L ATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
L ATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
L ATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
10<br />
AKTUALITĀTES<br />
• ievadielām centrā ir ierobežota<br />
caurlaides spēja;<br />
• nav kompleksa autonovietņu politika<br />
centrā — deficīts 10–15%<br />
no pieprasījuma;<br />
• ne visur gājējiem ir dro‰i ce∫i;<br />
• velosatiksmei nav dro‰u un ērtu<br />
ce∫u;<br />
• sabiedriskā transporta rito‰ā sastāva<br />
kvalitāte uzlabojas, tomēr liela<br />
da∫a, galvenokārt tramvaji un trolejbusi,<br />
ir novecojusi;<br />
• tramvaja līniju tīkls attīstīts n e p i e-<br />
t i e k a m i, sevi‰˙i lielajos d z ī v o j a m o s<br />
rajonos ( Purvciems, P∫avnieki, Ziepn<br />
i e k k a l n s ) ;<br />
• nepietiekami izmantots dzelzce∫a<br />
transports pasažieru pārvadājumiem<br />
pilsētā;<br />
• ārpilsētas transportam — vienota<br />
transporta mezgla trapplekums.<br />
Pilsētas attīstības plāna<br />
pamatnostādnes<br />
Iedzīvotāju skaits pilsētā saglabāsies<br />
stabils — 710 tappleksto‰i cilvēku.<br />
Pieaugums turpināsies Rīgas robežai<br />
piegulo‰ajās teritorijās — līdz 490<br />
tappleksto‰iem iedzīvotāju. Rīgas aglomerācijā<br />
(sk. 1. attēlu) saglabāsies<br />
iedzīvotāju pārdislokācijas tendence:<br />
• daudzstāvu dzīvojamo māju rajonos<br />
iedzīvotāju skaits samazināsies<br />
par 10–15%;<br />
• veidojas jauni daudzstāvu dzīvojamo<br />
un darījuma objektu kompleksi<br />
(piemēram, Ķīpsalā, Klīversalā,<br />
pie Lielirbes ielas u. c.);<br />
• aktivizējas mazstāvu dzīvojamās<br />
apbappleves procesi pie Rīgas pilsētas<br />
robežām.<br />
Darbavietu izvietojumā saglabāsies<br />
pa‰reizējā tendence — pārvietoties<br />
ārpus centra.<br />
Apkalpo‰anas centri turpinās a t t ī s t ī-<br />
ties ārpus pilsētas centra, papildinot<br />
to (t/c Alfa Krasta ielā, Olimpiskais<br />
centrs, Spilve u. c . — sk. 2. attēlu).<br />
20–30 gadu laikā Latvija var sasniegt<br />
pa‰reizējo ES valstu vidējo iek‰zemes<br />
kopprodukta līmeni uz vienu iedzīvotāju.<br />
Tātad celsies iedzīvotāju labklājība,<br />
un līdz ar to pieaugs personīgo<br />
automobi∫u skaits.<br />
Dažādām Rīgas teritorijām ir at‰˙irīgs<br />
apbappleves raksturs, līdz ar to arī<br />
at‰˙irīgas iespējas dažādu transporta<br />
veidu izmanto‰anā.<br />
Kravas transporta intensitātei s a g l a-<br />
bāsies tendence palielināties līdz ar<br />
iek‰zemes kopprodukta pieaugumu.<br />
Satiksmes infrastruktappleras<br />
attīstības mēr˙is<br />
Nodro‰ināt kustības brīvību un pieejamību<br />
sistēmu objektiem, izveidojot apvienotu,<br />
pārvaldītu, uz pieprasījumu<br />
atsaucīgu un videi draudzīgu sistēmu.<br />
3. attēls.<br />
Nākotnes attīstība atkarībā no<br />
‰ābrīža transporta politikas<br />
formulē‰anas rezultāta.<br />
Pa‰reizïjÇ att¥st¥ba<br />
Pa‰reizïjÇ situÇcija<br />
Att¥st¥bas tendence<br />
VïlamÇ<br />
nÇkotnes v¥zija<br />
Turpinājums nākamajā numurā.<br />
Ija Niedole,<br />
inženierzinātņu doktore,<br />
SIA IMINK projektu vadītāja,<br />
RTU Arhitektappleras katedras docente<br />
AKTUALITĀTES<br />
Latvijas bapplevniekiem<br />
nav tehnisku ‰˙ïr‰∫u<br />
Latvijas Bapplevinženieru savienības<br />
vado‰ie speciālisti, detalizēti iepazinu -<br />
‰ies ar Rīgas koncertzāles bapplevniecības<br />
ieceri, secināja, ka nav tehnisku<br />
‰˙ēr‰∫u, kas liegtu ‰o projektu īstenot.<br />
15. februārī valsts aģentappleras J a u n i e<br />
“Trīs brā∫i” direktors Zigurds Magone<br />
aicināja LBS biedrus, Latvijas bapplevniecības<br />
nozares speciālistus, tostarp bapplevinženierus,<br />
ģeotehni˙us un ce∫u bappleves inženierus<br />
izteikt priek‰likumus par tehniskajiem<br />
risinājumiem, kas bappletu jāņem<br />
vērā turpmākajos Rīgas koncertzāles<br />
bapplevprojekta attīstības posmos.<br />
Eksperti norādīja, ka īpa‰a uzmanība<br />
jāpievēr‰ iespējamām appledens līmeņa<br />
izmaiņām Daugavā.<br />
Bapplevinženieris Valters Celmiņ‰ sēdē atzina,<br />
ka Rīgas koncertzāles bapplevniecībai<br />
izmantojamās tehnoloģijas, visticamāk,<br />
bapples sarežģītas un līdz ar to nebapples lētas.<br />
Savukārt bapplevinženieris Jānis La n c e r s ,<br />
runājot par ‰īs kultappleras celtnes izmaksām,<br />
uzsvēra, ka ir jānovērtē to procentuālā<br />
attiecība pret valsts budžetu un,<br />
bapplevējot ēku, jāmeklē nevis lētākie, bet<br />
labākie tehnoloģiskie risinājumi.<br />
LBS valdes priek‰sēdētājs Mārtiņ‰<br />
Straume atzina, ka Rīgas koncertzāle<br />
no tehniskās realizācijas viedok∫a ir<br />
objekts, kas bappletu pa spēkam Latvijas<br />
projektētājiem un inženieriem, turklāt<br />
vietējiem speciālistiem, kas vēlas<br />
sasniegt pasaules kolēģu līmeni, tas<br />
bappletu arī labs izaicinājums.<br />
Apsveicam KÇrli Rocïnu!<br />
Latvijas ZinÇt¿u akadïmijas (LZA) SenÇts apstiprinÇjis<br />
balvu ekspertu komisiju lïmumus un pie‰˙¥ris vÇrdbalvas.<br />
Par izcilu ieguld¥jumu kompoz¥to materiÇlu un sareÏÆ¥tu telpisku konstrukciju aprï˙inu<br />
metodikas un tehnoloÆiju izstrÇdï Fr¥driha Candera balva mehÇnikÇ pie‰˙irta LZA<br />
akadïmi˙im, RTU Bapplevniec¥bas fakultÇtes profesoram, LBS biedram KÇrlim Rocïnam.<br />
11<br />
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1<br />
L <strong>ATVIJAS</strong> BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v
Change language