Ievads starptautiskajÄs privÄttiesÄ«bÄs TvÄrums ... - Tieslietu ministrija
Ievads starptautiskajÄs privÄttiesÄ«bÄs TvÄrums ... - Tieslietu ministrija
Ievads starptautiskajÄs privÄttiesÄ«bÄs TvÄrums ... - Tieslietu ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
36<br />
Nekas šajā regulā neuzliek pienākumu tiesām tādā iesaistītajā dalībvalstī, kuras tiesību aktos nav<br />
paredzēta laulības šķiršana vai attiecīgā laulība netiek uzskatīta par spēkā esošu laulības šķiršanas<br />
tiesvedības nolūkā, saskaņā ar šo regulu pasludināt laulību par šķirtu.<br />
Regulas preambulas 26.apsvērums dod skaidrojumu par 13.panta mērķi:<br />
Ja šajā regulā ir atsauce uz to, ka tās iesaistītās dalībvalsts tiesību aktos, kuras tiesā celta prasība, nav<br />
paredzēta laulības šķiršana, tad tas būtu jāinterpretē tā, ka šīs dalībvalsts tiesību aktos nav laulības<br />
šķiršanas institūta. Šādā gadījumā tiesai nebūtu jāuzliek par pienākumu pasludināt laulības šķiršanu<br />
vai laulāto atšķiršanu saskaņā ar šo regulu.<br />
Ja šajā regulā ir atsauce uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras tiesā celta prasība,<br />
attiecīgā laulība netiek uzskatīta par spēkā esošu, lai to varētu izskatīt laulības šķiršanas tiesvedībā, tas<br />
būtu jāinterpretē tā, ka inter alia saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem šāda laulība nepastāv. Šādā<br />
gadījumā tiesai nebūtu jāuzliek par pienākumu pasludināt laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu<br />
saskaņā ar šo regulu.<br />
Lai saprastu šī panta nozīmi, ir svarīgi apzināties dalībvalstu regulējuma atšķirību par to,<br />
kāda personu kopdzīve tiek uzskatīta par spēkā esošu laulību. 2009.gadā <strong>Tieslietu</strong><br />
<strong>ministrija</strong> veica pētījumu „Mantiska rakstura strīdi pēc ārpus laulības savienības<br />
iziršanas Latvijā un ārvalstīs”, kura ietvaros tika noskaidrots, kādi attiecību modeļi<br />
pastāv dažādās valstīs personu kopdzīvei. Kopš 2009.gada situācija, protams, ir<br />
mainījusies, bet ieskatam valsts regulējuma daudzveidībā šī ir noderīga informācija.<br />
Pētījumā tika apskatīti attiecību modeļi, kas pastāv ārpus klasiskai laulībai. Secinājumi:<br />
Attiecībā uz ārvalstīm apskatīts gan nereģistrētas kopdzīves, gan reģistrētu<br />
partnerattiecību regulējums* .<br />
Nereģistrēta kopdzīve jāsaprot kā faktiskā nereģistrētā kopdzīve, kas pakļauta<br />
noteiktiem nosacījumiem. Pazīmes, kas ļauj nošķirt nereģistrētu kopdzīvi no<br />
laulības un reģistrētām partnerattiecībām, ir vispārīgs formalitāšu trūkums, kas<br />
apvij kopdzīvi. Vairums tiesību sistēmās nereģistrēta kopdzīve tiek konstatēta<br />
saskaņā ar faktiskiem apstākļiem. Tomēr dažās tiesību sistēmās Latīņamerikas<br />
valstīs, lai nereģistrētai kopdzīvei būtu tiesiskās sekas, nepieciešams deklarēties<br />
tiesā vai citā institūcijā. Tomēr reģistrācijai nav būtiska loma, lai nošķirtu no<br />
reģistrētām partnerattiecībām. Reģistrācijai vairāk ir pierādījuma raksturs un tā<br />
neietekmē nereģistrētas kopdzīves eksistenci.<br />
Attiecībā uz pētījumā apskatīto reģistrēto partnerattiecību regulējumu jāmin, ka<br />
pastāv divu veidu tiesību sistēmas – viena, kas paredz reģistrētās<br />
partnerattiecības tikai viendzimuma pāriem, un otra veida tiesību sistēmas, kas<br />
pieļauj abas – gan viendzimuma, gan pretēja dzimuma reģistrētās<br />
partnerattiecības.<br />
Tikai viendzimuma partnerattiecības paredzētas Vācijā, Dānijā, Konetikutas,<br />
Ņūdžersijas, Ņūhempšīras un Vermontas štatos ASV, Čehijā, Somijā, Īslandē,<br />
Norvēģijā, Slovēnijā, Zviedrijā, Šveicē, Apvienotajā Karalistē (daudzās no šīm
Change language