L ATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
L ATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
L ATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
SATURS<br />
Ievads<br />
•Labdien! 2<br />
Aktualitātes<br />
•Pārsniegts viens miljards.<br />
Ko tālāk? 3<br />
•Sa‰˙eltā nozare.<br />
Kas un kad apvienos? 4<br />
•Rīgas satiksmes<br />
infrastruktappleras attīstība 8<br />
•Latvijas bapplevniekiem<br />
nav tehnisku ‰˙ēr‰∫u 11<br />
•Duntes Ozoli 12<br />
•Latvijas betona un<br />
dzelzsbetona ražotājiem 13<br />
•Uzņemti jauni biedri 13<br />
•Papildinājums<br />
bapplevinženieru saimei 14<br />
Problēma<br />
•STOP nekvalitatīviem<br />
bapplevprojektiem 16<br />
Valdes sēdes<br />
•Profesionā∫i pie Profa 17<br />
•Transporta plapplesma pieaug.<br />
Kā bapples ar ce∫iem? 18<br />
Sekciju darbs<br />
•Starptautiskie sakari 19<br />
•Prakses laikā meklē<br />
lekciju pierakstus 20<br />
Objekts<br />
•Dienvidu tilta trases<br />
projektē‰ana un bapplevniecība 22<br />
Personība<br />
•SOS: meklēju konstruktoru 25<br />
Reģionos<br />
•Ventspilī rapplepējas par<br />
iedzīvotāju ērtībām 28<br />
•Top skola Cesvainē 29<br />
•Jauni objekti 30<br />
Viedoklis<br />
•Lai nenonāktu strupce∫ā 32<br />
LIKA<br />
•FIDIC Baltā un Za∫ā grāmata<br />
tagad latvie‰u valodā 34<br />
PIEREDZE<br />
•Bappleves appledens malā.<br />
Dānija 36<br />
•Kā lietus appledeņus<br />
apsaimnieko Malmē 37<br />
Dzīves skola<br />
•Katram sava formula 39<br />
Japples jautājat, mēs atbildam<br />
•Aktuālā sertifikācija 42<br />
Brīvais mikrofons<br />
•Valsts darbi numur 1 45<br />
Bapplevinženieri joko<br />
•Netici datoram 48<br />
Ž u r n ā l s B apple v i n ž e n i e r i s<br />
Izdevējs: Latvijas Bapplevinženieru savienība<br />
Redaktore Mārīte Šperberga<br />
Literārā redaktore Regīna Janmane<br />
Izdevuma dizaina autore un māksliniece<br />
Katrīna Vasi∫evska<br />
Izmantotie foto: Mārīte Šperberga un<br />
LBS biedru personiskie arhīvi<br />
Vāka foto: Dienvidu tilta bapplevniecības gaitu<br />
fiksējusi Rīgas domes Pilsētas attīstības<br />
departamenta Dienvidu tilta direkcija<br />
Latvijas Bapplevinženieru savienība<br />
K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV–1012<br />
Tālrunis, fakss 7845910<br />
E–pasts: lbs@apollo.lv<br />
LBS internetā: www.lbs.building.lv<br />
LR UR reģistrācijas Nr. 000800022<br />
Latvijas Bapplevinženieru savienība, 2007<br />
Pārpublicējumi tikai ar izdevēja at∫auju<br />
Citē‰anas gadījumā atsauce<br />
uz Latvijas Bapplevinženieru savienības<br />
žurnālu Bapplevinženieris obligāta<br />
Iespiests tipogrāfijā Gandrs<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v<br />
1
IEVADS<br />
AKTUALITĀTES<br />
Labdien!<br />
PÇrsniegts viens miljards. Ko tÇlÇk?<br />
2<br />
Laikā, kad top pēdējās lappuses ‰im<br />
žurnālam, kas pie jums nonāks marta<br />
vidapple, aiz loga spīd silta, pavasarīga<br />
saule, kaut arī visapkārt vēl sniegs<br />
un sals. Šī ziema sākās vēlu, un celtnieki<br />
priecājās par darbam piemērotajiem<br />
apstāk∫iem — bapplevdarbi neapstājās<br />
ne mirkli.<br />
Lai cik aizņemti, daži tomēr<br />
atrada laiku sarunai ar<br />
B apple v i n ž e n i e r i, par ko<br />
Rakstiet,<br />
zvaniet, vērtējiet,<br />
iesakiet!<br />
īpa‰s gandarījums. Paldies<br />
par vēstulēm un<br />
tālruņa zvaniem ar laba<br />
vēlējumiem! Priecē japplesu<br />
vērtējums: “jauks žurnāls”,<br />
“žurnāls labs, lasu<br />
to regulāri”, “patīkami, ka<br />
katram rakstam klāt ir fotogrāfijas,<br />
tās vizualizē rakstā izklāstīto”,<br />
“tre‰ais numurs labāks par iepriek‰ējiem,<br />
un to pamanīja daudzi,<br />
tātad atrasts pareizais knifs”, “lai veicas!”.<br />
Tas uzmundrina, jo saprotu,<br />
ka žurnālu lasāt un gaidāt. Taču vēl<br />
lielāku prieku sagādātu japplesu ierosinājumi,<br />
objektīva kritika, viedok∫i par<br />
bapplevniecībā notieko‰ajiem procesiem.<br />
Šajā numurā pamanīsiet jaunas rubrikas<br />
Personība un Dzīves skola. C e r u ,<br />
ka jums bapples interesanti uzzināt, kā<br />
klājas kolēģiem, kā viņi strādā, kā uztur<br />
sevī enerģiju, lai īstenotu iecerēto.<br />
Paldies par palīdzību ‰ā numura tap‰anā<br />
Mārtiņam Straumem, Eduardam<br />
Raubi‰ko, Ijai Niedolei, Ilgvaram Niedolam,<br />
Romānam Auniņam, Aivaram<br />
Caunem, Guntaram Šternam, Ra i m o n-<br />
dam Eizen‰mitam, Vairai Ro n i m o i s a i ,<br />
Kārlim Skrastiņam, Skaidrītei Zepai, Ingrīdai<br />
Eklonei, Edgaram Pu č i ņ a m !<br />
Žēl, ka pēdējā laikā k∫applestam neiecietīgāki<br />
cits pret citu, pat tik ∫oti, ka jāiejaucas<br />
LBS Ētikas komisijai. Vai tas<br />
saistīts ar pārslodzēm?<br />
Kur ‰ajā ātrajā pasaulē pazudusi mapplesu<br />
inteliģence un tās bappletiskākās iezīm<br />
e s — patiesa vienkār‰ība (nejaukt ar<br />
prastumu) un labvēlīga attieksme pret<br />
jebkuru cilvēku? Tā patie‰ām nav atkarīga<br />
ne no augstskolu diplomu<br />
skaita, ne no amata vai automa‰īnas<br />
markas, ne no privātmājas<br />
lieluma un citiem<br />
īpa‰umiem, ne no<br />
naudas daudzuma bankā.<br />
Bet to var iemācīties,<br />
turklāt jebkurā vecumā.<br />
Viegli tas nenākas, bet ar<br />
laiku pa‰am prieks par izdo‰anos,<br />
prieks arī par stresa<br />
apstāk∫os saglabāto inteliģenci.<br />
Lai ko japples bappletu sasniegu‰i, lai ko vēl<br />
sasniegsiet, man gribas jums novēlēt<br />
bapplet patiesi vienkār‰iem un dzīvot ar<br />
labvēlīgu attieksmi pret cilvēkiem! Jo<br />
niknums par kāda neizdarību jau neko<br />
neatrisina, tāpēc pa‰am labāk nek∫applest.<br />
Un neapmierinātība tikai gandē<br />
dzīvi. Lai tā japples nesagrauž! Esiet<br />
vienkār‰i un veiksmīgi!<br />
Uz tik‰anos jau vasarā!<br />
Mārīte Šperberga,<br />
žurnāla Bapplevinženieris redaktore<br />
Ir pagājis 2006. gads, kur‰ apgappleto<br />
bapplevniecības apjomu ziņā bija pats<br />
ražīgākais neatkarīgajā Latvijā. Ilgi<br />
gaidītā bapplevniecības kopapjoma viena<br />
miljarda latu robeža tika pārsniegta.<br />
No valstiskā viedok∫a tas,<br />
protams, ir labi, jo nacionālā kopprodukta<br />
indikatori rāda, ka valsts<br />
attīstās.<br />
Bappletiski pieaugu‰as darba algas bapplevniecībā<br />
strādājo‰ajiem. Samazinās to<br />
bapplevnieku skaits, kas dodas pe∫ņā uz<br />
ārzemēm.<br />
LBS 2006. gadā noorganizēja kvalifikācijas<br />
cel‰anas kursus 985 bapplevspeciālistiem,<br />
bet LBS BSSI sertificēja un<br />
pārsertificēja 1629 pretendentus. Arī<br />
tas iepriecina.<br />
Taču ‰oreiz vēlos savus kolēģus aicināt<br />
uz diskusiju par ētiska rakstura<br />
problēmu — LBS biedru pilsonisko<br />
nostāju mapplesu ne vienmēr sakārtotās<br />
dzīves un vides kontekstā. Kāpēc?<br />
Valstī bapplevniecības apjomi ∫oti strauji<br />
pieaug, bet tajā pa‰ā laikā profesionālu<br />
celtnieku un kompetentu tehnisko<br />
vadītāju skaits samazinās. Rezultāts<br />
— bapplevobjektos tiek pie∫auti<br />
lielāki vai mazāki, apzināti vai neapzināti<br />
defekti, kas jānovēr‰. Ja bapplevuzņēmējs<br />
ar defektu novēr‰anu kavējas,<br />
pasappletītājs dažkārt izmanto finansiālas<br />
sankcijas. Ja bapplevuzņēmējs ‰īm<br />
pasappletītāja prasībām nepiekrīt, jautājumu<br />
iz‰˙ir tiesa, kurā strīda dalībnieku<br />
abām pusēm parasti par arbitriem<br />
tiek pieaicināti LBS eksperti.<br />
Situācijas, kādas iepriek‰ aprakstīju,<br />
lai cik tas arī bappletu nepatīkami, ir k∫uvu‰as<br />
par LBS un LBS BSSI ikdienu,<br />
nevis izņēmumiem. Un, lai ‰os ikdie -<br />
nas uzdevumus realizētu, LBS no savu<br />
sertificēto inženieru vidus norīko<br />
ekspertus, vai arī ‰os ekspertus sameklē<br />
kāds no strīda dalībniekiem.<br />
Ekspertu slēdzieni tiek izmantoti tiesās<br />
kā oficiāli dokumenti tiesas lēmumu<br />
pieņem‰anai.<br />
Tas viss bappletu labi, ja norīkotie vai piesaistītie<br />
eksperti veiktu tikai tehnisko<br />
ekspertīzi, iesniegtu tikai tehnisko<br />
slēdzienu un patva∫īgi nepapla‰inātu<br />
LBS administrācijas uzdevumu (administratīvo<br />
aktu) par jautājumiem,<br />
kuros viņi nav kompetenti.<br />
No ētiskā viedok∫a pilnīgi neizprotami<br />
ir to ekspertu vērtējumi, kas slēdzienā<br />
tiesai var at∫auties sava pretējo<br />
pusi pārstāvo‰ā kolēģa eksperta<br />
veikumu nodēvēt par afērista darbu,<br />
bet pa‰u ekspertu — par korumpētu<br />
afēristu vai kādā citā cilvēka cieņu<br />
pazemojo‰ā vārdā. Par nožēlu jāatzīst,<br />
ka nievājo‰i izteikumi par saviem<br />
kolēģiem un viņa darbu ir k∫uvu‰i<br />
par dažu mapplesu ekspertu darba<br />
stilu un ikdienu. Cerēsim, ka tas ir tikai<br />
pagaidām.<br />
Šajā sakarā pārskata periodā (laika<br />
posmā starp kongresiem) LBS bija<br />
spiesta aktivizēt Ētikas komisijas<br />
darbu un tehnisko strīdu iz‰˙ir‰anas<br />
vajadzībām no jauna izveidot<br />
Tehnisko komiteju.<br />
Mēs bappletu gandarīti, ja nepietiekami<br />
3<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
AKTUALITĀTES<br />
AKTUALITĀTES<br />
sakārtotā bapplevniecības likumdo‰ana,<br />
nenokārtotie darba un sadzīves jautājumi<br />
nek∫appletu par iemeslu cilvēcisko<br />
vērtību degradācijai.<br />
Pagāju‰ā gada nogalē valstī darbu<br />
uzsāka jaunā valdība, kas savā deklarācijā<br />
deva cerības, ka bapplevniecības<br />
valsts funkciju realizācija valstī beidzot<br />
tiks sakārtota. 2006. gada<br />
6. decembrī Latvijas Bapplevinženieru savienība<br />
saņēma Ekonomikas ministrijas<br />
vēstuli Nr. 1-12558, kuru parakstījis<br />
ministrs Jurijs Strods. Informatīvajā<br />
vēstulē par valdības deklarācijā<br />
iek∫autajiem ar bapplevniecību<br />
saistītajiem jautājumiem bija teikts:<br />
“.. Mēr˙a izpildei ir noteikti vairāki<br />
uzdevumi, un viens no tiem ir nodro-<br />
‰ināt vienotas bapplevniecības politikas<br />
izstrādi un ievie‰anu, tai skaitā novēr‰ot<br />
iesaistīto institappleciju sadrumstalotību<br />
un funkcionālo pārklā‰anos,<br />
un izveidot koordinētu un integrētu<br />
bapplevniecības pārvaldes un kontroles<br />
sistēmu.”<br />
Jaunā valdība februārī atzīmēja savas<br />
darbības 100 darba dienas. Kuri no<br />
‰iem mēr˙iem tiks īstenoti? Pagaidām<br />
valda klusums. Gaidām!<br />
Mārtiņ‰ Straume,<br />
LBS valdes priek‰sēdētājs<br />
4<br />
Sa‰˙eltÇ nozare.<br />
Kas un kad apvienos?<br />
Kādreiz vienotā bapplevniecības nozare<br />
ir sadrumstalota, sadalīta pa<br />
gabaliņiem, starp kuriem patlaban<br />
ir prāvas plaisas. Bapplevniecība ir<br />
Reģionālās attīstības un pa‰valdību<br />
lietu ministrijas, Vides ministrijas,<br />
Ekonomikas ministrijas, dažos<br />
jautājumos arī Satiksmes ministrijas<br />
un vēl citu pārraudzībā.<br />
Divpadsmit ar celtniecību saistītas<br />
sabiedriskas organizācijas, tostarp<br />
arī Latvijas Bapplevinženieru savienība,<br />
2002. gadā informēja un brīdināja<br />
politi˙us un valsts institapplecijas un izskaidroja,<br />
kas sagaidāms, ja celtniecības<br />
nozari pārraudzīs vairākas ministrijas.<br />
Politi˙i neieklausījās, jo domāja<br />
nevis par valsts nākotni, bet<br />
gan dalīja krēslus. “Bapplevniecība jau<br />
vairākus gadus ir otra ienesīgākā nozare<br />
Latvijā. Nopietns spēlētājs Latvijas<br />
tautsaimniecībā un lielisks indikators<br />
— ja bapplevē, tātad valsts attīstās.<br />
Taču tā ir patlaban. Diemžēl jau parādīju‰ies<br />
bīstami signāli nākotnei:<br />
katastrofāls inženieru un strādnieku<br />
trapplekums, cenu kāpums, bapplevmateriālu<br />
trapplekums, termiņu kavē‰ana, kvalitātes<br />
pazeminā‰anās,” teic Latvijas<br />
Bapplevinženieru savienības valdes<br />
priek‰sēdētājs Mārtiņ‰ Straume.<br />
Viņaprāt, ‰īs tendences vislabāk japplet<br />
tie‰i celtniecības procesā iesaistītie,<br />
tāpēc viņi informē un brīdina katru<br />
valdību par nepiecie‰amajām darbībām<br />
valsts līmenī.<br />
Latvijas Bapplevinženieru savienība regulāri<br />
un pacietīgi skaidro situāciju un<br />
iesniedz priek‰likumus. Taču, kolīdz<br />
rasta sapratne un vēlme abām pusēm<br />
sadarboties, atkal notiek pārmaiņas<br />
un viss jāsāk no gala. Šoreiz La t v i j a s<br />
Bapplevinženieru savienībā tikās biju‰ie<br />
celtniecības ministri un vietnieki, kas<br />
tagad ir aktīvi celtniecības tirgus dalībnieki<br />
un Latvijas Bapplevinženieru savienības<br />
biedri, lai izteiktu priek‰likumus,<br />
kas jādara valsts līmenī.<br />
SIA PBLC prezidents Jānis Lancers<br />
no 1980. līdz 1986. gadam bija celtniecības<br />
ministra vietnieks, no 1986.<br />
līdz 1988. gadam — celtniecības ministra<br />
pirmais vietnieks, no 1988.<br />
līdz 1990. gadam — Ministru padomes<br />
priek‰sēdētāja vietnieks, Valsts<br />
celtniecības komitejas priek‰sēdētājs.<br />
Tagad ir vienas no desmit vado‰ajām<br />
celtniecības kompānijām Latvijā SIA<br />
PBLC prezidents.<br />
SIA RRB Celtniecība līdzīpa‰nieks un<br />
konsultants Ivars Ulmanis no 1974.<br />
līdz 1981. gadam bija celtniecības ministrs,<br />
no 1969. līdz 1974. gadam un<br />
no 1981. līdz 1992. gadam — Rīgas<br />
izpildkomitejas priek‰sēdētāja vietnieks<br />
celtniecības un arhitektappleras jautājumos,<br />
1992. gadā kopā ar sadarbības<br />
parteriem nodibināja SIA R ī g a s<br />
restaurācijas birojs (R R B) un ilgus gadus<br />
bija valdes priek‰sēdētājs, pēc uzņēmuma<br />
restrukturizācijas 2006. gadā<br />
ir SIA RRB Celtniecība l ī d z ī p a ‰ n i e k s<br />
un konsultants.<br />
AS KU Lat-Holding padomes priek‰-<br />
sēdētājs Alberts Krols no 1977. līdz<br />
1985. gadam bija celtniecības ministra<br />
pirmais vietnieks, no 1985. līdz 1990.<br />
gadam — Celtniecības komitejas<br />
priek‰sēdētājs un ministrs. No 1991.<br />
līdz 2002. gadam — akciju sabiedrības<br />
KU Lat-Holding ģenerāldirektors, kop‰<br />
2002. gada — AS KU Lat-Holding p a-<br />
domes priek‰sēdētājs un uzņēmuma<br />
l ī d z ī p a ‰ n i e k s .<br />
Neatkarīgais eksperts Rodrigo Pe l s i s<br />
no 1980. līdz 1985. gadam bija celtniecības<br />
ministra vietnieks, no 1985. līdz<br />
1990. gadam — LR Ministru padomes<br />
celtniecības da∫as vadītājs, no 1990. līdz<br />
2003. gadam — arhitektappleras un celtniecības<br />
ministra vietnieks, patlaban —<br />
viens no atzītākajiem neatkarīgajiem<br />
e k s p e r t i e m .<br />
Tirgus neregulē<br />
“Nozare atstāta pa‰plapplesmā ar domu,<br />
ka visu noregulēs tirgus, bet<br />
5<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
AKTUALITĀTES<br />
AKTUALITĀTES<br />
6<br />
tirgus jau sen vairs neko neregulē.<br />
Pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums<br />
— tie‰i bapplevnieki izvēlas<br />
kam, kur un par cik bapplevēt, nevis<br />
otrādi. Valstī nav bapplevniecības stratēģijas,<br />
jo valdība ministrijām nav<br />
definējusi atbildību, tāpēc tās nereaģē<br />
uz celtniecībā notieko‰o. La i<br />
situāciju glābtu, Ministru kabinetam<br />
jāizlemj par funkcionālas iestādes<br />
veido‰anu, kas nodarbotos<br />
ar celtniecību kompleksi,” uzskata<br />
Rodrigo Pe l s i s .<br />
Maza, bet bappletiska<br />
da∫a — mājoklis<br />
“Mājok∫u programmā nekur nav pateikts,<br />
cik mājok∫u vajag un kur tie jāce∫?<br />
Vai tie jābapplevē no jauna? Vai ir<br />
mājas, ko nepiecie‰ams rekonstruēt?<br />
Cik mājok∫u vajag reģionos? Jābapplet<br />
skaidrībai, cik katrā pilsētā vajag bapplevēt.<br />
Kādas konstrukcijas bapples nepiecie‰amas?<br />
Kādi materiāli vajadzīgi<br />
un cik daudz? Kāda konkrētā vietā ir<br />
infrastruktapplera, transports?<br />
Savulaik lielpane∫u ēkas tika celtas<br />
50–70 gadiem. Tagad jādomā, ko ar<br />
tām darīt. Vai izdevīgāk tās nojaukt<br />
un vietā bapplevēt jaunas mājas vai pastiprināt<br />
konstrukcijas, lai ēkas varētu<br />
ekspluatēt vēl 50–100 gadu? Tam<br />
nevajag daudz laika un garus aprē˙inus,”<br />
ierosina Alberts Krols.<br />
“ Projekti k∫applest aizvien nekvalitatīvāki.<br />
Projektētāji dažkārt pārspīlēti piedāvā<br />
par 25% vairāk metāla un betona, nekā<br />
vajadzētu. Tā, raugoties no valsts<br />
viedok∫a, ir iz‰˙ērdība. Nepamatotais<br />
sadārdzinājums ir nepiedodams. Tādas<br />
situācijas var rasties tikai tāpēc, ka<br />
trapplekst speciālistu. Tas ir jautājums par<br />
izglītību un arī valsts stratēģiju,” secina<br />
Ivars Ulmanis.<br />
Ignorē padomdevējus<br />
“Bapplevniecības likums paredz, ka Bapplevniecības<br />
padome darbojas kā valdības palīgs<br />
celtniecības jautājumos. Pa t l a b a n<br />
Bapplevniecības padome ir lieka. Tajā ir 25<br />
cilvēki, no kuriem lielai da∫ai ar celtniecību<br />
nav nekāda sakara. Pusotru gadu<br />
tur biju. Aizgāju tikai tāpēc, ka visi izstrādātie<br />
priek‰likumi uzreiz nonāca atkritumu<br />
grozā. Tie‰i tāpēc nekas nav<br />
uzlabojies arī pieminētajā mājok∫u jautājumā.<br />
Taču Bapplevniecības padome ir<br />
nepiecie‰ama, tikai to vajag reorganizēt.<br />
Tajā pietiek ar 10 profesionāliem<br />
bapplevniekiem. Ja padome pieņem lēmumus<br />
vai iesniedz priek‰likumus, tie ir<br />
vismaz jāizskata,” domā Jānis Lancers.<br />
Kur, kad un kādu<br />
ekspertu?<br />
2006. gada augustā Vispārējos bapplevnoteikumos<br />
(MKN 12) tika definēts jēdziens<br />
sabiedriski nozīmīga bappleve ar obligātu<br />
prasību veikt tādām bapplevēm ekspertīzi.<br />
Līdz ‰im nopietnākās ekspertīzes<br />
veica Valsts bapplevinspekcijas speciālisti,<br />
kas bija pieredzēju‰i ‰ajā jomā, taču<br />
pa‰reizējais likuma grozījumu projekts<br />
paredz at∫aut ‰o uzdevumu veikt jebkuram<br />
sertificētam speciālistam bez jebkādas<br />
jomas konkretizācijas. Sekas ‰ādai<br />
rīcībai var bapplet neprognozējamas.<br />
“Nozīmīgiem objektiem ekspertīzi<br />
nevar veikt viens cilvēks, lai arī kāds<br />
sertifikāts viņam bappletu. Es pieaicinu<br />
gan elektri˙i, gan sanitārtehni˙i, gan<br />
pārējos speciālistus. Jo īpa‰i aktuāli ir<br />
konstruktori, jo tas saistīts ar dro‰ību,”<br />
teic Rodrigo Pelsis.<br />
“Valsts interesēs ir nodro‰ināt<br />
ugunsdro‰ību, skaņas izolāciju, siltumenerģijas<br />
taupī‰anu, tāpēc valstij<br />
ir nepiecie‰ami ‰ajos jautājumos<br />
kompetenti eksperti. Piemēram, Vācijā<br />
svarīgākās konstrukcijas pārbauda<br />
un pieņem valsts eksperts. Viņi<br />
īpa‰u uzmanību pievēr‰ statiskajai<br />
noturībai,” skaidro Ivars Ulmanis.<br />
“ Latvijā pa‰reiz tiek pārkāpti daudzi likumi,<br />
bet ir lietas, kuru neievēro‰ana<br />
apdraud cilvēku dzīvību. Tikko La t v i j a s<br />
Bapplevinženieru savienības Tehniskā komiteja<br />
apskatīja divas mājas Rīgas centrā,<br />
jo saņēmām lapplegumu izvērtēt situāciju.<br />
Mājas saplaisāju‰as, konstrukcijas<br />
avārijas stāvoklī. Tur ekspertīze<br />
vispār nav bijusi. Tagad lappledz, lai La t v i-<br />
jas Bapplevinženieru savienība ir arbitrs.<br />
Taču sabiedriski nozīmīgiem objektiem<br />
noteikti nepiecie‰ams valsts eksperts,”<br />
uzskata Alberts Krols.<br />
Te ieskicētas tikai dažas aktualitātes,<br />
kas prasa konkrētu rīcību. Valstī pa‰-<br />
laik reģistrētas 4000 celtniecības organizācijas.<br />
Lielās firmas atradīs attīstības<br />
ce∫us, bet tas nenozīmē, ka<br />
valstī viss bapples kārtībā. Kas notiks<br />
mazpilsētās?<br />
Vairāk par ‰o tik‰anos lasiet mājaslapā<br />
w w w.lbs.building.lv un žurnāla<br />
Bapplevobjekts 2007. gada 1. numurā,<br />
portālā w w w. b u i l d i n g . l v r u b r i k ā<br />
Aktuāla tēma.<br />
Diskusija publicēta building.lv bapplevniecības<br />
gadagrāmatā, kas iznāks<br />
B T 1 bapplevniecības izstādes laikā<br />
marta beigās.<br />
Mārīte Šperberga<br />
Akt¥vÇkie LBS sadarb¥bas partneri 2006. gadÇ<br />
ApmÇc¥bÇs<br />
Knauf: JÇnis Kraulis, Andris Veinbergs<br />
Isover: Normunds Mitko<br />
Parox: Ronalds Liepi¿‰<br />
Projektï‰anÇ<br />
JS & Partneri: Juris Skalbergs<br />
Graf–X: Ruta Krappleskopa<br />
Arho:Viesturs Briedis<br />
OrganizatoriskajÇ un saimnieciskajÇ darb¥bÇ<br />
PBLC: JÇnis Lancers<br />
LEC: JÇnis Kols<br />
Cïsu dome: Gints ·˙enderis<br />
Cïsu bapplevnieks: Juris Si¿elobovs<br />
Ditton: Jurijs De¿isovs<br />
Re & Re: AinÇrs Pauni¿‰<br />
RBS SKALS: MÇris SaukÇns<br />
KU Lat–Holding: Alberts Krols<br />
AZ–Inter<br />
7<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
AKTUALITĀTES<br />
R¥gas satiksmes infrastruktappleras<br />
att¥st¥ba<br />
Rīgai izstrādāts un 2005. gadā<br />
apstiprināts galvenais teritorijas plā -<br />
no‰anas dokuments Rīgas teritorijas<br />
plānojums 2006.–2018. gadam, kur<br />
izstrādāta satiksmes infrastruktappleras<br />
attīstības koncepcija.<br />
politika, ielu tīkla un sabiedriskā<br />
transporta attīstības virzieni;<br />
vienota ārpilsētas transporta mezgla<br />
izveide un autoostas attīstība;<br />
Park & Ride sistēmas un sabiedriskā<br />
transporta aktivitātes paaugstinā‰ana.<br />
AKTUALITĀTES<br />
Gogo∫a, Tilta, Gaujas, Slāvu, Krustabaznīcas,<br />
Viska∫u–Džutas, Liepājas,<br />
Krustpils, Zolitappledes iela);<br />
* citi visvairāk noslogotie maģistrālo ielu<br />
krustojumi (Brīvības/Juglas iela,<br />
K. Ulmaņa iela/Vienības gatve,<br />
K . Ulmaņa–Liepājas iela, Va l m i e-<br />
ras/Stabu iela, Tēriņu/Cēres iela u. c . ) ;<br />
• liels ce∫u satiksmes negadījumu skaits;<br />
• lēna sabiedriskā transporta kustība;<br />
• paaugstināts vides piesārņojums.<br />
Galvenie problēmas avoti:<br />
• nav hierarhiska ielu sistēma dažādiem<br />
satiksmes veidiem, attālumiem<br />
un ātrumiem;<br />
• maģistrālo ielu sistēmai ir f r a g m e n-<br />
tārs raksturs, tranzīts un kravas transportu<br />
veidi vienā transporta plapplesmā;<br />
• pilsētā nav izveidota maģistrālo ielu<br />
sistēma kravas transporta un<br />
tranzīta satiksmes plapplesmām —<br />
īpa‰i pilsētas centrā;<br />
Attīstības plāna risinājumu realizācijai<br />
jāveic projektē‰anas un bapplevniecības<br />
darbi, nepiecie‰ami arī organizatoriskie<br />
pasākumi.<br />
Šo jautājumu īss izklāsts sadalīts ‰ādās<br />
sada∫ās:<br />
eso‰ās problēmas un pilsētas attīstības<br />
pamatvirzieni (vai plāno‰anas<br />
pamatnostādnes);<br />
satiksmes infrastruktappleras attīstības<br />
Eso‰ās problēmas satiksmes infras<br />
t r u k t apple r ā , kas izraisa lielu iedzīvotāju un<br />
satiksmes dalībnieku neapmierinātību:<br />
• ar transportu pārslogoti vairāki ielu<br />
tīkla posmi, starp tiem:<br />
* pieejas tiltiem (K. Va l d e m ā r a ,<br />
1 3 . janvāra, Lāčplē‰a, Kalnciema iela,<br />
Uzvaras bulvāris, Vienības gatve);<br />
* pirms dzelzce∫a līniju ‰˙ērsojumiem<br />
(Brīvības, Čaka, Deglava, Lāčplē‰a,<br />
2. attēls.<br />
Iespējamie attīstības<br />
centri un jaunās jauktas<br />
apbappleves teritorijas.<br />
1. attēls.<br />
Rīgas aglomerācijas<br />
robeža.<br />
8<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v<br />
9
10<br />
AKTUALITĀTES<br />
• ievadielām centrā ir ierobežota<br />
caurlaides spēja;<br />
• nav kompleksa autonovietņu politika<br />
centrā — deficīts 10–15%<br />
no pieprasījuma;<br />
• ne visur gājējiem ir dro‰i ce∫i;<br />
• velosatiksmei nav dro‰u un ērtu<br />
ce∫u;<br />
• sabiedriskā transporta rito‰ā sastāva<br />
kvalitāte uzlabojas, tomēr liela<br />
da∫a, galvenokārt tramvaji un trolejbusi,<br />
ir novecojusi;<br />
• tramvaja līniju tīkls attīstīts n e p i e-<br />
t i e k a m i, sevi‰˙i lielajos d z ī v o j a m o s<br />
rajonos ( Purvciems, P∫avnieki, Ziepn<br />
i e k k a l n s ) ;<br />
• nepietiekami izmantots dzelzce∫a<br />
transports pasažieru pārvadājumiem<br />
pilsētā;<br />
• ārpilsētas transportam — vienota<br />
transporta mezgla trapplekums.<br />
Pilsētas attīstības plāna<br />
pamatnostādnes<br />
Iedzīvotāju skaits pilsētā saglabāsies<br />
stabils — 710 tappleksto‰i cilvēku.<br />
Pieaugums turpināsies Rīgas robežai<br />
piegulo‰ajās teritorijās — līdz 490<br />
tappleksto‰iem iedzīvotāju. Rīgas aglomerācijā<br />
(sk. 1. attēlu) saglabāsies<br />
iedzīvotāju pārdislokācijas tendence:<br />
• daudzstāvu dzīvojamo māju rajonos<br />
iedzīvotāju skaits samazināsies<br />
par 10–15%;<br />
• veidojas jauni daudzstāvu dzīvojamo<br />
un darījuma objektu kompleksi<br />
(piemēram, Ķīpsalā, Klīversalā,<br />
pie Lielirbes ielas u. c.);<br />
• aktivizējas mazstāvu dzīvojamās<br />
apbappleves procesi pie Rīgas pilsētas<br />
robežām.<br />
Darbavietu izvietojumā saglabāsies<br />
pa‰reizējā tendence — pārvietoties<br />
ārpus centra.<br />
Apkalpo‰anas centri turpinās a t t ī s t ī-<br />
ties ārpus pilsētas centra, papildinot<br />
to (t/c Alfa Krasta ielā, Olimpiskais<br />
centrs, Spilve u. c . — sk. 2. attēlu).<br />
20–30 gadu laikā Latvija var sasniegt<br />
pa‰reizējo ES valstu vidējo iek‰zemes<br />
kopprodukta līmeni uz vienu iedzīvotāju.<br />
Tātad celsies iedzīvotāju labklājība,<br />
un līdz ar to pieaugs personīgo<br />
automobi∫u skaits.<br />
Dažādām Rīgas teritorijām ir at‰˙irīgs<br />
apbappleves raksturs, līdz ar to arī<br />
at‰˙irīgas iespējas dažādu transporta<br />
veidu izmanto‰anā.<br />
Kravas transporta intensitātei s a g l a-<br />
bāsies tendence palielināties līdz ar<br />
iek‰zemes kopprodukta pieaugumu.<br />
Satiksmes infrastruktappleras<br />
attīstības mēr˙is<br />
Nodro‰ināt kustības brīvību un pieejamību<br />
sistēmu objektiem, izveidojot apvienotu,<br />
pārvaldītu, uz pieprasījumu<br />
atsaucīgu un videi draudzīgu sistēmu.<br />
3. attēls.<br />
Nākotnes attīstība atkarībā no<br />
‰ābrīža transporta politikas<br />
formulē‰anas rezultāta.<br />
Pa‰reizïjÇ att¥st¥ba<br />
Pa‰reizïjÇ situÇcija<br />
Att¥st¥bas tendence<br />
VïlamÇ<br />
nÇkotnes v¥zija<br />
Turpinājums nākamajā numurā.<br />
Ija Niedole,<br />
inženierzinātņu doktore,<br />
SIA IMINK projektu vadītāja,<br />
RTU Arhitektappleras katedras docente<br />
AKTUALITĀTES<br />
Latvijas bapplevniekiem<br />
nav tehnisku ‰˙ïr‰∫u<br />
Latvijas Bapplevinženieru savienības<br />
vado‰ie speciālisti, detalizēti iepazinu -<br />
‰ies ar Rīgas koncertzāles bapplevniecības<br />
ieceri, secināja, ka nav tehnisku<br />
‰˙ēr‰∫u, kas liegtu ‰o projektu īstenot.<br />
15. februārī valsts aģentappleras J a u n i e<br />
“Trīs brā∫i” direktors Zigurds Magone<br />
aicināja LBS biedrus, Latvijas bapplevniecības<br />
nozares speciālistus, tostarp bapplevinženierus,<br />
ģeotehni˙us un ce∫u bappleves inženierus<br />
izteikt priek‰likumus par tehniskajiem<br />
risinājumiem, kas bappletu jāņem<br />
vērā turpmākajos Rīgas koncertzāles<br />
bapplevprojekta attīstības posmos.<br />
Eksperti norādīja, ka īpa‰a uzmanība<br />
jāpievēr‰ iespējamām appledens līmeņa<br />
izmaiņām Daugavā.<br />
Bapplevinženieris Valters Celmiņ‰ sēdē atzina,<br />
ka Rīgas koncertzāles bapplevniecībai<br />
izmantojamās tehnoloģijas, visticamāk,<br />
bapples sarežģītas un līdz ar to nebapples lētas.<br />
Savukārt bapplevinženieris Jānis La n c e r s ,<br />
runājot par ‰īs kultappleras celtnes izmaksām,<br />
uzsvēra, ka ir jānovērtē to procentuālā<br />
attiecība pret valsts budžetu un,<br />
bapplevējot ēku, jāmeklē nevis lētākie, bet<br />
labākie tehnoloģiskie risinājumi.<br />
LBS valdes priek‰sēdētājs Mārtiņ‰<br />
Straume atzina, ka Rīgas koncertzāle<br />
no tehniskās realizācijas viedok∫a ir<br />
objekts, kas bappletu pa spēkam Latvijas<br />
projektētājiem un inženieriem, turklāt<br />
vietējiem speciālistiem, kas vēlas<br />
sasniegt pasaules kolēģu līmeni, tas<br />
bappletu arī labs izaicinājums.<br />
Apsveicam KÇrli Rocïnu!<br />
Latvijas ZinÇt¿u akadïmijas (LZA) SenÇts apstiprinÇjis<br />
balvu ekspertu komisiju lïmumus un pie‰˙¥ris vÇrdbalvas.<br />
Par izcilu ieguld¥jumu kompoz¥to materiÇlu un sareÏÆ¥tu telpisku konstrukciju aprï˙inu<br />
metodikas un tehnoloÆiju izstrÇdï Fr¥driha Candera balva mehÇnikÇ pie‰˙irta LZA<br />
akadïmi˙im, RTU Bapplevniec¥bas fakultÇtes profesoram, LBS biedram KÇrlim Rocïnam.<br />
11<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
AKTUALITĀTES<br />
Duntes Ozoli<br />
AKTUALITĀTES<br />
Latvijas betona un<br />
dzelzsbetona raÏotÇjiem<br />
12<br />
LBS biedriem 22. februārī bija<br />
visai reta iespēja iepazīties ar tikko<br />
uzbapplevētu daudzdzīvok∫u māju<br />
Duntes ielā 28a, jo ne visi<br />
nekustamo īpa‰umu projektu<br />
attīstītāji uzdro‰inās uzņemt tik<br />
prasīgus un profesionālus viesus.<br />
LBS valdes priek‰sēdētāja vietniece<br />
Helēna Endriksone atzina, ka bapplevētāju<br />
risks parādīt namu LBS delegācijai<br />
ir attaisnojies, jo prasīgā publika<br />
gan skatījās un vērtēja, gan daudz<br />
jautāja, taču rezultātā objektu novērtēja<br />
atzinīgi.<br />
SIA BL Group projekta vadītājs Anatolijs<br />
Plahovs pastāstīja, ka, uzsākot<br />
darbus, nebijis tik lielu problēmu ar<br />
darbaspēku kā patlaban. 2005. gada<br />
septembrī tika pabeigta monolīto<br />
konstrukciju bappleve. Objektā strādāja<br />
50 darbuzņēmēji, bet pēdējā pusgadā<br />
— pat 230. Te bija daudznacionāla<br />
komanda, arī no Polijas.<br />
Ēkai ir trīs sekcijas, ko apkalpo pieci<br />
ātrgaitas lifti. Vienā no sekcijām no<br />
astotā stāva ir lejupejo‰as terases,<br />
kas atgādina kaskādi. Kopējā teritorija<br />
— 18 510 m 2 . Iedzīvotājiem ir savs<br />
skaists parks ar ozoliem, bērnu rota∫laukums<br />
un sporta laukums, suņu<br />
pastaigu laukums. Teritorijā ir videonovēro‰ana.<br />
Projektam bija stingra autoruzraudzība.<br />
SIA LPL arhitekts Viktors Ugrimovs<br />
Duntes ielā atradās vai katru<br />
dienu, un visi jautājumi tika risināti<br />
∫oti operatīvi. Namā un teritorijā nopietni<br />
domāts par dro‰ību no dažādiem<br />
aspektiem, arī par siltuma un<br />
skaņas izolāciju.<br />
Objektu regulāri apciemoja dažādas<br />
kontroles institapplecijas: Valsts ieņēmumu<br />
dienests, Valsts darba inspekcija,<br />
robežsardze. Tehnisko uzraudzību<br />
veica Inese Baltvilka.<br />
Objekts izmaksāja 10 700 000 latu.<br />
Projekta pasappletītājs Ivars Rudzītis pastāstīja,<br />
ka sākotnējā iecere bijusi bapplevēt<br />
vairākas se‰stāvu mājas, bet, lai saglabātu<br />
daudzos ozolus, tika izlemts<br />
par labu 15 stāvu namam, kas vēlāk<br />
izauga līdz 16 stāviem. Dzīvok∫i pirms<br />
celtniecības sākuma tika pārdoti par<br />
800 eiro m 2 , bet tagad jau par 2000<br />
eiro m 2 . Tie ir dažādi (vienas, divu, trīs,<br />
četru istabu, 15. un 16. stāvā — divu<br />
līmeņu) un ar dažādu apdari. Apsaimnieko‰ana<br />
maksā 0,51 Ls/m 2 .<br />
Dažos dzīvok∫os nākamajiem saimniekiem<br />
bija iespēja izvēlēties pa‰iem<br />
savus materiālus un sanitārtehniskās<br />
iekārtas, kas, protams, maigi izsakoties,<br />
celtniekiem krietni sarežģīja dzīvi.<br />
Vairākus mēne‰us dizainers burtiski<br />
dzīvoja objektā.<br />
Vairāk par Duntes Ozoliem l a s i e t<br />
mājaslapā www.duntesozoli.lv.<br />
Uz¿emti jauni biedri<br />
Olga Krilova, SIA Arhitektappleras —<br />
celtniecības kompānija „Bugroff”<br />
projektu vadītāja<br />
Irēna Bākule, Valsts kultappleras pieminek∫u<br />
aizsardzības inspekcijas<br />
kultapplervēsturiskās vides da∫as vadītāja<br />
Juris Monvīds Skalbergs, SIA JS &<br />
Partneri valdes priek‰sēdētājs<br />
Mārtiņ‰ Marģeris Putniņ‰, ē k u<br />
apsekotājs, privātprakse<br />
Aleksejs Tu r č e n k o , SIA B e l m a s t<br />
bappleve izpilddirektors<br />
Latvijas Betona savienība ‰ā gada 7. j applenijā<br />
rīko savu XVI zinātniski tehnisko<br />
konferenci. Savienības darbības galvenais<br />
mēr˙is ir izplatīt speciālistu vidapple zinā‰anas<br />
par jaunākajiem atzinumiem<br />
betona zinātnē, betona tehnoloģijā un<br />
tā izmanto‰anā bapplevniecībā. Tāpēc aicinām<br />
japples sniegt konferences dalībniekiem<br />
20–30 minapple‰u ziņojumu par japplesu<br />
firmas vai arī japplesu ārzemju kompanjonu<br />
sasniegumiem ‰ajā jomā.<br />
Uzaicināsim japplesu firmu piedalīties arī<br />
jauna tehniskā sporta veida sacensībās<br />
— Latvijas VI betona olimpiādē<br />
— ar savā firmā radītā visstiprākā<br />
betona paraugiem — trim standarta<br />
kubiņiem 100x100x100 mm ar firmas<br />
nosaukumu. Vēlams tos izgatavot<br />
pēc iespējas agrāk — jau tagad.<br />
Olimpiādē ‰ie paraugi tiks testēti<br />
presē, un sasniegtie spiedes stiprības<br />
rezultāti bapples teicams konkurētspējas<br />
raksturojums japplesu firmai.<br />
Iepriek‰ējā olimpiādē 2006. gadā sasniegtais<br />
spiedes stiprības rekords<br />
150 MPa pieder rapplepnīcai Consolis.<br />
Ja japplesu firma vēlas piedalīties, lappledzam<br />
paziņot sava ziņojuma nosaukumu<br />
vai tematu līdz ‰ā gada 30. martam<br />
pa e-pastu: valapsa@latnet.lv vai tālruņiem:<br />
7089296, 29151884.<br />
Videvuds Ārijs Lapsa,<br />
inženierzinātņu doktors,<br />
Latvijas Betona savienības<br />
valdes priek‰sēdētājs<br />
Vladislavs Draganovs, valsts akciju<br />
sabiedrības Valsts nekustamie<br />
īpa‰umi bapplevniecības noda∫as vadītājs<br />
Arnis Bolmanis, SIA Firma L4<br />
projektu vadītājs, hidrotehnikas<br />
b apple v i n ž e n i e r i s<br />
Nauris Inovskis, SIA Linde Bappleve projektē‰anas<br />
inženieris<br />
Kaspars Kurti‰s, SIA Taris Rīga inženieris<br />
konstruktors<br />
Uldis Vo i s k s , SIA d w g p r o j e k t u<br />
vadītājs<br />
SeminÇri. InformÇciju par seminÇriem, kas bappletu noder¥gi bapplevniec¥bÇ<br />
strÇdÇjo‰ajiem, meklïjiet mÇjaslapas www.lbs.building.lv sada∫Ç SeminÇri.<br />
13<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
14<br />
AKTUALITĀTES<br />
PapildinÇjums<br />
bapplevinÏenieru saimei<br />
Tikko RTU profesionālās bakalaura<br />
studijas Bapplevniecības fakultātē<br />
pabeidza Tomass Kidiks un Jānis<br />
Kreicburgs. Pui‰i ieguvu‰i bakalaura<br />
un inženiera diplomus. Abi jaunie‰i<br />
pārējo vidapple īpa‰i pamanāmi bija arī<br />
viņu izstrādāto darbu tēmu dē∫.<br />
Tomasa Kidika inženierdarba tēm<br />
a — Biroja un noliktavas ēku<br />
k o m p l e k s s, bakalaura darba<br />
t ē m a — Dzīvojamo ēku enerģētiskā<br />
sanācija La t v i j ā – Vā c i j ā. Bakalaura<br />
darba tēmu viņ‰ izvēlējās tās<br />
aktualitātes dē∫: enerģētiskie resursi<br />
k∫applest aizvien dārgāki, tiek ieviesti<br />
jauni Eiropas Savienības normatīvi,<br />
cilvēki vēlas efektīvāk apsaimniekot<br />
savu īpa‰umu — dzīvojamo fondu.<br />
Lai varētu pienācīgi izstrādāt<br />
bakalaura darbu, Tomass Le o n a r d o<br />
da Vinci programmas ietvaros<br />
četrus mēne‰us praktizējās Vā c i j a s<br />
pilsētas Hannoveres kompānijā<br />
GBH — Die Gesellschaft für Bauen<br />
und Wohnen Hannover mbH.<br />
Patlaban Tomass strādā kompānijā<br />
Alta par projektu vadītāja asistentu.<br />
Bapplevniecību iepazinis jau kop‰<br />
1 4 gadu vecuma kā palīgstrādnieks<br />
remontdarbos. Studiju laikā sāka<br />
strādāt kompānijā Vi n c e n t s, kur viņu<br />
uzaicināja pasniedzējs Albīns Skudra.<br />
Tur bija iespējams apvienot mācības<br />
ar darbu.<br />
Mācības Tomass vēlas turpināt, tikai<br />
pagaidām vēl nav izlēmis, vai to darīs<br />
Latvijā vai kādā citā valstī. Ja turpinās<br />
studijas Latvijā, centīsies izmantot<br />
iespēju maģistra darbu vai<br />
vismaz tā da∫u izstrādāt kādā no<br />
Eiropas valstu universitātēm.<br />
Jānis Kreicburgs strādā SIA S k o n t o<br />
Bappleve par projektu vadītāja asistentu<br />
starptautiskā projektā. Pusotra gada<br />
laikā viņ‰ ieguvis labu pieredzi starptautisku<br />
celtniecības projektu vadībā,<br />
celtniecības organizācijā un apjautis,<br />
cik ∫oti prakse at‰˙iras no teorijas. Inženierdarba<br />
tēmai Viesnīca Rīgā, Elizabe -<br />
tes ielā viņ‰ izvēlējās objektu, pie kura<br />
strādā. Objekta sarežģītības pakāpe un<br />
apmēri ievērojami pārsniedza inženierprojekta<br />
līmeni, toties iegappletā informācija,<br />
piemēram, konstruktīvo risinājumu<br />
padzi∫inātā izpratne, lieti noder Jāņa<br />
ikdienas darbā.<br />
Bakalaura darba tēma — B apple v n i e c ī b a s<br />
procesu vadība Rietumeiropā. Oksi -<br />
dentālās pieredzes adaptācija La t v i j a s<br />
a p s t ā k ∫ i e m. Strādājot kopā ar daudzu<br />
nacionalitā‰u pārstāvjiem — savu nozaru<br />
profesionā∫iem — bieži vien par<br />
vienu un to pa‰u jautājumu veidojas<br />
pavisam dažādas un pretējas izpratnes,<br />
tāpēc Jānim ‰˙ita svarīgi izpētīt,<br />
kā at‰˙iras bapplevniecības procesu vadība<br />
Latvijā, novērtējot arī padomju<br />
AKTUALITĀTES<br />
celtniecības prakses pozitīvās un negatīvās<br />
iezīmes, no tā, kas jau gadu<br />
desmitiem tiek lietots Rietumeiropas<br />
valstīs un Skandināvijā.<br />
Jānis, izmantojot studiju piedāvātās<br />
iespējas, ES programmas S o c r a -<br />
tes/Erasmus ietvaros vienu semestri<br />
mācījās Berlīnes Tehnikas un ekonomikas<br />
universitātē (F H T W – B e r l i n) .<br />
Rudenī Jānis turpinās mācības Tehniskajā<br />
universitātē maģistrantapplerā.<br />
Patlaban viņ‰ gatavo pieteikumu, lai<br />
iegappletu stipendiju maģistra darba izstrādei<br />
Šveicē, Luasānas Federālajā<br />
politehnikumā. Ja izdosies, nākamā<br />
mācību gada rudens semestri Jānis<br />
aizvadīs Rīgā, pavasara semestri —<br />
Luasānā. Par krietni tālākiem plāniem<br />
vēl nav īsti dro‰s, taču, iespējams,<br />
studēs industriālo vai tehnoloģiju<br />
menedžmentu. Viņ‰ uzskata, ka<br />
ir ∫oti daudz labu augstskolu, piemēram,<br />
ESTP un EPC Francijā vai HTW-<br />
Karlsruhe Vācijā, un ir daudz lielisku<br />
iespēju iegapplet labas stipendijas.<br />
Foto no personīgā arhīva<br />
Apsveicam jubilÇrus!<br />
Jo vairÇk tu dosi no sevis, negaidot<br />
neko pret¥, jo vairÇk sa¿emsi, turklÇt<br />
bieÏi pavisam negaid¥tÇ veidÇ.<br />
Cilvïks tikai tad spïj bapplet ¥sti laim¥gs,<br />
kad japplet — vi¿‰ var bapplet noder¥gs citiem<br />
cilvïkiem, vi¿a eksistence pasaulei<br />
patie‰Çm kaut ko noz¥mï.<br />
(Braiens Tr e i s i j s )<br />
janvÇr¥<br />
KÇrli Pundi¿u<br />
Silviju Spri¿Æi<br />
Robertu Jaku‰onoku<br />
Andreju øi˙itinu<br />
JÇni Ivbuli<br />
Valdi Bogdanovu<br />
februÇr¥<br />
Vladimiru Afanasjevu<br />
Vitoldu Ku‰neru<br />
IlmÇru Bredrovski<br />
Juri KaurÇtu<br />
KÇrlis Si∫˙i<br />
VoldemÇru Rapplesi¿u<br />
Anatoliju Gorbunovu<br />
MÇrti¿u Kukemilku<br />
Ritu Skrasti¿u<br />
Egiju Jaunzemu<br />
Andri GarklÇvu<br />
Vairu Ronimoisu<br />
martÇ<br />
Viktoru DoroÏko<br />
Edv¥nu Zirn¥ti<br />
Vilhelmu PuÏuli<br />
Gunti O‰mucnieku<br />
IlmÇru Indrikovu<br />
Juri Peksi<br />
Par jubilÇriem varat las¥t mÇjaslapÇ<br />
www.lbs.building.lv sada∫Ç JubilÇri.<br />
Par pïdïjiem mïne‰iem —<br />
sada∫Ç AktualitÇtes.<br />
15<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
PROBLĒMA<br />
STOP nekvalitat¥viem<br />
bapplevprojektiem<br />
VALDES SĒDES<br />
ProfesionÇ∫i pie Profa<br />
2006. gada pēdējā —<br />
19. decembra — sēdē Latvijas<br />
Bapplevinženieru savienības valde<br />
un reģionālo kopu vadītāji tikās<br />
izbraukumā — lielveikalā<br />
profesionālim Profs.<br />
16<br />
Bapplevniecības tirgus dalībnieki: bapplevfirmu<br />
pārstāvji, investori, pasappletītāji, arhitekti,<br />
projektētāji, bapplevuzraugi un sabiedrisko<br />
organizāciju pārstāvji tikās Latvijas<br />
Bapplevinženieru savienībā, lai runātu par<br />
bapplevprojektu kvalitātes straujo lejupslīdi<br />
un iespējām ‰o procesu apturēt.<br />
Mu∫˙īgi ir gaidīt, līdz notiek avārija,<br />
un tikai tad celt trauksmi. Tāpēc La t v i-<br />
jas inženieri izsaka priek‰likumus, kā<br />
līdz tam nenonākt. Krievijā un Eiropā<br />
notiku‰o avāriju ekspertīzes apliecina,<br />
ka k∫appledas pie∫autas projektē‰anā, nevis<br />
celtniecībā. Pagāju‰ajā gadā arī<br />
Latvijā prasmīgi bapplevuzraugi novērsa<br />
vairākas rupjas projektētāju k∫appledas sabiedriskās<br />
celtnēs. Par laimi, iztikām<br />
bez avārijām un publiska vērtējuma<br />
projektētāju darbam un celtniekiem,<br />
kas nepamanīja projektētāju k∫appledas.<br />
LBS birojā vienpadsmit kungi raksturoja<br />
pa‰reizējo situāciju katrs no savas<br />
darbības skatupunkta un izteica<br />
priek‰likumus, kas ‰ajā jomā bappletu<br />
darāms tālākā nākotnē, ar kādiem līdzek∫iem<br />
tas sasniedzams.<br />
Kas pa‰laik notiek? Pieprasījums ir lielāks<br />
par piedāvājumu. No aprites izkritusi<br />
vesela paaudze. Izglītības iestādes<br />
nespēj tādā tempā sagatavot jaunus<br />
speciālistus. Tikko universitātes beigu-<br />
‰ie tiek iemesti reālajā dzīvē, bet nevienam<br />
nav laika viņus praktiski apmācīt.<br />
Diemžēl Latvijā pasappletītājs vēl nav tik<br />
kompetents, lai iesaistītos bapplevniecības<br />
procesā kop‰ pa‰a sākuma, tas<br />
n o z ī m ē — jau projekta izstrādā‰anas<br />
stadijā. Ir sastopamas galējības: arhitekts<br />
par pasappletītāja naudu vēlas uzcelt<br />
sev pieminekli, pasappletītājs par nelielu<br />
naudu grib labu projektu, turklāt<br />
bieži vien pats nezina, ko tie‰i vēlas.<br />
Savairoju‰ies neprofesionāli attīstītāji,<br />
kas piedāvā vienu vai pāris projektu<br />
un degradē nekustamo īpa‰umu<br />
tirgu: uz papīra pārdod p∫avās un<br />
purvos iesēdinātas mājas, dzīvok∫us,<br />
kuros jau pirmajā gadā aizsalst<br />
appledensvads, iemetas sēnīte. Un pircējs<br />
notic. Sauklis “Labi, lēti, ātri!” ir<br />
degradējies, jo tas nav iespējams.<br />
“Ir trīs punkti, turklāt vienādā līmenī:<br />
pasappletītājs, projektētājs, celtnieks. Tikai<br />
tad var runāt par kvalitāti,” uzskata<br />
projektē‰anas biroja Arho valdes<br />
priek‰sēdētājs Viesturs Briedis.<br />
Ko domā pārējie diskusijas dalībnieki<br />
un kur viņi redz problēmas atrisinājumu<br />
gan tuvākajā nākotnē, gan ilgtermiņā,<br />
lasiet žurnālā Latvijas Bapplev -<br />
niecība Nr. 1 (marts).<br />
Vispirms neliela ekskursija sanitārtehnikas,<br />
ventilācijas, apkures, bapplevstiprinājumu,<br />
instrumentu, elektromateriālu,<br />
apgaismojuma, telekomunikāciju<br />
pasaulē, kas no 2001. g a d a<br />
piecu darbinieku idejām izaugusi līdz<br />
30 miljonu apgrozījumam un 220<br />
darbiniekiem ar ambicioziem plāniem<br />
bapplet ne vien lielākajiem La t v i j ā ,<br />
bet arī Baltijā.<br />
Ekskursiju veikalā vadīja un par Pr o f a<br />
plāniem stāstīja SIA Profs Latvija v a l-<br />
des priek‰sēdētājs ˛irts Vilciņ‰. Pr o f a<br />
devīze “Pārbaudīti māju instalāciju risinājumi”<br />
liecina par pilnu augstas<br />
kvalitātes inženiertehnisko un elektrotehnisko<br />
materiālu klāstu jebkura<br />
elektroapgādes, apgaismes, vājstrāvas,<br />
appledensapgādes, ventilācijas<br />
un apkures projekta īsteno‰anai. Pr e-<br />
ces pla‰ā izvēlē var nopirkt tirdzniecības<br />
centrā vai arī pasappletīt pēc lielāko<br />
ražotāju katalogiem. Noliktavās eso-<br />
‰ais preču apjoms spēj nodro‰ināt<br />
pat ∫oti liela projekta savlaicīgu komplektāciju<br />
un realizāciju.<br />
Sadarbībā ar klientiem tiek organizēti<br />
semināri visās Profa darbības jomās.<br />
Profa p a r t n e r i ir vairāk nekā 2000 vado‰o<br />
Eiropas elektromateriālu, gaismas<br />
˙ermeņu, sanitārtehnikas, apkures,<br />
appledensapgādes, ventilācijas un<br />
kondicionē‰anas materiālu, bapplevstiprinājumu<br />
un instrumentu ražo‰anas<br />
uzņēmumu ar augstām produkcijas<br />
kvalitātes normām, kā arī pastāvīgām<br />
investīcijām produkcijas uzlabo‰anā.<br />
Lapplek, tādā profesionālā gaisotnē notika<br />
Latvijas Bapplevinženieru savienības valdes<br />
atskats uz jau gandrīz aizgāju‰o gadu.<br />
LBS valdes priek‰sēdētājs Mārtiņ‰<br />
Straume runāja par labajām lietām un<br />
teica paldies aktīvākajiem valdes locek-<br />
∫iem, kā arī pieminēja neīstenotos un<br />
neizdevu‰os darbus, kuriem 2007. g a-<br />
dā jāvelta vairāk laika un uzmanības,<br />
lai iecerētais tomēr izdotos. Tas attiecas<br />
gan uz globālām aktualitātēm bapplevniecībā,<br />
gan LBS darbību. Valdes locekle,<br />
Vides ministrijas Investīciju departamenta<br />
direktore Vija Gēme atgādināja<br />
par jauno inženieru sagatavo‰anu un<br />
veiksmīgi aizsākto sadarbību ar augstskolām,<br />
kas jāturpina arī jaunajā gadā.<br />
17<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
VALDES SĒDES<br />
SEKCIJU DARBS<br />
Starptautiskie sakari<br />
18<br />
Transporta plapplesma pieaug.<br />
KÇ bapples ar ce∫iem?<br />
LBS janvāra valdes sēdē aktuālākais<br />
temats bija Rīgas pilsētas perspektī -<br />
vās transporta sistēmas attīstība.<br />
Rīgā ir vairāki pārslogoti transporta<br />
mezgli, ielu tīkli ir fragmentāri un<br />
neiek∫aujas kopējā sistēmā, pieaug<br />
negadījumu skaits, sabiedriskais<br />
transports ir lēns. Protams, līdz ar<br />
transportlīdzek∫u skaita palielinā‰anos<br />
aug arī cilvēku neapmierinātība,<br />
jo Rīgā nav izveidota kaut cik pieņemama<br />
satiksmes shēma. Par pētījumiem,<br />
par iespējām un variantiem<br />
sakārtot transportlīdzek∫u kustību<br />
galvaspilsētā tādā veidā, lai pēc<br />
20–30 gadiem tā bappletu tik labā līmenī<br />
kā ekonomiski attīstītās valstīs,<br />
LBS valdi informēja SIA IMINK valdes<br />
locekle, RTU Arhitektappleras katedras<br />
docente, inženierzinātņu doktore Ija<br />
Niedole.<br />
“Satiksmes infrastruktappleru visā pasaulē<br />
kavē finansējuma trapplekums un nekustamo<br />
īpa‰umu iegapple‰anas problēmas.<br />
2007. gadā Rīgas pilsētas budžetā<br />
pieci miljoni latu atvēlēti seguma<br />
atjauno‰anai. Tas tiks darīts<br />
11. novembra krastmalā, Juglas, Lokomotīves,<br />
Bauskas ielā un citur. Ir finansējums<br />
satiksmes pārvadam Rīga–Skulte<br />
un pārbrauktuvei Sarkandaugavā.<br />
Ir līdzek∫i arī sīkākiem objektiem<br />
— Jaunmoku ielai, Krapplezes ielai,”<br />
Latvijas Bapplevinženieru savienības<br />
valdei pastāstīja Rīgas domes Satiksmes<br />
departamenta direktora vietnieks<br />
Edgars Strods. Viņ‰ valdi informēja<br />
arī par citām iestrādēm un domes<br />
atvēlētajiem līdzek∫iem gan projektē‰anai,<br />
gan bapplevniecībai.<br />
Vairāk informācijas Rīgas domes Satiksmes<br />
departamenta mājaslapā<br />
www.satdep.lv.<br />
Starptautisko sakaru sekcijā darbo -<br />
ties pieteiku‰ies vairāki tikko uz -<br />
ņemti LBS biedri: Anita Krauze, VAS<br />
Diplomātiskais serviss Bapplevuzraudzī -<br />
bas departamenta direktore, Māra<br />
Olengoviča, VAS Diplomātiskais serviss<br />
Apsaimnieko‰anas departamen -<br />
ta direktore, Lauris Lācgalvis, SIA<br />
A.B.C. pamati izpilddirektors, Gunta<br />
Saule-Pavlovska, NBS AŠ Nodro‰inā -<br />
juma departamenta plāno‰anas da -<br />
∫as kvalificēta speciāliste.<br />
LBS valde nolēma sagatavot priek‰likumus<br />
pasaules konferencei Lielbritānijā,<br />
kurā bija paredzēts prezentēt La b ā k ā s<br />
prakses projektus par izcili radītu vidi.<br />
Sekcija ieteica sagatavot un iesniegt informāciju<br />
par Cēsu rajonā topo‰o ekoloģisko<br />
ciematu. LBS un BSSI pārstāvji<br />
septembrī apmeklēja Cēsu rajona<br />
Amatciemu (raksts žurnāla B apple v i n ž e n i e -<br />
ris 3. numurā) un pozitīvi novērtēja redzēto.<br />
Tas ir projekts, kas Latvijas mērogā<br />
ar saviem za∫ajiem principiem, vērienu<br />
un konsekvenci iegapples īpa‰u vietu.<br />
Sekcija ir uzsākusi informācijas apmaiņu<br />
ar Lielbritānijā dibināto bapplevinženieru<br />
institappleciju UK Institution of Structu -<br />
ral Engineers un tās asociēto biedru<br />
Alanu Mannu. Šī institapplecija Lielbritānijā<br />
dibināta 1908. gadā kā Betona institapplets<br />
(Concrete Institute), kas bija nepiecie‰ams,<br />
lai pieņemtu noteikumus<br />
par betona pareizu lieto‰anu bapplevniecībā.<br />
Patlaban tas apvieno 21 000 biedru<br />
109 valstīs un tam ir 32 filiāles, noda∫as<br />
un sekcijas visā pasaulē.<br />
Lauris Lācgalvis Londonā apmeklēja<br />
institappletu, lai noskaidrotu, vai institappleta<br />
asociētais biedrs Alans Manns ir tiesīgs<br />
risināt sarunas par sadarbību ar<br />
citu valstu profesionālajām inženieru<br />
apvienībām. Lauris Lācgalvis turpina<br />
sazināties ar Alanu Mannu elektroniski.<br />
Institappleta prezidents ‰ogad apmeklēs<br />
Austrumeiropas valstis, savukārt<br />
Alans Manns plāno ierasties Latvijā.<br />
Pēc konsultatīvās sanāksmes par bapplevinženieru<br />
darba pieredzi ārzemēs, kurā<br />
piedalījās bapplevuzņēmēji, bapplevinženieri,<br />
bapplevuzraugi, kas strādāju‰i dažādās valstīs<br />
(informācija žurnāla Bapplevinženieris 3 .<br />
numurā), LBS tika pieņemts lēmums<br />
par nepiecie‰amību turpināt citu valstu<br />
bapplevniecības dalībnieku pieredzes izzinā-<br />
‰anu, izmantojot ārvalstīs strādājo‰os<br />
bapplevinženierus un tehniskos vadītājus.<br />
Bappledams Ukrainā, Lauris Lācgalvis ar<br />
Latvijas vēstniecības un LIAA darbinieku<br />
palīdzību sagatavoja pieejamo<br />
informāciju par bapplevniecības likumdo‰anas<br />
aktiem Ukrainā. Tomēr da∫a<br />
informācijas ir tikai ukraiņu valodā,<br />
tāpēc jāpiesaista speciālisti, kas varētu<br />
precīzi iztulkot nepiecie‰amos likumdo‰anas<br />
aktus.<br />
Darāmā ir daudz, īpa‰i — apkopojot<br />
informāciju par citu valstu bapplevniecības<br />
likumdo‰anas jautājumiem. Plānots<br />
noteikt prioritātes gan nepiecie-<br />
‰amā informācijas apjoma ziņā, gan<br />
attiecībā uz valstīm, no kurām ‰āda<br />
informācija bappletu iegapplestama.<br />
Te lieti noderētu LBS biedru atsaucība,<br />
tāpēc — rakstiet, zvaniet, informējiet!<br />
Un atcerieties Žana Žaka Ruso vārdus:<br />
“Tērējiet savus spēkus piesardzīgi, lai<br />
vēlāk varētu paveikt vairāk, bet uzmanieties<br />
izdarīt par maz!”<br />
Aivars Caune,<br />
LBS valdes loceklis,<br />
Starptautisko sakaru sekcijas vadītājs<br />
19<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
SEKCIJU DARBS<br />
Prakses laikÇ meklï lekciju<br />
pierakstus<br />
1. rindā no kreisās — Aivars Džeriņ‰ un Raitis Brencis.<br />
SEKCIJU DARBS<br />
LLU pirmsdiploma ražo‰anas<br />
prakses vadītāja Sandra Guste<br />
un students Mārtiņ‰ Brapplevers.<br />
Mārtiņ‰ Brapplevers bija gandarīts par<br />
praktisko iemaņu apgapple‰anu, veicot<br />
bapplevuzrauga palīga pienākumus uzņēmumā<br />
SIA Firma L4 Saulkrastu apvedce∫a<br />
bapplevniecības posmā, savukārt<br />
Aivars Džeriņ‰ — veicot bapplevuzrauga<br />
palīga pienākumus SIA P VA B R ī g a s<br />
bapplevobjektā Panorama PLAZA.<br />
Uldis Liepa-Liepiņ‰, kas strādāja AS<br />
UPB AILE TKB un praktizējās fasāžu un<br />
logu konstrukciju montāžas darbu vadī‰anā,<br />
prakses laikā tika nosappletīts komandējumā<br />
uz Īslandi, kur guva vērtīgu<br />
pieredzi par Eiropas bapplevniecības<br />
tendencēm un darbu organizē‰anu.<br />
Da∫a topo‰o bapplevinženieru sniedza pārskatu<br />
par prakses laiku projektē‰anas<br />
organizācijās. SIA Ēka un bappleve k ā<br />
prakses vietu bija izvēlējies Ingus Pu t r a ,<br />
SIA Bappleve un forma — Solvita Siliņa,<br />
Lauris Vecbērzs un Deniss Žuravskis.<br />
Vairākums studentu uzsvēra vērtīgās<br />
praktiskās zinā‰anas, ko guvu‰i praksē,<br />
un pauda atziņu, ka prakses laikā<br />
itin bieži vēru‰i va∫ā lekciju pierakstus,<br />
lai atsvaidzinātu lekcijās apgappletās<br />
teorētiskās zinā‰anas.<br />
Prakse tika ieskaitīta visiem pārskatus<br />
sagatavoju‰ajiem studentiem. Tr ī s<br />
studentu prakse tika novērtēta ar<br />
augstāko atzīmi — 10.<br />
Guntars Šterns,<br />
LBS valdes loceklis,<br />
Jauno speciālistu sekcijas vadītājs<br />
Autora foto<br />
20<br />
Latvijas La u k s a i m n i e c ī b a s<br />
universitātes Lauku inženieru<br />
fakultātē (LIF) 2007. gada 24. janvārī<br />
notika nobeiguma seminārs par<br />
5 . kursa studentu bapplevniecības praksi<br />
Latvijas bapplevuzņēmumos Eiropas<br />
Sociālā fonda finansētās aktivitātes<br />
Atbalsts mācību prakses īsteno‰anai<br />
profesionālās izglītības un augstākās<br />
izglītības studentiem projekta La t v i j a s<br />
Lauksaimniecības universitātes La u k u<br />
inženieru fakultātes augstākās profesionālās<br />
izglītības programmas bapplevniecībā<br />
studentu kvalifikācijas prakse<br />
Latvijas bapplevuzņēmumos i e t v a r o s .<br />
Prakses pārskatu aizstāvē‰anai bija iesniegu‰i<br />
23 studenti, komisijā bija LLU<br />
LIF vadītāji un pasniedzēji Silvija Štrausa,<br />
Sandra Guste, Jānis Mēnesis, Inita<br />
Vikse un Latvijas Bapplevinženieru savienības<br />
valdes loceklis Guntars Šterns.<br />
Topo‰ie bapplevinženieri analizēja prakses<br />
laikā iegappleto pieredzi un izteica daudzas<br />
praktiskas ierosmes par to, kas bappletu jāpilnveido<br />
gan mācību procesā, gan<br />
prakses laikā Latvijas bapplevuzņēmumos.<br />
Jānis Borisēvičs (prakses vieta — SIA<br />
Bazalts) ierosināja pirms prakses uzsāk‰anas<br />
tikties ar praktizējo‰iem<br />
bapplevdarbu vadītājiem, kas detalizētāk<br />
iepazīstinātu ar ražo‰anas praksē<br />
gaidāmajiem uzdevumiem.<br />
Raitis Brencis (prakses vieta — SIA<br />
Zemgales tehnoloģiskais centrs) norādīja<br />
uz komplicētām procedapplerām<br />
pa‰valdību un valsts iestādēs, ar ko<br />
saskāries, formējot dokumentāciju<br />
privātmājām no projektu saskaņo‰anas<br />
līdz nodo‰anai ekspluatācijā.<br />
Latvijas BapplevinÏenieru savien¥ba organizï kÇrtïjos<br />
kvalifikÇcijas cel‰anas kursus bapplevprakses<br />
sertifikÇtu der¥guma termi¿a pagarinljanai<br />
ïku bapplevspeciÇlistiem — 2007. gada 12. un 13. apr¥l¥<br />
(aicinÇm ïku bapplevspeciÇlistus, kam bapplevprakses sertifikÇta<br />
der¥guma termi¿‰ beidzas 2007. gada 11. septembr¥);<br />
ce∫u, tiltu bapplevspeciÇlistiem — 2007. gada 25. maijÇ<br />
(aicinÇm ce∫u, tiltu bapplevspeciÇlistus, kam bapplevprakses sertifikÇta<br />
der¥guma termi¿‰ beidzas 2008. gada 1. janvÇr¥).<br />
Kursi notiks R¥gas Skolïnu pil¥ K. Barona ielÇ 99, R¥gÇ.<br />
Katram pretendentam uz bapplevprakses sertifikÇta der¥guma<br />
termi¿a pagarinljanu tiks izsapplet¥ts uz mÇjas adresi pazi¿ojums<br />
par kursiem un kursu programma.<br />
LBS administrÇcija<br />
21<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
OBJEKTS<br />
Dienvidu tilta trases<br />
projektï‰ana un bapplevniec¥ba<br />
Atbilsto‰i Rīgas domes 2002. gada<br />
29. janvāra lēmumam Nr. 950<br />
Par Daugavas Dienvidu tilta projektu<br />
Rīgas domes Pilsētas attīstības depar -<br />
taments kā pasappletītājs 2002. gadā sā -<br />
ka darbu pie ‰ā projekta realizācijas.<br />
Sākotnēji tika izstrādāts projektē‰anas<br />
uzdevums Dienvidu tilta trasei no<br />
Vienības gatves Daugavas kreisajā<br />
krastā līdz Slāvu rotācijas aplim<br />
Daugavas labajā krastā. Kopējais<br />
trases garums — astoņi kilometri.<br />
Tika izstrādāts skiču projekts. To apstiprināja<br />
2003. gada 20. japplenijā. Skiču<br />
projekta izstrādē galvenais projektētājs<br />
bija SIA Tiltprojekts (vadītājs G.<br />
Rusinovs), kas izstrādāja trases autoce∫u<br />
plānojumu, konstruktīvos risinājumus<br />
estakādēm pāri Krasta un Maskavas<br />
ielai. Dienvidu tilta konstrukciju<br />
tā saucamo ‰prenge∫u sistēmu izstrādāja<br />
Sanktpēterburgas projektē‰anas<br />
institapplets Giprostroimost (galvenais inženieris<br />
I. Ko∫u‰evs). Pēc 2002. gadā<br />
notiku‰ā plenēra Par Dienvidu tilta ar -<br />
hitektappleras un konstruktīvajiem risinā -<br />
jumiem dalībnieku atlases tilta arhi-<br />
OBJEKTS<br />
tektappleras un dizaina izstrādi uzticēja<br />
veikt projektē‰anas grupai A r h i t e k t o -<br />
nika (galvenais arhitekts I. La z d i ņ ‰ ) .<br />
Tika izsludināts konkurss Dienvidu<br />
tilta pār Daugavu Rīgā ar pieejām<br />
pirmās kārtas tehniskā projekta izstrādā‰anai<br />
un bapplevniecībai, kurā piedalījās<br />
divas vietējās un piecas ārvalstu<br />
firmas. Konkursā uzvarēja pilnsabiedrība<br />
Dienvidu tilts, kurā ietilpst<br />
se‰as Latvijas bapplevorganizācijas: AS<br />
BMGS, AS Latvijas tilti, SIA Rīgas tilti,<br />
SIA Skonto bappleve, SIA Tilts, SIA Via -<br />
dukts. Pilnsabiedrība Dienvidu tilts<br />
izveidota 2002. gada japplelijā.<br />
Dienvidu tilta trases realizācija sadalīta<br />
trīs kārtās.<br />
Pirmā kārta, par kuras projektē‰anu<br />
un bapplevniecību bija izsludināts konkurss,<br />
ir no Bauskas ielas Daugavas<br />
kreisajā krastā līdz Slāvu dzelzce∫a<br />
pārvadam labajā krastā. Trases garums<br />
— 2,5 kilometri. Izmaksas —<br />
85,12 miljoni latu. Trase ietver ce∫u<br />
da∫u no Bauskas ielas līdz Daugavai<br />
un no estakādes pāri Krasta un Maskavas<br />
ielai līdz Slāvu dzelzce∫a pārvadam.<br />
Nozīmīgākās pirmās kārtas inženieru<br />
bappleves ir Dienvidu tilts pār<br />
Daugavu un trīs līmeņu estakāde<br />
pāri Krasta un Maskavas ielai. Šī estakāde<br />
ir pirmā trīs līmeņu transporta<br />
bappleve Latvijā. Pirmās kārtas projektē‰ana<br />
un bapplevniecība tiks veikta par<br />
aizņēmumu, ko pa‰valdība atmaksās<br />
ilgtermiņā — 20 līdz 30 gadu laikā.<br />
Pasappletītāja funkcijas veic un pirmās<br />
kārtas projektē‰anas un bapplevniecības<br />
projektu vada Pilsētas attīstības<br />
departamenta Dienvidu tilta bappleves direkcija.<br />
Atbilsto‰i Rīgas domes 2004.<br />
gada 10. februāra lēmumam Nr. 2878<br />
22<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v<br />
23
OBJEKTS<br />
PERSONĪBA<br />
24<br />
Par Dienvidu tilta pār Daugavu Rīgā ar<br />
pieejām pirmās kārtas tehniskā pro -<br />
jekta izstrādā‰anas līgumu 2004. gada<br />
31. martā sākta projektē‰ana. Pr o-<br />
jekts akceptēts 2005. gada 8. augustā.<br />
Saskaņā ar 2004. gada 12. oktobra<br />
Rīgas domes lēmumu Nr. 3478 Pa r<br />
Dienvidu tilta pirmās kārtas bapplevniecī -<br />
bas līgumu 2004. gada novembrī sākta<br />
Dienvidu tilta bapplevniecība. Pa t l a b a n<br />
iebetonēti visi balsti, kurus komisija<br />
pieņēma 2005. gada 21. decembrī tilta<br />
laiduma uzbīdī‰anai. Pabeigta tilta<br />
laiduma metāla konstrukciju uzbīdī‰ana,<br />
veikts ievērojams darbs estakādes<br />
Dienvidu tilta trases raksturojums<br />
pāri Krasta un Maskavas ielai izbapplevē,<br />
balstu un estakādes laidumu betonē-<br />
‰ana izpildīta aptuveni 50% apjomā,<br />
ieguldītas inženierkomunikācijas Daugavas<br />
kreisajā un labajā krastā.<br />
Otrajā kārtā paredzēts veikt Slāvu<br />
dzelzce∫a pārvada rekonstrukciju. La i ,<br />
realizējot rekonstrukciju, nevajadzētu<br />
pārtraukt ‰īs transporta bappleves funkciju,<br />
vispirms tiks uzbapplevēts jauns četru<br />
brauk‰anas joslu pārvads. Pēc tā pabeig‰anas<br />
un ekspluatācijas uzsāk‰anas<br />
paredzēta pa‰reiz eso‰ā pārvada<br />
rekonstrukcija. Vienlaikus ar minēto<br />
tiks veikta arī Slāvu rotācijas ap∫a trīs<br />
līmeņu estakādes bapplevniecība.<br />
Tre‰ajā kārtā plānots izbapplevēt autoce-<br />
∫u no Vienības gatves līdz Bauskas ielai,<br />
kurā tiks veidoti divu līmeņu<br />
krustojumi ar Ziepniekkalna un Bauskas<br />
ielu. Ziepniekkalna iela iecerēta<br />
kā galvenā iebrauk‰anas maģistrāle<br />
Rīgā no dienvidu virziena.<br />
Eduards Raubi‰ko,<br />
Rīgas domes Pilsētas attīstības<br />
departamenta Dienvidu tilta<br />
bappleves direkcijas vadītājs<br />
Dienvidu tilta direkcijas arhīva foto<br />
Nosaukums Garums, Izmaksas, milj. LVL Realizācijas<br />
km 2003. gada cenās termiņi, gadi<br />
1. Pirmā kārta — no Bauskas ielas<br />
līdz Slāvu dzelzce∫a pārvadam 2,5 85,12 2004.–2008.<br />
2. Otrā kārta — Slāvu dzelzce∫a<br />
pārvada rekonstrukcija un trīs līmeņu<br />
estakādes bapplevniecība Slāvu rotācijas aplī 1,0 ~58,95 ~2008.–2010.<br />
3. Tre‰ā kārta —<br />
no Vienības gatves līdz Bauskas ielai 4,5 ~25,52 ~2009.–2012.<br />
• tās pirmais posms no Bauskas<br />
ielas līdz Ziepniekkalna ielai 2009.<br />
Otrās un tre‰ās kārtas projektē‰anai un bapplevniecībai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības<br />
Kohēzijas fonda līdzek∫us.<br />
SOS: meklïju konstruktoru<br />
Pēc vieno‰anās par sarunu pirmajā<br />
nedē∫ā grappleti atrast brīvu l o g u. Ta d<br />
Aldis Grasmanis nedē∫u nav Rīgā. Pē c<br />
atgrie‰anās norunājam dienu. Vi ņ ‰<br />
min, ka pēc pusdienām varēsim<br />
parunāties. Ierodos<br />
nedaudz par ātru. Kolēģis<br />
saka, ka Aldis pirms minappletes<br />
aizgājis. Ierodas precīzi<br />
norunātajā laikā ar maizītēm.<br />
Papusdienot viņ‰ nav paguvis.<br />
Atvainojas, ka telpās izskatās<br />
kā ce∫a jappletīs. Birojam k∫uvis par<br />
‰auru. Notiek pārvāk‰anās.<br />
Aldis atnes tēju mums abiem.<br />
Varam sākt.<br />
Daži arhitekti un bapplevinženieri, ar kuriem<br />
sazinos pirms tik‰anās ar Aldi<br />
Grasmani, nodēvē viņu par vienu no<br />
viskompetentākajiem konstruktoriem<br />
valstī. Izstrādātas bapplevprojektu konstruktīvās<br />
da∫as vairākiem s i m t i e m<br />
valsts tautsaimniecības objektu. Nozīm<br />
ī g ā k i e no tiem ir Rīgā — daudzstāvu<br />
automa‰īnu stāvvieta Re p u b l i k a s<br />
laukumā 2, apak‰zemes s t ā v v i e t a<br />
Ka l p a k a b u l v ā r ī , Centrālās dzelzce∫a<br />
stacijas rekonstrukcija, daudzfunkcionālā<br />
dzīvojamā un administratīvā ēka<br />
M ā r s t a ∫ u i e l ā 17, Rā t s n a m s , H a n s a -<br />
bankas augstceltne Daugavas krastā,<br />
multihalle Arēna Rīga.<br />
Treniņ‰ inženierzinātnēs<br />
SIA Bapplevinženieru konsultāciju birojs<br />
(B K B) , k u r ā Aldis ir tehniskais direktors,<br />
ir viens no pieprasītākajiem sadarbības<br />
partneriem. Kāpēc? Uzticams<br />
un strādā profesionāli. V i e n ā<br />
dienā tādu cieņu neiegapplet. Aldis atzīst,<br />
ka tas ir liels gods bapplet novērtētam, bet<br />
viņ‰ atzinību vairāk uztver kā godu biroja<br />
vadītājam, nevis speciālistam: “Inženierzinātne<br />
ir pārāk pla‰a. Lai bappletu<br />
labs inženieris, visu laiku jātrenējas,<br />
bet es pēdējā laikā vairāk<br />
esmu trenējies biroja vadī‰anā.”<br />
Tas izklausās visai pieticīgi, jo<br />
Aldis cen‰as sevi uzturēt formā,<br />
ik pa brīdim veic dažādus aprē˙inus<br />
un ‰o to arī uzzīmē. Ta s<br />
ir svētīgi, jo darbojas kā sava<br />
veida kontroles mehānisms.<br />
Visu panākumu pamatā ir izglītība un<br />
gadiem krātā pieredze, bez kuras konstruktors<br />
nevar iztikt. Aldis atzīst, ka<br />
celtniecībā nok∫uvis nejau‰i. Viņam patiku‰as<br />
tehniskās zinātnes, matemātika.<br />
Pēc augstskolas bijis labs sākums<br />
lieliskā komandā Lauku projektā. Tu r<br />
viņ‰ ieguvis pietiekami labus pamatus<br />
un sapratni, kādā veidā projekts attīstās,<br />
kam jāvelta uzmanība. Kādreiz visi<br />
aprē˙ini veikti bez programmu palīdzības.<br />
Katrā procesā, katrā deta∫ā bija rapplepīgi<br />
jāiedzi∫inās. Tagad ir vienkār‰āk: ja<br />
saproti un zini pamatus, vari sekot līdzi<br />
datora programmai, izanalizēt rezultātus.<br />
Tā kā sistēma ir citāda, jaunatnei<br />
rodas problēmas. Akli uzticoties<br />
25<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
PERSONĪBA<br />
PERSONĪBA<br />
26<br />
programmai un nespējot analizēt, var<br />
pie∫aut rupjas k∫appledas. Sapratne konstruktora<br />
darbā nāk tikai ar laiku. Ta č u<br />
speciālistu katastrofāli trapplekst, un B K B<br />
pieņem darbā jaunie‰us un apmāca.<br />
Partneru uzticība<br />
Ne vienreiz vien nācies dzirdēt, ka bapplevinženieri<br />
izmisīgi meklē konstruktora<br />
palīdzību, bet tie‰i vajadzīgajā brīdī visi<br />
aizņemti. Rindā jāgaida pusgadu un<br />
pat gadu. Bet bapplevei gaidīt nav laika.<br />
Kad Aldis Grasmanis saka jā un kad n ē?<br />
“Ja konstruktorus meklē kāds no malas,<br />
pirmais teksts dažkārt arī varētu<br />
bapplet: jāgaida pusgads. Ir liela at‰˙irība,<br />
vai ar arhitektu biroju jau gadiem strādāts,<br />
vai par to dzirdu pirmo reizi. Pr o-<br />
jekts vispirms ir uzticē‰anās starp partneriem.<br />
Ja pirms tam bijusi veiksmīga<br />
sadarbība, ja līgums ir liels, daudz var<br />
paveikt darba procesā. Riskanti tādu<br />
darba metodi izmantot ar nezināmu<br />
partneri. Mapplesu darbs lielā mērā atkarīgs<br />
no tā, cik arhitekts veiksmīgi prot<br />
sadarboties ar inženieriem, cik korekti<br />
spēj definēt uzdevumu, cik precīzi saņem<br />
atpaka∫ informāciju no inženierda∫u<br />
veicējiem,” stāsta Aldis.<br />
Līgumi ar ārzemniekiem<br />
Tā kā BKB birojs veic ekspertīzes, Aldim<br />
nācies redzēt problēmas projektos.<br />
Diemžēl arī ∫oti bappletiskas. Tās viņ‰ skaidro<br />
ar jau pieminētās pieredzes trapplekumu.<br />
Situācija tirgapple patlaban ir tāda, ka<br />
diezgan viegli var saņemt pasappletījumu<br />
arī ne pārāk pieredzēju‰i inženieri. Viņi<br />
tikai saka: varu projektēt, un neviens<br />
nepēta viņu pieredzi. Pi e p r a s ī j u m s<br />
bapplevniecība ir lielāks nekā reālo darbu<br />
veicēju skaits. Aldis stāsta, ka BKB v a i-<br />
rākus projektus pasappleta ārzemēs. Viņiem<br />
ir līgumi ar projektētājiem Vā c i j ā ,<br />
Izraēlā, Turcijā. Pieprasītajiem apjomiem<br />
trapplekst vietējo cilvēkresursu, bet<br />
kontroles sistēma prasa mazāk darba<br />
un laika nekā projektē‰ana.<br />
Kad pieņemt kārtējo pasappletījumu un objektu<br />
projektēt? BKB birojā ir s i e t s. Te h-<br />
niskais direktors diskutē ar galveno konstruktoru.<br />
Inženieri izrunā visus jautājumus<br />
ar projektu vadītājiem. Kopā tiek<br />
pārrunāti galvenie risinājumi un pieņēmumi.<br />
Ar individuālo pieredzi katrā<br />
konkrētā gadījumā varētu nepietikt.<br />
Kompromisa<br />
m e k l ē j u m o s<br />
Aldis runā, pārdomādams katru teikumu,<br />
un visu laiku lieto vārdus mēs un b i -<br />
r o j s. Viņ‰ ∫oti novērtē komandu un cilvēkus.<br />
Taču kāda ir pa‰a Alda ikdiena?<br />
Administratīvā puse gan neesot tā, kas<br />
viņu saista. Aldis uzskata, ka tur nepiecie‰ams<br />
cita kaluma cilvēkam. Viņ‰ no<br />
daudziem biroju vadītājiem dzirdējis,<br />
ka gribas pa‰iem projektēt. “Tā sajappleta,<br />
ka pats vari izdarīt labāk, nepamet<br />
nekad,” Aldis pasmaida. “Taču tajā pa-<br />
‰ā laikā saproti, ka tas, ko pats vari<br />
projektēt, no kopējā biroja apjoma ir<br />
tik mazs, ka nav jēgas. Ja inženieris to<br />
dara katru dienu, viņam sanāk ātrāk<br />
nekā man. Kas izdodas pa‰am? Pa t ī k<br />
atrast labāku risinājumu. Pi e t i e k a m i<br />
ātri izdomāt kādu izeju no situācijas,<br />
kur ir sarežģījumi. Atrast kompromisu<br />
starp izmantojamo konstrukciju un arhitekta<br />
prasībām.”<br />
Vai pasappletītājs novērtē ieteikumu, ka<br />
bapplevniecības laikā vērts ieguldīt vairāk,<br />
lai mazāki bappletu ekspluatācijas izdevumi?<br />
Autostāvvietas ir viens no tādiem<br />
objektiem. Projektētājiem ir nemitīga<br />
cīņa par ‰o stāvvietu konstrukciju aizsardzību,<br />
jo sā∫u ietekme ir dramatiska.<br />
Neveicot papildu aizsardzību, konstrukcijas<br />
ātrāk vai vēlāk nolemtas bojāejai.<br />
Taču aizsardzība prasa papildu<br />
līdzek∫us, un bieži vien pasappletītājs nevēlas<br />
tos ieguldīt. Formāli projektētājs to<br />
nevar pieprasīt, jo normās par konstrukciju<br />
aizsardzību nekas nav teikts.<br />
Tikai balstoties uz pieredzi, pasappletītājam<br />
tiek ieteikti vajadzīgie risinājumi.<br />
Pasappletītāji, kas bapplevē izīrē‰anai vai pārdo‰anai,<br />
visbiežāk ekonomē pat uz ∫oti<br />
bappletiskām lietām. Ja pasappletītājs pats ekspluatēs<br />
ēku, tad attieksme ir citāda.<br />
Aldis uzskata, ka lielākā problēma celtniecībā<br />
ir normatīvās bāzes trapplekums:<br />
“Mums bieži vien jāatzīst, ka La t v i j ā<br />
nav kāda konkrēta normatīva. Tad jāmeklē<br />
kādā citā Eiropas valstī vai jānovērtē<br />
pa‰am. Bet ko nozīmē novērtēt<br />
pa‰am? Normatīvs jau nerodas pats<br />
no sevis, tas ir pieredzes apkopojums.<br />
Lai cik ģeniāls projektētājs, viņ‰ nevar<br />
tā pēk‰ņi izdomāt vajadzīgo un ielikt<br />
projektā.”<br />
Pasaulē labākais boss<br />
BKB ir elastīgs un dinamisks birojs.<br />
Par viņiem dzirdēts sakām: citāds<br />
piegājiens. Var jau bapplet, ka ‰ajos lielā<br />
pieprasījuma apstāk∫os birojs varētu<br />
uzstādīt striktākas prasības — sak’,<br />
tā un ne citādi. Taču viņi mēģina atrast<br />
to variantu, ko iztēlojies arhitekts<br />
vai pasappletītājs. Ja nav iespējams,<br />
tad tā arī pasaka, bet vismaz pirmais<br />
solis tiek pasperts pretī.<br />
AtgÇdiniet par sevi!<br />
Kad pajautāju, ar kādu gadalaiku Aldis<br />
salīdzinātu savu biroju, viņ‰ pasmaida<br />
un saka, ka ziema tā gluži nav, kaut gan<br />
pa‰am ‰is gadalaiks patīk slēpo‰anas<br />
dē∫. Pavasaris vairāk piestāvētu jaunībai<br />
un romantikai, arī projektē‰anas biroja<br />
specifikai tas gluži neatbilst. “Ja pieņem,<br />
ka nepārtraukti ražojam, tad tas var bapplet<br />
arī rudens. Bet vislabāk kaut kas starp<br />
vasaru un agro rudeni,” secina Aldis.<br />
“ Kā izdodas atgapplet darbaspējas?” jautāju.<br />
Un saņemu atbildi: “Ar to ir diezgan<br />
bēdīgi.” Vai tas nozīmē, ka gan<br />
pa‰am, gan birojam ir pārslodze?<br />
“Vislabākā ir fiziska slodze. Kad bija<br />
galīgi bēdīgi, sāku no rītiem skriet<br />
krosiņu, un tas deva stimulu visai dienai.<br />
Varēja daudz izturēt. Visvairāk<br />
palīdz atpappleta kopā ar ģimeni un<br />
fiziskas nodarbības. Tenisu spēlēju, bet<br />
nu jau arvien mazāk. Jāiet līdzi jaunatnei,<br />
tagad jāpāriet uz skritu∫slidām.<br />
Ar vecāko dēlu jau sanāk sacensties.”<br />
Uz plaukta atrodas kolēģu apliecinājums,<br />
kādus tāpat vien nepasniedz.<br />
Aldis oficiāli atzīts par labāko bosu pasaulē.<br />
Šis apbalvojums ir pie‰˙irts, atzīstot<br />
faktu, ka viņ‰ ir pedantiski godīgs,<br />
labsirdīgs, saproto‰s. Viņ‰ kolektīvā<br />
katram ir paraugs.<br />
Ar Aldi runājām par to, kas interesants<br />
un at‰˙irīgs bijis, strādājot pie dažādu<br />
objektu projektiem, kas ir vissvarīgākais,<br />
lai bapplevniecība Latvijā attīstos pārdomātāk.<br />
To visu lasiet LBS mājaslapā:<br />
w w w. l b s . b u i l d i n g . l v.<br />
Mārīte Šperberga<br />
Ja mainÇt dz¥vesvietu, darbavietu, tÇlru¿a numurus, lappledzu, informïjiet<br />
Latvijas BapplevinÏenieru savien¥bu vai atsappletiet savu CV.<br />
Ja vïlaties jaunÇko informÇciju las¥t savÇ e–pastÇ, norÇdiet elektronisko adresi.<br />
lbs@apollo.lv vai marite.sperberga@inbox.lv, tÇlrunis 7845910<br />
27<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
RE˛IONOS<br />
Ventspil¥<br />
rapplepïjas par<br />
iedz¥votÇju<br />
ïrt¥bÇm<br />
Aizvadīta 2006. gada bapplevniecības sezona.<br />
Kāda tā bijusi Ventspilī? Pi l s ē t ā<br />
ekspluatācijā pieņemti 280 pabeigti<br />
bapplevobjekti ar kopējām izmaksām vairāk<br />
nekā 30 miljoni latu. Ekspluatācijā pieņemtas<br />
180 ēkas un 100 inženierbappleves.<br />
No tām 59 ģimenes mājas un dārza<br />
mājas, 14 autostāvvietas, iek‰pagalmi,<br />
skvēri, kā arī izbapplevēti no jauna un<br />
rekonstruēti pilsētas ielu appledensvada,<br />
kanalizācijas ārējie tīkli un siltumtrases<br />
ar kopējo garumu vairāk nekā 18 k m .<br />
Lielākie ekspluatācijā pieņemtie objekti:<br />
Ventspils augstskolas 3. korpusa renovācija,<br />
rehabilitācijas centra izveide<br />
sievietēm, kas cietu‰as no vardarbības,<br />
tādi infrastruktappleras objekti kā ražo‰anas<br />
ēkas rekonstrukcija SIA Froli Baltic,<br />
Kurzemes zivju terminālis, sulu koncentrātu<br />
pārkrau‰anas un uzglabā‰anas<br />
terminālis, augsto tehnoloģiju parka<br />
1. un 2. kārta, kā arī daudzfunkcionālā<br />
sporta halle. Rekonstruēta un tehniski<br />
uzlabota AS Ventamonjaks n a f t a s<br />
produktu savāk‰anas un utilizācijas sistēma.<br />
Ūdenssaimniecības attīstības<br />
programmas II kārtas ietvaros ar Eiropas<br />
Savienības līdzfinansējumu renovētas<br />
un no jauna izbapplevētas 22 ielas<br />
un to posmi vairāk nekā 5 km kopgarumā.<br />
Tas nozīmē, ka ‰o ielu privātmāju<br />
īpa‰niekiem ir iespēja pieslēgties pilsētas<br />
appledensvada un sadzīves kanalizācijas<br />
sistēmai. Šīs programmas ietvaros<br />
Ventspils pilsētas pa‰valdība ar savu finansējumu<br />
piedalās ielas braucamās<br />
da∫as un ietvju seguma izbapplevē, tādējādi<br />
tiek atjaunoti ne tikai iezīmētie segumi<br />
virs ieguldītajām inženierkomunikācijām,<br />
bet izbapplevēts no jauna viss ielas<br />
un ietves segums un veikta labiekārto-<br />
‰ana ielas sarkanās līnijas robežās.<br />
2007., 2008. un 2009. gadā Ve n t s p i l s<br />
pilsētā turpināsies Ūdenssaimniecības<br />
attīstības programmas II kārta. Ar Eiropas<br />
Savienības līdzfinansējumu katru<br />
gadu tiks rekonstruētas un no jauna izbapplevētas<br />
aptuveni 25 ielas un 3 iek‰kvartāli.<br />
Pēc pa‰valdības aplēsēm, 2013. gadā,<br />
kad beigsies Ūdenssaimniecības programmas<br />
II–I kārta, Ventspils pilsētā labiekārtotas<br />
bapples vairāk nekā 90% pilsētas<br />
ielu. Šo ielu iedzīvotāji bapples nodro‰ināti ar<br />
kvalitatīvu dzeramo appledeni, un sadzīves<br />
kanalizācija vairs nepiesārņos dabu.<br />
RE˛IONOS<br />
Top skola Cesvainï<br />
2005. gada 30. novembrī Cesvaines<br />
pilsētas ar lauku teritoriju dome<br />
noslēdza uzņēmuma līgumu ar<br />
SIA Latvijas energoceltnieks (LEC)<br />
par Cesvaines skolas ar 630 vietām<br />
1 . kārtas bapplevdarbu veik‰anu<br />
par 3,8 miljoniem latu. Līgumā<br />
paredzētais darbu izpildes termiņ‰ —<br />
2 0 0 7 . gada marts, bet pa‰laik tiek<br />
lemts par termiņa pagarinājumu.<br />
2006. gadā bija divi nozīmīgi notikumi<br />
— 22. martā skolas pamatakmenī<br />
iebetonēja kapsulu ar vēstījumu<br />
nākamajām paaudzēm, bet 17. novembrī<br />
tika svinēti spāru svētki.<br />
Lai realizētu visu iecerēto projektu,<br />
vēl nepiecie‰ams izbapplevēt otro un tre-<br />
‰o kārtu. Otrajā kārtā plānots bapplevēt<br />
sporta zāli un saimniecības telpu<br />
bloku, bet tre‰ajā kārtā — sākumskolas<br />
telpu bloku, stadionu un<br />
sporta laukumu, kā arī labiekārtot<br />
un apza∫umot skolas teritoriju.<br />
Darba procesā tika konstatēts, ka jau<br />
tagad jāizbapplevē pamati sporta zālei<br />
un saimniecības telpu blokam, kas<br />
atrodas starp jau uzbapplevēto aktu zāli<br />
un katlu māju, jo pretējā gadījumā,<br />
nododot skolas pirmo kārtu, ‰ajā vietā<br />
bappletu jāierīko asfaltēti laukumi un<br />
zālāji, ko vēlāk nāktos demontēt.<br />
Pa‰laik izlietoti 1,6 miljoni latu. Bez<br />
tie‰ajiem bapplevdarbiem nepiecie‰amajiem<br />
līdzek∫iem pa‰valdība slēdz līgumus<br />
ar autoruzraugiem, bapplevuzraugu,<br />
dizaineri, akustikas projekta izstrādātāju,<br />
appledensvada izbappleves firmu un<br />
elektroietaises pieslēguma veicējiem.<br />
Lai visi pirmajā kārtā paredzētie darbi<br />
tiktu apmaksāti, pa‰valdībai vēl nepiecie‰ami<br />
aptuveni trīs miljoni latu.<br />
Iveta Raimo,<br />
Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju<br />
d o m e s skolas projekta vadītāja<br />
Foto Gints Grīnfogels,<br />
Guna Graudiņa<br />
28<br />
Ingrīda Eklone,<br />
Bapplevniecības administratīvās<br />
inspekcijas vadītāja<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v<br />
29
RE˛IONOS<br />
Jauni objekti<br />
Valmierā rit integrētās bibliotēkas<br />
un Vidzemes Augstskolas rekonstrukcijas<br />
bapplevdarbu 2. un 3. kārta.<br />
Projekta Vidzemes Au g s t s k o l a —<br />
vārti uz vienotas Eiropas izglītības<br />
telpu izmaksas ir 1 398 000 lati (bez<br />
PVN). Tehniski ekonomiskie rādītāji:<br />
kopējā platība — 5 325,7 m 2 , bappleva<br />
p j o m s — 19 651,8 m 3 . Bapplevdarbu<br />
izpildes termiņ‰: 2005. gada novembris<br />
— 2007. gada marts. Pa s appletītājs:<br />
Vidzemes Augstskola. Pr o j e k-<br />
tētājs: SIA Arhitekta L. Šmita Darbnī -<br />
c a. Galvenais bapplevuzņēmējs: AS S C O<br />
c e n t r s. Apak‰uzņēmēji: SIA R u b a -<br />
t e — apkure, vēdinā‰ana un gaisa<br />
kondicionē‰ana, appledensvada un kanalizācijas<br />
tīkli; SIA Skorpions PM —<br />
elektromontāžas darbi un datoru<br />
tīkli; SIA A i l e — stiklotās fasādes un<br />
starpsienas; alumīnija konstrukcijas;<br />
SIA BaltCeltne — jumta izbappleve; AS<br />
Latvijas lifts–Šindlers — liftu piegāde<br />
un montāža.<br />
Romas Kato∫u baznīcas bapplevniecība<br />
D a u g a v p i l ī, Baložu ielā 3, tika uzsākta<br />
2003. gadā, un tās pirmās kārtas nodo‰ana<br />
plānota 2007. gada martā.<br />
Bapplevapjoms — aptuveni 8600 m 3 . Baznīca<br />
paredzēta 500 apmeklētājiem.<br />
Projektētājs: AS Agroprojekts D a u g a v-<br />
pils pilsētas filiāle. Arhitekts: Alfrēds<br />
Kokins. Galvenais bapplevuzņēmējs: SIA<br />
U t i l i t a s . Darbuzņēmēji: SIA Svente Hol -<br />
d i n g, SIA B o r g. Pasappletītājs: Romas Ka t o-<br />
∫u baznīcas Rēzeknes Aglonas diacēze.<br />
LBS biedra Vladimira Aleksejeva<br />
teksts un foto<br />
SIA Super Bebrs līmēto koka konstrukciju<br />
ražotne (1700 m 2 ), mehānis-<br />
RE˛IONOS<br />
kās darbnīcas un biroja telpas L i m b a-<br />
žu rajona Vītolos ekspluatācijā tika<br />
nododas 2006. gada aprīlī. Galvenais<br />
bapplevuzņēmējs: SIA AK celtniecība.<br />
SIA Super Bebrs arhīva foto<br />
C ē s ī s , Bērzaines ielā 16, pērn oktobra<br />
nogalē tika pabeigti bapplevdarbi pilsētas<br />
sociālajā centrā. Konkursā uzvarēju‰ais<br />
Cēsu uzņēmums Bappleve Wood Line v e i c a<br />
komunikāciju tīklu izbapplevi, fasādes un<br />
iek‰telpu remontu. Atjaunojot veco<br />
ēku, radās problēmas, kas prasīja laiku,<br />
pacietību un nestandarta risinājumus.<br />
Centrs paredzēts kā rehabilitācijas iestāde<br />
bērniem ar funkcionālās attīstības<br />
traucējumiem un dienas centrs pensijas<br />
vecuma cilvēkiem, kas dzīvo ģimenēs.<br />
Informēja Valdis Valainis<br />
J ē k a b p i l ī , Pils ielā 58, pēc rekonstrukcijas<br />
atvērts veikals, kuru ekspluatācijā<br />
nodeva 2006. gadā. Pa s apple t ī t ā j s :<br />
P. Gicevičs. Projektētāja: M. D r u v i ņ a .<br />
Bapplevuzņēmējs: SIA LC Bappleve.<br />
• Auto tehniskās apskates stacijas<br />
rekonstrukcija Ā. Elksnes ielā 2a tika<br />
pabeigta 2006. gadā. Pasappletītājs: SIA<br />
Auteko TUV Latvija. Projektētājs: AS<br />
Komunālprojekts. Bapplevuzņēmējs: SIA<br />
Krone serviss.<br />
• Pa‰laik Porma∫u ielā 40 notiek<br />
autocentra ēkas rekonstrukcija. Pasappletītājs:<br />
SIA RO aktīvs. Projektētājs:<br />
SIA AAC birojs. Bapplevuzņēmējs: SIA<br />
Belmast bappleve.<br />
• 2006. gadā pēc rekonstrukcijas<br />
ekspluatācijā nodeva brusu cehu<br />
Dzirnavu ielā 12. Pasappletītājs: SIA Te -<br />
z e i. Projektētājs un bapplevuzņēmējs:<br />
SIA Rīgas sektors.<br />
• Patlaban Rīgas ielā 231 tiek bapplevēts<br />
lielveikals. Pasappletītājs: SIA Brē˙u nami.<br />
Projektētājs: SIA Priednieks. Bapplevuzņēmējs:<br />
SIA Jēkabpils PMK.<br />
• Kokapstrādes rapplepnīcas Krustpils<br />
jaunbappleves, kas atrodas Zīlānu ielā<br />
93, pasappletītājs ir SIA Gaujas koks,<br />
projektētājs: AS Ce∫u projekts, bapplevuzņēmējs:<br />
Gaujas koks.<br />
LBS Jēkabpils kopas vadītāja<br />
Kār∫a Skrastiņa teksts un foto<br />
30<br />
Informēja AS SCO centrs tehniskā<br />
biroja speciāliste Inese Bērziņa<br />
AS SCO centrs arhīva foto<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v<br />
31
32<br />
VIEDOKLIS<br />
Lai nenonÇktu strupce∫Ç<br />
Uzmācīgi cildinātā bappleviecere<br />
par koncertzāli Daugavas AB dambī<br />
‰ā gada 23. janvārī neguva<br />
Rīgas domes akceptu.<br />
Domes sēdes priek‰vakarā kultappleras<br />
ministre klāstīja deputātiem, ka<br />
“balsojums pret koncertzāli AB dambī<br />
ir balsojums pret koncertzāli vispār”,<br />
un turpina to stāstīt sabiedrībai,<br />
dēvējot oponentus par tumsoņām.<br />
Zinot, kas motivēja domniekus<br />
nostāties pret konkrēto bapplevieceri,<br />
tāds apgalvojums vērtējams kā tendencioza<br />
sabiedrības maldinā‰ana.<br />
Uzsverot vajadzību pēc modernas<br />
koncertzāles, deputāti aicināja saprātīgi<br />
izvērtēt celtniecības vietu un<br />
laiku kopā ar finansē‰anas iespējām<br />
un pilsētbapplevniecisku loģiku. Vai nav<br />
patiesi aizrādījumi, ka vieta AB dambī<br />
saistīta ar pārmērīgiem celtniecības<br />
sarežģījumiem, neattaisnotu bappleves<br />
sadārdzinājumu un dažādiem<br />
draudiem nākotnē? Tāpat ir pamatotas<br />
bažas arī par to, ka zāles izvieto-<br />
‰ana dambī sarežģīs satiksmes izkārtojumu<br />
Klīversalā un tās apkaimē,<br />
prasīs citādi neaktuālus tiltus, apgrappletinās<br />
apmeklētāju nok∫apple‰anu līdz<br />
koncertzālei.<br />
Par visu to ir runāts un rakstīts (pēdējā<br />
laika publikācijas: Daži vārdi<br />
par gaismas pili un akustisko kon -<br />
c e r t z ā l i, N e a t k a r ī g ā , 1 7 . 0 1 . 2 0 0 7 .<br />
16 paraksti, toskait 4 Rīgas domes<br />
deputātu; bapplevinženieris S. Meierovics,<br />
Vai simt miljoni par burbuli?,<br />
D i e n a, 23.01.2007.; S. Va n z o v i č s ,<br />
Kaislības ap absurdo projektu, N e -<br />
a t k a r ī g ā, 23.01.2007.; arhitekta<br />
A . Purviņa un bapplevinženieres V. Z e l l e s<br />
vēstījums Rīgas domes deputātiem,<br />
23.01.2007. u. c.), tomēr ‰os iebildumus<br />
slāpē bappleviecerei veltīto uzslavas<br />
vārdu birums.<br />
Pirms tik nozīmīga un dārga projekta<br />
realizācijas vajadzētu dzi∫āk izvērtēt<br />
minētās problēmas, vispusīgi salīdzinot<br />
dažādus zāles izvieto‰anas<br />
variantus.<br />
Gribu pievērst uzmanību vēl kādam<br />
apstāklim, kas saistīts ar vietu AB<br />
dambī. Kāda motivācija ‰ādai izvēlei<br />
atrodama domniekiem pasniegtajā<br />
materiālu klāstā (valsts aģentapplera<br />
Jaunie “Trīs brā∫i”, Rīgas koncertzāle,<br />
93 lpp. un prezentācijas filma)?<br />
“Ekskluzīva un izcila vieta”, “ambiciozs<br />
novietojums”, “celtne bapples<br />
ikona jaunās Rīgas siluetā”... Tie‰ām,<br />
zāles demonstrācijai pāri Daugavas<br />
appledeņiem labākas bappletu tikai vietas<br />
Klīversalas zieme∫u ragā vai Āgenskalna<br />
līča Ķīpsalas krastā, bet tās jau<br />
iztirgotas citām vajadzībām.<br />
“Laikā, kad rietumu krasts tiek apbapplevēts<br />
ar augstceltnēm, koncertzāle<br />
nedz radīs konkurenci jaunajām ko-<br />
VIEDOKLIS<br />
merciālajām ēkām, nedz arī mazinās<br />
to svarīgumu — tie‰i otrādi, tā piesaistīs<br />
ar savu skaistumu un pilnību,”<br />
— tā rakstīts konkursa žapplerijas<br />
ziņojumā (11.05.2006.). Un tā tas<br />
tie‰ām varētu bapplet, skatoties pāri<br />
Daugavai no Vecrīgas.<br />
Bet kas pavērsies skatam pretējā virzienā<br />
— no Klīversalas krastmalas uz<br />
Vecrīgu? “Projekts izce∫as ar augstu<br />
takta izjappletu un toleranci pret tām<br />
vērtībām, kas atrodas pretējā<br />
krastā,” apgalvo arhitekts P. Blapplems<br />
(Kultappleras Diena, 9.06.2006.).<br />
Vēl konkrētāk skaidro projekta autori<br />
(arhitektu birojs Sīlis, Zābers un<br />
K∫ava): “Izteiksmīgi veidotā upes tie-<br />
‰ā tuvumā izvietotā koncertzāle izcelsies<br />
ar skulpturālu monumentalitāti,<br />
vienlaikus neaizsedzot skatu uz<br />
Vecrīgu ar pārāk augstiem apjo -<br />
miem” (izcēlums mans, — E. P.).<br />
Tomēr projekta materiālos un prezentācijas<br />
filmā nav atrodami pierādījumi<br />
‰ādam apgalvojumam, toties nav<br />
grappleti konstatēt pretējo (sk. zīm.).<br />
Zāles kompleksa apjomi dažādi projicēsies<br />
uz Vecrīgas panorāmu, skatoties<br />
no Klīversalas krastmalas zieme∫u<br />
posma, sākot ar Trijādības ielu. La i<br />
aizsegtu skatam dominējo‰os torņus,<br />
pietiktu ar 15–16 m augstiem traucēk∫iem<br />
AB dambī, bet Rīgas pilij un<br />
parastām ēkām bappletu diezgan pat ar<br />
4–5 m augstumu priek‰plānā.<br />
Koncertzāles kompleksa apjomu<br />
augstums ievērojami pārsniedz ‰os līmeņus,<br />
tāpēc tie pilnīgi vai da∫ēji aizsegs<br />
Vecrīgas panorāmu skatam no<br />
apmēram 300 m garā Klīversalas<br />
krastmalas posma, da∫ēji arī no Ķīpsalas<br />
dienvidu krasta. Vē s t u r i s k a j a i<br />
panorāmai draud devalvācija tās vērtīgākajā<br />
redzesleņ˙ī — ar līdzsvaroti<br />
projicētiem lielo baznīcu torņiem.<br />
Tāpēc saprotama akadēmi˙a D r. h . a r h .<br />
J . Krastiņa kategoriskā nostāja Rīgas<br />
vēsturiskā centra saglabā‰anas un attīstības<br />
padomē (6.12.2006.): “Visi atsaucamies<br />
uz ārzemju ekspertiem.<br />
Daudzās profesionālās diskusijās kontaktējoties<br />
ar ārvalstu ekspertiem, lielākoties<br />
dzirdu viedokli, ka vietas izvēle ir<br />
p ā r p r a t u m s . (..) Vietas izvēle neatbilst<br />
arī Rīgas vēsturiskā centra saglabā‰anas<br />
un aizsardzības likuma nosacījumiem.<br />
Absolappleti trapplekst vietas analīzes.<br />
Publiskajā ārtelpā Pārdaugavas kreisajā<br />
krastā tiek laupīts panorāmas skats uz<br />
Vecrīgu. Neesam pret koncertzāles<br />
bapplevniecību, tikai tai jāatrodas pilsētbapplevnieciski<br />
piemērotā vietā.”<br />
Nav izprotams, kāpēc ‰ādu nostāju<br />
pilnīgi ignorēja pārējie padomes dalībnieki,<br />
ieskaitot arī tos, kas vēl nesen<br />
iestājās pret iespējamiem Vecrīgas<br />
panorāmas traucēk∫iem Ķīpsalā.<br />
Toties J. Dombura rīkotās televīzijas<br />
debates (27.01.2007.) sniedza<br />
priek‰statu par pla‰āku sabiedrības<br />
aprindu viedokli. Publikas balsojuma<br />
rezultāti krasi at‰˙īrās no zāles bapplevieceres<br />
lobētāju klāstītā. Uz jautājumiem<br />
par akustiskās koncertzāles<br />
celtniecību pa telefonu atbildēja<br />
12 570 respodenti, no tiem viedokli<br />
“Jā, jābapplevē AB dambī” atbalstīja tikai<br />
3465, “Ir jābapplevē citur un lētāk” —<br />
5882, “Nē, nav jābapplevē” — 3223.<br />
Atturoties akceptēt iesniegto bapplevieceri,<br />
Rīgas dome nenoliedz modernas<br />
koncertzāles nepiecie‰amību,<br />
bet rosina Kultappleras ministriju, pilsētplānotājus,<br />
kultappleras mantojuma sargātājus<br />
izvēlēties pareizāku ce∫u<br />
mēr˙a sasnieg‰anai. Nozīmīgam un<br />
dārgam projektam nepiecie‰ams dzi-<br />
∫āks problēmu un risinājumu izvērtējums,<br />
salīdzinot zāles priek‰projektus<br />
dažādām pilsētbapplevnieciski piemērotām<br />
vietām.<br />
Edgars Pučiņ‰,<br />
arhitekts<br />
33<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
LIKA<br />
FIDIC BaltÇ un Za∫Ç grÇmata<br />
tagad latvie‰u valodÇ<br />
34<br />
Turpinot darbu pie FIDIC līgumu no -<br />
teikumu popularizē‰anas un to pla -<br />
‰ākas ievie‰anas mapplesu bapplevniecības<br />
praksē, Latvijas Inženierkonsultantu<br />
asociācija (LIKA) ir iztulkojusi un no -<br />
drukājusi FIDIC Pasappletītāja / Konsultanta<br />
tipveida pakalpojumu līgumu<br />
(jaunāko — 2006. gadā izdoto<br />
4. izdevumu) jeb tā saukto Balto<br />
grāmatu un FIDIC līguma īso formu<br />
jeb Za∫o grāmatu.<br />
Pasappletītāja / Konsultanta tipveida pakal -<br />
pojumu līgumu (Balto grāmatu) F I D I C<br />
rekomendē lieto‰anai pirms investīciju<br />
izpētes un projektu tehniski ekonomiskā<br />
pamatojuma sagatavo‰anā, projektē‰anā<br />
un bapplevniecības administrē‰anā,<br />
projektu vadībā gan projektētāju grupām,<br />
ko vada pasappletītājs, gan arī projektētāju<br />
grupām, ko vada uzņēmējs.<br />
Tie ir piemērojami projektē‰anas un<br />
bapplevniecības iepirkumos gan starptautiskajos,<br />
gan arī vietējos konkursos.<br />
Līguma īso formu (Za∫o grāmatu)<br />
FIDIC rekomendē darbiem ar salīdzino‰i<br />
nelielu vērtību (līdz aptuveni<br />
5 0 0 000 eiro). Tā tiek uzskatīta par atbilsto‰u<br />
arī lielāka apjoma samērā<br />
vienkār‰iem un<br />
vienveidīgiem vai<br />
īslaicīgiem darbiem,<br />
kuru izpildei<br />
nav nepiecie-<br />
‰ams piesaistīt<br />
a p a k ‰ u z ņ ē m ē -<br />
jus. Ar minēto izdevumu<br />
saturu<br />
var iepazīties<br />
LIKA mājaslapā<br />
h t t p :// w w w. l i k a . l v.<br />
Pieteikumus par to iegādi (vienas grāmatas<br />
cena ir Ls 20) var sappletīt uz e–pastu:<br />
l i k a @ l i k a . l v vai pa faksu 7284907.<br />
Pagāju‰ajā gadā LIKA iztulkoja un izdeva<br />
FIDIC Bapplevniecības darbu līgumu<br />
noteikumus un Iekārtu piegādes,<br />
projektē‰anas–bapplevniecības darbu<br />
līgumu noteikumus jeb tā saukto<br />
Sarkano un Dzelteno grāmatu.<br />
FIDIC līgumu noteikumu pla‰ā izmanto‰ana<br />
pasaules bapplevniecības praksē ir<br />
izskaidrojama ar to, ka ‰os līgumu noteikumus<br />
gadu desmitu laikā kopā ar<br />
juristiem ir izstrādāju‰i un pilnveidoju-<br />
‰i pasaules visaugstākās kvalifikācijas<br />
bapplevniecības, arhitektappleras, vides, finan-<br />
‰u un citi speciālisti. Līgumu noteikumos<br />
ir objektīvi izvērtētas un definētas<br />
iesaistīto pu‰u tiesības un pienākumi,<br />
riski un atbildība, finansē‰anas, garantiju<br />
un apdro‰inā‰anas nosacījumi, sadarbība<br />
un strīdu risinā‰anas kārtība.<br />
LIKA turpina tulko‰anas darbu un vēl<br />
‰ogad plāno izdot FIDIC Atslēgas<br />
projektu līguma noteikumus jeb tā<br />
saukto Sudraba grāmatu.<br />
Raimonds Eizen‰mits,<br />
LIKA valdes priek‰sēdētājs<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1
PIEREDZE<br />
PIEREDZE<br />
KÇ lietus applede¿us apsaimnieko Malmï<br />
36<br />
Bappleves appledens malÇ. DÇnija<br />
Turpinot strādāt pie projekta<br />
par Rīgas koncertzāles bapplevniecību<br />
AB dambī, VA Jaunie “Trīs brā∫i”<br />
delegācija februāra beigās uzturējās<br />
Dānijas Karalistes galvaspilsētā<br />
Kopenhāgenā, kas, bappledama pilsēta<br />
ar tikpat senu vēsturi kā Rīga,<br />
21. gadsimtā ir viens no<br />
spilgtākajiem piemēriem<br />
veiksmīgai appledensmalas apbapplevei.<br />
Pilsētā pie appledeņiem jau ir uzbapplevētas<br />
un top aizvien jaunas biroju un dzīvojamās<br />
ēkas, arī kultappleras celtnes. Un<br />
dāņi lepojas, ka ‰ādas ekskluzīvas apbappleves<br />
vietas tiek izmantotas celtnēm<br />
ar sabiedrisko funkciju un kalpo kopējās<br />
dzīves kvalitātes uzlabo‰anai.<br />
Apsekojot dažus Ko p e n h ā g e n a s<br />
bapplevlaukumus, varējām secināt, ka<br />
‰˙ietami sarežģītas ēkas top, izmantojot<br />
arī Latvijas inženieriem labi pazīstamas<br />
metodes un bapplevniecības<br />
tehnoloģijas — rievsienas, appledens nopumpē‰ana<br />
un uzbērums.<br />
Tāpat praksē pārliecinājāmies, kā nodro‰ināt<br />
iespēju piebraukt pie ēkas no<br />
visām pusēm, neaizbapplevējot appledeni, —<br />
dāņi bapplevē estakādi uz balstiem, kas ir<br />
vizuāli estētiski un nepretendē uz masīvo<br />
konstrukciju statusu, ∫aujot izbaudīt<br />
appledens spoguli ap eso‰o bapplevi. Šāds<br />
piemērs ir pie jaunā Karaliskā teātra.<br />
Kopenhāgena jau kop‰ pagāju‰ā<br />
gadsimta 90. gadu beigām lepojas<br />
ar savu jauno bibliotēku, kurai tum-<br />
‰ās apdares dē∫ dots skanīgs nosaukums<br />
Melnais dimants. Šī ēka bija<br />
viens no iedvesmas avotiem Rīgas<br />
koncertzāles arhitektam Andim Sīlim<br />
un viņa komandai, izvēloties bappleves<br />
apdares iespējas sava domu lidojuma<br />
realizē‰anai. Ja pat pelēkā ziemas<br />
dienā Dānijas Karaliskās bibliotēkas<br />
ēkā skaisti atspogu∫ojas apkārtējā<br />
vide, tad nav ‰aubu, ka arī mapplesu<br />
koncertzāle Rīgas pilsētvidē izskatīsies<br />
eleganti jebkurā gadalaikā.<br />
Lai bapplevētu mapplesdienīgas ēkas, nepiecie‰amas<br />
gan ambīcijas un gribasspēks,<br />
gan kvalitāte, tāpēc, izstrādājot<br />
Rīgas koncertzāles projektu, VA<br />
Jaunie “Trīs brā∫i” ir piesaistījusi vienu<br />
no pasaulē vado‰ajām inženierkonsultantu<br />
kompānijām COWI A/S, kam<br />
ir liela pieredze ne tikai Dānijā, bet arī<br />
citviet pasaulē. Rīgas koncertzāles<br />
projekts uzskatāms par iespēju elegantā<br />
un saudzīgā veidā realizēt neizmantotas<br />
iespējas, lai arī Rīga pieteiktu<br />
sevi kā uz nākotni vērsta pilsēta un<br />
iegappletu sevis cienīgo oriģinālbapplevi.<br />
Deniss Pi∫kēvičs,<br />
VA Jaunie “Trīs brā∫i”<br />
Rīgas koncertzāles projekta vadītājs<br />
Ne vienreiz vien esam pamanīju‰i, ka<br />
apdzīvotās vietās Latvijā lietus appledeņi<br />
rada virkni problēmu, īpa‰i — ja uz -<br />
nāk tāds varenāks gāziens vai ilgsto‰s<br />
lietus. Lai risinājums nebappletu jāmeklē<br />
pārlieku ilgi, vislabāk lapplekot citu piere -<br />
dzi. Ideāli, ja tādam nolapplekam var at -<br />
rast apdzīvotu vietu mapplesu klimata<br />
zonā un līdzīgos piejappleras apstāk∫os.<br />
Kāda ir mapplesu problēma?<br />
“Nokri‰ņu pārpalikums (Jelgavā<br />
190...200 mm biezs noteces slānis vidēji<br />
gadā, bet Latvijā vidēji 245 mm)<br />
nevar brīvi aiztecēt pa dabiskām gadu<br />
simteņos izveidotām gultnēm zemes<br />
virsmā. Tā vietā nokri‰ņi nok∫applest uz<br />
Pilsētas vidapple skaisti iekārtots sekls<br />
kanāls, tā galā — dekoratīvas<br />
akmens lodes. No turienes arī nāk<br />
appledens (mazs caurplappledums). Ūdens<br />
atdzīvina ‰o citkārt smagnējo ainavu.<br />
Ūdens dzi∫ums — ap 0,2–0,3 m.<br />
Apak‰ā — nelieli akmeņi.<br />
jumtiem, asfalta, betonētām virsmām<br />
un noskalo no tām piesārņojumu, ko<br />
rada cilvēka darbība.<br />
Pilsētās lietus appledeņu kanalizācija aizvieto<br />
dabīgo noteces sistēmu — urdziņas,<br />
tērcītes, strautiņus un upes. Noteces<br />
palielinā‰anās izjauc līdzsvaru dabā.<br />
Pa‰reizējā situācija vairākumā La t v i j a s<br />
pa‰valdību:<br />
• lietus appledeņu apsaimnieko‰ana nav<br />
risināta;<br />
• nav definētas atbildības robežas;<br />
• lietus appledeņu kanalizācijas sistēmām<br />
tiek pieslēgtas saimnieciskās kanalizācijas<br />
sistēmas, un otrādi;<br />
• nav veikta lietus appledeņu savāk‰anas<br />
sistēmas inventarizācija, sistēmas ir<br />
Apa∫as konstrukcijas infiltrācijas<br />
baseins laukumā. Ūdens tajā ietek<br />
pa ievalku un iesapplecas gruntī. O∫us<br />
gultnē fiksē režģis. Šāds baseins<br />
spēj akumulēt līdz 90 m 3 lietus<br />
appledeņu un ievērojami atslogo<br />
pilsētas notekappledeņu kolektorus.<br />
37<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
PIEREDZE<br />
PIEREDZE / DZĪVES SKOLA<br />
38<br />
Ar sapplekņu starpniecību radīta<br />
straujtece–appledenskritums. Ūdens līst<br />
pār akmeņiem un veido dekoratīvu,<br />
kustīgu elementu pilsētas citkārt<br />
sastingu‰ajā (no bapplevju, ietvju, ielu<br />
segumu un tiltu viedok∫a) vidē.<br />
novecoju‰as, padomju laikā bapplevētās<br />
sistēmas neveic savas funkcijas;<br />
• pilsētās nav izstrādāti lietus appledeņu<br />
apsaimnieko‰anas mode∫i;<br />
• teritorijās ar augstu gruntsappledens līmeni<br />
lietus appledeņu apsaimnieko‰ana<br />
prasa komplicētākus risinājumus.<br />
Lai risinātu ‰o jautājumu:<br />
1) pa‰valdībās jāveic lietus appledeņu savāk‰anas<br />
sistēmas detalizēta inventarizācija<br />
un izpēte, ietverot:<br />
• appledens baseina, kurā ievadām lietus<br />
appledeņus, izpēti,<br />
• appledens‰˙irtnes lieluma un plapplesmas<br />
i z p ē t i ,<br />
• appledenstilpē ievadāmā lietus appledeņu<br />
kvalitātes, piesārņotības pakāpes<br />
noteik‰anu;<br />
2) jānosaka lietus appledeņu sistēmu apsaimnieko‰anas<br />
galvenie principi, apsaimniekotāju<br />
kompetences robežas,<br />
Ūdens plapplest pa akmeņiem izliktu<br />
kanālu un uzkrājas gredzenveida<br />
baseina ārējā da∫ā un līdzās<br />
eso‰ajā baseinā. Kanāls un<br />
baseini labi iek∫aujas ainavā.<br />
jāveicina sadarbība starp apsaimniekotājām<br />
organizācijām;<br />
3) katrai pa‰valdībai jāizstrādā ilgtspējīgs<br />
lietus appledeņu apsaimnieko‰anas modelis<br />
un rīcības plāns, finansē‰anas principi<br />
(tehniski ekonomiskais pamatojums, ņemot<br />
vērā iepriek‰ējos izpētes datus);<br />
4) jāiek∫auj baseinu apsaimnieko‰anas<br />
plānos jautājumi par lietus appledeņu aps<br />
a i m n i e k o ‰ a n u . ”<br />
Tas ir fragments no izdevuma E k o n o m i -<br />
kas un ekoloģijas faktori ilgtspējīgai lie -<br />
tus appledeņu apsaimnieko‰anai apdzīvo -<br />
tās vietās. Pieredze. Ieteikumi. I z d e-<br />
vums sagatavots PHARE 2003 Pā r r o b e -<br />
žu sadarbības programmas Baltijas japple -<br />
ras reģionā finansētā projekta I l g t s p ē j ī -<br />
gas lietus appledeņu apsaimnieko‰anas sis -<br />
tēmas izveide Latvijas pa‰valdībās i e t v a-<br />
ros. Projekta partneri: Jelgavas dome,<br />
Cēsu pilsētas dome, Malmes pa‰valdība,<br />
Latvijas Lauksaimniecības universitāte.<br />
Latvijas Lauksaimniecības universitātes<br />
Lauku inženieru fakultātes prodekāns,<br />
Arhitektappleras un bapplevniecības katedras<br />
docenta vietas izpildītājs, LBS<br />
biedrs Kārlis Si∫˙e līdz 2006. gada novembrim<br />
darbojās starptautiskā projektā<br />
Ilgtspējīgas lietus appledeņu apsaimnie -<br />
ko‰anas sistēmas izveide Latvijas pa‰ -<br />
valdībās un kopā ar Jelgavas un Cēsu<br />
speciālistiem Malmē iepazinās ar videi<br />
draudzīgiem risinājumiem lietus appledeņu<br />
uztver‰anā, uzkrā‰anā un aizvadī‰anā.<br />
“Vērojām pa‰valdības pāreju no tradicionālās<br />
lietus appledeņu apsaimnieko‰anas<br />
sistēmas uz ilgtspējīgu apsaimnieko‰anu.<br />
Ilgtspējīga ir saistīta ar atklātu<br />
sistēmu izmanto‰anu — kā lietus appledeņu<br />
akumulācijas objekti tiek izmantoti<br />
grāvji, kanāli un ieplakas za∫ajās zonās,<br />
dī˙i, dabiskās upītes un strauti.<br />
Atklātās sistēmas izmantotas tāpēc,<br />
ka tiek samazināts risks bapplevju pamatu<br />
un pagrabu applapple‰anai. Šīm sistēmām<br />
ir ekoloģiska vērtība, jo uzlabojas apdzīvotās<br />
vietas mikroklimats, ‰īs sistēmas<br />
izmanto kā rekreācijas zonas apdzīvotās<br />
vietās, tās veicina pievilcīgas<br />
pilsētvides veido‰anu. Tā kā Malmē lija<br />
pamatīgs lietus, visas sistēmas aplapplekojām<br />
un fotografējām reālā darbībā,”<br />
Bapplevinženieri informēja Kārlis Si∫˙e.<br />
Kār∫a Si∫kes f o t o<br />
Katram sava formula<br />
Mapples nereti pārsteidz dažu cilvēku spē -<br />
ja daudz un rado‰i strādāt, turklāt ilg -<br />
sto‰i. Kāpēc viņiem viss izdodas citādi<br />
nekā citiem? Vai tās ir rakstura īpa‰ī -<br />
bas, attieksme pret dzīvi, pret cilvē -<br />
kiem? Vai tā ir kāda īpa‰a dienas kār -<br />
tība, kas tiek ievērota? Kāda ir ‰ī re -<br />
cepte? Kur slēpjas tās unikalitāte?<br />
Varbapplet kaut vai da∫ēji atbildēt uz ‰iem<br />
jautājumiem izdosies, rubrikā D z ī v e s<br />
skola rakstot par mapplesu biedriem.<br />
Visos Latvijas vēstures periodos neatkarīgi<br />
no ieņemamā amata (pa‰laik<br />
VAS Latvijas valsts meži p a d o m e s<br />
priek‰sēdētājs) Anatolijs Gorbunovs<br />
Ūdens organizēti aizplapplest uz tekni<br />
ielas malā. Netiek ap‰∫akstītas<br />
ēkas sienas, mitrums nepiek∫applest<br />
pamatiem.<br />
ir bijis tolerants, problēmas<br />
izproto‰s,<br />
godīgs un tautā cienīts.<br />
Lapplek, daži piemēri.<br />
1983. gads —<br />
PSRS komunistiskās<br />
partijas ģenerālsekretārs<br />
ir Jurijs Andropovs.<br />
Valstī sākas neredzētas represijas<br />
pret darba kavētājiem, dzērājiem<br />
un dīkdieņiem. Totālā sistēmā sankcijas<br />
trāpa arī ierindniekiem. 1984. gada<br />
3. janvāris. Tiek arestēts institappleta<br />
Lauku projekts direktors Leonīds Jesperiņ‰.<br />
Apsappledzības pamatojums —<br />
nelikumīgi iztērēti 430 rub∫i institappleta<br />
39<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
DZĪVES SKOLA<br />
siltummezgla metinā‰anas darbiem<br />
pēc avārijas un vienas institappleta automa‰īnas<br />
tehniskajai apkopei(!!!). Bez<br />
‰aubām, no vainīgā gandrīz visi novērsās,<br />
arī tie‰ā vadība — lauksaimniecības<br />
ministrs Antons Bri∫s un attiecīgie<br />
Ministru padomes vado‰ie<br />
darbinieki, tostarp priek‰sēdētāja vietnieki.<br />
Nebaidījās, bet palīdzēja Rīgas<br />
pilsētas partijas sekretārs Anatolijs<br />
Gorbunovs. Leonīds Jesperiņ‰ atceras<br />
laiku, kad Anatolijs Gorbunovs bija Kirova<br />
rajona partijas komitejas pirmais<br />
sekretārs. Viņ‰ saviem apmeklētājiem<br />
iznāca pretī, sniedza roku un vienmēr<br />
apjautājās: “Kā varu palīdzēt?”<br />
Atmodas laiks. Anatolijs Gorbun<br />
o v s — Augstākās Padomes Pr e z i d i j a<br />
priek‰sēdētājs, bet viņa dēls Edgars —<br />
Latvijas jaunatnes izlases kandidāts,<br />
kuram atbilsto‰i iepriek‰ējā gadā sasniegtajam<br />
līmenim pienācās jauns<br />
Latvijas izlases treniņtērps un apavi.<br />
Pēc pārbaudes sacensībām Siguldā<br />
Kalnu slēpo‰anas federācijas vadītājs<br />
Ēvalds Goba sadalīja izlases tērpus.<br />
Anatolijs Gorbunovs lappledza atlikt tērpa<br />
pie‰˙ir‰anu Edgaram līdz rangu saraksta<br />
oficiālajai apstiprinā‰anai. Pa m a t o-<br />
j u m s — Anatolijs Gorbunovs nevēlējās,<br />
lai viņa dēls bappletu izņēmums.<br />
Anatolijs Gorbunovs spēja atgriezties<br />
inženiera profesijā, atsāka projektēt.<br />
Tas izdevās tik labi, ka projekts ieguva<br />
Eiropas Savienības finansējumu. Zināmā<br />
mērā tas Anatolijam Gorbunovam<br />
bija tāds kā jauns izaicinājums.<br />
Vitolda Ku‰nera vitalitāte pārsteidz<br />
daudzus. Kāds pat jokojot pārjautā,<br />
vai, pierakstot viņa dzim‰anas datus,<br />
nav ieviesusies k∫appleda. Kādreiz Vitolds<br />
Ku‰ners aktīvi sportojis,<br />
bijis vairākkārtējais<br />
Latvijas čempions<br />
grie˙u–romie-<br />
‰u cīņās. Viņ‰ vienmēr<br />
plāno un dara<br />
divas lietas paralēli.<br />
Vai nu tas bijis sports<br />
un mācības vai<br />
sports un darbs, vai darbs un lekciju lasī‰ana.<br />
Paralēli darbi un aktivitātes palīdz<br />
mobilizēties. Vēl viņ‰ visu dzīvi centies<br />
īstenot amerikāņu principu: ilgāk<br />
par trīs gadiem vienā vietā nestrādāt.<br />
Kamēr vien vari bapplet s v a i g s, uzvilkts,<br />
universāls, viss notiek. Šis princips palīdzēja<br />
Vitoldam Ku‰neram pārvarēt<br />
1991. gadu, kad daudzi bija apjuku‰i:<br />
ko iesākt, kā dzīvot tālāk, kur strādāt?<br />
Darbs viņam ir hobijs. Taču Vitolds Ku ‰-<br />
ners uzskata: kolīdz sāc kādā vietā a p -<br />
t a u k o t i e s, tā jāmaina. Tagad viņ‰ ir AS<br />
Preses nams celtniecības direktors.<br />
Viņ‰ uzskata, ka labāk ir katru dienu<br />
nedaudz pavingrot, nevis divas reizes<br />
nedē∫ā aiziet uz trenažieru zāli, jo cilvēkam<br />
ik dienas nepiecie‰ams noteikts<br />
daudzums kustību un vingrinājumu.<br />
Vēl svarīgi, lai apkārt bappletu jaunie‰i.<br />
40<br />
2007. gada 23. februÇr¥ LBS kvalifikÇcijas cel‰anas kursus<br />
Bapplevprojektu ekonomisko da∫u, apjomu un tÇmju sastÇd¥‰ana<br />
pabeidza 52 bapplevspeciÇlisti.<br />
No tiem novïrtïjumu teicami sa¿ïma tr¥s, ∫oti labi — divi.<br />
MÇc¥bu programmÇ bija iek∫auta apmÇc¥ba LBN 501–2006<br />
Bapplevizmaksu aprï˙inljanas noteikumi.<br />
Paredzïts, ka 2007. gadÇ LBS turpinÇs mÇc¥bas bapplevspeciÇlistiem,<br />
papildu uzman¥bu pievïr‰ot bapplevprojektu<br />
tehniski ekonomisko da∫u sastÇd¥‰anai.<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1
42<br />
JŪS JAUTĀJAT, MĒS ATBILDAM<br />
AktuÇlÇ sertifikÇcija<br />
Atbildes sagatavojis LBS<br />
izpilddirektors un Bapplevniecības<br />
speciālistu sertificē‰anas institapplecijas<br />
(BSSI) galvenā administratora<br />
vietnieks Romāns Auniņ‰.<br />
Labdien!<br />
Es esmu Pjetro Mele. Esmu sertificēts<br />
bapplevinženieris no Itālijas. Vē l ē-<br />
tos saņemt bapplevniecības speciālistu<br />
sertifikātu, lai strādātu Latvijā. Japplesu<br />
mājaslapā w w w.lbs.building.lv i z-<br />
lasīju visu informāciju par sertificē-<br />
‰anas procedappleru, un man ir radu-<br />
‰ies vairāki jautājumi.<br />
1. Vai man kā ārzemnieku sertificētam<br />
speciālistam ir jāiesniedz tie<br />
pa‰i dokumenti:<br />
• noteiktas formas pieteikums;<br />
• izglītību apliecino‰s dokuments<br />
(diploma kopija);<br />
• praktiskās darbības pierādījums<br />
(ziņas par bapplevpraksi) sertificējamā<br />
specialitātē;<br />
• valsts valodas eksāmena apliecība<br />
(nepilsoņiem).<br />
2. Kādā valodā jābapplet ‰iem dokumentiem?<br />
Vai tie varētu bapplet ang∫u<br />
valodā? Es jau sagatavoju visus dokumentus<br />
Akadēmiskās izglītības<br />
centram (w w w. a i c . l v) ang∫u valodā.<br />
3. “Sertifikāta saņem‰anai ēku<br />
bapplevdarbu vadī‰anai un bapplevuzraudzībai<br />
jāiesniedz ar Bapplevinspekciju<br />
saskaņots saraksts ar objektiem,<br />
kuros pretendents ir vadījis bapplevdarbus<br />
(līdz 1996. gadam), kā arī<br />
aktu kopijas par ‰o objektu nodo-<br />
‰anu ekspluatācijā. Ja pretendents<br />
bijis praktikants pie sertificēta darbu<br />
vadītāja, tad iesniedzamas ar<br />
Bapplevinspekciju noslēgto saistību<br />
rakstu kopijas, ka arī kopijas no<br />
Bapplevdarbu žurnāla 8. lpp. (par<br />
praksi pēc 1996. gada).<br />
Sertifikāta saņem‰anai projektē‰anā<br />
jāiesniedz divi bapplevprojekti ar<br />
nepiecie‰amajiem bapplevstatikas aprē˙iniem,<br />
kuru izstrādā‰anā pretendents<br />
ir piedalījies.<br />
Sertifikāta saņem‰anai tehniskā apseko‰anā<br />
jāiesniedz divi izpildīti<br />
darbi, kuru izstrādā‰anā piedalījies<br />
pretendents, ar nepiecie‰amiem<br />
bapplevstatikas aprē˙iniem un priek‰likumiem<br />
(grafiskā veidā) konstrukciju<br />
pastiprinā‰anai vai atjauno‰anai.<br />
Bapplevju konstrukciju pārbaudei jāiesniedz<br />
divi izpildīti darbi, norādot<br />
pārbaudes metodi.”<br />
Vai tas nozīme, ka ir četri dažādi<br />
sertifikāti? Kas ir tehniskā apseko-<br />
‰ana? Vai bapplevju konstrukciju pārbaude<br />
ir test of structures?<br />
Ar cieņu inženieris Pjetro Mele<br />
Godājamais Pjetro Meles kungs!<br />
1. Japples esat pareizi sapratis, kādi dokumenti<br />
jāiesniedz sertificē‰anai,<br />
tikai valsts valodas eksāmena apliecības<br />
vietā noteikti jābapplet profesionālās<br />
izglītības diploma kopijai.<br />
2. Visiem dokumentiem jābapplet latvie‰u<br />
valodā vai ar notariāli apstiprinātu tulkojumu<br />
latvie‰u valodā. Ārzemniekiem<br />
visi dokumenti jāiesniedz Akadēmiskās<br />
izglītības centrā (Va∫ņu ielā 2, Rīgā, tālr.<br />
+371 7212317, e–pasts: diplo -<br />
m i @ a i c . l v), kur tiek izvērtēta izglītības<br />
atbilstība un pēc tam dokumenti tiek<br />
pārsappletīti mums bapplevprakses pārbaudei<br />
un sertifikāta pretendenta zinā‰anu<br />
pārbaudei Latvijas bapplevnormatīvu un likumdo‰anas<br />
aktu pārzinā‰anā.<br />
3. Latvijā atbilsto‰i Bapplevniecības liku-<br />
JŪS JAUTĀJAT, MĒS ATBILDAM<br />
ma 8. panta prasībām reglamentēta<br />
ir bapplevkonstrukciju projektē‰ana,<br />
ģeotehniskā inženierizpēte, vispārējā<br />
un restaurācijas darbu vadī‰ana un<br />
bapplevuzraudzība, kā arī bapplevekspertīze.<br />
Latvijas Bapplevinženieru savienībā, izņemot<br />
bapplevekspertīzi, ‰īs jomas sertificē<br />
ēkām un bapplevēm, ce∫iem un tiltiem.<br />
Bez tam mēs sertificējam arī vairākās<br />
nereglamentētās bapplevniecības jomās<br />
— ēku un bapplevju tehniskajā apseko‰anā,<br />
konstrukciju pārbaudē,<br />
bapplevprojektu vadī‰anā un ekspertīzē,<br />
projektu ekonomisko da∫u un tāmju<br />
sastādī‰anā, bapplevju nojauk‰anā u. c.<br />
Darbu saraksts jāiesniedz par trīs bapplevprakses<br />
gadiem, ja ir augstākā p r o f e-<br />
sionālā izglītība, un pieciem gadiem,<br />
ja ir vidējā profesionālā izglītība.<br />
Sertifikāta saņem‰anai ēku bapplevdarbu<br />
vadī‰anai un bapplevuzraudzībai jāiesniedz<br />
darba devēja apliecināts veikto<br />
darbu saraksts ar objektiem, kuros<br />
pretendents ir vadījis bapplevdarbus vai<br />
bijis bapplevuzraugs, ja ‰ajā valstī viņam<br />
ir biju‰as tiesības veikt ‰ādus darbus.<br />
Ja Latvijas sertifikāta pretendents ir<br />
strādājis kā palīgs vai praktikants,<br />
tad darbu sarakstu apliecina arī tas<br />
bapplevspeciālists, kura vadībā pretendents<br />
ir strādājis kā bapplevdarbu vadītājs<br />
vai bapplevuzraugs.<br />
Sertifikāta saņem‰anai bapplevju konstrukciju<br />
projektē‰anā jāiesniedz darba<br />
devēja apliecināts darbu saraksts<br />
ar objektiem, kuru bapplevkonstrukciju<br />
izstrādā‰anā pretendents piedalījies,<br />
kā arī ekspertīzei jāiesniedz divi bapplevprojekti<br />
ar visiem ‰o objektu bapplevstatikas<br />
aprē˙iniem, kuru izstrādā‰anā<br />
pretendents tie‰i piedalījies.<br />
Sertifikāta saņem‰anai tehniskajā<br />
apseko‰anā jāiesniedz divi izpildīti<br />
darbi, kuru izstrādā‰anā piedalījies<br />
pretendents, ar nepiecie‰amajiem<br />
bapplevstatikas aprē˙iniem un priek‰likumiem<br />
(grafiskā veidā) konstrukciju<br />
pastiprinā‰anai vai atjauno‰anai.<br />
Bapplevju konstrukciju pārbaudei jāiesniedz<br />
divi izpildīti darbi, norādot<br />
pārbaudes metodi. Bapplevju tehniskā<br />
apseko‰ana tiek pieprasīta pirms attiecīgās<br />
bappleves rekonstrukcijas, vizuāli<br />
nosakot neso‰o un citu bapplevelementu<br />
tehnisko stāvokli, nepiecie‰amības<br />
gadījumā tiek veikta bappleves<br />
konstrukciju pārbaude, lai noteiktu<br />
to stiprību un noturību to nolietojuma<br />
vai plānoto slodžu palielinā‰anas<br />
gadījumos. Darbu saraksts jāapstiprina<br />
ar parakstu un zīmogu pretendenta<br />
darba devējiem. Darbības laiks<br />
katram objektam jānorāda no–līdz<br />
(mēnesis, gads), kā arī jānorāda līdzdalības<br />
pakāpe.<br />
Ar cieņu LBS BSSI galvenā administratora<br />
vietnieks Romāns Auniņ‰<br />
Vēlos bapplevēt māju un nekādi netieku<br />
pie bapplevdarbu cenām! Kā to lai<br />
izdara, kur meklēt?<br />
Nauris<br />
Pa‰laik pla‰ākais pieejamais bapplevdarbu<br />
cenu noteik‰anas materiāls ir<br />
Bapplevdarbu izcenojumu katalogs 2006<br />
(BIK).Tā veido‰anā piedalīju‰ies bapplevinženieri,<br />
ekonomisti, datorspeciālisti,<br />
korektori un mācību spēki. BIK<br />
veido‰anai izmantoti daudzu valstu<br />
(izņemot Krievijas Federācijas) izstrādātie<br />
katalogi, LR uzņēmēju pieredze.<br />
Ir pieejams arī eBIK — elektroniskais<br />
variants ar programmām.<br />
BIK un eBIK var iegādāties SIA MV<br />
Project birojā K. Barona ielā 99a,<br />
1. stāvā, Rīgā.<br />
Kur un kā var saņemt santehni˙a<br />
sertifikātu? Kas vajadzīgs, ja pirms<br />
tam to neesmu mācījies, bet pa‰laik<br />
strādāju, un man ‰is darbs patīk.<br />
Sanitārtehni˙i sertifikātus var iegapplet<br />
tikai Latvijas Siltuma, gāzes un appledens<br />
tehnoloģijas inženieru savienībā<br />
43<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
44<br />
JŪS JAUTĀJAT, MĒS ATBILDAM<br />
(SGŪTIS) Stirnu ielā 34, Rīgā, tālruņi:<br />
7149360, 7596849, 29481785.<br />
Vai ir iespējams saņemt sertifikātu<br />
Ēku bapplevdarbu vadī‰ana un bapplevuz -<br />
raudzība, ja esmu pabeidzis Rīgas<br />
Tehniskās universitātes B apple v n i e c ī-<br />
bas fakultāti. Esmu inženierzinātņu<br />
bakalaurs bapplevzinātnē. Bakalaura<br />
darbs Līmētās koka konstrukci -<br />
jas, pa‰laik studēju maģistrantapplerā.<br />
Darba pieredze — 3,5 gadi par<br />
darbu vadītāju lielos celtniecības<br />
objektos.<br />
Ar cieņu Mārtiņ‰<br />
Ministru kabineta noteikumi Nr. 383<br />
paredz sertifikācijas iespēju tikai tad,<br />
ja persona ieguvusi pirmā vai otrā līmeņa<br />
profesionālo augstāko vai profesionālo<br />
vidējo izglītību. Trīsgadīgais<br />
bakalaura diploms neapliecina pabeigtu<br />
augstāko vai vidējo profesionālo<br />
izglītību.<br />
Esmu students RTU Bapplevniecības fakultātes<br />
Bapplevzinātnes specialitātes<br />
3 . kursā. Šogad iegapple‰u akadēmisko<br />
bakalaura grādu. Vai ar manu izglītību<br />
pietiek, lai iegappletu LBS sertifikātu<br />
ēku konstrukciju projektē‰anā?<br />
Kur var noskaidrot (normatīvi,<br />
nolikums, atbildīgais speciālists, kas<br />
to nosaka), kāda izglītība nepiecie‰ama,<br />
lai iegappletu LBS sertifikātu?<br />
Arnis Atteka<br />
Kur var uzzināt, kādai izglītībai jābapplet,<br />
lai varētu iegapplet bapplevprakses<br />
sertifikātu? Vai ar RTU iegappletu bakalaura<br />
grādu pietiek sertifikāta<br />
saņem‰anai?<br />
Ar cieņu Artis Grigorjevs<br />
Lai iegappletu bapplevprakses sertifikātu,<br />
nepiecie‰ama bapplevinženiera izglītība<br />
un vismaz trīs gadu bapplevprakse izvēlētajā<br />
jomā. Trīsgadīgais bakalaura<br />
diploms neapliecina pabeigtu augstāko<br />
vai vidējo profesionālo izglītību.<br />
Pla‰āka informācija meklējama<br />
LBS mājaslapā www.lbs.building.lv.<br />
Pie mums RTU bija ieradu‰ies LBS<br />
pārstāvji un aicināja piedalīties LBS<br />
Jaunatnes kopā. Viņi solīja, ka tie,<br />
kas piedalīsies ‰ajā kopā, varēs paātrināti<br />
iegapplet ‰īs prakses tiesības,<br />
bet nu jau labu laiku nekas nenotiek.<br />
Kāpēc tā?<br />
Ar cieņu Arnis Atteka<br />
Lai iegappletu informāciju ‰ajā jautājumā,<br />
jāvēr‰as pie RTU Jaunatnes kopas<br />
vadītāja Paula Ragaiņa (tālr.<br />
26533587) vai LBS valdes locek∫a,<br />
koordinatora darbam ar jaunatni<br />
Guntara Šterna (tālr. 29403782).<br />
Ir radusies situācija, ka bapplevniecības<br />
laikā nepiecie‰ams veikt labojumus<br />
BK da∫as rasējumos, bet projekta<br />
izstrādātājs tam neatrod laiku.<br />
Kā rīkoties? Kā var pārņemt tiesības<br />
labot darbus? Kā tas viss notiek?<br />
Vai darba autoram jāizsniedz<br />
pilnvara, at∫auja labot? Kurā likumā<br />
var atrast informāciju par ‰ādām<br />
situācijām?<br />
Artapplers<br />
Bapplevniecības likuma 26. panta<br />
2. punkts nosaka, ka “pasappletītāja (bapplevētāja)<br />
pienākums ir saskaņot ar<br />
bapplevprojekta autoru visas izmaiņas<br />
bapplevprojektā pirms attiecīgo bapplevdarbu<br />
veik‰anas neatkarīgi no tā, tiek<br />
vai netiek veikta autoruzraudzība. Izmaiņas<br />
bapplevprojektā drīkst izdarīt<br />
tikai ar tā autora akceptu”.<br />
Iepriek‰ minētais tātad dod atbildi<br />
uz Japplesu jautājumu, ka izmaiņas projektā<br />
var izdarīt tikai projekta autors<br />
vai tā pilnvarota persona.<br />
Jautājumus varat uzdot, rakstot<br />
e–pastu: m a r i t e . s p e r b e r g a @ i n b o x . l v,<br />
vai sappletot vēstuli pa pastu: LBS,<br />
K . Barona iela 99, lit. 1, Rīga, LV – 1 0 1 2 .<br />
BRĪVAIS MIKROFONS<br />
Valsts darbi numur 1<br />
Latvijas Bapplevinženieru savienības biedru<br />
viedok∫i par to, kas valstī bappletu jādara<br />
vispirms, lai nozare attīstītos plānveidā<br />
un prognozējami, nevis stihiski.<br />
Skaidrīte Zepa,<br />
Valsts bapplevinspekcijas<br />
Madonas reģiona<br />
sektora vadītāja:<br />
“Ir laba sajappleta, kad<br />
braucu uz objektu<br />
runāties ar cilvēkiem<br />
un viņi stāsta, ko izdevies<br />
izdarīt. Tas nekur nepazappled. Ti e k<br />
sakārtota vide. Lai arī celtniecības process<br />
nepārtraukti tiek apgrappletināts, galarezultāts<br />
priecē. Aizvien vairāk bapplevē arī<br />
laukos un mazpilsētās. Darbu apjoms<br />
pieaug. Taču valstī nepiecie‰ami skaidri<br />
un konkrēti noteikumi. Jau sen zināms,<br />
ka ar aizliegumiem maz ko var panākt.<br />
Cilvēki tos nevēlas saprast un meklē ce-<br />
∫us, kā apiet. Nepatīkami, ka pilsētas<br />
aizvien vairāk attālinās no laukiem, cilvēki<br />
vairs nesaprot cits citu, arvien at‰˙irīgāka<br />
k∫applest viņu dzīves uztvere.”<br />
Imants Treimanis,<br />
SIA D u n a:<br />
“ Pati lielākā problēma<br />
celtniecībā ir cilvēku<br />
trapplekums. Tu r-<br />
klāt akapplets. Da∫a aizbraukusi<br />
uz Īriju, uz<br />
citām Eiropas Savienības<br />
valstīm, jo tur ir augstāks dzīves<br />
līmenis un sociālās garantijas labākas<br />
nekā pie mums. Latvijā cilvēki joprojām<br />
jappletas sociāli neaizsargāti. Taču arī<br />
pie mums pamazām daudz kas nokārtojas.<br />
Pieaug algas. Bappletu jauki, ja<br />
cilvēki atgrieztos. Celtniecības apjomi<br />
ar katru gadu pieaug, un, ja mapplesu cilvēki<br />
neatgriezīsies, celtniecības kompānijām<br />
bapples lielas problēmas. Lai arī<br />
visās nozarēs trapplekst darbinieku, celtnieki<br />
‰o problēmu izjapplet īpa‰i asi. Deviņdesmitajos<br />
gados jaunie‰i nevēlējās<br />
k∫applet par bapplevinženieriem, un ‰odien<br />
tas jappletams katrā objektā. Tagad, lai<br />
jaunie‰us pievilinātu, jāmaksā stipendijas<br />
vai jādomā citas alternatīvas.”<br />
Andris Šteinerts, Latvijas La u k s a i m n i e-<br />
cības universitātes asociētais profesors,<br />
Ekonomikas ministrijas Bapplevniecības<br />
departamenta bapplevnormatīvu noda∫as<br />
priek‰nieks:<br />
“Vispirms vajadzētu<br />
samazināt bapplevnormatīvu<br />
apstiprinā-<br />
‰anas procedappleras<br />
birokrātiju. Šis garais<br />
un brīžam bezmēr˙īgais<br />
process<br />
traucē elementāram<br />
darbam. Bapplevnormatīvu apstiprinā‰ana<br />
Latvijā ir ∫oti ilga un sarežģīta, jo<br />
bapplevnormatīvus pieņem Ministru kabinets.<br />
Citās valstīs to dara attiecīgu<br />
ministriju bapplevniecības departamenti,<br />
Skandināvijā ‰is jautājums ir Bapplevniecības<br />
aģentappleras kompetencē.”<br />
Jānis Ivbulis, Va l s t s<br />
bapplevinspekcijas bapplevniecības<br />
kontroles da-<br />
∫as vadītāja vietnieks:<br />
“Vajadzētu panākt,<br />
lai visi iesaistītie ievēro<br />
normatīvo aktu<br />
prasības. Dažkārt<br />
tās tiek pilnībā ignorētas nezinā‰anas<br />
vai arī citu iemeslu dē∫, un tad<br />
objektos var redzēt tādus brīnumus!<br />
Tas nebappletu pie∫aujami.”<br />
45<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
BRĪVAIS MIKROFONS<br />
BRĪVAIS MIKROFONS / ATPŪTA<br />
46<br />
Ilmārs Bredovskis, pensionārs no<br />
Liepājas:<br />
“Nepiecie‰ama Celtniecības ministrija,<br />
kas koordinētu un<br />
stratēģiski vadītu nozari<br />
valstī, kā arī izstrādātu<br />
perspektīvo<br />
plānu. Jāgādā, lai<br />
celtniecības politika<br />
bappletu vienota, nevis<br />
kā tagad. Tikai līdz‰inējās<br />
politikas dē∫ ‰obrīd<br />
vairākums bapplevē, kā patīk, līdz ar<br />
to strauji zappled kvalitāte.”<br />
Vitolds Ku ‰ n e r s , A S<br />
Preses nams c e l t n i e-<br />
cības direktors:<br />
“ Latvijā bappletu jāsakārto<br />
celtniecības likumdo‰ana,<br />
konkrēti<br />
— jāievie‰ La t-<br />
vijas bapplevnormatīvi<br />
un standarti. Pa‰laik tiem, kas ir pieejami,<br />
adaptētas ir tikai pirmās lapas,<br />
viss pārējais ir ang∫u valodā. Ko n-<br />
struktori, kas nepārvalda ‰o valodu,<br />
minētos normatīvus un standartus<br />
neizmanto. Kā sadomā, tā taisa. Cie‰<br />
pasappletītājs. Bappleves kvalitāte vislielākajā<br />
mērā ir atkarīga no projekta. Ti e ‰ i<br />
projekta kvalitāte ir viens no svarīgākajiem<br />
faktoriem. Taču visi steidzas,<br />
visi skrien, un ‰ā skrējiena dalībnieku<br />
rīcība nav dokumentēta. No Krievijas<br />
attālinājāmies, bet Eiropas Savienības<br />
valodu vēl nemākam. Cerams, ka<br />
nāks jauna paaudze un likvidēs ‰o<br />
plaisu. Piemēram, ugunsdzēsējiem<br />
nav normālu normu. Saka: ņemiet no<br />
jebkuras Eiropas Savienības valsts un<br />
izmantojiet! Tā ir ubago‰ana. Par to<br />
daudz runāts un rakstīts. Š˙iet, bezjēdzīgi.<br />
Neviens nedzird. Bapplevinženieru<br />
savienība, cik nu spēj, cen‰as atgādināt,<br />
ieteikt, palīdzēt. Valdībai laikam<br />
citas lietas svarīgākas.”<br />
Kārlis Si∫˙e, La t v i j a s<br />
La u k s a i m n i e c ī b a s<br />
universitātes La u k u<br />
inženieru fakultātes<br />
prodekāns, Arhitektappleras<br />
un bapplevniecības<br />
katedras docenta vietas<br />
izpildītājs:<br />
“Bapplevniecības jautājumi Latvijā, ‰˙iet, nav<br />
sevi‰˙i ietekmējami. Taču vispirms vajadzētu<br />
atjaunot atbilsto‰a nosaukuma<br />
ministriju. Tad arī pārējās ar bapplevniecību<br />
saistītās problēmas pamazām atrisinātos.<br />
Taču konflikti par objektiem, to izvietojumu<br />
Latvijā, manuprāt, nerimsies.”<br />
Vladimirs Afanasjevs, D a u g a v p i l s<br />
Dzīvok∫u un komunālās<br />
saimniecības<br />
uzņēmuma ražo‰anas<br />
sagatavo‰anas<br />
inženieris:<br />
“Nepiekrītu nekādām<br />
revolapplecijām! La t v i j ā<br />
bapplevniecībā viss tempā<br />
virzās uz priek‰u.<br />
Ceru, ka tā turpināsies arī nākotnē.”<br />
Rita Skrastiņa, O g r e s<br />
rajona bapplevinspektore:<br />
“ Pirmais, kas jāizdara,<br />
lai valsts mērogā ieviestu<br />
kārtību bapplevniecībā,<br />
— jāizveido Celtniecības<br />
ministrija.”<br />
Voldemārs Rapplesiņ‰,<br />
SIA K o m e r c c e l t n i e k s<br />
valdes priek‰sēdētājs:<br />
“Celtniecībā joprojām<br />
sastopama negodīga<br />
konkurence. Lai La t v i-<br />
jā kopumā tiktu sakārtoti<br />
jautājumi, kas<br />
saistīti ar bapplevniecību, nepiecie‰ama vienota<br />
ministrija. Patlaban dažādās ministrijās<br />
ar celtniecību saistītajos departamentos<br />
vietām strādā cilvēki, kas no<br />
bapplevniecības neko nesaprot un pat nevēlas<br />
saprast, līdz ar to procesi tiek ietekmēti<br />
negatīvi: likumdo‰ana nav līdz galam<br />
sakārtota, ir liela birokrātija.”<br />
Horizontāli. 11. Autostrāde. 12. E k s-<br />
pertīze. 13. Krāsns. 14. Šurfs. 15. E k s ā-<br />
mens. 16. Aplam. 17. Klasteris. 18. N a-<br />
zis. 21. Drosele. 22. Vjets. 23. Ka r k a s s .<br />
2 7 . Eskorials. 28. Svārstīklas. 31. S t a b i-<br />
litāte. 33. Standarts. 36. K r e t o n s .<br />
3 7 . Viras. 38. Antropo... 42. M e t r s .<br />
4 4 . Notredame. 45. Potes. 48. A t e s-<br />
tāts. 49. Rudzi. 50. Akorda. 51. I n ž e-<br />
nieris. 52. Ti e s v e d ī b a .<br />
Vaira Ronimoisa, SIA Grotta v a l d e s<br />
priek‰sēdētāja:<br />
“Jāizveido Celtniecības ministrija, kas apvienotu<br />
visu bapplevniecības nozari un bappletu<br />
spējīga izstrādāt ‰īs nozares vienotu kopējo<br />
stratēģiju. Svarīgi ir sakārtot bapplevniecības<br />
likumus un iestrādāt<br />
likumā izmaksu<br />
indeksāciju. Jāveido<br />
darbaspēka politika,<br />
lai mapplesu bapplevstrādnieki<br />
neizbrauktu no<br />
Latvijas un izbrauku-<br />
‰ie atgrieztos mājās.”<br />
LBS biedri! Zvaniet, rakstiet!<br />
Mārīte Šperberga — tālr. 29468382,<br />
e–pasts: m a r i t e . s p e r b e r g a @ i n b o x . l v<br />
ÎurnÇla 2006. gada decembra numurÇ (Nr. 3)<br />
publicïtÇs krustvÇrdu m¥klas atbildes<br />
Konkursi<br />
Vertikāli. 1. Supraports. 2. Bokslafs.<br />
3 . Štoss. 4. Mār‰als. 5. Depresija.<br />
6 . Perspektīva. 7. Esteris. 8. Ve i s s .<br />
9 . Stamba. 10. Dzensiksna. 19. A l t i-<br />
plano. 20. Partenons. 24. Kok‰a.<br />
25. Plīts. 26. Krīts. 28. Orbit.<br />
3 0 . Staiertrase. 32. Terpentīns. 34. Ti p-<br />
veidība. 35. Kandidāts. 38. Re o h o r d s .<br />
4 0 . K o r s ā r s. 41. Smailes. 43. Re s t e s .<br />
4 6 . Pālis. 47. D a r v a .<br />
Ja esat pats rad¥jis vai ar¥ jums zinÇmi zinÇtnisko darbu bapplevniec¥bÇ, mÇc¥bu grÇmatu<br />
bapplevniec¥bÇ vai publikÇciju par bapplevniec¥bu autori, piedalieties LBS skatï–konkursÇ<br />
Gada labÇkais zinÇtniskais darbs, mÇc¥bu grÇmata, publikÇcija<br />
par arhitektappleru un bapplevniec¥bu vai informïjiet par autoriem LBS.<br />
Skates–konkursa Gada labÇkais inÏeniertehniskais risinÇjums<br />
mïr˙is ir apzinÇt un popularizït sabiedr¥bÇ bapplevniec¥bas sasniegumus LatvijÇ un to<br />
realizïtÇjus, propagandït progres¥vos inÏeniertehniskos risinÇjumus, bapplevniec¥bas<br />
tehnoloÆijas un bapplevmateriÇlus.<br />
Piesakiet konkursam savus vai jums zinÇmus<br />
konstrukt¥vus risinÇjumus un bapplevdarbu tehnoloÆijas.<br />
Ar konkursu nolikumiem var iepaz¥ties mÇjaslapas<br />
www.lbs.building.lv sada∫Ç Konkursi.<br />
47<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
BŪVINŽENIERI JOKO<br />
Netici datoram<br />
48<br />
Jauns projektētājs ieradies pie eksperta<br />
ar vēlmi saņemt novērtējumu.<br />
Eksperts atzīst: “Ja ēku uzcels, tā pēc<br />
trīs mēne‰iem varētu sagrapplet.”<br />
Projektētājs: “Kā? Japples neticat datoram?<br />
To mezglu taču programma<br />
aprē˙ināja!”<br />
Eksperts: “Aizej pie vēl kāda profesionā∫a,<br />
tad redzēs, ko viņ‰ teiks par<br />
tavām konstrukcijām.”<br />
Projektētājs ierodas pie nākamā eksperta.<br />
Tas, novērtējis situāciju, saka:<br />
“Simt procentu, ka pēc ‰āda projekta<br />
celta ēka sagrapples. Ja jau vēlies ticēt<br />
datoram, vismaz iedod tam pareizu<br />
informāciju.”<br />
* * *<br />
Priek‰nieks ierodas objektā: “Mums<br />
jāpārkārto darba stils. Pi r m d i e n ā s<br />
japples lāpāt paģiras, otrdienās jums joprojām<br />
ir ieilgu‰as paģiras un rokas<br />
tikpat kā nece∫as uz darbu, tre‰dienās<br />
no rīta līdz dienas vidum strādājat<br />
vaiga sviedros, bet pēc pusdienām<br />
jau sākat svinēt nedē∫as vidu,<br />
ceturtdien gaidāt piektdienu, piektdien<br />
jau svinat...”<br />
Kāds strādnieks, nesagaidījis priek‰-<br />
nieka runas beigas, pārtrauc viņu:<br />
“Priek‰niek, vai nevar izdarīt tā, lai to<br />
trako strādā‰anu tre‰dien atceltu?”<br />
* * *<br />
1992. gads. Tiek celta viesnīca Dau -<br />
gava. Uz divām nedē∫ām Latvijā ierodas<br />
vienpadsmit strādnieku brigāde<br />
no ASV, lai mācītu latvie‰iem strādāt.<br />
Pēc dienas viņi paziņo: “Mēs braucam<br />
prom. Latvie‰iem ir tikai viena problēma<br />
— jāatstāj mapplesu instrumenti, un<br />
viņi strādās labāk par mums.”<br />
* * *<br />
Bapplevniecības fakultātes pasniedzējs<br />
žēlojas savam kolēģim: “Ir nu gan<br />
man ‰ogad stulba grupa gadījusies.<br />
Četras reizes skaidroju un stāstīju.<br />
Pat pats jau visu sapratu, bet viņi vēl<br />
joprojām nesaprot!”<br />
* * *<br />
Divi kungi satiku‰ies pēc vairākiem<br />
gadiem augstskolas salidojumā.<br />
“Kāpēc četrdesmitgadīgi vīrie‰i izskatās<br />
labāk par četrdesmitgadīgām sievietēm?”<br />
viens jautā otram.<br />
“Tāpēc, ka tām četrdesmitgadīgajām<br />
sievietēm ir piecdesmit astoņi gadi.”<br />
* * *<br />
Divi projektētāji beidzot saprot, ka<br />
steigā pie∫āvu‰i daudz pavir‰ību un<br />
projekts ir ∫oti nekvalitatīvs.<br />
“Paklau, nu esam sappledos līdz lapplepai,”<br />
saka viens.<br />
“Tu labāk nekusties, lai nesāk vi∫ņoties,”<br />
attrauc otrs.<br />
* * *<br />
Bapplevinženieris jau krietnos gados pārsniedz<br />
ātrumu, braucot ar automa‰īnu.<br />
Viņu aptur ce∫u policists: “Japples braucat<br />
pārāk ātri.”<br />
“Mans personas kods man to at∫auj,”<br />
saka autovadītājs.<br />
Policists paskatās uz sirmo kungu<br />
un, sapratis, ka viņa vecumā dzīve<br />
skrien krietni ātrāk nekā pa‰am, atdod<br />
dokumentus, un novēl: “Laimīgu<br />
ce∫u!”<br />
Jokus pastāstīju‰i: Jānis Lancers,<br />
Guntars Šterns, Sergejs Meirovics,<br />
Rodrigo Pelsis<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1
Change language