Nr.15 - LBS

Saturs

Ievads

Labdien vasarā! 2

Esam krustcelēs 3

Aktualitātes

Konference beidzas

ar memoranda parakstīšanu 4

Projekti Daugavai 6

Latvijas labākie būvinženieri 8

Ēnu diena Būvinženieru savienībā 10

Žurnāls Latvijas Būvniecība Nr. 20 11

LBS biedri piedalās 14

LBS – Konsultants 15

Jaunie biedri 15

Apsveicam jubilārus! 15

Kongress

XXII kongress.

Kompetencei un zināšanām 16

Apbalvojumi trīs nominācijās 20

Kongress valdes vērtējumā 21

Vadība

Valdes sēdes 22

Personība

Nepatīk muldētāji 26

Būvniecības šķīrējtiesa

Būvniecības šķīrējtiesa 30

“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)

Strīds 32

Objekts

Atklāts Ādažu Kultūrizglītības centrs 36

Zinātne

Kūdras bloki siltumizolācijai 38

LBS BSSI

Būvspeciālistu sertifikācija 40

Akreditācija uz pieciem gadiem 43

Izglītība

Kompetences projektu vadīšanā 44

Iedarbes (slodzes)

uz būvkonstrukcijām 47

Jaunais inženieris

Izvirza sasniedzamus mērķus 48

Sadarbības partneri

Zināšanas un atpūta 51

Dzīves skola

Pašam savs zaļais zars 52

Ceļinieka saules ceļš 54

Uzņēmums

Viena diena Aqua-Brambis ģimenē 56

Brīvais mikrofons

Vienīgās zāles – precīza specifikācija 62

Atpūta

Būvnieki ceļo 64

Žurnāls Būvinženieris

Izdevējs: Latvijas Būvinženieru savienība

Redaktore Mārīte Šperberga

Literārā redaktore Regīna Janmane

Mākslinieciskā redaktore Katrīna Vasiļevska

Latvijas Būvinženieru savienība

K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV-1012

Tālrunis, fakss 67845910

E-pasts: lbs@apollo.lv

LBS internetā: www.lbs.building.lv

LR UR reģistrācijas Nr. 000800022

©Latvijas Būvinženieru savienība, 2010

Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju

Citēšanas gadījuma atsauce uz Latvijas

Būvinženieru savienību obligāta

Iespiests tipogrāfijā Informatīvā biznesa centrs

Paldies šā numura ideju autoriem:

Helēnai Endriksonei, Ilmāram Leikumam,

Ilgvaram Niedolam, Mārtiņam Straumem,

Guntaram Šternam, Ilzei Zālamanei

Vāka foto: Ādažu Kultūrizglītības centrs. Mārītes Šperbergas foto

www.lbs.building.lv

Ievads

Labdien vasarā!

Esam krustcelēs

Kādu ceļu iesim,

kādu darbības analogu

izvēlēsimies?

Saistībā ar brīvības un neatkarības pieminēšanu

atcerējos pirms vairākiem

gadiem dzirdēto divu kungu sarunu.

Viens jūsmoja: «Nu mums ir brīvība

un neatkarība, esmu brīvs!» Otrs jautāja:

«No kā tu esi brīvs?» Un saruna

aizvirzījās līdz tam, ka tādas absolūtas

neatkarības un brīvības nemaz nav, ka

jebkurš cilvēks tik un tā ir no kaut kā atkarīgs

– no politiķiem, no dabas, darba

devēja, no kaimiņa, dažkārt no veikala

darbalaika un pat no Valūtas fonda.

Kādreiz mums varbūt šķiet, ka vētra

vai vulkāns zemeslodes citā pusē mūs

neinteresē un neietekmē, bet izrādās, ka

ietekmē gan. Ja ne citādi, tad kaut vai

pilnībā izjaucot konkrētus biznesa vai

brīvdienu plānus, jo lidostas ir slēgtas.

Tieši tāds laiks, par kura iespējamību

kādreiz pat neticīgie būtu strīdējušies,

parāda, kā katrs no mums spēj pieņemt

konkrēto situāciju, ko spējam darīt, kā

reaģēt un rīkoties. Citam tādas reizes

rada lielisku iespēju mainīt biznesa

plānus, bet Īslandē daži attapās, ka var

pārdot ekskluzīvu suvenīru – pelnus no

vulkāna, kas tik ļoti ietekmējis aviosatiksmi

un līdz ar to daudzus cilvēkus.

Tajā pašā laikā krasi pieauga pieprasījums

pēc cita veida transporta. Un viss

notika – lēnāk vai straujāk, bet notika.

Tāpat tas ir katrā vietā un vidē, kur atrodamies,

dzīvojam un strādājam. Tikai

jātic, jāmeklē, jāuzdrīkstas, jāriskē. Ja

kaut ko ļoti, ļoti gribas, papūloties to var

iegūt. Kas par to, ka vajadzīgās durvis ir

ciet un ausis, kurām jāklausās, nedzird.

Jāmeklē citas durvis un citas ausis. Tā

apgalvojis neviens vien uzņēmīgs cilvēks,

kam paticis nepārtraukti mācīties,

gūt jaunu pieredzi un mainīt nodarbošanos,

ja vien tas nepieciešams.

Taču klāt ir vasara! Brīžos, kad gribas

sajust tādu kā brīvību un neatkarību,

vispirms jau pašam no savām dažkārt

uznākušajām pesimistiskajām domām,

ļaujieties optimismam, domājiet pozitīvi

un katrā situācijā meklējiet iespējas

un variantus, nevis attaisnojumus!

Tad smadzenes darbosies operatīvāk.

Trenējieties jebkuru mirkli uztvert pozitīvi!

Grūti? Piekrītu. Bet pacentieties,

un redzēsiet, ka izdodas! Pozitīvai domāšanai

ir laba raža. To arī jums visiem

novēlu!

Mārīte Šperberga,

žurnāla Būvinženieris redaktore

Pilnā plaukumā ir 2010. gada pavasaris,

XXII kongresā LBS biedru izteikto

priekšlikumu izvērtēšanas un realizēšanas

laiks, topošā Būvniecība likuma

projekta teksta precizēšanas un slīpēšanas

laiks. Kaut arī šo Būvniecības likumprojekta

versiju vēl nav izvērtējusi

Saeima, diezgan droši var apgalvot, ka

līdz ar «jaunā likuma» pieņemšanu būtiski

mainīsies visu būvniecības dalībnieku

pienākumi, tiesības un it sevišķi

atbildība.

Likuma projektā vairs nav paredzēts

pašreizējais Būvkomersantu reģistrs.

Būvniecības speciālistu kompetences

izvērtēšana notiks pirms viņu

ikgadējas reģistrēšanas būvinženieru

reģistrā, un tikai uz šo reģistrā iekļauto

būvniecības (projektēšanas un

celtniecības) speciālistu bāzes varēs

veidot un reģistrēt būvniecības juridiskās

personas. Faktiski ir plānots

pāriet uz astoņpadsmit ES valstīs aprobēto

profesionālo kameru principu,

un tas nozīmē, ka visi būvinženieri

un būvtehniķi, kas vēlas veikt patstāvīgu

darbību būvniecībā, kļūst par

Profesionālās būvniecības kameras

locekļiem un pakļaujas tās kompetences

izvērtēšanas, apmācību, darbības

uzraudzības un aktivitāšu reģistrēšanas

principiem.

Iepazīstoties ar citu valstu profesionālo

būvniecības kameru darbības principiem

un pieredzi, var pārliecināties,

ka, pareizi strukturējot pienākumus

un atbildību, Profesionālā būvniecības

kamera sekmīgi varētu darboties arī

Latvijā, turklāt neradot pārrāvumu pašreizējā

būvniecības speciālistu kompetences

izvērtēšanas (sertificēšanas) un

būvuzņēmēju reģistrēšanas Būvkomersantu

reģistrā sistēmā.

Ko profesionālo kameru sistēmas realizēšanas

rezultātā iegūtu valsts un paši

būvniecības dalībnieki?

Valsts iegūtu izvērtētu un profesionāli

sakārtotu būvniecības kompleksu, bet

tās dalībnieki – lielāku kompetenci un

harmonizētas iespējas iegūt labāk atalgotu

darbu, tostarp arī citās ES dalībvalstīs.

Šķiet, gaišākas nākotnes vārdā ir vērts

gan par to padomāt, gan pie tā strādāt.

Cerot uz jūsu aktīvu līdzdalību,

Mārtiņš Straume,

LBS valdes priekšsēdētājs

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

Aktualitātes


Konference beidzas

ar memoranda

parakstīšanu

25. februārī Rīgā notika Būvniecības,

enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras

(BEMA) un Ekonomikas ministrijas

(EM) organizēta konference Mājokļu

renovācija, izmantojot Eiropas

Savienības finansējumu – ieguldījums

Latvijas nākotnē. Pasākumu varēja

vērot arī tiešraidē interneta vietnē

www.esmaja.lv.

Konference popularizēja ar Eiropas

Reģionālā attīstības fonda atbalstu

īstenoto programmu Daudzdzīvokļu

māju siltumnoturības uzlabošanas

pasākumi. Konferences dalībnieki

darba grupās pārrunāja veidus, kā

organizēt dzīvokļu īpašniekus lēmuma

par mājokļu renovāciju pieņemšanai,

un diskutēja par uzņēmējdarbības

iespējām mājokļu renovācijas

tirgū. Diskusiju dalībnieki analizēja

faktorus, kas ietekmē daudzdzīvokļu

dzīvojamo māju renovācijas procesa

kvalitāti, kā arī ziņoja par jau īstenotajiem

renovācijas projektiem un

acīmredzamiem ieguvumiem.

Konference beidzās ar EM, BEMA,

Latvijas Būvinženieru savienības

(LBS), Latvijas Būvmateriālu tirgotāju

asociācijas, Tehnisko ekspertu asociācijas,

Latvijas Siltuma, gāzes un

ūdens tehnoloģiju inženieru savienības,

Latvijas Logu un durvju ražotāju

asociācijas, Latvijas Namu pārvaldītāju

un apsaimniekotāju asociācijas,

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas,

Latvijas Energoefektivitātes asociācijas,

Reģionālās enerģētikas aģentūras,

AS SEB banka, AS DnB NORD Banka

un AS Swedbank parakstītu sadarbības

memorandu. Tā mērķis ir sekmēt efektīvas

un atklātas sadarbības veidošanu

starp memoranda parakstītājiem, nodrošinot

informācijas pieejamību par

mājokļu renovācijas procesu dzīvokļu

īpašniekiem un uzņēmējiem.

Memorands paredz:

• veicināt nozaru asociāciju savstarpējo

sadarbību/izglītošanos, lai

nodrošinātu informācijas apriti par

aktualitātēm nozarē;

• nodrošināt informācijas pieejamību

daudzdzīvokļu dzīvojamo māju

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

jautājumos;

• nodrošināt dzīvokļu īpašniekiem informācijas

pieejamību par finansējuma

avotiem mājokļu renovācijai;

• informēt par mājokļu renovācijas

ieguvumiem;

• izglītot par kvalitatīviem renovācijas

procesa nosacījumiem;

• informēt par būvmateriālu kvalitātes

standartiem un to iestrādes

tehnoloģijām;

• veicināt kvalitatīvu pakalpojumu

pieejamību, informējot sabiedrību

par nozarē aktuālo informāciju.

Memorandam var pievienoties arī citas

būvniecības nozares nevalstiskās

organizācijas, iesniedzot Ekonomikas

ministrijai pievienošanās vēstuli.

Memorandu parakstīja arī LBS valdes

priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Foto: no BEMA arhīva


Aktualitātes


Projekti

Daugavai

Akciju sabiedrības Ūdens enerģētikas

un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa

akcionāru biedrība

ARHA, kas darbojas arī kā biedrība

Jaunais zīda ceļš, vēlējās iepazīstināt

Latvijas Būvinženieru savienību ar

savu projektu. Pēc šīs tikšanās LBS

valde un pārējie uzaicinātie nolēma,

ka jāzina arī par otras ar Daugavu

saistītās organizācijas AS Enerģētika

un ūdens transports iniciēto Daugavas

baseina ilgtermiņa attīstības

projektu.

Uldis Pumpurs

Akcionāru biedrība ARHA

uzskata, ka kuģu ceļa izveidošana,

kas savienotu Melno jūru ar Baltijas

jūru, tādējādi sasaistot Daugavu ar

Dņepru, būtu milzīgs ieguvums Latvijas

ekonomikai un palielinātu valsts

ieņēmumus. Biedrība tika dibināta, lai

apvienotu fiziskas un juridiskas personas,

kas ir akciju sabiedrības Ūdens

enerģētikas un transporta sistēma

Rīga-Hersona-Astrahaņa akcionāri,

lai veicinātu projekta Ūdens enerģētika

un ceļš no Baltijas līdz Melnajai

un Kaspijas jūrai pa Daugavu (Baltkrievijā

Zapadnaja Dvina), Dņepru

un Volgu realizāciju. Minētā mērķa

sasniegšanai biedrībai līdz 2010. gada

23. jūnijam jāiesaista 150 000 biedru,

līdz 2010. gada vasarai visos Latvijas

novados jādibina biedrības teritoriālās

organizācijas.

Lūk, ko LBS valdei pavēstīja biedrības

Jaunais zīda ceļš valdes priekšsēdētājs

Jānis Štamers un valdes loceklis un ģenerāldirektors

Valērijs Štamers:

«Mūsu idejas pamatā ir attīstīt enerģētikas

un ūdens transporta sistēmu,

izmantojot Daugavu. Projekts balstās

uz četru valstu – Latvijas, Baltkrievijas,

Ukrainas un Krievijas –, kā arī

Eiropas Savienības sadarbību. Projekta

kopējās izmaksas ir aptuveni

90 miljardi eiro jeb 63 miljardi latu.

Patlaban tiek strādāts pie projekta

pirmā posma – 600 kilometru garā

ūdens ceļa Rīga-Vitebska. Tā aptuvenās

izmaksas varētu būt aptuveni divi

miljardi eiro jeb 1,41 miljards latu.

Projekta realizācijas gaitā Latvijas teritorijā

būtu nepieciešams uzbūvēt trīs

hidroelektrostacijas, bet Baltkrievijas

teritorijā – sešas.»

AS Enerģētika un

ūdens transports (EŪT)

iniciētā Daugavas baseina ilgtermiņa

attīstības projekta ietvaros sākts darbs

pie ekonomiskās attīstības stratēģijas

priekšlikumu un ekonomisko perspektīvu

izstrādes. Ekonomikas eksperts

Uldis Osis un AS EŪT valdes priekšsēdētājs

Uldis Pumpurs LBS valdi informēja

par projekta iecerēm.

AS EŪT stratēģijas galvenais mērķis

ir rast labākos risinājumus Daugavas

baseina (Daugava ar citu upju pietekām)

attīstībai, saudzīgi izmantojot

Daugavas ekonomisko potenciālu, tostarp

enerģētiskās, transporta un citas

iespējas.

«Mazākas transportēšanas izmaksas

nekā pa sauszemes vai gaisa transporta

ceļiem ir nosacījums, lai prognozētu

kravu un pasažieru plūsmu pieaugumu,

kas savukārt veicinās ostu attīstību

novados, jaunu investīciju piesaisti

pašvaldībām, infrastruktūras attīstību

reģionos, tūrisma, transporta, tirdzniecības

un citu jomu attīstību, jaunas darba

vietas būvdarbu veikšanā, kā arī dažādās

nozarēs jau projekta realizēšanas

gaitā. Tie ir tikai daži no ieguvumiem,»

teica Uldis Osis.

AS EŪT apvieno pieredzējušus ekonomistus,

uzņēmējus, vides un tranzīta

nozaru speciālistus. Kādi patlaban ir

viņu galvenie darba uzdevumi?

• Ekonomiskā sadarbība ar Krieviju,

Baltkrieviju un Ukrainu, lai EŪT

attīstītu Daugavas ass loģistiku,

piesaistītu investīcijas, investētu

sadarbības projektos, kopuzņēmumos

un veiktu citas aktivitātes.

• Eirāzijas transporta savienojuma

projekts (The Euro-Asian Transport

Link – EATL). EŪT mērķis ir

EATL un Daugavas ekonomiskās

ass savienojums: loģistika, kravas,

investīciju projekti (UNECE

Transport devision).

• CEAG: Krievija, Kazahstāna, Ķīna.

Kādas ir Daugavas ass trīs transporta

alternatīvas? Dzelzceļš. Automašīnas.

Daugavas ūdensceļš – zaļais transporta

koridors. Arī tā ir EŪT aktualitāte tāpat

kā NAIADES – ES iekšzemes ūdensceļu

attīstības rīcības programma (www.

naiades.info/page.php?id=80) un Platina–NAIADES

īstenošanas platforma

(konsorcijs). Kāds ir turpmākais plāns?

Arī par to tika informēta LBS. Vairāk

lasiet www.lbs.building.lv.

Mārītes Šperbergas foto


Aktualitātes


Latvijas labākie

būvinženieri

18. martā tika godināti žurnāla Latvijas Būvniecība organizētā konkursa Gada

būvinženieris Latvijā 2009 laureāti. Konkurss notiek jau otro gadu. Šogad tas

tika rīkots sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru savienību un kompānijām Knauf,

Caparol, Sakret un Ramirent.

Konkursā Gada būvinženieris Latvijā

2009 piedalīties varēja personas, kas

strādājušas būvobjektos, kuri 2009.

gadā atradās celtniecības procesā vai

bija nodoti ekspluatācijā. Pretendenti

tika vērtēti četrās nominācijās. Nominācijā

Gada projekta vadītājs Latvijā

2009 un Gada būvdarbu vadītājs Latvijā

2009 varēja startēt Latvijā strādājoši

būvinženieri ar inženiera darba

pieredzi ne mazāku par pieciem gadiem.

Pretendentiem uz titulu Gada

jaunais būvinženieris Latvijā 2009

bija noteikta divu līdz piecu gadu

darba pieredze, savukārt pretendentiem

uz titulu Gada inženieris projektētājs

Latvijā 2009 bija nepieciešams

vismaz piecu gadu stāžs konstruktora

darbā.

Pretendentus konkursam varēja nominēt

tikai trešā puse: būvfirmas, darba

devēji, projektu pasūtītāji, par pretendentu

darbību informēti un zinoši Latvijas

iedzīvotāji, pilsētu un pašvaldību

pārstāvji, uzņēmēju organizāciju pārstāvji,

juridiskas, kā arī fiziskas personas,

kas nav pretendenta pirmās pakāpes

radinieki.

Konkursa pretendentus vērtēja žūrija:

Mārtiņš Straume (Latvijas Būvinženieru

savienība), Viktors Puriņš (Latvijas

Būvnieku asociācija), Tālis Straume

(AS Ceļuprojekts), Pēteris Dzirkals

(SIA LEC), Guntars Maļina (Latvijas

Inženierkonsultantu asociācija),

Leonīds Jākobsons (Latvijas Būvmateriālu

ražotāju asociācija), Ārijs

Videvuds Lapsa (Rīgas Tehniskā universitāte,

Latvijas Betona savienība),

Juris Grīnvalds (SIA Sakret), Mārīte

Šperberga (Latvijas Būvinženieru savienība),

Vija Gēme (Vides ministrija),

Beāta Johansone (SIA Caparol), Ineta

Geipele (RTU Inženierekonomikas un

vadības fakultāte), Oskars Rudzītis

(SIA Knauf), Lana Jūra (žurnāls Latvijas

Būvniecība).

Konkursa nolikums pieejams žurnālā

Latvijas Būvniecība un internetā: www.

latvijasbuvnieciba.lv.

Sarmītes Livdānes foto

Konkursa

Gada būvinženieris Latvijā

2009 rezultāti

Nominācija Gada projekta vadītājs

Latvijā 2009

Laureāts: Jānis Doniņš, SIA Merks,

LBS biedrs

Atzinības balvas: Ivo Brālēns, SIA

Merks, Valdis Koks, SIA Re & Re

Nominācija Gada būvdarbu vadītājs

Latvijā 2009

Laureāts: Maksims Momots, SIA Merks

Atzinības balvas: Aleksandrs Bass,

SIA Skonto Būve, Dmitrijs Jansons,

SIA Merks

Nominācija Gada inženieris projektētājs

Latvijā 2009

Laureāts: Igors Smirnovs, SIA ECB

Consult, LBS biedrs

Atzinības balvas: Didzis Žīgurs, SIA

BKB, Jānis Apse, SIA Constructus

Nominācija Gada jaunais būvinženieris

Latvijā 2009

Laureāts: Deniss Šavraks, SIA MDK

Konstruktori

Atzinības balvas: Jurijs Gruduls, SIA

Projekts 3, Artūrs Ščurs, SIA Jurēvičs

un partneri, LBS biedrs

10


11

Aktualitātes

Ēnu diena

Būvinženieru

savienībā

Ēnu dienā 17. februārī visā Latvijā

vidusskolēni sekoja cilvēkiem, ar kuru

palīdzību iepazina dažādas nozares vai

konkrētas profesijas. Mārtiņš Draudiņš

no Rīgas 3. ģimnāzijas bija izvēlējies

Latvijas Būvinženieru savienību.

Biroja vadītāja Ilze Zālamane palīdzēja

Mārtiņam Draudiņam apjaust


darba ritmu, jo jaunietis visas dienas

garumā bija viņas ēna. Mārtiņa interese

par būvniecību neraisa jautājumus,

jo gan viņa tētis, gan abi vectēvi

ir būvinženieri. Dienas gaitā Mārtiņš

uzdeva konkrētus jautājumus, kas

prasīja tikpat konkrētas un loģiskas

atbildes. Viņš interesējās par būvspeciālistu

sertificēšanu, pretendentu

eksamināciju, noskaidroja, cik bū-

LBS biedri!

tiska nozīme ir tehniskajiem mācību

priekšmetiem.

Skolā par savu Ēnu dienas pārskatu

Mārtiņš saņēma augstāko novērtējumu

– 10 balles. Ilze Zālamane tic, ka

jaunietis arī turpmāk uzstādīs sev pietiekami

augstu latiņu zināšanu apguvē

un sasniegs mērķus, kurus izvirzīs.

Mārtiņš nav pirmā Ilzes Zālamanes

ēna. Pirms vairākiem gadiem Būvinženieru

savienībā ieradās Rūdolfs Šķēle

no Baldones. Tagad viņš sekmīgi strādā

būvniecības nozarē.

Lūdzu, paziņojiet par savu darbavietu, telefonu,

mājas adrešu, e-pastu maiņu

Latvijas Būvinženieru savienībai K. Barona ielā 99, lit. 1a,

Rīga, LV-1012, vai elektroniski:

lbs@apollo.lv.

Žurnāls

Latvijas

Būvniecība

Nr. 20

Būvnieku žurnālam ir jauna – ekoloģiska

– koncepcija. Daļa žurnāla tiek

drukāta uz otrreizējās pārstrādes papīra.

Arī temati šajās 16 lappusēs ir

īpaši. Tajās var lasīt par energoefektivitāti,

zema enerģijas patēriņa ēkām,

to projektēšanu un būvniecības risinājumiem,

ilgtspējīgo būvniecību un

būvmateriāliem, pasīvo māju projektiem,

to projektēšanu un izmantotajiem

risinājumiem, ekoloģisko būvniecību,

atjaunojamiem energoresursiem, energoresursu

taupīšanu, Latvijas likumdošanu,

kā arī par Eiropas Savienības

prasībām un direktīvām šajā jomā, par

inovācijām energoefektivitātes projektos,

par jauniem izciliem un ilgtspējīgiem

projektiem ārvalstīs.


Tallink Hotel Rīga

Vēl žurnāla Latvijas Būvniecība 20.

numurā atradīsiet analītisku rakstu par

nākotnes būvniecību Latvijā. Numura

tēma ir biznesa ēkas un konkrēti objekti:

Tallink Hotel Rīga (SIA Merks),

Ādažu Kultūrizglītības centrs (SIA Re

& Re) un nerūsējošā metāla apstrādes

rūpnīca Rēzeknē (SIA Skonto Būve).

Rubrikā Vides projekti ir informācija

par ūdenssaimniecības projektu Jaunpiebalgā,

bet inženieru autorrakstos

varat lasīt par apkures sistēmu balansēšanu,

autonomas ārējas apgaismošanas

sistēmas izstrādi un izpēti Latvijas

apstākļos. Diskusijā šoreiz satikušies

būvniecības nevalstisko organizāciju

pārstāvji, kas spriež par to, ko mums

šodien vajag būvniecībā. Žurnālā publicēta

intervija ar Gada labāko būvinženieri

2009 SIA Merks projektu vadītāju

Jāni Doniņu, kā arī viedoklis par

Dienvidu tilta otro kārtu, reportāža no

Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvlaukuma.

Interesentiem šajā numurā tiek piedāvātas

būvniecības prognozes, zināšanas

par mediāciju – jaunu iespēju strīdu

risināšanā, jaunumi sertificēšanas

sistēmā, tāpat var uzzināt par pieredzes

apmaiņu un jaunām zināšanām, kas iegūtas

kursos par ēku siltināšanu Vācijā

un izstādē Minhenē.

Protams, ir arī apskats par notikumiem

būvniecības tirgū, saskaņotajiem projektiem

Rīgā un izsniegtajām būvatļaujām,

kongresiem, konferencēm un

citiem notikumiem.

Foto: no SIA Merks arhīva

12


13

Aktualitātes


Modris Torims

(1958. gada 1. maijs – 2010. gada 13. marts)

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas

novada laikraksts Auseklis

2010. gada janvārī notikušajā Preses

ballē nosauca nominācijas Gada cilvēks

laureātus. Šo godpilno titulu piešķīra

būvinženierim, LBS biedram,

SIA Portāls valdes priekšsēdētājam

Modrim Torimam. Tikai pāris mēnešu

vēlāk viņa pēkšņi vairs nebija. Modrim

vairs nevarēja piezvanīt kārtējā 1.

maijā, lai apsveiktu dzimšanas dienā...

Viņam vairs nevar piezvanīt, lai uzaicinātu

uz kārtējo grupas salidojumu,

piezvanīt, lai tāpat vien parunātos... Ir

cilvēki, bez kuriem nav iedomājami ne

studiju gadi, ne arī turpmākie gadi. Tie

cilvēki vienkārši ir... Un pēkšņi Modris

tā tiek ņemts un izgriezts. Nežēlīgi.

Viņš, dzimis rīdzinieks, pēc studijām

Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras

un celtniecības fakultātē 1981. gadā

ieradās agrokombinātā Lādezers. Visu

mūžu Modra kaislība bija basketols, ko

viņš spēlēja kopš deviņu gadu vecuma,

kad sāka apmeklēt 2. bērnu un jauniešu

sporta skolu.

Ar Lādezeru Modrim saistās dzīves

turpmākie 22 gadi. 1982. gadā viņš

nodibināja ģimeni. Tad piedzima dēli

Mārcis un Didzis. Modris bija viesmīlīgs

namatēvs. Lādezera Zvanu mājās

vienmēr bija gaidīti gan kursabiedri,

gan basketbola komanda, gan citi draugi

ar ģimenēm. 1991. gadā, privatizācijas

laikā, Modris nodibināja celtniecības

firmu Portāls, kas sākumā mitinājās

Lādezera darbnīcās, bet pēc dažiem

gadiem pārcēlās uz Limbažiem.

1995. gadā tika atvērts arī Portāla

būvmateriālu veikals Limbažos. Modris

vienmēr bija aizrautīgs ceļotājs, turpināja

spēlēt basketbolu, pēdējos gados

aizrāvās arī ar golfu.

Modris allaž teica: «Ārsta kļūdas aprok

zemē, bet celtnieku kļūdas visi

redz visu mūžu. Tāpēc jāstrādā tā, lai ir

prieks par padarīto.»

2009. gadā uzņēmuma apgrozījums

turējās 1,5–2 miljonu latu robežās un

objektu skaitliski bija nedaudz mazāk,

turklāt lielākie bija Limbažos. SIA

Portāls rekonstruēja trīs bērnudārzus

un kādreizējo ugunsdzēsēju depo. Kur

visi savējie un katrs solis kā uz delnas,

slikts darbs vai zema kvalitāte nav pieļaujama.

Arī šis gads uzņēmumam iesākās

samērā veiksmīgi. Tika noslēgti

līgumi par Saulkrastu bērnudārza ēkas,

Limbažu airēšanas bāzes un 3. vidusskolas

siltināšanu, logu un durvju nomaiņu.

Turpinās rekonstrukcija sporta

hallē un Vidrižu saieta nama piebūves

celtniecība. Modra meitiņa Karlīna apmeklē

Limbažu 2. bērnudārzu, ko rekonstruēja

SIA Portāls. Modra Torima

uzņēmumā strādā arī abi viņa dēli Mārcis

un Didzis. Jaunākais Didzis ir būvinženieris,

vada būvniecības projektus,

vecākais Mārcis pārvalda transporta un

darbnīcu jomu, jo ir inženieris mehāniķis.

Astoņpadsmit darba gados SIA

Portāls ir izveidota komanda, kurai var

uzticēties. Uzņēmums atbalsta vietējos

sportistus. Ik gadus par rajona čempionu

titulu ar panākumiem cīnās Portāla

basketbola komandas vīri. Iespēju robežās

atbalsts netiek liegts arī vietējai

pašvaldībai, labdarības pasākumiem un

uzņēmuma darbiniekiem.

Portāls Latvijas mērogā tika pamanīts

pirms gada, kad Latvijas Būvnieku

asociācijas konkursa Gada būve 2008

nominācijā Rekonstrukcija ieguva pirmo

vietu. Objektu – Burtnieku pagasta

kultūras namu – konkursam pieteica

nevis paši būvnieki, kā tas ir ierasts,

bet gan Burtnieku pašvaldība. Rekonstruētā

ēka ir pērle būvniecībā ne vien

Burtniekos, bet visā Latvijā.

Tagad tas turpinās bez Modra. «Mēs

klusējot paliekam... Vējš šalko un mierina

mūs, bet tava vieta šai dzīvē ir, bija

un vienmēr būs.»

UZMANĪBU!

Lūdzam ieskaitīt

LBS biedru naudas

gada maksu

norēķinu kontā:

Latvijas Būvinženieru savienība

K. Barona iela 99, lit. 1a,

Rīga, LV-1012

Reģistrācijas Nr. 40008000225

PVN reģistrācijas Nr.

LV40008000225

A/S «SEB banka»,

Vecrīgas filiāle

Kods UNLALV2X001

Norēķinu konta Nr.

LV80UNLA0001000700350

Strādājošiem LBS biedriem

un asociētiem biedriem

LVL 25

Nestrādājošiem pensionāriem

LVL 5

14


15

Aktualitātes

LBS biedri piedalās

Biedrība Zaļās mājas sadarbībā ar Banku

augstskolas Biznesa un finanšu pētniecības

centru 3. februārī Hotel de

Rome Kaļķu ielā 28, Rīgā, rīkoja praktisko

konferenci Ilgtspējīgas būvniecības

nodrošināšanas instrumenti un to

ieviešanas iespējas Latvijā. Konferencē

piedalījās LBS biedri: Vides ministrijas

valsts sekretāra vietniece, Investīciju

departamenta direktore Vija Gēme, SIA

Re & Re valdes priekšsēdētājs Ainārs

Pauniņš, SIA Knauf tehniskais vadītājs

Andris Veinbergs, Latvijas Būvinženieru

savienības valdes priekšsēdētājs

Mārtiņš Straume, SIA Ramirent valdes

loceklis Normunds Mitko.

22. februārī Latvijas Elektroenerģētiķu

un energobūvnieku asociācijā (LEEA)

Šmerļa ielā 1, Rīgā, notika Būvindustrijas

nevalstisko organizāciju koordinācijas

centra prezidija sēde, kurā piedalījās

arī Mārtiņš Straume (Latvijas Būvinženieru

savienība), Jānis Klismets

(Transportbūvju inženieru asociācija),

Viktors Puriņš (Latvijas Būvnieku

asociācija), Aivars Brambis (Latvijas

Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru

savienība). Sēdē tika runāts par

LEEA darbības virzieniem un elektroenerģijas

apgādes jautājumiem Latvijā,

par tematiem laikraksta Dienas Bizness

būvnieku konferencei, par Būvkomersantu

reģistra konceptuāliem risinājumiem,

Būvniecības likuma projektu un

citiem aktuāliem jautājumiem.

23. aprīlī Latvijas Elektroenerģētiķu

un energobūvnieku asociācijā notika

Būvindustrijas nevalstisko organizāciju

koordinācijas centra pilnsapulce,

kurā piedalījās Mārtiņš Straume (Latvijas

Būvinženieru savienība), Aivars

Brambis (Latvijas Siltuma, gāzes un

ūdens tehnoloģijas inženieru savienība),

Jānis Klismets (Transportbūvju

inženieru asociācija), Kārlis Kadiķis

(Latvijas Ceļinieku asociācija), Videvuds

Ārijs Lapsa (Latvijas Betona

savienība), Leonīds Jākobsons (Latvijas

Būvmateriālu ražotāju asociācija).

Pilnsapulces temati: Būvniecības

likums, Publisko iepirkumu likums un

citas aktualitātes.

2. jūnijā laikraksts Dienas Bizness sadarbībā

ar Būvniecības attīstības stratēģisko

partnerību un Latvijas Būvindustrijas


centru organizēja nozares

konferenci, kuras tematika bija veltīta

patlaban uzņēmējiem aktuāliem jautājumiem.

Pēdējo gadu laikā strauji mainījusies

situācija būvniecības nozarē.

Konferencē tika skaidrots, kā tas ietekmē

būvniecības prioritātes Latvijā un

uzņēmēju iespējas. Galvenais temats

konferencē bija normatīvā regulējuma

sakārtošana būvniecībā kontekstā

ar jauno Būvniecības likumu. Ar ziņojumu

Latvijas un ārvalstu pieredze

būvinženieru profesionālās kompetences

nodrošināšanā uzstājās Mārtiņš

Straume (Latvijas Būvinženieru savienība).

Raimonds Eizenšmits (Latvijas

Būvinženieru savienība) runāja par

tematu FIDIC pieredze un ieteikumi

iepirkumu organizēšanā būvniecības

nozarē pakalpojumiem un būvdarbiem,

par Būvniecības ilgtspējīgu stratēģiju

stāstīja Eiropas inženieru Padomes

skatījumā Vija Gēme (Eiropas Civilo

inženieru padome) bet par tematu Ilgtspējīga

būvniecība arī Latvijā. Ilgtspējīgas

būvniecības novērtēšanas un

sertifikācijas instruments BREEAM un

tā ieviešana Latvijā uzstājās Ainārs

Pauniņš (SIA Re & Re). Diskusiju panelī

piedalījās Ainārs Pauniņš, Mārtiņš

Straume, Viktors Puriņš.

SIA LBS – Konsultants

kopš 2010. gada aprīļa ir Latvijas

Tirdzniecības un rūpniecības kameras

biedrs. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības

kamera ir nevalstiska, politiski

neitrāla, brīvprātīga Latvijas uzņēmumu

organizācija, kuras mērķis ir veidot

uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, apzinot

un aizstāvot Latvijas uzņēmumu

saimnieciskās intereses un realizējot

uzņēmējdarbību veicinošus projektus.

Jaunie biedri

Mirdza Treija, SIA LBS – Konsultants

ekspertīzes daļas vadītāja (Rīga)

Viktors Kopitins, SIA Hansaprojekts

ražošanas direktors (Rīga)

Gints Gemzis, SIA Wolf System darbu

vadītājs (Cēsis)

Atis Jumiķis, SIA Rehau tehniskais

konsultants (Rīga)

Asociētie biedri

Imants Kristovskis, SIA Jumis Z valdes

priekšsēdētājs (Kuldīga)

Andrejs Safonovs, SIA Novasafs valdes

priekšsēdētājs (Kuldīga)


Apsveicam jubilārus!

Katram cilvēkam savas dzīves

laikā iespējams izdzīvot tādu

dzīvi, kāda pirms viņa nav

dzīvota un kādu neviens pēc viņa

nedzīvos.

(Konstantīns Raudive)

Aprīlī

Visvaldi Kraukli

Andri Liepiņu

Romanu Olengoviču

Igoru Renci

Jāni Aivaru Eglīti

Gunāru Grandānu

Viktoru Kižlo

Ilmāru Drēziņu

Maijā

Jāni Kūlu

Valeriju Livčanu

Ansi Šnori

Lidvaldi Lukševicu

Mārtiņu Prīsi

Juri Ivaru Čivču

Jūnijā

Uldi Zālīti

Arvi Kuģi

Leopoldu Barkānu

Ingrīdu Pečkovsku

Juri Monvīdu Skalbergu

Andri Baikovu

Ēriku Stukānovu

Andreju Stepanovu

Vitāliju Kalniņu

Daini Mūsiņu

Jāni Kudiņu

Par jubilāriem lasiet

www.lbs.building.lv

16


17

Kongress


XXII kongress.

Kompetencei un zināšanām

Šā gada kongress radikāli atšķīrās

no iepriekšējiem, jo netika

lasīti pārskata ziņojumi, stāstīts,

ko paveikusi valde, kā strādā reģionālās

kopas, sekcijas, dažādas

komitejas un komisijas, jo to regulāri

var uzzināt žurnālā Būvinženieris

un mājaslapā www.lbs.

building.lv internetā. Tāpēc kongresā

netika atkārtots zināmais,

bet tas bija kā mēģinājums visiem

LBS biedriem piedāvāt zināšanas

un jaunu pieredzi.

Apsveikumu kongresam bija atsūtījis

vides ministrs Raimonds Vējonis.

Viņš atzinīgi novērtē Latvijas Būvinženieru

savienības darbu un lomu kvalificētu

speciālistu sagatavošanā un

atbalsta valsts funkciju nodošanu sabiedriskajām

organizācijām. Savukārt

Ekonomikas ministrijas Būvniecības

un mājokļu politikas departamenta

direktors Gatis Ābele pauda pārliecību,

ka LBS ir viena no spēcīgākajām

nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno

izcilus speciālistus un atbalsta

savus biedrus. Tāpat viņš uzteica LBS

priekšsēdētāja Mārtiņa Straumes lielo

ieguldījumu jaunā Būvniecības likuma

projekta izstrādāšanā.

Arhitekti

būvniecības procesā

Andris Kronbergs, Latvijas Arhitektu

savienības padomes priekšsēdētājs:

«Paldies Mārtiņam Straumem,

kas iepriekšējā gadā bija Būvindustrijas


centra priekšsēdētājs un aicināja

arhitektus kopīgi risināt jautājumus

likumdošanas sadaļā. Krīze ir iespēja

padomāt par svarīgākajiem virzieniem.

Ir daudzi jautājumi, kuros arhitektu un

būvnieku viedokļi atšķiras, bet jāatrod

kopīga valoda. Lasot jauno Būvniecības

likuma projektu, iepriecina, ka ir

atspoguļoti tādi jēdzieni kā arhitekts,

būvnieks un tamlīdzīgi, diemžēl daudz

kas nav ņemts vērā un ir kaut kur pazudis,

pie tā mums vēl jāstrādā. Atbilstības

sertifikācija visā pasaulē ir ļoti

svarīga. Arhitektiem tā ir kompetences

18


19

Kongress


pārbaude, lai nodrošinātu kvalitāti attiecīgajā

vidē.

Mēs ieteiksim Ministru kabineta noteikumos

iekļaut punktu par arhitektu

prakses noteikumu izstrādi – no izglītības

sistēmas veidošanas līdz projekta

realizācijai. Svarīgi ir arī sabiedrības

izglītošanas jautājumi, varētu

reglamentēt juridisko aizsardzību,

arī ētikas kodeksu. Patlaban ir tāda

situācija, ka tie, kas nav Latvijas Arhitektu

savienības biedri, nepakļaujas

ētikas kodeksam. Vienā no profesijas

noteikumu sadaļām jānorāda, kāda

ir sertifikāta zaudēšanas procedūra,

ja kāds neatbilst šiem noteikumiem.

Piedāvāju risināt šo jautājumu kopā

ar LBS.»

Mūsu izaicinājums –

būvinženieru

kompetence

Mārtiņš Straume, LBS valdes priekšsēdētājs:

«Mums patlaban svarīgākais

ir mūsu biedru profesionālie izaicinājumi

un profesionālā kompetence. Kas

raksturo būvinženieru profesionālo

kompetenci? Tie ir trīs vaļi: kvalifikācija

(izglītība), būvprakse, likumdošanas

aktu pārzināšana. Būvprakse ir

inženierizpētē, projektēšanā, būvdarbu

vadīšanā, būvuzraudzībā, būvekspertīzē.

Likumdošanā tie ir likumi, Ministru

kabineta noteikumi, pašvaldību saistošie

noteikumi, Latvijas būvnoteikumi.

Kas regulē jeb nosaka šīs prasības?

Izglītību – RTU, LLU, RCK izglītības

standarti. Būvpraksi – Ministru kabineta

noteikumi Nr. 383. Likumdošanu

– likumdevējs. Būvniecības stadijas,

kurās būvinženierim ir jāpierāda

sava kompetence: būvprojekta sagatavošanas

stadija, būvprojekta izstrāde,

būvobjekta celtniecība, būvobjekta

(būvprojekta) kvalitātes novērtēšana.

Kas raksturo būvinženiera kompetenci?

Būvprakses sertifikāts. Varam saukt

to, kā gribam, piemēram, citās valstīs

tā ir licence, reģistrācijas apliecība, titulēšanas

apliecība.

Kas traucē sakārtot sertificēšanas sistēmu?

Izglītībā ir atšķirīgas programmas,

būvpraksē – sistēmas trūkums, likumdošanā

– nedefinētā valsts būvniecības

politika.»

Visas prezentācijas, foto, debatēs runāto

un kongresa materiālus par eirokodiem,

daudzstāvu ēku projektēšanas

pieredzi Anglijā un citur varat atrast

mājaslapas www.lbs.building.lv sadaļā

Kongresi. XXII kongress.


20


21

Kongress

Apbalvojumi

trīs nominācijās

Katru pavasari Latvijas Būvinženieru savienība saka paldies tiem saviem biedriem,

kas daudzus mūža gadus ieguldījuši būvinženieru jaunās paaudzes apmācībā

gan augstskolās kā pasniedzēji, gan būvfirmās kā darbaudzinātāji.

Nominācijā Par mūža ieguldījumu

būvniecībā LBS Atzinības rakstu, medaļu

un zelta nozīmīti 26. martā saņēma

būvinženieri Imants Putniņš, Valentīna

Šeškena, Silvija Štrausa (Latvijas

Lauksaimniecības universitāte) un Tālis

Straume (AS Ceļuprojekts).

Nominācijā Labākais darbaudzinātājs

LBS Atzinības raksts piešķirts Indulim

Saulem (AS Ceļuprojekts), Jānim

Matisonam (AS SCO Centrs), Aivaram

Brambim (SIA Aqua–Brambis) un

Andrim Grebežam (SIA Būves un būvsistēmas).

LBS Atzinības rakstu nominācijā

Par ieguldīto darbu jauno būvinženieru

gatavošanā saņēma Juris

Smirnovs (Rīgas Tehniskā universitāte),

Aivars Jurjāns (Vides ministrija,

Rīgas Tehniskā universitāte)

un Artūrs Lešinskis (Latvijas Lauksaimniecības

universitāte).



Kongress valdes vērtējumā

Pozitīvais

• Kongresa darbs bija orientēts uz būvinženieru

profesionālo kompetenci.

• Kongress noritēja pozitīvā gaisotnē,

bija labi apmeklēts.

• Neskatoties uz ekonomiskajām

problēmām valstī un nozarē, visa LBS

kongresā ieplānotā programma tika

realizēta.

• Par spīti ekonomiskajai krīzei, lielākā

daļa kongresa dalībnieku bija pozitīvā

noskaņojumā.

Nākotnē jāņem vērā

• Kongresu nedrīkst organizēt vienā

dienā ar Latvijas Būvnieku asociācijas

pārskatu un pārvēlēšanu konferenci. Ar

LBA panākta vienošanās, ka LBS XXIII

kongress notiks 2011. gada 18. martā,

bet LBA konference – 25. martā.

• Lai gan LBS galvenie pasākumi, aktivitātes,

valdes un sekciju darbs regulāri

tiek atspoguļoti žurnālā Būvinženieris,

kongresā nepieciešams vadības pārskata

ziņojums.

• Jāsamazina oficiālo ziņojumu skaits.

• Vairāk laika jāatvēl debatēm.

• Kafijas pauzei jābūt garākai, lai dotu

iespēju kongresa dalībniekiem savstarpēji

komunicēt.

• Revīzijas komisijai jāsniedz detalizēta

informācija par LBS biedra naudas

maksājumiem.

LBS biedri!

Ja jums ir priekšlikumi, kā saturīgāk un

kvalitatīvāk organizēt mūsu gada svarīgāko

notikumu, LBS biedru kongresu,

lūdzam informēt LBS administrāciju.

22


23

Vadība

Valdes sēdes

23. februārī

Valdes sēdes darba kārtībā bija jautājumi

par LBS XXII kongresa programmu,

apbalvojumu piešķiršanu LBS biedriem,

jaunu biedru uzņemšanu, būvprakses

grāmatas ieviešanu.

Sēdē tika apstiprināts LBS biedru uzņemšanas

komisijas lēmums par sešu

jaunu biedru uzņemšanu. Valde vienojās

par kongresa darba kārtību, kas

tika kardināli mainīta salīdzinājumā ar

līdzšinējiem kongresiem. Ierasto pār-

skata ziņojumu vietā LBS kongresa

delegātiem nolēma piedāvāt informāciju

par visdažādākajiem tematiem, ko

apvieno pats būtiskākais – kompetence.

Mārtiņš Straume valdi informēja

par darbu Būvindustrijas nevalstisko

organizāciju koordinācijas centrā, par

LBS jaunievedumiem sertificēšanas

institūcijas darbā un ieviesto būvprakses

grāmatu, kas krietni atvieglo

sertificējamo būvinženieru prakses

pierādīšanu.

16. martā

Sēdē piedalījās arī SIA LBS – Konsultants

valde un administrācija, Latvijas

Tirdzniecības un rūpniecības kameras

(LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta

Jaunzeme-Grende, Būvmateriālu ražotāju

asociācijas izpilddirektors Leonīds

Jākobsons, žurnāla Latvijas Būvniecība

galvenā redaktore Lana Jūra. Tika runāts

par Latvijas Būvinženieru savienības

darbības mērķiem un struktūru,

LTRK uzņēmēju plānu 2010. gadam un

par LTRK sadarbības modeli ar nozaru

asociācijām.

«Citās valstīs sabiedrībai ir daudz

lielāka teikšana profesionālos jautājumos,»

sacīja Žaneta Jaunzeme-

Grende. Viņa pastāstīja, ka LTRK

akumulē to organizāciju un dalībnieku

intereses, kas ir LTRK biedri. Tāpat

viņa informēja, ka kamerai ir šķīrējtiesa,

iepazīstināja ar uzņēmēju plānu,

kas izveidots 2009. gada sākumā. Saistībā

ar sasniegtajiem rezultātiem sastādīts

plāns 2010. gadam. Šā gada plānā

ir parādījies jauns temats – enerģētika

un energoefektivitāte. «Eiropas naudu

apsaimnieko 21 organizācija ar 900

darbiniekiem. Tas nav sevišķi efektīvi.


Tāpat mūsu valstij ir ārkārtīgi daudz

funkciju – 67. Daļu no tām varētu nodot

sabiedriskajām organizācijām. Ir

izveidota ēnu ekonomikas apkarošanas

grupa. Lūdzam tai pieslēgties, tāpat

varat piedalīties enerģētikas efektivitātes

un energoefektivitātes darba

grupā. Piemēram, Zviedrija aicina Latvijas

būvniekus piedalīties tenderos.

Varbūt var mēģināt startēt pāris pilotprojektos,»

ierosināja Žaneta Jaunzeme-Grende.

Viņa pastāstīja, ka valdība

tomēr ir pildījusi LTRK prasības, līdz

ar to ir noteikts progress. Konkrēti – no

47 punktiem 22 ir izpildīti.

LBS valde nolēma noformulēt skatījumu

par Būvkomersantu reģistru, Autoceļu

fondu un priekšlikumus iesniegt

LTRK.

Guntars Šterns dalījās informācijā, ko

ieguvis Projektu vadītāju asociācijas

kongresā: «Projektu vadītājiem kategorijas

piešķir starptautiskie asesori. Kategorijas

nav reglamentētas, bet Eiropā

tiek augstu vērtētas visās specialitātēs.»

Viņš ieteica LBS skatīt projektu vadības

sertifikātu, kas vairāk reducētos uz

būvprojektu vadīšanu. Tika izteikts viedoklis,

ka viens no galvenajiem projektu

vadītāja sertifikāta piešķiršanas noteikumiem

būtu akadēmiskā apmācība.

24


25

Vadība


27. aprīlī

Būtiskākie sēdes jautājumi bija saistīti

ar Latvijas Būvinženieru savienības

līdzdalību valstij nozīmīgu objektu

– Latvijas Nacionālās bibliotēkas

(LNB) un Rīgas Ziemeļu satiksmes

pārvada – realizēšanā. Valde iepazinās

ar materiāliem par Čehijā sertificēto

arhitektu, sertificēto būvinženieru

un būvniecībā nodarbināto tehniķu

profesionālo praksi.

Sēdē piedalījās Kultūras ministrijas

projektu īstenošanas nodaļas vadītāja

pienākumu izpildītājs Indriķis Builis.

Viņš iepazīstināja LBS valdi ar Kultūras

ministrijā izveidoto Latvijas Nacionālās

bibliotēkas vadības sistēmu

un problēmām. Pirmā problēma ir lielais

finansējuma samazinājums – 2010.

gadā par 67%. Tagad ir izstrādāti divi

varianti ēkas pabeigšanai vai nu 2012.

gada novembrī vai 2014. gada pirmajā

ceturksnī. Ja šogad un nākamajā gadā

neizdosies iegūt finansējumu, projekta

izmaksas var palielināties par 17 miljoniem

latu. Taču bibliotēkas funkcionēšanai

nepieciešama ārējā infrastruktūra

un viss bibliotēkas aprīkojums.

LNB infrastruktūras objektu realizēšana

paredzēta sešās kārtās, un to izmaksas

ir 45 miljoni latu, bet deviņi

miljoni latu ir minimums, kas nepieciešams,

lai bibliotēka vispār varētu

sākt funkcionēt. Valdes locekļi uzdeva

jautājumus gan par infrastruktūru, gan

autoruzraudzību, gan arī citus. LBS

ir gatava iesaistīties problēmu risināšanā,

ja nepieciešami eksperti un citi

speciālisti.

Eduards Raubiško pastāstīja par Rīgas

Ziemeļu transporta koridoru. Projekts

ir sadalīts četros posmos. Vissarežģītākais

ir otrais posms, kurā paredzēts

tunelis zem Daugavas. Visa transporta

koridora ceļu, trīs līmeņu krustojumu,

tilta un tuneļa izmaksas ir 1465 lati

kvadrātmetrā. Pirmā posma izmaksas

ir 165 miljoni latu. (Vairāk par Ziemeļu

transporta koridoru var lasīt žurnāla

Būvinženieris 14. (februāra) numurā.)

Vēl valde nolēma, ka izskatīs iespēju

strādāt pēc kameras principa, kā to

dara apmēram 70% valstu, kur ir stingra

speciālistu vērtēšanas sistēma. To

centīsies ieviest arī Latvijas Arhitektu

savienība.

LBS XXIII kongress notiks 2011.

gada 18. martā. Tajā tiks atvēlēts

laiks pāris ziņojumiem, bet galvenokārt

debatēm.

Silvija Štrausa pastāstīja par Latvijas

Lauksaimniecības universitātes

35 gadu jubileju, bet LBS BSSI Shēmas

komitejas priekšsēdētājs Alberts

Krols informēja valdi par stadiju, kādā

ir Būvniecības likumprojekts, un Ministru

kabinetā notikušo sarunu par šo

jautājumu.

18. maijā

Valdes sēdē piedalījās SIA LBS – Konsultants

valdes locekļi, uzņēmuma administrācija

un revidente Ilze Balčūne,

jo tika runāts par uzņēmuma bilanci un

budžetu, 2009. un 2010. gada finanšu

rādītājiem. LBS valdes locekļi pārrunāja

arī sertificēto arhitektu, būvinženieru

un būvniecībā nodarbināto tehniķu

profesionālo praksi Eiropas valstīs,

Būvniecības likumprojekta virzību un

LBS BSSI akreditāciju.

SIA LBS – Konsultants samazinājies

darbu apjoms, tomēr ir jau atrasti un

tiek meklēti jauni darbu veidi. Valdes

sēdē tika spriests par parādu piedziņu

no uzņēmumiem, kas nav samaksājuši

SIA LBS – Konsultants par padarīto

darbu. Valde nolēma, ka uzņēmums

divu mēnešu laikā sagatavos un iesniegs

LBS valdei operatīvo bilanci.

Turpinās darbs pie Būvniecības likumprojekta,

kaut arī tas notiek sarežģītos

apstākļos, jo priekšlikumi un argumenti

līdz šim nav ņemti vērā.

Interesi par LBS izrādījuši hidrobūvju

inženieri, tāpēc tuvākajā laikā LBS

vadībai paredzēta tikšanās ar viņu nevalstiskās

organizācijas vadību, LBS

valdība tiksies arī ar apdrošināšanas

sabiedrībām.

LBS Uzņemšanas komisijai bija jāievēl

viens loceklis, un šajā amatā tika

apstiprināts Aivars Caune.

LBS BSSI veiksmīgi izpildījusi visus

priekšnoteikumus, lai arī turpmāk

varētu sertificēt būvspeciālistus,

jo LATAK izsniegtā akreditācijas

apliecība ir derīga līdz 2015. gada

29. aprīlim.


26


27

Personība


Nepatīk

muldētāji

Juris Tervits jau pāris reižu ir atteicis interviju. Viņam nepatīk publicitāte. Beidzot

esam vienojušies par sarunu, taču fotografēties viņš nevēlas. Kad meklēju arhīvā

fotogrāfijas, izrādās, ka nevienā bildē Juris nav redzams priekšplānā. Pārsvarā

ir tikai tādas, kur SIA LBS – Konsultants izpilddirektors Juris Tervits ir koncentrējies

darbam. Tāds viņš ir arī dzīvē. Juris citiem neuzbāžas un neuzspiež savu

viedokli. Parasti jau meklē viņu. Ar Juri var runāt par dažādiem jautājumiem, bet

viņš nevienam neuzplijas ar savām zināšanām, tikai labprāt tajās dalās un izsaka

savu viedokli, ja viņam to lūdz.

Kāds ir Juris? Kolēģi teic, ka, pieminot

Jura vārdu, prātā nāk vairākas jomas:

būvniecība, sports, auto, mūzika. No

kurienes tāda vispusība? Jura dzīve

sākās Jelgavā, bet tūlīt pēc piedzimšanas

turpinājās Liepājā. Četrdesmitie

gadi bija traģiski Latvijai, arī Tervitiem.

Jura tēvs bija Latvijas armijas

virsnieks un, tāpat kā daudzi viņam

līdzīgie, nomira kaut kur tālajā Sibīrijā.

Visus gadus Juris sevi daudzpusīgi

izglītojis un pilnveidojis, tāpēc miegam

atvēlētais laiks vienmēr bijis īss.

Piecas stundas. Arī tagad. Juris teic,

ka pietiek, bet tāpat nevar pagūt visu,

ko gribētos. Patlaban dzīve piedāvā tik

daudz jaunu zināšanu. Juri piesaista

dažādi informācijas avoti, tāpēc viņš

pie miera dodas ap pulksten vieniem

vai pat diviem naktī. Protams, no rītiem

jāmostas ar modinātāja palīdzību

gluži kā jaunībā. Kur tādu enerģiju var

gūt? Skolas gados Juris trenējās boksā,

bet tas ne sevišķi patika mammai.

Salasījies Aleksandra Dimā romānus,

Juris boksu nomainīja pret paukošanu.

Vienu dienu paukojās, otru cilāja svarus

un nodarbojās ar kultūrismu. To

gan tolaik dēvēja par atlētisko vingrošanu.

Ar kultūrismu viņš sāka nodarboties

nejauši, pa jokam noslēgtu derību

dēļ. Tā viņš aizjokojās līdz pirmajām

kultūristu (atlētiskās vingrošanas)

sacensībām Rīgā, kur bija labākais,

arī paukošanā Juris kļuva par Latvijas

čempionu un Latvijas izlases sastāvā

piedalījās 3. PSRS tautu spartakiādē.

Savus sportiskos paradumus Juris nav

mainījis. Vēl 65 gadu vecumā viņš

spēja atspiesties 180 reižu. Ierasts rituāls

ir rīta vingrošana.

Juri ļoti iedvesmo mūzika, īpaši vācu.

Viņš aizraujas ar tehniku un savu pirmo

automašīnu pilnībā izstudēja gan

praktiski, gan teorētiski, lasot literatūru.

Taču vispirms nācās lasīt profesio-

28


29

Personība


nālo celtniecības literatūru. Sākumā

augstskolā, kurā Juris iestājās kopā

ar vairākiem saviem klasesbiedriem

un vienaudžiem, vēlāk, strādājot par

meistaru, būvdarbu vadītāju, ražošanas

tehniskās daļas priekšnieku, pēc

tam Liepājas teritoriālā vispārējā celtniecības

tresta 23. celtniecības pārvaldē

par galveno inženieri un galvenā

inženiera vietnieku. Par interesantu

laiku Juris Tervits uzskata republikāniskās

apvienības Latkolhozstroj ražošanas

pārvaldē pavadīto.

«Tehniskajā centrā tapa jauni būvmateriāli

un būvniecības tehnoloģijas, risinājumi,

kas vēlāk iesakņojās nozarē.

Kaut vai, piemēram, dažādu materiālu

izmantošana, problēmu risināšana

šuvju hermetizācijā lielpaneļu mājām,

pašizlīdzinošās grīdas,» atceras Juris

Tervits.

Pēc tam Juris bija republikāniskās

apvienības Laukceltnieks Tehniskā

centra galvenais inženieris. Tad

dzīve uz deviņiem gadiem aizveda

Juri pie autotransporta. Viņš bija

SIA Antares Transports direktors.

Starptautiskie pārvadājumi, īpaši uz

Krieviju, Jurim Tervitam deva citu

rūdījumu un pieredzi. Iespaidīgākā

saistās ar tiesāšanos. Septiņas reizes

viņš tiesājās ar Krievijas muitu

un visas septiņas reizes uzvarēja,

turklāt procesiem sagatavojās pats,

neizmantojot juristu palīdzību. Ne

visiem veicās tik labi, ne visi mācēja

tik prasmīgi aizstāvēties. Piemēram,

Lietuvas kravas tika transportētas tikai

muitas pavadībā. Jurim vienmēr

gribējies paveikt darbu labāk un kaut

nedaudz virs vidējā līmeņa. Tāda

apņēmība viņam raksturīga jebkurā

situācijā. Tā bija vajadzīga, kad kādus

desmit gadus Juris katru rītu ar

velosipēdu brauca 2,5 kilometrus uz

garāžu. Slinkums? Kāds slinkums!

Ziemā pat esot savs kaifs no riteņbraukšanas.

Labāk nesākt pārskaitīt jomas, par kurām

Juris interesējas, ko pēta. Vieglāk

pajautāt, kas viņu neinteresē. Uz to saņemu

tikpat īsu atbildi: «Seriāli.» Juris

gan piebilst, ka tos labprāt skatās sievasmāte,

kurai būs jau 100 gadi.

«Vai interese par informācijas tehnoloģijām

radusies, pateicoties dēlam, kuram

tā ir specialitāte?»

«Mani allaž saistījusi dažāda tehnika

un tehnoloģijas, arī datori. Automašīnas

tomēr vairāk. Krievu laikos bija iespējams

sīkāk uzzināt par tehniskajiem

risinājumiem, tagad ražotāji nianses

neatklāj,» secina Juris.

Viņš skatās Pirmo formulu un fano

par Ferrari, viņam patīk itāļu auto un

sportiskās Alfa Romeo, kāda pieder arī

pašam, bet kā braucēji vairāk tomēr

simpatizē somi.

Juris daudz strādā un dažkārt uzņemas

arī citu pienākumus, taču nedusmojas

ne uz slinkajiem, ne neprasmīgajiem,

ne viņa laika izmantotājiem.

Juri nav iespējams sadusmot vai izsist

no sliedēm. «Sports man iemācīja, ka

nedrīkst ļauties emocijām. It sevišķi

paukošanā. Sadusmosies, maza

neuzmanība, un zaudēsi. Sports ļoti

norūda raksturu. Daudzi labi sportisti

veiksmīgi strādā dažādās nozarēs,»

secina Juris.

«Kurā laikā gribētos atgriezties?»

«Nu, kurš gan negrib atgriezties jaunībā,

kad bija 20–30 gadi! Profesionālajā

ziņā vislabākais laiks man bija

40 gadu vecumā. Tolaik gan biju ļoti

pašpārliecināts. Varbūt pat par daudz.

Kad kāds pajautāja manas domas, teicu,

ka nedomāju, esmu pārliecināts,»

atceras Juris.

«Bez kā ikdienā nevarat iztikt?»

«Dzīves gaitā izstrādājušies noteikti

ieradumi, sākot jau ar to, ka man patīk

celties vienā un tajā pašā laikā. Man

ir izveidojies konkrēts dienas ritms un

negribas, lai to izjauc. Taču tas notiek

samērā bieži, jo, tiklīdz kādam ko vajag,

visi iesāktie darbi tiek atlikti uz

vēlāku laiku. Tad vakaros pastrādāju

ilgāk. Man ir prieks, ka varu izdarīt to,

kas vajadzīgs.»

«Kāpēc gribas tik daudz darīt, dažkārt

arī citu vietā?»

«Divi cilvēki nekad nedomā vienādi un

neizdarīs vienādi, ja vien tas nav kāds

standarts,» saka Juris.

Lai arī dažkārt Juris ir pārliecināts par

savu taisnību, savas domas citiem viņš

neuzspiež.

Tagad darba ritms gan vairs nav tik

sasprings kā SIA LBS – Konsultants

sākumposmā, kad Juris lieloties strādāja

viens pats un nevarēja atļauties

brīvdienas, tāpēc nu jau divus gadus

Juris Tervits apmeklē būvniecības izstādi

Vācijā, kas viņam ļoti patīk gan

profesionāli, gan dod iespēju atslēgties

no ikdienas darbiem.

«Ja tik daudz tiek darīts ar prieku un

patiku, vai ir kaut kas tāds, kas šajā dzīvē

nepatīk?»

«Ka valdībā nav godīgu cilvēku, ka

maza daļiņa tik spēcīgi ietekmē daudzu

cilvēku likteņus. Taču nepiekrītu, ka

mēs esam ļoti sliktā vai bezcerīgā situācijā.

Pēckara paaudze zina, ka dzīves

līmeņus pat salīdzināt nevar. Diemžēl

taisnība ir kādam krievu rakstniekam,

kas teicis, ka nav tik svarīgs dzīves līmenis,

cik taisnīgums.»

«Vai pats sevi varat kaut kā palutināt?»

«Protams, varu! Kad gribu gulēt, guļu.

Ja negribu darīt ko nepatīkamu, novilcinu

to līdz pēdējam brīdim. Vakaros

un naktīs skatos televīzijas programmas

Neparastā pasaule, Dzīvnieku pasaule,

psiholoģiskas filmas, raidījumus

par kriminālajiem notikumiem, lielām

pasaules avārijām un katastrofām. Taču

mani interesē tikai reāli notikumi, fantastika

mani nesaista.»

«Kādu mūziku ieteiktu klausīties pēc

strīda vai stresa?»

«Jāklausās tāda, kas patīk, kas jau agrāk

izraisījusi patīkamas emocijas.»

«Ko ņemtu līdzi, ja dotos ļoti garā

braucienā?»

«Grāmatas, žurnālus, avīzes. Kad

kādreiz braucu uz Pēterburgu, lasīju

juridisko literatūru, jo gatavojos tiesas

sēdēm. Tagad joprojām lasītu par

būvniecību. Tik daudz vēl ir nezināmā.

Galvenais, lai ceļabiedrs nebūtu pārāk

pļāpīgs,» teic Juris.

Muldētāji viņam nepatīk. Tas tiesa.

Toties viņam ļoti patīk labs humors un

cilvēki, kas to saprot.

Mārīte Šperberga

Autores foto

30


31



Būvniecības

šķīrējtiesa

Par vienu no būvniecības procesa sastāvdaļām

var uzskatīt arī strīdu noregulēšanu

būvniecības dažādos posmos,

juridisku izspriešanu, tātad tiesvedības

procesus.

Ir saprātīgi, ja šajā procesā piedalās

lēmēji, kas ir spējīgi profesionāli iedziļināties

problēmā un sarunās vai

rakstveidā vienoties par abpusēji pieņemamu

risinājumu, lai paliktu pēc

iespējas mazāks zaudējuma rūgtums.

Tāpat gandrīz vienmēr ir svarīgi, lai

strīds tiktu izšķirts pietiekami ātri.

Būvniecības dalībniekiem ir svarīgi, lai

strīdi tiktu izšķirti taisnīgi, ātri, saprātīgi

un samērīgi, tā teikt, ar skalpeļa precizitāti.

Tikai skalpelis šoreiz ir būvniecības

profesionāļu rokās. Strīdu izšķiršanu

varētu uzskatīt par smalku operāciju,

kur svarīgi neaizmirst par galvenajiem

mērķiem, lai organisms pēc iespējas

sekmīgāk turpinātu funkcionēt, tātad

skalpeļa asie griezieni būtu īstajās vietās,

turklāt ne par seklu, ne par dziļu,

lai brūces sadzītu pēc iespējas ātrāk un

uzņēmums turpinātu attīstīties.

Viena no iespējām ir izmantot 2009.

gada 18. maijā reģistrētās LBS Būvniecības

šķīrējtiesas palīdzību. Tajā darbojas

pastāvīgie šķīrējtiesneši, bet lietu

izskatīšanā var iesaistīt arī citus pušu

pieaicinātus šķīrējtiesnešus.

Šķīrējtiesas mērķis ir sniegt augsti

profesionālus operatīvus juridiskus pakalpojumus

visiem būvniecības dalībniekiem.

Priekšrocības, ko nodrošina

šķīrējtiesa:

• procesa ātrums;

• konfidencialitāte;

• prasības nodrošināšana pirms

celšanas;

• eksperti;

• izlīgums/samierināšana;

• finanšu sakārtošana.

Var izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu,

ja visas līgumslēdzējas puses ir

vienojušās par attiecīgā strīda nodošanu

šķīrējtiesai un ja strīds saskaņā ar

Latvijas vai tās valsts, kurā attiecīgā

strīdīgā civiltiesiskā attiecība ir nodibinājusies,

likumiem nav pakļauts ekskluzīvai

tiesu jurisdikcijai.

Nevar izšķirt strīdu:

• ja tas aizskar tādas personas tiesības

vai likumīgās intereses, kura

nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

• ja kaut viena puse ir valsts/pašvaldības

iestāde vai ar šķīrējtiesas

nolēmumu var tikt skartas valsts/

pašvaldības iestāžu tiesības;

• ja tas saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa

aktu reģistrā;

• par aizbildnībā/aizgādnībā esošu

personu tiesībām/pienākumiem;

• par lietu tiesību nodibināšanu,

grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā

uz nekustamo īpašumu, ja strīdā ir

persona, kurai ar likumu ir ierobežotas

tiesības iegūt nekustamo lietu

īpašumā/valdījumā;

• par personas izlikšanu no dzīvojamām

telpām;

• starp darbinieku un darba devēju

darba tiesību strīdā;

• starp personām, kuras līdz šķīrējtiesas

nolēmuma pieņemšanai ir

pasludinātas par maksātnespējīgām.

Šķīrējtiesas līguma forma un būtība

• Puses vienojas par strīda, kas jau

radies vai var rasties nākotnē, nodošanu

izšķiršanai šķīrējtiesā.

• Līgumu var noslēgt rīcībspējīga

fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības/dzīvesvietas

un Latvijā/ārvalstī

reģistrēta juridiskā persona.

• Puses noslēdz rakstisku līgumu.

• Vienošanos par strīda nodošanu

šķīrējtiesai var izteikt:

• atsevišķā līgumā;

• kā speciālu noteikumu pušu

līgumā (šķīrējtiesas klauzula);

• pusēm apmainoties ar vēstulēm,

faksogrammām vai izmantojot

citus telekomunikācijas

līdzekļus, kas nodrošina, ka

tiek fiksēta pušu griba nodot

strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai

šķīrējtiesā.

• Ja, pusēm sākotnēji vienojoties par

strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā,

tās nav noteikušas konkrētu

šķīrējtiesu, strīdu var skatīt arī


Būvniecības šķīrējtiesā.

Līgumā rakstāmā klauzula:

«Jebkurš strīds, domstarpība vai prasība,

kas izriet no šā līguma, kas skar to

vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā

neesamību, tiks galīgi izšķirts Latvijas

Būvinženieru savienības Būvniecības

šķīrējtiesā saskaņā ar šīs šķīrējtiesas

reglamentu.»

Šķīrējtiesas darba organizācija:

• darbu vada prezidijs saskaņā ar

reglamentu;

• prezidijs pats strīdus neizšķir;

• prezidijs nosaka un kontrolē iztiesāšanas

termiņus (saskaņā ar CPL

46.–48. p.);

• process ir konfidenciāls, sēdes –

slēgtas;

• puses vienojas par strīda izšķiršanas

vietu;

• izdevumi: noteiktā tiesvedības

maksa, tiesnešu honorāri, eksperts,

tulks.

Prezidijs:

Ilmārs Leikums, Leonīds Jākobsons,

Jānis Bārda

Tiesneši:

• Aivars Brambis, Askolds Lorencs,

Mārtiņš Draudiņš (juniors)

• Aldis Fromanis, Jānis Ivbulis,

Aivars Janelsītis

• Alberts Krols, Rodrigo Pelsis,

Sandis Girgensons

• Arnis Salnājs, Juris Monvīds

Skalbergs, Romāns Auniņš

Adrese: Rīgā, K. Barona ielā 99, lit.

1a. Tālrunis 67845910, e-pasts: lbs@

apollo.lv. Vairāk informācijas: www.

lbs.building.lv .

Ilmārs Leikums

32


33


LBS Būvniecības šķīrējtiesas prezidijs un Arnis Salnājs, meklējot jaunas

progresīvas formas strīdu risināšanai un no tā izrietošajām LBS iespējām

palīdzības sniegšanai būvinženieriem, juridiskajām personām, ir ticies ar

biedrības Mediācija un ADR valdes locekļiem, pārrunājis iespējamos sadarbības

virzienus, kā arī vienojies par rakstu sēriju Būvinženiera nākamajos numuros

par šo jauno strīdu risināšanas virzienu.

Strīds

Mediācija – efektīva alternatīva būvniecības un nekustamo īpašumu

strīdu risināšanā.

Definīcija

Mediācija ir brīvprātīgs process, kura laikā strīdā iesaistītās puses tiekas

ar neitrālu vienu vai vairākām trešajām personām (mediatoru, komediatoriem),

lai apspriestu domstarpības un panāktu vienošanos. Mediatori nepieņem

lēmumu lietā, bet palīdz pusēm pašām atrast risinājumus un pieņemt

nepieciešamos lēmumus.

Sabiedrībā neizbēgami rodas domstarpības,

strīdi un konflikti. Pozitīvie konflikti

savā veidā ir attīstības virzītājspēks

un stimuls, taču bieži vien mums

katram rodas sajūta, ka mūsu tiesiskās

intereses ir aizskartas un ka mums jāvēršas

pie valsts tiesu institūcijām, lai

šo konfliktu atrisinātu.

Mēs jūtamies atviegloti vai, gluži pretēji,

aizvainoti, kad, izejot garu procesuālo

tiesvedības ceļu, kāda persona –

indivīds vai institūcija ar lēmējas pilnvarām

(tiesa) – pieņem vienai vai otrai

pusei labvēlīgu lēmumu. Uz brīdi iestājas

pamiers. Līdz nākamajam konfliktam...

Protams, pašreizējā ekonomiskā

situācija Latvijā tikai vēl vairāk saasina

dažāda veida mantiskās, tiesiskās, līgumiskās

attiecības un no tām izrietošos

strīdus sabiedrībā.

Tiesiskais miers juridiskā izpratnē

nozīmē, ka strīdam ir jābeidzas. Šā

mērķa sasniegšanai juristi izmanto tiesiskos

līdzekļus, taču, nenoliedzami,

pastāv strīdi, kuros daudz nozīmīgāka

ir konkrētā strīda atrisināšana pēc

būtības, nevis tā formāla izbeigšana

ar nolēmuma palīdzību, kas reti kad

ir abiem strīdniekiem apmierinošs risinājums.

Pie tādiem pieder komercstrīdi

un tieši strīdi, kas ir saistīti ar

attiecībām biznesa vai sadarbības

partneru starpā, kaimiņu savstarpējo

attiecību risināšanu, darba tiesībām,

ģimenes tiesībām, mantojuma tiesībām,

administratīvajām attiecībām un

tamlīdzīgi. Kā noprotams no minētā

uzskaitījuma, arī ar būvniecību un nekustamo

īpašumu jomu saistītās attiecības

bieži ir tādas, kurās galvenā nozīme

ir pušu sasvstarpējām attiecībām

gan pirms konflikta rašanās, gan pēc tā

iespējamās atrisināšanas, nevis pašam

strīdam jeb tā formālajam objektam.

Mēģinājumi tādu strīdu pētīt un atrisināt

ar sausu juridisku analīzes metodi

vai konkrētas lietas apstākļu noskaidrošanu

bieži ir tikai formāls līdzeklis

mērķa sasniegšanai. Šī noskaidrošana

piedāvā iespēju piemērot juridisku

procesuālu risinājumu, kas pēc savas

būtības iedarbojas uz konflikta simptomiem,

nevis cēloņiem. Pats konflikts

turpina pastāvēt un izraisa gan nevajadzīgu

tiesas procesa paplašināšanos un

paildzināšanos, gan arī jaunus tiesas

procesus. Galvenais, ka šajā formālajā

procesā ir apdraudētas strīda dalībnieku

labās attiecības. Līdz ar to arī turpmākās

sadarbības iespējas....

Valdis Ligers ir diplomēts jurists, vada

starptautisku nekustamo īpašumu konsultāciju

uzņēmumu NAI Baltics, kura

pamatdarbība ir saistīta ar būvniecību,

attīstīšanu, nekustamo īpašumu pārvaldīšanu,

apsaimniekošanu, īpašumu

portfeļu un kredītu restrukturizāciju un

visām minētajā nozarē pastāvošajām

finanšu, juridiskajām, saimnieciskajām

un arī lietišķajām attiecībām iesaistīto

personu un uzņēmumu starpā, tostarp

arī strīdu, kas minētajā nozarē rodas,

risināšanu. Sabiedriskajā darbā publikācijas

autors ir biedrības Mediācija un

ADR dibinātājs un valdes priekšsēdētājs,

strīdu risināšanas eksperts, praktizējošs

mediators ar četru gadu pieredzi

komercstrīdu mediācijā.

Ja vēlaties sazināties ar autoru, lūdzu,

apmeklējiet: www.ValdisLigers.com

vai rakstiet e-pastu: valdis.ligers@naibaltics.com.

34


35



Vai ir kādi jauni risinājumi un instrumenti

tādas radušās situācijas uzlabošanai,

alternatīvas metodes konfliktu

risināšanai?

Jā, tāds process un institūcija ir mediācija.

Latvijas Republikas Tieslietu

ministrijas koncepcijā par pasākumu

plānu mediācijas ieviešanai civiltiesisku

strīdu risināšanai Latvijā tiek lietoti

šādi termini: mediācija – kā process,

mediators – kā darbības subjekts, neitrāls

strīda risināšanas veicinātājs,

mediējamie – strīdā iesaistītās puses,

mediēt – kā darbības vārds.

Nav nemaz tik viegli izskaidrot, kas

ir mediācija. Tā ir reizē jauna un sena

institūcija, parasta un vienreizēja parādība.

Burtiski pārtulkojot no latīņu valodas

vārdus mediare, mediation, tie nozīmē

– starpniecība, izlīguma panākšana.

Tieši šā iemesla dēļ daudzu profesiju

pārstāvji uzskata, ka mediācija nav

nekas jauns, jo konfliktu risināšana ir

juristu tradicionālais uzdevums. Vēsturiski

raugoties, viņu uzdevums galu

galā ir arī tiesiskā miera radīšana.

Pagājušā gadsimta sākumā uzsāktā komunikācijas

kā zinātnes analīze ir pierādījusi,

ka pat vispragmatiskākā juridiskā

izskaidrošanās ir komunikācijas

sastāvdaļa, kam strīdnieki apzināti vai

neapzināti, baiļu vai citu līdzīgu zemapziņas

izjūtu vadīti, piešķir emocionālu

nokrāsu. Tā kā juridiska izskaidrošanās

pretējās puses nostāda uzvarētāja

vai zaudētāja lomās, tā drīzāk veicina

konflikta uzkurināšanu, nevis atrisināšanu.

Daži konflikti tiek atrisināti ar

tiešu sarunu palīdzību starp strīdu pusēm.

To sauc par sarunu vešanu. Tomēr

daudzi konflikti netiek atrisināti starp

pusēm, un viena no tām vai abas meklē

trešās puses palīdzību.

Protams, konfliktu iespējams mazināt,

izmainot savstarpējo komunikāciju

un izmantojot zināšanas par konfliktu

psiholoģiju, taču arī ar tām nepietiek,

lai novērstu otras puses iznīcināšanas

tieksmi un iemeslus, kas veicina

konflikta pastiprināšanos. Juridiskiem

konfliktiem raksturīgi, ka viena puse

procesā zaudē, bet otra uzvar – ko viena

puse iegūst, to otra zaudē. Diemžēl

šāds uzvaras un sakāves duālisms

veicina tādu iznīcināšanas stratēģiju

piemērošanu, kurā pretējā puse tiek

padarīta par zaudētāju.

Balstoties uz Hārvarda universitātes

pētījumiem, tika radīts sarunu koncepts,

kas spētu likvidēt uzvaras un

sakāves veidoto duālismu. Tā sauktais

Hārvardas koncepts ir balstīts uz abu

pušu uzvaru (win-win). Šajā procesā

nav zaudētāju. Abām pusēm ir iespēja

gūt labumu. Šādas situācijas var

izveidoties tikai tajos gadījumos, kad

konflikta risinājums ir vērsts uz lietā

iesaistīto pušu interesēm, nevis stingri

turoties pie strīdā iesaistīto pušu pozīcijām,

un kad ir sagaidāma visu iesaistīto

pušu vajadzību apmierināšana.

Ilustrācijai piemērs. Kā jūs izšķirtu

šādu strīdu: mātei ir divi bērni, un abi

strīdas par vienu apelsīnu. 1

Risinājumi

a) Konvencionāli. «Es sadalītu

apelsīnu divās vienādās daļās,»

teiktu vieni. «Es apēstu apelsīnu

pats,» teiktu citi.

b) Mediācijā. Bērnu māte nepieņem

lēmumu pati. Tā vietā viņa

jautā bērniem: «Kāpēc jūs strīdaties?

Kam jums nepieciešams

apelsīns?» Viens bērns atbild: «Lai

ceptu kūku.» Otrs bērns atbild:

«Lai dzertu sulu.» Tad māte jautā

pirmajam bērnam: «Kas tev ir nepieciešams,

lai ceptu kūku?» Un

otram: «Kas tev ir nepieciešams,

lai dzertu sulu?»

Pēkšņi bērniem kļūst skaidrs, ka viņiem

nemaz nav jāstrīdas par visu

apelsīnu, un viņi lūdz mammu, lai

tā sadala apelsīnu tā, ka vienam no

viņiem tiek miziņa kūkas cepšanai,

bet otram pats auglis sulas spiešanai.

Šajā gadījumā katrs bērns simtprocentīgi

iegūst to, ko vēlējās.

Pazīmes, kas

raksturo mediāciju

1. Mediācija ir strukturēts process.

2. Rezultāts ir vienošanās, kas balstās

nevis uz kompromisu, bet uz

vienprātību.

3. Mērķis ir tā sauktais win-win risinājums,

kurā neviens nav zaudētājs.

4. Pretēji tiesas procesam mediācijas

procesā nenotiek strīds par pozīcijām,

bet gan par interesēm, kas

slēpjas aiz tām.

5. Lai mediācijas process noritētu

veiksmīgi, ir jāievēro daži būtiski

principi. Mediatoram ir jābūt neitrālam,

viņš nedrīkst iespaidot pušu

lēmumu. Savukārt mediantiem lēmums

par mediācijas procesa piemērošanu

ir jāpieņem labprātīgi

un jābūt gataviem pašiem atrast

risinājumu un uzņemties atbildību

par to.

6. Tiek radīta īpaša komunikācijas

forma, kas balstās uz Karla Rodžera

(Carl Roger) izstrādātajiem

mainīgajiem lielumiem: empātiju,

akceptēšanu un īstumu. Piemērojamās

metodes ietver sevī sarunu

terapijas elementus.

7. Mediācijas process notiek sarunu

veidā, kas balstās uz savstarpēju

uzticēšanos un godīgu attieksmi.

8. Process ir konfidenciāls.

Piebilde

Šo publikāciju mērķis ir pastāstīt lasītājiem

par mediācijas kā vienas no

alternatīvās domstarpību risināšanas

(ADR) metodēm vēsturi, nozīmi, iespējām,

tādējādi katram pašam ļaujot

izvērtēt iespējamās mediācijas procesa

priekšrocības domstarpību risināšanā

pretstatā domstarpību eskalācijai un

tiesvedības uzsākšanai.

Valdis Ligers

Turpinājums nākamajā numurā

1

MEDIĀCIJA. Mediācijas pamati teorijā un praksē. Autoru kolektīvs. Trossens A., Rolands Hofmans,

Dorisa B. Rotfišere. © Win-Management GmbH, Translated into Latvian by the funds of

EU Twinning Project LV/2004/JH/02, Dispute Resolution System and provision of Training for legal

practitioners, 103 lpp.

36


37

Objekts

Atklāts Ādažu

Kultūrizglītības centrs


Noslēdzot vērienīgu sadarbības projektu, kas tika aizsākts tikai mazliet vairāk

nekā pirms gada, 23. aprīlī tika atklāts jaunais Ādažu Kultūrizglītības centrs. Tas

ir vienīgais un patlaban modernākais pēdējo gadu laikā celtais kultūras objekts

ārpus Rīgas, kura pamatmērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes kultūras un radošās

izglītības piedāvājumu.

Aptuveni 6600 kvadrātmetru plašā

ēka ir multifunkcionāla sabiedriska

celtne, kurā darbojas Ādažu mūzikas

un mākslas skola, novada dome, bibliotēka,

kā arī kultūras centrs ar lielo

zāli, kamerzāli, izstāžu zāli, deju zāli

un nepieciešamajām papildtelpām.

Kultūras centrā koncertu, izrāžu, izstāžu,

konferenču un citu radošo procesu

nodrošināšanai ir pieejamas profesionāli

aprīkotas funkcionāli modificējamas

telpas, ko atzinīgi novērtējuši

profesionāli un Latvijā pazīstami

mūziķi un koncertu producenti. Ādažu

novada domes attīstības un informācijas

daļas vadītāja Kristīne Žukovska,

kuras vadībā tika realizēts šis vērienīgais

projekts, stāsta: «Projekts realizēts,

pamatojoties uz sadarbību starp

pašvaldību un privāto sektoru, un kā

pašvaldības partnere iesaistīta finanšu

kompānija AXIO Capital fondi. Atskatoties

uz aizsākumu, varu teikt, ka izvirzītais

mērķis – uzbūvēt kvalitatīvu

ēku ar iespējami mazākiem ieguldījumiem

un iespējami īsākā laika periodā

– ir veiksmīgi īstenots.»

Būvniecība tika uzsākta 2009. gada janvārī

un realizēta 14 mēnešu laikā. Projekta

aptuvenā vērtība ir 6,5 miljoni latu.

Ēkas ģenerāluzņēmējs ir būvkompānija

Re & Re, projektētājs – Modus R, arhitekte

– Dace Rampāne, skatuves skaņu

un gaismu nodrošina PRO 1 Stage.


38


39

Zinātne


Kūdras bloki

siltumizolācijai

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā visā pasaulē ir vērojams energoresursu, tostarp arī

kurināmā, izmaksu pieaugums. Iemesls tam ir arvien lielākas resursu ieguves

grūtības. Arī kūdras resursus mēs izmantojam nelietderīgi. Daudz produktīvāk

būtu ražot kūdras siltumizolācijas materiālu, nevis kūdras granulas apkurei.

Kūdras izmantošanas plašās iespējas ir

tieši saistītas ar tās sastāvu. Kūdra ir

unikāls, no organiskām vielām veidots

dabas materiāls. Kā izolācijas materiālu

celtniecībā var izmantot kūdras plāksnes.

Tās gatavo no augstā tipa kūdras,

kuras sadalīšanās pakāpe ir mazāka par

10 procentiem. Sasmalcinātu kūdru ieteicams

izmantot paneļos kā papildmateriālu.

Siltumizolācijas izstrādājumi

no kūdras tiek ražoti plākšņu, čaulu un

segmentu veidā. Tos izmanto ēku sie-

nu un virsmu, rūpniecības iekārtu un

cauruļvadu izolācijai -60° līdz +100°

C temperatūrā. Izejmateriāls šo izstrādājumu

ražošanai ir maz sadalījusies

kūdra ar šķiedrainu struktūru, ko presē

metāla veidņos. Plātņu izmērs ir 1000

x 500 x 30 mm (biezumu var palielināt

vai samazināt). Kūdras masu pēc tam

žāvē +120° līdz +150° C temperatūrā.

Kaltēšanas procesā no kūdras iztvaiko

mitrums un izdalās sveķi koloidālā

stāvoklī, kas salīmē kūdras šķiedras

un palielina siltumizolācijas plātņu

mehānisko stiprību. Atkarībā no kūdras

sākotnējā mitruma ir divi veidi,

kā izgatavot plātnes: mitrais (mitrums

90–95%) un sausais (mitrums aptuveni

35%). Mitrās kūdras presēšanas laikā

ūdens tiek izspiests ārā caur smalkiem

metāla režģiem, sausās kūdras presēšanas

laikā šādi režģi nav jālieto.

Kūdru sajaucot ar skaidām un kaltējot

graudu kaltēs, iegūst kūdras siltumizolācijas

granulas, ko var izmantot

jaunbūvēs un esošās būvēs kā beramo

siltumizolācijas materiālu. Ražošanas

procesā kūdras struktūra netiek

mainīta, un vidējais blīvums ir līdzīgs

izejvielas blīvumam, kas ir 170–260

kg/m 3 . Maksimālā stiprība liecē ir

0,3–0,5 MPa, kas nodrošina labvēlīgus

apstākļus transportēšanai un montāžai.

Siltumvadītspēja kūdras siltumizolācijas

materiāliem ir maza – 0,047–0,085

W/m*K. Siltumizolācija no kūdras

kompozītmateriāliem uzsūc ūdeni, tāpēc

materiāls jāsargā no nokrišņiem

un saskarsmes ar ūdeni, – 24 stundu

laikā tas uzsūc 180–190% ūdens no

sava svara. Ja tiek lietotas piedevas, šis

daudzums ir tikai 50 procentu. Kūdras

plāksnes bez piedevām ir degošs materiāls,

uzliesmošanas temperatūra ir

160° C, pašaizdegšanās notiek aptuveni

pie 300° C. Kā antiseptiķis un antipirēns

tiek izmantoti boraks un borskābe.

Šos materiālus izsmidzina uz

kūdras siltumizolācijas.

Veiksmīgs atklājums kūdras siltumizolācijas

ražošanā ir Krievijā izgudrotā

tehnoloģiskā līnija, kas ražo kūdras

siltumizolācijas blokus Geokar. To ra-

žošanas tehnoloģiskais process ir ļoti

vienkāršs: kūdru samaļ līdz stāvoklim,

kad tā ir kā saistviela, ber klāt skaidas

vai sasmalcinātus salmus, antipirēnus

un antiseptiķus, tad no gatavās masas

formē blokus. Kūdras siltumizolācijas

blokus nevajag apdedzināt, tos var

kaltēt dabiskos apstākļos un piespiedu

kaltēs. Bloku izmēri: 510 x 250 x 88

mm. Ražošanai nepieciešamo materiālu

attiecība: 45% kūdras, 30% ūdens,

22,5% skaidu vai sasmalcinātu salmu,

2,5% antiseptiķu un antipirēnu. Kūdras

izstrādājumus apsmidzina ar antiseptiķiem

un antipirēniem.

Siltumizolācijas bloka Geokar siltumvadītspēja

ir 0,047–0,08 W/m*K. Salīdzinājumam

silikātķieģelim tā ir 0,8

W/m*K, ekovatei – 0,041 W/m*K,

akmens vatei – 0,039 W/m*K un putupolistirolam

– 0,039 W/m*K. Materiāla

mūžs ir ne mazāks par 75 gadiem.

Pateicoties borakam un borskābei,

blokā nedzīvo peles un žurkas. Spiedes

stiprība ir 10,7–12 kg/cm 2 . Skaņas

izolācija ir 53 dB. Vēl pozitīvi ir tas, ka

siltumizolācijas bloks Geokar ir ekoloģiski

tīrs un videi draudzīgs materiāls.

Mazstāvu ēku celtniecībā (divstāvu

ēkas, ja stāva augstums nepārsniedz trīs

metrus) Geokar blokus var izmantot kā

nesošo konstrukciju materiālu.

Kūdras siltumizolācija patlaban ir nelietderīgi

aizmirsts nākotnes siltumizolācijas

materiāls.

Raitis Azins,

būvinženieris

Attēlā siltumizolācijas bloki Geokar.

40


41

LBS BSSI


Būvspeciālistu

sertifikācija

Jaunā Būvniecības likuma projekts

pēdējā gada laikā būvnieku sabiedrībā

būtiski aktualizējis jautājumus par

būvinženieru kompetences izvērtēšanu

un būvuzņēmumu reģistrēšanas nepieciešamību

Būvkomersantu reģistrā.

Taču šoreiz par ļoti svarīgo – būvinženieru

kvalifikāciju un kompetenci.

Sertificēšanas, tas ir, neatkarīgu profesionālu

organizāciju veiktas būvspeciālistu

kompetences izvērtēšanas pretinieki

uzskata, ka galvenais iemesls,

kāpēc Latvijā no būvspeciālistu sertificēšanas

būtu jāatsakās, ir fakts, ka

lielākajā daļā Eiropas valstu, tostarp

Anglijā, Vācijā, pat Igaunijā sertificēšana

neeksistē, kā arī tāpēc, ka sertificējošās

institūcijas pieprasot dažādus,

viņuprāt, nevajadzīgus, pretendenta

būvpraksi apliecinošus dokumentus

un vēl eksaminējot par būvniecības,

darba drošības un ugunsdrošības jautājumiem,

kas pazemojot. Tiek minēti

vēl divi argumenti, proti, sertificēšanas

procedūras esot sarežģītas un liels

finansiāls slogs uzņēmējiem.

Šos būvspeciālistu kompetences izvērtēšanas

pretinieku apgalvojumus

kaut vai daļēji iespējams atspēkot,

un pamats tam ir būvspeciālistu sertificēšana

(licencēšana, reģistrēšana,

titulēšana) Eiropas valstīs un Latvijas

Būvinženieru savienības Būvniecības

speciālistu sertificēšanas institūcijas

(LBS BSSI) vairāk nekā piecpadsmit

gadu pieredze sertificēšanā.

Pēc Eiropas Civilo inženieru padomes

(ECCE), Eiropas Inženieru kameru

padomes (ECEC) un Eiropas Nacionālo

inženieru asociāciju federācijas

(FEANI) kopīgā 2007. gada pētījuma

valsts reglamentēta būvniecības speciālistu

sertifikācija ir 14 valstīs, daļēji

reglamentēta – piecās, bet netiek

reglamentēta 12 Eiropas valstīs. Šajās

divpadsmit valstīs, kurās valsts nereglamentē

būvinženieru kompetences

prasības, kompetenci panāk ar citiem

mehānismiem – profesionālām darba

pielaidēm un apdrošināšanu. Būvspeciālistam,

kas vēlas veikt patstāvīgu

darbību projektēšanā vai celtniecībā,

visās valstīs tiek prasīta atbilstoša izglītība

un divu līdz septiņu gadu būvprakse.

Latvijas Būvnieku asociācija ir veikusi

pētījumu par situāciju būvniecības

speciālistu sertificēšanas jomā Eiropā.

Šis pētījums nav pretrunā ar tehnisko

vadītāju sertifikāciju, kas nodrošina

būvobjektu kvalitāti un pilsoņu drošību

objektu celtniecības un ekspluatācijas

laikā.

LBA pētījumā minēts, ka būvinženieri

netiek sertificēti Anglijā, Vācijā, Igaunijā

un dažās citās Eiropas valstīs. Taču

katrā no šīm valstīm ir sava būvobjektu

kvalitāti un cilvēku drošību regulējoša

sistēma. Apvienotajā Karalistē (Anglijā)

prasības pret būvinženieru kompetenci

ir būtiski augstākas nekā Latvijā.

Piemēram, augstāko kvalifikācijas līmeni

– seniora vai zvērinātā būvinženiera

statusu – var iegūt tikai pēc 15

gadu atbilstošas būvprakses un profesionālo

zināšanu papildu pārbaudes.

Attiecīgi iesācējiem inženieriem tiek

prasītas konkrētas zināšanas un to

regulāra papildināšana pēc augstskolas,

kā arī obligātā trīs, sešu vai vairāk

gadu prakse un attiecīgi eksāmeni

atkarībā no tā, kādā līmenī turpmāk

vēlas strādāt konkrētais speciālists un

uz kādu apliecinājumu vai sertifikātu

viņš pretendē.

Lai varētu reģistrēties Būvkomersantu

kamerā patstāvīgam darbam būvniecībā

Vācijā, būvspeciālistam jābūt sertificētam,

turklāt lielākajā daļā Vācijas

pavalstu sertifikāta iegūšanai obligātā

darbības profilam atbilstošā būvprakse

ir pieci gadi.

Igaunijā ir noteikta dubultā kompetences

atzīšana. Būvinženierim pēc augstskolas

diploma iegūšanas atbildīgā

ministrija izsniedz darba atļauju. Tajā

42


43

LBS BSSI


norāda ar cilvēku drošību nesaistītas

jomas, kurās jaunais būvinženieris

var veikt patstāvīgu darbību. Pēc trīs

gadu atbilstošas būvprakses un sertificēšanās

būvinženieris iegūst jaunu

paplašinātu darba atļauju. Protams,

arī šādā veidā var regulēt būvniecības

profesionālo tirgu.

Tiem, kas uzskata, ka būvniecības

speciālistu sertificēšana Latvijā ir

lieks šķērslis uzņēmējdarbībā, jādodas

uz kādu no ekonomiski stabilajām Eiropas

valstīm un jāpacenšas tajā iegūt

patstāvīgā darba tiesības būvniecībā.

LBS BSSI sertificētie būvinženieri,

kas strādā Kanādā, Anglijā, Vācijā

un citur, apliecina, ka Latvijā iegūtais

būvprakses sertifikāts viņiem šajās

valstīts ir palīdzējis iegūt atbilstošas

kvalifikācijas darbu.

Diemžēl lielākā daļa sertifikācijas oponentu

(noliedzēju) nav iepazinušies ar

tām prasībām, kādas būvspeciālistu

sertificēšanā izvirza LBS BSSI.

Kopš šā gada marta sertifikāta pretendentiem

nav nepieciešami ne būvpraksi

apliecinoši «saistību raksti», ne arī

izrakstu kopijas no būvdarbu žurnāla.

LBS BSSI uzticas pretendentiem un

visu pārskata perioda būvpraksi lūdz

atspoguļot A5 formāta Būvprakses

žurnālā.

Vienai darbības jomai, piemēram, ēku

būvniecībai, ir nevis pieci būvprakses

sertifikāti, bet tikai viens, kurā norādītas

pretendenta akceptētās specialitātes,

sertifikāta derīguma termiņš un laiks,

kad pretendēts sertificēts pirmo reizi.

Apzinoties, ka ekonomiskās krīzes periodā

būvinženieriem var rasties nepieciešamība

meklēt darbu ārzemēs, pēc

pretendentu lūguma ar šā gada maiju

būvprakses sertifikāti tiks izsniegti arī

angļu, vācu un krievu valodā.

Respektējot pretendentu maksātspēju,

kopš šā gada februāra par 20% ir

samazinātas visas sertificēšanas izmaksas.

Būvprakses sertifikāts tiek

izsniegts uz pieciem gadiem, un tā izmaksas

mēnesī ir 1,70 lati par vienu

sertificēšanas jomu un papildus 0,85

lati par otro jomu. Tādu summu gan

nevarētu uzskatīt par lielu finansiālu

slogu. Arī runāt par ekonomisko apgrūtinājumu

būvuzņēmējam nebūtu

korekti, jo kvalifikācijas celšana ir

katra indivīda uzdevums.

LBS BSSI neprasa, lai resertifikācijas

pretendenti mācītos centralizētajos

kursos, kurus organizē SIA LBS – Konsultants.

Atbilstoši programmai katrs

pretendents var mācīties savā dzīvesvietā

vai arī konkrētās zināšanas apgūt

pašmācības ceļā, tikai pēc tam atbilstoši

programmai jānokārto eksāmens.

Protams, būvniecības speciālistu sertificēšanas

process Latvijā nav pati pilnība.

Jāturpina funkciju optimizēšana,

jādomā, kā veiksmīgāk celt speciālistu

kvalifikāciju un veikt profesionālās

darbības uzraudzību. Tāpēc lūdzam

katru, kam ir konkrēti un saistoši

priekšlikumi, ar tiem iepazīstināt LBS

BSSI administrāciju, lai pilnveidotu

Latvijā adaptēto Eiropas standartu

LVS EN ISO 17024 Atbilstības prasības

sertificēšanas institūcijām.

Mārtiņš Straume,

LBS BSSI galvenais administrators

Akreditācija

uz pieciem gadiem

Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs

(LATAK), kas ir Eiropas Akreditācijas

kooperācijas daudzpusējā atzīšanas līguma

dalībnieks testēšanas un kalibrēšanas

laboratoriju, produktu, personāla

un kvalitātes sistēmu sertificēšanas un

inspicēšanas institūciju akreditēšanas

jomā, 2010. gada 3. aprīlī Latvijas Būvinženieru

savienības Būvniecības speciālistu

sertifikācijas institūcijai izsniedza

akreditācijas apliecību par to, ka tā ir

kompetenta veikt personāla sertifikāciju

atbilstoši LVS EN ISO 17024 standarta

prasībām nereglamentētajā un reglamentētajā

sfērā. Akreditācijas apliecība

derīga līdz 2015. gada 29. aprīlim.

Kvalifikācijas

celšanas kursi

ēku būvspeciālistiem

2.–3. septembrī

(tiek aicināti tie, kuriem būvprakses

sertifikāts izsniegts 2005. gada

oktobrī, novembrī)

4.–5. novembrī

(2005. gada decembrī)

2.–3. decembrī

(2006. gada janvārī, februārī)

ceļu, tiltu būvspeciālistiem

26. novembrī

(tiek aicināti tie, kuriem būvprakses

sertifikāts izsniegts 2006. gada

janvārī – jūnijā)

Būvprakses

sertifikātu pretendentu

atbilstības novērtēšanas

komisijas sēdes

ēku būvspeciālistiem

16. jūnijā, 14. jūlijā, 11. augustā,

15. septembrī, 13. oktobrī,

17. novembrī, 15. decembrī

ceļu, tiltu būvspeciālistiem

17. jūnijā, 15. jūlijā,

12. augustā, 16. septembrī,

14. oktobrī, 24. novembrī,

16. decembrī

44


45

Izglītība


Kompetences

projektu vadīšanā

Projektu vadīšana šodien kļūst arvien populārāka un aptver faktiski visas tautsaimniecības

jomas. Tā ir attīstījusies par patstāvīgu disciplīnu un piedāvā instrumentus

dažāda veida uzdevumu risināšanai.

Gandrīz katram uzņēmumam, valsts

institūcijām, dažādām organizācijām

šodien ir jāsaskaras ar uzdevumiem,

kas savas sarežģītības, dinamikas,

termiņu un bieži vien starptautiskā

rakstura dēļ šķiet grūti risināmi. Bieži

vien klasisko vadības paņēmienu

izmantošana nedod vajadzīgos rezultātus.

Savukārt projektu vadība

iziet tālu ārpus atsevišķu uzdevumu

un problēmu risināšanas robežām.

Šodien to izmanto modernu organizācijas

plānu ieviešanā, uzņēmumu

vadībā un stratēģisko mērķu realizācijā.

Projektu skaits pieaug, tie kļūst

arvien apjomīgāki, sarežģītāki, specifiskāki

un daudzveidīgāki. Pieaug ne

tikai pieprasījums pēc kvalificētiem

projektu vadības speciālistiem, bet

arī prasības, kas tiek izvirzītas viņu

kompetencei.

Starptautiskā Projektu vadības asociācija

(IPMA) 2006. gadā izstrādājusi un

publicējusi jaunu IPMA kompetences

vadlīniju versiju (ICB – IPMA Competence

Baseline 3.0), kas aizstāj iepriekšējo

2001. gada versiju 2.0b un ietver

būtiskas saturiskas izmaiņas.

IPMA kompetences vadlīnijas ir kopīgs

ietvara dokuments, ko izmanto

visas IPMA biedru organizācijas un

sertifikācijas institūcijas pasaulē, lai

nodrošinātu vienotu un harmonizētu

normu izmantošanu projektu vadībā

un projektu vadības speciālistu novērtēšanā.

IPMA kompetences vadlīnijas veido

pamatu sertifikācijai, ko veic IPMA

biedru organizāciju sertifikācijas institūcijas.

Tās izmanto vadlīnijās iekļauto

kompetences elementu aprakstus projektu

vadības speciālistu novērtēšanā.

Uz IPMA kompetences vadlīniju pamata

IPMA biedru organizācijas, tostarp

Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas

asociācija (LNPVA), pašlaik

izstrādā savas nacionālās kompetences

vadlīniju NCB 3.0 versijas, pievienojot

specifiskus kompetences elementus un

saturu, kā arī ņemot vērā nacionālās

kultūras atšķirības. LNPVA izstrādātās

NCB 3.0 validācija IPMA nodrošinās

NCB atbilstību ICB, kā arī nacionālās

sertifikācijas sistēmas izsniegto projektu

vadības sertifikātu starptautisku

atzīšanu.

NCB 3.0 ietvers LNPVA projektu vadības

sertifikācijas sistēmas un projektu

vadības speciālistiem nepieciešamo

kompetenču elementu aprakstu.

NCB 3.0 noteiks projektu vadības (PV)

speciālistu sertifikācijai nepieciešamās

kompetences visos IPMA universālās

sertifikācijas sistēmas līmeņos:

A līmenis –

sertificēts projektu direktors;

B līmenis –

sertificēts vecākais projektu

vadītājs;

C līmenis –

sertificēts projektu vadītājs;

D līmenis –

sertificēts projektu vadības

speciālists.

46


47

Izglītība


Iedarbes (slodzes)

uz būvkonstrukcijām

Seminārs notiek 2010. gada 14. jūlijā

NCB 3.0 tiks aplūkoti 46 projektu vadības

kompetences elementi, kas atbilstoši

ICB kompetences acs apzīmējumam

tiek apvienoti trīs kompetences grupās

un izmantoti projektu, programmu un

portfolio vadībā:

1. Tehniskās kompetences

(20 elementi);

2. Uzvedības kompetences

(15 elementi);

3. Kontekstuālās kompetences

(11 elementi).

Kompetences acs attēlo visu PV kompetences

elementu kopumu. Nepieciešamo

projektu vadības kompetenču

apjoms dažādos sertifikācijas līmeņos

ir atšķirīgs.

Nacionālās kompetences vadlīniju

NCB 3.0 uzdevums ir sniegt palīdzību

vispirms jau atsevišķām personām un

asesoriem projektu vadībā nepieciešamās

kompetences novērtēšanā. Nacionālās

kompetences vadlīnijas NCB 3.0

varēs izmantot arī mācību materiālu

izstrādē, pētnieciskiem mērķiem, kā

arī kā vispārīgu atsauces dokumentu

visiem, kas meklē informāciju par projektu

praktisko vadību.

Sīkāka informācija par apmācību un

sertifikāciju Latvijas Nacionālās projektu

vadīšanas asociācijas mājaslapā

www.lnpva.lv vai pa e-pastu: guntars.

sterns@bbs.lv.

Guntars Šterns,

LBS valdes loceklis,

Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas

asociācijas valdes loceklis

Temati

1. Pastāvīgās un lietderīgās slodzes

LVS EN 1991-1-1. 1. Eirokodekss.

Iedarbes uz konstrukcijām. 1.-1. daļa:

Vispārīgās iedarbes. Blīvums, pašsvars,

ēku lietderīgās slodzes (EN 1991-1-1.

Eurocode 1: Actions on structures –

Part 1-1: General actions. Densities,

self-weight and imposed loads for buildings)

2. Sniega slodzes



Vispārīgās iedarbes. Sniega radītās slodzes

(EN 1991-1-3. Eurocode 1 – Actions

on structures – Part 1-3: General

actions. Snow loads)

3. Vēja iedarbes



Vispārīgās iedarbes. Vēja iedarbes

(EN 1991-1-4. Eurocode 1: Actions on

structures – Part 1-4: General actions.

Wind actions)

4. Uguns iedarbes uz būvkonstrukcijām

LVS EN 1991-1-2. 1. Eirokodekss. Iedarbes

uz konstrukcijām – 1.-2. daļa:

Vispārīgās iedarbes. Uguns radītās iedarbes

uz konstrukcijām (EN 1991-1-

2. Eurocode 1: Actions on structures –

Part 1-2: General actions. Actions on

structures exposed to fire)

Lektore: Lilita Ozola, docente, Dr.

sc. ing, LLU Būvkonstrukciju katedra

Laiks: pulksten 10.00–14.00

Cena: Ls 39 + PVN

48


49

Jaunais inženieris


Izvirza

sasniedzamus

mērķus

vumus visu veidu konstrukcijās – gan

monolītajās, gan saliekamā dzelzsbetona,

gan metāla un koka konstrukcijās.

Denisam ir radoša un elastīga

pieeja uzdevumam, viņam raksturīga

spēja piedāvāt savus argumentētus

risinājumus.

Kāda bija sajūta, uzzinot, ka uzņēmums

jūs pieteicis konkursam? Un

ko jutāt, kad jūs nominēja par labāko

jauno būvinženieri Latvijā?

Par pieteikumu īpašu emociju nebija, jo

savas iespējas kļūt par laureātu nevērtēju

pārāk augstu. Uzzinot par uzvaru, pirmās

emocijas bija izbrīns. Šo sasniegumu

uztveru kā mūsu darba kolektīva kopējo

nopelnu un mūsu nesen pabeigtā objekta

Pārventas bibliotēka novērtējumu.

Kāpēc izvēlējāties būvniecības nozari?

Tā ir viena no nedaudzajām, kur sava

darba rezultātu var ieraudzīt pietiekami

ātri ne tikai uz papīra, bet arī realitātē.

Ko domājat par viedokli: dzīve veiksmīgajiem

iekārtota tā, lai līdz 40

gadiem smagi strādātu, bet vecumdienas

vadītu viegli.

Viedoklis ir labs un, manuprāt, pareizs,

bet būvkonstruktora dzīvē grūti

īstenojams. Mūsu profesijā visu dzīvi

nopietni jāstrādā, sekojot līdzi jauniem

konstruktīviem risinājumiem, jauno

būvmateriālu īpašībām un tamlīdzīgi.

Kas paša karjerā bijis vislabākais?

Man paveicies ar darbavietu, kur jau

kopš paša sākuma man uzticēja pieņemt

lēmumus, bet tajā pašā laikā sniedza

padomus un kontrolēja pieņemtos

risinājumus. Paveicās arī ar būvniecības

nozares uzplaukumu iepriekšējos

gados, kas ļāva īsā laikā daudz iemācīties,

praktiski strādājot.

Kā lutināt sevi?

Lutināšana nav nepieciešama, ja cilvēks

SIA MDK konstruktori, piesakot konkursam

Gada inženieris Latvijā 2009

savu kolēģi Denisu Šavraku, jauno

inženieri raksturoja šādiem vārdiem:

viņam piemīt profesionālā daudzveidība,

spēja izmantot būvmehānikas

likumus un risināt arhitektūras uzderacionāli

izmanto savu laiku un regulāri

nodrošina sevi ar nelielu atpūtu.

Apzināties savas ēnas puses?

Reizēm traucē spītība. Nevaru pieņemt,

ka kaut ko nezinu. Spītība ir viena no

manām rakstura īpašībām, tāpēc ļoti

daudz ko daru par spīti.

Vai cilvēks ir jānoliek pie zemes, lai parādītu,

ka pasaulē nav tikai uzvaras?

Cilvēku nedrīkst nolikt pie zemes, jo

visas uzvaras ir kāda iepriekš padarīta

darba rezultāts, un reizēm apkārtējie

pat neapzinās šā uzvaras ceļa cenu un

ieguldīto spēku. Uzskatu, ka tikai uzvaras

vien bojā cilvēku, tāpēc dzīvē

jābūt problēmām, kas jārisina, lai jaunai

uzvarai būtu tikpat laba garša kā

iepriekšējai.

Vai mēģināt domāt, teiksim, par ferrari

tik ilgi, kamēr to dabūjat?

Par ferrari nedomāju, vienmēr nosaku

sev sasniedzamus mērķus. Kad viens ir

īstenots, var izvirzīt nākamo sasniedzamo

mērķi. Tas ceļ pašapziņu, un rezultāts

ir redzams. Citādi pie ferrari grūti

tikt klāt, jo nevar zināt, no kuras puses

sākt (smejas).

Vai pieļaujat, ka kardināli varat

mainīt savu dzīvi?

Man ne pārāk patīk kardinālas pārmaiņas,

speciāli tās neplānoju, jo gandrīz

viss apmierina. Protams, dzīve ievieš

savas korekcijas, piemēram, kā Latvijas

ekonomiskā krīze, kas liek domāt,

kā sevi pilnveidot, lai jebkurā situācijā

būtu konkurētspējīgs un... Tomēr daudz

50


51

Jaunais inženieris

vieglāk būtu, ja pārmaiņas notiktu pakāpeniski,

jo straujas pārmaiņas, neskatoties

uz to, vai tās ir labas vai sliktas, rada

papildu stresu.

No kurienes ņemat enerģiju?

Enerģiju mēģinu krāt no dabas dotas

iespējas – pilnvērtīga miega, bet smagos

periodos vienmēr klāt ir tuvi cilvēki,

kas gan ar padomu, gan vienkārši

ar tējas krūzi pareizajā brīdī dod spēku

īstenot profesionālus uzdevumus.

Cik augstā līmenī ir pašdisciplīna?

Pašdisciplīna varētu būt arī labāka,

jo vienmēr jāseko sev, lai laikus pievērstos

patlaban svarīgākajam darbam.

Kas ir tāds, ko nedarītu?

Tādu lietu ir daudz, un vairākums no

tām sakņojas manos morāli ētiskajos

principos.

Kā cilvēki cits citu ietekmē? Kā jūs

ietekmējaties no apkārtējiem?

Cilvēki cits citu ietekmē pat ļoti lielā

mērā. Bet es cenšos neietekmēties no

apkārtējiem. Mana pozīcija ir tāda, ka

cilvēkam jābūt savam viedoklim, pat

ja tas atšķiras no sabiedrības vairākuma.

To mēģinu veidot, ieklausoties citu

cilvēku uzskatos, lasot un visbeidzot izanalizējot

to visu, ņemot vērā savas dzīves

iepriekšējo pieredzi un zināšanas.

Kas jūs vislabāk raksturo?

Man ir nepieciešams ātri redzēt savu

pūļu konceptuālo rezultātu. Piemēram,

darbā, ja problēma ir atrisināta, teiksim,

sarežģīts mezgls ir aprēķināts un

konceptuāli izdomāts, tad fiziskais, var

pat teikt, mehāniskais šā mezgla attēlojums

uz papīra vairs nesagādā interesi.

Vai ir vēl kāda nominācija vai tops,

kurā jūs labprāt ieņemtu pirmo vietu?

Gribētu iekļūt Forbs sarakstā (smejas).

Kas jums sagādā prieku?

Vienkāršas lietas: labs laiks, garšīgs

ēdiens, ceļojumi.

Kādām grāmatām dodat priekšroku?

Lasu visu un vienmēr, interesē gan profesionālā

literatūra, gan fantastika, gan

vēsture, gan dažādu tehnikas izgudrojumu

vēsture un attīstība. Mēģinu paplašināt

savu redzesloku, interesējoties par

notikumiem pasaulē. Reizēm, lai izveidotu

savu viedokli, izlasu arī populāru

literatūru, kas izraisījusi lielu ažiotāžu.

Trīs jūsu labākās īpašības.

Pašam sevī tādas ieraudzīt ir grūti, to

vislabāk varētu pateikt cilvēki, ar kuriem

diendienā kopā strādāju un dzīvoju.

Parasti viņi pamana manu zinātkāri,

spēju uztvert situāciju no dažādām

pusēm un arī mērķtiecību. Ceru, ka tā

tiešām ir (smaida).

Ko jūs vēlētos, lai cilvēki par jums

uzzina.

Gribētos, lai mani pazītu kā labu speciālistu

savā jomā, kā labu un progresīvu

inženieri. Saprotu, ka tas īstenosies,

ja sevi nepārtraukti pilnveidošu.

Mārīte Šperberga

Foto no personiskā arhīva

Sadarbības partneri

Zināšanas un atpūta


Ilgstošs Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) sadarbības partneris ir Relaks

Tūre. Tās valdes priekšsēdētājs Hardijs Madzulis stāsta, ka LBS biedri ir apmeklējuši

izstādes Berlīnē, Minhenē, Londonā, tikušies ar Ķīnas un Austrālijas

būvinženieriem, tikko kā apmeklējuši Šanhajas pasaules EXPO.

Uz jautājumu par sadarbību Hardijs Madzulis

Būvinženierim atbildēja:

«Ģeogrāfijas ziņā ir aptverti visi kontinenti

un apskatīti daudzi pasaules inženierkonstrukcijas

brīnumi: Petronas torņi

Malaizijā, Sidnejas tilts un opera, Ņujorkas

debesskrāpji, Itaipu HES starp

Brazīliju un Paragvaju un daudzas citas

celtnes. Atceros, kā būvinženieri jūsmoja

Čīlē, redzot, cik lieliski ir saglabājusies

baznīca no pirmskoloniālā laika, kuras

pārsegumos bija izmantots kaktuss.

Iedziļinoties šādās detaļās un veidojot

ceļojumus, arī Relaks Tūre netieši ir

kļuvusi par būvinženieri – mēs būvējam

ceļojumus, ņemot vērā savu klientu

prasības un mērķus. Pat tad, kad būvinženieri

dodas atpūtas braucienos, viņi ir

būvinženieri, un ne vienmēr ir vajadzīgi

semināri, izstādes vai tikšanās, piemēram,

Apvienotajos Arābu Emirātos kā

papildu pievienotā vērtība bija ekskursija

uz privāto villu rajonu, kur mājas gan

vairāk līdzinās miljardieru pilīm. Arī šādās

ekskursijās būvinženieris atrod sev

noderīgu informāciju. Man nepārtraukti

nāk prātā dažādi piemēri, piemēram,

cik lielisku termoizolācijas slāni veido

tukšās pudeles, kas iemūrētas cementa

maisījumā džungļu lodžās. Argentīnā

kāds dīvainis ir uztaisījis māju no pudelēm,

un nu uz turieni dodas tūristi. Izstāstīšu

kādu situāciju saistībā ar ceļojumiem

un LBS biedriem. 2010. gada 17.

maijs. Esmu Argentīnā. Un man zvana

trīs būvinženieri, kas jautā par dažādiem

ceļojumiem!!! LBS un Relaks Tūres sadarbības

filozofiju un konsekvenci nav

iespējams ielikt rāmjos – daudzi LBS

biedri ir mani draugi un lieliski paziņas,

jo ceļojumos cilvēki cits citu labāk iepazīst

un atrod arī jaunus draugus. Kopā

ar būvinženieriem spēlējam tenisu, tiekamies

dzimšanas dienās, uzdziedam

un runājam par ceļojumiem. Un tā ir ar

daudziem Relaks Tūres darbiniekiem un

grupu vadītājiem.

Mēs noteikti esam būvinženieru ceļojumu

firma. Tāpat kā katram ir savs ģimenes

ārsts, savs frizieris vai automehāniķis,

Relaks Tūre daudziem būvinženieriem

ir viņu tūrisma firma. Bieži esmu

dzirdējis šos cilvēkus tieši tā arī sakām:

«Mana tūrisma firma.»

Ceļojumu var uzskatīt par dzīves akadēmiju,

jo dzīve ir kā grāmata, un tas, kas

neceļo, izlasa tikai dažas tās lappuses.

Laikam ritot, mēs kopīgi šķirstām šīs

dzīves grāmatas lappuses, krājot zināšanas

un pieredzi. Dzīve ir skaista tieši

tāpēc, ka var ceļot, – ir teicis Prževaļskis.

Un cilvēks kļūst skaists, kad ceļo,

kad gūst iedvesmu jauniem dzīves ceļiem

un darbiem.»

52


53

Dzīves skola

Pašam savs zaļais zars

Jelgavas rajona starpkolhozu celtniecības

organizācija un pirmā nopietnā būvniecības

brigadiera pieredze lauksaimniecības

būvju celtniecībā, būvniecības prakse

Kūrortu remontu un celtniecības pārvaldē

Bulduros, strādājot par krāsotāju, normētāju,

meistaru, specdarbu organizācija

Specdorstroj (maģistrālie ūdensvada un

kanalizācijas tīkli, ceļu un laukumu būvniecība),

Jūrmalas Komunālās saimniecības

pārvalde – tāda bija Tālivalža Keiva

praktiskā bagāža, kad viņš 1967. gadā

absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu un

tika uzaicināts par iecirkņa priekšnieku

Jūrmalas Remontu un celtniecības pārvaldē,

kur ik mēnesi remontdarbi vienlaikus

tika veikti aptuveni 35 objektos. Sekoja

darbs celtniecības pārvaldē Jurmalstroj,

kur līdz 1970. gadam viņš paguva nodot

ekspluatācijā divas skolas 1072 audzēkņiem

un trīs piecstāvu dzīvojamās mājas.

Pēc tam Tālivaldi Keivu uzaicināja par

galveno tehnologu, vēlāk tehniskās daļas

priekšnieka vietnieku Republikāniskajā

remontu un celtniecības trestā. Šajā laikā

Tālivaldis Keivs kļuva arī par vērtētāju

konkursā par labāk izremontēto objektu,

Tālivaldis Keivs ir dzimis toreizējā Ērgļu apriņķa Taurupes

pagastā Latvijai tik liktenīgajā laikā, kad pēc 5. oktobrī parakstītā

«savstarpējās palīdzības» līguma ar PSRS Latvijā

tika ievests PSRS karaspēks. «Sakarā ar manu piedzimšanu

tika izteikta frāze «vēl viens komunistēns piedzimis». Taču

radi kļūdījās,» saka Tālivaldis Keivs. Sākoties neskaidrībai

par nākotni, viņa ģimene 1940. gadā pārcēlās uz Bulduriem

Jūrmalā, kur Tālivaldis Keivs dzīvo joprojām.

tāpēc ar savu motociklu apbraukāja gandrīz

vai visu Latvijas rajonu remontpārvalžu

piedāvātos objektus un sagatavoja

uzskates materiālus konkursa vērtēšanas

komisijai.

Par laiku, kad viņš strādāja Tukuma Remontu

un celtniecības pārvaldē galvenā

inženiera statusā, Tālivaldis Keivs saka:

«Šo manas darbības periodu varu uzskatīt

par smagāko savā praksē, jo ar ļoti

minimāliem resursiem (viens autoceltnis,

viens autobuss, viens pašizgāzējs,

divas vieglās mašīnas, aptuveni 100

darbinieku) bija jāaptver viss Tukuma

rajons, katru dienu jāved strādnieki gan

uz Kandavu, gan Jaunpili, gan Enguri,

tas ir, 20–30 kilometru uz visām pusēm.»

Toties Jūrmalas izpildkomitejas

Kapitālās celtniecības nodaļas priekšnieka

vietnieka amatā pavadītais laiks

atmiņā palicis ar pavasaros zāģētajām

ziedošajām ābelēm, kas netika kvalificētas

kā koki, kuru nociršanai nepieciešama

atļauja.

Tālivaldis Keivs savulaik bija pasniedzējs

Jūrmalas pilsētas Tautas izglītības

nodaļas starpskolu mācību un ražošanas


kombinātā, kurā pēc Izglītības ministrijas

pasūtījuma sagatavoja ražošanas apmācību

programmu celtniecībā un Slokas

skolā vadīja teorētiskās nodarbības

9. un 10. klašu audzēkņiem namdaru,

mūrnieku, apmetēju, krāsotāju, sanitārtehniķu

un elektriķu specialitātēs.

Minētās nodarbības, kā arī literatūras

latviešu valodā trūkums pamudināja

sastādīt Īsu krievu-latviešu celtniecības

terminu vārdnīcu (2,6 tūkstoši terminu,

1985. gads), ko izdeva Izglītības ministrija

un kas ilgāku laiku bija vienīgā terminoloģiski

izstrādātā krievu–latviešu

vārdnīca celtniecībā.

Tālivalža Keiva darba dzīve saistīta ar

kolhozu Uzvara, kas vēlāk pārtapa par akciju

sabiedrību Jūraslīcis. 2002. gadā lielsaimniecība

ar divām dziļūdens piestātnēm,

trim okeāna zvejas traleriem, desmit

piekrastes zvejas kuģiem, trim ražošanas

cehiem, lielu kuģu remontu cehu, peldošo

doku, tīklu izgatavošanas darbnīcu, rajona

katlu māju, gana lielu autoparku un auto

remonta darbnīcām, pašiem savu brīvdabas

muzeju tika likvidēta.

Patlaban Tālivaldi Keivu uzņēmuma līgums

saista ar SIA LBS – Konsultants,

kur viņš gatavo slēdzienus pārsvarā

tiesu uzdevumā. 2006. gadā viņš izpildīja

noteikumus augstākās kategorijas

būvinženiera kompetences sertifikāta

saņemšanai ēku tehniskajā apsekošanā

un tika uzaicināts darbā VAS Diplomātiskais

serviss. «Šo darbu pagaidām

varu uzskatīt par interesantāko, jo mans

darbības lauks bija Latvijas vēstniecību

ēku tehniskā apsekošana, tāpēc laikā

līdz 2008. gadam pabiju Tallinā, Vīnē,

Prāgā, Helsinkos, Oslo, Atēnās, Lisabonā.

Pēc vairāku organizāciju apvienošanās

Tālivaldis Keivs turpina darbu VAS

Valsts nekustamie īpašumi Būvniecības

nodaļā par projektu vadītāju, kur viņa

pienākums ir ēku tehniskā un vizuālā

apsekošana.

Prieku un gandarījumu Tālivaldim Keivam

sniedz apziņa par labi padarītu darbu,

īpaši, ja tas guvis vispārēju atzinību.

«Attiecībā uz objektiem un procesiem

tomēr nedrīkst tā strikti apgalvot, ka tas,

ko redzi, ir vai nu labs, vai slikts, jo par

labo un slikto mēs spriežam pēc savas

pieredzes, kas gūta līdz tam brīdim. Nu,

piemēram, četrdesmitajos gados Jūrmalā,

Bulduros, pārsvarā bija tikai divstāvu

koka mājas, kas kara laikos bija nedaudz

paplukušas. Īpašnieki bija padzīti. Redzēju,

ka Rīgā ir lielas mājas, arī citur

jaunās cēla lielas. Manā septiņgadīgā

bērna prātā bija dziļa skaudība, ka citur

ir tādas lielas mājas. Un tad sākās! Pie

Bulduru stacijas uzbūvēja pirmo trīsstāvu

māju. Ar kādu lepnumu staigāju tai

garām – nu mums arī ir lielas mājas! Ak,

šis bērnišķīgais naivums! Tikai pēc daudziem

gadiem uzzināju, ka koka mājas ir

krietni vien labvēlīgākas dzīvošanai, ka

normāla dzīvošana ir augstumā līdz diviem

stāviem, uzzināju, ka Jūrmalā bijuši

neparasti saprātīgi plānotāji un arhitekti,

kas pratuši aizstāvēt un būvēt optimālus

un izskatīgus mitekļus. Palūkojieties

kaut vai uz restaurētajām koka ēkām

Jūrmalā un citur. Ko nozīmē alkatības

marasms (iecerētās 24 stāvu ēkas Bulduros

pie Lielupes tilta), izbaudīju Vīnē, tā

saucamajā jaunajā pilsētā Pārdonavā, kur

skaistā vasaras dienā starp debesskrāpjiem

seju kapāja smilšu vērpetes. Un tad

54


55

Dzīves skola


tu saproti, cik stulbs esi bijis, priecājoties

par lietām, par kurām būtu jābēdājas.

Skumji, ka daži bagāti indivīdi savā saprašanā

nav tikuši tālāk par septiņgadīga

bērna izpratni par lietu patieso kārtību,»

secina Tālivaldis Keivs.

Tā nu sanācis, ka viens no Tālivalža

Keiva vaļaspriekiem ir, kā viņš pats

saka, «vazāšanās pa pasauli». Tā sākās

ap 1960. gadu. Par saviem ceļojumiem

viņš veido tādu kā uzskaiti, par katru

ceļojumu kalnos ir fotoalbums. Kopumā

Tālivaldis Keivs ir gandrīz astoņas

reizes apskrējis apkārt zemeslodei un

nu var piekrist pagājušā gadsimta sešdesmitajos

gados Kaukāza kalnos satiktajam

aitu ganam. Tas bija nodzīvojis

Ceļinieka saules ceļš

pasaulē 117 gadu (vismaz tā viņš teica)

un tikai divas reizes mūžā bija aizgājis

no sava dzimtā ciemata uz divu stundu

gājiena attālumā esošo kaimiņu ciemu.

Viņš Tālivaldim Keivam jautājis: «Ar

ko tu, skriedams par pasauli, esi labāks

par mani?» Tālivaldim Keivam nebija

atbildes toreiz un nav arī tagad. Viņš

teic: «Kas gan pasaulē būtu mainījies,

ja es dzīvotu Taurupes viensētā, pļautu

labību un slauktu govis? Pirms trim

gadiem apbraukāju tos objektus, kuru

būvniecībā esmu piedalījies. Divas trešdaļas

nav izturējušas laikmetu maiņu...»

Bet Tālivaldim Keivam ir vēl kāda aizraušanās

– 38 gadus viņš ir vīru kora

Dziedonis dalībnieks.

Indulis Saule nāk no zilo ezeru zemes. Mammas dzimtajā

pusē Dagdā, tad Krāslavā un Daugavpilī aizritēja viņa

bērnība, jo tētis bija pasta priekšnieks, tāpēc kādreizējo

kurzemnieku sūtīja no vienas pasta nodaļas uz otru. Bet

ģimenei nebija lemts pārāk ilgi būt kopā, jo tētis nomira,

kad Indulim Saulem bija tikai deviņi gadi. Kara beigās

mammas mātes ģimene aizbrauca uz Vāciju. Ģimeni izšķīra

karš. Vieni tagad ir Latvijā, otri – ASV.

1945. gadā Indulis Saule atgriezās Rīgā.

Viņa jaunā pasaule bija Āgenskalns. Tas

bija arī nākamās profesijas izvēles laiks,

un tā nu sanāca, ka visi, kas tolaik pulcējās

kopā, kļuva par būvniekiem: ceļiniekiem,

celtniekiem, sanitārtehniķiem,

elektriķiem. «Var jau būt, ka iedarbojās

bara instinkts,» spriež Indulis Saule. Vismējās

palikt Rīgā. Divas nedēļas pirms

braukšanas uz Maskavu uzzināju šo labo

vēsti,» viņš teic. Augstskolu Indulis Saule

pabeidza ar sarkano diplomu. Viņu ievēroja

akadēmiķis Aleksandrs Mālmeistars

un uzaicināja stādāt pie sevis, bet

tikai gadu Indulis Saule bija Zinātņu akadēmijas

Polimēru institūta zinātniskais

līdzstrādnieks, jo saprata, ka akadēmiskā

pasaule viņam īsti neiet pie sirds. Tā viņš

nokļuva Ceļu projektēšanas institūta Ēku

projektēšanas nodaļā, kur izbaudīja visu

būvniecības spektru, jo šajā nodaļā strādāja

40 dažādu profesiju speciālisti. Nu

jau institūtā aizvadīti 49 gadi. Projektēšanas

institūts bija Autotransporta un šosejas

ministrijas pakļautībā, un tā uzdevums

bija apmierināt visas autotransporta

un ceļinieku vajadzības. Nācās projektēt

ražošanas bāzes, rūpnīcas un infrastruktūras

objektus, profesionālās mācību iestādes,

administrācijas ēkas. Šis laiks bija

saspringts, jo tika pabeigti projekti ceļu

būvētāju 11 ražošanas bāzēm un ceļu

uzturētāju 26 ražošanas bāzēm, autobusu

parkiem Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē.

Savdabīgs bija autotransporta uzņēmuma

autobusa parka ostas terminālis Rīgā,

Vējzaķu salā. Līdz tam tādas tehnoloģijas

netika lietotas. Tur tika izmantotas

dubultliektas saliekamā dzelzsbetona

čaulas 36 x 36 metri, ko ražoja Jēkabpilī.

Taču šī būve tika atvēlēta kravas auto remontiem.

Daudz tika projektētas benzīna

un gāzes uzpildes stacijas, strādāts arī pie

pasūtījumiem ārpus Latvijas. Induļa Saules

nodaļa projektēja ražošanas bāzes un

ciematus naftiniekiem Tjumeņā, ogļračiem

Kemerovā, atpūtas bāzi Krimā, arī

Moldāvijā. Indulis Saule piedalījies Rīpirms

bija mācības Celtniecības tehnikumā,

ko Indulis Saule absolvēja ar izcilību.

Toreiz trim jauniešiem, tostarp arī Indulim,

bija iespēja mācīties Maskavā kā

nacionālajiem kadriem. Viens no viņiem

izkārtoja sev iespēju studēt Latvijā, un arī

Indulis Saule devās uz Universitāti runāt

par iespēju mācīties dzimtenē. «Man laigas

kanālmalas rekonstrukcijas un Jomas

ielas Jūrmalā pārbūves projektu izstrādē.

Viņš iesaistījies Dienvidu tilta otrās kārtas

projektēšanā un realizācijā. Pēdējo gadu

objektu sarakstā ir Ulmaņa gatves un

lidostas pievedceļu rekonstrukcija Rīgā,

Šveices ielas rekonstrukcija Siguldā,

SIA Augstceltne servisa komplekss pie

Saulkrastu apvedceļa, dzelzsbetona rūpnīca

Jaunlindēs Salaspils lauku teritorijā,

SIA Jet Compjuter biroja un noliktavas

ēka Rīgā, SIA Seeber ražošanas korpuss

Tukuma rajona Šlokenbekā, dzīvojamo

māju ciemats Juglas krasts Biķernieku

ielā Rīgā.

Indulis Saule ir Latvijas Būvinženieru

savienības Būvniecības speciālistu

sertificēšanas institūcijas komisijas eksperts.

Patlaban viņš ir AS Ceļuprojekts

ēku nodaļas vadītāja vietnieks, bet 33

gadus bija šīs nodaļas vadītājs.

Indulis Saule vienmēr bijis ļoti sportisks,

tāpēc atpūta un vaļasprieki saistīti ar

sportu. Jaunībā viņš spēlēja basketbolu

un tika līdz pat Latvijas jaunatnes izlasei,

kurā gadu bija komandas kapteinis. Pēc

traumas basketbols palika tikai kā vaļasprieks

– viņš to spēlēja līdz pat 62 gadu

vecumam. Ceļinieki ir ļoti aktīvi sportotāji.

Indulis Saule kopā ar kolēģiem jau

desmitiem gadu brauc uz Alpiem slēpot.

Daudz laika viņš atvēlējis arī dziedāšanai

un augstskolas jauktajā korī dziedājis pie

tādiem slaveniem diriģentiem kā Kvelde,

Mednis, Vīgners, Račevskis. Vasarās

Indulim patīk ceļot, un nu jau redzētas

kādas 40 valstis. Indulis Saule labprāt

apmeklē teātri, lasa grāmatas. Viņu saista

periodika, vēsture, māksla, interesē jaunākais

latviešu literatūrā.

56


57

Uzņēmums


Viena diena

Aqua-Brambis

ģimenē

Vizītkarte. Kopš 1991. gada SIA Agua-Brambis sevi piesaka kā ūdensapgādes

un kanalizācijas konsultantu un projektētāju uzņēmums, kas realizē dažāda mēroga

un sarežģītības pakāpes vietējos un starptautiskos projektus ūdensapgādes

un kanalizācijas jomā. Uzņēmumu raksturo profesionāli darbinieki, teicams tehniskais

nodrošinājums un jaunāko tehnoloģiju izmantošana darbā. Pakalpojumi:

konsultācijas, izpētes, sistēmu attīstības plāni, konkursa dokumentu sagatavošana

projektēšanai, skiču projekti, tehniskie projekti, ietekmes uz vidi novērtējums,

konkursa dokumentu sagatavošana būvniecībai, autoruzraudzība, būvuzraudzība,

konkursa piedāvājumu izvērtēšana, eksperta atzinumi, projektu vadība.

Ja Aivars Brambis teic, ka viņam ir

lielisks kolektīvs, kurā būtu interesanti

pavadīt vienu dienu, tad es tam ticu un

piekrītu. Par manu ierašanos zina vien

valdes locekļi Guntars Maļina un Zanda

Draule. Tieku līdz biroja ēkai Skolas

ielā un kāpju uz ceturto stāvu, kur viņi

izvietojušies vairākās telpās. Pirmajā

no tām ieraugu tādu varžu kolekciju,

ka nedaudz apjūku. Ak, jā! Uzņēmuma

logo ir varde, kas dzīvo tīros ūdeņos.

Tagad tās māsas uz biroju ceļo no visas

pasaules.

Rīts sākas pulksten 8.30, daži birojā

ir jau krietni agrāk, savukārt citi nāk

vēlāk. Zanda teic, ka katrs zina savu

darbu, termiņus un galvenais ir rezultāts.

Pēc pulksten astoņiem lielāko daļu

var sastapt sanāksmju un kafijas (tējas)

telpā. Laikraksti, sarunas un smiekli.

Veselīgs humors, citam citu «paķerot».

Iepazīstamies. Aivars Brambis teic, ka

viņš gribētu, lai Juris Laicāns būtu santehniķis,

tas ir, šauri specializētos, bet

Juris iebilst, ka tik šaura specializācija

nemaz nav iespējama, jo jāpārzina viss,

kas «atrodas tuvu santehnikai», līdz ar

to arī dūņas, attīrīšana, ķīmija.

«Ja esam ūdensapgādes un kanalizācijas

projektētāji, būvuzraugi, tad pie tā arī

dzelžaini paliekam un neuzņemies pildīt

arhitekta, konstruktora vai elektriķa

funkcijas. Jā, mums tās ir jāpārzina,»

saka Aivars un pēc pārējo smiekliem,

ka tomēr gribas vairāk pieķert klāt citas

jomas, kaut arī «jāiet dziļumā tieši

ūdensapgādē un kanalizācijā», turpina:

«Specializējoties kvalitāte ir jūtamāka

(dziļāka), jomā, kurā strādājam, veikums

ir profesionālāks.»

Zanda ir galvenā finansiste, bet ne tikai.

Viņa izdomā visus uzņēmuma svētkus,

un to ir pietiekami, kā jau lielā ģimenē.

Savukārt Guntars ir galvenais ražošanas

cilvēks un atbild par uzņēmumu,

kad Aivars Brambis nav uz vietas. Ilmārs

Spreilis veic kurjera, šofera un

uzņēmuma saimniecības pārziņa pienākumus.

Edgars Boķis ir maģistrants.

Daudzi te tā sākuši. Brambis esot visus

izskolojis. Viņam «gan patiktu, ja Edgars

specializētos uz hidraulisko aprēķinu

shēmas variantiem, ko viņš šobrīd

dara pietiekami labi un ar entuziasmu,

protams, paralēli gatavojot maģistra

darbu». Viņi stāsta, cits citu papildina

un ik pa brīdim iesmejas. Edgars

esot tas, kas atļaujas pateikt, ka «Aivaram

vajag telefonu ar ripu», jo viņš

ar dažām tehnoloģijām ir uz jūs (atkal

smiekli). Edgars Lankups līdztekus saviem

profesionālajiem pienākumiem ir

kļuvis par uzņēmuma sporta dvēseli. Tā

varētu turpināt par kolektīvu, jo katram

te ir sava vieta, katrs ir nozīmīgs. Taču

ierodas arhitekts, laiks darbam, un visi

izklīst pa saviem kabinetiem.

Inženieris Oskars Pārpucis vēl studiju

laikā te atrada praksi un tā arī palika.

Pirms 13 gadiem viņi bija seši. Kā tik

58


59

Uzņēmums

ilgi var nostrādāt vienā vietā? Nu, to

var jautāt teju katram. Kā atnākuši, tā

palikuši. Un visi apgalvo, ka jūtas kā

ģimenē. Taču ģimenes ir dažādas. Nu,

jā! Bet šī esot labais modelis, saņemu

atbildi. Viņi neesot cits citam apnikuši,

un liela daļa pat pusdienojot kopā.

Sabīda galdus un atkal ir aplī. Draugus

nevajagot ārpus darba meklēt. Ja kaut

ko grūti izdomāt, ar kolēģiem var droši

konsultēties, pa visiem kopā atradīs

labāko risinājumu. Arī Oskars apgalvo,

ka te ir komandas darbs un jebkuru var

iesaistīt. Neviens neesot pamanījis, ka

tāpēc kāds mazāk strādātu vai vairāk

izmantotu kolēģu zināšanas. Katram

pašam patīk noskaidrot, «kas lācītim

vēderā». Ja katrs darbojas savā nodaļā,

kas visu kopā saliek? Man saka: Juris ir

tas, kas visu saliek kopā, savulaik mācījies

RTU, tad Zviedrijā, Stokholmas

Karaliskajā tehnoloģiju institūtā, apguvis

arī FIDIC gudrības.

Pulksten 11. Viss kolektīvs ap lielo

galdu. Un tā katru dienu. Tas ir gadiem

izstrādāts rituāls. Tēja, kafija, maizītes.

Sarunas. Ja kāds aizkavējas, biroja administratore

Sinta atgādina. 14. maijā

īss ieskats par Vāciju un pasaules čempionātu

hokejā, par EXPO izstādi Ķīnā.

Tiek pateikts galvenais, daži foto un

kartes. Šoreiz saruna raisās par citām

zemēm, bet temati mēdz būt visdažādākie,

arī par mākslu. Un bieži vien šī

pusstunda beidzas ar dažādu tehnisku

risinājumu apspriešanu.

Tad atkal visi pie datoriem un lapām.

Edgars L. atgriežas pie Kauguru un

Slokas ūdenssaimniecības. Svens Goldmanis

turpina plānot Rīgas ūdenssaimniecību.

Viņš birojā ir kopš 1998. gada,

bet ar Aivaru pazīstami «vai veselu

mūžību». Viņam uzticēta autoruzraudzība,

būvuzraudzība, viņš ir arī kvalitātes

vadītājs.

«Mums ir draudzīgs kolektīvs, ar savām

tradīcijām. Bieži esam kopā aktivitātēs

ārpus darba. Piemēram, vispirms

Daugavpilī un Krāslavā objektus

skatījāmies un pēc tam braucām ar

laivām. Ziemā slēpojam. Projektēšana

ir kolektīvs darbs. Brambim ir pareizs

uzskats, ka vajadzīgas visas paaudzes.

Ja sēdētu tikai veči, ar kolektīvu nebūtu

lāgā un ar darbu arī... Vērtīgs ir arī veselīgais

humors,» saka Svens.

Kad jautāju, Guntaram, vai varētu ar

viņu parunāties, viņš teic, ka vispirms

jāiet pusdienās. Nelielajā ēstuvē Bufete

viņi jūtas kā savējie, sabīda galdus, pasūta

ēdienu un diskutē, iesaistot pat darbiniekus.

Atkal smiekli. Viņiem piedzīvojumi

nav jāmeklē, viņi paši tos rada.

Pēc pusdienām pie Aivara Brambja vispirms

ienāk Oskars un Guntars runāt par

Dreiliņu ūdensapgādi, bet vēlāk Jānis un

Guntars, lai apspriestu būvuzraudzības

jautājumus Krāslavā un Talsos. Tiek pārrunāti

varianti, meklēti labākie risinājumi,

kas jāizdara uzreiz, kas pēc tam.

Patlaban aktualitāte ir projekta Rīga-

III noslēguma posms. Projekts paredz

60


61

Uzņēmums


centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas

tīklu paplašināšanu un izbūvi

divos Rīgas pilsētas rajonos: Šampēterī

un Dārzciemā, esošo tērauda ūdensvada

cauruļu rekonstrukciju/atjaunošanu aptuveni

10 km garumā un esošo tērauda

stratēģisko ūdensvadu rekonstrukciju/

atjaunošanu aptuveni 15,1 km garumā,

kanalizācijas kolektora izbūvi Hanzas

ielā un tuneļkolektoru Lielirbes ielā un

Ķengaragā, lietus ūdens kolektoru SIRI-

US Čiekurkalnā un lietus kanalizācijas

nodalīšanu Ropažu ielā, stratēģisko aizbīdņu

nomaiņu un uzskaites zonējuma

izveidi Rīgā, četru rezerves dīzeļģeneratoru

ierīkošanu u. c. darbus. Lielākā

daļa no projekta līgumiem pabeigti. Šovasar

paredzēts pabeigt visus paredzētos

darbus.

Par grūtībām te neviens nerunā, bet

Jānis Timšāns, pieredzējis inženieris

un pēc FIDIC noteikumiem noslēgto

līgumu vadītājs, tās dala divās kategorijās:

patīkamās un nepatīkamās. «Tās

pirmās ir profesionālās, tehniskās, bet

otrās veicina Latvijas likumdošanas

nesakārtotība, un to pārvarēšanai diemžēl

jāziedo 50% laika,» viņš saka.

Gādājot par Rīgas ūdens un kanalizācijas

attīstības plānu līdz pat 2025.

gadam, Jūrmalu un citiem projektiem,

prāta vētras notiek nepārtraukti, bet par

vētrām tās grūti nosaukt. Tās ir konstruktīvas

sarunas, argumentēti viedokļi,

jautājumi, ieteikumi. Jaunie «runā

pretī» vecākajiem kolēģiem, savstarpēji

mācās. Viņi nejūtas kā konkurenti, jo

katrs ir stabils un nozīmīgs šajā komandā.

Kā to var dabūt gatavu? Gandrīz

visi atbild, ka tas jājautā Aivaram. Viņš

izveidojis šo uzņēmumu, viņš izvēlējies

darbiniekus, atradis katram savu vietu.

Aivars esot ideālais variants: profesionālis

savā nozarē un prasmīgs vadītājs,

viņš saprotot, uz ko katram ir ķēriens.

Jābrīnās, kā izdevies tik dažādos cilvēkus

atrast un piesaistīt uzņēmumam

tā, ka tagad viņi to uzskata par ģimeni.

Aivars taisnojas, ka viss jau notiek it

kā pats no sevis un īstie cilvēki paši atnāk,

viņa kā vadītāja nopelnu te neesot

(pieticība daiļo cilvēkuJ!), turklāt uzņēmumu

viņam «nodibinājusi» Pilsētprojekta

grāmatvede, kas sapratusi, ka

lielais kuģis vairs ilgi nepastāvēs. Viss

noticis it kā pa jokam. Savukārt Aivara

sieva Rita tobrīd domājusi, ka savs uzņēmums

ir neprāts, tomēr vēsturnieces

profesiju nomainījusi pret grāmatvedību

un gājusi vīram palīgā.

Aivars labprāt runā par savējiem: «Jurim

patīk shēmas un globāli jautājumi;

ūdens atdzelžošanā Oskars ir prasmīgāks;

kanalizācijas sūkņu stacijas ir

Ilzes kompetencē. Viņa gluži nejauši

kļuva par Guntara darbaudzinātāju, un,

re, nu jau viņš ir valdes loceklis.»

«Kā var kļūt par valdes locekli? Gandrīz

vienpadsmit gadu čakli jāstrādā?»

jautāju Guntaram. Un viņš stāsta:

«Sāku kā asistents un rasētājs. Aivars

jau vēro, vai darbinieks izrāda iniciatīvu.

Sekoja darbs pie projektiem Ventspilī,

Aizputē, Daugavpilī. Te ir drošības

sajūta, konkurētspējīgs atalgojums, labi

darba apstākļi. Aivars par visu rūpējas,

un man vēl daudz ko no viņa gribas iemācīties,

tāpat Svens, kas ir vadošais

inženieris. Te respektē un ciena vecākās

paaudzes zināšanas, sarunās tiek

pamatotas atbildes, tiek pieņemts pamatots

risinājums, bet, ja nevaram vienoties,

lēmumu pieņem Aivars. Mums

nav paaudžu konfliktu, tā ir veiksme

strādāt šādā vidē.»

Viņi cits citu slavē un apgalvo, ka ekstremālos

pārgājienos vai izlūkos var

doties gandrīz vai ar visu komandu.

Jāni Vēveri raksturo kā cilvēku, kas

prasmīgi spēj rast risinājumu objektā,

jo projektā ne vienmēr visu var paredzēt,

nu, kaut vai tāpēc, ka dažkārt projektētājiem

nav precīzu ziņu, kas konkrētajā

vietā atrodas zem zemes. Ilze

Libkovska bilst: «Kas par to, ka mūsu

darbu neredz. Piemēram, Vecāķos nebija

ūdensvada un kanalizācijas. Tagad

tas viss ir, un cilvēki ir laimīgi.»

No malas izskatās, ka viss notiek viegli,

kā jokojot, turklāt profesionāli. Viņi

nepārtraukti mācās, apmeklē seminārus

un izstādes, tiekas ar ražotājiem. Lai

gan «visu nekad nevar zināt», nozarē,

kuras darbs faktiski ir zem zemes, ļoti

daudz jāapgūst un jāmācās visu mūžu.

«Jo vairāk zini, jo vairāk jāuzzina,»

saka Juris.

Paši jaunākie darbinieki atzīst, ka te

nekāds adaptācijas periods nevienam

nav bijis un to arī nevajag. Tu kolektīvā

vai nu esi uzreiz, vai neesi. Un šajos

gados tikai pāris studentu nav palikuši.

Edgars Boķis augstu vērtē uzticēšanos.

Tāpēc te nevienam nav ienācis prātā

kaut ko neizdarīt vai iegāzt kolēģi.

Te neskopojas ar komplimentiem – ja

darbs labi padarīts, tas arī tiek pateikts.

To gaisotni dienas garumā un uzņēmuma

dabiskumu nevar notēlot. Man bija

sajūta, ka uz vienu dienu esmu kļuvusi

par Aqua-Brambis darbinieci. Bez

adaptācijas. Paldies!

Mārītes Šperbergas teksts un foto

62


63

Brīvais mikrofons


Vienīgās zāles – precīza specifikācija

Roberts Andiņš,

būvinženieris

Pati svarīgākā būvniecībā ir godīga konkurence,

kādas starp celtniecības uzņēmumiem

diemžēl nav. Tās nav arī tāpēc, ka valsts nav

parūpējusies par likumdošanu. Godīga konkurence

ir tikai privātos konkursos, bet tieši

valsts un pašvaldību organizētajos konkursos

nolikumi tiek izstrādāti, kā vien ienāk prātā.

Tur atļaujas visu ko.

Gunta Saule-

Pavlovska,

būvinženiere

Ja man būtu iespēja kļūt par noteicēju mūsu

valstī, es veiktu kardinālas pārmaiņas – izdzenātu

visus pašreizējos deputātus un noteiktu,

ka tie vairs nevar kandidēt uz deputātu amatu

vismaz vairākus sasaukumus. Krīzes situācijā

visiem deputātiem samazinātu algas un piemaksas.

Vēl laikam tomēr atjaunotu Celtniecības

ministriju, jo tieši mūsu jomā ir vislielākais

bezdarbs. Mēģinātu piesaistīt labākos speciālistus

no reālo būvnieku vidus un nepieņemtu

darbā nespeciālistus. Viens no noteikumiem –

neviens vadošais darbinieks nedrīkstētu

būt kādas partijas piekritējs. Likvidētu visas

aģentūras, kuru darba specifika ir saistīta ar

būvniecību (piemēram, Mājokļu aģentūru). Ir

tiešām nepatīkami apzināties, ka mūsu jomā

ir tik lielas korupcijas iespējas un liels uz ārzemēm

aizbraukušo speciālistu skaits.

Artis Smiltāns,

būvinženieris

Cerams, ka vairs nebūs tādas birokrātijas gan

valsts, gan pašvaldību līmenī, ar kādu nācies

sastapties līdz šim. Tā inspektoru visatļautība ir

vienreizēja. Viņi jūtas kā paši galvenie. It kā bez

viņiem nekas nebūtu iespējams, tieši tāpēc viņi

var pasūtīt: «Nē, ne šodien, nāc rīt!», pēc tam:

«Nāc citā dienā un citā laikā!»

Pāvels Brimerbergs,

būvuzraugs

Krietni samazinājušies būvniecības apjomi. Lai nepazustu

viss labais, kas bija būvorganizācijās, vajadzētu

lielos apjomos siltināt mājas, celt siltināšanas

materiālu rūpnīcas, iesaistīt visus būvspeciālistus,

vienkāršot līdzekļu piesaisti. Dažādi konkursi, tāmes

un projekti visu tikai sarežģī, jo vieglāk ir noteikt

katram mājas tipam visā valstī konkrētu cenu

par stāvu, griestiem, jumtu, un būvnieki, kas var

un grib, lai strādā. Mēs, būvuzraugi, izkontrolēsim.

Ansis Šnore,

būvinženieris

Būvniecības nozares vadību vajadzētu sakoncentrēt

vienas ministrijas rokās, un par būvniecību

vajadzētu atbildēt tikai attiecīgu izglītību

ieguvušiem un pieredzējušiem cilvēkiem.

Almants Reinbergs,

SIA Alvima

īpašnieks

Ja būvniecībā redzēs tikai to, ka tiek sagandēti ceļi,

sarauti kabeļi, sabojāta ainava, un tiks meklēts kašķis,

nekas labs nevar iznākt. Būvniecības likumā ir

teikts: pasūtītājs saņem būvatļauju. Tas tikai uzsver

būvniecības kā kopīga darba rezultātu. Katrs objekts

ir unikāls gan ar saviem risinājumiem, gan ar atrašanās

vietu. Un nav būtiski, vai tā ir sarga būdiņa

vai daudzstāvu māja. Divas reizes vienā upē nevar

iekāpt. Katrā novadā cilvēki atšķiras mentāli. Viņi

dažādi uztver procesu, līdz ar to rezultāti ir atšķirīgi.

Te izpaužas spēja uzlabot konstrukcijas, nomainīt

būvmateriālus. Standarta risinājumu nav. Citi var

iebilst, ka ir gan. Jā, tā var teikt, tikai ir nestandarta

situācijas, lai šos standarta risinājumus izmantotu

pareizajā vietā un laikā. Celtniecībā nav absolūtas

patiesības. Katram sava izdoma, dažādi ceļi, radoša

pieeja. Mūsu valstī, kur cits citu pazīst, norobežoties

un kļūt neatkarīgiem ekspertiem un vērtētājiem ir ļoti

sarežģīti. Uzskatu, ka vienīgās zāles konkursos ir zemākā

cena, tikai ar ļoti precīzu tehnisko specifikāciju.

Te var ieviest sistēmu no garantijas perioda līdz pat

datorizētai konkursa projektu izvērtēšanai, nevis likt

darboties komisijai, kurā, piemēram, ir labi ārsti un

labas māsiņas, bet nav profesionālu celtnieku. Būvniecības

likums ir labs, tikai tas pareizi jāpiemēro.

Valērijs Bitenieks,

būvinženieris

Uzskatu, ka celtniecība ir ekonomikas palīgnozare

– instruments mērķa sasniegšanai, bet ne pats

mērķis, kā tas bija treknajos gados, kad mūsu

ekonomikā dominēja celtniecība un viss, kas bija

ap to. Ja mans mērķis būtu tikai instrumentu iegāde,

tad mana ģimene arī drīz vien piedzīvotu

krīzi, jo ar instrumentiem paēdis nebūsi. Latvijai

pašlaik nav virzības mērķa, līdz ar to tiek izvazāti

un notrulināti daudzi attīstības līdzekļi jeb instrumenti,

kādi ir izglītība, zinātne, arī medicīna un

citas palīgnozares, starp kurām ir celtniecība.

Indulis Saule,

AS Ceļuprojekts

ēku nodaļas vadītāja

vietnieks

Būvniecībai visvairāk kaitē tas, ka tā nav vienās

rokās, ka par to atbild vairākas ministrijas un

institūcijas, līdz ar to valda liela nesakārtotība.

Mums, projektētājiem, ir svarīgi, lai ātrāk tiktu

ieviesti eirokodi. Vēl būtiska ir speciālistu izglītošana.

Konkursos firmas startē ar dempinga

cenām, un tas nestimulē kvalitāti.

Jāzeps Šesters,

būvinženieris

Nepatīk, ka netiek ievērota Latvijas likumdošana,

piemēram, kaut vai tādā ziņā, ka vismaz 30%

darbu jāveic pašu spēkiem, bet starpnieki to neievēro,

līdz ar to deformē visu tirgu. Vidējās un

mazās firmas bankrotē. Svarīgi būtu panākt, lai

visi strādātu līdzīgos apstākļos. Tagad vieni šajā

laukumā ievēro futbola spēles noteikumus, savukārt

citi spēlē pēc regbija noteikumiem. Visi zina

par starpniekiem, bet nekas nenotiek, neko nevar

iespaidot, un ticība ir zudusi. Ja vien sirds nesāpētu

par to, kas šodien notiek valstī, ka nekas netiek

darīts, lai situāciju mainītu, mani varētu uzskatīt

par optimistu, jo negribas uz jautājumu «Vai tiešām

visi ir tik korumpēti?» dzirdēt atbildi: «Jā!»

64


65

Atpūta

Būvnieki ceļo

Foto no personiskajiem arhīviem

Valdis Valainis Taizemē

Ēriks Krūmiņš ar sievu

Rutu Horvātijā

Andris Baikovs Vācijā

Valdis Valainis Latvijā

Juris Ivars Čivčs Latvijā

Imants Belševičs Somijā

Jāzeps Šesters Latvijā

Ingrīda Pečkovska ASV

Igors Rencis Austrijā

66

Imants Pēteris Broks Igaunijā

Nr.15 - LBS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?