Nr.14 - LBS

Objekts
“Būvinženieris” Nr. 14 (02. 2010.)
mazinājumu un novērš biežu remontu
(kā rezultātā jānosaka infrastruktūras
izmantošanas ierobežojumi) nepieciešamību;
3) samazināts būvniecības un remontdarbu
termiņu risks.
Lielākajā daļā PPP projektu tiek paredzēts
nosacījums, ka privātais partneris
atlīdzību par veiktajiem ieguldījumiem
sāk saņemt tikai pēc tam,
kad uzsākta pieprasītā pakalpojuma
sniegšana (piemēram, izveidojamā
infrastruktūra nodota ekspluatācijā),
turklāt par plānoto būvdarbu un remontdarbu
kavējumiem tiek paredzētas
ievērojamas soda sankcijas. Šāda
būtiska finansiāla motivācija nodrošina
savlaicīgu procesu plānošanu un
kvalitatīvu projektu vadību.
Projekta īstenošanas
vispārējais laika plāns
2006.–2011. gads – 1., 2., 3. un 4. posma
skiču projektu un ietekmes uz vidi
novērtējuma sagatavošana, izmaksu un
ieguvumu analīze, konkursa dokumentācijas
sagatavošana.
2009.–2013. gads
– nekustamā īpašuma jautājumu
atrisināšana.
2012.–2013. gads
– PPP konkurss, vērtēšana,
līgumsarunas, līgums.
2013.–2018. gads
– tehnisko projektu sagatavošana
un Ziemeļu koridora būvniecība.
2019.–2041. gads
– publiskais partneris veic
pieejamības maksājumus.
2041.–2042. gads
– publiskais partneris pārņem
projekta uzturēšanu.
Secinājumi
RZTK projekts ir lietderīgs un ilgtermiņā
saimnieciski izdevīgs gan Rīgas,
gan Latvijas kontekstā. Lielākajai daļai
RZTK trases tehniskie risinājumi jau ir
noteikti – 1. posms ir sagatavots skiču
projekta, bet 2. posms skiču projekta
priekšprojekta līmenī.
RZTK trases projektēšanas pabeigšanai
būtiskākie lēmumi saistāmi ar:
• Daugavas šķērsojuma veida noteikšanu,
balstoties uz izmaksām, stratēģiskajiem,
pilsētbūvnieciskajiem
un projekta sagatavošanas apsvērumiem;
• Meža kapu šķērsošanas tehniskajiem
risinājumiem, tas ir, vai
pieņemt lēmumu par dārgāku, bet
tehniski un pilsētbūvnieciski racionālāku
risinājumu ar tuneli zem
kapiem vai būtiski lētāku risinājumu,
novirzot trasi garām kapiem
un būvējot ceļu uz estakādēm Rīgas
vēsturiskā centra aizsardzības
zonā, kā arī iesaistoties sarežģītākos
nekustamā īpašuma atsavināšanas
procesos;
• tehniski vienkāršotāku un lētāku
risinājumu pieņemšanu, atstājot
iespēju palielināt joslu skaitu vai
pilnveidot pieslēgumu veidus nākotnē.
RZTK projektu ir izdevīgāk īstenot
kā PPP, nevis tradicionālo iepirkumu,
uzsākot maksāt par RZTK pieejamību
tikai pēc tā nodošanas ekspluatācijā:
• pazeminot projekta izmaksas, jāizvēlas
tādi tehniskie risinājumi, lai
pēc iespējas nesamazinātu projekta
kvalitāti un ieguvumus, tajā pašā
laikā neradot būtiskus sarežģījumus
finansējuma piesaistē;
• jārod risinājumi PPP darījuma
struktūrā iesaistīt mazāku finansējumu,
kombinējot resursus no dažādiem
finanšu avotiem (Eiropas Savienība,
valsts, pašvaldība, ERAB,
EIB u. c.);
• jāsagatavo projekts par satiksmes
infrastruktūras izmantošanas maksas
iekasēšanu Rīgā (pilsētas daļā
vai par konkrētiem objektiem) – lēmums
par sistēmas izveidi jāpieņem
līdz PPP iepirkuma izsludināšanai,
tāpēc projekta izstrāde
jāuzsāk nekavējoties;
• īstenojot visu projektu vienlaikus,
tehniskā projekta sagatavošana un
būvniecība kopumā aizņems mazāk
nekā sešus gadus.
Ir iespēja sākt īstenot RZTK 1. posmu
ātrāk, ja tiek piesaistīti ES līdzekļi un
pārskatīta citu Pierīgas projektu prioritāte
(piemēram, jaunā Latgales ceļa
ievada Rīgā būvniecības vietā var tikt
izmantots Rīgas apvedceļš kombinācijā
ar RZTK 1. posmu).
Eduards Raubiško,
Rīgas domes
Pilsētas attīstības departamenta
Projektu vadības
un attīstības direkcijas
tehniskais eksperts
36
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
37