Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Maija Meirāne
MĒS ATNĀKAM
AIZMIRSTĪBĀ *
Ar Jura Helda dzeju mani satuvināja viņa sirreālistiski
redzīgā acs un kā viņš liek iedvesmai
plaiksnīt ārpus vārdkopu nobrāztām robežām.
Ar katru jaunu dzejoļu krājumu pieteicas
citādas, vēl nenovalkātas metaforas ar
vizuālam asociācijām.
Sapņa un īstenības saaudumi gan dzejā, gan
dramaturģijā izvirza viņu pie šobrīd ievērojamākiem
mūsu postmodernās literatūras
autoriem.
Viņa debija notiek Literatūrā un Mākslā
(1967.29.VII) un pēc tam jauno dzejnieku
krājumā Acis (1973). Helda pirmajai grāmatai
Naktsputna testaments (1977) ar dažu
gadu atstarpēm seko Sirmās atslēgas (1980),
Atmiņas lauskas (1987), Absinta laiks (1994),
Uz aizmūžiem (2000), Lombards (2003) un
Septiņi putni pār ceturtdienu (2007).
Lasot Helda dzeju, radās impulss tikties ar
autoru personīgi. Zināju, ka viņš mīt Valmierā,
un uz turieni nokļūt 2008.8.VIII izdodas,
kad nule pabeigtajā Novadpētniecības muzejā
atklāja PLMA – diasporas mākslas izstādi.
Helds ieradās ar septiņiem putniem... un
pavisam drīz vien sarunās par sirreālistiem
Chirico, André Bretonu un Dali ienāca šodienas
teātris ar eksistenciālo domu risinājumu.
* Dzejrinda no Jura Helda krājuma Septiņi putni
pār ceturtdienu (2007).
Juris Helds
Šajā un nākošajā tikšanās reizē radās iespēja
iepazīt autoru kā dramaturgu.
Jura Helda dzīve sākusies 1942. gadā Jelgavā,
tēva/aktiera Jāņa Ķikuļa ģimenē. Tēvs spēlē
Jelgavas Drāmas teātrī un Valmieras Drāmas
teātrī. Paša saindēšanās ar teātri turpinās,
līdz 18 gadu vecumā Jurim piešķir lomu
Valmieras teātra trupā. Drīz seko studijas Teātra
fakultātē Latvijas Valsts konservatorijas
aktieru kursā, ko viņš beidz 1970. gadā. Galvenokārt
spēlējot raksturlomas, pavisam 30
gadi ir dzīvoti teātrim. Kā pretstats ir šodiena,
kad dzejniekam un dramaturgam jābūt
dežurantam Valmieras teātrī.
1990. gadā Heldam rodas nopietnas domstarpības
par kāda vietējā Valmieras režisora
kārtējo klasiskas lugas politisko modernizāciju.
Viņš teātri pamet un pievienojas Vides
Aizsardzības kluba (VAK) un Latvijas Nacionālās
neatkarības kustības (LNNK) dalībnieku
lokam. Kompartijas komiteja viņu Atmodas
sākuma laikā uzskata par bīstamāko Valmieras
dumpinieku. ...viņš ģērbās baltā kreklā
ar acīs krītošu sarkanbaltsarkanu karodziņu
krūšu kreisajā pusē. Šādā izskatā viņš staigāja
ne vien pa Valmieru, bet arī pa okupantu
pārpludināto Rīgu, veda LNNK sākotnējo
garu no Arkādijas uz Valmieru... Juris joprojām
ir nesamierināms nacionālists un antikomunists,
bet pēc dabas romantiķis – tā liecina
Ēriks Vēbers. 1
Helds nav tikai dzejnieks, bet daudzkārtēji
godalgots dramaturgs. Viņa viencēlieni jau
kopš Atmodas laika iznāk žurnālos un mazajos
izdevumos. To laiku novatoriskais mēnešraksts
Avots 1988. gada februārī ievieto
Helda farsu / absurdo drāmu Aplausi mušām,
sarakstītu jau pirms desmit gadiem. Zīmīga
saikne, pateicoties mūsu literātei un lugas
tulkotājai Skaidrītei Rubenei, veidojas 1991.
gadā ar amerikāņu eksperimentālo Hardback
teātra grupu Berklejā (Berkeley), Kalifornijā,
kas lugu izrāda. Ievadam Skaidrīte
Rubene iepazīstina skatītājus ar latviešu politisko
teātri: No vienas puses luga ir asprātīga
satīra, kas dursta stagnācijas laika varas
personu pretenzijas, no otras, desmit gadus
pirms notikuma, autors pareģo Atmodas
kustības sākšanos. 2 Kopš tā laika Helds ir jau
11 lugu autors. Dramaturgu ģildes un Nacionālo
lugu konkursos balvas ieguvusi Nomales
bildīte (publicēta Teātra Vēstnesī, 2002),
izrādīta Valmieras teātra Mazajā zālē; Miglas
bērni (Teātra Vēstnesis, 2004) – 1. godalga
Nacionālo lugu konkursā; Lūcijas diena
– balva Nacionālo lugu konkursā; Pēdējais
vilks – galvenā balva viencēlienu jomā.
5