Nr.15 - LBS
Nr.15 - LBS
Nr.15 - LBS
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Saturs<br />
Ievads<br />
Labdien vasarā! 2<br />
Esam krustcelēs 3<br />
Aktualitātes<br />
Konference beidzas<br />
ar memoranda parakstīšanu 4<br />
Projekti Daugavai 6<br />
Latvijas labākie būvinženieri 8<br />
Ēnu diena Būvinženieru savienībā 10<br />
Žurnāls Latvijas Būvniecība Nr. 20 11<br />
<strong>LBS</strong> biedri piedalās 14<br />
<strong>LBS</strong> – Konsultants 15<br />
Jaunie biedri 15<br />
Apsveicam jubilārus! 15<br />
Kongress<br />
XXII kongress.<br />
Kompetencei un zināšanām 16<br />
Apbalvojumi trīs nominācijās 20<br />
Kongress valdes vērtējumā 21<br />
Vadība<br />
Valdes sēdes 22<br />
Personība<br />
Nepatīk muldētāji 26<br />
Būvniecības šķīrējtiesa<br />
Būvniecības šķīrējtiesa 30<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Strīds 32<br />
Objekts<br />
Atklāts Ādažu Kultūrizglītības centrs 36<br />
Zinātne<br />
Kūdras bloki siltumizolācijai 38<br />
<strong>LBS</strong> BSSI<br />
Būvspeciālistu sertifikācija 40<br />
Akreditācija uz pieciem gadiem 43<br />
Izglītība<br />
Kompetences projektu vadīšanā 44<br />
Iedarbes (slodzes)<br />
uz būvkonstrukcijām 47<br />
Jaunais inženieris<br />
Izvirza sasniedzamus mērķus 48<br />
Sadarbības partneri<br />
Zināšanas un atpūta 51<br />
Dzīves skola<br />
Pašam savs zaļais zars 52<br />
Ceļinieka saules ceļš 54<br />
Uzņēmums<br />
Viena diena Aqua-Brambis ģimenē 56<br />
Brīvais mikrofons<br />
Vienīgās zāles – precīza specifikācija 62<br />
Atpūta<br />
Būvnieki ceļo 64<br />
Žurnāls Būvinženieris<br />
Izdevējs: Latvijas Būvinženieru savienība<br />
Redaktore Mārīte Šperberga<br />
Literārā redaktore Regīna Janmane<br />
Mākslinieciskā redaktore Katrīna Vasiļevska<br />
Latvijas Būvinženieru savienība<br />
K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV-1012<br />
Tālrunis, fakss 67845910<br />
E-pasts: lbs@apollo.lv<br />
<strong>LBS</strong> internetā: www.lbs.building.lv<br />
LR UR reģistrācijas Nr. 000800022<br />
©Latvijas Būvinženieru savienība, 2010<br />
Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju<br />
Citēšanas gadījuma atsauce uz Latvijas<br />
Būvinženieru savienību obligāta<br />
Iespiests tipogrāfijā Informatīvā biznesa centrs<br />
Paldies šā numura ideju autoriem:<br />
Helēnai Endriksonei, Ilmāram Leikumam,<br />
Ilgvaram Niedolam, Mārtiņam Straumem,<br />
Guntaram Šternam, Ilzei Zālamanei<br />
Vāka foto: Ādažu Kultūrizglītības centrs. Mārītes Šperbergas foto<br />
www.lbs.building.lv
Ievads<br />
Labdien vasarā!<br />
Esam krustcelēs<br />
Kādu ceļu iesim,<br />
kādu darbības analogu<br />
izvēlēsimies?<br />
Saistībā ar brīvības un neatkarības pieminēšanu<br />
atcerējos pirms vairākiem<br />
gadiem dzirdēto divu kungu sarunu.<br />
Viens jūsmoja: «Nu mums ir brīvība<br />
un neatkarība, esmu brīvs!» Otrs jautāja:<br />
«No kā tu esi brīvs?» Un saruna<br />
aizvirzījās līdz tam, ka tādas absolūtas<br />
neatkarības un brīvības nemaz nav, ka<br />
jebkurš cilvēks tik un tā ir no kaut kā atkarīgs<br />
– no politiķiem, no dabas, darba<br />
devēja, no kaimiņa, dažkārt no veikala<br />
darbalaika un pat no Valūtas fonda.<br />
Kādreiz mums varbūt šķiet, ka vētra<br />
vai vulkāns zemeslodes citā pusē mūs<br />
neinteresē un neietekmē, bet izrādās, ka<br />
ietekmē gan. Ja ne citādi, tad kaut vai<br />
pilnībā izjaucot konkrētus biznesa vai<br />
brīvdienu plānus, jo lidostas ir slēgtas.<br />
Tieši tāds laiks, par kura iespējamību<br />
kādreiz pat neticīgie būtu strīdējušies,<br />
parāda, kā katrs no mums spēj pieņemt<br />
konkrēto situāciju, ko spējam darīt, kā<br />
reaģēt un rīkoties. Citam tādas reizes<br />
rada lielisku iespēju mainīt biznesa<br />
plānus, bet Īslandē daži attapās, ka var<br />
pārdot ekskluzīvu suvenīru – pelnus no<br />
vulkāna, kas tik ļoti ietekmējis aviosatiksmi<br />
un līdz ar to daudzus cilvēkus.<br />
Tajā pašā laikā krasi pieauga pieprasījums<br />
pēc cita veida transporta. Un viss<br />
notika – lēnāk vai straujāk, bet notika.<br />
Tāpat tas ir katrā vietā un vidē, kur atrodamies,<br />
dzīvojam un strādājam. Tikai<br />
jātic, jāmeklē, jāuzdrīkstas, jāriskē. Ja<br />
kaut ko ļoti, ļoti gribas, papūloties to var<br />
iegūt. Kas par to, ka vajadzīgās durvis ir<br />
ciet un ausis, kurām jāklausās, nedzird.<br />
Jāmeklē citas durvis un citas ausis. Tā<br />
apgalvojis neviens vien uzņēmīgs cilvēks,<br />
kam paticis nepārtraukti mācīties,<br />
gūt jaunu pieredzi un mainīt nodarbošanos,<br />
ja vien tas nepieciešams.<br />
Taču klāt ir vasara! Brīžos, kad gribas<br />
sajust tādu kā brīvību un neatkarību,<br />
vispirms jau pašam no savām dažkārt<br />
uznākušajām pesimistiskajām domām,<br />
ļaujieties optimismam, domājiet pozitīvi<br />
un katrā situācijā meklējiet iespējas<br />
un variantus, nevis attaisnojumus!<br />
Tad smadzenes darbosies operatīvāk.<br />
Trenējieties jebkuru mirkli uztvert pozitīvi!<br />
Grūti? Piekrītu. Bet pacentieties,<br />
un redzēsiet, ka izdodas! Pozitīvai domāšanai<br />
ir laba raža. To arī jums visiem<br />
novēlu!<br />
Mārīte Šperberga,<br />
žurnāla Būvinženieris redaktore<br />
Pilnā plaukumā ir 2010. gada pavasaris,<br />
XXII kongresā <strong>LBS</strong> biedru izteikto<br />
priekšlikumu izvērtēšanas un realizēšanas<br />
laiks, topošā Būvniecība likuma<br />
projekta teksta precizēšanas un slīpēšanas<br />
laiks. Kaut arī šo Būvniecības likumprojekta<br />
versiju vēl nav izvērtējusi<br />
Saeima, diezgan droši var apgalvot, ka<br />
līdz ar «jaunā likuma» pieņemšanu būtiski<br />
mainīsies visu būvniecības dalībnieku<br />
pienākumi, tiesības un it sevišķi<br />
atbildība.<br />
Likuma projektā vairs nav paredzēts<br />
pašreizējais Būvkomersantu reģistrs.<br />
Būvniecības speciālistu kompetences<br />
izvērtēšana notiks pirms viņu<br />
ikgadējas reģistrēšanas būvinženieru<br />
reģistrā, un tikai uz šo reģistrā iekļauto<br />
būvniecības (projektēšanas un<br />
celtniecības) speciālistu bāzes varēs<br />
veidot un reģistrēt būvniecības juridiskās<br />
personas. Faktiski ir plānots<br />
pāriet uz astoņpadsmit ES valstīs aprobēto<br />
profesionālo kameru principu,<br />
un tas nozīmē, ka visi būvinženieri<br />
un būvtehniķi, kas vēlas veikt patstāvīgu<br />
darbību būvniecībā, kļūst par<br />
Profesionālās būvniecības kameras<br />
locekļiem un pakļaujas tās kompetences<br />
izvērtēšanas, apmācību, darbības<br />
uzraudzības un aktivitāšu reģistrēšanas<br />
principiem.<br />
Iepazīstoties ar citu valstu profesionālo<br />
būvniecības kameru darbības principiem<br />
un pieredzi, var pārliecināties,<br />
ka, pareizi strukturējot pienākumus<br />
un atbildību, Profesionālā būvniecības<br />
kamera sekmīgi varētu darboties arī<br />
Latvijā, turklāt neradot pārrāvumu pašreizējā<br />
būvniecības speciālistu kompetences<br />
izvērtēšanas (sertificēšanas) un<br />
būvuzņēmēju reģistrēšanas Būvkomersantu<br />
reģistrā sistēmā.<br />
Ko profesionālo kameru sistēmas realizēšanas<br />
rezultātā iegūtu valsts un paši<br />
būvniecības dalībnieki?<br />
Valsts iegūtu izvērtētu un profesionāli<br />
sakārtotu būvniecības kompleksu, bet<br />
tās dalībnieki – lielāku kompetenci un<br />
harmonizētas iespējas iegūt labāk atalgotu<br />
darbu, tostarp arī citās ES dalībvalstīs.<br />
Šķiet, gaišākas nākotnes vārdā ir vērts<br />
gan par to padomāt, gan pie tā strādāt.<br />
Cerot uz jūsu aktīvu līdzdalību,<br />
Mārtiņš Straume,<br />
<strong>LBS</strong> valdes priekšsēdētājs<br />
<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Konference beidzas<br />
ar memoranda<br />
parakstīšanu<br />
25. februārī Rīgā notika Būvniecības,<br />
enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras<br />
(BEMA) un Ekonomikas ministrijas<br />
(EM) organizēta konference Mājokļu<br />
renovācija, izmantojot Eiropas<br />
Savienības finansējumu – ieguldījums<br />
Latvijas nākotnē. Pasākumu varēja<br />
vērot arī tiešraidē interneta vietnē<br />
www.esmaja.lv.<br />
Konference popularizēja ar Eiropas<br />
Reģionālā attīstības fonda atbalstu<br />
īstenoto programmu Daudzdzīvokļu<br />
māju siltumnoturības uzlabošanas<br />
pasākumi. Konferences dalībnieki<br />
darba grupās pārrunāja veidus, kā<br />
organizēt dzīvokļu īpašniekus lēmuma<br />
par mājokļu renovāciju pieņemšanai,<br />
un diskutēja par uzņēmējdarbības<br />
iespējām mājokļu renovācijas<br />
tirgū. Diskusiju dalībnieki analizēja<br />
faktorus, kas ietekmē daudzdzīvokļu<br />
dzīvojamo māju renovācijas procesa<br />
kvalitāti, kā arī ziņoja par jau īstenotajiem<br />
renovācijas projektiem un<br />
acīmredzamiem ieguvumiem.<br />
Konference beidzās ar EM, BEMA,<br />
Latvijas Būvinženieru savienības<br />
(<strong>LBS</strong>), Latvijas Būvmateriālu tirgotāju<br />
asociācijas, Tehnisko ekspertu asociācijas,<br />
Latvijas Siltuma, gāzes un<br />
ūdens tehnoloģiju inženieru savienības,<br />
Latvijas Logu un durvju ražotāju<br />
asociācijas, Latvijas Namu pārvaldītāju<br />
un apsaimniekotāju asociācijas,<br />
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas,<br />
Latvijas Energoefektivitātes asociācijas,<br />
Reģionālās enerģētikas aģentūras,<br />
AS SEB banka, AS DnB NORD Banka<br />
un AS Swedbank parakstītu sadarbības<br />
memorandu. Tā mērķis ir sekmēt efektīvas<br />
un atklātas sadarbības veidošanu<br />
starp memoranda parakstītājiem, nodrošinot<br />
informācijas pieejamību par<br />
mājokļu renovācijas procesu dzīvokļu<br />
īpašniekiem un uzņēmējiem.<br />
Memorands paredz:<br />
• veicināt nozaru asociāciju savstarpējo<br />
sadarbību/izglītošanos, lai<br />
nodrošinātu informācijas apriti par<br />
aktualitātēm nozarē;<br />
• nodrošināt informācijas pieejamību<br />
daudzdzīvokļu dzīvojamo māju<br />
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas<br />
jautājumos;<br />
• nodrošināt dzīvokļu īpašniekiem informācijas<br />
pieejamību par finansējuma<br />
avotiem mājokļu renovācijai;<br />
• informēt par mājokļu renovācijas<br />
ieguvumiem;<br />
• izglītot par kvalitatīviem renovācijas<br />
procesa nosacījumiem;<br />
• informēt par būvmateriālu kvalitātes<br />
standartiem un to iestrādes<br />
tehnoloģijām;<br />
• veicināt kvalitatīvu pakalpojumu<br />
pieejamību, informējot sabiedrību<br />
par nozarē aktuālo informāciju.<br />
Memorandam var pievienoties arī citas<br />
būvniecības nozares nevalstiskās<br />
organizācijas, iesniedzot Ekonomikas<br />
ministrijai pievienošanās vēstuli.<br />
Memorandu parakstīja arī <strong>LBS</strong> valdes<br />
priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.<br />
Foto: no BEMA arhīva<br />
<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Projekti<br />
Daugavai<br />
Akciju sabiedrības Ūdens enerģētikas<br />
un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa<br />
akcionāru biedrība<br />
ARHA, kas darbojas arī kā biedrība<br />
Jaunais zīda ceļš, vēlējās iepazīstināt<br />
Latvijas Būvinženieru savienību ar<br />
savu projektu. Pēc šīs tikšanās <strong>LBS</strong><br />
valde un pārējie uzaicinātie nolēma,<br />
ka jāzina arī par otras ar Daugavu<br />
saistītās organizācijas AS Enerģētika<br />
un ūdens transports iniciēto Daugavas<br />
baseina ilgtermiņa attīstības<br />
projektu.<br />
Uldis Pumpurs<br />
Akcionāru biedrība ARHA<br />
uzskata, ka kuģu ceļa izveidošana,<br />
kas savienotu Melno jūru ar Baltijas<br />
jūru, tādējādi sasaistot Daugavu ar<br />
Dņepru, būtu milzīgs ieguvums Latvijas<br />
ekonomikai un palielinātu valsts<br />
ieņēmumus. Biedrība tika dibināta, lai<br />
apvienotu fiziskas un juridiskas personas,<br />
kas ir akciju sabiedrības Ūdens<br />
enerģētikas un transporta sistēma<br />
Rīga-Hersona-Astrahaņa akcionāri,<br />
lai veicinātu projekta Ūdens enerģētika<br />
un ceļš no Baltijas līdz Melnajai<br />
un Kaspijas jūrai pa Daugavu (Baltkrievijā<br />
Zapadnaja Dvina), Dņepru<br />
un Volgu realizāciju. Minētā mērķa<br />
sasniegšanai biedrībai līdz 2010. gada<br />
23. jūnijam jāiesaista 150 000 biedru,<br />
līdz 2010. gada vasarai visos Latvijas<br />
novados jādibina biedrības teritoriālās<br />
organizācijas.<br />
Lūk, ko <strong>LBS</strong> valdei pavēstīja biedrības<br />
Jaunais zīda ceļš valdes priekšsēdētājs<br />
Jānis Štamers un valdes loceklis un ģenerāldirektors<br />
Valērijs Štamers:<br />
«Mūsu idejas pamatā ir attīstīt enerģētikas<br />
un ūdens transporta sistēmu,<br />
izmantojot Daugavu. Projekts balstās<br />
uz četru valstu – Latvijas, Baltkrievijas,<br />
Ukrainas un Krievijas –, kā arī<br />
Eiropas Savienības sadarbību. Projekta<br />
kopējās izmaksas ir aptuveni<br />
90 miljardi eiro jeb 63 miljardi latu.<br />
Patlaban tiek strādāts pie projekta<br />
pirmā posma – 600 kilometru garā<br />
ūdens ceļa Rīga-Vitebska. Tā aptuvenās<br />
izmaksas varētu būt aptuveni divi<br />
miljardi eiro jeb 1,41 miljards latu.<br />
Projekta realizācijas gaitā Latvijas teritorijā<br />
būtu nepieciešams uzbūvēt trīs<br />
hidroelektrostacijas, bet Baltkrievijas<br />
teritorijā – sešas.»<br />
AS Enerģētika un<br />
ūdens transports (EŪT)<br />
iniciētā Daugavas baseina ilgtermiņa<br />
attīstības projekta ietvaros sākts darbs<br />
pie ekonomiskās attīstības stratēģijas<br />
priekšlikumu un ekonomisko perspektīvu<br />
izstrādes. Ekonomikas eksperts<br />
Uldis Osis un AS EŪT valdes priekšsēdētājs<br />
Uldis Pumpurs <strong>LBS</strong> valdi informēja<br />
par projekta iecerēm.<br />
AS EŪT stratēģijas galvenais mērķis<br />
ir rast labākos risinājumus Daugavas<br />
baseina (Daugava ar citu upju pietekām)<br />
attīstībai, saudzīgi izmantojot<br />
Daugavas ekonomisko potenciālu, tostarp<br />
enerģētiskās, transporta un citas<br />
iespējas.<br />
«Mazākas transportēšanas izmaksas<br />
nekā pa sauszemes vai gaisa transporta<br />
ceļiem ir nosacījums, lai prognozētu<br />
kravu un pasažieru plūsmu pieaugumu,<br />
kas savukārt veicinās ostu attīstību<br />
novados, jaunu investīciju piesaisti<br />
pašvaldībām, infrastruktūras attīstību<br />
reģionos, tūrisma, transporta, tirdzniecības<br />
un citu jomu attīstību, jaunas darba<br />
vietas būvdarbu veikšanā, kā arī dažādās<br />
nozarēs jau projekta realizēšanas<br />
gaitā. Tie ir tikai daži no ieguvumiem,»<br />
teica Uldis Osis.<br />
AS EŪT apvieno pieredzējušus ekonomistus,<br />
uzņēmējus, vides un tranzīta<br />
nozaru speciālistus. Kādi patlaban ir<br />
viņu galvenie darba uzdevumi?<br />
• Ekonomiskā sadarbība ar Krieviju,<br />
Baltkrieviju un Ukrainu, lai EŪT<br />
attīstītu Daugavas ass loģistiku,<br />
piesaistītu investīcijas, investētu<br />
sadarbības projektos, kopuzņēmumos<br />
un veiktu citas aktivitātes.<br />
• Eirāzijas transporta savienojuma<br />
projekts (The Euro-Asian Transport<br />
Link – EATL). EŪT mērķis ir<br />
EATL un Daugavas ekonomiskās<br />
ass savienojums: loģistika, kravas,<br />
investīciju projekti (UNECE<br />
Transport devision).<br />
• CEAG: Krievija, Kazahstāna, Ķīna.<br />
Kādas ir Daugavas ass trīs transporta<br />
alternatīvas? Dzelzceļš. Automašīnas.<br />
Daugavas ūdensceļš – zaļais transporta<br />
koridors. Arī tā ir EŪT aktualitāte tāpat<br />
kā NAIADES – ES iekšzemes ūdensceļu<br />
attīstības rīcības programma (www.<br />
naiades.info/page.php?id=80) un Platina–NAIADES<br />
īstenošanas platforma<br />
(konsorcijs). Kāds ir turpmākais plāns?<br />
Arī par to tika informēta <strong>LBS</strong>. Vairāk<br />
lasiet www.lbs.building.lv.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Latvijas labākie<br />
būvinženieri<br />
18. martā tika godināti žurnāla Latvijas Būvniecība organizētā konkursa Gada<br />
būvinženieris Latvijā 2009 laureāti. Konkurss notiek jau otro gadu. Šogad tas<br />
tika rīkots sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru savienību un kompānijām Knauf,<br />
Caparol, Sakret un Ramirent.<br />
Konkursā Gada būvinženieris Latvijā<br />
2009 piedalīties varēja personas, kas<br />
strādājušas būvobjektos, kuri 2009.<br />
gadā atradās celtniecības procesā vai<br />
bija nodoti ekspluatācijā. Pretendenti<br />
tika vērtēti četrās nominācijās. Nominācijā<br />
Gada projekta vadītājs Latvijā<br />
2009 un Gada būvdarbu vadītājs Latvijā<br />
2009 varēja startēt Latvijā strādājoši<br />
būvinženieri ar inženiera darba<br />
pieredzi ne mazāku par pieciem gadiem.<br />
Pretendentiem uz titulu Gada<br />
jaunais būvinženieris Latvijā 2009<br />
bija noteikta divu līdz piecu gadu<br />
darba pieredze, savukārt pretendentiem<br />
uz titulu Gada inženieris projektētājs<br />
Latvijā 2009 bija nepieciešams<br />
vismaz piecu gadu stāžs konstruktora<br />
darbā.<br />
Pretendentus konkursam varēja nominēt<br />
tikai trešā puse: būvfirmas, darba<br />
devēji, projektu pasūtītāji, par pretendentu<br />
darbību informēti un zinoši Latvijas<br />
iedzīvotāji, pilsētu un pašvaldību<br />
pārstāvji, uzņēmēju organizāciju pārstāvji,<br />
juridiskas, kā arī fiziskas personas,<br />
kas nav pretendenta pirmās pakāpes<br />
radinieki.<br />
Konkursa pretendentus vērtēja žūrija:<br />
Mārtiņš Straume (Latvijas Būvinženieru<br />
savienība), Viktors Puriņš (Latvijas<br />
Būvnieku asociācija), Tālis Straume<br />
(AS Ceļuprojekts), Pēteris Dzirkals<br />
(SIA LEC), Guntars Maļina (Latvijas<br />
Inženierkonsultantu asociācija),<br />
Leonīds Jākobsons (Latvijas Būvmateriālu<br />
ražotāju asociācija), Ārijs<br />
Videvuds Lapsa (Rīgas Tehniskā universitāte,<br />
Latvijas Betona savienība),<br />
Juris Grīnvalds (SIA Sakret), Mārīte<br />
Šperberga (Latvijas Būvinženieru savienība),<br />
Vija Gēme (Vides ministrija),<br />
Beāta Johansone (SIA Caparol), Ineta<br />
Geipele (RTU Inženierekonomikas un<br />
vadības fakultāte), Oskars Rudzītis<br />
(SIA Knauf), Lana Jūra (žurnāls Latvijas<br />
Būvniecība).<br />
Konkursa nolikums pieejams žurnālā<br />
Latvijas Būvniecība un internetā: www.<br />
latvijasbuvnieciba.lv.<br />
Sarmītes Livdānes foto<br />
Konkursa<br />
Gada būvinženieris Latvijā<br />
2009 rezultāti<br />
Nominācija Gada projekta vadītājs<br />
Latvijā 2009<br />
Laureāts: Jānis Doniņš, SIA Merks,<br />
<strong>LBS</strong> biedrs<br />
Atzinības balvas: Ivo Brālēns, SIA<br />
Merks, Valdis Koks, SIA Re & Re<br />
Nominācija Gada būvdarbu vadītājs<br />
Latvijā 2009<br />
Laureāts: Maksims Momots, SIA Merks<br />
Atzinības balvas: Aleksandrs Bass,<br />
SIA Skonto Būve, Dmitrijs Jansons,<br />
SIA Merks<br />
Nominācija Gada inženieris projektētājs<br />
Latvijā 2009<br />
Laureāts: Igors Smirnovs, SIA ECB<br />
Consult, <strong>LBS</strong> biedrs<br />
Atzinības balvas: Didzis Žīgurs, SIA<br />
BKB, Jānis Apse, SIA Constructus<br />
Nominācija Gada jaunais būvinženieris<br />
Latvijā 2009<br />
Laureāts: Deniss Šavraks, SIA MDK<br />
Konstruktori<br />
Atzinības balvas: Jurijs Gruduls, SIA<br />
Projekts 3, Artūrs Ščurs, SIA Jurēvičs<br />
un partneri, <strong>LBS</strong> biedrs<br />
10<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
11
Aktualitātes<br />
Ēnu diena<br />
Būvinženieru<br />
savienībā<br />
Ēnu dienā 17. februārī visā Latvijā<br />
vidusskolēni sekoja cilvēkiem, ar kuru<br />
palīdzību iepazina dažādas nozares vai<br />
konkrētas profesijas. Mārtiņš Draudiņš<br />
no Rīgas 3. ģimnāzijas bija izvēlējies<br />
Latvijas Būvinženieru savienību.<br />
Biroja vadītāja Ilze Zālamane palīdzēja<br />
Mārtiņam Draudiņam apjaust<br />
Latvijas Būvinženieru savienības<br />
darba ritmu, jo jaunietis visas dienas<br />
garumā bija viņas ēna. Mārtiņa interese<br />
par būvniecību neraisa jautājumus,<br />
jo gan viņa tētis, gan abi vectēvi<br />
ir būvinženieri. Dienas gaitā Mārtiņš<br />
uzdeva konkrētus jautājumus, kas<br />
prasīja tikpat konkrētas un loģiskas<br />
atbildes. Viņš interesējās par būvspeciālistu<br />
sertificēšanu, pretendentu<br />
eksamināciju, noskaidroja, cik bū-<br />
<strong>LBS</strong> biedri!<br />
tiska nozīme ir tehniskajiem mācību<br />
priekšmetiem.<br />
Skolā par savu Ēnu dienas pārskatu<br />
Mārtiņš saņēma augstāko novērtējumu<br />
– 10 balles. Ilze Zālamane tic, ka<br />
jaunietis arī turpmāk uzstādīs sev pietiekami<br />
augstu latiņu zināšanu apguvē<br />
un sasniegs mērķus, kurus izvirzīs.<br />
Mārtiņš nav pirmā Ilzes Zālamanes<br />
ēna. Pirms vairākiem gadiem Būvinženieru<br />
savienībā ieradās Rūdolfs Šķēle<br />
no Baldones. Tagad viņš sekmīgi strādā<br />
būvniecības nozarē.<br />
Lūdzu, paziņojiet par savu darbavietu, telefonu,<br />
mājas adrešu, e-pastu maiņu<br />
Latvijas Būvinženieru savienībai K. Barona ielā 99, lit. 1a,<br />
Rīga, LV-1012, vai elektroniski:<br />
lbs@apollo.lv.<br />
Žurnāls<br />
Latvijas<br />
Būvniecība<br />
Nr. 20<br />
Būvnieku žurnālam ir jauna – ekoloģiska<br />
– koncepcija. Daļa žurnāla tiek<br />
drukāta uz otrreizējās pārstrādes papīra.<br />
Arī temati šajās 16 lappusēs ir<br />
īpaši. Tajās var lasīt par energoefektivitāti,<br />
zema enerģijas patēriņa ēkām,<br />
to projektēšanu un būvniecības risinājumiem,<br />
ilgtspējīgo būvniecību un<br />
būvmateriāliem, pasīvo māju projektiem,<br />
to projektēšanu un izmantotajiem<br />
risinājumiem, ekoloģisko būvniecību,<br />
atjaunojamiem energoresursiem, energoresursu<br />
taupīšanu, Latvijas likumdošanu,<br />
kā arī par Eiropas Savienības<br />
prasībām un direktīvām šajā jomā, par<br />
inovācijām energoefektivitātes projektos,<br />
par jauniem izciliem un ilgtspējīgiem<br />
projektiem ārvalstīs.<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Tallink Hotel Rīga<br />
Vēl žurnāla Latvijas Būvniecība 20.<br />
numurā atradīsiet analītisku rakstu par<br />
nākotnes būvniecību Latvijā. Numura<br />
tēma ir biznesa ēkas un konkrēti objekti:<br />
Tallink Hotel Rīga (SIA Merks),<br />
Ādažu Kultūrizglītības centrs (SIA Re<br />
& Re) un nerūsējošā metāla apstrādes<br />
rūpnīca Rēzeknē (SIA Skonto Būve).<br />
Rubrikā Vides projekti ir informācija<br />
par ūdenssaimniecības projektu Jaunpiebalgā,<br />
bet inženieru autorrakstos<br />
varat lasīt par apkures sistēmu balansēšanu,<br />
autonomas ārējas apgaismošanas<br />
sistēmas izstrādi un izpēti Latvijas<br />
apstākļos. Diskusijā šoreiz satikušies<br />
būvniecības nevalstisko organizāciju<br />
pārstāvji, kas spriež par to, ko mums<br />
šodien vajag būvniecībā. Žurnālā publicēta<br />
intervija ar Gada labāko būvinženieri<br />
2009 SIA Merks projektu vadītāju<br />
Jāni Doniņu, kā arī viedoklis par<br />
Dienvidu tilta otro kārtu, reportāža no<br />
Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvlaukuma.<br />
Interesentiem šajā numurā tiek piedāvātas<br />
būvniecības prognozes, zināšanas<br />
par mediāciju – jaunu iespēju strīdu<br />
risināšanā, jaunumi sertificēšanas<br />
sistēmā, tāpat var uzzināt par pieredzes<br />
apmaiņu un jaunām zināšanām, kas iegūtas<br />
kursos par ēku siltināšanu Vācijā<br />
un izstādē Minhenē.<br />
Protams, ir arī apskats par notikumiem<br />
būvniecības tirgū, saskaņotajiem projektiem<br />
Rīgā un izsniegtajām būvatļaujām,<br />
kongresiem, konferencēm un<br />
citiem notikumiem.<br />
Foto: no SIA Merks arhīva<br />
12<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
13
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Modris Torims<br />
(1958. gada 1. maijs – 2010. gada 13. marts)<br />
Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas<br />
novada laikraksts Auseklis<br />
2010. gada janvārī notikušajā Preses<br />
ballē nosauca nominācijas Gada cilvēks<br />
laureātus. Šo godpilno titulu piešķīra<br />
būvinženierim, <strong>LBS</strong> biedram,<br />
SIA Portāls valdes priekšsēdētājam<br />
Modrim Torimam. Tikai pāris mēnešu<br />
vēlāk viņa pēkšņi vairs nebija. Modrim<br />
vairs nevarēja piezvanīt kārtējā 1.<br />
maijā, lai apsveiktu dzimšanas dienā...<br />
Viņam vairs nevar piezvanīt, lai uzaicinātu<br />
uz kārtējo grupas salidojumu,<br />
piezvanīt, lai tāpat vien parunātos... Ir<br />
cilvēki, bez kuriem nav iedomājami ne<br />
studiju gadi, ne arī turpmākie gadi. Tie<br />
cilvēki vienkārši ir... Un pēkšņi Modris<br />
tā tiek ņemts un izgriezts. Nežēlīgi.<br />
Viņš, dzimis rīdzinieks, pēc studijām<br />
Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras<br />
un celtniecības fakultātē 1981. gadā<br />
ieradās agrokombinātā Lādezers. Visu<br />
mūžu Modra kaislība bija basketols, ko<br />
viņš spēlēja kopš deviņu gadu vecuma,<br />
kad sāka apmeklēt 2. bērnu un jauniešu<br />
sporta skolu.<br />
Ar Lādezeru Modrim saistās dzīves<br />
turpmākie 22 gadi. 1982. gadā viņš<br />
nodibināja ģimeni. Tad piedzima dēli<br />
Mārcis un Didzis. Modris bija viesmīlīgs<br />
namatēvs. Lādezera Zvanu mājās<br />
vienmēr bija gaidīti gan kursabiedri,<br />
gan basketbola komanda, gan citi draugi<br />
ar ģimenēm. 1991. gadā, privatizācijas<br />
laikā, Modris nodibināja celtniecības<br />
firmu Portāls, kas sākumā mitinājās<br />
Lādezera darbnīcās, bet pēc dažiem<br />
gadiem pārcēlās uz Limbažiem.<br />
1995. gadā tika atvērts arī Portāla<br />
būvmateriālu veikals Limbažos. Modris<br />
vienmēr bija aizrautīgs ceļotājs, turpināja<br />
spēlēt basketbolu, pēdējos gados<br />
aizrāvās arī ar golfu.<br />
Modris allaž teica: «Ārsta kļūdas aprok<br />
zemē, bet celtnieku kļūdas visi<br />
redz visu mūžu. Tāpēc jāstrādā tā, lai ir<br />
prieks par padarīto.»<br />
2009. gadā uzņēmuma apgrozījums<br />
turējās 1,5–2 miljonu latu robežās un<br />
objektu skaitliski bija nedaudz mazāk,<br />
turklāt lielākie bija Limbažos. SIA<br />
Portāls rekonstruēja trīs bērnudārzus<br />
un kādreizējo ugunsdzēsēju depo. Kur<br />
visi savējie un katrs solis kā uz delnas,<br />
slikts darbs vai zema kvalitāte nav pieļaujama.<br />
Arī šis gads uzņēmumam iesākās<br />
samērā veiksmīgi. Tika noslēgti<br />
līgumi par Saulkrastu bērnudārza ēkas,<br />
Limbažu airēšanas bāzes un 3. vidusskolas<br />
siltināšanu, logu un durvju nomaiņu.<br />
Turpinās rekonstrukcija sporta<br />
hallē un Vidrižu saieta nama piebūves<br />
celtniecība. Modra meitiņa Karlīna apmeklē<br />
Limbažu 2. bērnudārzu, ko rekonstruēja<br />
SIA Portāls. Modra Torima<br />
uzņēmumā strādā arī abi viņa dēli Mārcis<br />
un Didzis. Jaunākais Didzis ir būvinženieris,<br />
vada būvniecības projektus,<br />
vecākais Mārcis pārvalda transporta un<br />
darbnīcu jomu, jo ir inženieris mehāniķis.<br />
Astoņpadsmit darba gados SIA<br />
Portāls ir izveidota komanda, kurai var<br />
uzticēties. Uzņēmums atbalsta vietējos<br />
sportistus. Ik gadus par rajona čempionu<br />
titulu ar panākumiem cīnās Portāla<br />
basketbola komandas vīri. Iespēju robežās<br />
atbalsts netiek liegts arī vietējai<br />
pašvaldībai, labdarības pasākumiem un<br />
uzņēmuma darbiniekiem.<br />
Portāls Latvijas mērogā tika pamanīts<br />
pirms gada, kad Latvijas Būvnieku<br />
asociācijas konkursa Gada būve 2008<br />
nominācijā Rekonstrukcija ieguva pirmo<br />
vietu. Objektu – Burtnieku pagasta<br />
kultūras namu – konkursam pieteica<br />
nevis paši būvnieki, kā tas ir ierasts,<br />
bet gan Burtnieku pašvaldība. Rekonstruētā<br />
ēka ir pērle būvniecībā ne vien<br />
Burtniekos, bet visā Latvijā.<br />
Tagad tas turpinās bez Modra. «Mēs<br />
klusējot paliekam... Vējš šalko un mierina<br />
mūs, bet tava vieta šai dzīvē ir, bija<br />
un vienmēr būs.»<br />
UZMANĪBU!<br />
Lūdzam ieskaitīt<br />
<strong>LBS</strong> biedru naudas<br />
gada maksu<br />
norēķinu kontā:<br />
Latvijas Būvinženieru savienība<br />
K. Barona iela 99, lit. 1a,<br />
Rīga, LV-1012<br />
Reģistrācijas Nr. 40008000225<br />
PVN reģistrācijas Nr.<br />
LV40008000225<br />
A/S «SEB banka»,<br />
Vecrīgas filiāle<br />
Kods UNLALV2X001<br />
Norēķinu konta Nr.<br />
LV80UNLA0001000700350<br />
Strādājošiem <strong>LBS</strong> biedriem<br />
un asociētiem biedriem<br />
LVL 25<br />
Nestrādājošiem pensionāriem<br />
LVL 5<br />
14<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
15
Aktualitātes<br />
<strong>LBS</strong> biedri piedalās<br />
Biedrība Zaļās mājas sadarbībā ar Banku<br />
augstskolas Biznesa un finanšu pētniecības<br />
centru 3. februārī Hotel de<br />
Rome Kaļķu ielā 28, Rīgā, rīkoja praktisko<br />
konferenci Ilgtspējīgas būvniecības<br />
nodrošināšanas instrumenti un to<br />
ieviešanas iespējas Latvijā. Konferencē<br />
piedalījās <strong>LBS</strong> biedri: Vides ministrijas<br />
valsts sekretāra vietniece, Investīciju<br />
departamenta direktore Vija Gēme, SIA<br />
Re & Re valdes priekšsēdētājs Ainārs<br />
Pauniņš, SIA Knauf tehniskais vadītājs<br />
Andris Veinbergs, Latvijas Būvinženieru<br />
savienības valdes priekšsēdētājs<br />
Mārtiņš Straume, SIA Ramirent valdes<br />
loceklis Normunds Mitko.<br />
22. februārī Latvijas Elektroenerģētiķu<br />
un energobūvnieku asociācijā (LEEA)<br />
Šmerļa ielā 1, Rīgā, notika Būvindustrijas<br />
nevalstisko organizāciju koordinācijas<br />
centra prezidija sēde, kurā piedalījās<br />
arī Mārtiņš Straume (Latvijas Būvinženieru<br />
savienība), Jānis Klismets<br />
(Transportbūvju inženieru asociācija),<br />
Viktors Puriņš (Latvijas Būvnieku<br />
asociācija), Aivars Brambis (Latvijas<br />
Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru<br />
savienība). Sēdē tika runāts par<br />
LEEA darbības virzieniem un elektroenerģijas<br />
apgādes jautājumiem Latvijā,<br />
par tematiem laikraksta Dienas Bizness<br />
būvnieku konferencei, par Būvkomersantu<br />
reģistra konceptuāliem risinājumiem,<br />
Būvniecības likuma projektu un<br />
citiem aktuāliem jautājumiem.<br />
23. aprīlī Latvijas Elektroenerģētiķu<br />
un energobūvnieku asociācijā notika<br />
Būvindustrijas nevalstisko organizāciju<br />
koordinācijas centra pilnsapulce,<br />
kurā piedalījās Mārtiņš Straume (Latvijas<br />
Būvinženieru savienība), Aivars<br />
Brambis (Latvijas Siltuma, gāzes un<br />
ūdens tehnoloģijas inženieru savienība),<br />
Jānis Klismets (Transportbūvju<br />
inženieru asociācija), Kārlis Kadiķis<br />
(Latvijas Ceļinieku asociācija), Videvuds<br />
Ārijs Lapsa (Latvijas Betona<br />
savienība), Leonīds Jākobsons (Latvijas<br />
Būvmateriālu ražotāju asociācija).<br />
Pilnsapulces temati: Būvniecības<br />
likums, Publisko iepirkumu likums un<br />
citas aktualitātes.<br />
2. jūnijā laikraksts Dienas Bizness sadarbībā<br />
ar Būvniecības attīstības stratēģisko<br />
partnerību un Latvijas Būvindustrijas<br />
nevalstisko organizāciju koordinācijas<br />
centru organizēja nozares<br />
konferenci, kuras tematika bija veltīta<br />
patlaban uzņēmējiem aktuāliem jautājumiem.<br />
Pēdējo gadu laikā strauji mainījusies<br />
situācija būvniecības nozarē.<br />
Konferencē tika skaidrots, kā tas ietekmē<br />
būvniecības prioritātes Latvijā un<br />
uzņēmēju iespējas. Galvenais temats<br />
konferencē bija normatīvā regulējuma<br />
sakārtošana būvniecībā kontekstā<br />
ar jauno Būvniecības likumu. Ar ziņojumu<br />
Latvijas un ārvalstu pieredze<br />
būvinženieru profesionālās kompetences<br />
nodrošināšanā uzstājās Mārtiņš<br />
Straume (Latvijas Būvinženieru savienība).<br />
Raimonds Eizenšmits (Latvijas<br />
Būvinženieru savienība) runāja par<br />
tematu FIDIC pieredze un ieteikumi<br />
iepirkumu organizēšanā būvniecības<br />
nozarē pakalpojumiem un būvdarbiem,<br />
par Būvniecības ilgtspējīgu stratēģiju<br />
stāstīja Eiropas inženieru Padomes<br />
skatījumā Vija Gēme (Eiropas Civilo<br />
inženieru padome) bet par tematu Ilgtspējīga<br />
būvniecība arī Latvijā. Ilgtspējīgas<br />
būvniecības novērtēšanas un<br />
sertifikācijas instruments BREEAM un<br />
tā ieviešana Latvijā uzstājās Ainārs<br />
Pauniņš (SIA Re & Re). Diskusiju panelī<br />
piedalījās Ainārs Pauniņš, Mārtiņš<br />
Straume, Viktors Puriņš.<br />
SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants<br />
kopš 2010. gada aprīļa ir Latvijas<br />
Tirdzniecības un rūpniecības kameras<br />
biedrs. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības<br />
kamera ir nevalstiska, politiski<br />
neitrāla, brīvprātīga Latvijas uzņēmumu<br />
organizācija, kuras mērķis ir veidot<br />
uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, apzinot<br />
un aizstāvot Latvijas uzņēmumu<br />
saimnieciskās intereses un realizējot<br />
uzņēmējdarbību veicinošus projektus.<br />
Jaunie biedri<br />
Mirdza Treija, SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants<br />
ekspertīzes daļas vadītāja (Rīga)<br />
Viktors Kopitins, SIA Hansaprojekts<br />
ražošanas direktors (Rīga)<br />
Gints Gemzis, SIA Wolf System darbu<br />
vadītājs (Cēsis)<br />
Atis Jumiķis, SIA Rehau tehniskais<br />
konsultants (Rīga)<br />
Asociētie biedri<br />
Imants Kristovskis, SIA Jumis Z valdes<br />
priekšsēdētājs (Kuldīga)<br />
Andrejs Safonovs, SIA Novasafs valdes<br />
priekšsēdētājs (Kuldīga)<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Apsveicam jubilārus!<br />
Katram cilvēkam savas dzīves<br />
laikā iespējams izdzīvot tādu<br />
dzīvi, kāda pirms viņa nav<br />
dzīvota un kādu neviens pēc viņa<br />
nedzīvos.<br />
(Konstantīns Raudive)<br />
Aprīlī<br />
Visvaldi Kraukli<br />
Andri Liepiņu<br />
Romanu Olengoviču<br />
Igoru Renci<br />
Jāni Aivaru Eglīti<br />
Gunāru Grandānu<br />
Viktoru Kižlo<br />
Ilmāru Drēziņu<br />
Maijā<br />
Jāni Kūlu<br />
Valeriju Livčanu<br />
Ansi Šnori<br />
Lidvaldi Lukševicu<br />
Mārtiņu Prīsi<br />
Juri Ivaru Čivču<br />
Jūnijā<br />
Uldi Zālīti<br />
Arvi Kuģi<br />
Leopoldu Barkānu<br />
Ingrīdu Pečkovsku<br />
Juri Monvīdu Skalbergu<br />
Andri Baikovu<br />
Ēriku Stukānovu<br />
Andreju Stepanovu<br />
Vitāliju Kalniņu<br />
Daini Mūsiņu<br />
Jāni Kudiņu<br />
Par jubilāriem lasiet<br />
www.lbs.building.lv<br />
16<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
17
Kongress<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
XXII kongress.<br />
Kompetencei un zināšanām<br />
Šā gada kongress radikāli atšķīrās<br />
no iepriekšējiem, jo netika<br />
lasīti pārskata ziņojumi, stāstīts,<br />
ko paveikusi valde, kā strādā reģionālās<br />
kopas, sekcijas, dažādas<br />
komitejas un komisijas, jo to regulāri<br />
var uzzināt žurnālā Būvinženieris<br />
un mājaslapā www.lbs.<br />
building.lv internetā. Tāpēc kongresā<br />
netika atkārtots zināmais,<br />
bet tas bija kā mēģinājums visiem<br />
<strong>LBS</strong> biedriem piedāvāt zināšanas<br />
un jaunu pieredzi.<br />
Apsveikumu kongresam bija atsūtījis<br />
vides ministrs Raimonds Vējonis.<br />
Viņš atzinīgi novērtē Latvijas Būvinženieru<br />
savienības darbu un lomu kvalificētu<br />
speciālistu sagatavošanā un<br />
atbalsta valsts funkciju nodošanu sabiedriskajām<br />
organizācijām. Savukārt<br />
Ekonomikas ministrijas Būvniecības<br />
un mājokļu politikas departamenta<br />
direktors Gatis Ābele pauda pārliecību,<br />
ka <strong>LBS</strong> ir viena no spēcīgākajām<br />
nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno<br />
izcilus speciālistus un atbalsta<br />
savus biedrus. Tāpat viņš uzteica <strong>LBS</strong><br />
priekšsēdētāja Mārtiņa Straumes lielo<br />
ieguldījumu jaunā Būvniecības likuma<br />
projekta izstrādāšanā.<br />
Arhitekti<br />
būvniecības procesā<br />
Andris Kronbergs, Latvijas Arhitektu<br />
savienības padomes priekšsēdētājs:<br />
«Paldies Mārtiņam Straumem,<br />
kas iepriekšējā gadā bija Būvindustrijas<br />
nevalstisko organizāciju koordinācijas<br />
centra priekšsēdētājs un aicināja<br />
arhitektus kopīgi risināt jautājumus<br />
likumdošanas sadaļā. Krīze ir iespēja<br />
padomāt par svarīgākajiem virzieniem.<br />
Ir daudzi jautājumi, kuros arhitektu un<br />
būvnieku viedokļi atšķiras, bet jāatrod<br />
kopīga valoda. Lasot jauno Būvniecības<br />
likuma projektu, iepriecina, ka ir<br />
atspoguļoti tādi jēdzieni kā arhitekts,<br />
būvnieks un tamlīdzīgi, diemžēl daudz<br />
kas nav ņemts vērā un ir kaut kur pazudis,<br />
pie tā mums vēl jāstrādā. Atbilstības<br />
sertifikācija visā pasaulē ir ļoti<br />
svarīga. Arhitektiem tā ir kompetences<br />
18<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
19
Kongress<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
pārbaude, lai nodrošinātu kvalitāti attiecīgajā<br />
vidē.<br />
Mēs ieteiksim Ministru kabineta noteikumos<br />
iekļaut punktu par arhitektu<br />
prakses noteikumu izstrādi – no izglītības<br />
sistēmas veidošanas līdz projekta<br />
realizācijai. Svarīgi ir arī sabiedrības<br />
izglītošanas jautājumi, varētu<br />
reglamentēt juridisko aizsardzību,<br />
arī ētikas kodeksu. Patlaban ir tāda<br />
situācija, ka tie, kas nav Latvijas Arhitektu<br />
savienības biedri, nepakļaujas<br />
ētikas kodeksam. Vienā no profesijas<br />
noteikumu sadaļām jānorāda, kāda<br />
ir sertifikāta zaudēšanas procedūra,<br />
ja kāds neatbilst šiem noteikumiem.<br />
Piedāvāju risināt šo jautājumu kopā<br />
ar <strong>LBS</strong>.»<br />
Mūsu izaicinājums –<br />
būvinženieru<br />
kompetence<br />
Mārtiņš Straume, <strong>LBS</strong> valdes priekšsēdētājs:<br />
«Mums patlaban svarīgākais<br />
ir mūsu biedru profesionālie izaicinājumi<br />
un profesionālā kompetence. Kas<br />
raksturo būvinženieru profesionālo<br />
kompetenci? Tie ir trīs vaļi: kvalifikācija<br />
(izglītība), būvprakse, likumdošanas<br />
aktu pārzināšana. Būvprakse ir<br />
inženierizpētē, projektēšanā, būvdarbu<br />
vadīšanā, būvuzraudzībā, būvekspertīzē.<br />
Likumdošanā tie ir likumi, Ministru<br />
kabineta noteikumi, pašvaldību saistošie<br />
noteikumi, Latvijas būvnoteikumi.<br />
Kas regulē jeb nosaka šīs prasības?<br />
Izglītību – RTU, LLU, RCK izglītības<br />
standarti. Būvpraksi – Ministru kabineta<br />
noteikumi Nr. 383. Likumdošanu<br />
– likumdevējs. Būvniecības stadijas,<br />
kurās būvinženierim ir jāpierāda<br />
sava kompetence: būvprojekta sagatavošanas<br />
stadija, būvprojekta izstrāde,<br />
būvobjekta celtniecība, būvobjekta<br />
(būvprojekta) kvalitātes novērtēšana.<br />
Kas raksturo būvinženiera kompetenci?<br />
Būvprakses sertifikāts. Varam saukt<br />
to, kā gribam, piemēram, citās valstīs<br />
tā ir licence, reģistrācijas apliecība, titulēšanas<br />
apliecība.<br />
Kas traucē sakārtot sertificēšanas sistēmu?<br />
Izglītībā ir atšķirīgas programmas,<br />
būvpraksē – sistēmas trūkums, likumdošanā<br />
– nedefinētā valsts būvniecības<br />
politika.»<br />
Visas prezentācijas, foto, debatēs runāto<br />
un kongresa materiālus par eirokodiem,<br />
daudzstāvu ēku projektēšanas<br />
pieredzi Anglijā un citur varat atrast<br />
mājaslapas www.lbs.building.lv sadaļā<br />
Kongresi. XXII kongress.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
20<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
21
Kongress<br />
Apbalvojumi<br />
trīs nominācijās<br />
Katru pavasari Latvijas Būvinženieru savienība saka paldies tiem saviem biedriem,<br />
kas daudzus mūža gadus ieguldījuši būvinženieru jaunās paaudzes apmācībā<br />
gan augstskolās kā pasniedzēji, gan būvfirmās kā darbaudzinātāji.<br />
Nominācijā Par mūža ieguldījumu<br />
būvniecībā <strong>LBS</strong> Atzinības rakstu, medaļu<br />
un zelta nozīmīti 26. martā saņēma<br />
būvinženieri Imants Putniņš, Valentīna<br />
Šeškena, Silvija Štrausa (Latvijas<br />
Lauksaimniecības universitāte) un Tālis<br />
Straume (AS Ceļuprojekts).<br />
Nominācijā Labākais darbaudzinātājs<br />
<strong>LBS</strong> Atzinības raksts piešķirts Indulim<br />
Saulem (AS Ceļuprojekts), Jānim<br />
Matisonam (AS SCO Centrs), Aivaram<br />
Brambim (SIA Aqua–Brambis) un<br />
Andrim Grebežam (SIA Būves un būvsistēmas).<br />
<strong>LBS</strong> Atzinības rakstu nominācijā<br />
Par ieguldīto darbu jauno būvinženieru<br />
gatavošanā saņēma Juris<br />
Smirnovs (Rīgas Tehniskā universitāte),<br />
Aivars Jurjāns (Vides ministrija,<br />
Rīgas Tehniskā universitāte)<br />
un Artūrs Lešinskis (Latvijas Lauksaimniecības<br />
universitāte).<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Kongress valdes vērtējumā<br />
Pozitīvais<br />
• Kongresa darbs bija orientēts uz būvinženieru<br />
profesionālo kompetenci.<br />
• Kongress noritēja pozitīvā gaisotnē,<br />
bija labi apmeklēts.<br />
• Neskatoties uz ekonomiskajām<br />
problēmām valstī un nozarē, visa <strong>LBS</strong><br />
kongresā ieplānotā programma tika<br />
realizēta.<br />
• Par spīti ekonomiskajai krīzei, lielākā<br />
daļa kongresa dalībnieku bija pozitīvā<br />
noskaņojumā.<br />
Nākotnē jāņem vērā<br />
• Kongresu nedrīkst organizēt vienā<br />
dienā ar Latvijas Būvnieku asociācijas<br />
pārskatu un pārvēlēšanu konferenci. Ar<br />
LBA panākta vienošanās, ka <strong>LBS</strong> XXIII<br />
kongress notiks 2011. gada 18. martā,<br />
bet LBA konference – 25. martā.<br />
• Lai gan <strong>LBS</strong> galvenie pasākumi, aktivitātes,<br />
valdes un sekciju darbs regulāri<br />
tiek atspoguļoti žurnālā Būvinženieris,<br />
kongresā nepieciešams vadības pārskata<br />
ziņojums.<br />
• Jāsamazina oficiālo ziņojumu skaits.<br />
• Vairāk laika jāatvēl debatēm.<br />
• Kafijas pauzei jābūt garākai, lai dotu<br />
iespēju kongresa dalībniekiem savstarpēji<br />
komunicēt.<br />
• Revīzijas komisijai jāsniedz detalizēta<br />
informācija par <strong>LBS</strong> biedra naudas<br />
maksājumiem.<br />
<strong>LBS</strong> biedri!<br />
Ja jums ir priekšlikumi, kā saturīgāk un<br />
kvalitatīvāk organizēt mūsu gada svarīgāko<br />
notikumu, <strong>LBS</strong> biedru kongresu,<br />
lūdzam informēt <strong>LBS</strong> administrāciju.<br />
22<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
23
Vadība<br />
Valdes sēdes<br />
23. februārī<br />
Valdes sēdes darba kārtībā bija jautājumi<br />
par <strong>LBS</strong> XXII kongresa programmu,<br />
apbalvojumu piešķiršanu <strong>LBS</strong> biedriem,<br />
jaunu biedru uzņemšanu, būvprakses<br />
grāmatas ieviešanu.<br />
Sēdē tika apstiprināts <strong>LBS</strong> biedru uzņemšanas<br />
komisijas lēmums par sešu<br />
jaunu biedru uzņemšanu. Valde vienojās<br />
par kongresa darba kārtību, kas<br />
tika kardināli mainīta salīdzinājumā ar<br />
līdzšinējiem kongresiem. Ierasto pār-<br />
skata ziņojumu vietā <strong>LBS</strong> kongresa<br />
delegātiem nolēma piedāvāt informāciju<br />
par visdažādākajiem tematiem, ko<br />
apvieno pats būtiskākais – kompetence.<br />
Mārtiņš Straume valdi informēja<br />
par darbu Būvindustrijas nevalstisko<br />
organizāciju koordinācijas centrā, par<br />
<strong>LBS</strong> jaunievedumiem sertificēšanas<br />
institūcijas darbā un ieviesto būvprakses<br />
grāmatu, kas krietni atvieglo<br />
sertificējamo būvinženieru prakses<br />
pierādīšanu.<br />
16. martā<br />
Sēdē piedalījās arī SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants<br />
valde un administrācija, Latvijas<br />
Tirdzniecības un rūpniecības kameras<br />
(LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta<br />
Jaunzeme-Grende, Būvmateriālu ražotāju<br />
asociācijas izpilddirektors Leonīds<br />
Jākobsons, žurnāla Latvijas Būvniecība<br />
galvenā redaktore Lana Jūra. Tika runāts<br />
par Latvijas Būvinženieru savienības<br />
darbības mērķiem un struktūru,<br />
LTRK uzņēmēju plānu 2010. gadam un<br />
par LTRK sadarbības modeli ar nozaru<br />
asociācijām.<br />
«Citās valstīs sabiedrībai ir daudz<br />
lielāka teikšana profesionālos jautājumos,»<br />
sacīja Žaneta Jaunzeme-<br />
Grende. Viņa pastāstīja, ka LTRK<br />
akumulē to organizāciju un dalībnieku<br />
intereses, kas ir LTRK biedri. Tāpat<br />
viņa informēja, ka kamerai ir šķīrējtiesa,<br />
iepazīstināja ar uzņēmēju plānu,<br />
kas izveidots 2009. gada sākumā. Saistībā<br />
ar sasniegtajiem rezultātiem sastādīts<br />
plāns 2010. gadam. Šā gada plānā<br />
ir parādījies jauns temats – enerģētika<br />
un energoefektivitāte. «Eiropas naudu<br />
apsaimnieko 21 organizācija ar 900<br />
darbiniekiem. Tas nav sevišķi efektīvi.<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Tāpat mūsu valstij ir ārkārtīgi daudz<br />
funkciju – 67. Daļu no tām varētu nodot<br />
sabiedriskajām organizācijām. Ir<br />
izveidota ēnu ekonomikas apkarošanas<br />
grupa. Lūdzam tai pieslēgties, tāpat<br />
varat piedalīties enerģētikas efektivitātes<br />
un energoefektivitātes darba<br />
grupā. Piemēram, Zviedrija aicina Latvijas<br />
būvniekus piedalīties tenderos.<br />
Varbūt var mēģināt startēt pāris pilotprojektos,»<br />
ierosināja Žaneta Jaunzeme-Grende.<br />
Viņa pastāstīja, ka valdība<br />
tomēr ir pildījusi LTRK prasības, līdz<br />
ar to ir noteikts progress. Konkrēti – no<br />
47 punktiem 22 ir izpildīti.<br />
<strong>LBS</strong> valde nolēma noformulēt skatījumu<br />
par Būvkomersantu reģistru, Autoceļu<br />
fondu un priekšlikumus iesniegt<br />
LTRK.<br />
Guntars Šterns dalījās informācijā, ko<br />
ieguvis Projektu vadītāju asociācijas<br />
kongresā: «Projektu vadītājiem kategorijas<br />
piešķir starptautiskie asesori. Kategorijas<br />
nav reglamentētas, bet Eiropā<br />
tiek augstu vērtētas visās specialitātēs.»<br />
Viņš ieteica <strong>LBS</strong> skatīt projektu vadības<br />
sertifikātu, kas vairāk reducētos uz<br />
būvprojektu vadīšanu. Tika izteikts viedoklis,<br />
ka viens no galvenajiem projektu<br />
vadītāja sertifikāta piešķiršanas noteikumiem<br />
būtu akadēmiskā apmācība.<br />
24<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
25
Vadība<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
27. aprīlī<br />
Būtiskākie sēdes jautājumi bija saistīti<br />
ar Latvijas Būvinženieru savienības<br />
līdzdalību valstij nozīmīgu objektu<br />
– Latvijas Nacionālās bibliotēkas<br />
(LNB) un Rīgas Ziemeļu satiksmes<br />
pārvada – realizēšanā. Valde iepazinās<br />
ar materiāliem par Čehijā sertificēto<br />
arhitektu, sertificēto būvinženieru<br />
un būvniecībā nodarbināto tehniķu<br />
profesionālo praksi.<br />
Sēdē piedalījās Kultūras ministrijas<br />
projektu īstenošanas nodaļas vadītāja<br />
pienākumu izpildītājs Indriķis Builis.<br />
Viņš iepazīstināja <strong>LBS</strong> valdi ar Kultūras<br />
ministrijā izveidoto Latvijas Nacionālās<br />
bibliotēkas vadības sistēmu<br />
un problēmām. Pirmā problēma ir lielais<br />
finansējuma samazinājums – 2010.<br />
gadā par 67%. Tagad ir izstrādāti divi<br />
varianti ēkas pabeigšanai vai nu 2012.<br />
gada novembrī vai 2014. gada pirmajā<br />
ceturksnī. Ja šogad un nākamajā gadā<br />
neizdosies iegūt finansējumu, projekta<br />
izmaksas var palielināties par 17 miljoniem<br />
latu. Taču bibliotēkas funkcionēšanai<br />
nepieciešama ārējā infrastruktūra<br />
un viss bibliotēkas aprīkojums.<br />
LNB infrastruktūras objektu realizēšana<br />
paredzēta sešās kārtās, un to izmaksas<br />
ir 45 miljoni latu, bet deviņi<br />
miljoni latu ir minimums, kas nepieciešams,<br />
lai bibliotēka vispār varētu<br />
sākt funkcionēt. Valdes locekļi uzdeva<br />
jautājumus gan par infrastruktūru, gan<br />
autoruzraudzību, gan arī citus. <strong>LBS</strong><br />
ir gatava iesaistīties problēmu risināšanā,<br />
ja nepieciešami eksperti un citi<br />
speciālisti.<br />
Eduards Raubiško pastāstīja par Rīgas<br />
Ziemeļu transporta koridoru. Projekts<br />
ir sadalīts četros posmos. Vissarežģītākais<br />
ir otrais posms, kurā paredzēts<br />
tunelis zem Daugavas. Visa transporta<br />
koridora ceļu, trīs līmeņu krustojumu,<br />
tilta un tuneļa izmaksas ir 1465 lati<br />
kvadrātmetrā. Pirmā posma izmaksas<br />
ir 165 miljoni latu. (Vairāk par Ziemeļu<br />
transporta koridoru var lasīt žurnāla<br />
Būvinženieris 14. (februāra) numurā.)<br />
Vēl valde nolēma, ka izskatīs iespēju<br />
strādāt pēc kameras principa, kā to<br />
dara apmēram 70% valstu, kur ir stingra<br />
speciālistu vērtēšanas sistēma. To<br />
centīsies ieviest arī Latvijas Arhitektu<br />
savienība.<br />
<strong>LBS</strong> XXIII kongress notiks 2011.<br />
gada 18. martā. Tajā tiks atvēlēts<br />
laiks pāris ziņojumiem, bet galvenokārt<br />
debatēm.<br />
Silvija Štrausa pastāstīja par Latvijas<br />
Lauksaimniecības universitātes<br />
35 gadu jubileju, bet <strong>LBS</strong> BSSI Shēmas<br />
komitejas priekšsēdētājs Alberts<br />
Krols informēja valdi par stadiju, kādā<br />
ir Būvniecības likumprojekts, un Ministru<br />
kabinetā notikušo sarunu par šo<br />
jautājumu.<br />
18. maijā<br />
Valdes sēdē piedalījās SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants<br />
valdes locekļi, uzņēmuma administrācija<br />
un revidente Ilze Balčūne,<br />
jo tika runāts par uzņēmuma bilanci un<br />
budžetu, 2009. un 2010. gada finanšu<br />
rādītājiem. <strong>LBS</strong> valdes locekļi pārrunāja<br />
arī sertificēto arhitektu, būvinženieru<br />
un būvniecībā nodarbināto tehniķu<br />
profesionālo praksi Eiropas valstīs,<br />
Būvniecības likumprojekta virzību un<br />
<strong>LBS</strong> BSSI akreditāciju.<br />
SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants samazinājies<br />
darbu apjoms, tomēr ir jau atrasti un<br />
tiek meklēti jauni darbu veidi. Valdes<br />
sēdē tika spriests par parādu piedziņu<br />
no uzņēmumiem, kas nav samaksājuši<br />
SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants par padarīto<br />
darbu. Valde nolēma, ka uzņēmums<br />
divu mēnešu laikā sagatavos un iesniegs<br />
<strong>LBS</strong> valdei operatīvo bilanci.<br />
Turpinās darbs pie Būvniecības likumprojekta,<br />
kaut arī tas notiek sarežģītos<br />
apstākļos, jo priekšlikumi un argumenti<br />
līdz šim nav ņemti vērā.<br />
Interesi par <strong>LBS</strong> izrādījuši hidrobūvju<br />
inženieri, tāpēc tuvākajā laikā <strong>LBS</strong><br />
vadībai paredzēta tikšanās ar viņu nevalstiskās<br />
organizācijas vadību, <strong>LBS</strong><br />
valdība tiksies arī ar apdrošināšanas<br />
sabiedrībām.<br />
<strong>LBS</strong> Uzņemšanas komisijai bija jāievēl<br />
viens loceklis, un šajā amatā tika<br />
apstiprināts Aivars Caune.<br />
<strong>LBS</strong> BSSI veiksmīgi izpildījusi visus<br />
priekšnoteikumus, lai arī turpmāk<br />
varētu sertificēt būvspeciālistus,<br />
jo LATAK izsniegtā akreditācijas<br />
apliecība ir derīga līdz 2015. gada<br />
29. aprīlim.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
26<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
27
Personība<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Nepatīk<br />
muldētāji<br />
Juris Tervits jau pāris reižu ir atteicis interviju. Viņam nepatīk publicitāte. Beidzot<br />
esam vienojušies par sarunu, taču fotografēties viņš nevēlas. Kad meklēju arhīvā<br />
fotogrāfijas, izrādās, ka nevienā bildē Juris nav redzams priekšplānā. Pārsvarā<br />
ir tikai tādas, kur SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants izpilddirektors Juris Tervits ir koncentrējies<br />
darbam. Tāds viņš ir arī dzīvē. Juris citiem neuzbāžas un neuzspiež savu<br />
viedokli. Parasti jau meklē viņu. Ar Juri var runāt par dažādiem jautājumiem, bet<br />
viņš nevienam neuzplijas ar savām zināšanām, tikai labprāt tajās dalās un izsaka<br />
savu viedokli, ja viņam to lūdz.<br />
Kāds ir Juris? Kolēģi teic, ka, pieminot<br />
Jura vārdu, prātā nāk vairākas jomas:<br />
būvniecība, sports, auto, mūzika. No<br />
kurienes tāda vispusība? Jura dzīve<br />
sākās Jelgavā, bet tūlīt pēc piedzimšanas<br />
turpinājās Liepājā. Četrdesmitie<br />
gadi bija traģiski Latvijai, arī Tervitiem.<br />
Jura tēvs bija Latvijas armijas<br />
virsnieks un, tāpat kā daudzi viņam<br />
līdzīgie, nomira kaut kur tālajā Sibīrijā.<br />
Visus gadus Juris sevi daudzpusīgi<br />
izglītojis un pilnveidojis, tāpēc miegam<br />
atvēlētais laiks vienmēr bijis īss.<br />
Piecas stundas. Arī tagad. Juris teic,<br />
ka pietiek, bet tāpat nevar pagūt visu,<br />
ko gribētos. Patlaban dzīve piedāvā tik<br />
daudz jaunu zināšanu. Juri piesaista<br />
dažādi informācijas avoti, tāpēc viņš<br />
pie miera dodas ap pulksten vieniem<br />
vai pat diviem naktī. Protams, no rītiem<br />
jāmostas ar modinātāja palīdzību<br />
gluži kā jaunībā. Kur tādu enerģiju var<br />
gūt? Skolas gados Juris trenējās boksā,<br />
bet tas ne sevišķi patika mammai.<br />
Salasījies Aleksandra Dimā romānus,<br />
Juris boksu nomainīja pret paukošanu.<br />
Vienu dienu paukojās, otru cilāja svarus<br />
un nodarbojās ar kultūrismu. To<br />
gan tolaik dēvēja par atlētisko vingrošanu.<br />
Ar kultūrismu viņš sāka nodarboties<br />
nejauši, pa jokam noslēgtu derību<br />
dēļ. Tā viņš aizjokojās līdz pirmajām<br />
kultūristu (atlētiskās vingrošanas)<br />
sacensībām Rīgā, kur bija labākais,<br />
arī paukošanā Juris kļuva par Latvijas<br />
čempionu un Latvijas izlases sastāvā<br />
piedalījās 3. PSRS tautu spartakiādē.<br />
Savus sportiskos paradumus Juris nav<br />
mainījis. Vēl 65 gadu vecumā viņš<br />
spēja atspiesties 180 reižu. Ierasts rituāls<br />
ir rīta vingrošana.<br />
Juri ļoti iedvesmo mūzika, īpaši vācu.<br />
Viņš aizraujas ar tehniku un savu pirmo<br />
automašīnu pilnībā izstudēja gan<br />
praktiski, gan teorētiski, lasot literatūru.<br />
Taču vispirms nācās lasīt profesio-<br />
28<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
29
Personība<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
nālo celtniecības literatūru. Sākumā<br />
augstskolā, kurā Juris iestājās kopā<br />
ar vairākiem saviem klasesbiedriem<br />
un vienaudžiem, vēlāk, strādājot par<br />
meistaru, būvdarbu vadītāju, ražošanas<br />
tehniskās daļas priekšnieku, pēc<br />
tam Liepājas teritoriālā vispārējā celtniecības<br />
tresta 23. celtniecības pārvaldē<br />
par galveno inženieri un galvenā<br />
inženiera vietnieku. Par interesantu<br />
laiku Juris Tervits uzskata republikāniskās<br />
apvienības Latkolhozstroj ražošanas<br />
pārvaldē pavadīto.<br />
«Tehniskajā centrā tapa jauni būvmateriāli<br />
un būvniecības tehnoloģijas, risinājumi,<br />
kas vēlāk iesakņojās nozarē.<br />
Kaut vai, piemēram, dažādu materiālu<br />
izmantošana, problēmu risināšana<br />
šuvju hermetizācijā lielpaneļu mājām,<br />
pašizlīdzinošās grīdas,» atceras Juris<br />
Tervits.<br />
Pēc tam Juris bija republikāniskās<br />
apvienības Laukceltnieks Tehniskā<br />
centra galvenais inženieris. Tad<br />
dzīve uz deviņiem gadiem aizveda<br />
Juri pie autotransporta. Viņš bija<br />
SIA Antares Transports direktors.<br />
Starptautiskie pārvadājumi, īpaši uz<br />
Krieviju, Jurim Tervitam deva citu<br />
rūdījumu un pieredzi. Iespaidīgākā<br />
saistās ar tiesāšanos. Septiņas reizes<br />
viņš tiesājās ar Krievijas muitu<br />
un visas septiņas reizes uzvarēja,<br />
turklāt procesiem sagatavojās pats,<br />
neizmantojot juristu palīdzību. Ne<br />
visiem veicās tik labi, ne visi mācēja<br />
tik prasmīgi aizstāvēties. Piemēram,<br />
Lietuvas kravas tika transportētas tikai<br />
muitas pavadībā. Jurim vienmēr<br />
gribējies paveikt darbu labāk un kaut<br />
nedaudz virs vidējā līmeņa. Tāda<br />
apņēmība viņam raksturīga jebkurā<br />
situācijā. Tā bija vajadzīga, kad kādus<br />
desmit gadus Juris katru rītu ar<br />
velosipēdu brauca 2,5 kilometrus uz<br />
garāžu. Slinkums? Kāds slinkums!<br />
Ziemā pat esot savs kaifs no riteņbraukšanas.<br />
Labāk nesākt pārskaitīt jomas, par kurām<br />
Juris interesējas, ko pēta. Vieglāk<br />
pajautāt, kas viņu neinteresē. Uz to saņemu<br />
tikpat īsu atbildi: «Seriāli.» Juris<br />
gan piebilst, ka tos labprāt skatās sievasmāte,<br />
kurai būs jau 100 gadi.<br />
«Vai interese par informācijas tehnoloģijām<br />
radusies, pateicoties dēlam, kuram<br />
tā ir specialitāte?»<br />
«Mani allaž saistījusi dažāda tehnika<br />
un tehnoloģijas, arī datori. Automašīnas<br />
tomēr vairāk. Krievu laikos bija iespējams<br />
sīkāk uzzināt par tehniskajiem<br />
risinājumiem, tagad ražotāji nianses<br />
neatklāj,» secina Juris.<br />
Viņš skatās Pirmo formulu un fano<br />
par Ferrari, viņam patīk itāļu auto un<br />
sportiskās Alfa Romeo, kāda pieder arī<br />
pašam, bet kā braucēji vairāk tomēr<br />
simpatizē somi.<br />
Juris daudz strādā un dažkārt uzņemas<br />
arī citu pienākumus, taču nedusmojas<br />
ne uz slinkajiem, ne neprasmīgajiem,<br />
ne viņa laika izmantotājiem.<br />
Juri nav iespējams sadusmot vai izsist<br />
no sliedēm. «Sports man iemācīja, ka<br />
nedrīkst ļauties emocijām. It sevišķi<br />
paukošanā. Sadusmosies, maza<br />
neuzmanība, un zaudēsi. Sports ļoti<br />
norūda raksturu. Daudzi labi sportisti<br />
veiksmīgi strādā dažādās nozarēs,»<br />
secina Juris.<br />
«Kurā laikā gribētos atgriezties?»<br />
«Nu, kurš gan negrib atgriezties jaunībā,<br />
kad bija 20–30 gadi! Profesionālajā<br />
ziņā vislabākais laiks man bija<br />
40 gadu vecumā. Tolaik gan biju ļoti<br />
pašpārliecināts. Varbūt pat par daudz.<br />
Kad kāds pajautāja manas domas, teicu,<br />
ka nedomāju, esmu pārliecināts,»<br />
atceras Juris.<br />
«Bez kā ikdienā nevarat iztikt?»<br />
«Dzīves gaitā izstrādājušies noteikti<br />
ieradumi, sākot jau ar to, ka man patīk<br />
celties vienā un tajā pašā laikā. Man<br />
ir izveidojies konkrēts dienas ritms un<br />
negribas, lai to izjauc. Taču tas notiek<br />
samērā bieži, jo, tiklīdz kādam ko vajag,<br />
visi iesāktie darbi tiek atlikti uz<br />
vēlāku laiku. Tad vakaros pastrādāju<br />
ilgāk. Man ir prieks, ka varu izdarīt to,<br />
kas vajadzīgs.»<br />
«Kāpēc gribas tik daudz darīt, dažkārt<br />
arī citu vietā?»<br />
«Divi cilvēki nekad nedomā vienādi un<br />
neizdarīs vienādi, ja vien tas nav kāds<br />
standarts,» saka Juris.<br />
Lai arī dažkārt Juris ir pārliecināts par<br />
savu taisnību, savas domas citiem viņš<br />
neuzspiež.<br />
Tagad darba ritms gan vairs nav tik<br />
sasprings kā SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants<br />
sākumposmā, kad Juris lieloties strādāja<br />
viens pats un nevarēja atļauties<br />
brīvdienas, tāpēc nu jau divus gadus<br />
Juris Tervits apmeklē būvniecības izstādi<br />
Vācijā, kas viņam ļoti patīk gan<br />
profesionāli, gan dod iespēju atslēgties<br />
no ikdienas darbiem.<br />
«Ja tik daudz tiek darīts ar prieku un<br />
patiku, vai ir kaut kas tāds, kas šajā dzīvē<br />
nepatīk?»<br />
«Ka valdībā nav godīgu cilvēku, ka<br />
maza daļiņa tik spēcīgi ietekmē daudzu<br />
cilvēku likteņus. Taču nepiekrītu, ka<br />
mēs esam ļoti sliktā vai bezcerīgā situācijā.<br />
Pēckara paaudze zina, ka dzīves<br />
līmeņus pat salīdzināt nevar. Diemžēl<br />
taisnība ir kādam krievu rakstniekam,<br />
kas teicis, ka nav tik svarīgs dzīves līmenis,<br />
cik taisnīgums.»<br />
«Vai pats sevi varat kaut kā palutināt?»<br />
«Protams, varu! Kad gribu gulēt, guļu.<br />
Ja negribu darīt ko nepatīkamu, novilcinu<br />
to līdz pēdējam brīdim. Vakaros<br />
un naktīs skatos televīzijas programmas<br />
Neparastā pasaule, Dzīvnieku pasaule,<br />
psiholoģiskas filmas, raidījumus<br />
par kriminālajiem notikumiem, lielām<br />
pasaules avārijām un katastrofām. Taču<br />
mani interesē tikai reāli notikumi, fantastika<br />
mani nesaista.»<br />
«Kādu mūziku ieteiktu klausīties pēc<br />
strīda vai stresa?»<br />
«Jāklausās tāda, kas patīk, kas jau agrāk<br />
izraisījusi patīkamas emocijas.»<br />
«Ko ņemtu līdzi, ja dotos ļoti garā<br />
braucienā?»<br />
«Grāmatas, žurnālus, avīzes. Kad<br />
kādreiz braucu uz Pēterburgu, lasīju<br />
juridisko literatūru, jo gatavojos tiesas<br />
sēdēm. Tagad joprojām lasītu par<br />
būvniecību. Tik daudz vēl ir nezināmā.<br />
Galvenais, lai ceļabiedrs nebūtu pārāk<br />
pļāpīgs,» teic Juris.<br />
Muldētāji viņam nepatīk. Tas tiesa.<br />
Toties viņam ļoti patīk labs humors un<br />
cilvēki, kas to saprot.<br />
Mārīte Šperberga<br />
Autores foto<br />
30<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
31
Būvniecības šķīrējtiesa<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Būvniecības<br />
šķīrējtiesa<br />
Par vienu no būvniecības procesa sastāvdaļām<br />
var uzskatīt arī strīdu noregulēšanu<br />
būvniecības dažādos posmos,<br />
juridisku izspriešanu, tātad tiesvedības<br />
procesus.<br />
Ir saprātīgi, ja šajā procesā piedalās<br />
lēmēji, kas ir spējīgi profesionāli iedziļināties<br />
problēmā un sarunās vai<br />
rakstveidā vienoties par abpusēji pieņemamu<br />
risinājumu, lai paliktu pēc<br />
iespējas mazāks zaudējuma rūgtums.<br />
Tāpat gandrīz vienmēr ir svarīgi, lai<br />
strīds tiktu izšķirts pietiekami ātri.<br />
Būvniecības dalībniekiem ir svarīgi, lai<br />
strīdi tiktu izšķirti taisnīgi, ātri, saprātīgi<br />
un samērīgi, tā teikt, ar skalpeļa precizitāti.<br />
Tikai skalpelis šoreiz ir būvniecības<br />
profesionāļu rokās. Strīdu izšķiršanu<br />
varētu uzskatīt par smalku operāciju,<br />
kur svarīgi neaizmirst par galvenajiem<br />
mērķiem, lai organisms pēc iespējas<br />
sekmīgāk turpinātu funkcionēt, tātad<br />
skalpeļa asie griezieni būtu īstajās vietās,<br />
turklāt ne par seklu, ne par dziļu,<br />
lai brūces sadzītu pēc iespējas ātrāk un<br />
uzņēmums turpinātu attīstīties.<br />
Viena no iespējām ir izmantot 2009.<br />
gada 18. maijā reģistrētās <strong>LBS</strong> Būvniecības<br />
šķīrējtiesas palīdzību. Tajā darbojas<br />
pastāvīgie šķīrējtiesneši, bet lietu<br />
izskatīšanā var iesaistīt arī citus pušu<br />
pieaicinātus šķīrējtiesnešus.<br />
Šķīrējtiesas mērķis ir sniegt augsti<br />
profesionālus operatīvus juridiskus pakalpojumus<br />
visiem būvniecības dalībniekiem.<br />
Priekšrocības, ko nodrošina<br />
šķīrējtiesa:<br />
• procesa ātrums;<br />
• konfidencialitāte;<br />
• prasības nodrošināšana pirms<br />
celšanas;<br />
• eksperti;<br />
• izlīgums/samierināšana;<br />
• finanšu sakārtošana.<br />
Var izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu,<br />
ja visas līgumslēdzējas puses ir<br />
vienojušās par attiecīgā strīda nodošanu<br />
šķīrējtiesai un ja strīds saskaņā ar<br />
Latvijas vai tās valsts, kurā attiecīgā<br />
strīdīgā civiltiesiskā attiecība ir nodibinājusies,<br />
likumiem nav pakļauts ekskluzīvai<br />
tiesu jurisdikcijai.<br />
Nevar izšķirt strīdu:<br />
• ja tas aizskar tādas personas tiesības<br />
vai likumīgās intereses, kura<br />
nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;<br />
• ja kaut viena puse ir valsts/pašvaldības<br />
iestāde vai ar šķīrējtiesas<br />
nolēmumu var tikt skartas valsts/<br />
pašvaldības iestāžu tiesības;<br />
• ja tas saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa<br />
aktu reģistrā;<br />
• par aizbildnībā/aizgādnībā esošu<br />
personu tiesībām/pienākumiem;<br />
• par lietu tiesību nodibināšanu,<br />
grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā<br />
uz nekustamo īpašumu, ja strīdā ir<br />
persona, kurai ar likumu ir ierobežotas<br />
tiesības iegūt nekustamo lietu<br />
īpašumā/valdījumā;<br />
• par personas izlikšanu no dzīvojamām<br />
telpām;<br />
• starp darbinieku un darba devēju<br />
darba tiesību strīdā;<br />
• starp personām, kuras līdz šķīrējtiesas<br />
nolēmuma pieņemšanai ir<br />
pasludinātas par maksātnespējīgām.<br />
Šķīrējtiesas līguma forma un būtība<br />
• Puses vienojas par strīda, kas jau<br />
radies vai var rasties nākotnē, nodošanu<br />
izšķiršanai šķīrējtiesā.<br />
• Līgumu var noslēgt rīcībspējīga<br />
fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības/dzīvesvietas<br />
un Latvijā/ārvalstī<br />
reģistrēta juridiskā persona.<br />
• Puses noslēdz rakstisku līgumu.<br />
• Vienošanos par strīda nodošanu<br />
šķīrējtiesai var izteikt:<br />
• atsevišķā līgumā;<br />
• kā speciālu noteikumu pušu<br />
līgumā (šķīrējtiesas klauzula);<br />
• pusēm apmainoties ar vēstulēm,<br />
faksogrammām vai izmantojot<br />
citus telekomunikācijas<br />
līdzekļus, kas nodrošina, ka<br />
tiek fiksēta pušu griba nodot<br />
strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai<br />
šķīrējtiesā.<br />
• Ja, pusēm sākotnēji vienojoties par<br />
strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā,<br />
tās nav noteikušas konkrētu<br />
šķīrējtiesu, strīdu var skatīt arī<br />
Latvijas Būvinženieru savienības<br />
Būvniecības šķīrējtiesā.<br />
Līgumā rakstāmā klauzula:<br />
«Jebkurš strīds, domstarpība vai prasība,<br />
kas izriet no šā līguma, kas skar to<br />
vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā<br />
neesamību, tiks galīgi izšķirts Latvijas<br />
Būvinženieru savienības Būvniecības<br />
šķīrējtiesā saskaņā ar šīs šķīrējtiesas<br />
reglamentu.»<br />
Šķīrējtiesas darba organizācija:<br />
• darbu vada prezidijs saskaņā ar<br />
reglamentu;<br />
• prezidijs pats strīdus neizšķir;<br />
• prezidijs nosaka un kontrolē iztiesāšanas<br />
termiņus (saskaņā ar CPL<br />
46.–48. p.);<br />
• process ir konfidenciāls, sēdes –<br />
slēgtas;<br />
• puses vienojas par strīda izšķiršanas<br />
vietu;<br />
• izdevumi: noteiktā tiesvedības<br />
maksa, tiesnešu honorāri, eksperts,<br />
tulks.<br />
Prezidijs:<br />
Ilmārs Leikums, Leonīds Jākobsons,<br />
Jānis Bārda<br />
Tiesneši:<br />
• Aivars Brambis, Askolds Lorencs,<br />
Mārtiņš Draudiņš (juniors)<br />
• Aldis Fromanis, Jānis Ivbulis,<br />
Aivars Janelsītis<br />
• Alberts Krols, Rodrigo Pelsis,<br />
Sandis Girgensons<br />
• Arnis Salnājs, Juris Monvīds<br />
Skalbergs, Romāns Auniņš<br />
Adrese: Rīgā, K. Barona ielā 99, lit.<br />
1a. Tālrunis 67845910, e-pasts: lbs@<br />
apollo.lv. Vairāk informācijas: www.<br />
lbs.building.lv .<br />
Ilmārs Leikums<br />
32<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
33
Būvniecības šķīrējtiesa<br />
<strong>LBS</strong> Būvniecības šķīrējtiesas prezidijs un Arnis Salnājs, meklējot jaunas<br />
progresīvas formas strīdu risināšanai un no tā izrietošajām <strong>LBS</strong> iespējām<br />
palīdzības sniegšanai būvinženieriem, juridiskajām personām, ir ticies ar<br />
biedrības Mediācija un ADR valdes locekļiem, pārrunājis iespējamos sadarbības<br />
virzienus, kā arī vienojies par rakstu sēriju Būvinženiera nākamajos numuros<br />
par šo jauno strīdu risināšanas virzienu.<br />
Strīds<br />
Mediācija – efektīva alternatīva būvniecības un nekustamo īpašumu<br />
strīdu risināšanā.<br />
Definīcija<br />
Mediācija ir brīvprātīgs process, kura laikā strīdā iesaistītās puses tiekas<br />
ar neitrālu vienu vai vairākām trešajām personām (mediatoru, komediatoriem),<br />
lai apspriestu domstarpības un panāktu vienošanos. Mediatori nepieņem<br />
lēmumu lietā, bet palīdz pusēm pašām atrast risinājumus un pieņemt<br />
nepieciešamos lēmumus.<br />
Sabiedrībā neizbēgami rodas domstarpības,<br />
strīdi un konflikti. Pozitīvie konflikti<br />
savā veidā ir attīstības virzītājspēks<br />
un stimuls, taču bieži vien mums<br />
katram rodas sajūta, ka mūsu tiesiskās<br />
intereses ir aizskartas un ka mums jāvēršas<br />
pie valsts tiesu institūcijām, lai<br />
šo konfliktu atrisinātu.<br />
Mēs jūtamies atviegloti vai, gluži pretēji,<br />
aizvainoti, kad, izejot garu procesuālo<br />
tiesvedības ceļu, kāda persona –<br />
indivīds vai institūcija ar lēmējas pilnvarām<br />
(tiesa) – pieņem vienai vai otrai<br />
pusei labvēlīgu lēmumu. Uz brīdi iestājas<br />
pamiers. Līdz nākamajam konfliktam...<br />
Protams, pašreizējā ekonomiskā<br />
situācija Latvijā tikai vēl vairāk saasina<br />
dažāda veida mantiskās, tiesiskās, līgumiskās<br />
attiecības un no tām izrietošos<br />
strīdus sabiedrībā.<br />
Tiesiskais miers juridiskā izpratnē<br />
nozīmē, ka strīdam ir jābeidzas. Šā<br />
mērķa sasniegšanai juristi izmanto tiesiskos<br />
līdzekļus, taču, nenoliedzami,<br />
pastāv strīdi, kuros daudz nozīmīgāka<br />
ir konkrētā strīda atrisināšana pēc<br />
būtības, nevis tā formāla izbeigšana<br />
ar nolēmuma palīdzību, kas reti kad<br />
ir abiem strīdniekiem apmierinošs risinājums.<br />
Pie tādiem pieder komercstrīdi<br />
un tieši strīdi, kas ir saistīti ar<br />
attiecībām biznesa vai sadarbības<br />
partneru starpā, kaimiņu savstarpējo<br />
attiecību risināšanu, darba tiesībām,<br />
ģimenes tiesībām, mantojuma tiesībām,<br />
administratīvajām attiecībām un<br />
tamlīdzīgi. Kā noprotams no minētā<br />
uzskaitījuma, arī ar būvniecību un nekustamo<br />
īpašumu jomu saistītās attiecības<br />
bieži ir tādas, kurās galvenā nozīme<br />
ir pušu sasvstarpējām attiecībām<br />
gan pirms konflikta rašanās, gan pēc tā<br />
iespējamās atrisināšanas, nevis pašam<br />
strīdam jeb tā formālajam objektam.<br />
Mēģinājumi tādu strīdu pētīt un atrisināt<br />
ar sausu juridisku analīzes metodi<br />
vai konkrētas lietas apstākļu noskaidrošanu<br />
bieži ir tikai formāls līdzeklis<br />
mērķa sasniegšanai. Šī noskaidrošana<br />
piedāvā iespēju piemērot juridisku<br />
procesuālu risinājumu, kas pēc savas<br />
būtības iedarbojas uz konflikta simptomiem,<br />
nevis cēloņiem. Pats konflikts<br />
turpina pastāvēt un izraisa gan nevajadzīgu<br />
tiesas procesa paplašināšanos un<br />
paildzināšanos, gan arī jaunus tiesas<br />
procesus. Galvenais, ka šajā formālajā<br />
procesā ir apdraudētas strīda dalībnieku<br />
labās attiecības. Līdz ar to arī turpmākās<br />
sadarbības iespējas....<br />
Valdis Ligers ir diplomēts jurists, vada<br />
starptautisku nekustamo īpašumu konsultāciju<br />
uzņēmumu NAI Baltics, kura<br />
pamatdarbība ir saistīta ar būvniecību,<br />
attīstīšanu, nekustamo īpašumu pārvaldīšanu,<br />
apsaimniekošanu, īpašumu<br />
portfeļu un kredītu restrukturizāciju un<br />
visām minētajā nozarē pastāvošajām<br />
finanšu, juridiskajām, saimnieciskajām<br />
un arī lietišķajām attiecībām iesaistīto<br />
personu un uzņēmumu starpā, tostarp<br />
arī strīdu, kas minētajā nozarē rodas,<br />
risināšanu. Sabiedriskajā darbā publikācijas<br />
autors ir biedrības Mediācija un<br />
ADR dibinātājs un valdes priekšsēdētājs,<br />
strīdu risināšanas eksperts, praktizējošs<br />
mediators ar četru gadu pieredzi<br />
komercstrīdu mediācijā.<br />
Ja vēlaties sazināties ar autoru, lūdzu,<br />
apmeklējiet: www.ValdisLigers.com<br />
vai rakstiet e-pastu: valdis.ligers@naibaltics.com.<br />
34<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
35
Būvniecības šķīrējtiesa<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Vai ir kādi jauni risinājumi un instrumenti<br />
tādas radušās situācijas uzlabošanai,<br />
alternatīvas metodes konfliktu<br />
risināšanai?<br />
Jā, tāds process un institūcija ir mediācija.<br />
Latvijas Republikas Tieslietu<br />
ministrijas koncepcijā par pasākumu<br />
plānu mediācijas ieviešanai civiltiesisku<br />
strīdu risināšanai Latvijā tiek lietoti<br />
šādi termini: mediācija – kā process,<br />
mediators – kā darbības subjekts, neitrāls<br />
strīda risināšanas veicinātājs,<br />
mediējamie – strīdā iesaistītās puses,<br />
mediēt – kā darbības vārds.<br />
Nav nemaz tik viegli izskaidrot, kas<br />
ir mediācija. Tā ir reizē jauna un sena<br />
institūcija, parasta un vienreizēja parādība.<br />
Burtiski pārtulkojot no latīņu valodas<br />
vārdus mediare, mediation, tie nozīmē<br />
– starpniecība, izlīguma panākšana.<br />
Tieši šā iemesla dēļ daudzu profesiju<br />
pārstāvji uzskata, ka mediācija nav<br />
nekas jauns, jo konfliktu risināšana ir<br />
juristu tradicionālais uzdevums. Vēsturiski<br />
raugoties, viņu uzdevums galu<br />
galā ir arī tiesiskā miera radīšana.<br />
Pagājušā gadsimta sākumā uzsāktā komunikācijas<br />
kā zinātnes analīze ir pierādījusi,<br />
ka pat vispragmatiskākā juridiskā<br />
izskaidrošanās ir komunikācijas<br />
sastāvdaļa, kam strīdnieki apzināti vai<br />
neapzināti, baiļu vai citu līdzīgu zemapziņas<br />
izjūtu vadīti, piešķir emocionālu<br />
nokrāsu. Tā kā juridiska izskaidrošanās<br />
pretējās puses nostāda uzvarētāja<br />
vai zaudētāja lomās, tā drīzāk veicina<br />
konflikta uzkurināšanu, nevis atrisināšanu.<br />
Daži konflikti tiek atrisināti ar<br />
tiešu sarunu palīdzību starp strīdu pusēm.<br />
To sauc par sarunu vešanu. Tomēr<br />
daudzi konflikti netiek atrisināti starp<br />
pusēm, un viena no tām vai abas meklē<br />
trešās puses palīdzību.<br />
Protams, konfliktu iespējams mazināt,<br />
izmainot savstarpējo komunikāciju<br />
un izmantojot zināšanas par konfliktu<br />
psiholoģiju, taču arī ar tām nepietiek,<br />
lai novērstu otras puses iznīcināšanas<br />
tieksmi un iemeslus, kas veicina<br />
konflikta pastiprināšanos. Juridiskiem<br />
konfliktiem raksturīgi, ka viena puse<br />
procesā zaudē, bet otra uzvar – ko viena<br />
puse iegūst, to otra zaudē. Diemžēl<br />
šāds uzvaras un sakāves duālisms<br />
veicina tādu iznīcināšanas stratēģiju<br />
piemērošanu, kurā pretējā puse tiek<br />
padarīta par zaudētāju.<br />
Balstoties uz Hārvarda universitātes<br />
pētījumiem, tika radīts sarunu koncepts,<br />
kas spētu likvidēt uzvaras un<br />
sakāves veidoto duālismu. Tā sauktais<br />
Hārvardas koncepts ir balstīts uz abu<br />
pušu uzvaru (win-win). Šajā procesā<br />
nav zaudētāju. Abām pusēm ir iespēja<br />
gūt labumu. Šādas situācijas var<br />
izveidoties tikai tajos gadījumos, kad<br />
konflikta risinājums ir vērsts uz lietā<br />
iesaistīto pušu interesēm, nevis stingri<br />
turoties pie strīdā iesaistīto pušu pozīcijām,<br />
un kad ir sagaidāma visu iesaistīto<br />
pušu vajadzību apmierināšana.<br />
Ilustrācijai piemērs. Kā jūs izšķirtu<br />
šādu strīdu: mātei ir divi bērni, un abi<br />
strīdas par vienu apelsīnu. 1<br />
Risinājumi<br />
a) Konvencionāli. «Es sadalītu<br />
apelsīnu divās vienādās daļās,»<br />
teiktu vieni. «Es apēstu apelsīnu<br />
pats,» teiktu citi.<br />
b) Mediācijā. Bērnu māte nepieņem<br />
lēmumu pati. Tā vietā viņa<br />
jautā bērniem: «Kāpēc jūs strīdaties?<br />
Kam jums nepieciešams<br />
apelsīns?» Viens bērns atbild: «Lai<br />
ceptu kūku.» Otrs bērns atbild:<br />
«Lai dzertu sulu.» Tad māte jautā<br />
pirmajam bērnam: «Kas tev ir nepieciešams,<br />
lai ceptu kūku?» Un<br />
otram: «Kas tev ir nepieciešams,<br />
lai dzertu sulu?»<br />
Pēkšņi bērniem kļūst skaidrs, ka viņiem<br />
nemaz nav jāstrīdas par visu<br />
apelsīnu, un viņi lūdz mammu, lai<br />
tā sadala apelsīnu tā, ka vienam no<br />
viņiem tiek miziņa kūkas cepšanai,<br />
bet otram pats auglis sulas spiešanai.<br />
Šajā gadījumā katrs bērns simtprocentīgi<br />
iegūst to, ko vēlējās.<br />
Pazīmes, kas<br />
raksturo mediāciju<br />
1. Mediācija ir strukturēts process.<br />
2. Rezultāts ir vienošanās, kas balstās<br />
nevis uz kompromisu, bet uz<br />
vienprātību.<br />
3. Mērķis ir tā sauktais win-win risinājums,<br />
kurā neviens nav zaudētājs.<br />
4. Pretēji tiesas procesam mediācijas<br />
procesā nenotiek strīds par pozīcijām,<br />
bet gan par interesēm, kas<br />
slēpjas aiz tām.<br />
5. Lai mediācijas process noritētu<br />
veiksmīgi, ir jāievēro daži būtiski<br />
principi. Mediatoram ir jābūt neitrālam,<br />
viņš nedrīkst iespaidot pušu<br />
lēmumu. Savukārt mediantiem lēmums<br />
par mediācijas procesa piemērošanu<br />
ir jāpieņem labprātīgi<br />
un jābūt gataviem pašiem atrast<br />
risinājumu un uzņemties atbildību<br />
par to.<br />
6. Tiek radīta īpaša komunikācijas<br />
forma, kas balstās uz Karla Rodžera<br />
(Carl Roger) izstrādātajiem<br />
mainīgajiem lielumiem: empātiju,<br />
akceptēšanu un īstumu. Piemērojamās<br />
metodes ietver sevī sarunu<br />
terapijas elementus.<br />
7. Mediācijas process notiek sarunu<br />
veidā, kas balstās uz savstarpēju<br />
uzticēšanos un godīgu attieksmi.<br />
8. Process ir konfidenciāls.<br />
Piebilde<br />
Šo publikāciju mērķis ir pastāstīt lasītājiem<br />
par mediācijas kā vienas no<br />
alternatīvās domstarpību risināšanas<br />
(ADR) metodēm vēsturi, nozīmi, iespējām,<br />
tādējādi katram pašam ļaujot<br />
izvērtēt iespējamās mediācijas procesa<br />
priekšrocības domstarpību risināšanā<br />
pretstatā domstarpību eskalācijai un<br />
tiesvedības uzsākšanai.<br />
Valdis Ligers<br />
Turpinājums nākamajā numurā<br />
1<br />
MEDIĀCIJA. Mediācijas pamati teorijā un praksē. Autoru kolektīvs. Trossens A., Rolands Hofmans,<br />
Dorisa B. Rotfišere. © Win-Management GmbH, Translated into Latvian by the funds of<br />
EU Twinning Project LV/2004/JH/02, Dispute Resolution System and provision of Training for legal<br />
practitioners, 103 lpp.<br />
36<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
37
Objekts<br />
Atklāts Ādažu<br />
Kultūrizglītības centrs<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Noslēdzot vērienīgu sadarbības projektu, kas tika aizsākts tikai mazliet vairāk<br />
nekā pirms gada, 23. aprīlī tika atklāts jaunais Ādažu Kultūrizglītības centrs. Tas<br />
ir vienīgais un patlaban modernākais pēdējo gadu laikā celtais kultūras objekts<br />
ārpus Rīgas, kura pamatmērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes kultūras un radošās<br />
izglītības piedāvājumu.<br />
Aptuveni 6600 kvadrātmetru plašā<br />
ēka ir multifunkcionāla sabiedriska<br />
celtne, kurā darbojas Ādažu mūzikas<br />
un mākslas skola, novada dome, bibliotēka,<br />
kā arī kultūras centrs ar lielo<br />
zāli, kamerzāli, izstāžu zāli, deju zāli<br />
un nepieciešamajām papildtelpām.<br />
Kultūras centrā koncertu, izrāžu, izstāžu,<br />
konferenču un citu radošo procesu<br />
nodrošināšanai ir pieejamas profesionāli<br />
aprīkotas funkcionāli modificējamas<br />
telpas, ko atzinīgi novērtējuši<br />
profesionāli un Latvijā pazīstami<br />
mūziķi un koncertu producenti. Ādažu<br />
novada domes attīstības un informācijas<br />
daļas vadītāja Kristīne Žukovska,<br />
kuras vadībā tika realizēts šis vērienīgais<br />
projekts, stāsta: «Projekts realizēts,<br />
pamatojoties uz sadarbību starp<br />
pašvaldību un privāto sektoru, un kā<br />
pašvaldības partnere iesaistīta finanšu<br />
kompānija AXIO Capital fondi. Atskatoties<br />
uz aizsākumu, varu teikt, ka izvirzītais<br />
mērķis – uzbūvēt kvalitatīvu<br />
ēku ar iespējami mazākiem ieguldījumiem<br />
un iespējami īsākā laika periodā<br />
– ir veiksmīgi īstenots.»<br />
Būvniecība tika uzsākta 2009. gada janvārī<br />
un realizēta 14 mēnešu laikā. Projekta<br />
aptuvenā vērtība ir 6,5 miljoni latu.<br />
Ēkas ģenerāluzņēmējs ir būvkompānija<br />
Re & Re, projektētājs – Modus R, arhitekte<br />
– Dace Rampāne, skatuves skaņu<br />
un gaismu nodrošina PRO 1 Stage.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
38<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
39
Zinātne<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Kūdras bloki<br />
siltumizolācijai<br />
Pēdējo trīsdesmit gadu laikā visā pasaulē ir vērojams energoresursu, tostarp arī<br />
kurināmā, izmaksu pieaugums. Iemesls tam ir arvien lielākas resursu ieguves<br />
grūtības. Arī kūdras resursus mēs izmantojam nelietderīgi. Daudz produktīvāk<br />
būtu ražot kūdras siltumizolācijas materiālu, nevis kūdras granulas apkurei.<br />
Kūdras izmantošanas plašās iespējas ir<br />
tieši saistītas ar tās sastāvu. Kūdra ir<br />
unikāls, no organiskām vielām veidots<br />
dabas materiāls. Kā izolācijas materiālu<br />
celtniecībā var izmantot kūdras plāksnes.<br />
Tās gatavo no augstā tipa kūdras,<br />
kuras sadalīšanās pakāpe ir mazāka par<br />
10 procentiem. Sasmalcinātu kūdru ieteicams<br />
izmantot paneļos kā papildmateriālu.<br />
Siltumizolācijas izstrādājumi<br />
no kūdras tiek ražoti plākšņu, čaulu un<br />
segmentu veidā. Tos izmanto ēku sie-<br />
nu un virsmu, rūpniecības iekārtu un<br />
cauruļvadu izolācijai -60° līdz +100°<br />
C temperatūrā. Izejmateriāls šo izstrādājumu<br />
ražošanai ir maz sadalījusies<br />
kūdra ar šķiedrainu struktūru, ko presē<br />
metāla veidņos. Plātņu izmērs ir 1000<br />
x 500 x 30 mm (biezumu var palielināt<br />
vai samazināt). Kūdras masu pēc tam<br />
žāvē +120° līdz +150° C temperatūrā.<br />
Kaltēšanas procesā no kūdras iztvaiko<br />
mitrums un izdalās sveķi koloidālā<br />
stāvoklī, kas salīmē kūdras šķiedras<br />
un palielina siltumizolācijas plātņu<br />
mehānisko stiprību. Atkarībā no kūdras<br />
sākotnējā mitruma ir divi veidi,<br />
kā izgatavot plātnes: mitrais (mitrums<br />
90–95%) un sausais (mitrums aptuveni<br />
35%). Mitrās kūdras presēšanas laikā<br />
ūdens tiek izspiests ārā caur smalkiem<br />
metāla režģiem, sausās kūdras presēšanas<br />
laikā šādi režģi nav jālieto.<br />
Kūdru sajaucot ar skaidām un kaltējot<br />
graudu kaltēs, iegūst kūdras siltumizolācijas<br />
granulas, ko var izmantot<br />
jaunbūvēs un esošās būvēs kā beramo<br />
siltumizolācijas materiālu. Ražošanas<br />
procesā kūdras struktūra netiek<br />
mainīta, un vidējais blīvums ir līdzīgs<br />
izejvielas blīvumam, kas ir 170–260<br />
kg/m 3 . Maksimālā stiprība liecē ir<br />
0,3–0,5 MPa, kas nodrošina labvēlīgus<br />
apstākļus transportēšanai un montāžai.<br />
Siltumvadītspēja kūdras siltumizolācijas<br />
materiāliem ir maza – 0,047–0,085<br />
W/m*K. Siltumizolācija no kūdras<br />
kompozītmateriāliem uzsūc ūdeni, tāpēc<br />
materiāls jāsargā no nokrišņiem<br />
un saskarsmes ar ūdeni, – 24 stundu<br />
laikā tas uzsūc 180–190% ūdens no<br />
sava svara. Ja tiek lietotas piedevas, šis<br />
daudzums ir tikai 50 procentu. Kūdras<br />
plāksnes bez piedevām ir degošs materiāls,<br />
uzliesmošanas temperatūra ir<br />
160° C, pašaizdegšanās notiek aptuveni<br />
pie 300° C. Kā antiseptiķis un antipirēns<br />
tiek izmantoti boraks un borskābe.<br />
Šos materiālus izsmidzina uz<br />
kūdras siltumizolācijas.<br />
Veiksmīgs atklājums kūdras siltumizolācijas<br />
ražošanā ir Krievijā izgudrotā<br />
tehnoloģiskā līnija, kas ražo kūdras<br />
siltumizolācijas blokus Geokar. To ra-<br />
žošanas tehnoloģiskais process ir ļoti<br />
vienkāršs: kūdru samaļ līdz stāvoklim,<br />
kad tā ir kā saistviela, ber klāt skaidas<br />
vai sasmalcinātus salmus, antipirēnus<br />
un antiseptiķus, tad no gatavās masas<br />
formē blokus. Kūdras siltumizolācijas<br />
blokus nevajag apdedzināt, tos var<br />
kaltēt dabiskos apstākļos un piespiedu<br />
kaltēs. Bloku izmēri: 510 x 250 x 88<br />
mm. Ražošanai nepieciešamo materiālu<br />
attiecība: 45% kūdras, 30% ūdens,<br />
22,5% skaidu vai sasmalcinātu salmu,<br />
2,5% antiseptiķu un antipirēnu. Kūdras<br />
izstrādājumus apsmidzina ar antiseptiķiem<br />
un antipirēniem.<br />
Siltumizolācijas bloka Geokar siltumvadītspēja<br />
ir 0,047–0,08 W/m*K. Salīdzinājumam<br />
silikātķieģelim tā ir 0,8<br />
W/m*K, ekovatei – 0,041 W/m*K,<br />
akmens vatei – 0,039 W/m*K un putupolistirolam<br />
– 0,039 W/m*K. Materiāla<br />
mūžs ir ne mazāks par 75 gadiem.<br />
Pateicoties borakam un borskābei,<br />
blokā nedzīvo peles un žurkas. Spiedes<br />
stiprība ir 10,7–12 kg/cm 2 . Skaņas<br />
izolācija ir 53 dB. Vēl pozitīvi ir tas, ka<br />
siltumizolācijas bloks Geokar ir ekoloģiski<br />
tīrs un videi draudzīgs materiāls.<br />
Mazstāvu ēku celtniecībā (divstāvu<br />
ēkas, ja stāva augstums nepārsniedz trīs<br />
metrus) Geokar blokus var izmantot kā<br />
nesošo konstrukciju materiālu.<br />
Kūdras siltumizolācija patlaban ir nelietderīgi<br />
aizmirsts nākotnes siltumizolācijas<br />
materiāls.<br />
Raitis Azins,<br />
būvinženieris<br />
Attēlā siltumizolācijas bloki Geokar.<br />
40<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
41
<strong>LBS</strong> BSSI<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Būvspeciālistu<br />
sertifikācija<br />
Jaunā Būvniecības likuma projekts<br />
pēdējā gada laikā būvnieku sabiedrībā<br />
būtiski aktualizējis jautājumus par<br />
būvinženieru kompetences izvērtēšanu<br />
un būvuzņēmumu reģistrēšanas nepieciešamību<br />
Būvkomersantu reģistrā.<br />
Taču šoreiz par ļoti svarīgo – būvinženieru<br />
kvalifikāciju un kompetenci.<br />
Sertificēšanas, tas ir, neatkarīgu profesionālu<br />
organizāciju veiktas būvspeciālistu<br />
kompetences izvērtēšanas pretinieki<br />
uzskata, ka galvenais iemesls,<br />
kāpēc Latvijā no būvspeciālistu sertificēšanas<br />
būtu jāatsakās, ir fakts, ka<br />
lielākajā daļā Eiropas valstu, tostarp<br />
Anglijā, Vācijā, pat Igaunijā sertificēšana<br />
neeksistē, kā arī tāpēc, ka sertificējošās<br />
institūcijas pieprasot dažādus,<br />
viņuprāt, nevajadzīgus, pretendenta<br />
būvpraksi apliecinošus dokumentus<br />
un vēl eksaminējot par būvniecības,<br />
darba drošības un ugunsdrošības jautājumiem,<br />
kas pazemojot. Tiek minēti<br />
vēl divi argumenti, proti, sertificēšanas<br />
procedūras esot sarežģītas un liels<br />
finansiāls slogs uzņēmējiem.<br />
Šos būvspeciālistu kompetences izvērtēšanas<br />
pretinieku apgalvojumus<br />
kaut vai daļēji iespējams atspēkot,<br />
un pamats tam ir būvspeciālistu sertificēšana<br />
(licencēšana, reģistrēšana,<br />
titulēšana) Eiropas valstīs un Latvijas<br />
Būvinženieru savienības Būvniecības<br />
speciālistu sertificēšanas institūcijas<br />
(<strong>LBS</strong> BSSI) vairāk nekā piecpadsmit<br />
gadu pieredze sertificēšanā.<br />
Pēc Eiropas Civilo inženieru padomes<br />
(ECCE), Eiropas Inženieru kameru<br />
padomes (ECEC) un Eiropas Nacionālo<br />
inženieru asociāciju federācijas<br />
(FEANI) kopīgā 2007. gada pētījuma<br />
valsts reglamentēta būvniecības speciālistu<br />
sertifikācija ir 14 valstīs, daļēji<br />
reglamentēta – piecās, bet netiek<br />
reglamentēta 12 Eiropas valstīs. Šajās<br />
divpadsmit valstīs, kurās valsts nereglamentē<br />
būvinženieru kompetences<br />
prasības, kompetenci panāk ar citiem<br />
mehānismiem – profesionālām darba<br />
pielaidēm un apdrošināšanu. Būvspeciālistam,<br />
kas vēlas veikt patstāvīgu<br />
darbību projektēšanā vai celtniecībā,<br />
visās valstīs tiek prasīta atbilstoša izglītība<br />
un divu līdz septiņu gadu būvprakse.<br />
Latvijas Būvnieku asociācija ir veikusi<br />
pētījumu par situāciju būvniecības<br />
speciālistu sertificēšanas jomā Eiropā.<br />
Šis pētījums nav pretrunā ar tehnisko<br />
vadītāju sertifikāciju, kas nodrošina<br />
būvobjektu kvalitāti un pilsoņu drošību<br />
objektu celtniecības un ekspluatācijas<br />
laikā.<br />
LBA pētījumā minēts, ka būvinženieri<br />
netiek sertificēti Anglijā, Vācijā, Igaunijā<br />
un dažās citās Eiropas valstīs. Taču<br />
katrā no šīm valstīm ir sava būvobjektu<br />
kvalitāti un cilvēku drošību regulējoša<br />
sistēma. Apvienotajā Karalistē (Anglijā)<br />
prasības pret būvinženieru kompetenci<br />
ir būtiski augstākas nekā Latvijā.<br />
Piemēram, augstāko kvalifikācijas līmeni<br />
– seniora vai zvērinātā būvinženiera<br />
statusu – var iegūt tikai pēc 15<br />
gadu atbilstošas būvprakses un profesionālo<br />
zināšanu papildu pārbaudes.<br />
Attiecīgi iesācējiem inženieriem tiek<br />
prasītas konkrētas zināšanas un to<br />
regulāra papildināšana pēc augstskolas,<br />
kā arī obligātā trīs, sešu vai vairāk<br />
gadu prakse un attiecīgi eksāmeni<br />
atkarībā no tā, kādā līmenī turpmāk<br />
vēlas strādāt konkrētais speciālists un<br />
uz kādu apliecinājumu vai sertifikātu<br />
viņš pretendē.<br />
Lai varētu reģistrēties Būvkomersantu<br />
kamerā patstāvīgam darbam būvniecībā<br />
Vācijā, būvspeciālistam jābūt sertificētam,<br />
turklāt lielākajā daļā Vācijas<br />
pavalstu sertifikāta iegūšanai obligātā<br />
darbības profilam atbilstošā būvprakse<br />
ir pieci gadi.<br />
Igaunijā ir noteikta dubultā kompetences<br />
atzīšana. Būvinženierim pēc augstskolas<br />
diploma iegūšanas atbildīgā<br />
ministrija izsniedz darba atļauju. Tajā<br />
42<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
43
<strong>LBS</strong> BSSI<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
norāda ar cilvēku drošību nesaistītas<br />
jomas, kurās jaunais būvinženieris<br />
var veikt patstāvīgu darbību. Pēc trīs<br />
gadu atbilstošas būvprakses un sertificēšanās<br />
būvinženieris iegūst jaunu<br />
paplašinātu darba atļauju. Protams,<br />
arī šādā veidā var regulēt būvniecības<br />
profesionālo tirgu.<br />
Tiem, kas uzskata, ka būvniecības<br />
speciālistu sertificēšana Latvijā ir<br />
lieks šķērslis uzņēmējdarbībā, jādodas<br />
uz kādu no ekonomiski stabilajām Eiropas<br />
valstīm un jāpacenšas tajā iegūt<br />
patstāvīgā darba tiesības būvniecībā.<br />
<strong>LBS</strong> BSSI sertificētie būvinženieri,<br />
kas strādā Kanādā, Anglijā, Vācijā<br />
un citur, apliecina, ka Latvijā iegūtais<br />
būvprakses sertifikāts viņiem šajās<br />
valstīts ir palīdzējis iegūt atbilstošas<br />
kvalifikācijas darbu.<br />
Diemžēl lielākā daļa sertifikācijas oponentu<br />
(noliedzēju) nav iepazinušies ar<br />
tām prasībām, kādas būvspeciālistu<br />
sertificēšanā izvirza <strong>LBS</strong> BSSI.<br />
Kopš šā gada marta sertifikāta pretendentiem<br />
nav nepieciešami ne būvpraksi<br />
apliecinoši «saistību raksti», ne arī<br />
izrakstu kopijas no būvdarbu žurnāla.<br />
<strong>LBS</strong> BSSI uzticas pretendentiem un<br />
visu pārskata perioda būvpraksi lūdz<br />
atspoguļot A5 formāta Būvprakses<br />
žurnālā.<br />
Vienai darbības jomai, piemēram, ēku<br />
būvniecībai, ir nevis pieci būvprakses<br />
sertifikāti, bet tikai viens, kurā norādītas<br />
pretendenta akceptētās specialitātes,<br />
sertifikāta derīguma termiņš un laiks,<br />
kad pretendēts sertificēts pirmo reizi.<br />
Apzinoties, ka ekonomiskās krīzes periodā<br />
būvinženieriem var rasties nepieciešamība<br />
meklēt darbu ārzemēs, pēc<br />
pretendentu lūguma ar šā gada maiju<br />
būvprakses sertifikāti tiks izsniegti arī<br />
angļu, vācu un krievu valodā.<br />
Respektējot pretendentu maksātspēju,<br />
kopš šā gada februāra par 20% ir<br />
samazinātas visas sertificēšanas izmaksas.<br />
Būvprakses sertifikāts tiek<br />
izsniegts uz pieciem gadiem, un tā izmaksas<br />
mēnesī ir 1,70 lati par vienu<br />
sertificēšanas jomu un papildus 0,85<br />
lati par otro jomu. Tādu summu gan<br />
nevarētu uzskatīt par lielu finansiālu<br />
slogu. Arī runāt par ekonomisko apgrūtinājumu<br />
būvuzņēmējam nebūtu<br />
korekti, jo kvalifikācijas celšana ir<br />
katra indivīda uzdevums.<br />
<strong>LBS</strong> BSSI neprasa, lai resertifikācijas<br />
pretendenti mācītos centralizētajos<br />
kursos, kurus organizē SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants.<br />
Atbilstoši programmai katrs<br />
pretendents var mācīties savā dzīvesvietā<br />
vai arī konkrētās zināšanas apgūt<br />
pašmācības ceļā, tikai pēc tam atbilstoši<br />
programmai jānokārto eksāmens.<br />
Protams, būvniecības speciālistu sertificēšanas<br />
process Latvijā nav pati pilnība.<br />
Jāturpina funkciju optimizēšana,<br />
jādomā, kā veiksmīgāk celt speciālistu<br />
kvalifikāciju un veikt profesionālās<br />
darbības uzraudzību. Tāpēc lūdzam<br />
katru, kam ir konkrēti un saistoši<br />
priekšlikumi, ar tiem iepazīstināt <strong>LBS</strong><br />
BSSI administrāciju, lai pilnveidotu<br />
Latvijā adaptēto Eiropas standartu<br />
LVS EN ISO 17024 Atbilstības prasības<br />
sertificēšanas institūcijām.<br />
Mārtiņš Straume,<br />
<strong>LBS</strong> BSSI galvenais administrators<br />
Akreditācija<br />
uz pieciem gadiem<br />
Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs<br />
(LATAK), kas ir Eiropas Akreditācijas<br />
kooperācijas daudzpusējā atzīšanas līguma<br />
dalībnieks testēšanas un kalibrēšanas<br />
laboratoriju, produktu, personāla<br />
un kvalitātes sistēmu sertificēšanas un<br />
inspicēšanas institūciju akreditēšanas<br />
jomā, 2010. gada 3. aprīlī Latvijas Būvinženieru<br />
savienības Būvniecības speciālistu<br />
sertifikācijas institūcijai izsniedza<br />
akreditācijas apliecību par to, ka tā ir<br />
kompetenta veikt personāla sertifikāciju<br />
atbilstoši LVS EN ISO 17024 standarta<br />
prasībām nereglamentētajā un reglamentētajā<br />
sfērā. Akreditācijas apliecība<br />
derīga līdz 2015. gada 29. aprīlim.<br />
Kvalifikācijas<br />
celšanas kursi<br />
ēku būvspeciālistiem<br />
2.–3. septembrī<br />
(tiek aicināti tie, kuriem būvprakses<br />
sertifikāts izsniegts 2005. gada<br />
oktobrī, novembrī)<br />
4.–5. novembrī<br />
(2005. gada decembrī)<br />
2.–3. decembrī<br />
(2006. gada janvārī, februārī)<br />
ceļu, tiltu būvspeciālistiem<br />
26. novembrī<br />
(tiek aicināti tie, kuriem būvprakses<br />
sertifikāts izsniegts 2006. gada<br />
janvārī – jūnijā)<br />
Būvprakses<br />
sertifikātu pretendentu<br />
atbilstības novērtēšanas<br />
komisijas sēdes<br />
ēku būvspeciālistiem<br />
16. jūnijā, 14. jūlijā, 11. augustā,<br />
15. septembrī, 13. oktobrī,<br />
17. novembrī, 15. decembrī<br />
ceļu, tiltu būvspeciālistiem<br />
17. jūnijā, 15. jūlijā,<br />
12. augustā, 16. septembrī,<br />
14. oktobrī, 24. novembrī,<br />
16. decembrī<br />
44<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
45
Izglītība<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Kompetences<br />
projektu vadīšanā<br />
Projektu vadīšana šodien kļūst arvien populārāka un aptver faktiski visas tautsaimniecības<br />
jomas. Tā ir attīstījusies par patstāvīgu disciplīnu un piedāvā instrumentus<br />
dažāda veida uzdevumu risināšanai.<br />
Gandrīz katram uzņēmumam, valsts<br />
institūcijām, dažādām organizācijām<br />
šodien ir jāsaskaras ar uzdevumiem,<br />
kas savas sarežģītības, dinamikas,<br />
termiņu un bieži vien starptautiskā<br />
rakstura dēļ šķiet grūti risināmi. Bieži<br />
vien klasisko vadības paņēmienu<br />
izmantošana nedod vajadzīgos rezultātus.<br />
Savukārt projektu vadība<br />
iziet tālu ārpus atsevišķu uzdevumu<br />
un problēmu risināšanas robežām.<br />
Šodien to izmanto modernu organizācijas<br />
plānu ieviešanā, uzņēmumu<br />
vadībā un stratēģisko mērķu realizācijā.<br />
Projektu skaits pieaug, tie kļūst<br />
arvien apjomīgāki, sarežģītāki, specifiskāki<br />
un daudzveidīgāki. Pieaug ne<br />
tikai pieprasījums pēc kvalificētiem<br />
projektu vadības speciālistiem, bet<br />
arī prasības, kas tiek izvirzītas viņu<br />
kompetencei.<br />
Starptautiskā Projektu vadības asociācija<br />
(IPMA) 2006. gadā izstrādājusi un<br />
publicējusi jaunu IPMA kompetences<br />
vadlīniju versiju (ICB – IPMA Competence<br />
Baseline 3.0), kas aizstāj iepriekšējo<br />
2001. gada versiju 2.0b un ietver<br />
būtiskas saturiskas izmaiņas.<br />
IPMA kompetences vadlīnijas ir kopīgs<br />
ietvara dokuments, ko izmanto<br />
visas IPMA biedru organizācijas un<br />
sertifikācijas institūcijas pasaulē, lai<br />
nodrošinātu vienotu un harmonizētu<br />
normu izmantošanu projektu vadībā<br />
un projektu vadības speciālistu novērtēšanā.<br />
IPMA kompetences vadlīnijas veido<br />
pamatu sertifikācijai, ko veic IPMA<br />
biedru organizāciju sertifikācijas institūcijas.<br />
Tās izmanto vadlīnijās iekļauto<br />
kompetences elementu aprakstus projektu<br />
vadības speciālistu novērtēšanā.<br />
Uz IPMA kompetences vadlīniju pamata<br />
IPMA biedru organizācijas, tostarp<br />
Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas<br />
asociācija (LNPVA), pašlaik<br />
izstrādā savas nacionālās kompetences<br />
vadlīniju NCB 3.0 versijas, pievienojot<br />
specifiskus kompetences elementus un<br />
saturu, kā arī ņemot vērā nacionālās<br />
kultūras atšķirības. LNPVA izstrādātās<br />
NCB 3.0 validācija IPMA nodrošinās<br />
NCB atbilstību ICB, kā arī nacionālās<br />
sertifikācijas sistēmas izsniegto projektu<br />
vadības sertifikātu starptautisku<br />
atzīšanu.<br />
NCB 3.0 ietvers LNPVA projektu vadības<br />
sertifikācijas sistēmas un projektu<br />
vadības speciālistiem nepieciešamo<br />
kompetenču elementu aprakstu.<br />
NCB 3.0 noteiks projektu vadības (PV)<br />
speciālistu sertifikācijai nepieciešamās<br />
kompetences visos IPMA universālās<br />
sertifikācijas sistēmas līmeņos:<br />
A līmenis –<br />
sertificēts projektu direktors;<br />
B līmenis –<br />
sertificēts vecākais projektu<br />
vadītājs;<br />
C līmenis –<br />
sertificēts projektu vadītājs;<br />
D līmenis –<br />
sertificēts projektu vadības<br />
speciālists.<br />
46<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
47
Izglītība<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Iedarbes (slodzes)<br />
uz būvkonstrukcijām<br />
Seminārs notiek 2010. gada 14. jūlijā<br />
NCB 3.0 tiks aplūkoti 46 projektu vadības<br />
kompetences elementi, kas atbilstoši<br />
ICB kompetences acs apzīmējumam<br />
tiek apvienoti trīs kompetences grupās<br />
un izmantoti projektu, programmu un<br />
portfolio vadībā:<br />
1. Tehniskās kompetences<br />
(20 elementi);<br />
2. Uzvedības kompetences<br />
(15 elementi);<br />
3. Kontekstuālās kompetences<br />
(11 elementi).<br />
Kompetences acs attēlo visu PV kompetences<br />
elementu kopumu. Nepieciešamo<br />
projektu vadības kompetenču<br />
apjoms dažādos sertifikācijas līmeņos<br />
ir atšķirīgs.<br />
Nacionālās kompetences vadlīniju<br />
NCB 3.0 uzdevums ir sniegt palīdzību<br />
vispirms jau atsevišķām personām un<br />
asesoriem projektu vadībā nepieciešamās<br />
kompetences novērtēšanā. Nacionālās<br />
kompetences vadlīnijas NCB 3.0<br />
varēs izmantot arī mācību materiālu<br />
izstrādē, pētnieciskiem mērķiem, kā<br />
arī kā vispārīgu atsauces dokumentu<br />
visiem, kas meklē informāciju par projektu<br />
praktisko vadību.<br />
Sīkāka informācija par apmācību un<br />
sertifikāciju Latvijas Nacionālās projektu<br />
vadīšanas asociācijas mājaslapā<br />
www.lnpva.lv vai pa e-pastu: guntars.<br />
sterns@bbs.lv.<br />
Guntars Šterns,<br />
<strong>LBS</strong> valdes loceklis,<br />
Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas<br />
asociācijas valdes loceklis<br />
Temati<br />
1. Pastāvīgās un lietderīgās slodzes<br />
LVS EN 1991-1-1. 1. Eirokodekss.<br />
Iedarbes uz konstrukcijām. 1.-1. daļa:<br />
Vispārīgās iedarbes. Blīvums, pašsvars,<br />
ēku lietderīgās slodzes (EN 1991-1-1.<br />
Eurocode 1: Actions on structures –<br />
Part 1-1: General actions. Densities,<br />
self-weight and imposed loads for buildings)<br />
2. Sniega slodzes<br />
LVS EN 1991-1-3. 1. Eirokodekss.<br />
Iedarbes uz konstrukcijām. 1.-3. daļa:<br />
Vispārīgās iedarbes. Sniega radītās slodzes<br />
(EN 1991-1-3. Eurocode 1 – Actions<br />
on structures – Part 1-3: General<br />
actions. Snow loads)<br />
3. Vēja iedarbes<br />
LVS EN 1991-1-4. 1. Eirokodekss.<br />
Iedarbes uz konstrukcijām. 1.-4. daļa:<br />
Vispārīgās iedarbes. Vēja iedarbes<br />
(EN 1991-1-4. Eurocode 1: Actions on<br />
structures – Part 1-4: General actions.<br />
Wind actions)<br />
4. Uguns iedarbes uz būvkonstrukcijām<br />
LVS EN 1991-1-2. 1. Eirokodekss. Iedarbes<br />
uz konstrukcijām – 1.-2. daļa:<br />
Vispārīgās iedarbes. Uguns radītās iedarbes<br />
uz konstrukcijām (EN 1991-1-<br />
2. Eurocode 1: Actions on structures –<br />
Part 1-2: General actions. Actions on<br />
structures exposed to fire)<br />
Lektore: Lilita Ozola, docente, Dr.<br />
sc. ing, LLU Būvkonstrukciju katedra<br />
Laiks: pulksten 10.00–14.00<br />
Cena: Ls 39 + PVN<br />
48<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
49
Jaunais inženieris<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Izvirza<br />
sasniedzamus<br />
mērķus<br />
vumus visu veidu konstrukcijās – gan<br />
monolītajās, gan saliekamā dzelzsbetona,<br />
gan metāla un koka konstrukcijās.<br />
Denisam ir radoša un elastīga<br />
pieeja uzdevumam, viņam raksturīga<br />
spēja piedāvāt savus argumentētus<br />
risinājumus.<br />
Kāda bija sajūta, uzzinot, ka uzņēmums<br />
jūs pieteicis konkursam? Un<br />
ko jutāt, kad jūs nominēja par labāko<br />
jauno būvinženieri Latvijā?<br />
Par pieteikumu īpašu emociju nebija, jo<br />
savas iespējas kļūt par laureātu nevērtēju<br />
pārāk augstu. Uzzinot par uzvaru, pirmās<br />
emocijas bija izbrīns. Šo sasniegumu<br />
uztveru kā mūsu darba kolektīva kopējo<br />
nopelnu un mūsu nesen pabeigtā objekta<br />
Pārventas bibliotēka novērtējumu.<br />
Kāpēc izvēlējāties būvniecības nozari?<br />
Tā ir viena no nedaudzajām, kur sava<br />
darba rezultātu var ieraudzīt pietiekami<br />
ātri ne tikai uz papīra, bet arī realitātē.<br />
Ko domājat par viedokli: dzīve veiksmīgajiem<br />
iekārtota tā, lai līdz 40<br />
gadiem smagi strādātu, bet vecumdienas<br />
vadītu viegli.<br />
Viedoklis ir labs un, manuprāt, pareizs,<br />
bet būvkonstruktora dzīvē grūti<br />
īstenojams. Mūsu profesijā visu dzīvi<br />
nopietni jāstrādā, sekojot līdzi jauniem<br />
konstruktīviem risinājumiem, jauno<br />
būvmateriālu īpašībām un tamlīdzīgi.<br />
Kas paša karjerā bijis vislabākais?<br />
Man paveicies ar darbavietu, kur jau<br />
kopš paša sākuma man uzticēja pieņemt<br />
lēmumus, bet tajā pašā laikā sniedza<br />
padomus un kontrolēja pieņemtos<br />
risinājumus. Paveicās arī ar būvniecības<br />
nozares uzplaukumu iepriekšējos<br />
gados, kas ļāva īsā laikā daudz iemācīties,<br />
praktiski strādājot.<br />
Kā lutināt sevi?<br />
Lutināšana nav nepieciešama, ja cilvēks<br />
SIA MDK konstruktori, piesakot konkursam<br />
Gada inženieris Latvijā 2009<br />
savu kolēģi Denisu Šavraku, jauno<br />
inženieri raksturoja šādiem vārdiem:<br />
viņam piemīt profesionālā daudzveidība,<br />
spēja izmantot būvmehānikas<br />
likumus un risināt arhitektūras uzderacionāli<br />
izmanto savu laiku un regulāri<br />
nodrošina sevi ar nelielu atpūtu.<br />
Apzināties savas ēnas puses?<br />
Reizēm traucē spītība. Nevaru pieņemt,<br />
ka kaut ko nezinu. Spītība ir viena no<br />
manām rakstura īpašībām, tāpēc ļoti<br />
daudz ko daru par spīti.<br />
Vai cilvēks ir jānoliek pie zemes, lai parādītu,<br />
ka pasaulē nav tikai uzvaras?<br />
Cilvēku nedrīkst nolikt pie zemes, jo<br />
visas uzvaras ir kāda iepriekš padarīta<br />
darba rezultāts, un reizēm apkārtējie<br />
pat neapzinās šā uzvaras ceļa cenu un<br />
ieguldīto spēku. Uzskatu, ka tikai uzvaras<br />
vien bojā cilvēku, tāpēc dzīvē<br />
jābūt problēmām, kas jārisina, lai jaunai<br />
uzvarai būtu tikpat laba garša kā<br />
iepriekšējai.<br />
Vai mēģināt domāt, teiksim, par ferrari<br />
tik ilgi, kamēr to dabūjat?<br />
Par ferrari nedomāju, vienmēr nosaku<br />
sev sasniedzamus mērķus. Kad viens ir<br />
īstenots, var izvirzīt nākamo sasniedzamo<br />
mērķi. Tas ceļ pašapziņu, un rezultāts<br />
ir redzams. Citādi pie ferrari grūti<br />
tikt klāt, jo nevar zināt, no kuras puses<br />
sākt (smejas).<br />
Vai pieļaujat, ka kardināli varat<br />
mainīt savu dzīvi?<br />
Man ne pārāk patīk kardinālas pārmaiņas,<br />
speciāli tās neplānoju, jo gandrīz<br />
viss apmierina. Protams, dzīve ievieš<br />
savas korekcijas, piemēram, kā Latvijas<br />
ekonomiskā krīze, kas liek domāt,<br />
kā sevi pilnveidot, lai jebkurā situācijā<br />
būtu konkurētspējīgs un... Tomēr daudz<br />
50<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
51
Jaunais inženieris<br />
vieglāk būtu, ja pārmaiņas notiktu pakāpeniski,<br />
jo straujas pārmaiņas, neskatoties<br />
uz to, vai tās ir labas vai sliktas, rada<br />
papildu stresu.<br />
No kurienes ņemat enerģiju?<br />
Enerģiju mēģinu krāt no dabas dotas<br />
iespējas – pilnvērtīga miega, bet smagos<br />
periodos vienmēr klāt ir tuvi cilvēki,<br />
kas gan ar padomu, gan vienkārši<br />
ar tējas krūzi pareizajā brīdī dod spēku<br />
īstenot profesionālus uzdevumus.<br />
Cik augstā līmenī ir pašdisciplīna?<br />
Pašdisciplīna varētu būt arī labāka,<br />
jo vienmēr jāseko sev, lai laikus pievērstos<br />
patlaban svarīgākajam darbam.<br />
Kas ir tāds, ko nedarītu?<br />
Tādu lietu ir daudz, un vairākums no<br />
tām sakņojas manos morāli ētiskajos<br />
principos.<br />
Kā cilvēki cits citu ietekmē? Kā jūs<br />
ietekmējaties no apkārtējiem?<br />
Cilvēki cits citu ietekmē pat ļoti lielā<br />
mērā. Bet es cenšos neietekmēties no<br />
apkārtējiem. Mana pozīcija ir tāda, ka<br />
cilvēkam jābūt savam viedoklim, pat<br />
ja tas atšķiras no sabiedrības vairākuma.<br />
To mēģinu veidot, ieklausoties citu<br />
cilvēku uzskatos, lasot un visbeidzot izanalizējot<br />
to visu, ņemot vērā savas dzīves<br />
iepriekšējo pieredzi un zināšanas.<br />
Kas jūs vislabāk raksturo?<br />
Man ir nepieciešams ātri redzēt savu<br />
pūļu konceptuālo rezultātu. Piemēram,<br />
darbā, ja problēma ir atrisināta, teiksim,<br />
sarežģīts mezgls ir aprēķināts un<br />
konceptuāli izdomāts, tad fiziskais, var<br />
pat teikt, mehāniskais šā mezgla attēlojums<br />
uz papīra vairs nesagādā interesi.<br />
Vai ir vēl kāda nominācija vai tops,<br />
kurā jūs labprāt ieņemtu pirmo vietu?<br />
Gribētu iekļūt Forbs sarakstā (smejas).<br />
Kas jums sagādā prieku?<br />
Vienkāršas lietas: labs laiks, garšīgs<br />
ēdiens, ceļojumi.<br />
Kādām grāmatām dodat priekšroku?<br />
Lasu visu un vienmēr, interesē gan profesionālā<br />
literatūra, gan fantastika, gan<br />
vēsture, gan dažādu tehnikas izgudrojumu<br />
vēsture un attīstība. Mēģinu paplašināt<br />
savu redzesloku, interesējoties par<br />
notikumiem pasaulē. Reizēm, lai izveidotu<br />
savu viedokli, izlasu arī populāru<br />
literatūru, kas izraisījusi lielu ažiotāžu.<br />
Trīs jūsu labākās īpašības.<br />
Pašam sevī tādas ieraudzīt ir grūti, to<br />
vislabāk varētu pateikt cilvēki, ar kuriem<br />
diendienā kopā strādāju un dzīvoju.<br />
Parasti viņi pamana manu zinātkāri,<br />
spēju uztvert situāciju no dažādām<br />
pusēm un arī mērķtiecību. Ceru, ka tā<br />
tiešām ir (smaida).<br />
Ko jūs vēlētos, lai cilvēki par jums<br />
uzzina.<br />
Gribētos, lai mani pazītu kā labu speciālistu<br />
savā jomā, kā labu un progresīvu<br />
inženieri. Saprotu, ka tas īstenosies,<br />
ja sevi nepārtraukti pilnveidošu.<br />
Mārīte Šperberga<br />
Foto no personiskā arhīva<br />
Sadarbības partneri<br />
Zināšanas un atpūta<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Ilgstošs Latvijas Būvinženieru savienības (<strong>LBS</strong>) sadarbības partneris ir Relaks<br />
Tūre. Tās valdes priekšsēdētājs Hardijs Madzulis stāsta, ka <strong>LBS</strong> biedri ir apmeklējuši<br />
izstādes Berlīnē, Minhenē, Londonā, tikušies ar Ķīnas un Austrālijas<br />
būvinženieriem, tikko kā apmeklējuši Šanhajas pasaules EXPO.<br />
Uz jautājumu par sadarbību Hardijs Madzulis<br />
Būvinženierim atbildēja:<br />
«Ģeogrāfijas ziņā ir aptverti visi kontinenti<br />
un apskatīti daudzi pasaules inženierkonstrukcijas<br />
brīnumi: Petronas torņi<br />
Malaizijā, Sidnejas tilts un opera, Ņujorkas<br />
debesskrāpji, Itaipu HES starp<br />
Brazīliju un Paragvaju un daudzas citas<br />
celtnes. Atceros, kā būvinženieri jūsmoja<br />
Čīlē, redzot, cik lieliski ir saglabājusies<br />
baznīca no pirmskoloniālā laika, kuras<br />
pārsegumos bija izmantots kaktuss.<br />
Iedziļinoties šādās detaļās un veidojot<br />
ceļojumus, arī Relaks Tūre netieši ir<br />
kļuvusi par būvinženieri – mēs būvējam<br />
ceļojumus, ņemot vērā savu klientu<br />
prasības un mērķus. Pat tad, kad būvinženieri<br />
dodas atpūtas braucienos, viņi ir<br />
būvinženieri, un ne vienmēr ir vajadzīgi<br />
semināri, izstādes vai tikšanās, piemēram,<br />
Apvienotajos Arābu Emirātos kā<br />
papildu pievienotā vērtība bija ekskursija<br />
uz privāto villu rajonu, kur mājas gan<br />
vairāk līdzinās miljardieru pilīm. Arī šādās<br />
ekskursijās būvinženieris atrod sev<br />
noderīgu informāciju. Man nepārtraukti<br />
nāk prātā dažādi piemēri, piemēram,<br />
cik lielisku termoizolācijas slāni veido<br />
tukšās pudeles, kas iemūrētas cementa<br />
maisījumā džungļu lodžās. Argentīnā<br />
kāds dīvainis ir uztaisījis māju no pudelēm,<br />
un nu uz turieni dodas tūristi. Izstāstīšu<br />
kādu situāciju saistībā ar ceļojumiem<br />
un <strong>LBS</strong> biedriem. 2010. gada 17.<br />
maijs. Esmu Argentīnā. Un man zvana<br />
trīs būvinženieri, kas jautā par dažādiem<br />
ceļojumiem!!! <strong>LBS</strong> un Relaks Tūres sadarbības<br />
filozofiju un konsekvenci nav<br />
iespējams ielikt rāmjos – daudzi <strong>LBS</strong><br />
biedri ir mani draugi un lieliski paziņas,<br />
jo ceļojumos cilvēki cits citu labāk iepazīst<br />
un atrod arī jaunus draugus. Kopā<br />
ar būvinženieriem spēlējam tenisu, tiekamies<br />
dzimšanas dienās, uzdziedam<br />
un runājam par ceļojumiem. Un tā ir ar<br />
daudziem Relaks Tūres darbiniekiem un<br />
grupu vadītājiem.<br />
Mēs noteikti esam būvinženieru ceļojumu<br />
firma. Tāpat kā katram ir savs ģimenes<br />
ārsts, savs frizieris vai automehāniķis,<br />
Relaks Tūre daudziem būvinženieriem<br />
ir viņu tūrisma firma. Bieži esmu<br />
dzirdējis šos cilvēkus tieši tā arī sakām:<br />
«Mana tūrisma firma.»<br />
Ceļojumu var uzskatīt par dzīves akadēmiju,<br />
jo dzīve ir kā grāmata, un tas, kas<br />
neceļo, izlasa tikai dažas tās lappuses.<br />
Laikam ritot, mēs kopīgi šķirstām šīs<br />
dzīves grāmatas lappuses, krājot zināšanas<br />
un pieredzi. Dzīve ir skaista tieši<br />
tāpēc, ka var ceļot, – ir teicis Prževaļskis.<br />
Un cilvēks kļūst skaists, kad ceļo,<br />
kad gūst iedvesmu jauniem dzīves ceļiem<br />
un darbiem.»<br />
52<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
53
Dzīves skola<br />
Pašam savs zaļais zars<br />
Jelgavas rajona starpkolhozu celtniecības<br />
organizācija un pirmā nopietnā būvniecības<br />
brigadiera pieredze lauksaimniecības<br />
būvju celtniecībā, būvniecības prakse<br />
Kūrortu remontu un celtniecības pārvaldē<br />
Bulduros, strādājot par krāsotāju, normētāju,<br />
meistaru, specdarbu organizācija<br />
Specdorstroj (maģistrālie ūdensvada un<br />
kanalizācijas tīkli, ceļu un laukumu būvniecība),<br />
Jūrmalas Komunālās saimniecības<br />
pārvalde – tāda bija Tālivalža Keiva<br />
praktiskā bagāža, kad viņš 1967. gadā<br />
absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu un<br />
tika uzaicināts par iecirkņa priekšnieku<br />
Jūrmalas Remontu un celtniecības pārvaldē,<br />
kur ik mēnesi remontdarbi vienlaikus<br />
tika veikti aptuveni 35 objektos. Sekoja<br />
darbs celtniecības pārvaldē Jurmalstroj,<br />
kur līdz 1970. gadam viņš paguva nodot<br />
ekspluatācijā divas skolas 1072 audzēkņiem<br />
un trīs piecstāvu dzīvojamās mājas.<br />
Pēc tam Tālivaldi Keivu uzaicināja par<br />
galveno tehnologu, vēlāk tehniskās daļas<br />
priekšnieka vietnieku Republikāniskajā<br />
remontu un celtniecības trestā. Šajā laikā<br />
Tālivaldis Keivs kļuva arī par vērtētāju<br />
konkursā par labāk izremontēto objektu,<br />
Tālivaldis Keivs ir dzimis toreizējā Ērgļu apriņķa Taurupes<br />
pagastā Latvijai tik liktenīgajā laikā, kad pēc 5. oktobrī parakstītā<br />
«savstarpējās palīdzības» līguma ar PSRS Latvijā<br />
tika ievests PSRS karaspēks. «Sakarā ar manu piedzimšanu<br />
tika izteikta frāze «vēl viens komunistēns piedzimis». Taču<br />
radi kļūdījās,» saka Tālivaldis Keivs. Sākoties neskaidrībai<br />
par nākotni, viņa ģimene 1940. gadā pārcēlās uz Bulduriem<br />
Jūrmalā, kur Tālivaldis Keivs dzīvo joprojām.<br />
tāpēc ar savu motociklu apbraukāja gandrīz<br />
vai visu Latvijas rajonu remontpārvalžu<br />
piedāvātos objektus un sagatavoja<br />
uzskates materiālus konkursa vērtēšanas<br />
komisijai.<br />
Par laiku, kad viņš strādāja Tukuma Remontu<br />
un celtniecības pārvaldē galvenā<br />
inženiera statusā, Tālivaldis Keivs saka:<br />
«Šo manas darbības periodu varu uzskatīt<br />
par smagāko savā praksē, jo ar ļoti<br />
minimāliem resursiem (viens autoceltnis,<br />
viens autobuss, viens pašizgāzējs,<br />
divas vieglās mašīnas, aptuveni 100<br />
darbinieku) bija jāaptver viss Tukuma<br />
rajons, katru dienu jāved strādnieki gan<br />
uz Kandavu, gan Jaunpili, gan Enguri,<br />
tas ir, 20–30 kilometru uz visām pusēm.»<br />
Toties Jūrmalas izpildkomitejas<br />
Kapitālās celtniecības nodaļas priekšnieka<br />
vietnieka amatā pavadītais laiks<br />
atmiņā palicis ar pavasaros zāģētajām<br />
ziedošajām ābelēm, kas netika kvalificētas<br />
kā koki, kuru nociršanai nepieciešama<br />
atļauja.<br />
Tālivaldis Keivs savulaik bija pasniedzējs<br />
Jūrmalas pilsētas Tautas izglītības<br />
nodaļas starpskolu mācību un ražošanas<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
kombinātā, kurā pēc Izglītības ministrijas<br />
pasūtījuma sagatavoja ražošanas apmācību<br />
programmu celtniecībā un Slokas<br />
skolā vadīja teorētiskās nodarbības<br />
9. un 10. klašu audzēkņiem namdaru,<br />
mūrnieku, apmetēju, krāsotāju, sanitārtehniķu<br />
un elektriķu specialitātēs.<br />
Minētās nodarbības, kā arī literatūras<br />
latviešu valodā trūkums pamudināja<br />
sastādīt Īsu krievu-latviešu celtniecības<br />
terminu vārdnīcu (2,6 tūkstoši terminu,<br />
1985. gads), ko izdeva Izglītības ministrija<br />
un kas ilgāku laiku bija vienīgā terminoloģiski<br />
izstrādātā krievu–latviešu<br />
vārdnīca celtniecībā.<br />
Tālivalža Keiva darba dzīve saistīta ar<br />
kolhozu Uzvara, kas vēlāk pārtapa par akciju<br />
sabiedrību Jūraslīcis. 2002. gadā lielsaimniecība<br />
ar divām dziļūdens piestātnēm,<br />
trim okeāna zvejas traleriem, desmit<br />
piekrastes zvejas kuģiem, trim ražošanas<br />
cehiem, lielu kuģu remontu cehu, peldošo<br />
doku, tīklu izgatavošanas darbnīcu, rajona<br />
katlu māju, gana lielu autoparku un auto<br />
remonta darbnīcām, pašiem savu brīvdabas<br />
muzeju tika likvidēta.<br />
Patlaban Tālivaldi Keivu uzņēmuma līgums<br />
saista ar SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants,<br />
kur viņš gatavo slēdzienus pārsvarā<br />
tiesu uzdevumā. 2006. gadā viņš izpildīja<br />
noteikumus augstākās kategorijas<br />
būvinženiera kompetences sertifikāta<br />
saņemšanai ēku tehniskajā apsekošanā<br />
un tika uzaicināts darbā VAS Diplomātiskais<br />
serviss. «Šo darbu pagaidām<br />
varu uzskatīt par interesantāko, jo mans<br />
darbības lauks bija Latvijas vēstniecību<br />
ēku tehniskā apsekošana, tāpēc laikā<br />
līdz 2008. gadam pabiju Tallinā, Vīnē,<br />
Prāgā, Helsinkos, Oslo, Atēnās, Lisabonā.<br />
Pēc vairāku organizāciju apvienošanās<br />
Tālivaldis Keivs turpina darbu VAS<br />
Valsts nekustamie īpašumi Būvniecības<br />
nodaļā par projektu vadītāju, kur viņa<br />
pienākums ir ēku tehniskā un vizuālā<br />
apsekošana.<br />
Prieku un gandarījumu Tālivaldim Keivam<br />
sniedz apziņa par labi padarītu darbu,<br />
īpaši, ja tas guvis vispārēju atzinību.<br />
«Attiecībā uz objektiem un procesiem<br />
tomēr nedrīkst tā strikti apgalvot, ka tas,<br />
ko redzi, ir vai nu labs, vai slikts, jo par<br />
labo un slikto mēs spriežam pēc savas<br />
pieredzes, kas gūta līdz tam brīdim. Nu,<br />
piemēram, četrdesmitajos gados Jūrmalā,<br />
Bulduros, pārsvarā bija tikai divstāvu<br />
koka mājas, kas kara laikos bija nedaudz<br />
paplukušas. Īpašnieki bija padzīti. Redzēju,<br />
ka Rīgā ir lielas mājas, arī citur<br />
jaunās cēla lielas. Manā septiņgadīgā<br />
bērna prātā bija dziļa skaudība, ka citur<br />
ir tādas lielas mājas. Un tad sākās! Pie<br />
Bulduru stacijas uzbūvēja pirmo trīsstāvu<br />
māju. Ar kādu lepnumu staigāju tai<br />
garām – nu mums arī ir lielas mājas! Ak,<br />
šis bērnišķīgais naivums! Tikai pēc daudziem<br />
gadiem uzzināju, ka koka mājas ir<br />
krietni vien labvēlīgākas dzīvošanai, ka<br />
normāla dzīvošana ir augstumā līdz diviem<br />
stāviem, uzzināju, ka Jūrmalā bijuši<br />
neparasti saprātīgi plānotāji un arhitekti,<br />
kas pratuši aizstāvēt un būvēt optimālus<br />
un izskatīgus mitekļus. Palūkojieties<br />
kaut vai uz restaurētajām koka ēkām<br />
Jūrmalā un citur. Ko nozīmē alkatības<br />
marasms (iecerētās 24 stāvu ēkas Bulduros<br />
pie Lielupes tilta), izbaudīju Vīnē, tā<br />
saucamajā jaunajā pilsētā Pārdonavā, kur<br />
skaistā vasaras dienā starp debesskrāpjiem<br />
seju kapāja smilšu vērpetes. Un tad<br />
54<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
55
Dzīves skola<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
tu saproti, cik stulbs esi bijis, priecājoties<br />
par lietām, par kurām būtu jābēdājas.<br />
Skumji, ka daži bagāti indivīdi savā saprašanā<br />
nav tikuši tālāk par septiņgadīga<br />
bērna izpratni par lietu patieso kārtību,»<br />
secina Tālivaldis Keivs.<br />
Tā nu sanācis, ka viens no Tālivalža<br />
Keiva vaļaspriekiem ir, kā viņš pats<br />
saka, «vazāšanās pa pasauli». Tā sākās<br />
ap 1960. gadu. Par saviem ceļojumiem<br />
viņš veido tādu kā uzskaiti, par katru<br />
ceļojumu kalnos ir fotoalbums. Kopumā<br />
Tālivaldis Keivs ir gandrīz astoņas<br />
reizes apskrējis apkārt zemeslodei un<br />
nu var piekrist pagājušā gadsimta sešdesmitajos<br />
gados Kaukāza kalnos satiktajam<br />
aitu ganam. Tas bija nodzīvojis<br />
Ceļinieka saules ceļš<br />
pasaulē 117 gadu (vismaz tā viņš teica)<br />
un tikai divas reizes mūžā bija aizgājis<br />
no sava dzimtā ciemata uz divu stundu<br />
gājiena attālumā esošo kaimiņu ciemu.<br />
Viņš Tālivaldim Keivam jautājis: «Ar<br />
ko tu, skriedams par pasauli, esi labāks<br />
par mani?» Tālivaldim Keivam nebija<br />
atbildes toreiz un nav arī tagad. Viņš<br />
teic: «Kas gan pasaulē būtu mainījies,<br />
ja es dzīvotu Taurupes viensētā, pļautu<br />
labību un slauktu govis? Pirms trim<br />
gadiem apbraukāju tos objektus, kuru<br />
būvniecībā esmu piedalījies. Divas trešdaļas<br />
nav izturējušas laikmetu maiņu...»<br />
Bet Tālivaldim Keivam ir vēl kāda aizraušanās<br />
– 38 gadus viņš ir vīru kora<br />
Dziedonis dalībnieks.<br />
Indulis Saule nāk no zilo ezeru zemes. Mammas dzimtajā<br />
pusē Dagdā, tad Krāslavā un Daugavpilī aizritēja viņa<br />
bērnība, jo tētis bija pasta priekšnieks, tāpēc kādreizējo<br />
kurzemnieku sūtīja no vienas pasta nodaļas uz otru. Bet<br />
ģimenei nebija lemts pārāk ilgi būt kopā, jo tētis nomira,<br />
kad Indulim Saulem bija tikai deviņi gadi. Kara beigās<br />
mammas mātes ģimene aizbrauca uz Vāciju. Ģimeni izšķīra<br />
karš. Vieni tagad ir Latvijā, otri – ASV.<br />
1945. gadā Indulis Saule atgriezās Rīgā.<br />
Viņa jaunā pasaule bija Āgenskalns. Tas<br />
bija arī nākamās profesijas izvēles laiks,<br />
un tā nu sanāca, ka visi, kas tolaik pulcējās<br />
kopā, kļuva par būvniekiem: ceļiniekiem,<br />
celtniekiem, sanitārtehniķiem,<br />
elektriķiem. «Var jau būt, ka iedarbojās<br />
bara instinkts,» spriež Indulis Saule. Vismējās<br />
palikt Rīgā. Divas nedēļas pirms<br />
braukšanas uz Maskavu uzzināju šo labo<br />
vēsti,» viņš teic. Augstskolu Indulis Saule<br />
pabeidza ar sarkano diplomu. Viņu ievēroja<br />
akadēmiķis Aleksandrs Mālmeistars<br />
un uzaicināja stādāt pie sevis, bet<br />
tikai gadu Indulis Saule bija Zinātņu akadēmijas<br />
Polimēru institūta zinātniskais<br />
līdzstrādnieks, jo saprata, ka akadēmiskā<br />
pasaule viņam īsti neiet pie sirds. Tā viņš<br />
nokļuva Ceļu projektēšanas institūta Ēku<br />
projektēšanas nodaļā, kur izbaudīja visu<br />
būvniecības spektru, jo šajā nodaļā strādāja<br />
40 dažādu profesiju speciālisti. Nu<br />
jau institūtā aizvadīti 49 gadi. Projektēšanas<br />
institūts bija Autotransporta un šosejas<br />
ministrijas pakļautībā, un tā uzdevums<br />
bija apmierināt visas autotransporta<br />
un ceļinieku vajadzības. Nācās projektēt<br />
ražošanas bāzes, rūpnīcas un infrastruktūras<br />
objektus, profesionālās mācību iestādes,<br />
administrācijas ēkas. Šis laiks bija<br />
saspringts, jo tika pabeigti projekti ceļu<br />
būvētāju 11 ražošanas bāzēm un ceļu<br />
uzturētāju 26 ražošanas bāzēm, autobusu<br />
parkiem Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē.<br />
Savdabīgs bija autotransporta uzņēmuma<br />
autobusa parka ostas terminālis Rīgā,<br />
Vējzaķu salā. Līdz tam tādas tehnoloģijas<br />
netika lietotas. Tur tika izmantotas<br />
dubultliektas saliekamā dzelzsbetona<br />
čaulas 36 x 36 metri, ko ražoja Jēkabpilī.<br />
Taču šī būve tika atvēlēta kravas auto remontiem.<br />
Daudz tika projektētas benzīna<br />
un gāzes uzpildes stacijas, strādāts arī pie<br />
pasūtījumiem ārpus Latvijas. Induļa Saules<br />
nodaļa projektēja ražošanas bāzes un<br />
ciematus naftiniekiem Tjumeņā, ogļračiem<br />
Kemerovā, atpūtas bāzi Krimā, arī<br />
Moldāvijā. Indulis Saule piedalījies Rīpirms<br />
bija mācības Celtniecības tehnikumā,<br />
ko Indulis Saule absolvēja ar izcilību.<br />
Toreiz trim jauniešiem, tostarp arī Indulim,<br />
bija iespēja mācīties Maskavā kā<br />
nacionālajiem kadriem. Viens no viņiem<br />
izkārtoja sev iespēju studēt Latvijā, un arī<br />
Indulis Saule devās uz Universitāti runāt<br />
par iespēju mācīties dzimtenē. «Man laigas<br />
kanālmalas rekonstrukcijas un Jomas<br />
ielas Jūrmalā pārbūves projektu izstrādē.<br />
Viņš iesaistījies Dienvidu tilta otrās kārtas<br />
projektēšanā un realizācijā. Pēdējo gadu<br />
objektu sarakstā ir Ulmaņa gatves un<br />
lidostas pievedceļu rekonstrukcija Rīgā,<br />
Šveices ielas rekonstrukcija Siguldā,<br />
SIA Augstceltne servisa komplekss pie<br />
Saulkrastu apvedceļa, dzelzsbetona rūpnīca<br />
Jaunlindēs Salaspils lauku teritorijā,<br />
SIA Jet Compjuter biroja un noliktavas<br />
ēka Rīgā, SIA Seeber ražošanas korpuss<br />
Tukuma rajona Šlokenbekā, dzīvojamo<br />
māju ciemats Juglas krasts Biķernieku<br />
ielā Rīgā.<br />
Indulis Saule ir Latvijas Būvinženieru<br />
savienības Būvniecības speciālistu<br />
sertificēšanas institūcijas komisijas eksperts.<br />
Patlaban viņš ir AS Ceļuprojekts<br />
ēku nodaļas vadītāja vietnieks, bet 33<br />
gadus bija šīs nodaļas vadītājs.<br />
Indulis Saule vienmēr bijis ļoti sportisks,<br />
tāpēc atpūta un vaļasprieki saistīti ar<br />
sportu. Jaunībā viņš spēlēja basketbolu<br />
un tika līdz pat Latvijas jaunatnes izlasei,<br />
kurā gadu bija komandas kapteinis. Pēc<br />
traumas basketbols palika tikai kā vaļasprieks<br />
– viņš to spēlēja līdz pat 62 gadu<br />
vecumam. Ceļinieki ir ļoti aktīvi sportotāji.<br />
Indulis Saule kopā ar kolēģiem jau<br />
desmitiem gadu brauc uz Alpiem slēpot.<br />
Daudz laika viņš atvēlējis arī dziedāšanai<br />
un augstskolas jauktajā korī dziedājis pie<br />
tādiem slaveniem diriģentiem kā Kvelde,<br />
Mednis, Vīgners, Račevskis. Vasarās<br />
Indulim patīk ceļot, un nu jau redzētas<br />
kādas 40 valstis. Indulis Saule labprāt<br />
apmeklē teātri, lasa grāmatas. Viņu saista<br />
periodika, vēsture, māksla, interesē jaunākais<br />
latviešu literatūrā.<br />
56<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
57
Uzņēmums<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Viena diena<br />
Aqua-Brambis<br />
ģimenē<br />
Vizītkarte. Kopš 1991. gada SIA Agua-Brambis sevi piesaka kā ūdensapgādes<br />
un kanalizācijas konsultantu un projektētāju uzņēmums, kas realizē dažāda mēroga<br />
un sarežģītības pakāpes vietējos un starptautiskos projektus ūdensapgādes<br />
un kanalizācijas jomā. Uzņēmumu raksturo profesionāli darbinieki, teicams tehniskais<br />
nodrošinājums un jaunāko tehnoloģiju izmantošana darbā. Pakalpojumi:<br />
konsultācijas, izpētes, sistēmu attīstības plāni, konkursa dokumentu sagatavošana<br />
projektēšanai, skiču projekti, tehniskie projekti, ietekmes uz vidi novērtējums,<br />
konkursa dokumentu sagatavošana būvniecībai, autoruzraudzība, būvuzraudzība,<br />
konkursa piedāvājumu izvērtēšana, eksperta atzinumi, projektu vadība.<br />
Ja Aivars Brambis teic, ka viņam ir<br />
lielisks kolektīvs, kurā būtu interesanti<br />
pavadīt vienu dienu, tad es tam ticu un<br />
piekrītu. Par manu ierašanos zina vien<br />
valdes locekļi Guntars Maļina un Zanda<br />
Draule. Tieku līdz biroja ēkai Skolas<br />
ielā un kāpju uz ceturto stāvu, kur viņi<br />
izvietojušies vairākās telpās. Pirmajā<br />
no tām ieraugu tādu varžu kolekciju,<br />
ka nedaudz apjūku. Ak, jā! Uzņēmuma<br />
logo ir varde, kas dzīvo tīros ūdeņos.<br />
Tagad tās māsas uz biroju ceļo no visas<br />
pasaules.<br />
Rīts sākas pulksten 8.30, daži birojā<br />
ir jau krietni agrāk, savukārt citi nāk<br />
vēlāk. Zanda teic, ka katrs zina savu<br />
darbu, termiņus un galvenais ir rezultāts.<br />
Pēc pulksten astoņiem lielāko daļu<br />
var sastapt sanāksmju un kafijas (tējas)<br />
telpā. Laikraksti, sarunas un smiekli.<br />
Veselīgs humors, citam citu «paķerot».<br />
Iepazīstamies. Aivars Brambis teic, ka<br />
viņš gribētu, lai Juris Laicāns būtu santehniķis,<br />
tas ir, šauri specializētos, bet<br />
Juris iebilst, ka tik šaura specializācija<br />
nemaz nav iespējama, jo jāpārzina viss,<br />
kas «atrodas tuvu santehnikai», līdz ar<br />
to arī dūņas, attīrīšana, ķīmija.<br />
«Ja esam ūdensapgādes un kanalizācijas<br />
projektētāji, būvuzraugi, tad pie tā arī<br />
dzelžaini paliekam un neuzņemies pildīt<br />
arhitekta, konstruktora vai elektriķa<br />
funkcijas. Jā, mums tās ir jāpārzina,»<br />
saka Aivars un pēc pārējo smiekliem,<br />
ka tomēr gribas vairāk pieķert klāt citas<br />
jomas, kaut arī «jāiet dziļumā tieši<br />
ūdensapgādē un kanalizācijā», turpina:<br />
«Specializējoties kvalitāte ir jūtamāka<br />
(dziļāka), jomā, kurā strādājam, veikums<br />
ir profesionālāks.»<br />
Zanda ir galvenā finansiste, bet ne tikai.<br />
Viņa izdomā visus uzņēmuma svētkus,<br />
un to ir pietiekami, kā jau lielā ģimenē.<br />
Savukārt Guntars ir galvenais ražošanas<br />
cilvēks un atbild par uzņēmumu,<br />
kad Aivars Brambis nav uz vietas. Ilmārs<br />
Spreilis veic kurjera, šofera un<br />
uzņēmuma saimniecības pārziņa pienākumus.<br />
Edgars Boķis ir maģistrants.<br />
Daudzi te tā sākuši. Brambis esot visus<br />
izskolojis. Viņam «gan patiktu, ja Edgars<br />
specializētos uz hidraulisko aprēķinu<br />
shēmas variantiem, ko viņš šobrīd<br />
dara pietiekami labi un ar entuziasmu,<br />
protams, paralēli gatavojot maģistra<br />
darbu». Viņi stāsta, cits citu papildina<br />
un ik pa brīdim iesmejas. Edgars<br />
esot tas, kas atļaujas pateikt, ka «Aivaram<br />
vajag telefonu ar ripu», jo viņš<br />
ar dažām tehnoloģijām ir uz jūs (atkal<br />
smiekli). Edgars Lankups līdztekus saviem<br />
profesionālajiem pienākumiem ir<br />
kļuvis par uzņēmuma sporta dvēseli. Tā<br />
varētu turpināt par kolektīvu, jo katram<br />
te ir sava vieta, katrs ir nozīmīgs. Taču<br />
ierodas arhitekts, laiks darbam, un visi<br />
izklīst pa saviem kabinetiem.<br />
Inženieris Oskars Pārpucis vēl studiju<br />
laikā te atrada praksi un tā arī palika.<br />
Pirms 13 gadiem viņi bija seši. Kā tik<br />
58<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
59
Uzņēmums<br />
ilgi var nostrādāt vienā vietā? Nu, to<br />
var jautāt teju katram. Kā atnākuši, tā<br />
palikuši. Un visi apgalvo, ka jūtas kā<br />
ģimenē. Taču ģimenes ir dažādas. Nu,<br />
jā! Bet šī esot labais modelis, saņemu<br />
atbildi. Viņi neesot cits citam apnikuši,<br />
un liela daļa pat pusdienojot kopā.<br />
Sabīda galdus un atkal ir aplī. Draugus<br />
nevajagot ārpus darba meklēt. Ja kaut<br />
ko grūti izdomāt, ar kolēģiem var droši<br />
konsultēties, pa visiem kopā atradīs<br />
labāko risinājumu. Arī Oskars apgalvo,<br />
ka te ir komandas darbs un jebkuru var<br />
iesaistīt. Neviens neesot pamanījis, ka<br />
tāpēc kāds mazāk strādātu vai vairāk<br />
izmantotu kolēģu zināšanas. Katram<br />
pašam patīk noskaidrot, «kas lācītim<br />
vēderā». Ja katrs darbojas savā nodaļā,<br />
kas visu kopā saliek? Man saka: Juris ir<br />
tas, kas visu saliek kopā, savulaik mācījies<br />
RTU, tad Zviedrijā, Stokholmas<br />
Karaliskajā tehnoloģiju institūtā, apguvis<br />
arī FIDIC gudrības.<br />
Pulksten 11. Viss kolektīvs ap lielo<br />
galdu. Un tā katru dienu. Tas ir gadiem<br />
izstrādāts rituāls. Tēja, kafija, maizītes.<br />
Sarunas. Ja kāds aizkavējas, biroja administratore<br />
Sinta atgādina. 14. maijā<br />
īss ieskats par Vāciju un pasaules čempionātu<br />
hokejā, par EXPO izstādi Ķīnā.<br />
Tiek pateikts galvenais, daži foto un<br />
kartes. Šoreiz saruna raisās par citām<br />
zemēm, bet temati mēdz būt visdažādākie,<br />
arī par mākslu. Un bieži vien šī<br />
pusstunda beidzas ar dažādu tehnisku<br />
risinājumu apspriešanu.<br />
Tad atkal visi pie datoriem un lapām.<br />
Edgars L. atgriežas pie Kauguru un<br />
Slokas ūdenssaimniecības. Svens Goldmanis<br />
turpina plānot Rīgas ūdenssaimniecību.<br />
Viņš birojā ir kopš 1998. gada,<br />
bet ar Aivaru pazīstami «vai veselu<br />
mūžību». Viņam uzticēta autoruzraudzība,<br />
būvuzraudzība, viņš ir arī kvalitātes<br />
vadītājs.<br />
«Mums ir draudzīgs kolektīvs, ar savām<br />
tradīcijām. Bieži esam kopā aktivitātēs<br />
ārpus darba. Piemēram, vispirms<br />
Daugavpilī un Krāslavā objektus<br />
skatījāmies un pēc tam braucām ar<br />
laivām. Ziemā slēpojam. Projektēšana<br />
ir kolektīvs darbs. Brambim ir pareizs<br />
uzskats, ka vajadzīgas visas paaudzes.<br />
Ja sēdētu tikai veči, ar kolektīvu nebūtu<br />
lāgā un ar darbu arī... Vērtīgs ir arī veselīgais<br />
humors,» saka Svens.<br />
Kad jautāju, Guntaram, vai varētu ar<br />
viņu parunāties, viņš teic, ka vispirms<br />
jāiet pusdienās. Nelielajā ēstuvē Bufete<br />
viņi jūtas kā savējie, sabīda galdus, pasūta<br />
ēdienu un diskutē, iesaistot pat darbiniekus.<br />
Atkal smiekli. Viņiem piedzīvojumi<br />
nav jāmeklē, viņi paši tos rada.<br />
Pēc pusdienām pie Aivara Brambja vispirms<br />
ienāk Oskars un Guntars runāt par<br />
Dreiliņu ūdensapgādi, bet vēlāk Jānis un<br />
Guntars, lai apspriestu būvuzraudzības<br />
jautājumus Krāslavā un Talsos. Tiek pārrunāti<br />
varianti, meklēti labākie risinājumi,<br />
kas jāizdara uzreiz, kas pēc tam.<br />
Patlaban aktualitāte ir projekta Rīga-<br />
III noslēguma posms. Projekts paredz<br />
60<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
61
Uzņēmums<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas<br />
tīklu paplašināšanu un izbūvi<br />
divos Rīgas pilsētas rajonos: Šampēterī<br />
un Dārzciemā, esošo tērauda ūdensvada<br />
cauruļu rekonstrukciju/atjaunošanu aptuveni<br />
10 km garumā un esošo tērauda<br />
stratēģisko ūdensvadu rekonstrukciju/<br />
atjaunošanu aptuveni 15,1 km garumā,<br />
kanalizācijas kolektora izbūvi Hanzas<br />
ielā un tuneļkolektoru Lielirbes ielā un<br />
Ķengaragā, lietus ūdens kolektoru SIRI-<br />
US Čiekurkalnā un lietus kanalizācijas<br />
nodalīšanu Ropažu ielā, stratēģisko aizbīdņu<br />
nomaiņu un uzskaites zonējuma<br />
izveidi Rīgā, četru rezerves dīzeļģeneratoru<br />
ierīkošanu u. c. darbus. Lielākā<br />
daļa no projekta līgumiem pabeigti. Šovasar<br />
paredzēts pabeigt visus paredzētos<br />
darbus.<br />
Par grūtībām te neviens nerunā, bet<br />
Jānis Timšāns, pieredzējis inženieris<br />
un pēc FIDIC noteikumiem noslēgto<br />
līgumu vadītājs, tās dala divās kategorijās:<br />
patīkamās un nepatīkamās. «Tās<br />
pirmās ir profesionālās, tehniskās, bet<br />
otrās veicina Latvijas likumdošanas<br />
nesakārtotība, un to pārvarēšanai diemžēl<br />
jāziedo 50% laika,» viņš saka.<br />
Gādājot par Rīgas ūdens un kanalizācijas<br />
attīstības plānu līdz pat 2025.<br />
gadam, Jūrmalu un citiem projektiem,<br />
prāta vētras notiek nepārtraukti, bet par<br />
vētrām tās grūti nosaukt. Tās ir konstruktīvas<br />
sarunas, argumentēti viedokļi,<br />
jautājumi, ieteikumi. Jaunie «runā<br />
pretī» vecākajiem kolēģiem, savstarpēji<br />
mācās. Viņi nejūtas kā konkurenti, jo<br />
katrs ir stabils un nozīmīgs šajā komandā.<br />
Kā to var dabūt gatavu? Gandrīz<br />
visi atbild, ka tas jājautā Aivaram. Viņš<br />
izveidojis šo uzņēmumu, viņš izvēlējies<br />
darbiniekus, atradis katram savu vietu.<br />
Aivars esot ideālais variants: profesionālis<br />
savā nozarē un prasmīgs vadītājs,<br />
viņš saprotot, uz ko katram ir ķēriens.<br />
Jābrīnās, kā izdevies tik dažādos cilvēkus<br />
atrast un piesaistīt uzņēmumam<br />
tā, ka tagad viņi to uzskata par ģimeni.<br />
Aivars taisnojas, ka viss jau notiek it<br />
kā pats no sevis un īstie cilvēki paši atnāk,<br />
viņa kā vadītāja nopelnu te neesot<br />
(pieticība daiļo cilvēkuJ!), turklāt uzņēmumu<br />
viņam «nodibinājusi» Pilsētprojekta<br />
grāmatvede, kas sapratusi, ka<br />
lielais kuģis vairs ilgi nepastāvēs. Viss<br />
noticis it kā pa jokam. Savukārt Aivara<br />
sieva Rita tobrīd domājusi, ka savs uzņēmums<br />
ir neprāts, tomēr vēsturnieces<br />
profesiju nomainījusi pret grāmatvedību<br />
un gājusi vīram palīgā.<br />
Aivars labprāt runā par savējiem: «Jurim<br />
patīk shēmas un globāli jautājumi;<br />
ūdens atdzelžošanā Oskars ir prasmīgāks;<br />
kanalizācijas sūkņu stacijas ir<br />
Ilzes kompetencē. Viņa gluži nejauši<br />
kļuva par Guntara darbaudzinātāju, un,<br />
re, nu jau viņš ir valdes loceklis.»<br />
«Kā var kļūt par valdes locekli? Gandrīz<br />
vienpadsmit gadu čakli jāstrādā?»<br />
jautāju Guntaram. Un viņš stāsta:<br />
«Sāku kā asistents un rasētājs. Aivars<br />
jau vēro, vai darbinieks izrāda iniciatīvu.<br />
Sekoja darbs pie projektiem Ventspilī,<br />
Aizputē, Daugavpilī. Te ir drošības<br />
sajūta, konkurētspējīgs atalgojums, labi<br />
darba apstākļi. Aivars par visu rūpējas,<br />
un man vēl daudz ko no viņa gribas iemācīties,<br />
tāpat Svens, kas ir vadošais<br />
inženieris. Te respektē un ciena vecākās<br />
paaudzes zināšanas, sarunās tiek<br />
pamatotas atbildes, tiek pieņemts pamatots<br />
risinājums, bet, ja nevaram vienoties,<br />
lēmumu pieņem Aivars. Mums<br />
nav paaudžu konfliktu, tā ir veiksme<br />
strādāt šādā vidē.»<br />
Viņi cits citu slavē un apgalvo, ka ekstremālos<br />
pārgājienos vai izlūkos var<br />
doties gandrīz vai ar visu komandu.<br />
Jāni Vēveri raksturo kā cilvēku, kas<br />
prasmīgi spēj rast risinājumu objektā,<br />
jo projektā ne vienmēr visu var paredzēt,<br />
nu, kaut vai tāpēc, ka dažkārt projektētājiem<br />
nav precīzu ziņu, kas konkrētajā<br />
vietā atrodas zem zemes. Ilze<br />
Libkovska bilst: «Kas par to, ka mūsu<br />
darbu neredz. Piemēram, Vecāķos nebija<br />
ūdensvada un kanalizācijas. Tagad<br />
tas viss ir, un cilvēki ir laimīgi.»<br />
No malas izskatās, ka viss notiek viegli,<br />
kā jokojot, turklāt profesionāli. Viņi<br />
nepārtraukti mācās, apmeklē seminārus<br />
un izstādes, tiekas ar ražotājiem. Lai<br />
gan «visu nekad nevar zināt», nozarē,<br />
kuras darbs faktiski ir zem zemes, ļoti<br />
daudz jāapgūst un jāmācās visu mūžu.<br />
«Jo vairāk zini, jo vairāk jāuzzina,»<br />
saka Juris.<br />
Paši jaunākie darbinieki atzīst, ka te<br />
nekāds adaptācijas periods nevienam<br />
nav bijis un to arī nevajag. Tu kolektīvā<br />
vai nu esi uzreiz, vai neesi. Un šajos<br />
gados tikai pāris studentu nav palikuši.<br />
Edgars Boķis augstu vērtē uzticēšanos.<br />
Tāpēc te nevienam nav ienācis prātā<br />
kaut ko neizdarīt vai iegāzt kolēģi.<br />
Te neskopojas ar komplimentiem – ja<br />
darbs labi padarīts, tas arī tiek pateikts.<br />
To gaisotni dienas garumā un uzņēmuma<br />
dabiskumu nevar notēlot. Man bija<br />
sajūta, ka uz vienu dienu esmu kļuvusi<br />
par Aqua-Brambis darbinieci. Bez<br />
adaptācijas. Paldies!<br />
Mārītes Šperbergas teksts un foto<br />
62<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
63
Brīvais mikrofons<br />
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)<br />
Vienīgās zāles – precīza specifikācija<br />
Roberts Andiņš,<br />
būvinženieris<br />
Pati svarīgākā būvniecībā ir godīga konkurence,<br />
kādas starp celtniecības uzņēmumiem<br />
diemžēl nav. Tās nav arī tāpēc, ka valsts nav<br />
parūpējusies par likumdošanu. Godīga konkurence<br />
ir tikai privātos konkursos, bet tieši<br />
valsts un pašvaldību organizētajos konkursos<br />
nolikumi tiek izstrādāti, kā vien ienāk prātā.<br />
Tur atļaujas visu ko.<br />
Gunta Saule-<br />
Pavlovska,<br />
būvinženiere<br />
Ja man būtu iespēja kļūt par noteicēju mūsu<br />
valstī, es veiktu kardinālas pārmaiņas – izdzenātu<br />
visus pašreizējos deputātus un noteiktu,<br />
ka tie vairs nevar kandidēt uz deputātu amatu<br />
vismaz vairākus sasaukumus. Krīzes situācijā<br />
visiem deputātiem samazinātu algas un piemaksas.<br />
Vēl laikam tomēr atjaunotu Celtniecības<br />
ministriju, jo tieši mūsu jomā ir vislielākais<br />
bezdarbs. Mēģinātu piesaistīt labākos speciālistus<br />
no reālo būvnieku vidus un nepieņemtu<br />
darbā nespeciālistus. Viens no noteikumiem –<br />
neviens vadošais darbinieks nedrīkstētu<br />
būt kādas partijas piekritējs. Likvidētu visas<br />
aģentūras, kuru darba specifika ir saistīta ar<br />
būvniecību (piemēram, Mājokļu aģentūru). Ir<br />
tiešām nepatīkami apzināties, ka mūsu jomā<br />
ir tik lielas korupcijas iespējas un liels uz ārzemēm<br />
aizbraukušo speciālistu skaits.<br />
Artis Smiltāns,<br />
būvinženieris<br />
Cerams, ka vairs nebūs tādas birokrātijas gan<br />
valsts, gan pašvaldību līmenī, ar kādu nācies<br />
sastapties līdz šim. Tā inspektoru visatļautība ir<br />
vienreizēja. Viņi jūtas kā paši galvenie. It kā bez<br />
viņiem nekas nebūtu iespējams, tieši tāpēc viņi<br />
var pasūtīt: «Nē, ne šodien, nāc rīt!», pēc tam:<br />
«Nāc citā dienā un citā laikā!»<br />
Pāvels Brimerbergs,<br />
būvuzraugs<br />
Krietni samazinājušies būvniecības apjomi. Lai nepazustu<br />
viss labais, kas bija būvorganizācijās, vajadzētu<br />
lielos apjomos siltināt mājas, celt siltināšanas<br />
materiālu rūpnīcas, iesaistīt visus būvspeciālistus,<br />
vienkāršot līdzekļu piesaisti. Dažādi konkursi, tāmes<br />
un projekti visu tikai sarežģī, jo vieglāk ir noteikt<br />
katram mājas tipam visā valstī konkrētu cenu<br />
par stāvu, griestiem, jumtu, un būvnieki, kas var<br />
un grib, lai strādā. Mēs, būvuzraugi, izkontrolēsim.<br />
Ansis Šnore,<br />
būvinženieris<br />
Būvniecības nozares vadību vajadzētu sakoncentrēt<br />
vienas ministrijas rokās, un par būvniecību<br />
vajadzētu atbildēt tikai attiecīgu izglītību<br />
ieguvušiem un pieredzējušiem cilvēkiem.<br />
Almants Reinbergs,<br />
SIA Alvima<br />
īpašnieks<br />
Ja būvniecībā redzēs tikai to, ka tiek sagandēti ceļi,<br />
sarauti kabeļi, sabojāta ainava, un tiks meklēts kašķis,<br />
nekas labs nevar iznākt. Būvniecības likumā ir<br />
teikts: pasūtītājs saņem būvatļauju. Tas tikai uzsver<br />
būvniecības kā kopīga darba rezultātu. Katrs objekts<br />
ir unikāls gan ar saviem risinājumiem, gan ar atrašanās<br />
vietu. Un nav būtiski, vai tā ir sarga būdiņa<br />
vai daudzstāvu māja. Divas reizes vienā upē nevar<br />
iekāpt. Katrā novadā cilvēki atšķiras mentāli. Viņi<br />
dažādi uztver procesu, līdz ar to rezultāti ir atšķirīgi.<br />
Te izpaužas spēja uzlabot konstrukcijas, nomainīt<br />
būvmateriālus. Standarta risinājumu nav. Citi var<br />
iebilst, ka ir gan. Jā, tā var teikt, tikai ir nestandarta<br />
situācijas, lai šos standarta risinājumus izmantotu<br />
pareizajā vietā un laikā. Celtniecībā nav absolūtas<br />
patiesības. Katram sava izdoma, dažādi ceļi, radoša<br />
pieeja. Mūsu valstī, kur cits citu pazīst, norobežoties<br />
un kļūt neatkarīgiem ekspertiem un vērtētājiem ir ļoti<br />
sarežģīti. Uzskatu, ka vienīgās zāles konkursos ir zemākā<br />
cena, tikai ar ļoti precīzu tehnisko specifikāciju.<br />
Te var ieviest sistēmu no garantijas perioda līdz pat<br />
datorizētai konkursa projektu izvērtēšanai, nevis likt<br />
darboties komisijai, kurā, piemēram, ir labi ārsti un<br />
labas māsiņas, bet nav profesionālu celtnieku. Būvniecības<br />
likums ir labs, tikai tas pareizi jāpiemēro.<br />
Valērijs Bitenieks,<br />
būvinženieris<br />
Uzskatu, ka celtniecība ir ekonomikas palīgnozare<br />
– instruments mērķa sasniegšanai, bet ne pats<br />
mērķis, kā tas bija treknajos gados, kad mūsu<br />
ekonomikā dominēja celtniecība un viss, kas bija<br />
ap to. Ja mans mērķis būtu tikai instrumentu iegāde,<br />
tad mana ģimene arī drīz vien piedzīvotu<br />
krīzi, jo ar instrumentiem paēdis nebūsi. Latvijai<br />
pašlaik nav virzības mērķa, līdz ar to tiek izvazāti<br />
un notrulināti daudzi attīstības līdzekļi jeb instrumenti,<br />
kādi ir izglītība, zinātne, arī medicīna un<br />
citas palīgnozares, starp kurām ir celtniecība.<br />
Indulis Saule,<br />
AS Ceļuprojekts<br />
ēku nodaļas vadītāja<br />
vietnieks<br />
Būvniecībai visvairāk kaitē tas, ka tā nav vienās<br />
rokās, ka par to atbild vairākas ministrijas un<br />
institūcijas, līdz ar to valda liela nesakārtotība.<br />
Mums, projektētājiem, ir svarīgi, lai ātrāk tiktu<br />
ieviesti eirokodi. Vēl būtiska ir speciālistu izglītošana.<br />
Konkursos firmas startē ar dempinga<br />
cenām, un tas nestimulē kvalitāti.<br />
Jāzeps Šesters,<br />
būvinženieris<br />
Nepatīk, ka netiek ievērota Latvijas likumdošana,<br />
piemēram, kaut vai tādā ziņā, ka vismaz 30%<br />
darbu jāveic pašu spēkiem, bet starpnieki to neievēro,<br />
līdz ar to deformē visu tirgu. Vidējās un<br />
mazās firmas bankrotē. Svarīgi būtu panākt, lai<br />
visi strādātu līdzīgos apstākļos. Tagad vieni šajā<br />
laukumā ievēro futbola spēles noteikumus, savukārt<br />
citi spēlē pēc regbija noteikumiem. Visi zina<br />
par starpniekiem, bet nekas nenotiek, neko nevar<br />
iespaidot, un ticība ir zudusi. Ja vien sirds nesāpētu<br />
par to, kas šodien notiek valstī, ka nekas netiek<br />
darīts, lai situāciju mainītu, mani varētu uzskatīt<br />
par optimistu, jo negribas uz jautājumu «Vai tiešām<br />
visi ir tik korumpēti?» dzirdēt atbildi: «Jā!»<br />
64<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
65
Atpūta<br />
Būvnieki ceļo<br />
Foto no personiskajiem arhīviem<br />
Valdis Valainis Taizemē<br />
Ēriks Krūmiņš ar sievu<br />
Rutu Horvātijā<br />
Andris Baikovs Vācijā<br />
Valdis Valainis Latvijā<br />
Juris Ivars Čivčs Latvijā<br />
Imants Belševičs Somijā<br />
Jāzeps Šesters Latvijā<br />
Ingrīda Pečkovska ASV<br />
Igors Rencis Austrijā<br />
66<br />
Imants Pēteris Broks Igaunijā
Change language