L ATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v

32
VIEDOKLIS
Lai nenonÇktu strupce∫Ç
Uzmācīgi cildinātā bappleviecere
par koncertzāli Daugavas AB dambī
‰ā gada 23. janvārī neguva
Rīgas domes akceptu.
Domes sēdes priek‰vakarā kultappleras
ministre klāstīja deputātiem, ka
“balsojums pret koncertzāli AB dambī
ir balsojums pret koncertzāli vispār”,
un turpina to stāstīt sabiedrībai,
dēvējot oponentus par tumsoņām.
Zinot, kas motivēja domniekus
nostāties pret konkrēto bapplevieceri,
tāds apgalvojums vērtējams kā tendencioza
sabiedrības maldinā‰ana.
Uzsverot vajadzību pēc modernas
koncertzāles, deputāti aicināja saprātīgi
izvērtēt celtniecības vietu un
laiku kopā ar finansē‰anas iespējām
un pilsētbapplevniecisku loģiku. Vai nav
patiesi aizrādījumi, ka vieta AB dambī
saistīta ar pārmērīgiem celtniecības
sarežģījumiem, neattaisnotu bappleves
sadārdzinājumu un dažādiem
draudiem nākotnē? Tāpat ir pamatotas
bažas arī par to, ka zāles izvieto-
‰ana dambī sarežģīs satiksmes izkārtojumu
Klīversalā un tās apkaimē,
prasīs citādi neaktuālus tiltus, apgrappletinās
apmeklētāju nok∫apple‰anu līdz
koncertzālei.
Par visu to ir runāts un rakstīts (pēdējā
laika publikācijas: Daži vārdi
par gaismas pili un akustisko kon -
c e r t z ā l i, N e a t k a r ī g ā , 1 7 . 0 1 . 2 0 0 7 .
16 paraksti, toskait 4 Rīgas domes
deputātu; bapplevinženieris S. Meierovics,
Vai simt miljoni par burbuli?,
D i e n a, 23.01.2007.; S. Va n z o v i č s ,
Kaislības ap absurdo projektu, N e -
a t k a r ī g ā, 23.01.2007.; arhitekta
A . Purviņa un bapplevinženieres V. Z e l l e s
vēstījums Rīgas domes deputātiem,
23.01.2007. u. c.), tomēr ‰os iebildumus
slāpē bappleviecerei veltīto uzslavas
vārdu birums.
Pirms tik nozīmīga un dārga projekta
realizācijas vajadzētu dzi∫āk izvērtēt
minētās problēmas, vispusīgi salīdzinot
dažādus zāles izvieto‰anas
variantus.
Gribu pievērst uzmanību vēl kādam
apstāklim, kas saistīts ar vietu AB
dambī. Kāda motivācija ‰ādai izvēlei
atrodama domniekiem pasniegtajā
materiālu klāstā (valsts aģentapplera
Jaunie “Trīs brā∫i”, Rīgas koncertzāle,
93 lpp. un prezentācijas filma)?
“Ekskluzīva un izcila vieta”, “ambiciozs
novietojums”, “celtne bapples
ikona jaunās Rīgas siluetā”... Tie‰ām,
zāles demonstrācijai pāri Daugavas
appledeņiem labākas bappletu tikai vietas
Klīversalas zieme∫u ragā vai Āgenskalna
līča Ķīpsalas krastā, bet tās jau
iztirgotas citām vajadzībām.
“Laikā, kad rietumu krasts tiek apbapplevēts
ar augstceltnēm, koncertzāle
nedz radīs konkurenci jaunajām ko-
VIEDOKLIS
merciālajām ēkām, nedz arī mazinās
to svarīgumu — tie‰i otrādi, tā piesaistīs
ar savu skaistumu un pilnību,”
— tā rakstīts konkursa žapplerijas
ziņojumā (11.05.2006.). Un tā tas
tie‰ām varētu bapplet, skatoties pāri
Daugavai no Vecrīgas.
Bet kas pavērsies skatam pretējā virzienā
— no Klīversalas krastmalas uz
Vecrīgu? “Projekts izce∫as ar augstu
takta izjappletu un toleranci pret tām
vērtībām, kas atrodas pretējā
krastā,” apgalvo arhitekts P. Blapplems
(Kultappleras Diena, 9.06.2006.).
Vēl konkrētāk skaidro projekta autori
(arhitektu birojs Sīlis, Zābers un
K∫ava): “Izteiksmīgi veidotā upes tie-
‰ā tuvumā izvietotā koncertzāle izcelsies
ar skulpturālu monumentalitāti,
vienlaikus neaizsedzot skatu uz
Vecrīgu ar pārāk augstiem apjo -
miem” (izcēlums mans, — E. P.).
Tomēr projekta materiālos un prezentācijas
filmā nav atrodami pierādījumi
‰ādam apgalvojumam, toties nav
grappleti konstatēt pretējo (sk. zīm.).
Zāles kompleksa apjomi dažādi projicēsies
uz Vecrīgas panorāmu, skatoties
no Klīversalas krastmalas zieme∫u
posma, sākot ar Trijādības ielu. La i
aizsegtu skatam dominējo‰os torņus,
pietiktu ar 15–16 m augstiem traucēk∫iem
AB dambī, bet Rīgas pilij un
parastām ēkām bappletu diezgan pat ar
4–5 m augstumu priek‰plānā.
Koncertzāles kompleksa apjomu
augstums ievērojami pārsniedz ‰os līmeņus,
tāpēc tie pilnīgi vai da∫ēji aizsegs
Vecrīgas panorāmu skatam no
apmēram 300 m garā Klīversalas
krastmalas posma, da∫ēji arī no Ķīpsalas
dienvidu krasta. Vē s t u r i s k a j a i
panorāmai draud devalvācija tās vērtīgākajā
redzesleņ˙ī — ar līdzsvaroti
projicētiem lielo baznīcu torņiem.
Tāpēc saprotama akadēmi˙a D r. h . a r h .
J . Krastiņa kategoriskā nostāja Rīgas
vēsturiskā centra saglabā‰anas un attīstības
padomē (6.12.2006.): “Visi atsaucamies
uz ārzemju ekspertiem.
Daudzās profesionālās diskusijās kontaktējoties
ar ārvalstu ekspertiem, lielākoties
dzirdu viedokli, ka vietas izvēle ir
p ā r p r a t u m s . (..) Vietas izvēle neatbilst
arī Rīgas vēsturiskā centra saglabā‰anas
un aizsardzības likuma nosacījumiem.
Absolappleti trapplekst vietas analīzes.
Publiskajā ārtelpā Pārdaugavas kreisajā
krastā tiek laupīts panorāmas skats uz
Vecrīgu. Neesam pret koncertzāles
bapplevniecību, tikai tai jāatrodas pilsētbapplevnieciski
piemērotā vietā.”
Nav izprotams, kāpēc ‰ādu nostāju
pilnīgi ignorēja pārējie padomes dalībnieki,
ieskaitot arī tos, kas vēl nesen
iestājās pret iespējamiem Vecrīgas
panorāmas traucēk∫iem Ķīpsalā.
Toties J. Dombura rīkotās televīzijas
debates (27.01.2007.) sniedza
priek‰statu par pla‰āku sabiedrības
aprindu viedokli. Publikas balsojuma
rezultāti krasi at‰˙īrās no zāles bapplevieceres
lobētāju klāstītā. Uz jautājumiem
par akustiskās koncertzāles
celtniecību pa telefonu atbildēja
12 570 respodenti, no tiem viedokli
“Jā, jābapplevē AB dambī” atbalstīja tikai
3465, “Ir jābapplevē citur un lētāk” —
5882, “Nē, nav jābapplevē” — 3223.
Atturoties akceptēt iesniegto bapplevieceri,
Rīgas dome nenoliedz modernas
koncertzāles nepiecie‰amību,
bet rosina Kultappleras ministriju, pilsētplānotājus,
kultappleras mantojuma sargātājus
izvēlēties pareizāku ce∫u
mēr˙a sasnieg‰anai. Nozīmīgam un
dārgam projektam nepiecie‰ams dzi-
∫āks problēmu un risinājumu izvērtējums,
salīdzinot zāles priek‰projektus
dažādām pilsētbapplevnieciski piemērotām
vietām.
Edgars Pučiņ‰,
arhitekts
33
L AT V I J A S B Ū V I N Ž E N I E R U S AV I E N Ī B A 2 0 0 7 . N r. 1
L ATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA w w w. l b s . b u i l d i n g . l v