Nr.14 - LBS

buvinzenierusavieniba.lv

Nr.14 - LBS

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

www.lbs.building.lv


Aktualitātes

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Saturs

Ievads

Tik nozīmīgā pleca sajūta!

Jauns starta laukums

Aktualitātes

Būvindustrijas nevalstisko

organizāciju koordinācijas centrs

Projekti daudzdzīvokļu māju

siltumnoturībai

Vadība

Valdes sēdes

Sekciju darbs

Attīstībai starptautiski projekti

Personība

Būvnieku Tečere

Objekts

Rīgas Ziemeļu transporta koridors

Reģionos

Renovācija Jelgavā

Atklāj rekonstruēto baseinu

Bitītei spāru svētki

Paceļamais tilts pār Ventu

Top Jaunrades nams

2

3

4

12

16

22

24

28

36

38

40

42

43

LBS BSSI

Pārprastā demokrātija

jeb akceptētā visatļautība

Izglītība

Semināri

LLU topošie būvinženieri

mācās Dānijā

Jaunais inženieris

Paša pieņemts lēmums

Dzīves skola

Dzīves gudrība un prasmes

Brīvais mikrofons

Saglabāt konkurētspēju

Jūs jautājat, mēs atbildam

Profesija. Kvalifikācijas atzīšana

Labā griba

Būves un būvsistēmas bērnudārzā

Būves

Tilti

44

45

46

48

52

56

58

62

64

Žurnāls Būvinženieris

Izdevējs: Latvijas Būvinženieru savienība

Redaktore Mārīte Šperberga

Literārā redaktore Regīna Janmane

Mākslinieciskā redaktore Katrīna Vasiļevska

©Latvijas Būvinženieru savienība, 2010

Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju

Citēšanas gadījuma atsauce uz Latvijas

Būvinženieru savienību obligāta

Iespiests tipogrāfijā Informatīvā biznesa centrs

Latvijas Būvinženieru savienība

K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV-1012

Tālrunis, fakss 67845910

E-pasts: lbs@apollo.lv

LBS internetā: www.lbs.building.lv

LR UR reģistrācijas Nr. 000800022

Paldies šā numura veidotājiem:

Aivaram Caunem, Ingrīdai Eklonei, Jānim Graudulim,

Jānim Prauliņam, Eduardam Raubiško,

Guntaram Šternam, Silvijai Štrausai un

Mārtiņam Straumem!

Vāka foto: paceļamais tilts pār Ventu. Oskara Jūras (Ventspils hronika) foto


Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv


Ievads

Tik nozīmīgā

pleca sajūta!

Jauns starta

laukums

Balta ziema. Kā pasakā! Neviens vien

teic, ka neatceras tik skaistu janvāri.

Kas par to, ka katrs rīts jāsāk ar

baltajiem darbiem (sniega tīrīšanu),

un nekas, ja sniega dēļ gadās kāda

ķeza ceļā, darbā vai kur citur. Ar to

nebūt nemudinu dzīvot pēc principa,

ja «iesit pa vienu vaigu, pagriez otru»,

bet gan novērtēt situāciju un vai nu

nogaidīt, vai paieties pretī savam

notikumam. Tāpat kā brīžos, kad ir

auksti, mēs uzvelkam cimdus, zeķes

un turpinām to, kas jādara, turpinām

to, ko esam iecerējuši, vai tieši

otrādi – saprotot, ka nav īstais laiks

darbībai, atliekam to. Tādā gaidīšanas

režīmā smadzenēm ir iespēja atpūsties,

un tās sāk strādāt radošāk. Tieši tad,

kad šķiet, ka nav ne materiālu, ne

iespēju, cilvēki spēj izdomāt unikālas

lietas. Tikai vajag gribēt. Tieši

tādu es atceros deviņdesmito gadu

sākumu, kad daudzi mazie un vidējie

uzņēmēji uzsāka biznesu tukšā vietā.

Tagad vismaz ir prasmes, zināšanas

un uzkrātā pieredze. Cilvēki mainās.

Darbības mainās. Laiks mainās. Nekas

nav mūžīgs. Ne labais, ne ļoti labais,

ne sliktais un ne tik sliktais.

Tāpēc uzticēsimies un iesim cits citam

talkā!

26. martā tiksimies Latvijas Būvinženieru

savienības XXII kongresā. Runāsim

ne tik daudz par pagātni, cik par

to, kā katrs savā vietā – grupā, sekcijā,

reģionālajā kopā un visā lielajā būvinženieru

saimē – varam īstenot labas

idejas un paveikt ko labu. Ja arī šobrīd

neko vairāk, tad kaut vai baltos darbusJ.

Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Paldies būvinženieru saimei par līdzšinējo

pleca sajūtu!

Mārīte Šperberga,

žurnāla Būvinženieris redaktore

Jaunais gads pasaulē ir ienācis ar skarbiem

pārbaudījumiem – spalgu salu,

dziļu sniegu, postošām vētrām, graujošām

zemestrīcēm un vienlaikus ar uzņēmumu

maksātspējas zudumu un bezdarbu.

Daļa no šiem pārbaudījumiem

vistiešākajā un nežēlīgākajā veidā ir

skārusi arī mūsu biedrus.

Ko darīt? Kā izdzīvot un nepazaudēt

vairāk vai mazāk veiksmīgi uzsākto

attīstību?

Droši vien vienotas receptes nav un

nevar būt, jo katram no mums dzīves

fabula un iespējas ir atšķirīgas, tomēr

viens ir skaidrs – izdzīvos tas, kas darbosies,

kas kritiski izvērtēs savas iespējas,

izvirzīs reāli īstenojamus mērķus

un soli pa solim tos realizēs.

Kas gaidāms būvniecības nozarē?

Notiks būvniecības tirgus attīrīšanās

no gadījuma «būvniekiem», nozares

profesionālās vadības koncentrēšanās

valsts spēcīgākajos uzņēmumos, nelielo

profesionālo būvfirmu apvienošanās,

mazo būvfirmu specializēšanās ar

būvniecību saistīto pakalpojumu sniegšanai

atsevišķos darbu veidos.

Neapšaubāmi, šajos dabiskās attīrīšanās

procesos uz prestižāku un labāk

apmaksātu darbu varēs cerēt tie, kuru

profesionālā kompetence būs lielāka

un zināšanu līmenis plašāks.

No pasaules ekonomisko krīžu vēstures

zināms, ka krīzes ne tikai iznīcina,

bet arī paceļ jaunā kvalitātes līmenī.

Šajā sakarā gribētos jums visiem un

katram atsevišķi novēlēt, lai pašreizējā

ekonomiskā krīze jums ir kā starta

laukums jaunām iecerēm un jauniem

izaicinājumiem, lai jums pietiek spēka

un gudrības šo ieceru realizēšanai.

Cerot un ticot uz jūsu

gribēšanu un varēšanu,

Mārtiņš Straume,

LBS valdes priekšsēdētājs


Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv


Aktualitātes

Būvindustrijas nevalstisko

organizāciju koordinācijas

centrs

Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centru (BKC) pirms gada

nodibināja 18 ar būvniecību saistītas nevalstiskas organizācijas (NVO), lai kopā

valstij piedāvātu pārdomātus un finansiāli efektīvus priekšlikumus būvniecības

valsts pārvaldes reorganizācijai. Pašlaik BKC ir 22 dalībnieki. BKC statūti paredz

ik pēc pusgada vēlēt prezidija priekšsēdētāju. Vispirms šā centra darbu vadīja

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš, tad Latvijas Būvinženieru

savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, bet 4. janvārī uz nākamo

pusgadu tika ievēlēts Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas

(LEEA) valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš.

Latvijas Būvinženieru savienība pagājušā

gada otrajā pusgadā bija Būvindustrijas

nevalstisko organizāciju koordinācijas

centra prezidējošā institūcija.

«Atklāti jāatzīst, ka šis laika posms bija

ļoti saspringts, jo bija saistīts ar būvniecības

likumdošanas (Būvniecības

likuma, Vispārīgo būvnoteikumu, MK

noteikumu Nr. 383 Noteikumi par būvprakses

un arhitekta prakse sertifikātu

piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu,

kā arī MK noteikumu Nr. 453 Būvkomersantu

reģistrācijas noteikumi)

precizēšanu un pilnveidošanu. Lai konsolidētu

dažādu institūciju viedokļus,

notika vienpadsmit BKC sanāksmes,

četras diskusijas un viena konference,»

informēja Mārtiņš Straume.

Izvērtējot padarīto, var secināt, ka gandrīz

visos ar likumdošanu saistītajos

jautājumos tika panākta principiāla

vienošanās ar Ekonomikas ministrijas

amatpersonām, kuras valstī ir atbildīgas

par būvniecību.

Taču par nožēlošanu jāatzīst, ka jautājumos

par būvinženieru sertifikāciju

un būvuzņēmēju reģistrāciju no BKC

divdesmit divām organizācijām nav

panākta vienošanās ar Latvijas Būvnieku

asociācijas (LBA) valdes vairākumu.

Joprojām daļa LBA valdes

locekļu uzskata, ka sertificēšana – izglītības,

būvprakses un būvniecības likumdošanas

zināšanu izvērtēšana – ir

šķērslis uzņēmējdarbībai. Par šķērsli

uzņēmējdarbībai tiek uzskatīta arī

plānotā reģistrācija Būvkomersantu

reģistrā, vadoties pēc uzņēmuma kapacitātes

un tiešo būvdarbu vadītāju

kompetences.

«Vai par šādu profesionālās būvniecības

izdzīvošanai nepieņemamu LBA

valdes lēmumu ir informēti arī tās

biedri? Lai kā arī būtu, mēs respektējam

LBA pašreizējo situāciju un tās

biedru intereses, bet nevaram pieļaut,

lai tiktu sagrauta Latvijas būvniecības

nozare,» – tā Mārtiņš Straume.

Tāpēc iepazīstinām LBS biedrus ar

BKC 4. janvāra vēstuli ekonomikas ministram

Artim Kamparam un LBA prezidenta

Viktora Puriņa 8. janvāra vēstuli

BKC prezidentam Vilnim Krēsliņam.

2010. gada 4. janvārī

Nr. 02/12

Ekonomikas ministram A. Kamparam

Kopija: LR Saeimas Tautsaimniecības,

agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas

priekšsēdētājam V. A. Krauklim

Par Būvindustrijas koordinācijas

centra darbību

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Ir pagājis gads, kopš divdesmit divas

nevalstiskās profesionālās ar būvniecību

saistītās organizācijas ir apvienojušās

Būvindustrijas profesionālo

nevalstisko organizāciju koordinācijas

centrā (BKC).

Apvienošanās mērķis bija profesionāli

izvērtēt visus ar būvniecību saistītos

likumdošanas aktus, no kuriem ir atkarīga

būvniecības uzņēmējdarbības

vide un valsts būvniecības kompleksa

tehniskās vadības kompetence.

Pēdējā pusgada laikā ir panākta BKC

un Ekonomikas ministrijas Būvniecības

un mājokļu politikas departamenta

vadības viedokļu konsolidācija, veiksmīgi

turpinājusies jaunā Būvniecības

likuma projekta pilnveidošana, virzību

ir guvuši Ministru kabineta noteikumi

Nr. 383 Noteikumi par būvprakses un

arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu,

reģistrēšanu un anulēšanu, kā arī

MK noteikumi Nr. 453 Būvkomersantu

reģistrācijas noteikumi.

Sadarbībā ar Biznesa un finanšu pētniecības

centru ir notikušas četras kompetentu

ekspertu diskusijas un viena konference

par būvniecības un energoefektivitātes

jautājumiem. Diskusiju materiāli

apkopoti, izdoti Diskusiju žurnāla

formātā un iesniegti valsts institūcijām.

Ir patīkami apzināties, ka pēdējā – 2009.

gada 28. decembra – Ekonomikas ministrijas

organizētajā jaunā Būvniecības likuma

elektroniskajā saskaņošanas akcijā

jautājumos, kas ir saistīti ar būvniecības

projektu un objektu kvalitāti, ar būvniecības

tehnisko vadītāju kompetenci un

būvniecības dalībnieku atbildību, divdesmit

deviņām skaņojošajām institūcijām

principiālu iebildumu nebija.

Tas norāda, ka būvniecības politika, ko

Ekonomikas ministrija ir iestrādājusi

jaunajā Būvniecības likuma projektā, ir

pieņemama visām valsts institūcijām.

Mēs apzināmies, ka BKC darba atdeve

un ar būvniecību saistīto likumdošanas

aktu virzība varētu būt dinamiskāka un

veiksmīgāka, ja Ekonomikas ministrijai

būtu skaidri formulēta būvniecības

politika, kurā tiktu nodalītas valsts un

nevalstisko organizāciju funkcijas.

Mēs ceram, ka sadarbība starp Būvindustrijas

nevalstisko organizāciju koordinācijas

centru un valsts institūcijām

2010. gadā sekmīgi turpināsies.


Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv


Aktualitātes

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Informējam, ka 2010. gada pirmajā

pusgadā BKC prezidiju atbilstoši BKC

nolikuma 5.2.1. p. vadīs Latvijas Elektroenerģētiķu

un energobūvnieku asociācijas

(LEEA) valdes priekšsēdētājs

Vilnis Krēsliņš, tālr. 67729300, mob.

tālr. 29219263, e-pasts: info@bleea.lv,

adrese: Rīga, Šmerļa iela 1, LV-1006.

Cerot un ticot uz veiksmīgu sadarbību,

BKC prezidija priekšsēdētājs

(2009.03.07.–2010.04.01.),

Latvijas Būvinženieru savienības

valdes priekšsēdētājs

M. Straume

BKC prezidija locekļi:

Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens

tehnoloģijas inženieru savienības

valdes loceklis A. Brambis

Transporta inženieru asociācijas

izpilddirektors J. Klismets

Latvijas Elektroenerģētiķu un

energobūvnieku asociācijas valdes

priekšsēdētājs V. Krēsliņš

Latvijas Arhitektu savienības padomes

priekšsēdētājs A. Kronbergs

Latvijas Būvnieku asociācijas

prezidents V. Puriņš

Latvijas Būvmateriālu ražotāju

asociācijas valdes priekšsēdētājs

J. Reisons

BKC biedrs:

Būvniecības attīstības stratēģiskās

partnerības valdes priekšsēdētājs

V. Birkavs

Rīga, 2010. gada 8. janvārī

Nr. 02-04

BKC prezidija priekšsēdētājam

V. Krēsliņam

Par 2010. gada 4. janvāra

Būvindustrijas

organizāciju koordinācijas centra

vēstuli Nr. 02/12

Par Būvindustrijas koordinācijas

centra darbību

God. kungs!

2010. gada 4. janvārī Būvindustrijas

organizāciju koordinācijas centra vārdā

Jums tika nosūtīta vēstule Nr. 02/12

Par Būvindustrijas koordinācijas centra

darbību. Šīs vēstules uzdevums

un mērķis bija izteikt gandarījumu par

konstruktīvu sadarbību starp LR Ekonomikas

ministriju un būvindustrijas

sabiedriskajām organizācijām, bet galvenais

– informēt par Būvindustrijas

koordinācijas centra prezidenta un prezidējošās

organizācijas nomaiņu.

Diemžēl iepriekš minētās vēstules sākuma

daļā saistībā ar Būvniecības likuma

projektu mums nepieņemamā veidā ir

likts uzsvars un skaidrots jautājums par

būvinženieru sertifikāciju. Šāds skaidrojums

rada maldinošu priekšstatu, it

kā visas saskaņojošās organizācijas, tajā

skaitā arī Latvijas Būvnieku asociācija

un Latvijas Ceļu būvētāju biedrība, ir

piekritušas būvinženieru sertificēšanas

saglabāšanai pašreizējā veidolā.

Atkārtoti vēlamies uzsvērt, ka Latvijas

Būvnieku asociācija iebilst pret pastāvošo

sertifikācijas sistēmu. Savus

iebildumus un priekšlikumus rakstiski

esam nosūtījuši 2009. gada 25. augustā

LR ekonomikas ministram A. Kamparam,

LR Ekonomikas ministrijas

valsts sekretāram A. Matīsam, LR

Ekonomikas ministrijas Būvniecības

un mājokļa departamenta direktoram

G. Ābelem Nr. 01-06 Par Būvniecības

likuma projektu, 2009. gada 16.

oktobrī LR ekonomikas ministram A.

Kamparam Nr. 01-72 Par Būvniecības

likuma projektu, 2009. gada 16.

oktobrī Būvindustrijas nevalstisko

organizāciju koordinācijas centra prezidija

priekšsēdētājam M. Straumem

Nr. 02-73 Par BKC 16. oktobra ārkārtas

pilnsapulces balsojuma jautājumiem,

kā arī elektroniski – 2009. gada 23.

decembrī LR Ekonomikas ministrijas

Būvniecības un mājokļu politikas

departamenta direktoram G. Ābelem,

BKC plkst. 13:24 un 14:57 Latvijas

Būvnieku asociācijas valdes lēmumus,

2010. gada 6. janvārī LR Ekonomikas

ministrijas Būvniecības un mājokļu

politikas departamenta direktoram G.

Ābelem LBA adresēto vēstuli BKC.

Latvijas Būvnieku asociācija ar visiem

tās rīcībā esošajiem dokumentārajiem

argumentiem turpinās gan Ministru kabinetā,

gan Saeimā pierādīt sava lēmuma

pamatotību.

Vienlaikus iepriekš minētajā vēstulē ir

nekorekti apgalvots, ka pēc 2009. gada

28. decembra Ekonomikas ministrijas

organizētās jaunā Būvniecības likuma

elektroniskās saskaņošanas akcijas saskaņojošajām

institūcijām principiālu

iebildumu par likuma projektu nebija.

Iepazīstoties ar elektroniski saņemtajiem

dokumentiem, patiesībā vairākas

pretenzijas ir izteikušas Zemkopības

ministrija, Satiksmes ministrija, Aizsardzības

ministrija, Vides konsultatīvā

padome, Sabiedriskās politikas

centrs PROVIDUS, Vides ministrija,

biedrība Sabiedrība par atklātību

Delna, Patērētāju tiesību aizsardzības

centrs, Latvijas Būvnieku asociācija,

Tieslietu ministrija, Veselības ministrija,

Finanšu ministrija, Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministrija

un Valsts kancelejas Politikas koordinācijas

departaments.

Pie tam vairākas saskaņojošās institūcijas

ir vērsušas uzmanību uz to, ka

šāda veida likumprojekta saskaņošana,

kad pēc plašiem dažādu institūciju un

organizāciju iebildumiem ir izstrādāts

faktiski jauns Būvniecības likumprojekts

un tas tiek nosūtīts saskaņošanai

pirmssvētku dienās, nosakot Ministru

kabineta noteikumu Nr. 300 Ministru

kabineta kārtības rullis 101. punktā paredzēto

minimālo termiņu iebildumu izteikšanai

(piecas darbdienas), neatbilst

labas pārvaldības principam. Tāpēc šīs

institūcijas lūdz atbilstoši Ministru kabineta

2009. gada 7. aprīļa noteikumu

Nr. 300 Ministru kabineta kārtības rullis

100. punktam rīkot starpministriju

(starpinstitūciju) sanāksmi.

Ņemot vērā iepriekš teikto, lai nerastos

maldīgs priekšstats, ka Latvijas Būvnieku

asociācija ir mainījusi savu nostāju

jautājumā par būvinženieru sertifikāciju,

tā atsauc savu parakstu (prezidenta

Viktora Puriņa personā) uz 2010. gada

4. janvāra Būvindustrijas organizāciju

koordinācijas centra vēstules Nr. 02/12

Par Būvindustrijas koordinācijas centra

darbību.

Cieņā – LBA prezidents

V. Puriņš


Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv


Aktualitātes

Valdes sēdes

19. janvārī, 23. februārī, 16. martā,

20. aprīlī, 18. maijā, 22. jūnijā,

20. jūlijā, 17. augustā (iespējama

izbraukuma sēde), 21. septembrī,

19. oktobrī, 23. novembrī,

21. decembrī.

Sertifikācija

13. janvārī, 17. februārī, 17. martā,

14. aprīlī, 12. maijā, 16. jūnijā,

14. jūlijā, 11. augustā, 15. septembrī,

13. oktobrī, 17. novembrī,

15. decembrī.

Kursi

Ēku būvspeciālistiem: 3. un 4. martā,

5. un 6. maijā.

Ceļu un tiltu būvspeciālistiem:

4. jūnijā.

Sertifikāti pēc pieprasījuma tiks

izsniegti arī krievu, angļu un vācu

valodā.

Maksa par sertifikātu pagarināšanu un

kursiem samazināta par 20%.

LBS biedri!

Lūdzu, paziņojiet par savu

darbavietu, telefonu,

mājas adrešu, e-pastu maiņu

Latvijas Būvinženieru savienībai

K. Barona ielā 99, lit. 1a,

Rīga, LV-1012,

vai elektroniski:

lbs@apollo.lv.

Būvniecības

šķīrējtiesa

2009. gada 1. jūlijā darbu uzsāka

Latvijas Būvinženieru savienības

Būvniecības šķīrējtiesa.

Šķīrējtiesa reģistrēta LR Uzņēmumu

reģistrā 2009. gada 18. maijā,

reģistrācijas Nr. 40103230132, adrese:

K. Barona ielā 99, lit. 1a, LV-1012,

tālr. 67845910, fakss 67845929,

e-pasts: lbs@apollo.lv.

Papildu informācija LBS mājaslapā:

www.lbs.building.lv.

Šķīrējtiesas izveidošanas mērķis –

sniegt augsti profesionālus, operatīvus

juridiskus pakalpojumus visiem būvniecības

dalībniekiem: pasūtītājiem,

projektētājiem, celtniekiem, apsaimniekotājiem,

būvmateriālu ražotājiem

un tirgotājiem, kā arī nekustamo īpašumu

īpašniekiem.

Šķīrējtiesas prezidijs: priekšsēdētājs –

Ilmārs Leikums; locekļi: Leonīds

Jākobsons, Jānis Bārda.

Informāciju par šķīrējtiesas tiesnešiem

varat iegūt mājaslapā un LBS birojā.

Gadījumā, ja firmu juridisko personu

strīdu izšķiršanai vai arī norakstāmo

finansiālo izdevumu apstiprināšanai

izmantosiet LBS Būvniecības šķīrējtiesas

pakalpojumus, lūdzam līgumos

ierakstīt šādu tekstu:

«Jebkurš strīds, domstarpība vai

prasība, kas izriet no šā līguma, kas

skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu

vai spēkā neesamību, tiks galīgi

izšķirts Latvijas Būvinženieru savienības

Būvniecības šķīrējtiesā saskaņā

ar šīs šķīrējtiesas reglamentu.»

Lūdzam ieskaitīt

LBS biedru naudas

gada maksu

norēķinu kontā:

Latvijas Būvinženieru savienība

K. Barona iela 99, lit. 1a,

Rīga, LV-1012

Reģistrācijas Nr. 40008000225

PVN reģistrācijas Nr.

LV40008000225

A/S «SEB banka»,

Vecrīgas filiāle

Kods UNLALV2X001

Norēķinu konta Nr.

LV80UNLA0001000700350

Strādājošiem LBS biedriem

un asociētiem biedriem

LVL 25

Nestrādājošiem pensionāriem

LVL 5

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Apsveicam jubilārus!

Lai vienmēr, vienmēr pasaulē

būtu kaut kas, ko gribi

iemācīties, ko vēlies darīt,

kāda vieta, kur vēlies nonākt,

cilvēks, kuru gribi satikt!

(Julians Janševskis)

Janvārī

Valēriju Kasjanovu

Pāvelu Brimerbergu

Valēriju Bitenieku

Leonu Grakauski

Robertu Andiņu

Guntu Sauli-Pavlovsku

Valentīnu Šeškenu

Februārī

Imantu Belševicu

Vladimiru Oļeiņiku

Elitu Dreimani

Tālivaldi Streipu

Andri Griezīti

Jāni Braunu

Paulu Sirmo

Pēteri Imantu Broku

Martā

Induli Sauli

Imantu Putniņu

Jāzepu Šesteru

Māri Čehovu

Par jubilāriem lasiet

www.lbs.building.lv

10

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

11


Aktualitātes

Vsevolods Mandrigins

(1937. gada 17. maijs – 2010. gada 3. janvāris)

Vsevolods Mandrigins 1960. gadā absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu un

sāka strādāt dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcā Garkalnē. Viņa karjera bija

strauja – trīs gadu laikā no rūpnīcas meistara līdz tehniskās daļas priekšniekam,

tad ražošanas daļas priekšniekam un galvenajam tehnologam. 1963. gada nogalē

viņu pārcēla darbā uz Rīgu. Sekoja darbs vadošā amatā dzelzsbetona

konstrukciju rūpnīcā Jēkabpilī. Pēc tam Vsevolods Mandrigins atkal atgriezās

Rīgā. Viņš bija galvenais inženieris projektēšanas institūtā Latgiprogorstroj,

vēlāk pārvaldnieks Giproorgseļstroj un Orgtehstroj institūtos. Taču Vsevolods

Mandrigins nestrādāja tikai ar būvkonstrukcijām, viņš bija viens no komandas,

kas radīja jaunus bobus mūsu bobslejistiem. Līdzīga konstrukcija pēc

tam tika izmantota, veidojot nojumes pilsētas telefona automātiem. Vsevolods

Mandrigins savas zināšanas papildināja, neklātienē mācoties aspirantūrā.

1989. gadā viņš piedalījās Latvijas Būvinženieru savienības atjaunošanā. Pēdējā

Vsevoloda Mandrigina darbavieta Rīgā bija institūts Pilsētprojekts, kur

viņš bija direktors. Vsevolods Mandrigins bija sabiedrisks, viņam ļoti patika

strādāt ar cilvēkiem. Kopš 1996. gada augusta Vsevolods Mandrigins dzīvoja

Maskavā. Par darbu Latvijā viņš saņēmis vairākus apbalvojumus: bijis Latvijas

PSR Valsts prēmijas laureāts, apbalvots ar medaļu Par darba varonību, saņēmis

vairākus Atzinības un Goda rakstus. 1985. gadā Vsevolodu Mandriginu

apbalvoja ar medaļu Darba veterāns. Kolēģi viņu atceras kā ļoti profesionālu

un racionālu cilvēku.

Starptautiskie

sakari

Starptautisko sakaru sekcijas dalībnieki

– Aivars Caune, Lauris Lācgalvis,

Gunta Saule-Pavlovska, Kaspars

Kurtišs, Sergejs Frolovs, Artūrs Ščurs

un Mārtiņš Studers – 11. janvārī pārrunāja

darba plānu 2010. gadam un

sadarbību ar profesionālajām savienībām

mūsu valstī un ārzemēs.

Tika nolemts turpināt sadarbību ar Notingemas

universitātes profesoru Dr.

K. Eliotu (Lielbritānija) projektēšanas

jomā. Ieplānots jau nākamais seminārs

par tematu Iepriekšsaspriegto konstrukciju

projektēšana pēc Eirokodeksa.

Sadarbībā ar profesoru notiek mācību

videomateriāla sagatavošana Rīgas

Celtniecības koledžai.

Sekcijas dalībnieki izvērtēja sadarbības

iespējas ar Krievijas Celtnieku asociācijas

(KCA) pārstāvniecību Latvijā.

Tika nolemts sagatavot informatīvu

iepazīšanās vēstuli KCA un organizēt

tikšanos, kā arī apzināt iespējas nodibināt

sakarus ar attiecīgajām būvinženieru

organizācijām Krievijā, Ukrainā,

Baltkrievijā.

Patlaban aktuāla ir arī ārzemju profesionālās

informācijas apstrāde un publikāciju

sagatavošana LBS mājaslapā,

informācijas apmaiņa ar baltkrievu inženieriem

par iespējām kopīgi realizēt

nākotnes projektus par Saules enerģijas

izmantošanu alternatīvās enerģijas

iegūšanai, kā arī LIAA būvniekiem

domāto semināru apmeklēšana.

Vadītāji

Likumdošanas sekcija

vadītājs Ilmārs Leikums, tālr. 29520009

Alberts Krols, tālr. 29229788

Vilnis Puļķis, tālr. 29221671

Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcija

vadītāja Rūta Krūskopa, tālr. 29548321

Viesturs Briedis, tālr. 29453114

Ija Niedole, tālr. 29209105

Būvprojektēšanas sekcija

vadītājs Aldis Grasmanis, tālr. 29404391

Jānis Prauliņš, tālr. 29407955

Transportbūvju sekcija

vadītājs Anatolijs Gulbis, tālr. 26555776

Jānis Klismets, tālr. 29237597

Publisko iepirkumu sekcija

vadītājs Juris Mellēns, tālr. 26398306

Edvīns Pārups, tālr. 29468433

Starptautisko sakaru sekcija

vadītājs Aivars Caune, tālr. 29416045

Būvniecības tehnoloģiju sekcija

vadītājs Eduards Raubiško, tālr. 29238332

Inženierbūvju sekcija

vadītājs Aivars Brambis, tālr. 29204389

Izglītības sekcija

vadītāja Silvija Štrausa, tālr. 26596552

Ludmila Okoloviča, tālr. 29403803

Juris Rihards Naudžuns, tālr. 29282607

Būvniecības zinātnes sekcija

vadītājs Ilgvars Niedols, tālr. 29267592

Kārlis Grāmatnieks, tālr. 29233122

Jauno speciālistu sekcija

vadītājs Guntars Šterns, tālr. 29226064

Sabiedrisko attiecību sekcija

vadītāja Mārīte Šperberga, tālr. 29468382

Sporta un atpūtas sekcija

vadītājs Andrejs Magaznieks, tālr. 29220852

12

www.lbs.building.lv

13


Aktualitātes

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Projekti daudzdzīvokļu

māju siltumnoturībai

2009. gada 14. aprīlī Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (BEMA)

uzsāka projektu pieteikumu pieņemšanu Eiropas Reģionālās attīstības fonda

(ERAF) finansētajā programmā Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas

pasākumi. Šajā programmā ERAF finansējums paredzēts daudzdzīvokļu dzīvojamo

māju energoefektivitātes paaugstināšanai, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju

un energoresursu efektīvu izmantošanu.

Ventspils,

Brīvības iela 33/35

Renovācijas darbi daudzdzīvokļu

dzīvojamajā mājā Ventspilī, Brīvības

ielā 33/35, tika pabeigti 2009. gada

23. oktobrī. 1961. gadā celtajai mājai

veikta ārsienu, bēniņu pārseguma

un pagraba cokola siltināšana, kā arī

siltumapgādes sistēmas renovācija,

tas ir, cauruļvadu siltināšana un

karstā ūdens regulatora nomaiņa pret

elektroniski vadāmu ar temperatūras

pazeminājumu. Mājā ir 37 dzīvokļi.

Siltumenerģijas patēriņš – 155

kWh/m² gadā. Plānots, ka pēc darbu

pabeigšanas siltumenerģijas patēriņš

varētu samazināties par aptuveni 53%.

ERAF līdzfinansējums šim projektam

ir 26 713,94 lati.

Iedzīvotāju pārstāve Ilze Meiere:

«Mūsu mājas iedzīvotāju ieguvums

ir divējāds – tas ir gan estētisks, gan

14

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

15


Aktualitātes

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

praktisks. Estētiski, protams, ieguvusi

ir visa pilsēta, un ventspilnieki mūsu

māju jau paguvuši padarīt par apskates

objektu, savu brīvdienu pastaigu

maršrutos iekļaujot mūsu mājas apskati.

Bet svarīgākā, dabiski, ir praktiskā puse.

Iepriekš mūsu maksājumi par siltumu

bija vieni no lielākajiem pilsētā, taču

radiatori pat mājas vidusdaļā bija tikai

remdeni, nerunājot par dzīvokļiem

Apsaimniekošanas maksa, Ls/m 2 Maksa par apkuri, Ls/m 2 Kopējās izmaksas, Ls/m 2

Pirms

0,40

Apsaimniekošanas maksa, Ls/m 2 Maksa par apkuri, Ls/m 2 Kopējās izmaksas, Ls/m 2

Pirms

0,38

Pēc

0,35

+ 0,16 (kredīts)

Pēc

0,38

+ 0,15 (kredīts)

Pirms

0,68

Valmiera,

Rūpniecības iela 34

Tā ir piecu stāvu 103. sērijas ēka ar

56 dzīvokļiem, kas nodota ekspluatācijā

1976. gadā. Siltumenerģijas

patēriņš ēkai bija 102 kWh/m², un

plānotais enerģijas ietaupījums pēc

darbu veikšanas būs aptuveni 35%.

Ēkā tiks veikta ārējo norobežojošo

būvelementu konstrukciju un pagraba

pārseguma siltināšana, jumta renovācija,

logu nomaiņa koplietošanas

telpās, kā arī siltumapgādes un ventilācijas

sistēmu renovācija. ERAF

līdzfinansējums šim projektam tika

piesaistīts 37 105,45 latu apmērā.

DzĪKS Smilškrasti pilnvarotā persona

Pēteris Ziemanis: «Galvenā ideja bija

Pirms

0,62

ēkas galos, kuros reizumis bija pat

grūti dzīvot. Šajā apkures sezonā

apkuri varējām pieslēgt vēlu, bet tagad

radiatori ir karsti! Protams, ceram,

ka šie energoefektivitātes pasākumi

samazinās mūsu maksājumus par

siltumu, kā tika solīts.»

Plānots, ka kopējās izmaksas par apkuri

samazināsies par 0,25 Ls/m 2 .

Pēc

0,32

(prognoze)

Pēc

0,40

(prognoze)

Pirms

1,08

Pirms

1,00

Pēc

0,83

(prognoze)

radīt visā mājā vienādus dzīvošanas

apstākļus visiem iedzīvotājiem – lai

pirmā stāvā cilvēki nesaltu un piektajā

stāvā nebūtu par karstu. Mūsu mājas

dzīvokļu īpašnieki ir iesaistījušies

mājas pārvaldīšanā un sapratuši, ka

neviens viņu vietā neko nedarīs. Tas

taču galu galā ir mūsu visu īpašums,

tāpēc visiem ir jābūt ieinteresētiem tā

uzturēšanā kārtībā. Mājas siltināšana

nodrošina gan iedzīvotāju individuālo

komfortu, gan mājas kopējo siltumenerģijas

ietaupījumu.»

Plānots, ka kopējās izmaksas par apkuri

samazināsies par 0,22 Ls/m 2 .

Pēc

0,93

(prognoze)

Liepāja,

Klaipēdas iela 84

Vienkāršotās renovācijas darbi šajā

mājā beidzās šogad 6. janvārī. 1972.

gadā celtajai mājai tika veikta fasādes,

jumta pārseguma, pagraba pārseguma

un cokola siltināšana, kāpņu telpas remonts,

logu un durvju nomaiņa koplietošanas

telpās, ventilācijas sistēmas renovācija,

siltumapgādes sistēmas renovācija,

tostarp karstā ūdens cauruļvadu

nomaiņa un siltināšana. Mājā ir 60 dzīvokļi.

Siltumenerģijas patēriņš – 113

kWh/m² gadā. Prognozējamais siltumenerģijas

ietaupījums – aptuveni 39%.

ERAF līdzfinansējums šim projektam

ir 62 089,95 lati.

Apsaimniekošanas maksa, Ls/m 2 Maksa par apkuri, Ls/m 2 Kopējās izmaksas, Ls/m 2

Pirms

0,40

Pēc

0,26

+ 0,15 (kredīts)

Pirms

0,96

Uzziņai

Projektus aktivitātes ietvaros var

iesniegt daudzdzīvokļu dzīvojamo

māju dzīvokļu īpašnieki, kuru mājas

ir nodotas ekspluatācijā laika posmā

no 1944. līdz 1993. gadam, kuras ir

sadalītas dzīvokļu īpašumos un vienam

īpašniekam pieder ne vairāk kā

20% no kopējā dzīvokļu īpašumu

skaita. (Kritērijs neattiecas uz valsts

un pašvaldību īpašumā esošajiem

dzīvokļu īpašumiem.)

Iedzīvotāju pārstāve un DzĪB Klaipēda

84 valdes locekle Olga Jankovska: «Ar

Eiropas atbalstu veiktā dzīvojamajās

mājas vienkāršotā renovācija ir pirmais

pilsētas paraugprojekts un liels ieguvums

dzīvokļu īpašniekiem, mājas iedzīvotājiem,

kā arī sabiedrībai kopumā.

Pateicoties renovācijai, palielinājusies

ēkas siltumnoturība, samazinājies siltumenerģijas

patēriņš un būtiski tikusi

uzlabota mājas iedzīvotāju dzīves kvalitāte.

Veikto darbu kopums ļauj par 39%

samazināt mājā patērēto siltumenerģiju.

Uzskatu, ka šodienas ekonomiskajos

apstākļos tam ir liela nozīme.»

Pēc

0,58

(prognoze)

Pirms

1,36

Pēc

1,08

(prognoze)

Sīkāku informāciju par aktivitāti var

saņemt Būvniecības, enerģētikas un

mājokļu valsts aģentūrā pie Signes

Kajakas (ES struktūrfondu ieviešanas

departamenta Projektu ieviešanas

nodaļas vecākā konsultante), tālr.

67041956, e-pasts: Signe.Kajaka@

bema.gov.lv, fakss 67041911, vai arī

interneta vietnē esfondi.bema.gov.lv.

Inese Bērziņa

Foto: no BEMA arhīva

16

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

17


Vadība

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Valdes sēdes

24. novembrī

«Neraugoties uz visu sabiedrisko organizāciju

iebildumiem, Būvniecības

likums tiek virzīts apstiprināšanai. Ir

noteikta secība, kādā likumprojekts

tiek apspriests valsts instancēs. Būtiski

panākt, lai sertificēšana paliek piecās

jomās: inženierizpēte, projektēšana,

būvdarbu vadīšana, būvuzraudzība,

būvekspertīze. Bez sertificēšanas mēs

paplašinām nekvalitatīvas būvniecības

tirgu,» teica Mārtiņš Straume. Valde

uzzināja, ka kāds būvinženieris, kurš

kā bankas pārstāvis bija vienlaikus uzņēmies

115 objektu būvuzraudzību,

slēdzienus rakstīja, pat neierodoties

objektos. Bankai tika radīti lieli zaudējumi,

jo, pamatojoties uz šā būvuzrauga

slēdzieniem, kredītņēmējam nauda tika

pārskaitīta par nenotikušiem darbiem.

Unikāls piemērs – pamati vēl nebija pabeigti,

bet būvuzrauga paraksts liecināja,

ka mājai jau ir jumts. Sertificēšanas

neesamības gadījumā šādus inženierus

nav iespējams sodīt, atņemot sertifikātu

un liedzot strādāt būvuzraudzībā, vai citās

līdzīgās jomās.

Par Ministru kabineta noteikumiem Nr.

383 Juris Mellēns teica: «Ja būvvaldēm

būtu tiesības sniegt informāciju

par to uzmanības lokā nonākušajiem

projektiem, sertifikācijas institūcijai

būtu materiāli par speciālistu kvalifikāciju.»

Juris Mellēns par šo tematu

sagatavos priekšlikumus. Valde nolēma,

ka sagatavos vēstuli katram LBS

biedram, kas ir Latvijas Būvnieku asociācijas

valdes loceklis, lai noskaidrotu

viņa domas par sertifikāciju, jo LBA

valdes lēmums ir kategorisks – nē būvinženieru

sertifikācijai! Un tā ir vienīgā

nevalstiskā organizācija BKC vairāk

nekā 20 organizāciju saimē, kas iestājas

pret speciālistu sertifikāciju.

Helēna Endriksone pastāstīja par SIA

LBS – Konsultants izbraukuma semināriem.

Daugavpils seminārā, pateicoties

LBS reģionālās kopas atbalstam, piedalījās

53 cilvēki. Gaidāmi semināri arī

Madonā un Ventspilī. Patlaban semināru

programmu aktualitāte ir Eirokodi.

Aldis Grasmanis ierosināja ieviest apmācībā

punktu sistēmu, tad daudziem

būvinženieriem būtu stimuls mācīties.

Eduards Raubiško aicināja kādā no

sēdēm tikties ar augstskolu mācību

spēkiem un runāt par inženieru izglītību,

jo pašlaik programmas tiek veidotas

tā, lai studenti pārsvarā nodarbotos

ar pašizglītību. Tā kā Latvijā nav šāda

veida izglītības tradīciju, pēc Eduarda

Raubiško vārdiem, «studenti nodarbojas

ar bumbulēšanu».

Valdes sēdē tika runāts par Būvniecības likuma projekta izstrādes gaitu, par MK

noteikumu Nr. 383 Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu

piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu virzību, par MK noteikumu Nr. 453 Būvkomersantu

reģistrācijas noteikumi virzību, par Būvniecības nevalstisko organizāciju

koordinācijas centra (BKC) darbu un organizētajām diskusijām, par SIA

LBS – Konsultants semināriem K. Barona ielā 99 un izbraukuma semināriem

reģionos.

18

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

19


Vadība

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

22. decembrī

Sēdes darba kārtībā bija informācija

par LBS, LBS BSSI un SIA LBS – Konsultants

darbu 2009. gadā un 2010.

gada plāniem un budžetu, par LBS

Būvniecības šķīrējtiesas ieveidošanu,

par Būvniecības zinātnes sekcijas un

Inženierbūvju sekcijas darba plāniem

2010. gadā. Tuvojoties Ziemassvētkiem,

LBS valdei, reģionālo kopu vadītājiem

un sekciju vadītājiem kā dāvana

par nesavtīgo sabiedrisko darbu tika

sniegts neliels koncerts.

LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš

Straume informēja par divām jaunām

sekcijām un vienu reģionālo kopu, par

nepieciešamību reģionālo kopu darbu

turpmāk organizēt, ievērojot jauno novadu

sistēmu.

«Daudz pūļu prasīja sertificēšanas

sistēmas pilnveidošana, taču tagad tai

visvairāk pretojas mūsu partneri – Latvijas

Būvnieku asociācija. Firmu ir vairāk

nekā sertificēto būvdarbu vadītāju.

Esam saņēmuši arī aizrādījumus par

eksāmenu jautājumu sakārtošanu. Tas

jārisina,» teica Mārtiņš Straume. Viņš

pastāstīja, ka trūkst ekspertu, tāpēc ekspertīzes

tiek veiktas nelielā apjomā.

SIA LBS – Konsultants valdes priekšsēdētāja

Helēna Endriksone pavēstīja,

ka uzņēmuma darbu apjoms 2009.

gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, ir samazinājies

un patlaban uzņēmums strādā

2007. gada līmenī. Patīkami, ka pieaudzis

semināru skaits un to apmeklētība.

Par lektoriem tiek pieaicināti arī

ārzemju speciālisti. «Esam uzvarējuši

LIAA konkursā par pieteikumu izvērtēšanu

Eiropas finansējumam,» teica

Helēna Edriksone.

«Patīkami, ka pieaugusi LBS – Konsultanta

autoritāte. Taču pašreizējos apstākļos

strādājam gluži vai par dempinga

cenām, jo pasūtītāji nav maksātspējīgi,»

sacīja uzņēmuma izpilddirektors

Juris Tervits. Valdes locekļi izteica

viedokli par uzņēmuma darbu, runāja

par budžeta plānošanu un citām aktualitātēm.

Tika nolemts, ka SIA LBS

Konsultants budžetu vēlreiz skatīs LBS

valdes sēdē janvārī.

«Ir reģistrēta šķīrējtiesa. Ir tiesneši, ko

var pieaicināt atsevišķos procesos. Visa

informācija pieejama LBS mājaslapā.

Būvinženieri šķīrējtiesā pārstāv 2/3,

juristi – 1/3. Noticis pirmais seminārs

par meditāciju un tās izmantošanu tiesā,»

pastāstīja LBS Būvniecības šķīrējtiesas

prezidija priekšsēdētājs Ilmārs

Leikums. Patlaban ir būtiski, lai firmas

savos līgumos paredz šķīrējtiesas izmantošanu

strīdu gadījumos.

LBS Inženierbūvju sekcijas vadītājs

Aivars Brambis informēja, ka sekcija

2010. gadā organizēs apspriedi par tematu

Būvprojektu kvalitāte, lai pēc tam

sagatavotu priekšlikumus, kurus varētu

izmantot iestrādāšanai Vispārīgajos

būvnoteikumos. Sekcija organizēs divu

rekonstruētu ūdensgūtņu Baltezers un

Zaķumuiža, kā arī Baltezera ūdensapgādes

muzeja apmeklējumus. Kopā ar

Ģeotehniķu savienību tiks organizēta

tehniska sanāksme ģeotehniķiem, bet

sadarbībā ar Vides ministriju – apspriede

par neparedzētu darbu apmaksas mehānismu,

ieskaitot FIDIC līgumu noteikumos

paredzētās dienas darbu izmantošanas

procedūras. Inženierbūvju sekcijas

dalībnieki iesaistīsies arī standarta

tehnisko specifikāciju izstrādāšanā.

LBS Būvniecības sekcijas vadītājs Ilgvars

Niedols pastāstīja, ka sekcija ir apzinājusi

visus LBS biedrus zinātniekus, to

saraksts publicēts žurnāla Būvinženieris

13. numurā, un turpmāk tiks organizēti

zinātnieku raksti par viņu pētījumu praktisko

izmantošanu. Sekcijas darba plānā

paredzēti semināri, lekcijas un konkursu

organizēšana, piemēram, Gada labākais

inženiertehniskais risinājums.

20

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

21


Vadība

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

19. janvārī

Valde izskatīja LBS biedru priekšlikumus

biedrības darbam, pārrunāja aktivitātes

2010. gadā, lēma par LBS un

SIA LBS – Konsultants budžetu, par

XXII kongresu un citiem jautājumiem.

LBS biedri pēc vadības aicinājuma izteikuši

priekšlikumus, kas skar gan valdes

sēdes un sekciju darbu, gan kvalifikācijas

celšanu, pieredzes apmaiņu, aktivitātes

RTU, LLU un RCK mācību procesa

pilnveidošanā (tematiski izbraukumi,

prakses vietas, mācību ekskursijas), likumdošanas

un normatīvo aktu izstrādi,

sertifikācijas procesa pilnveidošanu un

citus jautājumus, piemēram, bijuši gan

globāla mēroga priekšlikumi saistībā ar

tautsaimniecības attīstību, gan arī ļoti

konkrēti par lielpaneļu ēku saglabāšanu

un renovāciju.

Uzņēmēju grupa, kas ir arī LBS valdes

locekļi, analizēja SIA LBS – Konsultants

līdzšinējo darbu, uzņēmuma iepriekšējo

gadu bilanci un 2010. gada

budžetu. Patlaban LBS – Konsultants

dod darbu vairāk nekā 100 ekspertiem,

kas ir LBS biedri un strādā ne vien

Rīgā, bet visā Latvijā. Guntars Šterns

sniedza LBS – Konsultanta ekonomisko

izvērtējumu, ieteica veidot plānotus

uzkrājumus un minimuma budžetu.

Vadoties pēc šiem ieteikumiem, LBS

valde nolēma katru mēnesi sekot līdzi

LBS – Konsultants darbības rādītājiem,

bet plašāk par uzņēmuma darbību runāt

aprīļa valdes sēdē.

Valde apstiprināja LBS un SIA LBS

Konsultants budžetus 2010. gadam, kā

arī Alda Grasmaņa priekšlikumu par

to, ka LBS XXII kongresu vajadzētu

orientēt uz kāda konkrēta lēmuma

pieņemšanu, tā iesaistot LBS biedrus,

kā arī diskutēt par konkrētiem jautājumiem,

piemēram, būvinženieru kompetenci.

Kongresa sagatavošanas darba

grupa strādā pie konkrētiem tematiem.

Valde vienojās nemainīt tradīcijas, un

26. marta vakarā pēc LBS kongresa

Latviešu biedrības namā būs būvinženieru

balle tāpat kā iepriekšējos gadus.

Valdes locekļi iepazinās ar jaunumiem

Būvindustrijas nevalstisko organizāciju

koordinācijas centra darbībā, ar priekšlikumiem

būvuzņēmēju kvalifikācijas

celšanai, būvspeciālistu sertifikātu paraugiem

krievu, angļu un vācu valodā.

Atsaucīgi tika uzņemts Eduarda Raubiško

piedāvājums reāli dabā apskatīt

plānoto Ziemeļu šķērsojumu, lai rastos

precīzāka izpratne par šo transporta

kustības uzlabošanas projektu.

Mārītes Šperbergas foto

22

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

23


Sekciju darbs

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Attīstībai

starptautiski

projekti

Latvijas attīstības stratēģijas atslēgas vārdi: vietējās ražošanas modernizācija,

likumdošanas sakārtošana būvniecībā, citu valstu zinātnisko sasniegumu

adaptēšana, integrācija, starptautiskā sadarbība. Ir jāturpina Latvijas tradicionālo

rūpniecības un pakalpojumu nozaru bāzes modernizācija, kas varētu

sekmēt konkurētspējas palielināšanos globālā līmenī, likumdošanas sakārtošana

būvniecības nozarē, kā arī vietējo R&D (pētījumi/attīstība) sasniegumu

komercializāciju.

Pretēji vispārpieņemtajam viedoklim

augstās tehnoloģijas ne vienmēr ir sinonīms

lielai algai un straujai attīstībai.

Tieši pretēji, pārejas ekonomikas

valstis, arī Latvija, var panākt lielāku

attīstību «par to pašu naudu», nostiprinot

tradicionālo nozaru – būvniecības,

mežsaimniecības, pārtikas u. c. – konkurētspēju.

Protams, tas neizslēdz

nākotnes perspektīvu izstrādāt un ražot

augstās tehnoloģijas produktus.

Jāņem vērā, ka gada kopējais R&D

izdevumu apjoms Latvijā no visiem

sektoriem – valsts, privātā un ārvalstu

avotiem – atbilst apmēram vienas lielas

ASV korporācijas vienas nedēļas

R&D izdevumiem, bet kopējais Latvijā

R&D aktivitātēs iesaistīto darbinieku

skaits ir vienāds ar vidēja lieluma

ASV laboratorijas pētnieku skaitu. Pamatojoties

uz esošo situāciju, varam

teikt, ka Latvijas integrēšanās pasaules

ekonomikā būs atkarīga gan no tās uzņēmumu

un zinātnieku gribas pieņemt

un izmantot ārpus Latvijas robežām

radītās zināšanas, gan no Latvijas zinātnieku

sekmēm komercializēt valstī

radītās zināšanas.

2009. gada 10.–13. novembrī Rīgā

notika pirmā starptautiskā tehnoloģiju

attīstības un komercializācijas projekta

1st Commercialization Reactor

sadarbības partneru tikšanās, uz kuru

bija aicināti Latvijas uzņēmēji, kas ie-

interesēti un gatavi attīstīt sadarbību

ar NVS valstu tehnoloģiju turētājiem

un uz šo zinātnisko izstrādņu bāzes dibināt

jaunus uzņēmumus Latvijā.

Tagad Starptautiskais zinātnes un tehnoloģiju

centrs (International Science

and Technology Center – ISTC), Latvijas

Investīciju un attīstības aģentūra

(LIAA) un SIA Virtual CEO uzsākuši

šā starptautiskā tehnoloģiju attīstības

un komercializācijas projekta 1st

Commercialization Reactor īstenošanu.

Tā mērķis ir veicināt NVS valstīs

radīto tehnoloģisko izstrādņu komercializācijas

uzsākšanu Latvijā. Šāda

veida projekts pie mums tiek organizēts

pirmo reizi.

Turpmāk šā projekta sadarbības partneru

tikšanās paredzēts rīkot vismaz reizi

pusgadā. Uz pasākumu Rīgā ieradās

desmit tehnoloģiju izstrādātāji/zinātnieki

no NVS valstīm, kas ir izteikuši

vēlmi savas tehnoloģijas īstenot ar

Latvijā dibinātu uzņēmumu palīdzību.

ISTC eksperti ir nodrošinājuši zinātnisko

izstrādņu koncepta apliecinājumu

izstrādi (proof of concept) katrai no šīm

tehnoloģijām. Prezentētās tehnoloģijas

ir elektronikas, alternatīvās enerģijas,

medicīnas iekārtu, biotehnoloģiju un

farmācijas jomā.

Interesanti ir baltkrievu zinātnieku sadarbībā

ar Krievijas speciālistiem izstrādātie

jaunās paaudzes fotoelementi,

kas nodrošina Saules enerģijas pārvēršanu

elektriskajā enerģijā, kā elementu

izmantojot speciālu filmas materiālu,

ko var uzlīmēt uz būvkonstrukcijām

– jumtiem, sienām, kā arī novietot

uz atsevišķām plaknēm. Lietderības

koeficients varētu būt augsts – līdz 22

procentiem. Diemžēl baltkrievu zinātnieki

nevarēja piedāvāt jau izstrādātu

tehnoloģiju, paraugs bija radīts Vācijā.

Uz filmas ir nepieciešams uznest

CU(IN, Ga)Se2 kārtu vakuuma apstākļos.

Baltkrievu zinātnieki bija ievadījuši

sarunas par nepieciešamās iekārtas

izgatavošanu Anglijā, kas prasītu laiku

līdz diviem gadiem un ievērojamus kapitālieguldījumus

– aptuveni 1 000 000

latu. Diemžēl šoreiz baltkrievu zinātnieki

ir nedaudz nokavējušies, jo arī

citas valstis ir nonākušas līdz līdzīgiem

rezultātiem, un risks, lai iesaistītos šajā

projektā, ir pārāk augsts, ņemot vērā

iekārtas izstrādes laiku un arī to, ka

starptautiskas enerģētikas kompānijas,

kuru gada apgrozījums ir vismaz

200 000 000 latu, arī sāk strādāt, lai

izmantotu šo tehnoloģiju.

Pēc šīs pirmās tikšanās varam secināt,

ka jāmeklē aktīvas sadarbības iespējas

ar NVS un Baltkrievijas zinātniekiem,

lai maksimāli īsā laikā varētu iepazīties

ar viņu atklājumiem un vienoties

par sadarbības formām, ņemot vērā,

ka mums ir pieejami visi ES fondu līdzekļi.

Savukārt LBS var piedāvāt savu

lielo zināšanu potenciālu būvniecības

jomā, sadarbojoties ar NVS un citām

valstīm. Krievijā ir izstrādāta vienstāva

un divstāvu māju apbūves programma,

kurā būtu iespējamas dažādas sadarbības

formas.

Lauris Lācgalvis,

Banku augstskolas

2. kursa doktorants,

LBS Starptautisko sakaru sekcija

24

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

25


Personība

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Būvnieku

Tečere

Šarmanta un gudra sieviete, zina savu darbu, spēj daudz strādāt un daudz izdarīt,

viena no kompetentākajām būvinženierēm valstī. Tieša, ātri domā, zibenīgi reaģē.

Ja ir pārliecināta par savu viedokli, nerespektē pat autoritātes. Laba vadītāja. Tā

Viju Gēmi raksturo kolēģi – vīrieši. Viņi ciena Viju Gēmi. Ja kādreiz jāizšķiras par

kādu lēmumu, vienmēr jautā viņas viedokli. Viņa dalās zināšanās un neatsaka padomu

neviena līmeņa vadītājam. Varbūt tieši tāpēc ir gandrīz neiespējami vienoties

par tikšanos ar viņu, lai runātu par pašu. Vijas Gēmes plānotājs ziņo: sēde, tad tikšanās,

seko sanāksme, izbraukums, komandējums, atkal sanāksme un vēl nākamā.

Vijai Gēmei nepietika ar to, ka viņa

Rīgas Politehniskajā institūtā bija saņēmusi

inženieres celtnieces diplomu,

viņa absolvēja šo mācību iestādi vēlreiz

(tagad to sauca jau par Rīgas Tehnisko

universitāti), lai iegūtu ražošanas vadības

inženieres kvalifikāciju. Vija mācās

nepārtraukti, arī no dzīves situācijām.

Viņa strādājusi Valsts zinātniskās pētniecības

institūtā, Valsts lietu komitejā,

Arhitektūras un celtniecības ministrijā,

Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijā. Tieši Viju Gēmi,

vienīgo sievieti no astoņiem kandidā-

tiem, respektējot profesionāļu viedokli,

toreizējā VARAM 1994. gadā izvēlējās

par Būvniecības departamenta direktori.

Viņa ap sevi izveidoja profesionāļu

komandu, kas būtiski ietekmēja nozares

attīstību valsts mērogā. Viņas panākumu

atslēga – uzklausīt profesionāļu

viedokļus, izvērtēt un ņemt vērā.

Vija Gēme uzskata, ka labākais, ko

savulaik izdarīja Būvniecības departaments,

ir akceptētā būvniecības nacionālā

programma. Tā tika radīta, pateicoties

profesionāļiem. Tika aptverts viss,

kas vajadzīgs nozarei, sākot ar izglītību,

apmācību, ar likumdošanas attīstību, ar

uzraudzības kontroli, ar uzņēmējdarbību,

būvizstrādājumiem, ar zinātni, kas

tobrīd jau bija pilnīgi aizmirsta. Diemžēl

valstij neatradās mehānismi, lai programmu

attīstītu. «Ja būtu turpinājies

iesāktais un ieplānotais, mēs neatrastos

tādā situācijā, kādā esam šodien. Mums

vairs nav profesionāļu, pietrūkst darbaspēka,

nav tālredzīgas prognozes, kā

attīstīt nozari un kas tai būtu vajadzīgs.

Daudz kas attīstās pats no sevis,» atzīst

Vija Gēme. «Neviens ierēdnis nevar būt

gudrāks par cilvēku, kas praksē pārliecinās,

kā strādā šī sistēma un ieviestie

mehānismi. Mūsu lielākais ieguvums

bija tas, ka uzklausījām profesionāļus

praktiķus. Mums nepiemita augstprātība,

mēs neuzskatījām, ka visu zinām.

Centāmies saprast. Nekas jau nav ideāli,

arī mēs kļūdījāmies, bet vienmēr bijām

atvērti diskusijai.»

Būvniecības departaments kļuva stiprs

un laikam kādam traucēja. Tas nepatika.

2002. gadā, kad mainījās valdība,

viss tika sadalīts un pārdalīts. Vija

Gēme uzskata, ka toreizējā situācija ir

pamācoša, un par to gadu skolu saka:

«Mūsu sabiedrībā nekad nevajag būt

pārāk stipram, tādam, kas sevī sajūt

spēku un nav viegli ietekmējams ar

paviršiem, vieglprātīgiem un pat nepareiziem

lēmumiem.» Nelīdzēja sabiedrisko

organizāciju protesti, ka beidzot

būvniecība tiek sakārtota, nelīdzēja ne

ieteikumi, ne vēstules. Rezultāta nebija.

Būvniecības nozares sašķelšana bija

politisks lēmums.

Mainoties politiskajai situācijai valstī

un pārveidojoties ministrijām, Vija

Gēme kļuva par Vides ministrijas

valsts sekretāra vietnieci un Investīciju

departamenta direktori.

– Kurš bijis sarežģītākais posms dzīvē?

– Tas bija pēc darba Būvniecības departamentā.

Tur sistēma jau funkcionēja

un vajadzēja domāt vienīgi par uzlabojumiem.

Vides ministrijā nokļuvu

kolektīvā, kurš bija trenējies strādāt ar

Eiropas projektiem. Savukārt es nācu

ar izpratni par būvniecību un tās kārtību.

Man bija sajūta, ka nostājas pret

mani. Tas bija ļoti smags periods, – teic

Vija Gēme.

Patlaban Vija Gēme papildus līdzšinējiem

pienākumiem Vides ministrijā

koordinē arī klimata pārmaiņu finanšu

instrumentu, kas paredzēts siltumnīcas

efekta gāzu emisijas samazināšanas

sekmēšanai. Tas dod iespēju Latvijai

attīstīties, piemēram, īstenot pasākumus

ēku energoefektivitātes uzlabošanai

gan sabiedriskajā, gan privātajā

sektorā.

Pirms vairākiem gadiem Vija Gēme teica:

«Mēs esam maza valsts, un mums

jāatrod kāda konsolidācija. Jāapvienojas

ne tikai tad, kad ūdens smeļas mutē,

kas arī ir būtiski, bet ikdienā jāmāk

strādāt kopā. Tas, ka sadzīvojam un atzīstam

kompromisus, ir labi, bet vajag

atrast formu, lai sabiedriskās organizācijas

būtu nozīmīgs spēks valstī. To var

tikai tad, ja visi inženieri ir kopā. Ideāli,

ja būvnieki, hidrotehniķi, enerģētiķi

un visi pārējie, arī arhitekti būtu vienā

brālībā. Visi ir saistīti ar būvniecību.

Katrs specializējas savā jomā, bet lielās

lietas risina kopā. Inženieriem ļoti

nopietni jāuzrauga valsts sektors.»

26

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

27


Personība

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Šī vēlēšanās piepildījās. Būvindustrijas

nevalstisko organizāciju koordinācijas

centru 2008. gada decembrī izveidoja

22 ar būvniecību saistītas nevalstiskas

organizācijas.

«Tas ir nopietns mēģinājums apvienoties

profesionāļiem, tikai žēl, ka Ekonomikas

ministrijai nav skaidri formulētas

būvniecības politikas, tāpēc daudz

laika tiek aizvadīts neproduktīvās sarunās.

Taču man prieks, ka beidzot sajūtama

būvinženieru un arhitektu kopdarbība.

Tas ir liels ieguvums,» uzskata

Vija Gēme.

Viņasprāt, ierēdņiem jātur roka uz pulsa,

lai zinātu, ka profesionāļi spēj īstenot

pieņemtos lēmumus, lai ministrijas

nedarbotos tikai teorētiskā līmenī, lai

lēmumi un jauni noteikumi neradītu

problēmas un mīnusus tāpēc, ka tos ir

pieņēmuši neprofesionāļi. Viņa ir pārliecināta,

ka jāatrod sadarbības modelis

starp profesionāliem praktiķiem un

valsts sektoru.

– Kādam jābūt cilvēkam, lai jūs viņu

vēlētos savā komandā?

– Mums jāskatās vienā virzienā. Neko

nedrīkst turēt azotē. Nedrīkst būt slinks.

Viņam jābūt radošam un ar galvu. Protams,

komandā ir vairāki cilvēki, un

kādam jābūt arī pragmatiķim. Spējīgam

analizēt. Taču nav pa ceļam ar

tiem, kas acīs saka vienu, aiz muguras

ko citu, apsola, bet neizdara.

Vija Gēme pārstāv Latviju Eiropas Civilo

inženieru padomē (ECCE). Viņa ne

tikai piedalās ECCE darba grupā, bet ir

arī nacionālā delegāte ar balsošanas

tiesībām. Viņa ir panākusi, ka Eiropas

būvinženieri ne tikai respektē Latvijas

ierosinājumus, bet jautā viedokli, prasa

idejas un padomus. ECCE ir nozīmīga

platforma, un tas ir īpaši būtiski laikā,

kad būvniecībā attīstās starptautiskais

tirgus, kad arī Latvijas uzņēmumi un

inženieri dodas strādāt ārpus Latvijas.

Šķēršļi tiek izlīdzināti.

– Daži būvnieki teic, ka esat azartiska?

Varētu pat ar smalku kleitu mugurā

ūdenī ielēkt?

– Arī ar kažoku varētu, – nosmej Vija

Gēme. Bez azarta, bez vēlmes nepārtraukti

ģenerēt idejas viņa nespētu strādāt.

Kad ieguldīts liels darbs, kad pēc

lielām pūlēm panākts vērtīgs rezultāts,

kad var redzēt un sajust, kā process

notiek, ir tāds prieks, ka tiešām varētu

ūdenī ielēkt. Un ne tikai to vien!

– Vai esat laba draudzene pati sev?

– Nē... nesanāk.

– Vai jums var paraudāt uz pleca?

– It kā var, bet īpaši neraud, jo parasti

sarunu novirzu uz iespējamo skaidrojumu

vai risinājumu. Tāpēc man neviens

nesūdzas.

– Kas aizkustina līdz asarām?

– Mazi bērni, veci cilvēki, viss, kas

saistīts ar līdzjūtību. Kādreiz iedomājos

– ja būtu jaunāka, varētu palīdzēt

vēl kādiem bērniem izaugt ģimenē.

– Esat stipra sieviete?

– Principā – jā! Vāja esmu vien attiecībās

ar tuviniekiem, ar draugiem, ar

visu, kas saistīts ar veselību. Tā man ir

gluži vai tabu.

– Vai lielos vilcienos no dzīves esat

dabūjusi visu, ko vēlējāties? Vai kāds

sapnis vēl palicis neīstenots?

– Man likās, ka mans lielākais sapnis

ir agronomija, augu valsts. Kad mans

algas darbs paņem pārāk daudz enerģijas,

ķeros pie ķerras un stādiem. Man

jābūt pie zemes. Dažkārt viss tiek pārstādīts

pat vairākas reizes. Gadās, ka

augi jau atraduši savu vietu, bet es tos

atkal pārstādu. Tad vīrs man atgādina,

ka arī augi ir dzīvi organismi.

– Kā var vienā cilvēkā būt tik daudz

enerģijas?

– Mans spēka avots ir ģimene. Protams,

arī dārzs un puķes.

– Kādas ir jūsu galvenās vērtības?

– Vissvarīgākā man ir ģimene un bērni.

Man žēl, ka tomēr neesmu veltījusi

viņiem tik daudz laika, kā būtu vēlējusies.

Ne vienmēr esmu bijusi klāt, kad

vajadzēja. Vairāk esmu domājusi par

darbu. Var jau būt, ka vajadzētu pārorientēties,

teiksim, kaut ko apceļot,

vairāk lasīt grāmatas.

– Vai pieļaujat, ka nākotnē varētu darīt

ko pilnīgi citu?

– Nopietni par to neesmu domājusi.

Saprotu, ka valsts darbu darīt nav populāri.

Man jau neko nepārmet, bet

ierēdņiem veltītos epitetus pārdzīvoju.

Taču ko citu lai es daru? Es nemāku būt

uzņēmēja. Neprotu sev noteikt cenu.

Nevarētu paprasīt naudu, ja par darbu

nesamaksātu. Protams, žēl, ka ierēdniecība

zaudē formālu prasību dēļ, un

jaunā paaudze, kas ienāk ierēdniecībā,

ir orientēta tieši tādā virzienā. Viņi neiedziļinās

procesos, nezina to, ko sauc

par reālo dzīvi, tāpēc ne vienreiz vien

viņiem jāatgādina, kāpēc mēs esam.

Vija Gēme, ideju pārņemta, aizrauj arī

citus, un sajūta, ka praktizējošie būvnieki

viņu atbalsta, dod jaunu enerģiju un

rada jaunas idejas. «Ja, runājot ar arhitektiem

un celtniekiem, saņemu atbalstu,

ja viņi saka: jā, tas ir tieši tas, kas

vajadzīgs, tas ļoti uzlādē,» atzīst Vija.

Viņai patīk strādāt kopā ar būvniekiem.

«Viņi stabili stāv uz zemes. Viss, sākot

no arhitekta un beidzot ar būvnieka darbu,

ir reāls, taustāms, ieraugāms.»

Nesen Vija Gēme kopā ar ministru ieradās

Līvānos, kur par Eiropas naudu

būvē kārtējo objektu. Process, kā parasti,

bija smags, sākot ar birokrātiju,

beidzot ar būvniekiem, darbu kvalitāti...

Kāds par viņu teica: «Re, mūsu

Tečere!» To var uzskatīt par komplimentu,

jo laikam viņa par savu lietu

un būvniecību patiešām ir spējīga pat

kulakus vicināt.

Foto: Mārīte Šperberga

un no personiskā arhīva

28

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

29


Objekts

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Rīgas Ziemeļu

transporta

koridors

Rīgas Ziemeļu transporta koridora (RZTK) projekta mērķis ir uzlabot Rīgas

transporta infrastruktūras sistēmu, nodrošinot pilsētas, reģiona un valsts tautsaimniecības

izaugsmes iespējas ilgtermiņā.

Kādi ir uzdevumi?

• Radīt ērtu Rīgas ostas abu krastu

daļu pieslēgumu Latvijas valsts autoceļu

un Eiropas transporta komunikāciju

(TEN-T) tīklam.

• Novirzīt autotransporta plūsmu, jo

īpaši tranzīta kravu plūsmu, prom

no Rīgas pilsētas vēsturiskā centra.

• Uzlabot pilsētā saikni pāri Daugavai,

jo īpaši starp tās ziemeļu daļas

apkaimēm.

• Radīt racionālu alternatīvu Rīgas

apvedceļam (A4 un A5), nodrošinot

īsāku/ātrāku tranzīta satiksmi starp

teritorijām austrumos un rietumos

no Rīgas.

• Radīt katalizatoru straujākai Rīgas

ziemeļu daļas attīstībai.

• Uzlabot vides kvalitāti pilsētā.

Pašvaldības līmenī tiešs atbalsts RZTK

projekta attīstībai deklarēts trijos galvenajos

Rīgas pilsētas ilgtermiņa plānošanas

dokumentos: Rīgas attīstības stratēģijā

līdz 2025. gadam (vismaz 7 mērķi

ir tieši saistāmi ar Ziemeļu koridora projekta

attīstību), Rīgas attīstības programmā

2006.–2012. gadam un Rīgas teritorijas

plānojumā 2006.–2018. gadam.

Rīgas reģiona līmenī tiešs atbalsts tiek

pausts Rīgas plānošanas reģiona telpiskajā

(teritorijas) plānojumā: reģiona

plānojuma ietvaros tiek atbalstīti risinājumi,

kas mazinātu sastrēgumus Rīgas

pilsētā, tostarp Daugavas Ziemeļu šķērsojuma

un tā pievedceļu izveide. Latvijas

līmenī pastarpināts atbalsts RZTK

projektam ar mērķu definējumiem ir

gan Latvijas nacionālajā attīstības plānā

30

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

31


Objekts

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

2007.–2013. gadam, gan transporta attīstības

pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam.

Eiropas Savienības līmenī atbalsts

projekta starptautiskajai nozīmei ir ES

komunikāciju tīkla budžeta piešķirtais

finansējums.

Kādi ir Ziemeļu koridora galvenie

tehniskie parametri?

• Jauns ātrsatiksmes autoceļš, kas

šķērso Rīgu austrumu–rietumu virzienā,

pievienojas esošajam valsts

galveno autoceļu tīklam pie Priedaines

un Babītes rietumos un Berģiem

austrumos.

• Pamattrases garums, neskaitot krustojumu

pievedceļus un paralēlos

ceļus, atkarībā no izvēlētās trases ir

27–30 km.

• Ietver jaunu Daugavas šķērsojumu

– tiltu vai tuneli.

• Atdalītas pretējo braukšanas virzienu

joslas, vairākas katram virzienam

(šķērsojumā trīs joslas, pārējā

trasē atkarībā no plānotās transporta

intensitātes divas trīs joslas).

• Pamattrasei tikai daudzlīmeņu

krustojumi – kopumā deviņi līdz 12

vairāklīmeņu krustojumi (tostarp

trīslīmeņu krustojumi ar Gustava

Zemgala gatvi un Eksporta ielu)

ar pilsētas maģistrālo ielu tīklu un

pieslēgumiem valsts galvenajiem

autoceļiem.

• Pievedceļu un galvenā ceļa estakāžu

un tiltu kopējais garums ap

18–21 km, būvju skaits – 50–55.

• Laiks visa Ziemeļu koridora izbraukšanai

(ātrums 90 km/h ārpus pilsētas

un 70 km/h pilsētā) – 23–25 minūtes.

RZTK projekta sagatavošanā veikts

apjomīgs izpētes darbs, kas ar augstu ticamības

pakāpi ļauj spriest par projekta

ieguvumiem un izmaksām, kā arī tā tehniskajiem

un finanšu risinājumiem.

Projekta izbūve būtiski palielinās Daugavas

šķērsošanas kapacitāti – reālā satiksmes

situācija uz Rīgas tiltiem būs daudz

labāka nekā šodien. Ziemeļu koridors

2031. gadā samazinās satiksmes plūsmu

uz Vanšu tilta par 40%, uz Salu tilta par

30% un uz Akmens tilta par 29%.

No 2019. gada līdz 2041. gadam tiks

ietaupītas 490 miljonu pārvietošanās

stundas (jeb 56 tūkstoši gadu) un

325 miljoni litru degvielas, tajā pašā

laikā vieglajam transportam nobraucot

par 1383 miljoniem kilometru vairāk.

Būtiski samazinātais degvielas patēriņš

rezultēsies NO 2

, CO 2

un citu autoizplūdes

gāzu izmešu samazinājumā, uzlabojot

gaisa kvalitāti ne tikai pilsētas

centrā, bet visā Rīgā.

Secinājumi par dažādām šķērsojuma

alternatīvām

Izmaksu ietaupījuma priekšnoteikumi

ir zemāks tilta augstums un papildu tilta

balsti upē. Izmaksu ietaupījumi tilta

augstuma samazināšanas gadījumā rada

negatīvu ietekmi uz kuģošanas iespējamību

Daugavā (kuģi, jahtas), kas savukārt

ietekmē Rīgas pilsētas ienākumu

ģenerēšanas apjomu un ekonomisko

aktivitāšu potenciālu ūdensmalās, atstāj

pozitīvu ietekmi uz pilsētvidi, ainavu,

32

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

33


Objekts

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

taču negatīvu ietekmi uz hidrotehniskajiem

un kuģošanas drošības apstākļiem

(balsti upē).

Iegremdētais tunelis ir vērtējams kā

konkurētspējīga alternatīva augstajam

tiltam, jo tā kopējās izmaksas ir līdzīgas,

tajā pašā laikā neradot nekādus ierobežojumus

kuģošanai un ūdensmalu

attīstībai

Estakādes vietā izvēloties Meža kapu

tuneļa variantu, kopējās izmaksas pieaugs

par vismaz 300 miljoniem eiro

(maksimāli ~440 milj. eiro, saglabājot

tuneļa sākotnējo risinājumu). Būtiskākās

atšķirības starp ierobežotu un pilnu

tehnisko risinājumu: sašaurināts brauktuves

platums no trim joslām katrā virzienā

uz divām joslām katrā virzienā;

samazināts pieslēgumu skaits; atsevišķi

krustojumi vienā līmenī.

Secinājumi par būvniecības izmaksu

samazināšanas iespējām

RZTK projekta mērķi tiek sasniegti,

tikai izbūvējot RZTK pilnā garumā.

Vislielāko izmaksu samazinājumu

iespējams panākt, izvēloties alternatīvus

zemāku izmaksu tehniskos risinājumus

Daugavas šķērsojumam un

alternatīvu estakādes variantu Meža

kapu apiešanai; samazinot būvniecības

programmas apjomu, tas ir, sašaurinot

brauktuves platumu no trim joslām

uz divām joslām katrā virzienā,

samazinot pieslēgumu skaitu pilsētas

ceļu tīklam, atsevišķus daudzlīmeņu

krustojumus projektējot vienā līmenī,

atsakoties no RZTK tiešā pieslēguma

autoceļam A10 (Rīga–Ventspils) pie

Priedaines.

Projekta būvniecības

finansēšanas avoti

• Pašvaldības budžets.

• Valsts budžets.

• Eiropas Savienības finansējums.

• Maksas iekasēšana par pilsētas satiksmes

infrastruktūras izmantošanu

(piemēram, maksa tiek iekasēta

par iebraukšanu noteiktā pilsētas

centra zonā).

Maksas iekasēšana par

satiksmes infrastruktūru

Ar maksas iekasēšanu var gan regulēt

satiksmes plūsmu, gan gūt papildu

ieņēmumus, un Rīgai aktuāli ir abi

mērķi. Nav obligāti jāapliek ar maksu

tieši tie objekti, kuru būvniecība tiek

finansēta no ieņēmumiem, bet no satiksmes

plūsmu regulēšanas un vides

situācijas uzlabošanas viedokļa Rīgā

piemērotāka būtu maksas iekasēšana

par iebraukšanu pilsētas centrā, nevis

par jaunbūvējamo objektu izmantošanu.

Līdz RZTK projekta PPP (publiskā

un privātā partnerība) konkursa

uzsākšanai nepieciešams Rīgas domes

lēmums par to, vai, kad un kāda maksas

iekasēšanas sistēma tiks ieviesta

Rīgas pilsētā. Izpētes un projektēšanas

ciklam nepieciešami vismaz 18–24

mēneši.

Pirmie nepieciešamie lēmumi

Kura Rīgas domes struktūra koordinēs

maksas iekasēšanas iespēju izpēti

un risinājuma izstrādi? Kas ir sistēmas

primārais mērķis – ieņēmumu gūšana

vai satiksmes plūsmu izmaiņas? Kuras

lietotāju grupas ir pilnībā vai daļēji jāatbrīvo

no pienākuma maksāt?

Maksas iekasēšanas iespēju izvērtēšana

automātiski nenozīmē pozitīvu lēmumu

– tā ir nepieciešama pamatotu

lēmumu pieņemšanai.

No Eiropas Savienības saņemts atbalsts

RZTK projekta sagatavošanai.

RZTK projekta sagatavošanas darbi

50% apmērā tiek līdzfinansēti no Eiropas

Savienības komunikāciju tīkla

budžeta – TEN-T 2005 programmas

(2005–2009) ietvaros tiek līdzfinansēti

satiksmes un finanšu pētījumi,

sagatavoti skiču projekti, ietekmes uz

vidi novērtējums un ģeoloģiskie pētījumi

RZTK projekta 1. un 2. posmam.

Kopējais finansējums – 7,6 miljoni

eiro. TEN-T 2007 programmas (2007–

2012) ietvaros tiek līdzfinansēti skiču

projekti, ietekmes uz vidi novērtējums

RZTK projekta 3. un 4. posmam, kā

arī publiskās un privātās partnerības

konkursa dokumentācijas sagatavošana

(tostarp juridiskās, tehniskās un

finanšu konsultācijas). Kopējais finansējums

– 11 miljoni eiro.

Tradicionālais iepirkums vai PPP?

Piemērotākais RZTK projekta īstenošanas

veids – publiskais (tradicionālais)

iepirkums vai publiskā un privātā

partnerība – tika analizēts, RZTK finanšu

un ekonomiskā pamatojuma ietvaros

veicot detalizētus ieguldījumam

atbilstošās vērtības aprēķinus katrai no

projekta īstenošanas alternatīvām.

Secinājums: veiktās izpētes rāda, ka

optimālais RZTK projekta īstenošanas

modelis ir publiskās un privātās partnerības

modelis. Būtiskākie trīs iemesli,

kāpēc RZTK projekta īstenošana kā

PPP ir atzīta par publiskā sektora interesēm

atbilstošāko:

1) funkcionālo specifikāciju izmantošana

iepirkumā.

PPP līguma ietvaros veicamais uzdevums

tiek definēts kā sagaidāmais

rezultāts (pakalpojums), nevis noteiktiem

inženiertehniskiem rādītājiem atbilstoša

infrastruktūra. Privātajam partnerim

veiktie maksājumi tiek piesaistīti

sagaidāmo rezultātu (pakalpojumu)

kvalitātei un nodrošināšanas periodam.

Piemēram, tiek definēts nepieciešamā

apgaismojuma līmenis uz brauktuves,

nevis veids, kā nepieciešamo apgaismojumu

sasniegt. Tas veicina no izmaksu

viedokļa optimālo risinājumu

izvēli;

2) motivācija nodrošināt augstu pakalpojuma

kvalitāti un pieejamību visā līguma

darbības laikā.

PPP līgumu ilgais termiņš un nepieciešamība

nodrošināt augstas kvalitātes

pakalpojumus visā līguma darbības

laikā motivē izvēlēto privāto partneri

rast optimālo līdzsvaru starp sākotnējo

ieguldījumu apjomu un uzturēšanas

izmaksām izveidotās infrastruktūras

ekspluatācijas periodā.

Lielākajā daļā PPP projektu tiek paredzēti

nosacījumi par privātajam

partnerim maksājamās atlīdzības samazināšanu,

ja tiek konstatēta sniegtā

pakalpojuma neatbilstība noteiktajiem

kvalitātes standartiem vai pakalpojuma

pieejamības ierobežojumi. Savukārt

salīdzinoši lielāki ieguldījumi

būvniecības fāzē nereti nodrošina ievērojamu

ekspluatācijas izmaksu sa-

34

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

35


Objekts

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

mazinājumu un novērš biežu remontu

(kā rezultātā jānosaka infrastruktūras

izmantošanas ierobežojumi) nepieciešamību;

3) samazināts būvniecības un remontdarbu

termiņu risks.

Lielākajā daļā PPP projektu tiek paredzēts

nosacījums, ka privātais partneris

atlīdzību par veiktajiem ieguldījumiem

sāk saņemt tikai pēc tam,

kad uzsākta pieprasītā pakalpojuma

sniegšana (piemēram, izveidojamā

infrastruktūra nodota ekspluatācijā),

turklāt par plānoto būvdarbu un remontdarbu

kavējumiem tiek paredzētas

ievērojamas soda sankcijas. Šāda

būtiska finansiāla motivācija nodrošina

savlaicīgu procesu plānošanu un

kvalitatīvu projektu vadību.

Projekta īstenošanas

vispārējais laika plāns

2006.–2011. gads – 1., 2., 3. un 4. posma

skiču projektu un ietekmes uz vidi

novērtējuma sagatavošana, izmaksu un

ieguvumu analīze, konkursa dokumentācijas

sagatavošana.

2009.–2013. gads

– nekustamā īpašuma jautājumu

atrisināšana.

2012.–2013. gads

– PPP konkurss, vērtēšana,

līgumsarunas, līgums.

2013.–2018. gads

– tehnisko projektu sagatavošana

un Ziemeļu koridora būvniecība.

2019.–2041. gads

– publiskais partneris veic

pieejamības maksājumus.

2041.–2042. gads

– publiskais partneris pārņem

projekta uzturēšanu.

Secinājumi

RZTK projekts ir lietderīgs un ilgtermiņā

saimnieciski izdevīgs gan Rīgas,

gan Latvijas kontekstā. Lielākajai daļai

RZTK trases tehniskie risinājumi jau ir

noteikti – 1. posms ir sagatavots skiču

projekta, bet 2. posms skiču projekta

priekšprojekta līmenī.

RZTK trases projektēšanas pabeigšanai

būtiskākie lēmumi saistāmi ar:

• Daugavas šķērsojuma veida noteikšanu,

balstoties uz izmaksām, stratēģiskajiem,

pilsētbūvnieciskajiem

un projekta sagatavošanas apsvērumiem;

• Meža kapu šķērsošanas tehniskajiem

risinājumiem, tas ir, vai

pieņemt lēmumu par dārgāku, bet

tehniski un pilsētbūvnieciski racionālāku

risinājumu ar tuneli zem

kapiem vai būtiski lētāku risinājumu,

novirzot trasi garām kapiem

un būvējot ceļu uz estakādēm Rīgas

vēsturiskā centra aizsardzības

zonā, kā arī iesaistoties sarežģītākos

nekustamā īpašuma atsavināšanas

procesos;

• tehniski vienkāršotāku un lētāku

risinājumu pieņemšanu, atstājot

iespēju palielināt joslu skaitu vai

pilnveidot pieslēgumu veidus nākotnē.

RZTK projektu ir izdevīgāk īstenot

kā PPP, nevis tradicionālo iepirkumu,

uzsākot maksāt par RZTK pieejamību

tikai pēc tā nodošanas ekspluatācijā:

• pazeminot projekta izmaksas, jāizvēlas

tādi tehniskie risinājumi, lai

pēc iespējas nesamazinātu projekta

kvalitāti un ieguvumus, tajā pašā

laikā neradot būtiskus sarežģījumus

finansējuma piesaistē;

• jārod risinājumi PPP darījuma

struktūrā iesaistīt mazāku finansējumu,

kombinējot resursus no dažādiem

finanšu avotiem (Eiropas Savienība,

valsts, pašvaldība, ERAB,

EIB u. c.);

• jāsagatavo projekts par satiksmes

infrastruktūras izmantošanas maksas

iekasēšanu Rīgā (pilsētas daļā

vai par konkrētiem objektiem) – lēmums

par sistēmas izveidi jāpieņem

līdz PPP iepirkuma izsludināšanai,

tāpēc projekta izstrāde

jāuzsāk nekavējoties;

• īstenojot visu projektu vienlaikus,

tehniskā projekta sagatavošana un

būvniecība kopumā aizņems mazāk

nekā sešus gadus.

Ir iespēja sākt īstenot RZTK 1. posmu

ātrāk, ja tiek piesaistīti ES līdzekļi un

pārskatīta citu Pierīgas projektu prioritāte

(piemēram, jaunā Latgales ceļa

ievada Rīgā būvniecības vietā var tikt

izmantots Rīgas apvedceļš kombinācijā

ar RZTK 1. posmu).

Eduards Raubiško,

Rīgas domes

Pilsētas attīstības departamenta

Projektu vadības

un attīstības direkcijas

tehniskais eksperts

36

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

37


Reģionos

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Renovācija

Jelgavā

Tādas 104. sērijas ēkas kā Helmaņa ielā 3, Jelgavā, ir vairāk nekā 40. Šīs mājas

renovācija tika uzsāka 2009. gada jūlijā, un darbi paveikti trīs mēnešu laikā ar

Vācijas Vides ministrijas atbalstu, kas sedza 40% no kopējām būvniecības darbu

izmaksām.

Ēkai tika plānots veikt bēniņu, ārsienu,

pagrabstāva, ēkas pamatu siltināšanu,

visu logu nomaiņu, apkures sistēmas

pārbūvi, uzstādot individuālos siltuma

skaitītājus. Papildus tika izremontētas

arī kāpņu telpas un ieejas bloki; sakārtotas

dzīvokļu ārdurvis – esošās durvju

kārbas fiksētas un noblīvētas. Lai uzlabotu

mikroklimatu visā mājā, izbūvēja

papildu ventilāciju, savukārt pagrabstāvā

sakārtoja inženierkomunikācijas. Lodžiju

vertikālās konstrukcijas demontēja,

apstrādāja stiprinājumu vietas pret

koroziju un samontēja atpakaļ. Turklāt

visas lodžijas tika iestiklotas, bet to grīdas,

tāpat kā kāpņutelpās, noflīzētas.

Saskaņā ar SIA Fortum datiem Helmaņa

ielas 3. ēkā īpatnējais siltuma patēriņš

mājas apkurei 2007. gadā bija 163,31

kWh/m 2 , kas ir salīdzinošs augsts rādītājs,

jo Jelgavā vidējais īpatnējais siltuma

patēriņš ēku apkurei 2007. gadā bija

aptuveni 139 kWh/m 2 . Plānots, ka pēc

ēkas renovācijas siltuma patēriņš samazināsies

par 40–50 procentiem.

3. novembrī darbi, kuros galvenie bija

energoefektivitātes pasākumi, bija pabeigti

un notika renovētās daudzdzīvokļu

mājas oficiālā atklāšana. Šis ir

otrais nams Jelgavā, kurā energoefektivitātes

paaugstināšanas pasākumi

veikti Vācijas un Latvijas kopīgā vides

aizsardzības projekta Jelgavas pilsētas

siltumapgādes sistēmas modernizācija

un efektīva renovācija ietvaros. Pirmā

ēka, ko renovēja saskaņā ar šo projektu,

bija 4. līnijas 1. nams, kura renovācija

beidzās pagājušā gada janvārī. Būvdarbus

veica SIA Ritms.

Jānis Graudulis

Foto: no Zemgales reģionālās

enerģētikas aģentūras arhīva

38

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

39


Reģionos

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Atklāj

rekonstruēto

baseinu

Kopš 26. decembra pulksten 14 ventspilnieki,

sportisti un pilsētas viesi var

izmantot visus rekonstruētā Ventspils

peldbaseina pakalpojumus: lielo un

mazo peldbaseinu, vingrošanas zāli,

aerobikas zāli un jauno relaksācijas

kompleksu.

Peldbaseina rekonstrukcijas laikā tika

veikta aerobikas zāles un trenažieru

zāles pārbūve, papildus izbūvējot nepieciešamās

ģērbtuves, dušas telpas,

sanitāros mezglus un palīgtelpas, kā

arī uzstādot mūsdienīgas ūdens filtrēšanas

un dezinfekcijas iekārtas. Lielajā

peldbaseinā uzstādīts laika skaitīšanas

tablo.

Kompleksā tiek piedāvātas atpūtas un

atveseļošanās iespējas dažāda vecuma

iedzīvotājiem un sportistiem.

Oskara Jūras

(Ventspils hronika) foto

40

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

41


Reģionos

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Bitītei spāru svētki

5. janvārī Ventspilī bija spāru svētki

pirmsskolas izglītības iestādes Bitīte

ēkai. Būvniecību Eiropas Reģionālās

attīstības fonda projekta Jaunas pirmsskolas

izglītības iestādes ēkas būvniecība

Kuldīgas ielā 134, Ventspilī ietvaros

veic SIA Pilsbūve saskaņā ar 2009.

gada 15. maijā noslēgto būvdarbu

līgumu starp Ventspils pilsētas domes

Izglītības pārvaldi, Ventspils pilsētas

pašvaldības iestādi Komunālā pārvalde

un SIA Pilsbūve.

Projekts paredz uzbūvēt mūsdienu

prasībām atbilstošu pirmsskolas izglītības

iestādi 1500 m 2 platībā, nodrošinot

vietu 154 bērniem. Tā kopējās

izmaksas paredzētas 1,6 miljonu latu

apmērā, tostarp Ventspils pašvaldības

piesaistītais Eiropas Reģionālās attīstības

fonda finansējums ir 1,195 miljoni

latu, piesaistītie valsts budžeta

līdzekļi – 63,3 tūkstoši latu, pašvaldības

finansējums – 343,67 tūkstoši latu.

Projektu plānots īstenot līdz 2010. gada

30. jūnijam.

Oskara Jūras

(Ventspils hronika) foto

42

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

43


Reģionos

Paceļamais tilts pār Ventu

Top Jaunrades nams

Šā gada ziemas dēļ tika koriģēts sākotnējais

tilta pār Ventu Ventspilī būvniecības

darbu grafiks. Līdz rudens beigām

demontēja vecās laiduma konstrukcijas.

Vissarežģītākā bija tilta paceļamās daļas

jaukšana, kuras laikā atsvari tika griezti

pat 70 t smagās daļās. Sākotnēji tika

pētīta iespēja atstāt kādu no paceļamās

daļas mehānismiem, taču no tās atteicās

jau sākumā. Darba gaitā tika mainīta

vēl kāda iecere, proti, demontēt tiltu no

abām pusēm. Tagad demontāža veikta

no pilsētas puses, atstājot iespēju no tilta

pretējās puses piebraukt transportam.

Visas tilta pamatu konstrukcijas tiks

režģotas un betonētas no jauna. Lai izvairītos

no tilta paralēlām svārstībām, ar

papildu pāļiem tiks stiprināti tilta balsti,

kas atrodas ūdenī. Savukārt vidējās, paceļamās,

daļas betona balstus līdz ūdens

līnijai demontēs un būvēs no jauna. Tilta

centrālās daļas pacelšana paredzēta

maksimums 12 reižu dienā. Pacelšanas

un nolaišanas laiks varētu būt 15 minūtes.

Februāra sākumā celtnieki uzsāka

darbu pie tilta laiduma, liekot metāla

sijas, kas, salīdzinot ar iepriekšējā tilta

dzelzsbetona konstrukcijām, ievērojami

atvieglos slodzi uz esošajiem pāļiem.

Oskara Jūras

(Ventspils hronika) foto

Ventspils Latviešu biedrības nama rekonstrukcija

notiek Eiropas Reģionālās

attīstības fonda projekta Jaunrades

nama attīstības projekts ietvaros. Tas

paredz rekonstruēt 1904. gadā būvēto

Ventspils Latviešu biedrības namu, pielāgojot

to Jaunrades nama funkcijām.

Projektu īsteno Ventspils pilsētas dome

kopā ar Ventspils pilsētas pašvaldības

iestādi Komunālā pārvalde, Izglītības

pārvaldi un SIA Pilsbūve.

Rekonstruētajā namā plānots izvietot

mūsdienīgu jaunatnes un bērnu iniciatīvas

un jaunrades centru dažādu aktivitāšu

un programmu īstenošanai pilsētas,

valsts, reģiona un potenciāli arī

starptautiskā mērogā. Piebūves daļā

atradīsies planetārijs ar teleskopu.

Projektu, piesaistot gan Eiropas Savienības

fondu, gan valsts budžeta līdzekļus,

kā arī nodrošinot pašvaldības

līdzfinansējumu, plānots īstenot līdz

2010. gada septembrim. Tā kopējās

izmaksas sasniegs trīs miljonus latu:

Eiropas Reģionālās attīstības fonda

finansējums – 2,4 miljoni latu, dotācija

no valsts budžeta – 130 tūkstoši

latu, pašvaldības finansējums – 470

tūkstoši latu.

Oskara Jūras

(Ventspils hronika) foto

44

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

45


LBS BSSI

Izglītība

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Pārprastā demokrātija

jeb akceptētā visatļautība

Valstī ir uzsākta būvniecības ilgtermiņa politikas izstrāde. Tās ietvaros ir

plānots sakārtot būvniecības kompleksa likumdošanas bāzi un realizējamo

funkciju nolikumus.

Semināri

Šīs programmas galamērķis Būvniecības

likuma 3. panta interpretācijā ir nodrošināt

valstī kvalitatīvu būvniecību,

tas ir, «vides arhitektonisko kvalitāti,

vides pieejamību, dabas resursu racionālu

izmantošanu, kā arī visas būves

un tās atsevišķo daļu stiprību un stabilitāti,

ugunsdrošību, drošību lietošanā,

higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka

veselībai un videi, energoefektivitāti

un akustiskās prasības».

Par šo būvprojektu un būvobjektu

kvalitātes jautājumu varētu nerunāt, ja

vien valstī nebūtu izveidojusies situācija,

ka pat atsevišķu būvfirmu vadītāji

uzskata – būvniekiem būvniecības likumdošana

nav jāzina. Tādējādi, respektējot

savas vadības viedokli, daudzi

būvinženieri arī sertificēšanas procesā

uzskata, ka jautājumus par būvniecības

likumdošanu viņiem nedrīkst uzdot!!!

Ar šādu noskaņojumu 13. janvārī uz

sertifikāciju LBS BSSI bija ieradušies

15 pretendenti, kas nebija spējīgi atbildēt

pat uz viselementārākajiem novērtēšanas

komisijas jautājumiem par

Būvniecības likumu, Vispārīgajiem

būvnoteikumiem un atbilstošajiem Ministru

kabineta noteikumiem. Dabiski,

ka visiem šiem «speciālistiem» sagaidāms

atkārtots eksāmens.

Cik brīnišķīgi būtu, ja mūsu kolēģi

apzinātos, ka sertificēts būvspeciālists

balstās uz trim vaļiem: izglītību, atbilstošu

būvpraksi un valsts būvniecības

likumdošanas pārzināšanu, un sertifikāta

neiegūšanas gadījumā neskrietu ar

sūdzībām uz Ekonomikas ministrijas

Būvniecības un mājokļu politikas departamentu,

bet gan mācītos un pārbaudi

nokārtotu.

Uzmanību!

Kopš pagājušā gada otrās puses tiek

veikta Būvkomersantu reģistra sakārtošana.

No reģistra tiek izslēgtas visas

tās būvfirmas, kurām vairs nav sertificēto

būvdarbu vadītāju vai arī būvdarbu

vadītājiem beidzies viņu sertifikāta

darbības termiņš. Esiet uzmanīgi un

sakārtojiet savu saimniecību!

Mārtiņš Straume,

LBS BSSI galvenais administrators

«Izplatītākās kļūdas un

neefektīvākie risinājumi

būvniecībā»

2. martā – «Pamatnes un pamati»

9. martā – «Sienas»

16. martā – «Jumti»

Lektors: Juris Biršs

Laiks: plkst. 13.00–16.00

Cena: Ls 32 + PVN

«Būvniecības tāmju izstrādāšana»

4. martā

Programma

1. Tāmju normatīvā bāze.

2. Būvdarbu apjomu noteikšana;

lokālo tāmju sastādīšanas vispārējie

noteikumi.

3. Kopsavilkuma aprēķinu un

koptāmju sastādīšana; tāmes

virsizdevumu un citu pieskaitījumu

aprēķināšana.

4. Tāmju sagatavošana būvdarbu

iepirkuma procedūrai; tāme būvdarbu

līguma sastāvā; jautājumi un atbildes.

Lektore: Valentīna Šeškena

Laiks: plkst. 10.00–17.00

Cena: Ls 49 + PVN

«Iepriekšsaspriegtā dzelzsbetona

konstrukciju projektēšana pēc

Eirokodeksa»

Turpinot Eirokodeksu tematiku

2010. gada 11. martā

Lektors: Dr. Kristians Glēzers (Vācija)

Laiks: plkst. 10.00–17.00

Cena: Ls 53 + PVN

Semināri notiek

SIA LBS – Konsultants

mācību telpā Rīgā,

Barona ielā 99, lit. 1a

Pieteikumus, lūdzu, sūtiet:

marite@lbskonsultants.lv

Informācija pa tālruņiem:

+371 67311180,

+371 29159563

Mārīte Puža,

SIA LBS – Konsultants apmācību

projektu vadītāja

Mārītes Šperbergas foto

46

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

47


Izglītība

LLU topošie būvinženieri

mācās Dānijā

ERASMUS (European Region Action Scheme for the Mobility of University Students)

ir viena no populārākajām studentu un mācībspēku mūžizglītības apmaiņas

programmām, kas veicina augstskolu attīstību vienotā Eiropas Savienības

(ES) augstākās izglītības telpā.

Topošie būvinženieri no Latvijas Lauksaimniecības

universitātes (LLU) 5.

kursa M. Gūtmane, R. Ikauniece un E.

Kolosovs 2009. gadā vienu semestri

izmantoja iespēju attīstīt starptautiskās

komunikācijas spējas, kā arī papildināt

savas profesionālās zināšanas Kopenhāgenas

universitātes Inženierzinātņu

koledžā (Ingeniørhøjskolen I København

– IHK). Studenti iekļāvās divu

veidu mācību organizācijas procesos:

viens bija adaptēties vietējā mācību

plūsmā; otrs – piedalīties starptautiskā

Eiropas projektu semestrī (European

project semester – EPS). Pirmais tika

izvēlēts galvenokārt ar mērķi apgūt

priekšmetus, kas nav LLU programmā:

satiksmes un transporta kustības plānošana

(Traffic and Transport Planning)

un būvbedres, tuneļu konstrukcijas

un ostu plānošana (Construction Pits,

Tunnel Construction and Port Design).

Bet EPS galvenā priekšrocība ir starptautiskā

sadarbība, piedaloties studentiem

un pasniedzējiem no visas pasaules

– no Ķīnas līdz pat ASV, kam pa

vidu ir košais Eiropas kokteilis. Studiju

kursu apguve IHK ir balstīta uz projektu

darbiem, ko izstrādā grupās, un tas,

pēc studentu domām, padara šo procesu

laikietilpīgāku, nekā strādājot LLU

tik ierastajā veidā – individuāli. Taču

vienlaikus tas attīsta sadarbošanās spējas

un radošāku pieeju risināmajiem

jautājumiem. Vēl raksturīga iezīme šajā

mācību sistēmā ir nosacīti brīvā projekta

temata izvēle. Nosacīti tādā ziņā, ka

tam jāiekļaujas kādā vispārinātā tematā,

kas var būt, piemēram, mācību kursa

nosaukumā. Tālākais ir pašu projekta

izstrādātāju ziņā, kas par to konsultējas

ar vadošo mācībspēku. Tādējādi plānotais

nodarbību laiks tiek sadalīts starp

teorētiskām lekcijām un individuālām

grupu konsultācijām. Studenti atzīst,

ka dažreiz temata atrašana un projekta

vadlīniju izstrāde var aizņemt pat vairāk

laika nekā paša projekta izstrāde. Tādai

mācību procesa organizācijas sistēmai ir

grūti adaptēties, tomēr šāda pieeja sagatavo

topošos speciālistus reālajai situācijai,

kad pats veiksmīgas koncepcijas

radīšanas process var būt laikietilpīgāks

par tās realizāciju.

Mācību process tiek veicināts arī ar

sakārtoto vidi, gan vizuālā, gan sadzīviski

praktiskajā ziņā veidojot

universitāti kā studenta otrās mājas ar

piekļuvi tai 24 stundas diennaktī. Ikvienam

ir pieejamas ne tikai tiešajam

mācību procesam nepieciešamās tehnoloģijas:

jaunākā literatūra, datori,

printeri, skeneri, kopējamās ierīces,

bezvadu internets un vienots iekšējais

informācijas tīkls, kurā komunicēt

studentiem un pasniedzējiem, bet arī

sadzīvisko vajadzību un vēlmju apmierināšanai

vajadzīgais: dušas, atpūtas

un virtuves stūrīši, pat trenažieru zāle un

bārs studentiem.

Madara Gūtmane,

LLU Būvniecības studiju programmas

5. kursa studente

Autores foto

48

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

49


Jaunais inženieris

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Paša pieņemts

lēmums

Visus savas dzīves svarīgos lēmumus Kaspars Šņore rūpīgi apdomā, tāpēc arī rezultāts

ir prognozējams. Pavisam noteikti viņu var dēvēt par nopietno tipu. Tāds

viņš esot bijis vienmēr. Pat balss tonis liecina, ka vispirms apdomās un tikai tad

teiks. Kolēģi saka: urbējs! Laikam jau tieši tādi – pamatīgie – vajadzīgi būvkonstrukciju

projektēšanas birojos, kur strādā arī Kaspars. Viņam nepatīk pusdarīti

darbi, tāpēc Kaspars to, ko māk, cenšas izdarīt labi un katrā nākamajā reizē

labāk nekā iepriekš.

Kaspara tēvs bija Kuldīgas rajona Rendas

pagasta saimniecības (SIA) mehāniķis,

tāpēc Kaspara dzīve jau kopš bērnības

ir saistīta ar tehniku. Pēc mācībām

vietējā pamatskolā viņš iestājās Valsts

Kandavas lauksaimniecības tehnikumā.

Četros mācību gados tika apgūta lauksaimniecības

mehāniķa specialitāte un

bija jādomā, ko darīt tālāk. Kaspars vēlējās

mācīties. Tikai kur? Studēt Jelgavā

lauksaimniecības mehāniķos? Ko darīt

pēc pieciem mācību gadiem?

Kaspars sāka prātot, kas būtu tuvāk

sirdij. Vispirms viņš izvērtēja savu

attieksmi un iespējas datortehnikas

specialitātē. Apsverot visus «par»

un «pret», tai tika pateikts «nē». Tad

Kaspara uzmanību piesaistīja Lauku

inženieru fakultāte. Viņš sāka domāt

par būvinženiera specialitāti. «Manuprāt,

būvniecība pastāvēs vienmēr.

Ja arī necels jaunas ēkas, būs daudz

būvju, kurām nepieciešams remonts

un renovācija,» saka Kaspars. Tobrīd

būvinženieri bija diezgan pieprasīti,

un viņš bija pārliecināts, ka pēc studijām

darbu atradīs. «Iesniedzu dokumentus

un gaidīju rezultātu. Saņēmu

uzņemšanas komisijas aicinājumu ierasties

uz pārrunām un vēl šodien atceros,

kā komisija jautāja par iepriekšējo

pieredzi būvniecībā. Taču tā bija

visai nosacīta – vien pāris nedēļu ilga

būvniecības prakse tehnikumā un šādi

tādi celtniecības darbi. Var jau būt, ka

tiku uzņemts labo sekmju dēļ. Sākums

bija grūts, īpaši izkulties cauri ķīmijai

un vēl dažiem vispārīgajiem priekšmetiem.

Taču, kad sākās speciālie, tad

jau aizgāja,» atceras Kaspars.

Vai izvēli kaut kādā veidā ietekmēja tas,

ka bērnībā zēns zīmēja mājas, mašīnas,

ceļus? «Zīmējis esmu daudz un ne tikai

bērnībā. Starp citu, tas ir labs paņēmiens,

kā īsināt laiku garlaicīgās lekcijās. Domāju,

ka grūti būs atrast kādus lekciju

pierakstus, kas nav mākslinieciski pilnveidoti.

Zīmēju pēc noskaņojuma – gan

dažādas karikatūras, gan auto, gan daudz

ko citu,» stāsta Kaspars.

50

Latvijas Būvinženieru savienība

www.lbs.building.lv

51


Jaunais inženieris

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Augstskolā bija pavadīti jau gandrīz

trīs gadi, kad būvmehānikas pasniedzējs

Bruno Ķirulis piedāvāja Kasparam

darbu. Tā nu puisis devās uz darba

interviju ar Jāni un Sanitu Prauliņiem.

Kopš tā laika Kaspars ir SIA Inženieru

birojs «Būve un forma» komandā.

«Sākumā strādāju pusslodzi, jo darba

dēļ mācības pamest neplānoju. Nu jau

birojā pavadīti vairāki gadi, iegūta

praktiska pieredze konstrukciju projektēšanā,

pabeigta augstskola,» stāsta

Kaspars. Pēc studijām viņam uzticētie

projekti kļuva lielāki, līdz ar to arī atbildība

arvien pieauga.

«Visgrūtākie bija pirmie divi gadi, kad

bija ļoti maz pieredzes dažādu problēmu

risināšanā. Brīžiem prātoju par

kādu problēmu, bet nebija ideju, kā to

atrisināt. Tad talkā nāca kolēģi, un kopīgiem

spēkiem vienmēr izdomājām,

kā darīt,» atceras Kaspars. Kad uzņēmumā

aizvadīti seši gadi, daudz kas izskatās

citādi. Kaspars atzīst, ka ar laiku

strādāt kļuvis vieglāk.

Kas ir visforšākais darbā ar projektiem?

«Projektā savu darbu, laiku

un zināšanas iegulda daudzi speciālisti,

un šī apziņa, ka tas tiek izveidots

kopīgiem spēkiem, ir vislabākā.

Neviens projekts nav tapis bez strīdiem,

problēmām un kompromisiem.

Žēl, ka pēdējā laikā maz tiek būvēts,

jo reālais rezultāts jau ir būve, kurai

konkrētais projekts tiek taisīts. Ir ļoti

patīkami redzēt gatavu ēku, zināt, no

kā tā veidota, kas kur atrodas. Tā ir

tāda pilnības sajūta, ka beidzot projekts

ir pabeigts. Ja projekts tiek pabeigts

uz papīra, bet netiek būvēts,

paliek nepabeigtības izjūta,» Kaspars

pasūkstās.

Viņš uzskata, ka cilvēka dzīvi ietekmē

paša pieņemtie lēmumi un līdzcilvēki,

ar kuriem ir saskare dzīves laikā. Tāpēc

Kaspars ir ļoti pateicīgs vecākiem, kas

atbalstīja viņu gan finansiāli, gan emocionāli.

«Ir daudz cilvēku, kas ir ietekmējuši

manu dzīves ceļu un viedokļus

par lietām pasaulē,» piebilst Kaspars.

Vai var sevi pazīt pietiekami labi?

«Domāju, ka es sevi labi pazīstu. Lieliski

zinu, kā rīkošos kādā situācijā.

Manuprāt, cilvēki savas dzīves laikā

mainās ļoti maz vai nemaz. Man ir bijis

pietiekami laika iepazīt sevi,» uzskata

Kaspars.

Varbūt dzīvi var sadalīt posmos – tur

viena robeža, tad klikšķis un nākamā

robeža... «Dzīve noteikti dalās

posmos, bet nav man tāda klikšķa,

kas tos pārslēdz. Katram tas ir individuāli.

Drīzāk tas notiek nemanāmi.

Tikai secini, ka sācies cits posms. Iespējams,

tikko man ir beidzies kāds

posms un sācies jauns. Šogad esmu

veiksmīgi iestūrējis laulības ostā. Ar

Solvitu gan darbā, gan privātajā dzīvē

esam kopā jau gandrīz sešus gadus.

Tagad mūsu dzīves lielais plāns

ir bērniņš, kuram drīz jānāk pasaulē.

Uz šo notikumu šobrīd tiek koncentrēta

liela daļa enerģijas.»

Kaspars uzskata, ka cilvēks lielā mērā

pats var ietekmēt savu likteni. Taču, cik

daudz un kā, tas katram ir individuāli.

«Viens ies uz mērķi, neskatoties ne uz

ko, cits savukārt ir vieglāk ietekmējams

un novēršams no mērķa. Cilvēkus kopā

notur kopīgi mērķi un nākotnes vīzijas.

Arī kopīgas intereses, aizraušanās tuvina

cilvēkus,» prāto Kaspars.

Ja būtu iespējams dzīvot jebkur,

Kaspars laikam gan izvēlētos vietu, kur

ir kalni, teiksim, Austriju, Šveici, Norvēģiju.

«Taču, ja visu laiku dzīvotu kalnos,

tie droši vien apniktu. Labāk ir reizi

gadā aizbraukt, izstaigāt kalnu takas

un atgriezties Latvijā,» viņš secina.

Viens no Kaspara hobijiem ir ceļošana.

Viņš gan atzīst, ka nav iznācis daudz

ceļot, bet tās vietas, kurās viņš pabijis,

atstājušas ļoti lielu iespaidu. Par katru

apmeklēto vietu izveidojies priekšstats.

Pēc Kaspara domām, labākā ģeogrāfijas

stunda ir ceļojums. «Ir divas

vietas, kur noteikti savas dzīves laikā

vēl aizbraukšu. Tuvākā ir Norvēģija ar

saviem fjordiem un skarbo dabu. Otrā

vieta – Peru Dienvidamerikā,» Kaspars

ir apņēmības pilns.

Puiša otrs hobijs ir fotografēšana. No

katra ceļojuma Kaspars atved daudz

labu kadru. Pārsvarā viņš fotografē

dabu.

Darbdienas Kasparam paiet birojā,

rasējot un veicot dažādus aprēķinus.

Vakarā viņš noskatās kādu labu filmu.

Brīvdienas Kaspars cenšas pavadīt laukos,

jo tad pilsēta viņu nogurdina, šķiet,

ka laiks aizrit tukšgaitā. Kaspars neprot

bezdarbībā sēdēt un skatīties griestos,

jo tā, viņaprāt, nav atpūta.

Kas viņu patlaban visvairāk uztrauc?

«Šobrīd man, droši vien tāpat kā lielai

daļai valsts izdzīvotāju, visvairāk neliek

mieru situācija valstī. Vai tiešām

gada beigās būs vērojama ekonomikas

atkopšanās un kaut vai neliela augšupeja,

kā to sola ekonomikas eksperti?»

prāto Kaspars.

Protams, viņu uztrauc arī pasaules globālās

problēmas. Savu māju viņš noteikti

neizvēlētos celt Jūrmalā vai kaut

kur citur jūras krastā, jo tā zona būs pirmā,

kas cietīs no ūdens līmeņa celšanās

globālās sasilšanas dēļ.

«No tehnoloģiju attīstības viedokļa

nākotne būs ļoti interesanta,» spriež

Kaspars. Varbūt tāpēc viņu interesē

elektromobiļi, ko jau tagad piedāvā

daudzi autoražotāji.

Puisis uzskata, ka dzīvē viss notiek tā,

kā tam jānotiek, un nav obligāti jāsper

radikāli soļi, lai nonāktu pie kādām

atziņām. Pēc Kaspara domām, sperot

radikālus soļus, jāapzinās, ka rezultāts

var krietni atšķirties no cerētā, tāpēc jāizvērtē,

vai risks ir tā vērts. Sevi viņš

neuzskata par riskētāju, kaut gan asas

izjūtas patīk izbaudīt. Pēdējā laikā viņš

esot kļuvis prātīgāks, jo dzīvē parādījušies

jauni uzdevumi un jauni mērķi.

Šobrīd Kaspars jūtas savā vietā. Daudz

jau ir apgūts, bet daudz vēl arī jāmācās.

Ko Kaspars darīs pēc desmit gadiem?

«Grūti iedomāties, kas būšu un kur

būšu. Pašlaik Latvijā iestājies pārmaiņu

laiks, tāpēc prognozes šķiet neiespējami

izteikt pat tuvākajai nākotnei.

Par darbības jomas maiņu gan domājis

neesmu,» teic Kaspars.

Es esmu pārliecināta, ka cilvēki, kas

ļoti atbildīgi uztver viņiem uzticēto,

būs pieprasīti jebkuros laikos un jebkurā

vietā. Arī Kaspars.

Mārīte Šperberga

Foto: no Kaspara Šņores

personiskā arhīva

52

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

53


Dzīves skola

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Dzīves gudrība

un prasmes

Ekspertīzi veic pēc būtības

Valentīnu Šeškenu kolēģi pazīst kā cilvēku, kam nepatīk ne īpaši zīmēties, ne izlēkt,

toties viņai patīk jebkuru darbu paveikt labi. Apbrīnojama ir viņas atbildība

un pienākuma izjūta par katru uzticēto darbu. Un nav būtiski, cik lieli vai mazi

ir tā mērogi.

«Vislielāko gandarījumu pēc ilgiem

būvniecībā nostrādātiem gadiem sagādā

tas, ka brīvvalsts laikā būvniecība

ir kļuvusi par civilizētu un cienījamu

nozari, bez padomju laiku rupjībām.

Mainījusies attieksme pret materiālu

ekonomiju, arī šturmēšana gada beigās

vairs nav aktuāla,» saka Valentīna

Šeškena.

Valentīnas tēvs bija saistīts ar būvniecību,

skolā viņai padevās eksaktie priekšmeti,

tāpēc par savu nākotnes profesiju

viņa izraudzījās būvniecību. Daļēji,

protams, bija arī jaunības romantika.

1964. gada decembrī Valentīna Šeškena

absolvēja Rīgas Politehniskā institūta

Celtniecības fakultāti rūpniecības

un civilās celtniecības specialitātē.

Izglītību viņa turpināja 1980. gadā

divu mēnešu kvalifikācijas celšanas

kursos Maskavas Kuibiševa Celtniecības

institūtā, kur tobrīd tika apmācīti

celtniecības trestu galvenie inženieri.

Pēc RPI absolvēšanas Valentīna

Šeškena līdz 1972. gadam strādāja par

būvdarbu vadītāju un būvniecības iecirkņa

priekšnieci Valmieras 43. celtniecības

pārvaldē. Lai gan viņa nekad

nav tiekusies pēc varas un amatiem,

vislielāko gandarījumu viņai sagādāja

pirmais iecirkņa priekšnieces postenis

Valmierā, jo tad viņa varēja daudz

patstāvīgāk plānot darbus un realizēt

iecerēto.

Tika uzbūvēta skola Staicelē, Valmieras

teātra 1. kārta, Valmieras piena

kombināts, filmu bāze, radio un televīzijas

centrs un citi objekti. Sekoja

darbs Rīgas 5. celtniecības pārvaldē,

kur viņa bija iecirkņa priekšniece un

strādāja Gaiļezera slimnīcas kompleksa

sākumposma būvniecībā. Laikā no

1974. gada februāra līdz 1986. gada decembrim

Valentīna Šeskena bija Rīgas

teritoriālā vispārējās celtniecības tresta

galvenā inženiera vietniece, pēc tam

Ķekavas PMK ražošanas un tehniskās

daļas priekšniece. Tad viņa strādāja

SIA SKH un vadīja SIA BLB mazuta

termināļa būvi Rīgā, Mangaļos. Kopš

1997. gada maija Valentīnas Šeškenas

darbs saistīts ar Rīgas domi. Viņa bija

Rīgas domes Kapitālās celtniecības

pārvaldes līgumu un tāmju daļas vadītāja,

Rīgas domes SIA Rīgas pilsētbūvnieks

finanšu direktora vietniece,

arī iepirkumu, līgumu un tāmju daļas

vadītāja. Kopš 2008. gada 1. decembra

viņa veic līgumdarbus. Pēdējo desmit

gadu laikā Valentīna Šeškena piedalījusies

vairāku simtu Rīgas domes būvniecības

konkursu komisijās, vadījusi

tās un izvērtējusi konkursu tehniskos

un finanšu piedāvājumus, kā arī sagatavojusi

būvniecības līgumus un finansiāli

vadījusi šo objektu būvniecību.

Kā eksperte viņa ir piedalījusies citu

organizāciju rīkoto konkursu rezultātu

izvērtēšanā. Valsts būvinspekcijas

uzdevumā Valentīna Šeškena veica

vairāku būvprojektu konstruktīvo un

ekonomisko sadaļu ekspertīzi un vadīja

kopējo projekta ekspertīzi, piesaistot

attiecīgi sertificētus speciālistus. Viņa

ir pildījusi arī būvuzrauga pienākumus.

Valentīnu Šeškenu bieži aicina veikt

ekspertīzi tehnisko projektu ekonomiskajām

daļām un DOP, kā arī dažādiem

tiesu procesiem par būvniecības

izmaksu atlīdzināšanu. Viņa ir eksperte

LBS BSSI būvdarbu vadītāju, būvuzraugu

un tāmētāju sertificēšanā. Laikā

no 2004. gada līdz 2008. gadam viņa

vadīja būvniecības tāmētāju seminārus

LR Pašvaldību mācību centrā, bet

kopš 2007. gada – būvniecības tāmētāju

seminārus SIA VIP konsultācijas.

Viņai vienmēr patikušas un padevušās

valodas: krievu un lietuviešu valodu

viņa pārvalda brīvi, labi zina arī poļu

un vācu valodu.

«Nedomāju, ka būvniecībā pašlaik

daudz ko var sakārtot ar administrēšanu.

Brīvais tirgus, tāpat kā savienotie

trauki, ir vislabākais regulētājs. Atsevišķs

indivīds reti kad var pretstāvēt

parādībai, kas pasaulē sen ir apzināta

un saukta par trendu – likumsakarīgai

sabiedrības kustībai kādā virzienā.

Vēlētos vienīgi sekmēt produktīvāku

darbu, ko varētu panākt, izslēdzot no

būvniecības vadības liekos posmus,

sekmējot kvalitatīvu projektu izstrādi

un izvairoties no diletantu līdzdalības

būvniecībā.»

Viņa ir LBS Revīzijas komisijas priekšsēdētāja

un daudzus gadus rūpējas, lai

viss valdes sēdēs un LBS kongresos

pārspriestais tiktu dokumentēts un paliktu

vēsturei.

Valentīnas Šeškenas vaļasprieki ir ceļošana,

dārzkopība, literatūra, opera un

klasiskā mūzika, krustvārdu mīklas,

rokdarbi, mākslas izstādes. Tie nav

mainījušies gadiem, taču vislielāko

prieku sagādā ceļojumi. Ik gadus Valentīna

Šeškena dodas vismaz divos

tālākos ceļojumos. Padomju laikā bija

maz iespēju ceļot uz ārzemēm, jo viņa

neatbilda vairākiem kritērijiem: nebija

ne komjauniete, ne partijas biedre, ne

strādniece, ne arī vīrietis. Un naudas

tolaik bija maz. Toties vairāk laika atlika

rokdarbiem.

54

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

55


Dzīves skola

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Lielākā vērtība – cilvēki

Vijai Zellei ļoti patika praktiskā matemātika, un viņa vēlējās to izmantot reālajā

dzīvē. Būvniecība šķita vispiemērotākā. Viņa nokļuva līdz tam netipiskā kursā –

grupā bija septiņas meitenes. Viņai un viņas studiju biedriem īpaši patika lekcijas

pie erudītā būvkonstruktora Kārļa Gaiļa. Tas bija pēdējais būvnieku kurss Latvijas

Valsts universitātē, un inženiera diplomu viņi saņēma 1958. gadā. Pēc tam

šādu izglītību varēja iegūt Rīgas Politehniskajā institūtā.

Būvinženieres karjera Vijai Zellei sākās

Enerģētikas pārvaldē Bulduros,

kur viņa pildīja Galvenās sanatoriju

un kūrortu pārvaldes sanatorijas celtniecības

būvuzrauga pienākumus. Jau

pēc gada viņa strādāja Jelgavā – bija

pilsētas izpildkomitejas celtniecības

daļas vadītāja un reizē arī būvuzraudze

Jelgavas kultūras nama, kinoteātra

Jelgava, dzīvojamo māju Uzvaras un

Ausekļa ielas kvartālā, pilsētas gāzes

vada projektēšanas un celtniecības darbiem.

Viņa vadīja pilsētas kanalizācijas

tīklu projektēšanas un realizācijas darbus

no izejas datiem projektēšanā līdz

objekta nodošanai. Tad sekoja darbs

pie skolām. Vijai Zellei uzticēja celtniecības

daļas izveidošanu, un viņa to

arī paveica. Vajadzēja mācīties, daudz

laika nācās pavadīt objektos, jo Jelgavā

sākās apjomīga celtniecība, un Vijai

Zellei bija jāpieņem ekspluatācijā dažnedažādas

būves, ieskaitot maģistrālo

gāzes vadu.

«Tie bija svētīgi gadi,» viņa atceras.

Jelgavā daudz varēja mācīties no vecajiem

būvmeistariem. Īpaši viņai atmiņā

palikuši mūrnieki brāļi Pētermaņi.

«Skatījos, kā viņi strādā, un apbrīnoju

šo cilvēku lielo godaprātu,» teic Vija

Zelle. Jaunu pieredzi viņai deva tikšanās

ar projektētājiem no Ļeņingradas

(tagad Sanktpēterburgas) Pilsētprojekta

nodaļas. Vija Zelle iemācījās darbu

plānošanu, apguva grāmatvedību, kaut

gan sākumā nesaprata grāmatvedes

prasības par «vienas kapeikas dzenāšanu»,

ja runa ir par daudziem tūkstošiem

rubļu.

1964. gadā Vija Zelle kļuva par Jelgavas

vispārējā celtniecības tresta tehniskās

daļas vadītāju. Tolaik tas bija arī

Rīgas teritoriālais celtniecības trests.

Viņa saskaņoja būvprojektus, veica

tāmju ekspertīzes, viņas pārziņā bija

būvlaboratorija, darbu izpildes projekti,

jaunā tehnika. Vēlāk viņas objektu

sarakstā parādījās Olaines ķīmiskā rūpnīca

ar dzīvojamo un sabiedrisko ēku

kompleksu, Ogres trikotāžas kombināts,

Garkalnes gāzbetona cehs, Lodes

drenu cauruļu un ķieģeļu rūpnīca, Valmieras

stikla šķiedras rūpnīca, Saulkalnes

dolomīta rūpnīca, kā arī dzīvojamās

mājas Stučkā (tagad Aizkrauklē),

Inčukalna gāzes glabātava.

1969. gadā Vija Zelle sāka strādāt Valsts

kinematogrāfijas komitejā par celtniecības

daļas vadītāju. Viņas darbs bija saistīts

ar tādu objektu kā kinofilmu bāze

Rīgā, Šmerļa ielā, kinostudijas skaņu

ierakstu un dekorāciju cehs, filmu apstrādes

cehs, kokmateriālu noliktava,

kinoteātri ar 400 vietām Ludzā, Preiļos,

Limbažos, ar 300 un 800 vietām

Daugavpilī, Liepājā projektēšanu un

būvniecību. «Tad likās, ka es dzīvoju

kukuruzņikā, jo nemitīgi lidoju no Daugavpils

uz Liepāju,» atceras Vija Zelle.

«Lai arī kinoteātrus vajadzēja būvēt pēc

Maskavas tipveida projektiem, arhitekti

Ģelzis un Krauklis uzdrošinājās daudz

ko mainīt. Maskavā Valsts plānā nācās

aizstāvēt katra objekta nepieciešamību.

Kopš tiem laikiem prātā palikusi kāda

mācība, ko vēlāk centos nodot citiem,

kolīdz dzirdēju vārdus: «Neiešu. Tas

nav mans līmenis.» Līmenis ir vienmēr,

vajag tikai atrast pieeju. Var jau būt, ka

daudzreiz mani pažēloja un nepateica:

«Ko nu tu, sieviete!?» vai «Muļķe!»,

taču sliktu attieksmi pret sevi nekad neesmu

jutusi,» atceras Vija Zelle.

Pēc tam vairākus gadus Vija Zelle bija

saistīta ar Latvijas Radio centru, kur

strādāja par celtniecības daļas vadītāju.

Sekoja objekts Siguldā, TV komplekss

Zaķusalā, garāžas Jelgavas ielā, radio

ēkas kapitālais remonts. «Televīzijas

kompleksa celtniecībā daudz tika domāts

par izskatu, sākot no stiklotām

fasādēm un beidzot ar somu materiāliem.

Sākums šķita katastrofāls. Kultūrai

vienmēr bija ierobežots budžets.

Ja plāns netika izpildīts, nākamajā gadā

neko nedeva. Tātad par celtniecību nevarēja

būt ne runas. Pati apbraukāju

trīs rūpnīcas, sarunāju pāļus, un sākām

būvēt. Tikai pēc tam objektu izdevās

ielikt plānā. Pirmo reizi saskārāmies ar

zemūdens betonēšanu, ko pasaulē labi

pazina. Bija stingri jāievēro SNIP prasības,

un reiz divu centimetru novirzes

dēļ man vajadzēja braukt uz Maskavu,

lai saņemtu slēdzienu, vai šāda atkāpe

ir pieļaujama. Braucu uz Gosstroj aizstāvēties.

Nezināju, ar ko tas beigsies.

Tomēr no Maskavas atgriezos ar pozitīvu

slēdzienu,» stāsta Vija Zelle. Visvairāk

viņai žēl, ka netapa otrs korpuss,

jo Zaķusalas infrastruktūra tika radīta

televīzijas dēļ.

Tad sekoja nākamais interesantais

posms. Vija Zelle bija Vecrīgas restaurācijas

pārvaldes galvenā inženiere.

Tika rekonstruēta viesnīca Rīga,

restaurētas vairākas ēkas Mārstaļu un

Kalēju ielā, Lietišķās mākslas muzejs

Skārņu ielā, dzīvojamās ēkas Smilšu

ielā, fasādes Pētera baznīcai un dzīvojamajai

ēkai Jaunielā. Darbā piedalījās

arī poļu restauratori. «Man bija interesanti.

Katrā objektā atklāju ko jaunu,

lasīju tos gluži kā seno laiku grāmatas,

arī tad, kad Mārstaļu ielā līdām pusotru

metru zem pamatiem. Tolaik sāku

saprast, kā tapa būves 12. gadsimtā,»

stāsta Vija Zelle.

2009. gada pavasarī viņa bija būvuzraudze

sporta zālei, kuru pārbūvēja par biroju

ēku. Tas bija viņas pēdējais objekts,

un nu beidzot Vija Zelle ir pensijā.

«Cilvēks savā dzīvē var izdarīt ļoti

daudz,» viņa saka. Pa šo laiku viņai ir

izauguši bērni un mazbērni. «Esmu satikusi

daudz labu cilvēku un no katra

ieguvusi kaut ko vērtīgu,» atzīst Vija

Zelle.

Mārīte Šperberga

56

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

57


Brīvais mikrofons

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Saglabāt konkurētspēju

Māra Vētra,

būvinženiere

Patlaban ir sajūta, ka būvniecībā neviens neko

nemēģina darīt. Netiek sekots līdzi ne projektiem,

ne celtniekiem. Negribas pat prognozēt,

kas notiks, kad attapsies.

Eduards Sarkans,

būvinženieris

Būvnieks ir ļoti godājama profesija, tāpēc žēl,

ka jaunajā paaudzē vairs nav tāda patriotisma

pret būvnieka profesiju kā agrāk. Tagad labi ja

no desmit celtniekiem viens vai divi paliek nozarē.

Kādreiz bija sava ministrija, bet brīvajā

Latvijā vairs tikpat kā nedzird vārdu «celtniecība»,

jo pēdējos 20 gadus tai nevelta vajadzīgo

uzmanību. Tās nebija arī treknajos gados, jo

valdīja tirdzniecība un spekulācija, kurā celtniecība

tikai bija ievilkta. Celtniekus mētā no

vienas ministrijas pie otras, bet būtībā neviens

neatbild par būvniecību valstī. Nedomāju, ka

mums tagad vajadzīga sava ministrija, kuru

Latvijā jau tā ir daudz, bet valstī nepieciešama

nopietna attieksme pret būvniecību. Svarīgi,

lai valdībā būtu cilvēks, kas pārzina būvniecību.

Cik daudz vērtīgu pārmaiņu ir valstīs,

kuras vada būvnieki! Latvijā pat pēc kara bija

būvniecība.

Kārlis Brakanskis,

SIA Komunālprojekts

Jelgava

valdes priekšsēdētājs

Neesmu reliģiozs, bet atzīstu, ka viss ir tikai Dieva

varā. Būtiski uzlabot kārtību vienā atsevišķā nozarē

nav iespējams. Visi esam tikai cilvēki, kam gribas ēst,

jumtu virs galvas, apģērbties, baudīt... Un tik ilgi, kamēr

katrs par sevi un visi kopā gaidīsim, kad tie citi

(valdība, deputāti, ierēdņi, baņķieri, ceļu policisti...)

beigs blēdīties, ņemt un dot (kukuļus), zagt, krāpties,

nekas nemainīsies. Tāpēc sāksim katrs ar sevi. Kārtīgi

un godīgi darīsim savu darbu, prasīsim to pašu no

padotajiem un priekšniekiem. Iespēju robežās.

Aivars Valbahs,

SIA Moduls-Rīga

projektu vadītājs

Pašlaik lielākās bažas rada strādnieku izglītība

– tātad arodskolas. Objektos maz ir profesionālu

mūrnieku, galdnieku. Kad uz jautājumu

«Ko tu proti?» saņemu atbildi: «Visu!», skaidrs,

ka cilvēks neprot neko. Darba biržā lūdzu ieteikt

mūrniekus. Man iedeva sarakstu ar 60 cilvēkiem.

Piezvanīju kādiem četrdesmit, bet viņi pat nesaprata

manus jautājumus. Prasu: kā rēķināsi, cik

maksā viena kubikmetra ķieģeļu siena pusotra

ķieģeļa biezumā, bet man stāsta par kvadrātmetriem.

Kādreiz bija labas arodskolas, tagad uz

jauno strādnieku var noskatīties ar žēlumu. Viņš

skrien ar spaini, bet cik ilgi? Ko darīs tālāk?

Tālivaldis Keivs,

būvinženieris

Likumdošana jāsakārto tā, lai nebūtu iespējams, piemēram,

kāpās sabiedrisko tualeti rekonstruēt par 17

stāvu dzīvojamo namu, lai pilnīgi nojauktu ēku nevarētu

būvēt kā rekonstruētu, lai sabiedriskās ūdenstilpes

būtu pieejamas ikvienam un nevarētu nožogot

kāpu zonu (piemēram, Bulduros, Mākoņos u. c.), lai

upes, ezeri un jūras nevarētu būt privātīpašumā un

ļaudis apzinātos, ka zeme ir Dieva radīta un nevar

cilvēkam piederēt, var būt tikai atzīta izmantošanas

prioritāte attiecībā pret citiem līdzcilvēkiem, lai katrs

zemes lietotājs apzinātos, ka viņš uz laiku ieguvis

iespēju lietot Dieva mantu, lai likums nepieļautu

stulbus un būves novietnei neatbilstošus risinājumus,

jo mūsu klimatam pagaidām nav piemērotas

ne palmas gar ielu malām, kā tas ir citur un kas tiek

uzskatīts par argumentu, ne milzīgi stikloti laukumi.

Vai kāds atceras, kādi pēc 20–30 ekspluatācijas gadiem

izskatījās rūpnīcu stiklojumi, vai kāds parēķinājis,

cik maksās Gaismas pils kaiju noķēzīto stiklojumu

tīrīšana? Būtu jānosaka valsts pasūtījumu vienotu

izcenojumu lietošana, katram pretendentam gala

summu fiksējot pie savām vēlmēm un spējām ar kopēju

koeficientu. Šāds risinājums dotu iespēju objektīvi

salīdzināt pretendentu piedāvājumus un faktiski

izslēgtu līdz šim populāros sadārdzinājumus.

Diāna Petrova,

SIA WP Construction

un SIA 2CT projektu

vadītāja

Uzskatu, ka Latvijas būvniecības nozarē viss ir diezgan

loģiski un pareizi sakārtots un tā zināmā mērā

ir pašregulējošs organisms. Jā, es gribētu, lai dažas

lietas būtu citādas... Patlaban būvniecības nozarē ir

daudz problēmu, kas saistītas ar kopējo ekonomisko

situāciju valstī, bankām, dzīves līmeņa izmaiņām...

No otras puses, šī krīze sakārtos būvniecības tirgu,

liks vairāk pievērsties efektivitātes palielināšanai,

samazinās cenas. Perspektīvā tas viss padarīs nozari

konkurētspējīgāku... Kā pārvarēt grūtības? Meklējot

iespējas (noteikti saskatot negatīvā pozitīvās puses),

pilnveidojoties, mācoties un apgūstot ko jaunu.

Reta Priedīte,

būvinženiere

Vairāk nekā 30 gadus dažādās Latvijas būvvaldēs

esmu skaņojusi projektus, bet vienotas prasības

neesmu pieredzējusi. Tāpēc joprojām aktuāls ir

jautājums: kāpēc katra būvvalde Latvijā strādā

ar tik atšķirīgām prasībām?

Taču pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad

trūkst labu pasūtītāju, lielākās bažas man ir par

jaunajiem un talantīgajiem projektētājiem, ar kādiem

savās darba gaitās esmu sastapusies. Kaut

nu viņiem nenolaistos rokas!

Mirdza Ekšteina,

būvinženiere

Uztrauc, kā šodien notiek cenu aptaujas un konkursi,

jo uzvar tas, kam ir zemākā cena, nerēķinoties,

ar kādiem materiāliem darbs tiks veikts,

cik samaksās par darbu celtniekiem, neļaujot

izmantot jaunus, interesantus materiālus.

Žēl pamestās, pusbūvētās ēkas, kas iet bojā. Bet,

neskatoties uz šo smago periodu valstī, domāju,

ka latvietis nepadosies. Lai arī grūti, bet ar smaidu

uz lūpām dosimies cauri ērkšķiem un uzvarēsim,

ko es visiem mums arī novēlu!

58

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

59


Jūs jautājat, mēs atbildam

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Profesija.

Kvalifikācijas atzīšana

Atbildes sagatavoja LBS izpilddirektors un Būvniecības speciālistu sertificēšanas

institūcijas (BSSI) galvenā administratora vietnieks, LBS BSSI Kvalitātes sistēmas

vadītājs Romāns Auniņš.

Esmu students, kuru interesē tāmētāja

profesija. Man ir vidējās profesionālās

izglītības diploms namdara

profesijā (koka ēku celtnieks) un iesākts

(3. kurss RTU) profesionālais

bakalaurs uzņēmējdarbībā un vadīšanā

ar profesionālo virzienu būvuzņēmējdarbības

ekonomikā un organizēšanā.

Kādi dokumenti, pieredze

vai papildu izglītība vēl nepieciešama

pēc studiju (4. kursa) pabeigšanas?

Mārcis Zelders

Lai iegūtu sertifikātu tāmēšanā, jābūt

piecu gadu praksei būvniecībā, tostarp

trīs gadu praksei tieši tāmēšanā, un apliecinājumam

par pabeigtiem kursiem

tāmju sastādīšanā. Būvprakse mācību

laikā tiek ieskaitīta pēc 2. kursa sekmīgas

beigšanas.

Esmu 12. klases skolnieks un nākotnē

vēlētos darboties būvinženiera profesijā,

tāpēc lūdzu jūsu palīdzību. Vēlos

uzzināt, kas saistās ar šo profesiju, un

iegūt plašāku priekšstatu, kā arī uzzināt,

kur iespējams studēt un kādi mācību

priekšmeti ir nepieciešami.

Gatis Locāns

Informāciju par būvspeciālistu sertifikāciju

jūs varat iegūt mūsu mājaslapā:

www.lbs.building.lv. Studēt var gan

RTU, gan LLU, gan RCK (koledža),

kur ir arī 1. līmeņa augstākās profesionālās

izglītības programma vidusskolu

beigušajiem. Tur arī interesējieties par

mācību programmām un priekšmetiem,

jo tur iegūsiet vispilnīgāko informāciju.

Kad sāksiet studēt, centieties vismaz

vasaras brīvlaikā pastrādāt būvniecībā,

lai būtu vieglāk izprast speciālos

priekšmetus, kā arī izlemt, kādā jomā

specializēties – projektēšanā vai darbam

būvobjektā. Tur no kolēģiem, kas

jau ir sertificējušies, saņemsiet praktiskus

padomus par sertifikāta iegūšanas

iespējām.

SIA Skonto Būve vēlas piedalīties LR

Vides ministrijas rīkotajā konkursā,

kurā saskaņā ar nolikumu jāiesaista

speciālisti ar pieredzi, kādas Latvijā

sertificētiem speciālistiem faktiski

nav, līdz ar to jāpiesaista speciālisti

no Vācijas.

Konkursa nolikuma prasības: «Ārvalstu

projekta vadītājam, būvprojekta

vadītājam, būvdarbu vadītājam,

ķīmijas inženierim un ģeologam

ir izsniegta licence, sertifikāts

vai cits dokuments attiecīgo pakalpojumu

sniegšanai (ja šādu dokumentu

nepieciešamību nosaka attiecīgās

ārvalsts normatīvie tiesību

akti), un ārvalstu projekta vadītājs,

būvprojekta vadītājs, būvdarbu vadītājs,

ķīmijas inženieris un ģeologs

atbilst izglītības un profesionālās

kvalifikācijas prasībām attiecīgas

profesionālās darbības veikšanai

Latvijas Republikā, un gadījumā,

ja ar pretendentu tiks noslēgts iepirkuma

līgums, līdz būvniecības

uzsākšanai projekta vadītājs, būvprojekta

vadītājs, būvdarbu vadītājs,

ķīmijas inženieris un ģeologs

iegūs profesionālās kvalifikācijas

atzīšanas apliecību vai reģistrēsies

attiecīgajā profesiju reģistrā.»

Saskaņā ar konkursa nolikumu jāiesniedz:

a) projekta vadītāja, kam ir augstākā

izglītība inženierzinātnēs, izglītību

apliecinošo dokumentu kopijas;

b) būvprojekta vadītāja, kas ir sertificēts

ceļu projektēšanas un/vai hidrotehnisko

būvju projektēšanas, un/vai

meliorācijas sistēmu projektēšanas

jomā, būvprakses sertifikāta kopija;

c) būvdarbu vadītāja, kam ir augstākā

izglītība inženierzinātnēs un kas

ir sertificēts ceļu būvdarbu vadīšanas

un/vai hidrotehnisko būvju būvdarbu

vadīšanas, un/vai meliorācijas

sistēmu būvdarbu vadīšanas jomā,

būvprakses sertifikāta kopija;

d) ķīmijas inženiera, kam ir augstākā

izglītība ķīmijā un/vai inženierzinātnēs,

izglītību apliecinošo dokumentu

kopijas;

e) ģeologa, kam ir augstākā izglītība

inženierzinātnēs un kas ir sertificēts

ģeotehniskās inženierizpētes jomā,

būvprakses sertifikāta kopija

60

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

61


Jūs jautājat, mēs atbildam

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

un apliecinājums par to, ka būvprojekta

vadītājs, būvdarbu vadītājs,

projekta vadītājs, ķīmijas inženieris

un ģeologs atbilst izglītības un profesionālās

kvalifikācijas prasībām attiecīgas

profesionālās darbības veikšanai

Latvijas Republikā, un gadījumā,

ja ar pretendentu tiks noslēgts

iepirkuma līgums, līdz būvniecības

uzsākšanai būvprojekta vadītājs,

būvdarbu vadītājs, projekta vadītājs,

ķīmijas inženieris un ģeologs

iegūs profesionālās kvalifikācijas atzīšanas

apliecību vai reģistrēsies attiecīgajā

profesiju reģistrā.»

Lūdzam jūsu viedokli par šo prasību!

Vai nosauktie speciālisti (būvprojekta

vadītājs, būvdarbu vadītājs) paši

var dot šādu apliecinājumu? Ja ne,

kam ir šādas tiesības? Ja šādu apliecinājumu

sniedz Latvijas Būvinženieru

savienība, kas jāiesniedz un

cik ilgā laikā var saņemt šādu apliecinājumu?

Cik ilgā laikā var iegūt iepriekš minēto

atzīšanas apliecību vai reģistrāciju

attiecīgajā profesiju reģistrā,

kādi dokumenti jāiesniedz?

SIA Skonto Būve konkursu

kvalifikācijas dokumentu

noformētāja Santa Auziņa

Ārzemniekiem, kas profesionālo kvalifikāciju

ieguvuši ārpus Latvijas, ir jāveic

procedūra tās atbilstības atzīšanai

Latvijā, ja tā šeit ir reglamentēta. No

jūsu nosauktajām būvniecības jomām

tāda ir ceļu būvdarbu vadīšana, kuras

atzīšanu Latvijā veic LBS BSSI. Lai

veiktu minēto procedūru, pretendentam

vispirms jāvēršas Akadēmiskās

informācijas centrā (AIC), kas atrodas

Brīvības ielā 33, Rīgā (informācija pa

tālr. 67225155 vai e-pastu: diplomi@

aic.lv), kur tiek pārbaudīta un atzīta

pretendenta profesionālās izglītības

atbilstība. Pēc lēmuma pieņemšanas

AIC to kopā ar pārējiem iesniegtajiem

dokumentiem nosūta atbilstīgajām sertifikācijas

institūcijām, kas savukārt

pārbauda pretendenta sertifikācijai nepieciešamās

būvprakses laiku, kā arī

viņa Latvijas Būvnormatīvu prasību

pārzināšanu. Lai nekavētu šo procesu,

iesakām pretendentam iesniegt AIC uzreiz

arī viņa būvpraksi apliecinošos dokumentus.

Būvprakses apliecināšanai

jāiesniedz pretendenta darba devēja apliecināts

to būvobjektu saraksts, kuros

pretendents strādājis vēlamajā sertificējamajā

jomā, norādot (no–līdz) darbības

perioda datumus. Ja pretendents

savā darbavietas valstī nav ieguvis

sertifikātu vai cita veida valstī noteiktu

atļauju veikt vēlamos darbus, darbu

sarakstu saskaņo arī sertificētais vai

cita veida šajā jomā atļauju saņēmušais

būvspeciālists, kura vadībā viņš strādājis.

Nepieciešamie būvprakses termiņi

un citi nosacījumi noteikti 07.08.2003.

MK noteikumos Nr. 383.

LBS BSSI, ja ir saņemti nepieciešamie

dokumenti, procedūru var veikt viena

mēneša laikā.

Uz konkrētiem jautājumiem vienmēr

atbildēsim, tāpēc tos sūtiet:

lbs@apollo.lv vai

marite.sperberga@inbox.lv.

Mārītes Šperbergas foto

62

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

63


Labā griba

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Būves un

būvsistēmas

bērnudārzā

Sagaidot Ziemassvētkus, inženieru biroja

Būves un būvsistēmas darbinieki

Anda Grīnvalde, Aelita Šterna un Jānis

Vīgants 2009. gada 3. decembrī devās

pie mazuļiem Rīgas 160. pirmsskolas izglītības

iestādē Vangažu ielā 40/42, lai

pastāstītu par celtnieka darbu un kopā

ar mazuļiem mācītos burtu rotaļas.

Lai uzrakstītu vārdu, ir jāpazīst burti.

Lai uzbūvētu ēku, ir vajadzīgi pamati.

Burtu rotaļās veidojas vārds un tālāk

teikums, kas atspoguļo domas, izjūtas

un palīdz sazināties gan rotaļās, gan

darbā. Tāpat ir arī būvniecībā.

Vai atceraties, kā mācījāties burtus? Kā

mēģinājāt likt tos kopā, līdz izveidojās

vārds? Vai atceraties, kā pirmoreiz uzrakstījāt

savu vārdu un par ko vēlaties

kļūt? Cik tas bija viegli vai grūti?

Viesi iepazīstināja mazuļus ar burtu rotaļām

no mūzikas diska Burtu rotaļas,

kura ģenerālsponsors ir inženieru birojs

Būves un būvsistēmas, kas to arī uzdāvināja

bērnudārzam. Kopā aizrautīgi

būvējot kluču māju, protams, ievērojot

tehnoloģiskos procesus, darba drošības

noteikumus (darbošanās celtnieku

ķiverēs) un dažādas aizlieguma zīmes

būvniecībā, liekot vārdus, runājoties

par burtiem un celtnieka darbu, ejot

kopīgās rotaļās, ciemiņi pārliecinājās,

ka mazajiem gan vārdu veidošanas pamatu,

gan būvniecības pamatu apguve

veicas lieliski.

Kopīgā darbošanās, rotaļas, dejas, dāvaniņas

un kliņģeris priecēja ne tikai

mazuļus, bet arī viesus no inženieru

biroja Būves un būvsistēmas un vēlreiz

atgādināja, ka patiesībā nav nepieciešams

nemaz tik daudz, lai sniegtu prieku

citiem.

Liāna Molodenkova,

SIA Būves un būvsistēmas valdes

priekšsēdētāja vietniece

Andas Grīnvaldes foto

Tiksimies

kongresā

Aicinām piedalīties

LBS XXII kongresā,

kas notiks 26. martā

no pulksten 11 līdz 15

Latviešu biedrības

namā.

Ja kāds šajā dienā nevar piedalīties

kongresa darbā, lūdzu, izsniedziet

pilnvaru kādam citam LBS

biedram – tā nepieciešama balsošanai

par Revīzijas komisijas ziņojumu

un 2010. gada budžetu. Pilnvaras

paraugus var saņemt LBS birojā vai

pie reģionālo kopu vadītājiem.

64

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

65


Būves

“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)

Tilti

Francijā, Lielbritānijā, Polijā, Taizemē, Igaunijā

Mārītes Šperbergas foto

66

www.lbs.building.lv

67


Aktualitātes

68

Latvijas Būvinženieru savienība

More magazines by this user
Similar magazines