Ievads starptautiskajās privāttiesībās Tvērums ... - Tieslietu ministrija

26
73. Laulātie dzīvo šķirti, ja viņiem nav kopīgas saimniecības un viens no laulātajiem noteikti negrib to
atjaunot, noliedzot laulības kopdzīves iespējamību. Kopīga saimniecība var nepastāvēt arī tad, ja
laulātie šķirti dzīvo kopīgā dzīvoklī.
(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
74. Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, tiesa laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja:
1) laulības turpināšana tam laulātajam, kas pieprasa laulības šķiršanu, ir neiespējama tādu iemeslu
dēļ, kuri ir atkarīgi no otra laulātā un kuru dēļ kopdzīve ar viņu būtu neizturama cietsirdība pret
laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu;
2) viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību;
3) viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai ir
gaidāma bērna piedzimšana.
Ja tiesa uzskata, ka, pastāvot šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, ir iespējams saglabāt
laulību, tā laulāto samierināšanas nolūkā var atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, notārs laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja abi laulātie
vienojas par laulības šķiršanu un Notariāta likumā noteiktajā kārtībā ir iesnieguši notāram iesniegumu
par laulības šķiršanu.
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.)
75. Ja viens laulātais prasa laulības šķiršanu tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti šā likuma 74.panta
pirmajā daļā, un otrs laulātais nepiekrīt laulības šķiršanai, tiesa laulību nešķir pirms šā likuma 72.pantā
norādītā termiņa un laulāto samierināšanas nolūkā atliek lietas izskatīšanu.
(12.12.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā
01.02.2011.)
76. Tiesa laulību nešķir, kaut gan tā ir izirusi, ja un ciktāl laulības saglabāšana izņēmuma kārtā sevišķu
iemeslu dēļ ir nepieciešama laulāto kopīgā nepilngadīgā bērna interesēs.
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.)
77. Tiesa laulību nešķir, ja laulātie nav vienojušies par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību,
saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali vai attiecīgas prasības nav izšķirtas
pirms laulības šķiršanas un netiek celtas kopā ar prasību par laulības šķiršanu.
Notārs laulību nešķir, ja laulātie nav apliecinājuši, ka laulība ir izirusi un nav vienojušies par kopīgā
nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali.
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.)
Novērtējot CL paredzētos laulības šķiršanas pamatus, var secināt, ka lielākā daļa no
tiem, kopumā ņemot, ir salīdzināmi ar tiem pamatiem, kas pastāv arī citās ES
dalībvalstīs. Visplašāk izplatītākie pamati ir laulāto faktiskā dzīvošana šķirti, kas ir cieši
saistīts ar laulības iziršanu (CL 77., 73.pants). Tomēr atšķirīgs ir laika periods, ko
dalībvalstis ir noteikušas attiecībā uz atšķirtu dzīvošanu, lai pieļautu laulības šķiršanu,
vai arī konstatētu, ka laulība ir izirusi. Tāpat atšķiras tas, cik cieši laulības iziršana ir
saistīta ar laulāto faktisku dzīvošanu šķirti. Otrs plaši izplatīts pamats laulības šķiršanai
ir pušu vienošanās (CL 74.panta 2.punkts). Tomēr pastāv arī vairāki izņēmumi, kur
nozīmīgs var kļūt regulas 10.pants (tiesas valsts likuma piemērošana) vai arī regulas
12.pants (sabiedriskā kārtība). Spilgtākie piemēri būtu laulības šķiršanas aizliegums, vai
arī laulības šķiršana, nenorādot nekādus pamatus. Minētie aspekti sīkāk tiks apskatīti,
analizējot attiecīgos regulas pantus.