzes sistēmas 415 580 342 500<br />

Reprezentācija 402 469 387 467<br />

Konsultācijas un ārpakalpojumi 344 1 012 327 1 004<br />

Transporta noma, līzings 151 152 413 429<br />

Audita izdevumi 102 82 67 42<br />

Telpu izdevumi 87 164 66 144<br />

Biroja preces 54 92 51 91<br />

Citu pakalpojumu izmaksas 7 970 8 639 7 653 8 352<br />

Citi administratīvie izdevumi 842 633 836 633<br />

Citi saimnieciskie izdevumi 1 499 1 921 544 473<br />

Kopā 28 447 31 872 27 534 30 608<br />

10 Operatīvā līzinga saistības<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

< 1 gada 659 804 659 804<br />

1-5 gadi 246 248 246 248<br />

> 5 gadi 77 139 77 139<br />

Kopā 982 1 191 982 1 191

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 45<br />

11 Nemateriālo aktīvu amortizācija un pamatlīdzekļu nolietojums<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Aprīkojums 1 445 1 852 1 263 1 695<br />

Nekustamais īpašums 1 638 1 777 992 1 136<br />

Nemateriālie aktīvi 29 35 21 35<br />

Kopā 3 112 3 664 2 276 2 866<br />

12 Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Pārņemti citi aktīvi 123 15 123 15<br />

Pārņemtais nekustamais īpašums 275 1 143 275 1 143<br />

Pārņemtie līzinga aktīvi 481 1 153 - -<br />

Kopā 879 2 311 398 1 158<br />

13 Uzkrājumi nedrošiem parādiem<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Individuāli vērtētie kredīti<br />

Uzkrājumi pa periodu -274 11 694 -1 077 5 048<br />

Iepriekš izveidoto uzkrājumu reversēšana -11 914 -59 515 -11 500 -56 982<br />

Uzkrājumi pa periodu no kolektīvi vērtētiem kredītiem, neto 5 731 26 063 6 532 27 416<br />

Kopā -6 457 -21 758 -6 045 -24 518<br />

Kolektīvie uzkrājumi kredītiem bez vērtības<br />

samazināšanās pazīmēm -28 401 -3 265 -27 610 -747<br />

Norakstītie kredīti ar vērtības samazināšanās pazīmēm<br />

(impaired)<br />

Faktiski norakstītie kredīti pa periodu 149 649 141 128 139 656 135 095<br />

Iepriekš izveidoto uzkrājumu reversēšana -113 056 -125 624 -103 761 -122 766<br />

Kredītu atgūšanas ienākumi -11 296 -14 954 -10 378 -13 898<br />

Kopā 25 297 550 25 517 -1 569<br />

Uzkrājumi ārpusbilances saistībām pret klientiem un<br />

citiem kredītriska darījumiem 43 -1 809 43 -1 798<br />

Uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas rezultāts -9 518 -26 282 -8 095 -28 632<br />

14 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vērtības samazinājums<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Līdzdalība radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā<br />

“<strong>Swedbank</strong> Līzings” SIA - - 5 754 2 605<br />

Kopā - - 5 754 2 605

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 46<br />

15 Uzņēmumu ienākuma nodoklis<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Uzņēmumu ienākuma nodoklis -343 -512 -367 -512<br />

Nodokļu kompensācija par izmantotiem nodokļu zaudējumiem<br />

Grupā -298 - -298 -<br />

Atliktais nodoklis (ii) -12 467 -14 899 -11 859 -14 452<br />

Nodokļu (izdevumi)/ieņēmumi, kas attiecas uz pārskata<br />

gadu kopā (i) -13 108 -15 411 -12 524 -14 964<br />

(i) Uzņēmumu ienākuma nodokļa izdevumi<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Pārskata gada peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļiem 88 325 97 856 87 690 97 795<br />

Nodokļu likmes efekts - 15% 13 249 14 678 13 154 14 669<br />

Neatskaitāmie izdevumi 348 1 358 345 1 029<br />

Ar nodokli neapliekamais ienākums un nodokļa atlaides<br />

efekts -548 -388 -246 -343<br />

Nodokļu zaudējumi, kurus izmantoja citas Latvijā reģistrētas<br />

saistītās sabiedrības - 60 - -<br />

Iepriekšējo taksācijas periodu labojumi 59 -297 134 -<br />

Neatzītā atliktā nodokļa aktīva (ieņēmumi)/izdevumi - - -863 -391<br />

Nodokļu izdevumi/(ieņēmumi) kopā 13 108 15 411 12 524 14 964<br />

Efektīvā <strong>procentu</strong> likme 14.84% 15.75% 14.28% 15.30%<br />

Grupa uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai piemēroja likmi 15%, kā tas ir noteikts likumā par Uzņēmumu nodokli.<br />

(ii) Atliktā nodokļa aprēķins<br />

(tūkst. LVL)<br />

Atliktā nodokļa aktīvs<br />

Sākuma<br />

atlikums<br />

Grupa<br />

Peļņas vai<br />

zaudējuma<br />

aprēķins<br />

Beigu<br />

atlikums<br />

Sākuma<br />

atlikums<br />

Banka<br />

Peļņas vai<br />

zaudējuma<br />

aprēķins<br />

Beigu<br />

atlikums<br />

Uzkrājumi atvaļinājumiem 373 311 684 371 308 679<br />

Uzkrājumi un vērtības<br />

samazinājumi 3 670 -546 3 124 4 648 -905 3 743<br />

Neizmantotie nodokļu<br />

zaudējumi 42 905 -11 908 30 997 42 156 -11 943 30 213<br />

Citi, neto -540 -371 -911 -540 -182 -722<br />

Neatzītais atliktā nodokļa aktīvs - - - -4 221 863 -3 358<br />

Atliktā nodokļa aktīvs<br />

uzņēmuma iegādes dienā - - 972 - - -<br />

Kopā atliktā nodokļa aktīvi 46 408 -12 514 34 866 42 414 -11 859 30 555<br />

Atliktā nodokļa saistības<br />

Atšķirības nolietojuma likmēs -1 192 47 -1 145 - - -<br />

Kopā atliktā nodokļa saistības -1 192 47 -1 145 - - -<br />

Kopā peļņas vai zaudējuma<br />

aprēķins -12 467 -11 859<br />

Pārnestie nodokļu zaudējumi<br />

(tūkst. LVL) Grupa Grupa Banka Banka<br />

Taksācijas gads<br />

Pēdējais<br />

izmantošanas gads 2012 2011 2012 2011<br />

2009 bez termiņa 152 219 231 486 148 865 227 530<br />

2010 bez termiņa 54 425 54 338 52 557 53 512<br />

2011 bez termiņa - 210 - -<br />

Kopā pārnestie nodokļu zaudējumi 206 644 286 034 201 422 281 042

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 47<br />

16 Valsts parāda vērtspapīri<br />

Grupa/Banka<br />

Uzskaites vērtība<br />

Nominālvērtība<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Tirdzniecības nolūkā turētie<br />

finanšu aktīvi<br />

Latvijas valsts parāda vērtspapīri 4 668 3 177 4 241 3 108<br />

Ārvalstu valdību parāda vērtspapīri* 3 278 9 746 3 039 9 855<br />

Kopā 7 946 12 923 7 280 12 963<br />

Klasificēti kā patiesajā vērtībā<br />

novērtētie finanšu aktīvi ar<br />

atspoguļojumu peļņas vai<br />

zaudējumu aprēķinā<br />

Latvijas valsts parāda vērtspapīri 1 051 - 1 000 -<br />

Ārvalstu valdību parāda vērtspapīri* 1 429 56 023 1 406 55 170<br />

Kopā 2 480 56 023 2 406 55 170<br />

Kopā 10 426 68 946 9 686 68 133<br />

*<strong>Swedbank</strong> AS vērtspapīru portfelī nav GIIPS (Grieķija, Īrija, Itālija, Portugāle un Spānija) valstu valdību izdotie vērtspapīri.<br />

17 Parāda vērtspapīri un citi <strong>procentu</strong>s nesoši finanšu instrumenti<br />

Grupa/Banka<br />

Uzskaites vērtība<br />

Nominālvērtība<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Tirdzniecības nolūkā turētie<br />

finanšu aktīvi<br />

Latvijas finanšu iestādes - 56 - 54<br />

Latvijas nefinanšu iestādes 883 904 882 923<br />

Ārvalstu ne-finanšu iestādes * 717 - 655 -<br />

Kopā 1 600 960 1 537 977<br />

Klasificēti kā patiesajā vērtībā<br />

novērtētie finanšu aktīvi ar<br />

atspoguļojumu peļņas vai<br />

zaudējumu aprēķinā<br />

Ārvalstu finanšu iestādes* 115 008 110 418 112 995 108 402<br />

Kopā 115 008 110 418 112 995 108 402<br />

Kopā 116 608 111 378 114 532 109 379<br />

*<strong>Swedbank</strong> AS vērtspapīru portfelī nav GIIPS (Grieķija, Īrija, Itālija, Portugāle un Spānija) valstu valdību izdotie vērtspapīri.<br />

18 Prasības pret kredītiestādēm<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Vērtēšanas kategorija - kredīti un debitoru parādi<br />

Latvijas kredītiestādes 10 540 2 000 10 540 2 000<br />

Ārvalstu kredītiestādes 324 078 397 520 324 070 397 518<br />

Kopā 334 618 399 520 334 610 399 518<br />

tai skaitā citas <strong>Swedbank</strong> Grupas kredītiestādes 295 755 392 465 295 755 392 465

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 48<br />

19 Aizdevumi klientiem<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Vērtēšanas kategorija - kredīti un debitoru parādi<br />

Latvija 2 641 432 2 827 031 2 556 199 2 708 295<br />

Igaunija 1 293 1 130 1 270 1 130<br />

Lietuva 17 796 6 558 17 774 6 515<br />

Pārējās 39 785 48 270 39 267 47 221<br />

Aizdevumi klientiem kopā 2 700 306 2 882 989 2 614 510 2 763 161<br />

Uzkrājumi -201 112 -347 612 -192 188 -329 665<br />

Aizdevumi klientiem kopā, neto 2 499 194 2 535 377 2 422 322 2 433 496<br />

tai skaitā citas <strong>Swedbank</strong> Grupas sabiedrības - 1 125 123 201 84 515<br />

2012. gada beigās <strong>Swedbank</strong> iegādājās kredītportfeli no Latvijas Hipoteku un Zemes Banka LVL 86.5 miljonu apmērā.<br />

Finanšu līzinga līgumu sadalījums pēc atlikušā termiņa<br />

2012<br />

(tūkst. LVL) < 1 gads 1-5 gadi > 5 gadi Kopā<br />

Bruto ieguldījums 67 805 93 158 3 289 164 252<br />

Nākotnes periodu <strong>procentu</strong> ienākumi 5 141 5 219 96 10 456<br />

Neto ieguldījums 62 664 87 939 3 193 153 796<br />

Uzkrājumi finanšu līzinga maksājumiem -6 091<br />

2011<br />

(tūkst. LVL) < 1 gads 1-5 gadi > 5 gadi Kopā<br />

Bruto ieguldījums 68 275 83 017 662 151 954<br />

Nākotnes periodu <strong>procentu</strong> ienākumi 6 002 5 302 22 11 326<br />

Neto ieguldījums 62 273 77 715 640 140 628<br />

Uzkrājumi finanšu līzinga maksājumiem -7 675<br />

Finanšu līzings ir iekļauts bilances postenī "Aizdevumi klientiem".

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 49<br />

20 Līdzdalība radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā<br />

Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011<br />

Līdzdalība radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā kopā 42 701 42 701<br />

Sākuma atlikums 42 701 40 096<br />

Vērtības palielinājums pārskata gadā 5 754 2 605<br />

Beigu atlikums 48 455 42 701<br />

“<strong>Swedbank</strong>” AS meitas sabiedrības<br />

Reģistrācijas<br />

numurs<br />

Akciju<br />

skaits<br />

Nominālvērtība<br />

Uzskaites<br />

vērtība<br />

(tūkst. LVL)<br />

Sākotnējā<br />

izmaksu<br />

vērtība<br />

(tūkst. LVL)<br />

Balss<br />

tiesības<br />

(%)<br />

“<strong>Swedbank</strong> Līzings” SIA 40003240524 1 66 857 895 48 155 70 545 100%<br />

“<strong>Swedbank</strong> atklātais pensiju fonds” AS 40003606528 300 000 1 300 300 100%<br />

“<strong>Swedbank</strong>” AS meitas sabiedrības kopā 48 455 70 845<br />

“<strong>Swedbank</strong> Līzings” SIA meitas sabiedrības<br />

“<strong>Swedbank</strong> Īpašumi” SIA 40003552687 4 664 1 000 4 664 4 664 100%<br />

“<strong>Swedbank</strong> Autoparku Vadība” SIA 40003359984 25 500 10 59 59 100%<br />

"Hipolīzings" SIA 40003616329 20 490 300 495 495 100%<br />

“<strong>Swedbank</strong> Līzings” SIA meitas sabiedrības kopā 5 218 5 218<br />

Uzņēmējdarbības apvienošana 2012. gadā<br />

Uzņēmējdarbības apvienošana attiecas uz biznesa iegādi, kurā mātes sabiedrība tiešā vai netiešā veidā iegūst kontroli<br />

pār iegādāto biznesu.<br />

2012. gada 1. augustā “<strong>Swedbank</strong> Līzings” SIA iegādājās 100% daļas "Hipolīzings" SIA. Par "Hipolīzings" SIA daļu<br />

iegādi tika samaksāts naudā.<br />

"Hipolīzings" SIA sniedz līzinga un nomas pakalpojumus privātpersonām un uzņēmumiem visā Latvijā un ir viens no<br />

vadošajiem lauksaimniecības iekārtu līzingu pakalpojumu sniedzējiem.<br />

(tūkst. LVL)<br />

Uzskaites vērtība<br />

Grupas bilancē<br />

iegādes dienā<br />

Uzskaites vērtība<br />

iegādātās<br />

sabiedrības bilancē<br />

iegādes dienā<br />

Aktīvi 42 300 47 810<br />

Saistības 41 805 41 805<br />

Meitas sabiedrības neto aktīvi 495 6 005<br />

Samaksātā nauda 495<br />

Naudas plūsma<br />

Iegādātās sabiedrības naudas līdzekļi un to<br />

ekvivalenti 451<br />

Samakstā nauda -495<br />

Neto -44<br />

Iegādātās sabiedrības pienesums kopējai Grupas 2012. gada peļņai veido 265 tūkst. latu kopš iegādes brīža. Ja sabiedrība tiktu<br />

iegādāta 2012. gada sākumā, tad pienesums kopējai Grupas 2012. gada peļņai būtu bijis 377 tūkst. latu.

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 50<br />

21 Atvasinātie finanšu instrumenti<br />

Grupa<br />

Nominālvērtība /<br />

Atlikušais termiņš<br />

Nominālvērtība<br />

Pozitīva patiesā<br />

vērtība<br />

Negatīva patiesā<br />

vērtība<br />

(tūkst. LVL) < 1 gads 1-5 gadi > 5 gadi 2012 2011 2012 2011 2012 2011<br />

Procentu mijmaiņas<br />

atvasinātie līgumi<br />

Opcijas - - - - - - - - -<br />

Nākotnes darījumu<br />

līgumi - - - - - - - - -<br />

Mijmaiņas līgumi 1 246 132 357 52 782 186 385 172 643 6 848 4 284 6 702 4 173<br />

Citi - - - - - - - - -<br />

Valūtu darījumu<br />

atvasinātie līgumi<br />

Opcijas 56 861 499 - 57 360 1 297 45 39 18 -<br />

Nākotnes darījumu<br />

līgumi 11 009 - - 11 009 34 684 64 252 52 188<br />

Mijmaiņas līgumi 1 197 075 - - 1 197 075 1 496 136 679 14 059 8 736 16 878<br />

Citi 192 - - 192 210 2 1 3 1<br />

Akciju<br />

atvasinātie līgumi<br />

Opcijas 4 510 9 698 - 14 208 10 328 781 672 52 -<br />

Nākotnes darījumu<br />

līgumi - - - - - - - - -<br />

Mijmaiņas līgumi - - - - - - - - -<br />

Citi - - - - 672 - 15 - 15<br />

Preču<br />

atvasinātie līgumi 14 589 - - 14 589 7 530 224 47 230 97<br />

Kopā 1 285 482 142 554 52 782 1 480 818 1 723 500 8 643 19 369 15 793 21 352<br />

Banka<br />

Nominālvērtība /<br />

Atlikušais termiņš<br />

Nominālvērtība<br />

Pozitīva patiesā<br />

vērtība<br />

Negatīva patiesā<br />

vērtība<br />

(tūkst. LVL) < 1 gads 1-5 gadi > 5 gadi 2012 2011 2012 2011 2012 2011<br />

Procentu mijmaiņas<br />

atvasinātie līgumi<br />

Opcijas - - - - - - - - -<br />

Nākotnes darījumu<br />

līgumi - - - - - - - - -<br />

Mijmaiņas līgumi 1 246 132 357 52 782 186 385 172 643 6 848 4 284 6 702 4 173<br />

Citi - - - - - - - - -<br />

Valūtu darījumu<br />

atvasinātie līgumi<br />

Opcijas 56 861 499 - 57 360 1 297 45 39 18 -<br />

Nākotnes darījumu<br />

līgumi 11 009 - - 11 009 34 684 64 252 52 188<br />

Mijmaiņas līgumi 1 222 775 - - 1 222 775 1 516 136 679 14 059 8 736 16 880<br />

Citi 192 - - 192 210 2 1 3 1<br />

Akciju<br />

atvasinātie līgumi<br />

Opcijas 4 510 9 698 - 14 208 10 328 781 672 52 -<br />

Nākotnes darījumu<br />

līgumi - - - - - - - - -<br />

Mijmaiņas līgumi - - - - - - - - -<br />

Citi - - - - 672 - 15 - 15<br />

Preču<br />

atvasinātie līgumi 14 589 - - 14 589 7 530 224 47 230 97<br />

Kopā 1 311 182 142 554 52 782 1 506 518 1 743 500 8 643 19 369 15 793 21 354

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 51<br />

22 Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi<br />

Grupa<br />

(tūkst. LVL)<br />

Sākotnējā vērtība<br />

Licences<br />

Nemateriālie<br />

aktīvi kopā Zeme Ēkas<br />

Aprīkojums<br />

un citi<br />

Pamatlīdzekļi<br />

kopā<br />

2010. gada 31. decembris 2 070 2 070 1 117 34 949 23 337 59 403 61 473<br />

Iegādāts 18 18 - 291 1 364 1 655 1 673<br />

Pārdots -795 -795 - - -226 -226 -1 021<br />

Norakstīts - - - -179 -839 -1 018 -1 018<br />

2011. gada 31. decembris 1 293 1 293 1 117 35 061 23 636 59 814 61 107<br />

Iegādāts 3 3 3 217 2 697 2 917 2 920<br />

Pārdots - - - -494 -494 -494<br />

Norakstīts - - - -685 -1 988 -2 673 -2 673<br />

No uzņēmuma iegādes 151 151 - 23 252 275 426<br />

2012. gada 31. decembris 1 447 1 447 1 120 34 616 24 103 59 839 61 286<br />

Kopā<br />

Nolietojums/amortizācija<br />

2010. gada 31. decembris 2 023 2 023 - 10 742 18 814 29 556 31 579<br />

Nolietojums/amortizācija 35 35 - 1 777 1 852 3 629 3 664<br />

Pārdots -795 -795 - - -142 -142 -937<br />

Norakstīts - - - -111 -839 -950 -950<br />

2011. gada 31. decembris 1 263 1 263 - 12 408 19 685 32 093 33 356<br />

Nolietojums/amortizācija 29 29 - 1 638 1 445 3 083 3 112<br />

Pārdots - - - -282 -282 -282<br />

Norakstīts - - - -510 -1 978 -2 488 -2 488<br />

No uzņēmuma iegādes 95 95 - 21 176 197 292<br />

2012. gada 31. decembris 1 387 1 387 - 13 557 19 046 32 603 33 990<br />

Atlikusī bilances vērtība<br />

2010. gada 31. decembris 47 47 1 117 24 207 4 523 29 847 29 894<br />

2011. gada 31. decembris 30 30 1 117 22 653 3 951 27 721 27 751<br />

2012. gada 31. decembris 60 60 1 120 21 059 5 057 27 236 27 296

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 52<br />

Bank<br />

(tūkst. LVL)<br />

Sākotnējā vērtība<br />

Licences<br />

Nemateriālie<br />

aktīvi kopā Zeme Ēkas<br />

Aprīkojums<br />

un citi<br />

Pamatlīdzekļi<br />

kopā<br />

2010. gada 31. decembris 2 069 2 069 282 16 103 21 372 37 757 39 826<br />

Iegādāts 18 18 - 155 1 005 1 160 1 178<br />

Pārdots -795 -795 - - - - -795<br />

Norakstīts - - - -111 -839 -950 -950<br />

2011. gada 31. decembris 1 292 1 292 282 16 147 21 538 37 967 39 259<br />

Iegādāts 3 3 3 186 2 300 2 489 2 492<br />

Pārdots - - - - - - -<br />

Norakstīts - - - -663 -1 984 -2 647 -2 647<br />

2012. gada 31. decembris 1 295 1 295 285 15 670 21 854 37 809 39 104<br />

Kopā<br />

Nolietojums/amortizācija<br />

2010. gada 31. decembris 2 022 2 022 - 6 979 17 431 24 410 26 432<br />

Nolietojums/amortizācija 35 35 - 1 136 1 695 2 831 2 866<br />

Pārdots -795 -795 - - - - -795<br />

Norakstīts - - - -111 -839 -950 -950<br />

2011. gada 31. decembris 1 262 1 262 - 8 004 18 287 26 291 27 553<br />

Nolietojums/amortizācija 21 21 - 992 1 263 2 255 2 276<br />

Pārdots - - - - - - -<br />

Norakstīts - - - -489 -1 973 -2 462 -2 462<br />

2012. gada 31. decembris 1 283 1 283 - 8 507 17 577 26 084 27 367<br />

Atlikusī bilances vērtība<br />

2010. gada 31. decembris 47 47 282 9 124 3 941 13 347 13 394<br />

2011. gada 31. decembris 30 30 282 8 143 3 251 11 676 11 706<br />

2012. gada 31. decembris 12 12 285 7 163 4 277 11 725 11 737

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 53<br />

23 Pārējie aktīvi<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Debitoru parādi 3 150 5 305 1 068 1 174<br />

Aktīvi pārdošanai 7 902 9 191 5 820 6 041<br />

Nauda ceļā 7 891 4 546 7 891 4 546<br />

Norēķini par finanšu instrumentiem 3 324 531 3 324 531<br />

Pārējie 2 581 3 606 2 227 1 977<br />

Kopā 24 848 23 179 20 330 14 269<br />

24 Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Uzkrātie <strong>procentu</strong> ienākumi 5 223 6 810 5 287 6 695<br />

Pārējie 2 641 1 881 1 392 1 271<br />

Kopā 7 864 8 691 6 679 7 966<br />

25 Saistības pret kredītiestādēm<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Vērtēšanas kategorija - pārējās finanšu saistības<br />

Latvijas kredītiestādes 13 146 22 187 13 146 22 187<br />

Ārvalstu kredītiestādes 489 802 1 117 563 437 565 1 028 623<br />

Kopā 502 948 1 139 750 450 711 1 050 810<br />

tai skaitā citas <strong>Swedbank</strong> Grupas kredītiestādes 480 358 1 108 369 428 121 1 019 429<br />

26 Saistības pret citām finanšu organizācijām<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Vērtēšanas kategorija - pārējās finanšu saistības<br />

Eiropas Attīstības bankas padome 8 785 17 570 8 785 17 570<br />

Eiropas Investīciju fonds 2 108 3 708 2 108 3 708<br />

Pārējie 6 373 4 816 6 373 4 816<br />

Kopā 17 266 26 094 17 266 26 094<br />

27 Klientu noguldījumi<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Vērtēšanas kategorija - pārējās finanšu saistības<br />

Latvija 1 994 841 1 432 694 1 999 911 1 437 111<br />

Igaunija 6 872 3 271 6 872 3 271<br />

Lietuva 3 534 2 833 3 534 2 833<br />

Pārējie 178 216 113 434 178 216 113 434<br />

Kopā 2 183 463 1 552 232 2 188 533 1 556 649<br />

tai skaitā citas <strong>Swedbank</strong> Grupas sabiedrības 17 334 8 486 22 407 12 903<br />

2012. gada beigās klientu noguldījumi 147.7 miljonu latu apmērā tika pārvesti no Latvijas Hipotēku un Zemes Bankas uz<br />

<strong>Swedbank</strong>.

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 54<br />

28 Pārējās saistības<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Nauda ceļā 54 422 46 081 54 422 46 080<br />

Norēķini par finanšu instrumentiem 3 206 1 230 3 206 1 230<br />

Pārējie 115 5 115 5<br />

Kopā 57 743 47 316 57 743 47 315<br />

29 Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Uzkrāto <strong>procentu</strong> izdevumi 5 988 7 932 5 802 7 652<br />

Uzkrātās saistības par mainīgā atalgojuma programmu<br />

(ieskaitot nodokļus) 3 506 1 387 3 475 1 374<br />

Pārējie 14 147 11 110 8 233 7 644<br />

Kopā 23 641 20 429 17 510 16 670<br />

30 Pakārtotās saistības<br />

Subordinētais aizdevums sastāv no pakārtotajām saistībām pret "<strong>Swedbank</strong>" AS (Igaunija) no 2009.gada 28.maija par<br />

kopējo summu 125 000 tūkstoši EUR, kas ir ekvivalents 87 851 tūkstošiem latu uz 2011. gada 31. decembri. Subordinētā<br />

aizdevuma gada <strong>procentu</strong> likme ir 3 mēnešu EURIBOR plus 3.0%. Aizdevums ir atmaksāts vienā maksājumā 2012.gada<br />

28. maijā.<br />

31 Obligātā rezerve centrālajā bankā<br />

Bankai nepieciešams izpildīt Latvijas Bankas prasību turēt minimālo obligāto rezervi.<br />

Prasības pret centrālo banku ietver sevī obligāto rezervi 99 052 tūkstošu latu apjomā uz 2012. gada 31. decembri (2011:<br />

117 917 tūkstoši latu).<br />

Bankas mēneša vidējam atlikumam Latvijas Bankas korespondējošā kontā latos jābūt lielākam par noteikto minimālo limitu,<br />

bet atlikumam uz katras dienas beigām nav ierobežojumu.<br />

32 Apmaksātais pamatkapitāls<br />

2012 2011<br />

(tūkst. LVL) Skaits Summa Skaits Summa<br />

Reģistrētais<br />

Parastās akcijas ar nominālvērtību LVL 1 662 643 662 643 662 643 662 643<br />

Emitētais un pilnībā apmaksātais<br />

Parastās akcijas ar nominālvērtību LVL 1 662 643 662 643 662 643 662 643<br />

2011. gada 1.jūlijā <strong>Swedbank</strong> AB pabeidza izmaiņas tās juridiskajā struktūrā, kā rezultātā notika <strong>Swedbank</strong> AS (Latvija) galvenā<br />

akcionāra nomaiņa no <strong>Swedbank</strong> AS (Igaunija) un <strong>Swedbank</strong> AB (Zviedrija) .<br />

Uz 2012. gada 31. decembri - 662 641 270 akcijas pieder <strong>Swedbank</strong> AB (Zviedrija) un 1 844 akcijas pieder privātpersonām.

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 55<br />

33 Rezerves<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Rezerves 337 337 135 135<br />

Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un akcionāru lēmumiem, rezerves kapitāls iepriekšējos gados tika izveidots no<br />

nesadalītās peļņas.<br />

34 Ārpusbilances posteņi<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Saistības izsniegt aizdevumus 298 639 305 952 277 928 280 071<br />

Garantijas 91 469 94 232 91 469 94 232<br />

Akreditīvi 14 995 2 154 14 995 2 154<br />

Pārējie 982 1 180 982 1 180<br />

Kopā 406 085 403 518 385 374 377 637<br />

35 Aktīvi pārvaldīšanā<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Kredīti 14 892 33 559 14 892 33 559<br />

Akcijas, ieguldījumu apliecības un citi vērtspapīri ar nefiksētu<br />

ienākumu 31 355 17 519 31 355 17 519<br />

Prasības pret kredītiestādēm 2 769 12 347 2 769 12 347<br />

Parāda vērtspapīri 1 776 6 084 1 776 6 084<br />

Kopā 50 792 69 509 50 792 69 509<br />

36 Finanšu instrumentu patiesā vērtība<br />

Grupa 2012 2011<br />

(tūkst. LVL)<br />

Patiesā<br />

vērtība<br />

Uzskaites<br />

vērtība<br />

Patiesā<br />

vērtība<br />

Aktīvi<br />

Finanšu aktīvi pēc SGS 39<br />

Valsts parāda vērtspapīri<br />

Uzskaites<br />

vērtība<br />

patiesā vērtība caur peļņas vai zaudējumu aprēķinu 10 426 10 426 68 946 68 946<br />

Prasības pret kredītiestādēm<br />

kredīti 334 618 334 618 399 520 399 520<br />

Aizdevumi klientiem<br />

kredīti 2 499 194 2 499 194 2 535 377 2 535 377<br />

Parāda vērtspapīri un citi <strong>procentu</strong>s nesoši finanšu instrumenti<br />

patiesā vērtība caur peļņas vai zaudējumu aprēķinu 116 608 116 608 111 378 111 378<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti<br />

patiesā vērtība caur peļņas vai zaudējumu aprēķinu 8 643 8 643 19 369 19 369<br />

Kopā 2 969 489 2 969 489 3 134 590 3 134 590

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 56<br />

(tūkst. LVL)<br />

Saistības<br />

Finanšu saistības pēc SGS 39<br />

Saistības pret kredītiestādēm<br />

2012 2011<br />

Patiesā Uzskaites Patiesā<br />

vērtība vērtība vērtība<br />

Uzskaites<br />

vērtība<br />

pārējās finanšu saistības 502 948 502 948 1 139 750 1 139 750<br />

Saistības pret citām finanšu organizācijām<br />

pārējās finanšu saistības 17 266 17 266 26 094 26 094<br />

Klientu noguldījumi<br />

pārējās finanšu saistības 2 183 463 2 183 463 1 552 232 1 552 232<br />

Pakārtotās saistības<br />

pārējās finanšu saistības - - 87 851 87 851<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti<br />

patiesā vērtība caur peļņas vai zaudējumu aprēķinu 15 793 15 793 21 352 21 352<br />

Kopā 2 719 470 2 719 470 2 827 279 2 827 279<br />

Finanšu instrumentu uzskaites vērtība un patiesā<br />

vērtība<br />

<strong>Swedbank</strong> AS finanšu aktīvu un finanšu saistību pēc SGS<br />

39 definīcijām salīdzinājums starp uzskaites vērtību un<br />

patieso vērtību ir parādīts iepriekšējā tabulā. Lielākajai<br />

daļai finanšu instrumentu uzskaites vērtība sakrīt ar patieso<br />

vērtību, jo liela daļa finanšu instrumentu tiek atzīti patiesajā<br />

vērtībā. Šo finanšu instrumentu novērtēšanas metodes ir<br />

aprakstītas sadaļā - patiesā vērtībā novērtētie finanšu<br />

instrumenti. Tiek pieņemts, ka aizdevumu klientiem un<br />

klientu noguldījumu uzskaites vērtība sakrīt ar patieso<br />

vērtību.<br />

Finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšana<br />

Apraksts par metodēm, kas tiek izmantotas, lai noteiktu<br />

patieso vērtību sadalījumā pa 3 līmeņiem, balsoties uz<br />

vērtēšanas metodēs izmantotās informācijas novērošanas<br />

pakāpes, ir uzrādīts zemāk.<br />

1. līmenī tiek uzrādīti finanšu instrumenti, kuru patiesā<br />

vērtība ir noteikta, balstoties uz aktīvā tirgū kotētām birž as<br />

cenām. Šajā kategorijā pārsvarā ietilpst akcijas, parāda<br />

vērtspapīri, īstermiņa obligācijas un standartizēti<br />

atvasinātie instrumenti, kuru vērtēšanā tiek izmantotas<br />

kotētas biržas cenas. Izdotie vērtspapīri, kas tiek tirgoti<br />

aktīvā tirgu, tiek arī iekļauti šajā kategorijā.<br />

2. līmenī tiek uzrādīti finanšu instrumenti, kuru patiesās<br />

vērtības noteikšanai tiek izmantoti pieejami tirgus dati,<br />

piemēram, cenas līdzīgiem finanšu instrumentiem un ar<br />

kuriem tirgū ir veikti darījumi. Šajā kategorijā pārsvarā ir<br />

mazāk likvīdi parāda vērtspapīri un atvasinātie finanšu<br />

instrumenti, kuri tiek novērtēti balstoties uz pieejamiem<br />

tirgus datiem. Mazāk likvīdu parāda vērtspapīru cena tiek<br />

koriģēta par tirgū pieejamu ienesīguma likmju starpību.<br />

3. līmenī tiek uzrādīti finanšu instrumenti, kuru patiesā<br />

vērtība tiek noteikta, izmantojot tirgū pieejamos datus un<br />

uzņēmuma iekšējos novērtējumus.<br />

Grupa/Banka 2012<br />

(tūkst. LVL) 1. līmenis 2. līmenis 3. līmenis Kopā<br />

Aktīvi<br />

Valsts parāda vērtspapīri 8 133 2 293 - 10 426<br />

Parāda vērtspapīri un citi <strong>procentu</strong>s nesoši finanšu instrumenti 115 725 883 - 116 608<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti - 8 643 - 8 643<br />

Kopā 123 858 11 819 - 135 677<br />

Saistības<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti - 15 793 - 15 793<br />

Kopā - 15 793 - 15 793<br />

Grupa/Banka 2011<br />

(tūkst. LVL) 1. līmenis 2. līmenis 3. līmenis Kopā<br />

Aktīvi<br />

Valsts parāda vērtspapīri 67 232 1 714 - 68 946<br />

Parāda vērtspapīri un citi <strong>procentu</strong>s nesoši finanšu instrumenti 111 378 - - 111 378<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti 63 19 306 - 19 369<br />

Kopā 178 673 21 020 - 199 693<br />

Saistības<br />

Atvasinātie finanšu instrumenti 113 21 239 - 21 352<br />

Kopā 113 21 239 - 21 352

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 57<br />

37 Darījumi ar saistītām personām<br />

Apakšējā tabulā ir uzrādīti aktīvi, saistības, ienākumi un izdevumi par transakcijām, kas veiktas ar mātes sabiedrību un<br />

jebkuru tās meitas sabiedrību , vadošiem darbiniekiem un citām saistītām personām.<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

Aktīvi<br />

Prasības pret kredītiestādēm 295 755 392 465 295 755 392 465<br />

Aizdevumi klientiem, neto 2 233 3 304 125 294 86 499<br />

Akcionāru un citu saistīto personu kontrolētās<br />

sabiedrības - 1 130 123 201 84 515<br />

Padomes un Valdes locekļi 742 670 678 577<br />

Pārējie vadošie darbinieki un citas saistītās personas 1 503 1 506 1 427 1 409<br />

Uzkrājumi nedrošiem parādiem -12 -2 -12 -2<br />

Līdzdalība radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā - - 70 845 70 845<br />

Līdzdalības vērtības samazinājums - - -22 390 -28 144<br />

Pārējie aktīvi 1 251 13 831 1 472 13 956<br />

Kopā aktīvi 299 239 409 600 470 976 535 621<br />

Ārpusbilances prasības 29 849 31 353 39 059 35 053<br />

Saistības<br />

Saistības pret kredītiestādēm 480 358 1 108 369 428 121 1 019 429<br />

Saistīto personu noguldījumi 18 816 12 082 23 889 16 499<br />

Akcionāru un citu saistīto personu kontrolētās<br />

sabiedrības 17 356 8 563 22 429 12 980<br />

Padomes un Valdes locekļi 444 674 444 674<br />

Pārējie vadošie darbinieki un citas saistītās personas 1 016 2 845 1 016 2 845<br />

Pakārtotās saistības - 87 851 - 87 851<br />

Pārējās saistības 17 737 13 430 17 519 13 050<br />

Kopā saistības 516 911 1 221 732 469 529 1 136 829<br />

Uz 2012. gada 31. decembri “<strong>Swedbank</strong>” AS ir saņēmusi garantiju no <strong>Swedbank</strong> AB par Eiropas Attīstības Bankas<br />

aizdevumu par kopējo summu 8 785 tūkst. LVL. Bilances atlikumi ar <strong>Swedbank</strong> Grupas uzņēmumiem nav nodrošināti.<br />

Ienākumi un izdevumi<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

"<strong>Swedbank</strong>" AB (Zviedrija)<br />

Procentu un komisiju ienākumi -156 -4 026 -156 -4 026<br />

Procentu un komisiju izdevumi -26 242 -42 446 -24 630 -39 905<br />

Valūtas maiņa un tirdzniecība ar atvasinātajiem finanšu<br />

instrumentiem -13 949 14 427 -13 949 14 427<br />

Pārējie ienākumi 270 132 270 132<br />

Pārējie izdevumi -2 254 -1 636 -2 217 -1 636<br />

Kopā -42 331 -33 549 -40 682 -31 008<br />

"<strong>Swedbank</strong>" AS (Igaunija)<br />

Procentu un komisiju ienākumi 32 -288 32 -288<br />

Procentu un komisiju izdevumi -1 731 -4 200 -1 731 -4 200<br />

Valūtas maiņa un tirdzniecība ar atvasinātajiem finanšu<br />

instrumentiem -1 -5 419 -1 -5 419<br />

Pārējie ienākumi 1 226 1 353 1 226 1 353<br />

Pārējie izdevumi -4 259 -4 194 -3 928 -3 910<br />

Kopā -4 733 -12 748 -4 402 -12 464

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 58<br />

Grupa Grupa Banka Banka<br />

(tūkst. LVL) 2012 2011 2012 2011<br />

"<strong>Swedbank</strong>" AS (Latvija) meitas sabiedrības<br />

Procentu un komisiju ienākumi - - 2 403 3 256<br />

Procentu un komisiju izdevumi - - -3 -70<br />

Valūtas maiņa un tirdzniecība ar atvasinātajiem finanšu<br />

instrumentiem - - -89 56<br />

Pārējie ienākumi - - 1 222 1 419<br />

Pārējie izdevumi - - -1 733 -1 787<br />

Kopā - - 1 800 2 874<br />

Citas Grupas sabiedrības<br />

Procentu un komisiju ienākumi 3 507 3 506 3 507 3 506<br />

Procentu un komisiju izdevumi -462 -893 -442 -875<br />

Valūtas maiņa un tirdzniecība ar atvasinātajiem finanšu<br />

instrumentiem 337 351 337 351<br />

Pārējie ienākumi 1 829 1 686 1 595 1 514<br />

Pārējie izdevumi -4 556 -4 211 -4 410 -3 954<br />

Kopā 655 439 587 542

<strong>Swedbank</strong> konsolidētie un bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī 59<br />

Juridiskās adreses<br />

“<strong>Swedbank</strong>” AS<br />

“Hipolīzings” SIA<br />

Balasta dambis 1a<br />

Balasta dambis 1a<br />

Rīga, LV-1048<br />

Rīga, LV-1048<br />

Latvija<br />

Latvija<br />

tel. +371-67024555 tel. +371-67134000<br />

fax. +371-67444400 fax. +371-67134002<br />

Uzņēmums reģistrēts Komercreģistrā 19.05.2004 Uzņēmums reģistrēts Komercreģistrā 22.01.2003<br />

(reģistrēts Latvijas Republikā 14.05.1992) Reģ. Nr. 40003616329<br />

Reģ. Nr. 40003074764<br />

“<strong>Swedbank</strong> atklātais pensiju fonds” AS<br />

Balasta dambis 1a<br />

Rīga, LV-1048<br />

Latvija<br />

tel. +371-67444169<br />

fax. +371-67444400<br />

Uzņēmums reģistrēts Komercreģistrā 12.11.2004<br />

(reģistrēts Latvijas Republikā 17.10.2002)<br />

Reģ. Nr. 40003606528<br />

“<strong>Swedbank</strong> Līzings” SIA<br />

Balasta dambis 1a<br />

Rīga, LV-1048<br />

Latvija<br />

tel. +371-67444445<br />

fax. +371-67444404<br />

Uzņēmums reģistrēts Komercreģistrā 09.07.2004<br />

(reģistrēts Latvijas Republikā 29.12.1994)<br />

Reģ. Nr. 40003240524<br />

“<strong>Swedbank</strong> Īpašumi” SIA<br />

Balasta dambis 1a<br />

Rīga, LV-1048<br />

Latvija<br />

tel. +371-67445825<br />

fax. +371-67445829<br />

Uzņēmums reģistrēts Komercreģistrā 28.10.2003<br />

(reģistrēts Latvijas Republikā 04.07.2001)<br />

Reģ. Nr. 40003552687<br />

“<strong>Swedbank</strong> Autoparku Vadība” SIA<br />

Balasta dambis 1a<br />

Rīga, LV-1048<br />

Latvija<br />

tel. +371-67444888<br />

fax. +371-67444878<br />

Uzņēmums reģistrēts Komercreģistrā 08.05.2004<br />

(reģistrēts Latvijas Republikā 24.09.1997)<br />

Reģ. Nr. 40003359984

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!