Nr.14 - LBS

Objekts
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)
taču negatīvu ietekmi uz hidrotehniskajiem
un kuģošanas drošības apstākļiem
(balsti upē).
Iegremdētais tunelis ir vērtējams kā
konkurētspējīga alternatīva augstajam
tiltam, jo tā kopējās izmaksas ir līdzīgas,
tajā pašā laikā neradot nekādus ierobežojumus
kuģošanai un ūdensmalu
attīstībai
Estakādes vietā izvēloties Meža kapu
tuneļa variantu, kopējās izmaksas pieaugs
par vismaz 300 miljoniem eiro
(maksimāli ~440 milj. eiro, saglabājot
tuneļa sākotnējo risinājumu). Būtiskākās
atšķirības starp ierobežotu un pilnu
tehnisko risinājumu: sašaurināts brauktuves
platums no trim joslām katrā virzienā
uz divām joslām katrā virzienā;
samazināts pieslēgumu skaits; atsevišķi
krustojumi vienā līmenī.
Secinājumi par būvniecības izmaksu
samazināšanas iespējām
RZTK projekta mērķi tiek sasniegti,
tikai izbūvējot RZTK pilnā garumā.
Vislielāko izmaksu samazinājumu
iespējams panākt, izvēloties alternatīvus
zemāku izmaksu tehniskos risinājumus
Daugavas šķērsojumam un
alternatīvu estakādes variantu Meža
kapu apiešanai; samazinot būvniecības
programmas apjomu, tas ir, sašaurinot
brauktuves platumu no trim joslām
uz divām joslām katrā virzienā,
samazinot pieslēgumu skaitu pilsētas
ceļu tīklam, atsevišķus daudzlīmeņu
krustojumus projektējot vienā līmenī,
atsakoties no RZTK tiešā pieslēguma
autoceļam A10 (Rīga–Ventspils) pie
Priedaines.
Projekta būvniecības
finansēšanas avoti
• Pašvaldības budžets.
• Valsts budžets.
• Eiropas Savienības finansējums.
• Maksas iekasēšana par pilsētas satiksmes
infrastruktūras izmantošanu
(piemēram, maksa tiek iekasēta
par iebraukšanu noteiktā pilsētas
centra zonā).
Maksas iekasēšana par
satiksmes infrastruktūru
Ar maksas iekasēšanu var gan regulēt
satiksmes plūsmu, gan gūt papildu
ieņēmumus, un Rīgai aktuāli ir abi
mērķi. Nav obligāti jāapliek ar maksu
tieši tie objekti, kuru būvniecība tiek
finansēta no ieņēmumiem, bet no satiksmes
plūsmu regulēšanas un vides
situācijas uzlabošanas viedokļa Rīgā
piemērotāka būtu maksas iekasēšana
par iebraukšanu pilsētas centrā, nevis
par jaunbūvējamo objektu izmantošanu.
Līdz RZTK projekta PPP (publiskā
un privātā partnerība) konkursa
uzsākšanai nepieciešams Rīgas domes
lēmums par to, vai, kad un kāda maksas
iekasēšanas sistēma tiks ieviesta
Rīgas pilsētā. Izpētes un projektēšanas
ciklam nepieciešami vismaz 18–24
mēneši.
Pirmie nepieciešamie lēmumi
Kura Rīgas domes struktūra koordinēs
maksas iekasēšanas iespēju izpēti
un risinājuma izstrādi? Kas ir sistēmas
primārais mērķis – ieņēmumu gūšana
vai satiksmes plūsmu izmaiņas? Kuras
lietotāju grupas ir pilnībā vai daļēji jāatbrīvo
no pienākuma maksāt?
Maksas iekasēšanas iespēju izvērtēšana
automātiski nenozīmē pozitīvu lēmumu
– tā ir nepieciešama pamatotu
lēmumu pieņemšanai.
No Eiropas Savienības saņemts atbalsts
RZTK projekta sagatavošanai.
RZTK projekta sagatavošanas darbi
50% apmērā tiek līdzfinansēti no Eiropas
Savienības komunikāciju tīkla
budžeta – TEN-T 2005 programmas
(2005–2009) ietvaros tiek līdzfinansēti
satiksmes un finanšu pētījumi,
sagatavoti skiču projekti, ietekmes uz
vidi novērtējums un ģeoloģiskie pētījumi
RZTK projekta 1. un 2. posmam.
Kopējais finansējums – 7,6 miljoni
eiro. TEN-T 2007 programmas (2007–
2012) ietvaros tiek līdzfinansēti skiču
projekti, ietekmes uz vidi novērtējums
RZTK projekta 3. un 4. posmam, kā
arī publiskās un privātās partnerības
konkursa dokumentācijas sagatavošana
(tostarp juridiskās, tehniskās un
finanšu konsultācijas). Kopējais finansējums
– 11 miljoni eiro.
Tradicionālais iepirkums vai PPP?
Piemērotākais RZTK projekta īstenošanas
veids – publiskais (tradicionālais)
iepirkums vai publiskā un privātā
partnerība – tika analizēts, RZTK finanšu
un ekonomiskā pamatojuma ietvaros
veicot detalizētus ieguldījumam
atbilstošās vērtības aprēķinus katrai no
projekta īstenošanas alternatīvām.
Secinājums: veiktās izpētes rāda, ka
optimālais RZTK projekta īstenošanas
modelis ir publiskās un privātās partnerības
modelis. Būtiskākie trīs iemesli,
kāpēc RZTK projekta īstenošana kā
PPP ir atzīta par publiskā sektora interesēm
atbilstošāko:
1) funkcionālo specifikāciju izmantošana
iepirkumā.
PPP līguma ietvaros veicamais uzdevums
tiek definēts kā sagaidāmais
rezultāts (pakalpojums), nevis noteiktiem
inženiertehniskiem rādītājiem atbilstoša
infrastruktūra. Privātajam partnerim
veiktie maksājumi tiek piesaistīti
sagaidāmo rezultātu (pakalpojumu)
kvalitātei un nodrošināšanas periodam.
Piemēram, tiek definēts nepieciešamā
apgaismojuma līmenis uz brauktuves,
nevis veids, kā nepieciešamo apgaismojumu
sasniegt. Tas veicina no izmaksu
viedokļa optimālo risinājumu
izvēli;
2) motivācija nodrošināt augstu pakalpojuma
kvalitāti un pieejamību visā līguma
darbības laikā.
PPP līgumu ilgais termiņš un nepieciešamība
nodrošināt augstas kvalitātes
pakalpojumus visā līguma darbības
laikā motivē izvēlēto privāto partneri
rast optimālo līdzsvaru starp sākotnējo
ieguldījumu apjomu un uzturēšanas
izmaksām izveidotās infrastruktūras
ekspluatācijas periodā.
Lielākajā daļā PPP projektu tiek paredzēti
nosacījumi par privātajam
partnerim maksājamās atlīdzības samazināšanu,
ja tiek konstatēta sniegtā
pakalpojuma neatbilstība noteiktajiem
kvalitātes standartiem vai pakalpojuma
pieejamības ierobežojumi. Savukārt
salīdzinoši lielāki ieguldījumi
būvniecības fāzē nereti nodrošina ievērojamu
ekspluatācijas izmaksu sa-
34
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
35