Nr.15 - LBS

LBS BSSI
“Būvinženieris” Nr. 15 (06. 2010.)
Būvspeciālistu
sertifikācija
Jaunā Būvniecības likuma projekts
pēdējā gada laikā būvnieku sabiedrībā
būtiski aktualizējis jautājumus par
būvinženieru kompetences izvērtēšanu
un būvuzņēmumu reģistrēšanas nepieciešamību
Būvkomersantu reģistrā.
Taču šoreiz par ļoti svarīgo – būvinženieru
kvalifikāciju un kompetenci.
Sertificēšanas, tas ir, neatkarīgu profesionālu
organizāciju veiktas būvspeciālistu
kompetences izvērtēšanas pretinieki
uzskata, ka galvenais iemesls,
kāpēc Latvijā no būvspeciālistu sertificēšanas
būtu jāatsakās, ir fakts, ka
lielākajā daļā Eiropas valstu, tostarp
Anglijā, Vācijā, pat Igaunijā sertificēšana
neeksistē, kā arī tāpēc, ka sertificējošās
institūcijas pieprasot dažādus,
viņuprāt, nevajadzīgus, pretendenta
būvpraksi apliecinošus dokumentus
un vēl eksaminējot par būvniecības,
darba drošības un ugunsdrošības jautājumiem,
kas pazemojot. Tiek minēti
vēl divi argumenti, proti, sertificēšanas
procedūras esot sarežģītas un liels
finansiāls slogs uzņēmējiem.
Šos būvspeciālistu kompetences izvērtēšanas
pretinieku apgalvojumus
kaut vai daļēji iespējams atspēkot,
un pamats tam ir būvspeciālistu sertificēšana
(licencēšana, reģistrēšana,
titulēšana) Eiropas valstīs un Latvijas
Būvinženieru savienības Būvniecības
speciālistu sertificēšanas institūcijas
(LBS BSSI) vairāk nekā piecpadsmit
gadu pieredze sertificēšanā.
Pēc Eiropas Civilo inženieru padomes
(ECCE), Eiropas Inženieru kameru
padomes (ECEC) un Eiropas Nacionālo
inženieru asociāciju federācijas
(FEANI) kopīgā 2007. gada pētījuma
valsts reglamentēta būvniecības speciālistu
sertifikācija ir 14 valstīs, daļēji
reglamentēta – piecās, bet netiek
reglamentēta 12 Eiropas valstīs. Šajās
divpadsmit valstīs, kurās valsts nereglamentē
būvinženieru kompetences
prasības, kompetenci panāk ar citiem
mehānismiem – profesionālām darba
pielaidēm un apdrošināšanu. Būvspeciālistam,
kas vēlas veikt patstāvīgu
darbību projektēšanā vai celtniecībā,
visās valstīs tiek prasīta atbilstoša izglītība
un divu līdz septiņu gadu būvprakse.
Latvijas Būvnieku asociācija ir veikusi
pētījumu par situāciju būvniecības
speciālistu sertificēšanas jomā Eiropā.
Šis pētījums nav pretrunā ar tehnisko
vadītāju sertifikāciju, kas nodrošina
būvobjektu kvalitāti un pilsoņu drošību
objektu celtniecības un ekspluatācijas
laikā.
LBA pētījumā minēts, ka būvinženieri
netiek sertificēti Anglijā, Vācijā, Igaunijā
un dažās citās Eiropas valstīs. Taču
katrā no šīm valstīm ir sava būvobjektu
kvalitāti un cilvēku drošību regulējoša
sistēma. Apvienotajā Karalistē (Anglijā)
prasības pret būvinženieru kompetenci
ir būtiski augstākas nekā Latvijā.
Piemēram, augstāko kvalifikācijas līmeni
– seniora vai zvērinātā būvinženiera
statusu – var iegūt tikai pēc 15
gadu atbilstošas būvprakses un profesionālo
zināšanu papildu pārbaudes.
Attiecīgi iesācējiem inženieriem tiek
prasītas konkrētas zināšanas un to
regulāra papildināšana pēc augstskolas,
kā arī obligātā trīs, sešu vai vairāk
gadu prakse un attiecīgi eksāmeni
atkarībā no tā, kādā līmenī turpmāk
vēlas strādāt konkrētais speciālists un
uz kādu apliecinājumu vai sertifikātu
viņš pretendē.
Lai varētu reģistrēties Būvkomersantu
kamerā patstāvīgam darbam būvniecībā
Vācijā, būvspeciālistam jābūt sertificētam,
turklāt lielākajā daļā Vācijas
pavalstu sertifikāta iegūšanai obligātā
darbības profilam atbilstošā būvprakse
ir pieci gadi.
Igaunijā ir noteikta dubultā kompetences
atzīšana. Būvinženierim pēc augstskolas
diploma iegūšanas atbildīgā
ministrija izsniedz darba atļauju. Tajā
42
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
43