kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

VOL. LIII, No 4, ISSUE 255DECEMBER 2008Jaunā Gaita is a Latvian quarterlydevoted to literature, the arts, andthe discussion of ideas.Editor-In-Chief:Rolfs Ekmanis50 Cedar LaneSedona, AZ 86336-5011 USAPhone/Fax: 928-204-9247rekmanis@msn.comrolfs.ekmanis@asu.eduAssociate Editor & Business Manager:Ingrida Bulmane23 Markland DriveToronto, ON M9C 1M8 CanadaPhone: 416-621-0898Fax: 416-621-9717ibulmanis@scom.caJG home page:http://zagarins.net/JGContributing Editors:V. Avens, A. Liepiņa,J. Silenieks, J. Šlesers,B. Sūrmane, L. Zaļkalne,J. ŽagariņšSubscription ratesCanada1 year Can $39.-2 years Can $76.-Single issues $10.-Other countries1 year US $39.-2 years US $76.-Single issues $10.-JG is indexed in MLA (ModernLanguage Association) InternationalBibliography and Latvijas Preses Hronika(Chronicle of Latvian Publications).Copyright 2008 by “Ceļinieks”Chairman of the BoardGuntis Liepiņš Box 21131,150 First St.Orangeville, ON L9W 4S7CanadaPrinted by Greenwood Tamad LtdToronto, CanadaCanada Post Cust. # 02242052Agreement # 40012507ISSN 0448-917953. GADAGĀJUMS, 2008. GADA DECEMBRIS4. (255.) NUMURSSATURS1 PRĀTULA – Rainis2 DZEJA – Jānis Krēsliņš4 Adrians, Marija un Leons Briedis. Platons18 Lalita Muižniece. Tagad un pārlaicīgais21 Māris Čaklais. Brālis no Sanfrancisko23 Lidija Dombrovska. Vēstule uz dzimteni24 Rimands Ceplis. Dzejniece Andra Manfelde25 Uldis Bērziņš. Aizgājis Solžeņicins26 Jānis Aistars. Sirdsapziņas balss27 Jānis Krēsliņš. Par cesvainieti Lencu28 Eva Eglāja-Kristsone. Latvija un trimda37 ATMIŅAS – Brigita Siliņa. Ivars Lindbergs39 VĒSTURE – Rolfs Ekmanis. BLB Frankfurtē43 MŪZIKA – Helēna Gintere. Cosmos Kanādā45 Ivars Antēns. Svētku diena Ventūrā47 MĀKSLA – Jānis Krēsliņš. Ilmārs Rumpēters47 Voldemārs Avens. Par grafiķi Uģi Nīgalu48 R.E. Rimands Ceplis48 KIBERKAMBARIS49 Rimands Ceplis. Dzejnieks Kārlis Vērdiņš50 Uģis Nīgals. Cauruļraksti53 DAŽOS VĀRDOS – (bs), (jk), (fg), (ib), (re)62 LASĪTĀJU VĒSTULES63 GRĀMATASJuris Silenieks. Elitisms un mietpilsonībaJuris Silenieks. Tuvāk patiesajamArvis Viguls. Bez cukura sūrsAina Siksna. Itāļu vēstnieka sapņojumsBiruta Sūrmane. Kārļa Rituma skatījumsArtūrs Andranikjans. Valodas ritma dejaAnita Liepiņa. Dēku stāstiJuris Šlesers. Pēdas ūdeņosAstra Roze. Par 100 lauku sētāmGundars Ķeniņš-Kings. Pie JBS rakstiem!IN THIS ISSUE – J.Ž.Raimonda Staprāna vāksDatormaketētājs Juris ŽagariņšJG pateicas par KKF, PBLA & LNAK atbalstu

Klusi rokas uzliekamBrīvās Latves karogam;Topi, audzi, brīvā Latve,Brīvu tautu kopībā!RainisNo dramatiskās poēmasDaugava (1915-1919).Kastaņolā (Castagnola),Šveicē

Jānis KrēsliņšLULLINAS KUNDZENEIEzra Paunds, domājot par VoltēraŽenēvas draudzeni Madame Lullin unromiešu dzejnieka Tibulla veltījumu Dēlijai.Jūs varbūt brīnieties ka astoņdesmit gadus vecs vīrsVar joprojām veltīt Jums savas vārsmas...Zem sniegiem rādās zāle,Vēlā gada laikā dzied putni!Un Tibulls, nāves gultā, savā latīņu mēlē varēja teikt:„Dēlija, mirstot, es raudzīšos uz tevi.”Un Dēlija, izbālUn aizmirst ka tā reiz pat bij skaista.2004Ezra Pound (1885-1972)Voltaire (1694-1778)Tibullus (54?-18 pr. Kr.)EZRA PAUNDA 81.CANTO FRAGMENTIKo tu īsti mīli, paliksViss cits ir niekiNeviens nevarēs atņemt tev ko īsti mīliKo tu īsti mīli ir tas ko no tevis mantosNez kura pasaule, vai mana, vai viņu, vai neviena?Vispirms bij redzamais, tad taustāmāElīzija, kaut arī tā bij elles hallēs.Ko tu īsti mīli ir tas ko no tevis mantos,Ko tu īsti mīli, neviens to tev nevarēs atņemt.Skudra ir kentaurs pūķu pasaulē.Atmet savu iedomību, tā navCilvēka radīta drosme, kārtība, vai žēlastība,Atmet savu iedomību,es saku atmet.Mācies no zaļās pasaules kas varētu būt2

Tava vieta vienmēr kāpinātā izdomā vai īstā amata prasmēAtmet savu iedomību,atmet!Dabas zaļās rotas ir pārākas par tavu izsmalcinātību.„Tieci galā pats ar sevi, tad arī citi tevi varēs paciest.”Tu esi krusas kapāts suns,Uztūkusi žagata nežēlīgi karstā saulēPusē melna, pusē baltaKas nezin vairs kur aste, spārns.........Atmet savu iedomību,Es saku atmet!2004ERNESTS DOVSONSPAR HORĀCIJAVĀRDIEMVitae summa brevis spem nos vetat incohare longam(Mūža īsais gājums liedz cerēt mums uz tā ilgumu)(Carmen 1, 4)Ilgst asaras un smiekli tikai brīdi.Tāpat iekāre, mīla un naids.Pāri aizsaules slieksnim kad slīdiViss izgaist kā mirēja vaids.Ilgs laiks, kad rozēm, vīnam draugos, brīdi.Kur mūsu ceļam gals?Varbūt turpat kur sākums – un tu klīdiKā miglā zudusi balss.Tībingenā, 1949Quintus Horatius Flaccus (65-8 pr..Kr.)Ernest Dowson (1867-1900)Klajā laists Jāņa Krēsliņa Rakstu 3. sēj. Laikmeta liecības (Rīgā: Valters& Rapa, 2008. 340 lpp.) ar intervijām, apcerēm par valodniecību,grāmatniecību, bibliotēkām, tēlotājmākslu, vēstures jautājumiem, arīar „dzejoksli” Vēstule Padomju Latvijas jaunajiem rakstniekiem (1958),ko tolaik JG atteikusies publicēt. Laba daļa no grāmatā ievietotajiemmateriāliem sākotnēji publicēta JG lappusēs.Ulža Zemzara zīmējums.3

Adrians, Marija un Leons BriedisPLATONS UN MARIJA JEB TREŠAISPRĀTSRitas Laimas Bērziņas zīmējumiPlatons (427-347 p.m.ē.) – dzimis aristokrātu ģimenē,tēvs Aristons (Kodrosas valdnieka atvase),māte Periktone (kas nāk no ģimenes, kas radniecībassaitēm saistīta ar Solonu). Īstais Platona vārdsir Aristokls. Iesauka „Platons” viņam dota platāolveida krūšukurvja dēļ.Platons ieguvis izcilu izglītību. Jaunībā viņš rakstījisdzejoļus un nodarbojies ar mākslu. Būdams 20gadu vecs, viņš piedalījies kādā dzejas konkursā,kur arī redzējis un klausījies Sokrata runas. Dziļiiespaidojoties no Sokrata gudrības, viņš kļūst partā skolnieku līdz pat Sokrata nāves dienai – 399p.m.ē.Daudz ceļojis. Bijis Ēģiptē, kur iepazinies ar matemātiku;tāpat bijis pazīstams ar pītagoriešiem;kādu laiku sabijis Sicīlijā, Sirakūzās – kā tirāna DionīsaVecā ciemiņš. Leģendas vēsta, ka Dionīss Vecaispārdevis Platonu kā vergu uz Eģīnu, taču Platonadraugi viņu izpirkuši un tādējādi atbrīvojušino verdzības. Pēc demokrātiskās iekārtas nodibināšanāsAtēnās Platons norobežojies no politikasun izveidojis Atēnās filosofisko skolu netālu noHeros Akademos veltītās ģimnāzijas, tāpēc šī skolaieguvusi Akadēmijas vārdu.Platona literārie un filosofiskie pētījumi „MarselsKapadokijā”(kur viņš bija izsūtīts pēc viņa ģimenesiznīcināšanas) un vēlāk Efesa un Atēnas, ļāvaviņam iedziļināties daudzās un dažādās tēmās. Arlaiku Platons, tāpat kā Orfejs, Sokrats u.c., kļuvapar savveida simbolu un metaforu, pie kuras vēlaizvien vēršas cilvēki visā pasaulē, mēģinot to atšifrēt.4PERSONĀŽIPLATONS (Seno Atēnu politiķis, Valsts idejas autors)SIRAKŪZU VALDNIEKS (Dionīss Pirmais)PRINCIS (Sirakūzu valdnieka dēls – Dionīss Otrais)DIONS (Kāds Valdnieka attāls radinieks)SOLLIS un POLLIS (Valdnieka slepenie aģenti unmiesassargi)PREMJERS (Mūsu laikā valsts PĀRVALDNIEKS)PIRMAIS FUNKCIONĀRS (Premjera sekretārs unpadomnieks)OTRAIS FUNKCIONĀRS (slepenpolicijas priekšnieks)SIRMGALVIS (Universitātes profesors, katedras vadītājs,Premjera sievastēvs)STUDENTS (studentu apvienības līderis, kas ir ņēmiskredītu un strādā vairākās vietās, lai varētu izdzīvot)DZEJNIEKSMARIJA (Bērnu nama audzinātāja, organizācijasGlābiet bērnus dibinātāja)JAUNIETE (studente, kas piepelnās organizējot dažāduspasākumus)KLOSTERA MŪKSGARĀMGĀJĒJSBEZPAJUMTNIEKSPREMJERA MIESASSARGI__________________________________________________________________Platons ir Briežu literārā triumviratus – Leona, Marijasun Adriana – kopdarbs. Visi trīs pazīstami kā sirdsdedzīgiZeva un Mnēmosines deviņu meitu (Kalliopes,Klio, Melpomenes, Eitarpes, Erato, Terpsihoras, Talijas,Polihimnijas, Urbānijas) pielūdzēji un kalpotāji. Ja neticiet,pāršķirstiet vēl vienu viņu kopdarbu – kultūroloģiskožurnālu Kentaurs XXI. Tā galvenais redaktors– Leons, vietniece – Marija, datorsalicējs un arī atsevišķumateriālu tulkotājs – Adrians, bet maketētājsLeona un Marijas otrs dēls Kornelius. Kopš 1992. gada47 Kentaura laidieni, caurmērā 200 lappušu biezi, unkatrs veltīts savam tematam – no valodas, teksta, laika,telpas, sapņa, ironijas, ķermeņa, dzīvnieka, melu,smieklu, sporta, atmiņas un skatiena atspoguļojumakultūrā līdz cilvēka esībai, dzīves mākslai, mākslasfilozofijai, intelektuālismam, brīvībai, postmodernismam,tulkošanai, tantogrāfijai un zinātnei, kas nebūtnav visi. Dzejnieka, esejista, dramaturga, literatūrkritiķa,kino scenārista, dziesmu tekstu autora, atdzejotājaun tulkotāja (T.S. Eliot, Samuel Beckett, PaulValery, Henri Bergson, Fernando Pessoa, Roberto G.de Almeida, Federico Garcia Lorca, Jorge Luis Borges,Julio Cortazar, Octavio Paz, Umberto Eco, FedericoFellini, Filippo Tommaso Marinetti, Grigore Vieru, AnaBlandiana, Spiridon Vangeli, Nichita Stanescu – unvēl daudzu, daudzu citu) Leona Brieža darbu un cituveikumu visaptveroša uzskaite pavisam viegli piepildītušī JG numura 72 lappuses – ap 30 oriģinālgrāmatuun vairāk neka 50 atdzejas un tulkojumu grāmatu!Marija Briede-Makaveja ir rumāņu dzejniece, kuraspirmajai grāmatai latviski – eseju krājumam Vārdakārdinājums (1997) seko dzejkrājums Augšupkritiens(1999). Arī Adriana radošajā kontā, bez tulkojumiemun atdzejas periodikā, ir paša krājums ar nosaukumuDzejoļi (2006). Platona beigu daļu lasīsim nākošajāJG numurā. Ritas Laimas Bērziņas ilustrācijās grieķulugu maskas sapludinātas ar latviskiem tipiem. (R.E.)

PIRMAIS CĒLIENS“LAIMĪGS IR TAS, KURŠ TO VISU VAR PA-CIEST”I AINAPlatons un Sirakūzu ValdnieksAtēnas pārdzīvo dziļu politisko krīzi. Visasvalsts pārvaldes formas brūk kopā. Cienījamicilvēki iesaistīti korupcijā. Perikls, kurš izslavējisAtēnu vārdu tāltālu, tiek sodīts parzādzību. Vecais Timons ir izraidīts no valsts,drosmīgais Temistokls ir apcietināts. Platonsjūtas apjucis. Viņš dodas uz Sicīliju.Pirmā aina notiek Dionīsa pilī, kurā SirakūzuVALDNIEKS – Dionīss un viņa svainis Dionssarunājas ar Platonu par valsts pārvaldesmetodēm un valsts vadīšanu.SIRAKŪZU VALDNIEKS. (Platonam) Kas tevitieši neapmierina? Vai pašreizējais manasvalsts iekārtojums? Vai tās pārvaldes metodes?PLATONS. Es uzskatu, ka daudz kas būtu jāmaina...SIRAKŪZU VALDNIEKS. Nav labi mainīt lietukārtību...PLATONS. Bet pats no sevis nekas nemainīsies.SIRAKŪZU VALDNIEKS. Tas gan...PLATONS. Tas ir jāmaina cilvēkiem pašiem.SIRAKŪZU VALDNIEKS. Protams.PLATONS. Vienīgais, kam? Tiem, kuri valda,vai tiem, kuri tiek pārvaldīti?SIRAKŪZU VALDNIEKS. Protams, ka tiem,kuri valda un kuriem ir vara.PLATONS. Tad neapmierinātie ir tie, kuri tiekpārvaldīti, bet apmierinātie ir tie, kuri valda.SIRAKŪZU VALDNIEKS. Tā ir...PLATONS. Tad saki, kā tiks mainīta lietu kārtība,ja to mainīs nevis tie, kas ir neapmierināti,bet gan tie, kas ir apmierināti?SIRAKŪZU VALDNIEKS. Tāda ir šai pasaulēpastāvošā lietu kārtība.PLATONS. Tātad tie, kas grib mainīt šo lietukārtību, ir neapmierināti, bet tie, kas grib tosaglabāt, ir apmierināti?SIRAKŪZU VALDNIEKS. Tieši tā...PLATONS. Tātad, lai cik vienota būtu sabiedrība,vairākumam nav varas to mainīt?SIRAKŪZU VALDNIEKS. Nē... nav.PLATONS. Un sabiedrība paliek tāda pati,kāda tā ir, jo tie, kas ir pie varas, nevēlasneko mainīt, bet pārējiem, savukārt, nav pietiekošasvaras to izmainīt.SIRAKŪZU VALDNIEKS. Tāda ir dzīve! Ko tuīsti vēlies? Lai visi varas priekšā būtu vienlīdzīgi?Lai visiem būtu vienas un tās pašastiesības? Vai tad daba ir laidusi pasaulē visusvienlīdz gudrus, vienlīdz centīgus un strādīgus?Vai nejēgām vajadzētu būt tikpat varas,cik tās ir man? Vai ierēdnim vajadzētu piederēttikpat daudz mantas, cik man? Kāpēcmainīt lietu kārtību? Vienīgi daba ir noteikusicilvēka tiesības, lai varošajiem piederētuAdrians, Marija un Leons Briedis5

vairāk nekā nejēgām, stiprajiem vairāk nekāvājajiem, talantīgajiem, vairāk nekā neapdāvinātajiemun gudrajiem vairāk nekā muļķiem...Tā tas ir pie cilvēkiem un visām tautām.Tā tas ir arī pie citām dzīvajām būtnēm.Augstākajam ir jāpārvalda zemākais, viņampienākas saņemt vairāk. Kserkss, kad devāsar karaspēku uz Helladu, izdarīja to ar stiprākātiesībām, Hērakls atņēma Serionam govisbez maksas, saņemot tās kā dāvinājumu vienīgiar tām tiesībām, kādas viņam bija devusidaba. Vai teiksi, ka tā tas nav?PLATONS. Tu, Dionīs, uzskati, ka vara var paņemtlabumus sev. Bet, ja tā tos sev piesavinās,par tiem neko nemaksājot vai saņem toskā dāvinājumu, vai tad tā neizdara netaisnībuun nepārkāpj likumus?SIRAKŪZU VALDNIEKS. Cilvēku likumi nesakrītar dabas likumiem, Platon!PLATONS. Tātad, vadoties pēc dabas likumiem,vara ar spēku var aplaupīt tos, kas irvājāki par viņiem, krietnais var valdīt pār to,kas nav tik krietns, bet cienījamākais var piesavinātiesvairāk nekā negodājamākais?SIRAKŪZU VALDNIEKS. Tieši tā.PLATONS. Tad tie pārākie ir nevis stipri, betplēsoņas un mežoņi...SIRAKŪZU VALDNIEKS. Tik un tā stiprie ir pārāki...PLATONS. Bet krietnie un gudrie?SIRAKŪZU VALDNIEKS. Tas ir tas pats. Būtaugstākam nozīmē būt stiprākam, krietnākamun gudrākam...PLATONS. Bet vai likumus, kas stāv pāri visam,nav radījuši cilvēki?SIRAKŪZU VALDNIEKS. Tā tas ir.PLATONS. Tātad šo likumu ir daudz vairāknekā viens, kuru tu tā slavē.SIRAKŪZU VALDNIEKS. (Nedaudz neapmierināts)Nezinu, kurp tu mani tiecies aizvest,bet es jūtu, ka šo diskusiju ir jāizbeidz ... unjo ātrāk, jo labāk!PLATONS. Kāpēc?.. Tu taču esi Sirakūzu valdnieksun kā valdnieks tu gribi zināt, kas tevjādara!SIRAKŪZU VALDNIEKS. Tieši tā, tāpēc es teviuzaicināju šurp.PLATONS. Tāpēc es tev uzdevu jautājumus,tāpat kā savam skolotājam Sokratam, ungaidu uz tiem atbildi.SIRAKŪZU VALDNIEKS. (Tuvodamies Platonam,nedaudz ironisks) Platon, vai tik tu neesitas, kurš radīja Sokratu?PLATONS. (Cieši skatīdamies Dionīsam acīs)Tev tas tik svarīgi?SIRAKŪZU VALDNIEKS. (Iztur Platona skatienu)Jā. Šis tavs skolotājs neko nav uzrakstījis,bet tu ik reizes viņu citē, it kā tu runātu arSokrata muti. Visas savas domas tu piedēvēSokratam, bet īstenībā Sokrats esi tu pats,Platon.PLATONS. Ko tu īsti gribi teikt?SIRAKŪZU VALDNIEKS.To, ka Sokrats ir metafora.Visi ir dzirdējuši, ka tāds pastāv, tačuneviens viņu īsti nekad tā arī nav redzējis. Unar viņa muti runā tu... (To pateicis, viņš straujipieceļas kājās, it kā nupat būtu atklājis patiesību)Tu taču esi Sokrats, vai ne?!..PLATONS. (Nenovērsdams skatienu) Tu domā,ka es slēpju patiesību?SIRAKŪZU VALDNIEKS. Nē, es uzskatu, ka tuvisu nepasaki līdz galam...PLATONS. Pēc taviem ieskatiem iznāk, ka espiedēvēju Sokratam savas domas?SIRAKŪZU VALDNIEKS. Tieši tā... Jo parSokratu tiek sauktas gudrības un zināšanas,kuras katrs izmanto, lai izceltos citu priekšā.(Pieceļas un iziet no istabas)PLATONS. (Dionam) Vai arī tu tā domā? Tuarī šaubies par Sokrata pastāvēšanu?DIONS. Es vienīgi šaubos par to, ka viņš izskatāstieši tā, kā tu to saki.PLATONS. (Bezkaislīgi.) Bet tas ir absurds...(Ienāk Sirakūzu Valdnieka dēls princis DionīssOtrais).PRINCIS. Uzzināju par Platona ierašanosmūsu pilī un steidzos sasveicināties.PLATONS. Tu esi ieradies mazliet par vēlu, joes kādam jau paguvu apnikt.PRINCIS. (Uzjautrinādamies) Vai tik nav runapar manu tēvu? (Dions apstiprinoši pamāj argalvu) Es nebrīnos. Domātāji viņam vienmērātri apnīkst.. .PLATONS. Cik noprotu, jūs esat Sirakūzuvaldnieka dēls?.PRINCIS. Un Sirakūzu troņmantinieks. Manisauc Dionīss Otrais.PLATONS. (Viegli palocīdams galvu) Šķiet, katev patīk prāta spēles...6

PRINCIS. Kam tad tās nepatīk... Steidzu ieņemttēva vietu tronī. (Dions uzmet viņamsapīkušu skatienu) Tu baidies, Dion? Es toneizdarīšu ar varu, bet gan ar... kā to sauc?Balstoties uz daudz izkoptākām prāta spējām,kas man noteikti piemīt.DIONS. (Pieceļas) Man nepatīk, ka tu runāpar tēvu un varu svešinieka klātbūtnē.PRINCIS. Filosofi mīl patiesību. Kāpēc manatstāt Platonam par sevi sliktu iespaidu, ja esmelošu jau no paša sākuma?PLATONS. (Neizpratnē) Par kādu patiesībuir runa? Netika taču pateikts nekas tāds, kovarētu uzskatīt par patiesību vai arī par meliem.PRINCIS. (Nepacietīgi) Jo ātrāk noskaidrosim,kas ir patiesība, jo labāk būs visiem.PLATONS. Lai runātu par patiesību, ir vajadzīgsīpašs dvēseles stāvoklis un trešais prāts,tāpēc atstāsim šo sarunu uz vēlāku laiku, kades atgriezīšos no tāla ceļojuma.PRINCIS. Kur dosities šoreiz?PLATONS. Pa ūdeni uz citu pasaules malulīdz pat ziemeļiem, paciemoties pie kāda Rīgasvaldnieka, kas dzīvo Baltijas jūras krastā.DIONS. Lieliski! Bet tas būs rīt. Tagad es gributev parādīt mūsu pilsētu. (Vēršoties pieprinčiem, apjautājas) Dionīs Otrais, tu arī iesimums līdzi?PRINCIS. Protams. Esmu pārliecināts, ka, redzotjaunas vietas un cilvēkus, Platonam būs,ko teikt, un es nevēlos palaist garām viņavārdus. (Pieceļas un visi trīs dodas uz izeju.Ienāk Dionīss Otrais)SIRAKŪZU VALDNIEKS. O, jūs bez manis nemaznegarlaikojāties?PRINCIS. Mēs ejam parādīt Platonam pilsētu.SIRAKŪZU VALDNIEKS. Nedomāju, ka viņu tāvarētu interesēt. Neaizmirsti, ka viņš ir ieradiesno Atēnām.PLATONS. Tā bija arī mana vēlēšanās.SIRAKŪZU VALDNIEKS. (Ne pārāk sajūsmināts)Labi, lai notiek. Tevi pavadīs mans dēls.Dion, tu paliec. Man tev kaut kas sakāms.DIONS. (Bez prieka) Labi, Dionīss, es palieku.Ejiet. Varbūt es jūs panākšu. (Platons un DionīssOtrais aiziet)SIRAKŪZU VALDNIEKS. Man šermuļi skrienpāri kauliem...DIONS. No kā? Neviens no mums taču navizdarījis nekā ļauna.SIRAKŪZU VALDNIEKS. Ja ļaunums nozīmēiedurt nazi mugurā, tad tā ir tiesa. Bet ir citaveida ļaunums, kurš iepilda šaubas tavā dvēselēun nogalina gribu, spēku, domas un ticību...DIONS. Ceru, ka runa nav par Platonu.SIRAKŪZU VALDNIEKS. Tieši par viņu. Es uzaicinājuviņu pie sevis, lai palūgtu padomupar valsts pārvaldīšanu, bet viņš cenšas manipārliecināt, ka mūsu iekārta ir slikta un ka tāir jāizmaina.DIONS. Nezinu, par ko tu domā. Bet tieši Platonaizraudzītais ceļš ir visauglīgākais, lai tuspētu apbruņoties ar krietna valdnieka gudrību.SIRAKŪZU VALDNIEKS. (Pielec kājās) Bet pēcPlatona domām ļauns teju ir viss!DIONS. Tu esi netaisns. Viņš vienīgi lika tevšaubīties, ka viss ir labi un pilnīgā kārtībā.SIRAKŪZU VALDNIEKS. Kas tas ir par valdnieku,kas par visu šaubās! Vai tad es alkstu pēcšaubām, Dion? Visi valdnieki un, tajā skaitāarī es, alkstam pēc drosmes, spēka, gribas!DIONS. Tas, kas atšķir Platonu no valdnieka,ir tas, ka, izņemot drosmi, spēku un gribu,viņam piemīt arī šaubas.SIRAKŪZU VALDNIEKS. (Draudīgi) Bet es negribukļūt par filosofu. (Apsēžas) Es gribukļūt par labu valdnieku.DIONS. Bet kā gan tu zināsi, ka tava drosme,spēks un griba netiks novirzīta pa maldīgiemceļiem, kas var atnest visiem tikai postu? Arītev pašam.SIRAKŪZU VALDNIEKS. (Saniknots) Kas gantas ir par valdnieku, kurš par visu šaubīsiesun šūposies kā niedre vējā?DIONS. Ja niedre neliektos vēja brāzmās, tāsalūztu.SIRAKŪZU VALDNIEKS. Blēņas! Iesaku paturētšīs Platona domas saviem atēniešiem.DIONS. Cik es atceros, mēs uzaicinājām viņuuz pili, lai palūgtu padomu, nevis dotu padomuviņam.SIRAKŪZU VALDNIEKS. Nevar visu laiku klausīties,nedodot padomus.DIONS. Tavus padomus...SIRAKŪZU VALDNIEKS. Iznāk, ka tu esi7

Platona pusē!?DIONS. (Lišķīgi) Būt Platona pusē vēl nenozīmēbūt pret Sirakūzu valdnieku.SIRAKŪZU VALDNIEKS. (Mazliet saguris) Dion,vai tev nešķiet, ka tu esi pārāk jauns, lai manimācītu, kā dzīvot? Spriežot pēc taviem gadiem,tu varētu būt mans dēls. (Attālinās)DIONS. Es ar tevi būtu runājis tāpat.SIRAKŪZU VALDNIEKS. (Dod zīmi, lai Dionstam tuvotos, pēc tam pamāj Dionam unčukst, it kā izdarīdams atzīšanos) Vai tik tunealksti pēc Sirakūzu troņa?DIONS. (Skatās uz Dionīsu nedaudz apjucis,kas pastiprina situācijas divdomīgumu) Kādasnelāgas domas tev ir ienākušas prātā?!Kā tu vari ticēt, ka es... es...SIRAKŪZU VALDNIEKS. (Ironiski smaidīdams)Tas nav nekāds noziegums, mans mīļais, alktpēc varas... Jo tu uzskati, ka esi to nopelnījisdaudz vairāk nekā es vai mans dēls. Tu esidaudz gudrāks, daudz labāks politiķis unstratēģis, daudz taisnīgāks nekā abi Dionīsikopā...Vai nē?!...DIONS. (Satraukts par šo Dionīsa mājienu)Es nevēlos neko citu, kā to, lai Sicīlijā valdītumiers un kārtība. Vēlos, lai tauta būtuapmierināta, bet tu, Dionīss, dzīvotu ilgi unpārvaldītu šo valsti pēc iespējas taisnīgāk unprātīgāk.SIRAKŪZU VALDNIEKS. Bet, ja es nespēju būtnedz taisnīgāks, nedz arī gudrāks, cik laimīgagan būtu Sicīlijas tauta, ja tai būtu tik lielisksvaldnieks kā tu!DIONS. (Izvairoši) Nekad neesmu par to domājis...SIRAKŪZU VALDNIEKS. (Ar smaidu uz lūpām)Vai patiešām neesi par to domājis? (Sasitplaukstas; ienāk vergs) Liec, lai atnāk Sollisun Pollis! (Vergs iziet)DIONS. (Aizdomīgi viņu uzlūko) Ko tu gribiiesākt?SIRAKŪZU VALDNIEKS. Neko citu, kā pierādīttev patiesību.DIONS.(Satraukts) Par kādu patiesību irruna?..SIRAKŪZU VALDNIEKS Vai tad tu neesi lielāPlatona uzticams audzēknis? Tā cilvēka audzēknis,kurš ienīst melus un mīl vienīgi untikai patiesību? (Ienāk Sollis un Pollis) Sakiet,kurš ir tas, kas ir neapmierināts ar to, kādāveidā es pārvaldu šo valsti?SOLLIS UN POLLIS. (Uzmezdami tikko manāmuskatienu Dionam, pēc tam uz viņu nemazneskatīdamies) O, krietno Dionīss, mēsto varam pateikt tikai tev vienam.SIRAKŪZU VALDNIEKS. Runājiet vien tepat,jo mans radinieks ir arī mans vislabākaisdraugs. Viņa klātbūtnē jūs varat runāt brīviun netraucēti.SOLLIS UN POLLIS. (Cieši uzlūkodami Dionīsu)Dions, kurš atrodas mūsu priekšā, kādājaunekļu grupā izteicās, ka... (brīdi vilcinās)ka Sicīlijā valda nekārtība un netaisnība, unvajadzētu kaut ko darīt, lai lietas sakārtotu.SIRAKŪZU VALDNIEKS. (Izlikdamies pārsteigts)Dions? Vai tiešām? Vai tas maz ir iespējams?SOLLIS UN POLLIS. Divi mūsu vīri atradās taivietā, kur notika saruna... Mēs varam viņusatvest, lai viņi sniegtu liecības, ja vēlies.SIRAKŪZU VALDNIEKS. Šiem diviem cilvēkiemtiks nocirsta galva, ja viņi būs samelojušies.(Pievērsis skatienu Dionam) Es gaiduno tevis kādu vārdu, lai izkliedētu šo apmelojumu.DIONS. Ne visas slepenās apsūdzības ir apmelojumi,Dionīss. (Rāmi) Kaut gan es esmusarūgtināts tādā pašā mērā. Tiesa, daudz nekārtībasun daudz netaisnības valda mūsuvalstī, jo ne visi cilvēki, kuriem uzticēts pārvaldītprovinces, tiecas pēc kaut kā cita, kātikai iedzīvoties uz pilsoņu rēķina. Es teicuvienīgi to, ka kaut kas ir jādara, lai šo lietustāvokli izlabotu.SIRAKŪZU VALDNIEKS. Labi, Sollis un Pollis,bet kā tas ir iespējams, ka šie divi jūsu cilvēkiapsūdz Dionu par to, ka viņš pret mani vērpjsazvērestību, kad, lūk, arī jūs paši dzirdējāt,ka mans rads un draugs vēl mūsu pilsētai tikailabu?DIONS. Lietu sakārtošana ir tavos spēkos unes nesaskatu neko sliktu, ja varu tev sniegtnoderīgu padomu. Starp citu, visu to, ko espateicu to jaunekļu priekšā, es, neko no tevisneslēpdams, tiku pateicis arī tev.SIRAKŪZU VALDNIEKS (Vērsdamies pie Soļļaun Poļļa) Vai sapratāt? Lai tiem diviem tūdaļpat tiktu nocirstas galvas!SOLLIS UN POLLIS. Bet viņi nemeloja, jūsucienība!SIRAKŪZU VALDNIEKS. Ne jau tāpēc, ka viņiman meloja, es gribu viņus sodīt... Bet tāpēc,ka viņi man darījuši zināmas nevērtīgas lietas,jo, kā tu pats labi dzirdēji, es to visu jau8

zināju no mana drauga Diona.SOLLIS UN POLLIS. (Paklanās) Mēs sapratām.Pavēle tiks izpildīta.SIRAKŪZU VALDNIEKS. (Dionam) Piedodman, ka tev vajadzēja piedalīties tik nepatīkamāsarunā. Steidzies drīzāk un panācmanu dēlu un mūsu izcilo ciemiņu. (Dionsviņu neizteiksmīgi uzlūko un iziet) Sollis unPollis, pavēlu uzmanīt ik Platona soli!SOLLIS UN POLLIS. Visviens, kaut vai viņš dotosuz otru pasaules malu!SIRAKŪZU VALDNIEKS. Vienalga... kurp viņšietu...Kaut vai līdz pat otrai pasaules malai!PriekškarsII AINAPlatona sagaidīšana RīgāTurpmākie notikumi norisinās Latvijā, mūsulaikā. Premjera rezidence. Priekštelpa. Aizrakstāmgalda sēž Pirmais funkcionārs.PIRMAIS FUNKCIONĀRS (ar dokumentu kaudzirokās, kurus viņš jauc kā kāršu komplektu,murminot savu skaitāmpantiņu).„Blēdīties vai neblēdīties,Piekrāpt vai nepiekrāpt,Pievilt vai nepieviltVai kļūt neuzticīgam...”Kabinetā ienāk Otrais funkcionārs.OTRAIS FUNKCIONĀRS. Sveiks. Saule gandrīzdienvidū, tikai mūsu šefu nekur nemana.PIRMAIS FUNKCIONĀRS. Šefs vēl nav atnācis.OTRAIS FUNKCIONĀRS (Neapmierināts). Ak,tad šis vēl guļ?PIRMAIS FUNKCIONĀRS. Šefs neguļ. Viņš noteiktiir aizņemts ar saviem darbiem.OTRAIS FUNKCIONĀRS. Kādiem?PIRMAIS FUNKCIONĀRS. Nu, piemēram,mazgājas...OTRAIS FUNKCIONĀRS. Pats?PIRMAIS FUNKCIONĀRS. Kā sanāk...OTRAIS FUNKCIONĀRS. Mūsu galvas ganviņš mums mazgā pats...PIRMAIS FUNKCIONĀRS (Mainot tēmu). Kātu mosties no rītiem?OTRAIS FUNKCIONĀRS. Es sev saku, slieniesaugšā, draņķi, visi citi nelieši jau sen darbā.Vai viņš mazgāsies visu dienu?..PIRMAIS FUNKCIONĀRS. Hā! Protams, ka nē!Viņš vēl ēdīs, dzers un izvingrinās savu apaļovēderiņu.OTRAIS FUNKCIONĀRS. Varbūt tu zini arīkādu vingrinājumu smadzenēm?PIRMAIS FUNKCIONĀRS. Skaiti tūkstošlatniekus– banknoti pēc banknotes...Tas ir vislabākaisprāta vingrinājums.OTRAIS FUNKCIONĀRS. Hm... (Pēc brīža) Unkas šodien paredzēts?PIRMAIS FUNKCIONĀRS. It kā jāsagaida kādspartijas boss no Atēnām, īstajā vārdā Platais...Plato... (skatās papīros) Jā! Platons.OTRAIS FUNKCIONĀRS. (Izbrīnīts) Tā sauc arīseno grieķu domātāju, filosofu un politiķi.PIRMAIS FUNKCIONĀRS. Viņu ir tik daudz, kavisus nevaru atcerēties... (Skatās pulkstenī)Jābrauc uz ostu.OTRAIS FUNKCIONĀRS. Cikos notiks tikšanās?PIRMAIS FUNKCIONĀRS. Sešpadsmitos premjerstiksies ar Platonu (skatās dokumentos)...saunā...OTRAIS FUNKCIONĀRS. (Izbrīnīts) Kāpēc tieši9

saunā?PIRMAIS FUNKCIONĀRS. Kāds ieteica mūsupremjeram tikties ar Platonu saunā. It kā pēcsenās Romas parauga - prāts strādā labāk,kad ķermenis tīrs.OTRAIS FUNKCIONĀRS. Bet Platons taču irno Atēnām!PIRMAIS FUNKCIONĀRS. Vai nav vienalga,no kurienes viņš ir?!...OTRAIS FUNKCIONĀRS (Pārsteigts) Ā-ā-ā...jā!PriekškarsIII AINAPar šo un toMazs krodziņš, kura interjers atgādina senasromiešu kafejnīcas stilizāciju, kur parasti tiekaspolitiķi un Romas elita, notiek debates,runas un tiek slēgti visdažādākie darījumi.Telpa ar baseinu vidū, virs kura peld aromātiskitvaika mākoņi. Premjers un Sirmgalvis,ietinušies togās, sēž pie galda baseina tuvumā,viņu priekšā pilni alus kausi, un gaidaierodamies Platonu. Blakus viņiem svīst divimiesassargi. Turpat atrodas Pirmais funkcionārs,kas rūpīgi seko, kā viesmīlis apkalpoPremjeru un viņa sievastēvu...PREMJERS. (Pirmajam Funkcionāram) Kaduzaicini kādu uz savu māju, uzskati viņu parsev līdzīgo.PIRMAIS FUNKCIONĀRS. (Smaidot) Vai tādair atēniešu paraža?PREMJERS. Tāds ieradums pastāv ne tikai Atēnās.Tā notiek arī pie mums.Ienāk otrais funkcionārs, kuram bija jāsagaidaPlatons krodziņā, skatās uz Premjeru unklusē.PREMJERS. (Nedaudz izbrīnīts) Kur ir Platons?(Funkcionārs klusē) Runā taču!OTRAIS FUNKCIONĀRS. Viņš man lika pateikt,ka atnāks tad, kad ieradīsies.PREMJERS. (Iesmejas) Viņš tev lika man pateikt...Labi... Ej! (Otrais funkcionārs, pamājisar galvu, aiziet. Pievēršas Pirmajam funkcionāram)Ko tu par to domā?PIRMAIS FUNKCIONĀRS. Ka spēlītes ir sākušās...PREMJERS. Ka ciemiņš izrāda nekaunību parsaimnieka viesmīlību...SIRMGALVIS. Par to, ka viņš mazliet kavējas...Un ka viņš nerīkojas kā tavs kalps, tu viņu uzskatipar nekaunīgu?PREMJERS. Platons nav pirmais, kam es dodupatvērumu.SIRMGALVIS. Platonam ir cita daba.PREMJERS. (Pieceļas) Man arī! (Pēc brīža).Diez vai šāda rakstura dēļ kāds viņu spēspaciest. Sāku nožēlot, ka uzaicināju viņu uzRīgu. (Murmina) Iešu. Man ir daudz citu svarīgākudarbu, nekā noņemties ar kaut kādujefiņu no Atēnām! (Grib aiziet. Ienāk Platons)PLATONS. Lūdzu piedošanu. Baidos, ka mazlietnokavēju! (Premjers un Sirmgalvis sasveicināsar Platonu)PREMJERS. (Apsēžas blakus sirmgalvim, un,norādījis ar roku uz pretējo krēslu, turpina)Lūdzu, sēdieties. (Mēģina iesākt sarunu)Kāda jums šķiet mūsu pilsēta un tās pilsoņi?PLATONS. (Nedaudz saguris) Nule kā esmuieradies un neko vēl neesmu paspējis ieraudzīt- ne jūsu pilsētu, ne tās vadoņus un pilsoņus.Kad es tos iepazīšu, visu jums izstāstīšu.PREMJERS. (Pārsteigts) Jūs ieradāties Rīgāpirms vairākām stundām, bet nokavējāt tikšanos.PLATONS. Pēc tik gara jūras brauciena vajadzējaatpūsties, nomazgāties, savest kārtībādomas...PREMJERS. Mans sievastēvs mani pierunājauzaicināt tevi uz Rīgu, uzskatīdams tevi parlabu politiķi.PLATONS. Nezinu, vai es esmu politiķis, vainē.PREMJERS. Sievastēvs saklausījis runas, kaesi domājis par valsts lietu daudz labāku pārvaldīšanu...SIRMGALVIS. Esmu dzirdējis, ka esi daudzdomājis par valsts pārvaldīšanu... Tavas domasarī mums varētu lieti noderēt...PLATONS. Tiesa, šādas tādas domas man irienākušas prātā. Tikai nezinu, vai tās jumsvar izrādīties noderīgas.PREMJERS. Mani pašreizējais mūsu valsts iekārtojumspilnīgi apmierina.PLATONS. Un jūsu padotos?10

PREMJERS. Un manus padotos arī.PLATONS (Pārsteigts). Visus...visus? Ko jūsdomājat ar šo vārdu „padotais”?PREMJERS. Sava kabineta darbiniekus.PLATONS. Es gan to attiecinātu uz pilsoņiem.PREMJERS. Visiem?PLATONS. Visiem.PREMJERS. (Sasit plaukstas) To ir pārākdaudz! Tik daudz, ka neviens nevar visusaptvert.PLATONS. Tam ir domātas valsts struktūras.PREMJERS. Viena daļa no mūsu valsts pilsoņiemnemaz negrib strādāt, apgalvo, ka esotopozīcijā.PLATONS. Vai cilvēks ir labs vai nē, tas ir atkarīgsno pašas valsts, kurā viņš dzīvo.PREMJERS. Tu gribi teikt, ka labas valstsstruktūras spēj mainīt cilvēku uz labo pusi?PLATONS. Un jūs tam nepiekrītat?PREMJERS. Nekad neesmu par to domājis.Valstī notiek vēlēšanas, un mēs nākam pievaras, bet vai valsts struktūras ir labas vaisliktas – par to mēs nekad neesam domājuši.PLATONS. Žēl, ka par valsti neviens nedomā.Mūsu laikā ir kritušas daudz galvas, domājotpar valsti, piemēram, Sokrata.PREMJERS. Neesmu par tādu neko dzirdējis.Mūsu partijas programmā viņš nebija iekļauts.PLATONS. Tie, kas domā par valsti, manāzemē tika iekļauti Akadēmijas programmās.PREMJERS. Akadēmiju sen jau pabeidzu unarī enciklopēdijas tikpat kā vairs nelasu. Pirmoun pēdējo reizi pašķirstīju enciklopēdijuvakar, lai savāktu par jums vairāk informācijas.Tajā teikts, ka jūs esat seno Atēnu filosofs,kurš dzīvojis vēl pirms mūsu ēras... Unkurš sarakstījis darbu „Valsts”.PLATONS. Mācība par valsti vienmēr visiemsagādājusi lielas galvassāpes. Valsts ir kā mašīna,kuru būvē vieni, bet citi ar to brauc.PREMJERS. (Platonam, norādot uz Sirmgalvi)Lūk, mans sievastēvs, kurš ieteica jūs uzaicinātuz Rīgu. Nav viegli dzīvot kopā ar Universitātesprofesoru, kuram nekad nav miera.SIRMGALVIS. Tāpēc, ka reti redzamies un vēlretāk sarunājamies.PREMJERS. (Atjokodams) Šķiršos no jūsumeitas un tikšu pie jauna sievastēva.SIRMGALVIS. Sievastēvu tu noteikti dabūsi,bet vectēvu saviem bērniem gan nē. (PievērsiesPlatonam) Es jūs ataicināju uz šejieni,jo nezināju nevienu citu, kam prasīt padomu.Ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi untās struktūru vien! Taču man rūp jautājumi,kas saistīti ar sabiedrību, valsti un cilvēkiem,kuru prātos pašlaik valda haoss.PLATONS. Tā patiešām ir problēma.SIRMGALVIS. Sliktākais ir tas, ka mēs pat nezinām,no kura gala sākt, lai visu vērstu parlabu.PREMJERS. Es uzskatu, ka viss ir jāatstāj tā,kā tas ir. Ja mūsu valsts struktūra nebūtulaba, tā pati mainītos.PLATONS. Pati no sevis tā nemainīsies. To paspēkam mainīt vienīgi cilvēkiem, kam arī pašiemjāmainās. Jākļūst gudrākiem...SIRMGALVIS. Bet gudri cilvēki savukārt vēlēsiesgudrākus politiķus.PREMJERS. Tad taču būs grūti tikt pie varasun valdīt!SIRMGALVIS. Nāks pie varas tie, kas patiešāmpratīs kaut ko izdarīt.PLATONS. Tie, kas ir varas augšā, vienmēr irapmierināti ar esošo un nekad neko negribmainīt.PREMJERS. Neapmierināti ir tikai tie, kas navpie varas!PLATONS. Bet pārējie, tie daudzie? Vai viņi irapmierināti vai neapmierināti?PREMJERS. Protams, ka neapmierināti, jo visitaču alkst pēc varas.PLATONS. Tās ir iedomas, ka visi cilvēki tiecaspēc varas. Daudzi grib vienīgi pilnasinīgi piedalītiessabiedrības dzīvē.SIRMGALVIS. (Piebilstot) Bet tieši tie, kas valstījūtas neapmierināti, apgalvo, ka valstsnav vis privātā bodīte, bet gan sabiedrībasstūrakmens.PLATONS. Haoss cilvēku prātos parādās tikaitad, kad visiem tiek dots pa druskai un nevienamtik, cik pienākas. Šāda situācija ir ļotibīstama, jo beigu beigās neviens nav īsti apmierināts.SIRMGALVIS. Protams, neapmierinātais gribētuvalsts dzīvē kaut ko mainīt, bet apmierinātaisvisu saglabāt.11

PREMJERS. Labāk neko nemainīt... Tāpat jaugalvassāpju, cik uziet!PLATONS. Tāpēc sabiedrībā nekas nemainās,jo tam mazumiņam, kas atrodas pie varas,par valsti ir zudusi jelkāda interese, bet lielaisvairākums pilsoņu savukārt neko nespējmainīt.PREMJERS. Ko tu īsti gribi no varas?PLATONS. Lai visiem būtu vienādas tiesībasun iespējas...PREMJERS Tā tas arī ir.PLATONS. Tā ir tad, kad bagātie netraucēticeļ savas pilis, bet nabagajiem, slimajiem unnevarīgajiem valsts nenodrošina pat kārtīgujumtu virs galvas.SIRMGALVIS. Pirmkārt jau tos, kas dzīvo sērkociņkārbiņās...blokmājās, kas teju teju sabruks...PREMJERS. Tu runā par paneļmājām?SIRMGALVIS. (Platonam) Mēs esam paraduširisināt problēmas tikai tad, kad notiek kādanelaime vai katastrofa.PREMJERS. Es par namiem neatbildu. Tas irpašvaldības ziņā. Katrs atbild par savu teritoriju.PLATONS. Vai tad pašvaldības neatrodas uzvalsts teritorijas? Vai jūs vairs neesat vienavalsts?PREMJERS. Esam, bet katram ir savi likumiun pienākumi.SIRMGALVIS. Likumus taču izstrādājuši cilvēki...PLATONS. (Iesprauslādamies) Un tos ir jāmainaatbilstoši dzīvei, kas pati nemitīgi mainās.SIRMGALVIS. Es vēlos, lai starp bagātajiemun nabagajiem pastāvētu kaut vai elementāraproporcija. Ja bagātajam ir iespēja nopirktšampanieša pudeli par miljonu latu, tad nabagamir jābūt iespējai nopirkt šampaniešapudeli sev... kaut par vienu latu un piecdesmitsantīmiem.PREMJERS. (Saviebjas) Ne es lēmu, kam pirktšampanieti par miljonu un kam par latu piecdesmitsantīmiem.PLATONS. Bet vai tu neesi valsts galva?PREMJERS. Nu, esmu ...(Vēl labi nesaprazdams,kādās lamatās viņu grib ievilkt Platons)PLATONS. Un valstij ir tiesības mainīt likumus?PREMJERS. Ir.PLATONS. (Premjeram) Un vai jūs kādreizesat pajautājis sev, kāpēc sabiedrībā ir tikdaudz neapmierināto?PREMJERS. Man nav laika par to domāt. Manir vesela armija funkcionāru, kas ar to nodarbojas.SIRMGALVIS. Neviens no padotajiem neteikstev patiesību. Viņi baidās, ka tu tos atlaidīsi,un, zaudējot darbu, viņi pazaudēs arī visupārējo: māju, mašīnu, ģimeni, mieru, saticībuun labklājību...PLATONS. Jā, tā tas ir... Neviens no padotajiemneteiks jums patiesību, savukārt arī jūsnekad negribēsiet atzīties, ka esat kļūdījies.PREMJERS. Man nav laika domāt. Man ir jārisinatik daudz jautājumu. Vēl tas sasodītaisbudžets uz kakla!..PLATONS. Tu runā tā, kā ir runājuši visi mūsuAtēnu tirāni. Vienīgi viņi baidījās no patiesības.PREMJIERS. Par kādu patiesību ir runa?PLATONS. Par cilvēcisko patiesību, ko veidovisi valstī dzīvojošie.PREMJERS. Ā... tu runā par tiem muļķiem!..SIRMGALVIS. Lai arī viņi ir muļķi, taču viņutoties ir daudz, un šie muļķi ir tavas valstspilsoņi, kas tevi ir ievēlējuši...PLATONS.Un tev kā valsts galvai ir vajadzīgskāds, kas spēj pateikt patiesību.PREMJERS. Kādēļ? Man jāpagūst izdarīt viss,ko esmu iecerējis, jo rīt vai parīt es varu arīvairs nebūt premjers...PLATONS. Tur tas suns aprakts. Tavi vārdiman atgādina līdzību par zagli un odiem.PREMJERS. Par kādu vēl zagli tu runā?PLATONS. Reiz kādā ciematā dzīvoja gans,kurš kalpoja pie ļoti skopa saimnieka, kasviņu baroja tikai ar solījumiem. Vienu dienugans bija tik izsalcis, ka neizturēja, nokāvaaitu, ēda gan pats, gan arī uzcienāja cituskalpus. Redzot tādu bezkaunību, saimnieksnolēma ganu bargi sodīt un novēla uz viņuvainu arī par visām citām zādzībām. Beigubeigās kalps tika sodīts, bet, lai notikušaiskalpotu par piemēru citiem, saimnieks pavēlējanabadziņu kailu piesiet pie koka. Ciemaļaudis juta nabadziņam līdzi un gribējaviņam palīdzēt. Vieni nesa viņam dzeramo12

un ēdamo, citi juta līdzi ar labu vārdu. Tā pagājatrīs dienas, līdz pie cietušā pienāca kādssirmgalvis un, gribēdams viņam palīdzēt, sacīja.”Lai kā arī es gribētu tevi atbrīvot, esto nevaru, jo tu tomēr esi zadzis. Toties esvaru atvieglot tavas ciešanas un padzīt odus,kas tevi dzīvu apēdīs”. To dzirdot, notiesātaisvai lūgšus lūdzās: „Dieva dēļ, nedzenodus prom... Tie vismaz ir pabaroti...Bet, jatu tos aizdzīsi, tad tūdaļ pat atlidos citi, izsalkuši,un tie patiešām izsūks no manis pēdējāsasinis...”.PREMJERS. (Pēc brīža, griezdamies pie Sievastēvaar jautājumu) Ko Platons ar to gribējapateikt?SIRMGALVIS. Ka bieža varas maiņa sagādāprieku tikai trakajiem.PLATONS Nevar būt labs valdnieks un sliktaiekārta vai slikta iekārta un labs valdnieks.Tas ir pāris, kurš salaulājas un nosaka viensotra likteni. Bet jūsu struktūras ir tādas pašas,kādas tās bija Atēnu laikā, kad demokrātijacieta pilnīgu sakāvi. Vienīgā atšķirība, kapašlaik viss ir kļuvis vēl vājprātīgāks.PREMJERS. (Pilnīgi sašutis) Neticami ... Ko tuar to gribi pateikt?...PLATONS. Pagājuši vairāki tūkstoši gadu, tačunekas tā arī nav mainījies - tā pati korupcija,zagšana, haoss un nejēdzības, kas valdīja arīmūsu laikā. Vēl trakāk... Jūs esat pilnīgi zaudējušisajēgu par vērtībām, un tādējādi esatpazaudējuši pamatu zem kājām...SIRMGALVIS. Tu gribi pateikt, ka mēs visu laikupieļaujam vienu un to pašu kļūdu?PLATONS. Neticami...Jūs pārņēmāt mūsu demokrātijulīdz ar visām mūsu kļūdām. Un papildinājātto paši ar savām kļūdām. Tieši taspašlaik arī izraisījis cilvēku prātos gan haosu,gan neziņu, gan bezspēcību. Tad notiek tas,kad visi redz, bet neviens nesaprot, kas notiek....Visi runā, bet neviens nedzird...SIRMGALVIS. Visi grib kaut ko, nezin ko...PLATONS. Es agrāk nekā nespēju saprast, kāpēccilvēki vairāk nekā divus tūkstošus gaduvēršas pie maniem darbiem un mēģina tajosrast atbildes uz visiem jautājumiem... Nu...sasodīts (lamājas) tagad es to zinu ...PREMJERS. Zināt? Varbūt pateiksiet arīmums...PLATONS. Piemēram, kāpēc divarpus tūkstošugadu šajā pasaulē nekas nemainās. Kāpēcvisu laiku valda viens un tas pats ārprāts: korupcija,neiecietība pret saviem pilsoņiem undzīves vērtībām, nemākulīga valsts pārvalde.Apbrīnojama uzticība sliktiem ieradumiem.Patiešām, cilvēka muļķībai nav robežu. ..SIRMGALVIS. Kā cilvēks no malas, tu labākredzi un nebaidies pateikt patiesību. Ar tavumuti, Platon, viss skan daudz pārliecinošāk.Tāpēc es pierunāju Premjeru tevi uzaicināt uzRīgu. Ceru, ka mans znots spēs ieklausītiestevis teiktajā.PREMJERS (Pieceļas kājās) Ir jau vēls... Šodienaigudru runu pietiks, turpināsim mūsu sarunurītā.SIRMGALVIS. (Premjeram) Rīt es gribu uzaicinātPlatonu uzstāties studentu priekšā, kotu par to teiksi?PREMJERS. Teikšu, ka nesanāks.SIRMGALVIS. (Izbrīnīts) Nesanāks? Un kāpēc?...PLATONS. (Jokodams) Tāpēc, ka līdz rītammums vēl jānodzīvo...SIRMGALVIS. (Smaida) Nu, Platon, šeit ganneviens tev galvu netaisās nocirst...PLATONS. Kas zin...kas zin...Par to es neesmutik pārliecināts...PREMJERS. (Sirmgalvim) Nesanāks tāpēc, kamēs braucam uz Latgali.SIRMGALVIS. (Pārsteigts) Kāpēc tieši uz Latgali?PREMJERS. Daugavpilī notiek starptautiskakonference par varu un valsts pārvaldi... Platonamtur noteikti būs interesanti...SIRMGALVIS. Labi... Tad pie studentiem iesimcitreiz...PREMJERS. Vari braukt līdzi, Daugavpilī arībūs studenti.PriekškarsIV AINALaimīgs tas, kurš to visu var paciestPēc konferences beigām visi dalībnieki tiekuzaicināti uz pieņemšanu mazā lauku krodziņā,kas atrodas Nacionālā parka teritorijāpašā ezera malā. Ezeru apspīd mēnesgaismaun otrā ezera pusē, kur atrodas koncertestrāde,skan mūzika. Dzirdama klusa unliriska flautu melodija. Uz viesnīcas nelielāsterases iznāk Platons, Premjers, Sirmgalvis13

un Pirmais Funkcionārs. Viņiem seko konferencesdalībnieki - Dzejnieks, Mūks, Marijaun Students. Gan sēžot krēslos, gan stāvotkājās, kā nu kurš, pie tasītes kafijas vai sulasvai ar kāda cita stiprāka dzēriena glāzi rokās,viņi dedzīgi sarunājas. Premjera miesassargi,stāvot kājās, cieši viņus novēro.PREMJERS. (Mēģina izprovocēt Platonu uzsarunu) Klau, Platon, tu tā arī neatbildēji uzmanu jautājumu. Nu, kāda tev šķita manapilsēta?PLATONS. (Pa pusei nopietni, pa pusei jokodamies)Ja jums patiešām interesē tas, kodomā senais Atēnu filosofs un politiķis... Tades pateikšu, ka tā ir skaista, kaismīga un laiska.SIRMGALVIS. (Smaidīdams) Tu runā par pilsētukā par kādu kurtizāni.PLATONS. Vai tad es maldos? Tā ir kā skaistamiesa, kas radusi vien pēc baudām. Netikuredzējis daudz cilvēku strādājam, nodarbojamiesar kādu amatu vai ar zinātņu unmākslu studēšanu. Toties es redzēju neskaitāmidaudz pilsoņu, kuri sacenšas ēšanā undzeršanā, klaiņo šurpu turpu, šturmējot priekaun azartspēļu namus, kulsta mēles tirguslaukumos, snauž saulē vai klīst pa ielām kāizsalkuši suņi.PREMJERS. Tik tiešām, pilsēta tā varētu izskatītiestikai virspusē, bet iekšpusē tā izskatāspavisam savādāk...PLATONS. (Mainot toni) Es rakos vēl dziļāk...Un uzgāju tur vēl atbaidošāku ainu.STUDENTS. (Aizrautīgi) Platonam taisnība. Tāņudz un mudž no rāpuļiem, smok no meliemun izvirtības. Laupīšanu un netaisnību te vērtēaugstu. Viss ir nopērkams par grašiem: likumi,gods, patiesība, tikums... Tie, kuri zog,dod kukuļus, tie, kuri nezog, ņem kukuļus,bet trešie uz to visu klusējot noskatās un jūkprātā...PLATONS. Ceru, ka tava dedzīgā jaunība pārspīlēīstenību, kā tas parasti notiek.DZEJNIEKS. Viņš saka taisnību. (Tuvojas studentamun saskandinot glāzi ar viņu turpina)Jaunība dod vien drosmi to pateikt.STUDENTS. Visus ir pārņēmusi korupcija...Es gribētu palīdzēt savai zemei no tās izkļūt,taču nezinu, kā to izdarīt.SIRMGALVIS. Valdīt – tā ir liela zinātne.PLATONS. Valdīt – tas ir daudz vairāk nekāzinātne. (Pēc brīža.) Tā ir liela māka un gudrība.PREMJERS. (Viņu uzlūkojot) Gandrīz vai katramliekas - ja viņš būtu pie varas, tad viņšvisu izdarītu labāk nekā es...PLATONS. Kamēr politiķi nekļūs par filosofiemun filosofi par politiķiem, tikmēr nekānebūs.PREMJERS. Ā–a! (Pēc brītiņa) Tu pārspīlē, Platon,jo tas jau ir par daudz.PLATONS. Varbūt... Bet kamēr talants, saprātaspēks un politiskā vara neapvienosies, ļaunums,kurš šobrīd posta jūsu pilsētu un jūsupilsoņus, nerimsies.DZEJNIEKS. (Starojošs) Kāda gan tev taisnība,Platon!PREMJERS. (Ironiski) Tev, Platon, vajadzētumani apgaismot, jo es jūtu, ka varu būt labsvaldnieks savai tautai.Sarunu pārtrauc nejauši apmaldījies Garāmgājējs,kas atrodas jautrā prātā un kurš, kāvar noprast, senāk ir kalpojis par valsts drošībasaģentu.GARĀMGĀJĒJS. Lūk! Lūk, kur notiek sazvērestība...(Līgodamies) Tur, kur atrodas...viens cilvēks... tur ir kārtība... Kur atrodasdivi, tur top... sazvērestība... Un kur atrodastik daudz... (skaita, rādot ar pirkstu uzcilvēkiem, kas atrodas uz terases) Viens...Divi... Trīs... Pieci... Astoņi...... Tur notiekpavis..a...a...am liela sazvērestība... (Premjeramiesassargi sagrābj piedzērušo vīrieti,un ved to projām. Garāmgājējs pēkšņi sākskaļā balsī skandēt) Lai dzīvo Ļeņins, Staļins,14

Putins, vecais un jaunais Bušs, Vīķe-Freiberga!..(Miesassargi aizved viņu projām. Aizskatuves vēl atskan piedzērušā garāmgājējabalss) Un...Un... Za...a...a..tlers arī!..STUDENTS. (Runā ar Platonu, uzlūkodamspremjeru) Nu, ko teiksi, Platon? Ko man darīt?..Teikt visu, ko es domāju, vai melot, izlikties,ka nekas nenotiek un ka viss ir pilnīgākārtībā?...PLATONS. Pastāv senzināma atziņa, ka pateiktpatiesību ir daudz bīstamāk, nekā melot.PREMJERS. Nesaprotu, uz ko jūs tēmējat...PLATONS. Uz valsti un tās pārvaldi.PREMJERS. Un kas tad jūsuprāt ir jādara?PLATONS. Ir jāpiemēro viens likums visiem.STUDENTS. Tas, kas valda, tas arī lemj... Bettas nav pareizi.PREMJERS. Un kurš tavuprāt nosaka, kas irun kas nav pareizi?DZEJNIEKS. Tie paši, kas valda, arī nosaka,kas ir un kas nav pareizi. Bet kur ir izeja – nezinu.STUDENTS. Varbūt tu, Platon, to zini?PLATONS. Tautas balsošanā lemj, kas ir unkas nav pareizi.PREMJERS. (Smiedamies) Kā? Sapulcēsim visusun liksim balsot ikreiz, kad mums būs jāpieņemkāds lēmums, gluži kā Šveicē?PLATONS. Protams.PREMJERS. Kas tad tā būs par valdīšanu, jaikreiz būs jāsapulcina visi mūsu valsts pilsoņi?DZEJNIEKS. Lēmumus pieņem daži, bet tos irjāpilda visiem.PREMJERS. Par lēmumu izpildi atbild viņš...(Premjers norāda uz Funkcionāru, kurš visušo laiku klusējis) Viņš ir izpildvara.FUNKCIONĀRS. (Satrūcies) Protams!.. Lēmumuspieņem citi, bet par tiem atbildu tikaies...DZEJNIEKS. Nebaidies, tie ir tikai vārdi. Īstenībāneviens nezina, kas ir atbildība, un tasarī izraisa vislielāko netaisnīgumu.PLATONS. Kā tu domā, kurš no cilvēkiem jūtasdaudz nelaimīgāks – tas, kurš izraisa netaisnīgumu,vai tas, kurš netaisnīgumu pacieš?DZEJNIEKS. Nezinu, jo par taisnīgumu senjau vairs neviens nerunā. Katrā ziņā tas, kuršpacieš netaisnīgumu, nekādā gadījumā nevarjusties laimīgs.STUDENTS. Bet vai tas, kurš izraisa netaisnīgumu,var justies laimīgs?PLATONS. Protams, ka nē! Normālā situācijāabi jūtas nelaimīgi.DZEJNIEKS. Kāpēc gan nē? Kā zināms, tas,kurš izraisa netaisnīgumu, to nenožēlo nepirmo, ne otro, ne trešo, ne arī pēdējo reizi...PLATONS. Sokrats teicis, ka vieglāk ir tam cilvēkam,kuram nācies paciest netaisnīgumu,nekā tam, kurš to izraisījis.DZEJNIEKS. Tādā gadījumā, Platon, ko tu izvēlies– būt netaisnīgs vai paciest netaisnīgumu?PLATONS. Ne vienu un ne otru... Bet, ja manbūtu jāizvēlas, tad es skaidri zinu, ka es izvēlētostaisnīgu tiesu.DZEJNIEKS. Taisnīgu tiesu?! Vai tu zini, cikdaudzi dzīvo pārtikuši, tikai to vien darot, kāpārkāpjot likumus? Un tiesa pat necenšas radītilūziju, ka agri vai vēlu, šie cilvēki tiks sodīti...PLATONS. Tas notiek tad, kad likumu ir daudz,bet neviens no tiem nav galvenais.SIRMGALVIS. (Ir tik pārsteigts, ka pieceļaskājās un pienākot tuvāk pie Platona, runā,cieši viņu uzlūkojot) Un to saki tu, Platon?!?Aizmirstot par Sokratu, pie kura mācekļiemtu sevi pieskaiti. Viņš gāja bojā tieši tāpēc, kaviens likums stāvēja pāri visiem citiem.PLATONS. (Lēni un noteikti) Tas bija vienīgaisPilsētas likums.SIRMGALVIS. Un par šo vienīgo Pilsētas likumuarī krita Sokrata galva. Tika sodīts viensno gudrākajiem cilvēkiem, par kuru vēl joprojāmjūsmo visi filosofi. Un tu, Platon, pašlaikapgalvo, ka ir labāk, ja viens likums stāvpāri visiem citiem likumiem?PREMJERS. Mums ir viens likums – vēlēšanas.FUNKCIONĀRS. Un vēl viens – cilvēktiesībuievērošana...MARIJA. Platonam taisnība!.. Viens likums irlabāks par diviem, kuri viens otru atceļ. Viensnosaka, pēc kādiem principiem ir jādzīvo sabiedrībai...Un otrs nosaka indivīda tiesības,kas tiek vērtētas augstāk par sabiedrību un15

tās kolektīvajām interesēm.DZEJNIEKS. Premjer, bet sievietei ir taisnība,no vienas puses, mēs ļaujam sabiedrībailemt, kā tai dzīvot, bet, no otras puses, nosakām,ka attiecīgais lēmums ir jāatceļ, jo tādējāditiek pārkāptas atsevišķu cilvēku vai cilvēkugrupu tiesības.STUDENTS. (Aizgrābts) Tāpēc arī čiks vien sanāk...MARIJA. Tas nemaz neveicina kārtību, bet izraisavēl lielāku haosu cilvēku prātos. (Premjersgrib iebilst, bet sieviete neļauj sevi pārtraukt).Un to es saku tikai tāpēc, ka tādējādirodas tā saucamie dubultstandarti un es, kāmāte, vairs nezinu, kā man audzināt savusbērnus.PREMJERS. Ko tu nezini, sieviete?MARIJA. Piemēram, es nezinu, kā paskaidrotpusaudzim, kāpēc netradicionālajai seksuālajaiorientācijai daži dod priekšroku partradicionālo. Kā izskaidrot deviņgadīgam zēnamkaut ko tik intīmu, kas attiecas tikai uzatsevišķu cilvēku grupu un kuri grib dzīvot citādāk,nekā to nosaka sabiedrības likums?..PLATONS. Vai viņi grib stāvēt augstāk par sabiedrībaslikumiem un kārtību?..MARIJA. Mums nav nekādas pieredzes šajājaunajā situācijā un mēs kā vecāki nezinām,ko darīt. Jo, lai mēs varētu audzināt bērnus,mums ir nepieciešams drošs pamats zem kājām.DZEJNIEKS. Esmu tēvs... Un ja mēs, pieaugušie,nevaram nodrošināt saviem bērniem sabiedrībāstabilitāti, tad ar viņu prātu iespējamsmanipulēt pēc sirds patikas...PLATONS. Šajā situācijā sabiedrības likums irgalvenais... Lai lemj sabiedrība.FUNKCIONĀRS. Jā, bet arī netradicionāliorientētie cilvēki ir mūsu sabiedrības daļa.MARIJA. Mēs atkal runājam divās valodās...Mēs runājam par visu sabiedrību, bet jūs parsabiedrības daļu. Laižot bērnu pasaulē, pieaugušajiemno daudz kā ir jāatsakās. Īpašino baudām, lai mēs spētu nodrošināt savubērnu veselību un viņu dzīves drošību.DZEJNIEKS. Un visai sabiedrībai ir jālemj, pēckādiem principiem mēs gribam dzīvot.MARIJA. Mēs runājam par sabiedrības likumu,kas stāv pāri viena vai vairāku cilvēkugrupas interesēm.PLATONS. Jūs pateicāt to pašu, par ko domājuarī es. Jo viens likums sabiedrību vieno,bet otrs to šķeļ.DZEJNIEKS. Un galarezultātā sanāk, ka mēsdzīvojam pēc principa. „Skaldi un valdi”...PLATONS. Protams, visiem ir jāpakļaujas vienamlikumam, taču par to ir jālemj visai sabiedrībai.DZEJNIEKS. Un nevis vienam vai dažiem indivīdiem...PLATONS. Sabiedrības likums ir tautas balsošana,un sabiedrība ir tās lēmējorgāns, tas irdemokrātijas stūrakmens.PREMJERS. Pie mums ir demokrātija, jo tautasbalsošana nosaka visu.DZEJNIEKS. Blēņas! Balsošana notiek tikaivienu reizi četros gados. Tālāk seko kārtējaisziepju seriāls četru gadu garumā!STUDENTS. Tā nav demokrātija, tā ir muldokrātija.DZEJNIEKS. Protams, mēs varam sabiedrībaiaizmālēt acis un, ļaujot tautai balsot tikai vēlēšanulaikā, teikt, ka mums ir demokrātijaun ka viss ir pilnīgā kārtībā...STUDENTS. Vara koķetē ar sabiedrību glužikā ar kurtizāni.DZEJNIEKS. Agri vai vēlu cilvēkiem šī spēlīteapniks. (Griežas pie Platona) Ko teiksi, Platon?Vai tā ir demokrātija, ja sabiedrībā nepastāvvienots likums?PLATONS. Protams, ka nav.MŪKS. Visaugstākais likums ir Dieva Likums.Tas stāv pāri cilvēka gribai.MARIJA. Viegli teikt, kad esi paslēpies Dievapadusē.DZEJNIEKS. Tālu no rūpēm un laiciskās dzīvesnebūšanām.STUDENTS. (Viņu uzlūkojot.) Patiešām... irviegli runāt, kad esi paslēpies klosterī... (Pēcbrītiņa) Ēst... dzert... skaitīt lūgsnas, atrodotiessavrupi no dzīves pārbaudījumiem...MARIJA. (Mūkam) Jūs runājat par Dieva taisnotiesu, kuras priekšā mēs stāsimies pēc savasnāves... Bet mani, kā māti, interesē, kādzīvot pašlaik. Mums taču ir ģimene, darbsun daudzi citi pienākumi...DZEJNIEKS. Dzīvojot tālu no laiciskajām rūpēm,viss izskatās pavisam citādāk...MARIJA. Pasauli var iepazīt pa īstam tikai tad,kad laid pasaulē bērnu... Tikai tad iespējams16

ieraudzīt pasaules īsto seju.FUNKCIONĀRS. Nieki, ko tur daudz var ieraudzīt?MARIJA. Ļoti daudz... Piemēram, to, ka mēsnevaram mierīgi audzināt bērnus. Nevarampasargāt viņus no garīgiem izkropļojumiemun psiholoģiskām traumām.FUNKCIONĀRS. Cilvēks ir sociāla būtne, unkā tādu viņu arī ir jāgatavo jaunajai dzīvei.MARIJA. Tieši par to es arī runāju. Kādai dzīveiun kādai sabiedrībai cilvēks ir jāsagatavo,ja kolektīvās vērtības nemitīgi tiek grautas...DZEJNIEKS. Un neviens nejūtas stabili šajāvalstī.MARIJA. Cilvēks var izdzīvot tikām, kamēr viņamir darbs, bet tad, kad viņš to pazaudē,viņa dzīvē viss sabrūk. Tad viņš zaudē visu:māju, ģimeni un pamatu zem kājām...DZEJNIEKS. Daudzi nodzeras, nojūdzas, pakarasvai vienkārši ķeras pēc ieroča...PLATONS. Tā parasti cilvēks uzvedas tad, kadviņš atrodas ekstremālā situācijā.MARIJA. Mēs dzīvojām šādā ekstremālā situācijā.Nauda ir kā narkotikas, kas pašlaik apmājusimūsdienu jauno paaudzi. Bet kas notikspēc tam, kad tā pamodīsies no šā žilbinošāreibuma?.. Tad sekos lūzums... Vai kādsvar iedomāties, kas pēc tam notiks?MŪKS. Viens Dievs zina...FUNKCIONĀRS. Jūs visu redzat tikai melnākrāsā...MARIJA. Tā parasti saka cilvēks, kam nav koteikt... (Funkcionārs klusē. Marija turpina) Jatādā krāsā ir mūsu dzīve, tad par to ir skaļijārunā!..DZEJNIEKS. Nevis, paslēpjoties kabinetā, kāstrausam jāsamelo gan sev pašam, gan arīcitiem, ka viss ir pilnīgā kārtībā.PREMJERS. Ko tu ar to gribi teikt?MARIJA. Ka valsts nenodrošina pašu galveno:ne cilvēka cienīgu dzīvošanu, ne izdzīvošanu,ne arī dzīves drošību.PLATONS. Pirmkārt, sabiedrības likums rūpētiespar bērnu un cilvēka drošību...FUNKCIONĀRS. (Aizvainots) Faktus! Dodman faktus, ciparus, datus... Gribu faktus!MARIJA. Faktus!? Lūk, fakti. Katrs vienpadsmitaiscilvēks pasaulē ir analfabēts. Un 400miljoni bērnu neapmeklē skolu nevis nabadzībasvai slimības dēļ, bet gan tāpēc, kapasaulē nemitīgi notiek pieaugušo izraisītiekari un slaktiņi...FUNKCIONĀRS. Kur atrodamies mēs un kurkari!.. Pavisam citā pasaules malā... Tas mūsneskar!DZEJNIEKS. Dziļi maldies, mēs atrodamiesvienā sociālā telpā. Tā vai citādi, viss pasaulēnotiekošais skar arī mūs pašus, jo arī mūsusabiedrībā notiek dziļš un apslēpts morālaisun psiholoģiskais karš, kurš no iekšienes nemanāmimūs grauj un ārda.MARIJA. Mums nav ko piedāvāt mūsu bērniem.Vienīgais, ko viņi no mums, pieaugušajiem,var mācīties – tas ir naids, vardarbība,neiecietība, terors... Mēs nespējam nodrošinātsaviem bērniem bērnību, drošību un nākotni.Lūk, par ko es runāju!FUNKCIONĀRS. Bet es savus bērnus nodrošināšuar visu nepieciešamo, arī... ar drošunākotni...MARIJA. Lai nodrošinātu bērniem nākotni,mums, pieaugušajiem, no daudz kā ir jāatsakās.Pirmkārt, jāsavalda savi instinkti un jāierobežosavas vēlmes.PLATONS. Lūk... lūk... Nonācām pie morālesun ētikas normām kā drošības līdzekļa, kasnodrošina sabiedrības nākotni.Piepeši uzrodas kāds bezpajumtnieks, rādotar roku turp, no kurienes dzirdami kliedzieni.BEZPAJUMTNIEKS. (Satraukts izsaucas)Palīgā...ā...ā... Viņi nositīs viens otru!..(Students,dzejnieks un premjera miesassargiaizsteidzas tur, kur norādījis bezpajumtnieks.Pēc kāda brīža viņi atgriežas)FUNKCIONĀRS Nu, kas tur ir?DROŠĪBNIEKI. Nav ne jausmas...DZEJNIEKS. Ārprāts!.. Bezpajumtnieki... bijatiktāl piedzērušies, ka sāka strīdēties par to,kura sieviete un kurš bērns kuram pieder...MŪKS. (Paceļot acis pret debesīm un sakrustojotrokas, it kā gatavojoties lūgšanai,čukstus) Laimīgs ir tas, kurš to visu var paciest...Turpinājums JG25617

Lalita MuižnieceTAGAD UN TEPAT UNPĀRLAICĪGAISLIĀNAS LANGAS DZEJAJau pirmais Liānas Langas (1960) dzejoļukrājums Te debesis, te ciparnīca (1997) izcēlāsar individualitāti, ar valodas bagātību undaudzslāņainību. Tas izpelnījās kritiķu un lasītājuatzinību un ieguva Dzejas dienu balvu(1998). Ar Literatūras gada balvu tika apbalvotsdzejnieces otrais krājums Iepūt taurītē,Skorpion! (2001), un atkārtotu Dzejas dienubalvu jeb Pegaza pakavu Liāna Langa saņēmapar trešo krājumu antenu burtnīca (Rīgā:Neputns, 2006. 69 lpp.).Liānu Langu nav iespējams ielikt nekādā kastītē- ne dzīves, ne dzejas. Par sevi viņa saka:Esmu dzimusi 1960. gada februāra beigās,kad mamma zeme pagriež savu vaigu Zivjuzvaigznājam. Bērnības starojumu joprojāmredzu ikvienā varavīksnē. (..) Septiņdesmitogadu sākumā manās rokās nonāca MaijasSilmales sakārtotā franču modernās dzejasizlase “Es tevi turpinu”. Šo mirkli uzskatupar pagrieziena punktu savā attīstībā.Atceros sevi 15. trolejbusā – dzejas rindupilnīgi nohipnotizētu, ar sapluinītu pionierakaklautu un pilošu degunu raugāmies šīsgrāmatas lapās. Kā nesaprotamus buramvārdusatkārtoju Pola Eliāra dzejoļa beigurindu: “Brīvība, brīvība, brīvība”. 1 Sapratu,ka dzejas valoda ir brīvības un patiesībasvaloda, kurā turpmāk gribu runāt. Ja krīze- vajag palasīt evaņģēliju, tur viss ir pateikts.Vēl sutras, lūgšanas. Īstenībā lielākās vērtībasnemaksā neko. (..) Visa pasaule ir mūsuprāta spogulis. Esmu laimīgs cilvēks tai ziņā,ka parasti daru, ko gribu. Vientulība neeksistē.Kaut vai tādēļ, ka mums ir sargeņģelis. 2Pēc vidusskolas beigšanas pievērsos glezniecībai.Birutas Delles studijā trīs gadus novietas studēju ainavu. Galu galā dzeja ņēmavirsroku. Iznīcināju pārīti gatavu krājumu,kas droši vien nemaz nebija gatavi. 3 Jau pēcskolas beigšanas man bija skaidrs, ka diezinvai varēšu adaptēties brežņeviski murgainajārealitātē, tādēļ darīju visu, lai man pašaibūtu interesanti (..) rakstīju, lasīju – un tear pateicību jāpiemin arī “samizdats” – unklausījos džezu. Gandrīz uz diviem gadiem“emigrēju” uz citu klimatisko joslu. Tā bijaLivādija Krimas pussalā, kur strādāju restauratorubrigādē Cara pilī. (..) Vairākus gadusapmeklēju LVU Filoloģijas fakultāti, tad 1991.gadā aizlidoju uz Ņujorku. Tur studēju filozofijuun moderno amerikāņu dzeju progresīvajāNew School College. (..) Pēc atgriešanāsRīgā darbojos Starptautiskajā Kino centrā,kinoforumā “Arsenāls”. Šobrīd turpinu strādātar kino saistītā organizācijā. 4Ņujorkā Liāna Langa pavadīja piecus gadus.Tur viņa arī studēja ievadu dzen budismā(First Zen Insitute in America), strādāja parmājskolotāju, mācot krievu un latviešu valodu,apmeklēja bārmeņu skolu, interesējās parŅujorkas dzejniekiem, īpaši Josifu Brodski,rakstīja esejas par Ņujorkas mākslu, vēsturi,dzeju Latvijas laikrakstiem. 5 Daži Ņujorkas iespaidudzejoļi lasāmi krājumā Te debesis, teciparnīca. Atšķirībā no Linarda Tauna saplūšanasar šo pilsētu, Liāna Langa patur vērotājasun komentētājas pozīciju: Pilsēta kā jaupilsēta – / mazliet tuksnesis, mazliet skudrupūznis./…/ Un Manhetena nepārstāj dunēt /vienmēr – perpendikulāri - / pret lielo šķērsielu– / debesīm (23); Zem Džordža Vašingtonatilta / indiāņu rēgiem / nav gana vietas / kurpatverties (36); Manhetenas vēders arī ziemāir silts. / Sniegpārslas ir mani draugi. / VibrēBruklinas tilts. // Stāvu mērenos mēslos / melnāsHudzonas krastā. // Skatos, kā pilsēta /velk rīta debesi / mastā (40); Īst Vilidžas utenī/ kādreiz skaista / tagad / vēža sagrauztasieviete / spoguļa priekšā / pielaiko cepures /Liāna LangaFoto: Jānis Deinats18

vienu / pēc / otras (43).Starp pirmajiem publicētajiem dzejoļiemdzejoļu kopa krievu valodā žurnālā Rodnik(1988). Vēlāk, 2001. gadā sarunājoties arArno Jundzi, Liāna Langa uzsver, ka viņaisvarīgi sarunāties ar šo pasauli latviešu valodāun ir sāpīgi, ka mūsu popmūziķi dziedangļu valodā. Cik tālu mēs sevi pārdosim? –viņa vaicā. Piekrītu, ka dzejnieks ir valodassargs. Viena no dzejas funkcijām ir piešķirtvārdiem to patieso jēgu, enerģiju, vibrāciju.Uz Jundzes jautājumu: Kāda jēga atdzīvinātarhaiskas formas, kas mirušas dabīgā nāvē?Liāna Langa atbild: Pirmkārt, tas ir bezgalaskaisti. Otrkārt, dzeja kā vidutājs atgādinapar šīm senajām formām. Tās bagātina mūsupieredzi. 6Kaut starp Liānas Langas laikabiedriem irinteresanti dzejnieki, kā Amanda Aizpuriete(1956), Egils Zirnis (1956), Māris Melgalvs(1957-2005), Pēters Brūveris (1957), AndrisŽebers (1958), Guntars Godiņš (1958), IneseZandere (1958), Klāvs Elsbergs (1959-1987),Anna Rancāne 1959), Sarma Muižniece(1960), Edvīns Raups (1962), viņa atzinusi,ka nejūtas piederīga tikai vienai vietai unpaaudzei, ka jūt saikni gan ar 17.gs. britudzejnieka Džona Danna (John Donne), ganamerikāņa Edgara Alana Po (Edgar AllanPoe), gan grieķa Konstantinosa Kavafisa, gankrieva Josifa Brodska, gan Poruka, Bārdas unSkalbes dzeju.1990. gadu sākumā publicētajos dzejoļosrotaļīgs sirreālisms. Šie dzejoļi laikam paputējušiiznīcinātajos manuskriptos, jo pirmajākrājumā Te debesis, te ciparnīca tie parādāsvairs tikai pa retam: stāvu uz galvas es / pēdasmākoņus spiež / griestos kur tumsa top/ un eņģeļi mannā lok // ei galva man iezisir / tur kukaiņi ligzdas tin / no saknēm unputekļiem / viens otram uz ūsām min (8-9).Šai krājumā iezīmējas Liānas Langas plašumaelpa, spēja vienlaikus redzēt un just gandebesis, gan ciparnīcu.… un cik ātri, cik lēni pa palodzi pulkstenis iet,it kā gribētu izlekt, un domā, uz kuru gan stāvuviņu atvilcis liktenis, nolicis tikšķēt un kurdzīvo meistars, kas salabos laiku kā pirkstaiņa ādu,kuru rītdiena bērnišķā plaukstā kā diedziņu tur.(11)Ieskanas romantisms:Man pieder vakars, tumši zaļais vakars,un telpas loks, ko lampa apzīmēar burtu O. Tam visam ir kāds sakarsar stundām pavadītām paslēpēszem rabarberu lapām, dobjās skaņāsjeb mirklī, sniegpārsliņu pētot, līdz tā kūst. (62)Ekspresīvus haikveidīgus dzejolīšus autorenodēvējusi par “Īsām”, piemēram, “Īsa Nr.4”: tveice te grābstās / gar ēnas malu / tepieglaužas tai // jūlija vidus. (57) Par debesīmun ciparnīcu Viesturs Vecgrāvis raksta:Liānas Langas dzejas vārdi top esības, tātaddzīvības, nāves un skaistuma trauslajos mirkļos.Šī dzeja vienlaikus ir gan gaišredzīga,gan ikdienišķi atpazīstama un metafiziskijaušama, gan kategoriski spītīga un iecietīgismalkjūtīga. 7Iepūt taurītē, Skorpion! turpinās droša, meistariskavalodas un dzejas formas pakļaušanaik dzejoļa satvaram, asprātīgi un trāpīgisalīdzinājumi, metaforas, kas, bez izšķērdībasizmantotas, iekļaujas dzejolī un izceļ tādomu, piemēram: kad paceļas lidaparāti, unpilsēta saļimst kā no sitiena slimnieks (76);viegli uzrakstīts dzejolis kniksē un aizlaižaslapās (82). Taču, atrautus no dzejoļa, nav jēgastos uzskaitīt.Lai arī Liāna Langa nav pirmā, kuras dzejāatdzīvojas konkrētas lietas un detaļas (atcerēsimiesČaku), ne reti no konkrētības tāsiepludinās vīzijā, kā dzejolī “Māja”: 6. tramvajugaidot dzirdu / Skujenes lauku mājas/ sirseņu zemeslodē // dzīvība // šķiļas // unknikšķ // drebinās krāsns / nezāļu dīgsti zemklona / meklējot gaismu // lēnītēm // nožņaudz/ viens otru // ķirmji bijušas godības/ pilnām mutēm // uzdejo // sudmaliņas // sulainiscaurvējš klanās / visām debess pusēm //lodes čaumalas // svilpītē // pūšot (57). Vieglirotaļīgi dzejoļi ar mijas smeldzes, pārdomupiesātinātiem – Karš: kurš olīvu dārzā bijalieks / kurš Slovēnijā, kurš Dagestānā… (65).Krājumā sākas virzība uz liroepiku (“ManaRīga ar sodrēju baku durstītu seju” (53-55)),kas vēl jo vairāk gūst pārsvaru antenu burtnīcā.Grāmatas atvēršanas reizē Arno Jundzebildis: Pie lasītājiem nonācis darbs, kurā ikkatrarinda runā, uzrunā, smaržo, kaitina,provocē, rosina. 8Skaista nodaļa latviešu dzejā ir dzejnieku atvadvārdicitiem dzejniekiem, kas pārāk biežidaudz par agru aizsaukti uz viņu sauli. LiānaLanga šādi atvadījusies no Jura Kunnosa(LuML 1999.22.VII): Ardievu, Juri Kunnos! uzredzēšanos, dzejniek!; no Hermaņa MarģeraMajevska (LuML 2001.11.X): Uz redzēšanos,Marģer!; no Jura Boiko (NRA 2002.15.XI):“Šūpuļdziesma Jurim Boiko” [antenu burtnīcā“Šūpuļdziesma” (25)] ar dažām it kā AustrasSkujiņas dzejas intonācijām: lido … Turp,kur Japānu un Ķīnu / Tējkarotē pasmelt var/ Un kur sniega satelīti / Tavu kāju pirkstusskar. antenu burtnīcā vēl otrs in memoriamdzejolis Jurim Boiko: Juri, atšķirībā no mums,19

dzīvnieki ir svēti (24), un smeldzīgi skaistsdzejolis Hardijam Lediņam: Gliemezis mīkstiiegrima atpakaļ savā būdā, saules stars izdedzinājaaci palielināmajam stiklam (58).Starp antenu burtnīcas dzejas raksturībām irvalodas bagātība un temu plašums. Dzejoļuvaloda blīva, piesātināta, bagātīga, tomērne pārblīvēta. Daudzveidīga ir ne vien dzejasforma, bet arī vārdu krājums – starp 40dzejoļu 2 330 dažādiem vārdiem turpat divastrešdaļas ne reizi neatkārtojas. Bet arī tievārdi, kas atkārtojas, piemēram, vārds – 24reizes, ir katrs ar savu semantiku. Krājumadzejas telpā mīt gan dzīve un dzīvība (20 x),gan arī nāve, kapi un bēres(10 x). Dzeja bezpiepūles pārlejas no konkrētu reāliju videsuz atmiņu, iztēles, izjūtu, filozofisku pārdomudzejtelpu. Šajā telpā ir iespējams viss.Konkrēts laiks un vieta ir nesvarīgi. Tā ir pilnaar dabas būtnēm – to apdzīvo 102 dažādicilvēki, 15 putnu, 28 dzīvnieki un zivis,19kukaiņu, tārpu un mikrobu, un 53 augi. Šīsdzīvības pavada visdažādākās ķermeņa daļas(65 cilvēku, 21 dzīvnieku), norises (16), darbībasun emocijas (22).antenu burtnīcā ir vairāki fascinējoši dzejoļucikli. Ciklā “Bezpiederīgie” katrs no septiņiemdzejoļiem ir rūpīgi izstrādāts savā ritmā unversifikācijā, sākot no atskaņota jamba pentametra:Es pēkšņi atmodos no dziļa miega./ Starp krūmiem mežā mana ēna klīda. / Piemiglas trauka piekļāvuši purnus / simttūkstošgadi valgmi kāri zīda (8) – līdz dzejprozasrindām: Čaukst skadras nakts nosaldētāslapas starp pirkstiem. Krauķis sper soli tuvāk/ dubļu krāsā nopervētajam krustam. Mestspret lēta granīta plāksni, balts olis tavu atbalsiizsauc (10). Arī bezpantmēra dzejoļosizteikts valodas ritms. Atskaitot stāstu parMazdārziņa karalieni vilcienā Aizkraukle-Rīga, vai kapsētu, kuras kapličas atslēga piekaramāBaltijas vējā šķind kā turīga cilvēkamaks, dzejas telpa nav piesaistīta pie noteiktasvietas. Bezpiederīgos sastopam gan mežā,kapos, pilsētā, mazdārziņā, gan nedefinētāslaiktelpās. Kā vietas, tā sajūtas kā kupli, krāšņidārzi, pilni negaidītu pavērsienu.Kolibri manos matos ligzdas tina, bet bija mūsurokas kā no svina,kad mēģinājām otram pieskarties. Laiktelpā iesprostoti,šūpojāmvien galvas, kur pelēkajā vielā ieaugušās spalvas kāantenas mūs rotāja.Tu teici: raidītāji ieslēgti. Par moluskiem un liesmām,par cilvēkiemun nedzirdamām dziesmām vai varam mākoņiemmēs pastāstīt?Bet bungu rība bija pārāk skaļa. Visapkārt puvalielgabalu gaļa.Es nevarēju tevi saklausīt. (15)Pilsēta Liānas Langas dzejā ir pa lielākaidaļai neidentificēta. Rīga pieminēta dzejolī“Bezpiederīgie 5”, tomēr Rīgā ieved dažasreālijas, piemēram, dzejolī “Svētdienaspēcpusdiena” (59), deviņu dzejoļu ciklā“Galantērija N” ar Brīvības gatvi aiz skatloga(51) vai Jūrmalā, kur labi noaudzis liktenisšašlikus cepa uz Jomas stūra. Jūtams, ka autoreintīmi pazīst šo pilsētu. Pilsētas tēli: pilsēta,ielas, asfalts, tramvajs, dzertuve, bārs,laternas u.c. skaitā nedaudzi, bet, koncentrētidažos dzejoļos, ir ar lielu emocionāluslodzi. Pa lielākai tiesai pilsētas reālijas rādanepievilcīgas ainas: Pilsēta vārīsies karsonī(11); netīras ielas (12) ; zīlīte knābā speķi,kas baltāks par pilsētas sniegu (12); Neērtipilsētas trokšņi modina gulošos monstrus(17); Pilsētas centra pakšos smilšu putekļosmostas / laikmetu iekrātās drazas, baciļi, kukaiņi,/ smakas, nezāļu sēklas (59); Pilsētasrorēs turpina cirkulēt iepelēks piens (60);Ik mirkli man blakus slīd tramvaja tetovētsdelfīns. / Viņš ļautiņus gremo, kas sildās garviņa iekšām / un pilsoņu ķopsi izspļauj tur,kur tam norādīts (67) u.c. Ir spilgtas personifikācijas,piem., tramvajs – sliežu trinējs;Saules zaķīšu spēle uz dzeltenās dievnamasienas gluži kā gājējiem liturģija.Salīdzinājumi ir trāpīgi un negaidīti: Kā lielaslapja zaļās tējas lapa man acīs debess iespīdēja(8); delnās svīst dienas kā nopātagotisacīkšu zirgi (3); nāve kā rudens rokraksts,tik skaista (45); āliņģis apaļš kā badīgas dzīvesmute (54); pret manu artēriju sienām sitāsatskaņas / kā saules stars pret Iļģuciemavārtu metāllūzni” (61); neona uzraksts skatlogāviļņojies līdzīgi sarkanām aļģēm spēcīgāstraumē (55).Dzejas telpa - tagad un tepat un pārlaicīgais.Kaut koncentrētās 25 “Īsziņas rokāmun akmeņiem” (44) pieteic mobilā tālruņalaikmetu, tie ir dabas tēli, kas veido šī ciklaasinsriti. Divi viesi vēro Latvijas rudeni. Muzz- muzz - muzz - īka, viens saka, klausoties krītošajāsozollapās. Otrs notrauš no pakaušasalnas mici un bijīgi nočukst – “Jā, viņu nāvekā rudens rokraksts, tik skaista... Vai atkal:Pārakmeņojas plūmju koks, zemeņu sēkliņas,zivju asakas, sniegpārsliņas, logi, sejas logos.Tikai iemīlējušos cilvēku plānprātība saglabāfirziķa maigumu un saldmi. Tā kauliņš iekšpusēir kaparbrūns un ciets. Tajā intensīvivairojas klusums.Sākot no skaistiem, lai arī ne vienkāršiem, dabasdzejoļiem, piem., Vanagzirņi un anemonesjau noziedējušas… (20) līdz sarežģītajai“Miesnieku maltītei” antenu burtnīcas tekstisakņojas gan autores pasaules skatījumā20

un pieredzē, gan pasaules dzejā un kultūrā,gan šodienas notikumos un kopsakarībās,kas pa lielākai daļai norādīti alūzijās. Ja, piemēram,11. septembris šodienas lasītājamvēl rada asociācijas, 2004. gada 17. (ASV16.) novembris droši vien būs jāmeklē rakstos.Alūzijās kā kultūrvēsturiskas (Volfgangs,Itaka, Orenburga), tā vēsturiskas un politiskas(Kreicfelds - Jakobs, Dašava, Fallūdža,Abu Ghraiba, Jeruzāleme, Iļģuciems) informācijasdeva. Un katrā ziņā dzejas uztveripaplašina kaut minimāla pazīšanās ar dzejniekiemMandelštamu, Kafavisu un RobēruDenosu (Robert Desnos). Katrs, pat sīkākaistēls ir semantiski daudzveidīgs.antenu burtnīca ir lasāma lēni, uzmanīgi unpiesardzīgi, tad tā atveras krāšņa un bagāta,spēcīga un vibrējoša. Sirsnība, iejūtība, erudīcija,arī ironija. Kā raksta Arno Jundze: Tāir stipra dzeja, kas nenāk no eksaltētiem jūtusaasinājumiem, bet gan no dziļa un bagātaintelekta, kura spējas uzrunāt nav mazākaspar ārēju vai uzspēlētu jūtīgumu. 91. Liāna Langa. Te debesis, te ciparnīca. Pēcvārds(1997).2. Nora Ikstena “Viena diena Ņujorkā ar LiānuLangu”. Labrīt 1995.18.V.3. Arno Jundze. “Saruna ar L. Langu.” Literatūraun Māksla Latvijā. 2001.8.XI.4. Liāna Langa. Te debesis, te ciparnīca. Pēcvārds(1997).5. Piem., par dzeju Ņujorkas pazemjos “Pilsēta undzeja jeb Poetry in motion”. Labrīt 1995.16.V.Vai: “Kā klājas Ņujorkā?” Literatūra. Māksla. Mēs1997.27.XI.6. Arno Jundze. “Saruna ar L. Langu.” Literatūra unMāksla Latvijā. 2001.8.XI.7. Viesturs Vecgrāvis. Te debesis, te ciparnīca.Pēcvārds (1997).8. Arno Jundze. “Skorpions pūš taurītē.” Literatūraun Māksla Latvijā. 2001.13.XI.9. Arno Jundze. “antenu burtnīca.” Neatkarīgā RītaAvīze 2006.29.IV.___________________Dr. Lalita Muižniece ir literatūras, valodniecības unfolkloristikas profesore. Dzīvo Latvijā un Kalamazū(Kalamazoo), Mičiganas pavalstī, ASV.Māris ČaklaisMANS BRĀLIS NOSANFRANCISKO*Kas ir burvestība?Tā ir tā dziedāšana apmātās balsīs,iziešana vēlajos gājienos,bāru sasaukšanās bāros,senu dziesmu izdziedāšanasvešu viesnīcu istabās.Tā ir akla taustīšanās atpakaļ,tā ir piederēšana tur,kur tev nepieder nekas,un viss ir akmens sievas sāpēs,un viss ir vecā tēva kapa smilgās.Tā ir akla taustīšanās atpakaļ,līdz mute jūt atkal īstās zemes garšuun acīs īstās jūras sāļumu.Tas ir dzejnieka 1973.-1975. gada darbs. Betnu ir 1991.19.I. Kopš 9 vakarā, kad TV komentētājsOjārs Rubenis pārtrauca IvaruGodmani, kurš pavisam neparasti kārtējiembiedējumiem pa vidu tovakar pat pasmaidīja,man bija ieslēgti un darbojās Rīgas TV, Rīgasradio un Brīvības raidītājs krievu valodā (pavidu, protams, latviešu raidījumus arī neizlaižot).Asiņains vakars, neziņas nakts, ausīssaārdīts rīts... Un – divos naktī – divi zvani noSanfrancisko. Pirmais – norūpētas sievietesbalss – ja viss jūk un brūk, ko mēs varam palīdzēt?Un otrs zvans – dzejnieka balss pāriokeānam, pāri 11 stundu laika starpībai, pāri(austošam vai norietošam?) vājprātam.Ko mēs varam darīt? – tā Ivars Lindbergs.Tā viņš ir prasījis vienmēr. Arī tai reizē, 70. gados,kad atceļā no vai ceļā uz savu SaūduArābiju, kur tobrīd strādāja peļņas darbos,iegriezās Rīgā un mēs meklējām kādu vietiņu,kur parunāties bez daiļdomīgiem mājieniemuz Rīgas viesnīcas griestiem – kur vienmērlikās, bet bieži vien arī bija, Stūra mājasmikrofoni.Ko es varēju ieteikt Lindbergam, ko es varējuieteikt saviem lasītājiem, ko es varēju ieteiktpats sev?Es neatbraucu ar ziemeļbriežiem,Es neatlidoju ar meža zosīm,Es neatjāju ar zelta zirgu.Pats,Viens pats,Kaut kā atvilkosAr savām smagajām kājām.Pin tagad bronzas virvi,Sien mani pie vara stabaUn dedzini mani.Dedzini mani!Tā 1972. gada augustā rakstīja Ivars Lindbergs.Viņš modināja sāpi, kura pēc gadu21

smagumiem bija modināma. Vēl 1970. gadaDziesmu svētku programmu, būdams veiksmīgsaktieris Sanfrancisko mazajā teātrī,viņš uzsāk ar manu Uz zemeslodes zem saules,kas varbūt pat nav dzejolis, vien mocītas,bet nenomocītas dzīvas balss konstatējums,kolāža, izverdums.Ivars Lindbergs ar šo drošo uznācienu (galugalā iesākt trimdas Dziesmu svētkus ar okupētāsLatvijas dzejnieka ne-nospiestības apliecinājumutrimdas sabiedrības vienā daļābija visai riskanti) arī izraisīja veselu ķēdesreakciju – kuras rezultātā kādu laiku vairsnevarēja piedalīties trimdas Dziesmu svētkurakstnieku cēlienos. (..)Ivars Lindbergs ir dzimis 1932. gada 6. septembrīRīgā. Šo faktu Ivars Toronto Dziesmusvētku vadonī 1991. gadam apcer tā: Gadījāspiedzimt brīvā un demokrātiskā Latvijā tiešitajā gadā, kad Dailes teātris sniedza Brechta„Trīsgrašu operas” latviešu pirmizrādi. DaliņšLosandželosas olimpiādē ieguva sudraba medaļu50 km soļošanā, un Padomju Savienībanoslēdza neuzbrukšanas līgumu ar Latviju.Vācijā Vircburgā beidzis latviešu ģimnāziju,tad – jau Austrālijā – Pertas technisko koledžu,Melburnas Universitāti un jau AmerikasSavienotajās Valstīs – Rūzvelta UniversitātiČikāgā. Viņa profesija, kurā darbojies arīSaūda Arābijā, ir – techniskais zīmētājs – kartogrāfs.Pirmā Ivara Lindberga dzejas publikācija parādās1958. gadā Austrālijas Latvietī. 1961.gadā Austrālijā kopā ar Kārli Ābeli, InāruBrēdrichu, Gundaru Pļavkalnu un EduarduSilkalnu viņi izdod dzejoļu krājumu Kvintets,kas iezīmēja pilnīgi jaunu līniju trimdas jauniešugarīgās situācijas izpratnē. Sodumaskolnieki, savas paaudzes esības izteicēji:trimda ieilgst, mājāsbraukšana ieilgst – garīgaissatvars nu jāmeklē katram pašam, uzkopīgo ideju vai smeldzi vien nepaļaujoties.Pa starpām ir klejots un ceļots, dzejots unnedzejots, vaigu pie vaiga dejots, ir visādosbudēļos iets, sevi meklējot, saka IvarsLindbergs. Ir skūpstītas naktis un raudātasdienas, ir gavilēti rīti un nolādēti vakari, ir arzvārguļu cepurīti latviešu komediantos iets,ir krogus papi turīgi tapuši, ir divi dēli audzētiun varbūt pat izaudzēti, ir mīlēts un caurmīlestības gaviļu gaišumu iets un no gaismasbrīnumā... Un pa starpu šad tad dzeja(„Piedod, Oktavio”). Pienāca arī tā bezkrūšubāli kaulainā solīti tuvāk klāt. Meta ar roku,meta ar aci. Pagaidi vēl! Vēl man soli pa solītimtālāk jāpaiet, vēl nākošais brīdis var gaismasbrīnums būt, un varbūt es vēl paspēšunomirt reiz brīvā un demokrātiskā Latvijā arto dainu sauli sirdī. (..)Kas tad ietilpst Ivara Lindberga ģenēzē,ko varētu saukt par viņa skolotājiem?Neapšaubāmi, ka tas ir Čaks, Sodums – toatzīst pats Ivars Lindbergs, no amerikāņiem– viņu bītņiku dzejnieki, visvairāk, protams,Ferlingeti, varbūt arī Ginzbergs. (..). . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .Mīlēt jau viņi nekad neapstāja,viņi zināja, ja jāsaglābj māja,ka Daugavu nedrīkst izdzert sausu,ka jāsargā akmens vīra spēksno asaru zemes,ka tauta ir vienaun pēc katras naktsjauna nāk diena.Brāļi, es esmu ar jums!Tā iesaucās Ivars Lindbergs, mūsu augšuptiecesposmā 1988. gadā, kad tik daudz kasvēl nebija skaidrs, un atkal viņš bija viens nopirmajiem, kurš godīgi un bez atskatīšanāspateica savu. Jā tam, kas sākās, urguļoja,burbuļoja, iedegās un uzliesmoja Latvijā.Bez liekām pārdomām, jo viņš saprata, ka šīir Lielā Reize, vienīgā droši vien. Vai nu tagad,vai arī... Baigi iedomāties aiz šī arī... Betarī to Ivars saprata tā, kā to saprot cilvēks,Latvijas kopējo likteni uz saviem kamiešiemlīdzi nesis:Nu jau pietikstos karogus dāvināt!Nu jau viņi pašisevi kā karoguspāri barikādēm pacēluši.Nu jau viņi pašiar savām asinīmRīgas ielas tīras ir skalojuši.Tad ir 1991. gada janvāris – BŪT-NEBŪT dienas.Izšķiršanās dienas:Mums ir jādzimst par jaunu!No seniem grēkiem,no nesenām muļķībām,no svešām apgaismībāmmums ir jādzimst no jauna,no tās gaismas, kas ir tikai mūsu.. . . . . . . . . . .Brīvi mums jādziedšī mūsu senā dziesmapar jūru, par zemi, par saulikopā ar Viņsaules veļiemun vēl nedzimušiem bērniem.Kopā...Ivars Lindbergs vienmēr ir bijis kopā. (..)_____________________* Māra Čaklā eseja (mazliet saīsināta) pārņemta noIvara Lindberga dzejgrāmatas Manu nepabeigtoviduslaiku pūšamie vārdi (Rīgā,1992).22

Lidija Dombrovska. Vēstule uz dzimteni. Eļļa uz audekla. 2006. 61x51 cm.Par mākslinieci un rakstnieci skat. Voldemāra Avena rakstu „Trauksmainā mākslas kopēja” JG249(2007):38-41.

Uldis BērziņšAIZGĀJIS SOLŽEŅICINSNu prom mūžībā viens no spītīgākajiem„atbildētājiem” par 20. gadsimta Krieviju,Aleksandrs Isajevičs Solžeņicins. Kā mēs, latvieši,esam uz gadsimta izaicinājumiem atbildējuši?Vēsturnieki apstiprinās, ka atbildējušiesam pārsteidzoši efektīvi: citreiz tas bija uzlabu, citreiz uz ļaunu. Bet ģeniālo laikmetaatbildnieku iznāca virzīt daudzmiljonīgai kaimiņtautai.Kas ar patiesu spēku virzīts, tasnonāk rokā, arī mūsu rokās. Solžeņicins nesagaidījasavus Kopotos rakstus iznākam oriģinālvalodā(būšot pēc 2010. gada). Es ganceru viņa desmit, padsmit Sējumus sagaidītlatviski.Bija armijas dienesta laiks, 1966. gads, arTalridu Rulli „Ļeņina istabā” pēc vakarajundas rakstīdami un tulkodami, sev nosolījāmies,ka pirmais mūsu darbs dzimtenēpārbraucot būs – iztulkot Ivana Deņisovičavienu dienu. Te nu man jāatceras vēl diviciti mūsu nerealizētie tulkošanas projekti– Džordža Orvela Lopu sēta un 1984... Vaikodiens mums iesācējiem literatūrā bija paršerpu, vai tomēr jāatzīstas – pietrūka dūšastulkot bez cerības nodrukāt?Tas bija jau 60. gadu pašās beigās, kad gājaplašumā Aleksandra Solžeņicina vajāšana unapmelošana PSRS, un vienlaikus auga viņaslava un literārā ietekme gan „darbaļaužudzimtenē”, gan visur pasaulē. Jaunais unsmaidīgais Rīgas muitnieks Aivars Saliņš savāmelnajā portfelī nesa no kuģiem Rietumosdrukātas Solžeņicina grāmatas. Kā es tostādījos priekšā – viņu nedrīkstēja kontrolēt,ja nebija uzsākta dienesta izmeklēšanavai krimināllieta. Muitnieks tāpat kā vēlākKNAB’nieks bija „ārpus aizdomām”, citādipati muitas sistēma nevarētu funkcionēt.Grāmatas mēs lasījām – vienu, trīs, piecasnaktis. Imants Ziedonis mīlīgā naivībā vaicāja:vai tā ir tāda sērija – un vislaik nāksturpinājumos? 1967. gada maijā Solžeņicinsuzrakstīja vēstuli IV Padomju rakstniekuVissavienības kongresam – ar papildus adresācijuRakstnieku savienību biedriem unliteratūras izdevumu redakcijām. LiteratūraRimanda Cepļa (skat. 48. lpp.)foto. Dzejniece un prozaiķe AndraManfelde. 2006.nevar attīstīties tādās kategorijās kā „laidīs– vai nelaidīs cauri”, „par šo drīkst – par tonedrīkst”. Literatūra, kas nav savam laikmetam,savai sabiedrībai „kā gaiss, ko dvest”,kas tiem neuzdrīkstas uzticēt savas sāpes,savas rūpes, nemaz nav cienīga saukties parliteratūru, tā ir tikai – kosmētika. Solžeņicinavēstuli neesot nolasījuši – dažs sparojies, tomērdūša bijusi par īsu. Pažēlojies par apmelošanuun mutes aizbāšanu, rakstnieks beigāspaziņo: Esmu drošs, ka savu rakstniekauzdevumu izpildīšu jebkuros apstākļos, unno kapa – vēl sekmīgāk un neapstrīdamāk,nekā dzīvs. Solžeņicins slimoja ar vēzi, takliktenim tas nieks. Nepieciešamais laiks tikapiešķirts – šaipus.70. gadu sākumā karstā bohēmiskā Baku naktīkausu pacēla dzejnieks Vāgifs Samedoglu.Dzersim par dzeju, prozu, teātri, mūziku, betvispirms – par patiesību! Par AleksandruSolžeņicinu! Man likās, ka Vāgifs nobijiespats savas balss, jā, balss it kā aizlūza, aprāvās.Sēdēju blakus, paspiedu Vāgifam roku.Es redzēju blāvajā gaismā, kā nobāl komponistsPolads Bülbüloglu, kā Maskavas literāteneviļus iekož lūpā. Glāzes pacēlās – mēs tačubijām Baku, drauga sauktu tostu drīkstēja„pārprast”, drīkstēja „labi nesaklausīt”, taknedrīkstēja ignorēt.1972. gadā Solžeņicins saņem NobelaPrēmiju. Savu Nobela lekciju nolasīt viņš nebrauc– baidās, ka valdītāji neļaus atgrieztiesPSRS. Viena no lekcijas pamatdomām – kamāksla iespēj ko vairāk nekā pieļauj prāts, untad jau māksla varbūt ir dievišķa? Un: mūsupasaule arvien sašaurinās, tādēļ mums, cilvēcei„jāsamēro” mūsu vērtību skalas, citādinevarēsim vairs satilpt uz vienas planētas.Tak pasarg Dievs no „vienādošanās”: Nācijasir cilvēces bagātība, cilvēces vispārinātās personības;vismazākajai no tām piemīt savasīpašas krāsas, un tā sevī slēpj kādu Dievišķānolūka šķautni.Solžeņicins būtu gribējis nomirt vienotā trejuaustrumslāvu nāciju valstī, tādā „Rusē” – netik daudz impērijas, cik kristītās Kijevas mantiniecē.Tas nenotika (un nevarēja notikt?).Lielkrieva modelis mazkrievam vietas neatstāja.Tad Ukraina pieteicās uz „citu lomu”.Kā piebaldzēns saka, būtu zinājuši, pamestuspilvenu; bet nezināja.1973. gadā iznāca Gulaga arhipelāga pirmaissējums. Bijušam ieslodzītajam dzejniekamKnutam Skujeniekam VDK „kuratori”prasa: Vai lasījāt? – Protams. – Nu? – Domāju,ka šis lieldarbs ir uzrakstīts gudri ungodprātīgi. Agri vai vēlu tas būs jāpublicēpie mums. – Kaut ko tādu liet pašiem uz25

asprāši sauca par „Staļina fašismu”. Tā vietā,lai tiktu uz Apsolīto zemi, ebreju puisis GarriSuperfins lēma starp trakomāju un lēģeri.Krievija, patrioti.Paņemu pašķirstīt Solžeņicina „alternatīvo”krievmēles vārdeni. Dialektismi, arhaismi,okazionālismi – vārdiņi, kas „varētu būt”...Man kā ārvalodniekam tā tīk, bet man balsstiesību nav. Maskavas intelekti iebilst, šī esot„tomātu mērce”, nepiedodams spilgtinājums,„valodas netiklība”. Nuja, ģēnijs drīkst būtnetikls._________Dzejnieks Uldis Bērziņš tuvākā laikā solās pieliktpunktu Korāna latviskojumam.galvas?! – Jā, taisni uz galvas: tā ir vienīgāiespēja nomazgāties.Atceros to dienu, kad Solžeņicinu izraidījano PSRS (un atceros Mirdzas Ķempes dzejoli,kā tur bija, ej projām no manas Dzimtenes!,vai ej laukā!) Mūsu franču tulkotājas MaijasSilmales draudzene maskaviete Jeļena paskatījāspulkstenī un uzsauca vīram: Viss!Viņi jau ar Heinrihu Bellu sēžas pie klātagalda „labistabā”. Žorž, pudeli! Trīsdesmitgadus vēlāk man takša šoferis stāsta parSolžeņicina sagaidīšanu Bellu ģimenes īpašumāLangenbrohā: Es biju mazs zēns. Cilvēkujūra! Mums teica: tas ir izcils krievu rakstnieks,tas ir vīrs, kas cīnās, lai cilvēki visāpasaulē dzīvotu brīvi. Bija tā, it kā pasauleienāktu mūsu Reinzemes nostūrī.Solžeņicinam ļāva izvest līdzi trimdā arhīvus,sagataves, nepabeigtos darbus. Varēja taču– un gan jau kāds i gribēja? – iznīcināt, sašķirotmaisos. 60. gados jau tā ar viņa darbiembij darījuši – vai laiki mainās? Varēja jau arīpašu iesēdināt un nomērdēt lēģerī – vai pagrūstzem elektriskā vilciena. Varbūt arī valdošorežīmu mafijās ir, kas apzinās, ko „vairsnedrīkst”?Atceros arī vienu no anonīmajiem Solžeņicinalīdzstrādniekiem – Garri Superfinu kādas nedēļaspirms aresta Maskavā. Es vilkšu uz psiheni!Cik dzirdēts, dakteri pa zobiem nesit. –Sanitāri, tie gan sit, – piebildu drusku nedroši– no saklausītā. Gariks aizgāja „normālā”lēģerī, vide bijusi laba, visumā intelektuāla.Tā bija – Solžeņicina lieldarbi Sarkanais ratsun Gulaga arhipelāgs tapa no daudzu pūliņiem,tā bija nācijas atbilde tirānijai, tam, koHajats MōrsJānis AistarsSIRDSAPZIŅAS BALSS –ALEKSANDRS SOLŽEŅICINSViss Nobela prēmijas laureāta mūža stāstsun bagātīgais literārais devums saistās arspilgti iekrāsotu notikumu uzliesmojumiem.Pat kā bērns mazais Aleksandrs vēlas kļūt parrakstnieku. Jau 10 gadu vecumā viņš izlasījisTolstoja Karu un mieru un vēlāk savas jaunībasgados mēģinājis publicēties, bet nesekmīgi.Solžeņicins izšķīrās iestāties RostovasUniversitātes fizikas un matemātikas fakultātē,kur studijas beidz 1941. gadā, kad tiekiesaukts Sarkanarmijā. Cīņās pret vāciešiemtrīs reizes ievainotais artilērijas kapteinisgūst priekšniecības nedalītu atzinību. Bet negaidītiSolžeņicina dzīvē nāk ass pagrieziens.Tuvojoties kara beigām, 1945. gadā viņuarestē. Izrādās, vēstulē draugam Solžeņicinsnievājoši izteicies par Staļina lomu vācu-krievukara attīstībā. Lai arī vēstulē Staļins vārdānav nosaukts, tikai apzīmēts par „ūsaino”,vēstule nonāk padomju drošības spēku rokāsun Solžeņicins tiek nosodīts uz astoņiemgadiem darba nometnē.Šo smago izsūtījuma gadu rezultātā rodasiespaidīgs pienesums ne tikai krievu, bet visaspasaules literatūrā. Līdz šim neviens citsrakstnieks Padomju Savienībā nav uzdrošinājiestik skarbi un atklāti atmaskot Staļinalaika vardarbību Sibīrijas lēģeros. Spilgti tasir dokumentēts prozas darbā Viena dienaIvana Deņisoviča dzīvē, kas publicēts tolaikrelatīvi liberālajā literatūras mēnešrakstāNovyj mir, kad rakstniekam ir 42 gadi.26

Romāns izraisa neparasti vētrainu sensāciju– žurnāla attiecīgais numurs momentānipazūd no kiosku un grāmatnīcu plauktiem,un neticamā ātrumā tā tulkojumi nāk klajāvisā pasaulē. Kontrversālais darbs varējis tiktpublicēts tikai ar Ņikitas Hruščova piekrišanu– jau 1956. gadā PSRS līderis ir iesācis savudestaļinizācijas programmu.Autobiogrāfiskajā romānā autors ataino apstākļussoda nometnē bez uzbāzīga patosa vaiskaļi nosodošas retorikas, detalizēti aprakstotvienkārša, armijā iesaukta, no vācu gūstaizbēguša un padomju varas iestāžu nosodītakolhoza strādnieka Ivana Deņisoviča Šuhovavienu dienu soda nometnē.1970. gadā Solžeņicinam piešķir NobelaPrēmiju literatūrā, ko gan viņš nespēj saņemtpersonīgi. 1973. gadā rakstnieks nobeidzmonumentālā darba Gulaga arhipelāgspirmo grāmatu – graujošu enciklopēdiskamēroga apsūdzība pret padomju spaidudarbu sistēmu un tās izveidotāju -- padomjuvaldību – tā krievu rakstnieks un kritiķis ĻevsGrossmans. Šī plašā darba pamatā ir ne tikaiautora personīgā pieredze, bet arī 227liecinieku atmiņas un vēstules, arī ļoti plašibiobibliogrāfiski dati. Šis un arī citi autoradarbu manuskripti pa slepeniem ceļiem izkļūstno Padomju Savienības un nekavējotiestiek publicēti.1974. gadā padomju slepenā dienesta aģentipatvarīgi iesēdina rakstnieku lidmašīnā unizsēdina Frankfurtē. Pēc īsas uzturēšanāsŠveicē, rakstnieks ar sievu un trīs dēliem apmetasSavienoto Valstu Vermontas pavalstī,kur katru rītu agri cēlies un rakstījis līdz krēslasstundai. Sarakstīti plaša mēroga darbi– to vidū Pirmais aplis, Vēža palāta, 6 000lappušu cikls par revolūcijas laiku KrievijāSarkanais rats.Līdzīgi kā Solžeņicins savos darbos ieņemnosodošu bezkompromisa nostāju pretPadomju Savienības nežēlīgo režīmu, viņanostāja ir asi kritiska arī pret ASV un tā sauktoRietumu pasauli vispār. Būdams dziļi reliģiozs,rakstnieks uzskata rietumu demokrātijas pargarīgi un morāli pagrimušām. Īpaši asi tasizpaužas Harvarda Universitātes izlaidumaakta runā (1978) – visnozīmīgākais, ko kādsārpuses vērotājs var secināt par mūsdienuRietumu pasauli, ir drosmes degradēšanās.Pēc Maskavas impērijas sabrukšanas rakstnieks75 gadu vecumā atgriežas no trimdassavā dzimtajā Krievijā, kur sākotnēji tiek sagaidītskā varonis un jaunās valsts sirdsapziņaspravietis. Bet drīz vien sajūsma abpusējiizplēn. Kaut arī viņa grāmatas tiek iespiestaslielos metienos, Solžeņicins nespēj iejustiespēcpadomju Krievijā, kas viņa uztverē kļūstizteikti rietumnieciska un materiālistiska.Rakstnieks jūtas kā svešinieks, pastāvīgi ilgodamiespēc savā iztēlē iedomātas dvēselīgasun garīgi caurstrāvotas Krievzemes.Par Jāni Aistaru skat. JG252(2008):39-40.Jānis Krēsliņš, vecākaisPAR CESVAINIETI LENCUVēstule no ŅujorkasNedēļā, kad Rīgā svinēja lielos dziesmu undeju svētkus, Ņujorkā, Parka avēnijas armorijāpie 67. ielas, grandiozā inscinējumā uzvedavācu komponista Cimmermana (BerndAlois Zimmermann, 1918-1970) operu DieSoldaten, kurai Cesvainē dzimušā autoraJakoba Lenca (Jakob Michael Reinhold Lenz,1715-1792) teksts. Cimmermani uzskata parvienu no nozīmīgākajiem vācu avangardistukomponistiem, kurš savā mūzikā, arī šaioperā, izmanto gan 12 toņu kompozīciju,serialisma elementus, gan džeza un viduslaikumūzikas fragmentus un vēl daudz kocitu. Operas pašreizējā versija sākotnēji uzvestaVācijā Rūras Triennālē (Ruhr Triennale)Bochumā. Ņujorkas inscinējums [režisorsir anglis Pountnejs (David Pountney) un diriģentsamerikānis Slouns (Steven Sloan)],rīkots sadarbībā ar Bochumas mūziķiem.Inscinējumam uzbūvēta speciāla skatuve– šaurs 75 metru garš skrejceļš, kam abāspusēs skatītāji uz sēdekļiem, kas viļņveidīgislīd visapkārt skatuvei. Lenca lugā/ komēdijābalstītais operas teksts visai brutāli apraksta,kā kāds franču virsnieks-aristokrāts degradēkādu sievieti Flandrijā. Teksts satur arīdiskusijas par teoloģiju, politiku un tā laikasabiedriskiem uzskatiem. Tāpat kā amerikāņumasu informācijas avoti pilnīgi ignorējaLatvijas dziesmu un deju svētkus, nekur netikapieminētas Lenca saites ar savu dzimteni.Andrejs Johansons savā izcilajā monogrāfijāLatvijas kultūras vēsture, 1710-1800(Stokholmā, 1975) raksta: Bez J.M. Lencalīdz šim nav cita Latvijā dzimuša rakstnieka,kas būtu iekarojis stabilu vietu pasaules literatūrasvēsturē. Lencs pēc studijām Tērbatāun Karalaučos devās uz Vāciju, biedrojās ar27

Eva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LATVIJAS UNLATVIEŠU TRIMDAS SASKARSMEUN TĀS DINAMIKA – I DAĻAATKUŠŅA IETEKMES LAIKS (1955-1963)Rets Lenca (J.M.R. Lenz) portrets (1777) no privātkolekcijasŠveicē.Gēti (Johann Wolfgang von Goethe, 1749-1832) un daudziem tā laika rakstniekiemun kultūras darbiniekiem. Ar saviem literāriem– tai laikā gan formas, gan satura ziņāvisai revolucionāriem – sacerējumiem Lencskļuva pazīstams kā Sturm und Drang (Vētrasun dziņu) literārās kustības galvenais autors.Dzīvodams visai vētrainu un klaidonīgudzīvi, pēc piemeklētām vājprāta lēkmēmviņš atgriezās dzimtenē, bet drīz devās uzPēterburgu un Maskavu, kur brīžiem darbojāskā privātsekretārs un skolotājs, piebiedrojāsbohēmiešu aprindām, daudz žūpoja unmira ar trieku Maskavā uz ielas.Par sava dēla dzīves beigu posmu ir skumisJakoba tēvs Krišjānis Dāvids Lencs (ChristianDavid Lenz, 1720-1798), mācītājs Drustos,Dzērbenē, Cesvainē un Tērbatā un kopš 1779.gada arī Lielvidzemes luterāņu ģenerālsuperintendantsRīgā. Savā Tērbatas laikā KrišjānisVrēliķa apgādā Rīgā klajā laida (1764) līdztam lappušu skaita ziņā apjomīgāko latviešuvalodas sacerējumu: Sprediķu Grāmatapār tiem Svēdienu un Svētku Evangeliumiemtām Latviešu kristītām Draudzēm (1858 lpp.).Nez vai vecais Lencs savam dēlam teicis lī-Laikmets, kuru apzīmē ar metaforu „At kusnis“,Padomju Savienībā iesākas pēc diktatoraStaļina nāves (1953), kam sekoja diktatūrasatslābums, nacionālo spaidu mazināšanāsnekrievu republikās, masveida amnestijaspolitiski sodītajiem, salīdzinoši lielākastiesības un brīvības visiem iedzīvotājiem.20. gs. 50. gadu vidū mainās arī padomjurežīma ideoloģiskās cīņas metodes un uzdevumistarpvalstu attiecībās, arī attiecībās aremigrantu kopienām. 1955. gadā ar mērķi itkā atjaunot sakarus ar kara gados svešumāaizrautajiem vai aizvilinātajiem pilsoņiem 1 ,sāk darboties PSRS komiteja „Par atgrieša-1. Zaļkalne, Lilita. „Kultūras sakari”- sākums unizveide (1955-1961). No: Trimda. Kultūra. Nacionālāidentitāte. Referātu krājums. Rīgā: Nordik, 2004:20-33._______________________________dzīgus vārdus, ko viņš šai grāmatā veltījislatviešu grēciniekiem: Jūs neganti plītniekiun plītnieces, kas jūs krogos un ciemos kāpiedzēruši lopi brēcat, rūcat un straipalājat,dažkārt apakš benķes, jeb galda, jeb pašāceļā piedzēruši guļat, dažkārt ratos jeb ragavāsun pārkārdamas galvas gulēdami unaizmiguši ne zinot, vai jūs zemes virsū, vojapakšā esat..., kas jūs tik piedzēruši rikšospār kokiem un akmiņiem tā braucat, ka jūsikacumirkli varat kaklu un kaulus nolauzītun tā pie Vella ellē nobraukt! Esat jūs kristīticilvēki? (1 632. lpp.). Un ja būtu teicis, dēlslaikam nebūtu klausījies tā kā tā.Tēva mūža darbu, lielo sprediķu grāmatu,arī valodas ziņā ļoti interesanto sacerējumu,neviens šodien, diemžēl, vairs nelasa, betviņa dēla lugas Die Soldaten operisko versijugrandiozā, ciniskā un izvirtībām pilnā uzvedumāvarēja noskatīties un noklausīties pagājušānedēļā Ņujorkā, laikā kad cesvainiešaautora dzimtenē svinēja lielos svētkus.2008.g. 15. jūlijā28

nos dzimtenē“ 2 ar sēdekli Austrumberlīnē. 3Komitejai ir arī savs latviešu sektors 4 (tajāstrādājuši vairāki arī vēlāk pazīstami kultūrassakaru speciālisti – Ādolfs Talcis 5 , ŽanisZakenfelds 6 ). Šajā gadā PSRS AugstākāsPadomes Prezidijs izsludina amnestiju tiem,kas kara gados sadarbojušies ar vācu okupantiem,arī tiem, kas atstājuši dzimteni, izņemotkara noziedzniekus. No 1955. gadasākās plaša sarakste starp trimdas latviešiemun Latvijā palikušiem radiem, draugiem, bijušajiemskolas vai darba biedriem. Daudziemtrimdas latviešiem tiek sūtītas grāmatas noLatvijas. Tajā pašā gadā sāk izdot arī laikrakstukrievu valodā Za vozvraščeņije v Rodinu(Par Atgriešanos Dzimtenē). 1956. gadā sākiznākt šīs avīzes latviskā versija. Laikrakstspublicēja reportāžas par repatriantu labiekārtotodzīvi dzimtenē, rakstus par padomjusasniegumiem dažādās nozarēs, aprakstuspar personām, kuras apvainoja kara noziegumos.Latvijā laikraksts bija slepens. Trijugadu laikā režīms secināja, ka nenotiks unpat vairs nebūtu vēlama masveida repatriācija.1958. gadā laikrakstu pārdēvē par2. Ģērmanis, Uldis. Zināšanai. Raksti par mūsu unpadomju lietām. Stokholmā: Ziemeļzvaigzne, 1986:47.3. Zaļkalne, Lilita „Kultūras sakari”- sākums un izveide(1955-1961). No: Trimda. Kultūra. Nacionālāidentitāte. Referātu krājums. Rīgā: Nordik, 2004:20-33.4. Par sektorā iesaitīto personu kompetenci laikrakstāZemgales Ziņas 90. gados minēts kādskuriozs gadījums ar komitejas Par atgriešanosdzimtenē pārstāvjiem, kas savdabīgi veicinājis rakstniekumemoriālo muzeju dibināšanu Latvijā. Kādaifunkcionāru delegācijai Stokholmā 1958. gadāzviedri (t.i. Zviedrijas latvieši) cita starpā pajautājuši:Kā tad jūs tā rīkojaties ar Rūdolfu Blaumani – viņadarbus neiespiežat, viņa mājas „Braki“ aizlaistaspostā… Delegācijas komunistiskais līderis tūdaļ patattraucis: Nekā tamlīdzīga! Blaumaņa mājas tikko kākapitāli izremontētas, viņu drukā lielās tirāžās, turklātviņš pats ir pie lieliskas veselības, par ko gādāmīļotā Komunistiskā partija! Pēc šī atgadījumaZviedrijas latviešu prese sacēla lielu traci, bet delegācijumājās gaidīja pārrunas. Turpmākajos gadoskomitejas sastāvā bija arvien izglītotāki cilvēki, kas,regulāri sekodami līdzi gan padomju, gan trimdaspolitiskajiem un arī literatūras procesiem, uzskatāmipar informētiem un spriestspējīgiem speciālistiem.5. Talcis Ādolfs – rakstnieks, Latvijas Padomju rakstniekusavienības sekretārs (1944-1948), valdes sekretārs(1957-1965).6. Zakenfelds Žanis – padomju diplomāts, žurnālists.1956 - 1959 Berlīnē padomju komitejā Par atgriešanosdzimtenē. 1959-1962 laikraksta Dzimtenes Balssredaktors. 1964-1967 strādājis PSRS vēstniecībāZviedrijā, 1967-1970 – Latvijas komitejā kultūrassakariem ar tautiešiem ārzemēs prezidija priekšsēdētājs.Dzimtenes Balsi 7 . Komiteju 1960. gadā pārdēvēpar Komiteju repatriācijas sekmēšanaiun kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs 8 .14 mēnešus vēlāk, t. i., 1961. gada maijā,Rīgā tiek dibināta Komitejas repatriācijassekmēšanai un kultūras sakariem ar tautiešiemārzemēs Latvijas nodaļa, kuras tiešāpārziņā pārgāja Dzimtenes Balss ar redakcijassēdekli Rīgā.50. gadu otrajā pusē dažās Padomju Savienībasvēstniecībās sāka darboties latviešukultūras atašeji, no kuriem rosīgākais bijaLeonīds Rimjans Zviedrijā. Viņš prata izmantotto, ka Padomju Savienībā sakarā ar oficiāluStaļina politikas nosodīšanu Maskavasnacionālā politika kļuva liberālāka. Rimjansvarēja norādīt, ka Latvijā tiek radīti labvēlīgiapstākļi latviešu kultūrai. Viņš izplatīja padomjuLatvijas grāmatas, žurnālus, izrādījaLatvijas filmas. 1958. gadā Rimjans panācadiriģenta Leona Reitera (1926-1976) repatriēšanos.Komiteja dažādi centās panāktrakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa repatriēšanos.Žurnāls Karogs publicēja Jāņa JaunsudrabiņaEs stāstu savai sievai (1946, papildināts1951). Arī Jaunsudrabiņa Zaļā grāmata, kasuzrakstīta Vācijā (1950-1951), tiek publicēta1959. gadā Rīgā ar Jāņa Sudrabkalna ievadvārdiem.Notikusi Jaunsudrabiņa sarakstear Ernestu Birznieku-Upīti un Sudrabkalnu.Jaunsudrabiņš bijis noraizējies, vai patiesivēl stāv Brīvības piemineklis, universitāte unoperteātris 9 . Kā liels Komitejas par atgriešanosdzimtenē panākums tika aprakstīta 10Jaunsudrabiņa viesošanās pie komitejaspārstāvjiem Austrumberlīnē (1958). Tomērkomitejas vadītāju cerības, ka rakstnieks repatriēsies,nepiepildījās.Atašejam Leonīdam Rimjanam kopš 1959.gada bijušas regulāras sarunas ar Zviedrijādzīvojošo dramaturgu Mārtiņu Zīvertu 11 .50. gadu nogalē pirmo reizi pēckara posmāLatvijas teātru afišās parādās arī trimdā dzīvojošārakstnieka darbu nosaukumi. Dailesteātrī iestudē Zīverta komēdiju Minhauzenaprecības, Drāmas teātrī – lugu Āksts,Valmieras teātrī – Ķīnas vāzi. Visi iestudētiedarbi tapuši pirms 1944. gada, trimdā sarakstītajiemZīverta darbiem teātri nepievēršas,7. Ģērmanis, Uldis. Zināšanai. Raksti par mūsu unpadomju lietām. Stokholmā: Ziemeļzvaigzne, 1986:49.8. Turpat.9. Īverts, Ilmārs. Šai ģimenē viesojās JānisJaunsudrabiņš. No: Dzimtene īstenās vērtības mērs.Rīga: Avots, 1984:70.10. Turpat11. LVVA Ārlietu ministrijas arhīvs, fonds Nr.105129

taču dramaturga vārds Latvijā ir atgriezies.Iemesls, kāpēc nenotiek pievēršanās pēckaraun trimdas gados sarakstītajiem darbiem,nebūt nav tikai ideoloģiskās nostādnes, betarī paša dramaturga piesardzība.50. gadu vidū un otrajā pusē Latvijas PSRvaldībā un LKP uz laiku toņa noteicēji ir tāsauktie nacionālkomunisti, no kuriem spilgtākieir Eduards Berklavs, Vilis Krūmiņš, PaulsDzērve, Voldemārs Kalpiņš, kuri tiecās pārtrauktsmagās rūpniecības attīstību, lai apturētumasveidīgu cittautiešu ieplūšanuLatvijā. Gan viņi, gan LKP 1.sekretārs JānisKalnbērziņš uzstāja, ka visiem LPSR padomju,partijas un saimnieciskajiem darbiniekiem irjāprot latviešu valoda. 1959. gadā Maskavanomainīja LPSR augstāko vadību, sodīja nacionālkomunistusun likvidēja viņu iestādes.Līdzšinējā LKP 1.sekretāra Jāņa Kalnbērziņavietu ieņem nacionālkomunistu apkarotājsArvīds Pelše.50. gadu vidus iezīmē robežu padomju kultūrpolitikasprocesā. Sāk mainīties režīma prasībaspret literatūru un kultūru. Literatūras unkultūras apritē atgriežas daudzi vecākās paaudzeslatviešu autori un darbi, kuri Staļinalaikos bija aizliegti. Arvien populārāki kļūstjauni autori un viņu darbi. Literārās dzīvesregulēšanā joprojām liela nozīme ir PSKPideoloģisko prasību neviltotai vai šķietamairespektēšanai, tomēr būtiskāka kļūst literatūraspaškustība. Aizliegumu sistēma brīžiematslābst, brīžiem transformējas. Varasun mākslas pretnostatījums kļūst redzamāks.Neraugoties uz varas iestāžu uzraudzību unliterātu kompromisiem, literatūra šai laikaposmā kļūst par vērā ņemamu garīgu spēkuun brīžiem pat par vienīgo relatīvi brīvodomu izpausmes jomu totalitārajā valstī.Tiecoties izrauties no ierobežojumiem, tācenšas kļūt par līdzvērtīgu spēku oficiālajaiideoloģijai, respektīvi, kalpot ne tikai kā literatūra,bet arī kā citādi neafišējamo domuun jūtu izpausmes sfēra 12 .Viens no latviešu t.s. nacionālkomunistiem,Atkušņa laika LPSR Kultūras ministrsVoldemārs Kalpiņš laikrakstā Literatūra unMāksla nāk klajā ar viedokli, ka vajag izdotlatviešu klasiķus, arī emigrantu rakstniekus:...Latvijā jāpublicē emigrācijas rakstniekudarbi, kuros parādīta emigrantu grūtā dzīve.13 Pēc gada LKP CK plēnums (1957.X)cenšas iezīmēt rakstnieku turpmāko darbu.12. Briedis, Raimonds. „Laikmeta konturējums”. No:Latviešu literatūras vēsture. 3.sēj., Rīga: Zinātne,1999:36. .13. Kalpiņš, Voldemārs. Literatūra un Māksla1956.29.IX.Arvīds Pelše, kurš pēc kara ir LKP CK sekretārs,lasa garu, rūpīgi gatavotu ziņojumu parinteliģences darbu, sevišķi par literatūrasuzdevumiem saistībā ar Ņikitas Hruščova runām.Kalpiņam šajā runā tiek veltīti pārmetumi,ka viņš aizstāv latviešu „baltās emigrācijas“rakstniekus ar musinošiem rakstiemlaikrakstā Literatūra un Māksla, dezorientējotlasītājus jautājumā par partijas politikuliteratūrā un mākslā 14 . Minētajā plēnumāPelšes viedoklis tomēr negūst pārsvaru.Voldemāra Kalpiņa kultūrpolitikas aizvējāžurnāls Zvaigzne (1957,1) aizsāk publicēttrimdā dzīvojošā Anšlava Eglīša tēlojumusNeierastā Amerika (ar autora zīmējumiem).Kā rakstīts publikācijas ievadvārdos, tie ir interesantsdokuments par to latviešu tautaszaru, kas sācis atkalst un atrāvies no tautaszaļoksnējā ozola, agrāk vai vēlāk nokaltīs unaizies bojā, un kura vienīgais glābiņš – atgrieztiessavas dzimtās zemes dzīvinošajāklēpī. 15 Tomēr publicēšana tiek pēc otrā turpinājumaZvaigznē (1957,2) strauji pārtraukta.Rakstnieks Laimonis Purs, Zvaigznes redakcijasilggadīgs darbinieks, minējis, ka Eglīšaromānu piespieda pārtraukt publicēt, joGalvenā literatūras pārvalde nedeva to nelielodivu burtu un piecu ciparu kodu (piemēram,JT24718), kas redzams pēdējā lappusē,kreisā stūra pašā apakšā un bez kura tipogrāfijanedrīkstēja drukāt nevienu padomjužurnālu un avīzi 16 . Zvaigznes tirāža 50. gaduotrajā pusē tuvojusies 100 000 eksemplāru,reizēm žurnāla spekulatīvā cena sakāpusilīdz 25 rubļiem. Purs savā memuārgrāmatāAizejot atskaties (2006) nāk klajā ar personiskuuzskatu, ka Zvaigzne vērtējama kā pārdrošākaisizdevums 50. gadu Latvijā un patkā disidentiskākais izdevums visā PadomjuSavienībā, kas Staļina pēcprocesā pirmais 17sācis drupināt toreiz šķietami nesadrupināmodzelzsbetona milzi. 18Meklējot atbildi jautājumam, kāpēc tika pārtrauktaAnšlava Eglīša grāmatas NeierastāAmerika pārpublicēšana, iemeslu visprecīzāk14. Sovetskaja Kuļtura, 1957.12.X.15. Ievadvārdi [anonīmi] Anšlava Eglīša romānaNeierastā Amerika publikācijai žurnālā Zvaigzne1957, 1:9.16. Purs, Laimonis. Aizejot atskaties. Rīgā,2006:229.17. Kā līdzīgu fenomenu Purs min vēlāko gaduiecienīto raidījumu „Mikrofons“, kam vaļību atļāvatikai tāpēc, lai septiņos vakarā atrautu latviešus noAmerikas Balss klausīšanās18. Purs, Laimonis. Aizejot atskaties. Rīgā,2006:212.30

aksturo Ingrīdas Sokolovas raksts „Par kalstošuzaru…“ (1958). Runājot par emigrācijasautoru darbiem, kuros atspoguļota dzīveAmerikā, Sokolova aizrāda, ka Amerikasikdienas kritika, kas vēl spilgtāk un skaļākizpaužas mums visiem pazīstamajā AnšlavaEglīša darbā „Neierastā Amerika“, ir tikaivienreizēja reakcija uz eiropiešu neierastāmun palaikam nesaprotamām, asām pretrunām,mežonīgām ieražām un izdarībām aizokeānazemē. Tādu pašu reakciju varētu izsaukt jebkuracita eksotiska, teiksim, dzīve uz Marsavai uz Mēness, un tādēļ šīs kritikas pamatsnebūt nav demokrātisks. 19 Sokolova vēl uzsver,ka Anšlavs Eglītis ir sarakstījis arī tādusdarbus kā Es nebiju varonis un Adžurdžonga,kurus raksta autore apzīmē par absolūta nihilismaparaugu, kurā bez tam rod savu vietuarī tādas, ne mazāk kaitīgas tendences kāviltus pacifisms, bioloģisms, zooloģisks naidspret visu, kas nav saistīts ar latvisko, tāpatSokolova apgalvo, ka Anšlavam Eglītim navnekādas daļas par idejām, sabiedriskiem pienākumiemun cilvēku personīgām tieksmēm.Visu taču glābj bioloģiskais instinkts! 20 Arlīdzīgu mērķi – noniecināt, izsmiet – 1958.,1959. gadā Latvijas presē parādās vairākiraksti, kur analizēta trimdas literatūra un literatūrzinātne.Trimdā 50. gados būtiska ir jaunas rakstniekupaaudzes ienākšana literatūras apritē. Tiebija Latvijas brīvvalstī 20. un 30. gados dzimušie,bet jau ar Rietumos iegūtām literārāmzināšanām un kritisku, pat izaicinošu pieejugan saturā, gan formā. Jaunā paaudze sākaveidot periodiskus izdevumus ar jaunām idejāmun svaigu redzējumu. Žurnāli Ulubeleun Raksti bija īslaicīgas parādības, bet līdzpat šai dienai iznāk 1955. gadā AmerikasLatviešu jaunatnes apvienības (ALJA) iesāktāJaunā Gaita (turpmāk – JG), kas pāris gadulaikā kļuva par jaunā avangarda pulcēšanāscentru. JG ap sevi pulcēja un tajā publicējāsdaudzi jauni autori, kas, svešumā aizbraucot,latviešu lasītājam vēl nebija zināmi, bet vēlākveidoja trimdas literatūras mugurkaulu:Olafs Stumbrs, Linards Tauns, Gunars Saliņš,Valdis Krāslavietis, Astrīde Ivaska, RichardsRīdzinieks, Aina Zemdega, Roberts Mūks,Jānis Krēsliņš, Indra Gubiņa, Benita Veisberga,Dzintars Sodums, Baiba Bičole un citi. Līdzar to bija piepildījies Jāņa Jaunsudrabiņavēlējums Jaunajai Gaitai (1959,21) : Aveņukauli / Vecajiem ierē. – / Jaunie lai sauli/ Cēli nes pierē. Šis avangards žurnālu ie-19. Sokolova, Ingrīda. „Par kalstošu zaru…”Literatūra un Māksla 1958.12.IV.20. Turpatcerēja kā rakstu krājumu kultūrai un brīvaidomai un kritizēja trimdas vecāko paaudzipar ideju sastingumu. Konstatējot, ka okupētajāLatvijā izveidojusies jauna dzejniekuun rakstnieku paaudze, kas pēcstaļinismaapstākļos atļaujas pieskarties agrāk neiedomājamāmtēmām agrāk neiedomājamā formā,JG sāk piesardzīgi pārpublicēt šo autorudarbus. 21 Padomju režīma Rīgas aparātaacīs JG bija viens no nevēlamākajiem izdevumiem.Ir ziņas, ka JG dedzināta līdz ar citiempretpadomju izdevumiem, un, kā komunikācijuzinātņu pētniece Aina Štrāle rakstā parpadomju cenzūras iestādes Glavļit (Glavnojeļiteraturnoje upravļeņije jeb Galvenā literatūraspārvalde) darbību Latvijā 22 atklāj, kapadomju cenzori JG apzīmogojuši ar diviemsešstūriem, kas nozīmē, ka JG ir padomjucilvēkam sevišķi nevēlams un kaitīgs izdevums,kamēr mazāk kaitīgās no Rietumiemnākušās publikācijas apzīmogoja tikai ar vienusešstūri. Otrs tikpat nevēlams izdevumsbija Latvijas sociāldemokrātu mēnešrakstsBrīvība (Stokholmā).Pirmais no trimdas periodikā publicētajiem(JG9,1957) padomju Latvijas jaunajiem autoriemir Ojārs Vācietis, vispirms ar izjusto dzejoli“Pēc ilgas šķiršanās. (Rīga)”. Neraugotiesuz to, ka Vācietis jaungaitniekiem bija labizināms arī kā kaismīgs “komunisma cēlājsdzejā”, šķita interesanti publicēt kādu jaunu,svaigu talantu, kura radošās biogrāfijassākums nav saistāms ar brīvās Latvijas laikupirms II Pasaules kara. Citāts no pirmā panta:Cērt man sejā, cik gribi, nakts brāzmainā, /Bet es skatos, kur asfalta stīga / Izkūst tumsā,un pamalē blāzmaina / Tu nāc pretī naktsugunīs, Rīga.Trimdas kultūras darbinieki, kas veidojažurnālu JG, bija Vācieša paaudzes pārstāvjidzelzs priekškara otrā pusē. Kā skaidroviens no ilggadējiem JG veidotājiem ValtersNollendorfs, “jaungaitnieku” attieksme pretPadomju Latvijas literatūru bija divējāda: 1)humoristiski satīriska pieeja; 2) vēlme atrastun izprast savus vienaudžus – literātusLatvijā. 23Ja Ojāra Vācieša dzejas publicējumu varamklasificēt kā vēlmi izprast savus vienaudžus,tad pirmajai – humoristiski satīriskajai pie-21. Nollendorfs, Valters. „Trimdas literātūras periodizācija”No: Referātu krājums Trimda. Kultūra.Nacionālā identitāte. Rīgā, 2004:225.22. Štrāle, Aina. „Kā LPSR cenzūra gatavojās sadedzinātBībeli : [par LPSR Ministru Padomes Galv. pārvaldesvalsts noslēpumu aizsardzībai presē darbību].Karogs 2005, 8:133-138.23. Saruna ar Valteru Nollendorfu 1999.21.V, Rīgā.31

ejai – spilgts piemērs ir JG publicētie Latvijasdzejnieku (Mirdza Ķempe, Jānis Sudrabkalns,Meinhards Rudzītis, Edgars Damburs, HarijsHeislers, Arvīds Skalbe, Ojārs Vācietis u.c.)dzejoļi par Ļeņinu 24 . Tieši šo JG humoranodaļā Skabarga ievietoto dzejoļu dēļ pieņemasuzbrukumi JG no trimdas sabiedrībasaprindām, kuras humoru šajā ļeņiniādēneredz. Ar aizdomām tiek uzlūkoti arī cituLatvijā sacerētu dzejoļu pārpublicējumi – neraugotiesuz to, ka tie ievietoti nodaļā arnosaukumu Starp papēdi un zemi. Iezīmesapspiestās Latvijas jauno autoru dzejā. Šonodaļu veidoja dzejnieks Andrejs Irbe. 1958.gada JG numuros šajā sadaļā tiek publicētaĀrijas Elksnes, Arvīda Skalbes, Ojāra Vāciešadzeja.1958. gadā JG aicina piedalīties simpozijāpar sekojošiem jautājumiem: „Kā pavērtceļu latviešu kultūrai pasaulē?“ un „Kā atdzīvinātšķietami pamirušo latviešu literatūru?“.Izsūtītajos uzaicinājuma tekstos otraisjautājums kā problēma ir izvērsts sekojoši:Padomju Latvijā, kā zināms, autori ir spiestirakstīt sociālistiskā reālisma garā un pardrosmīgiem, dusmīgiem un nepaklausīgiemjauniem autoriem „Cīņa” raksta apmēramtā: Tā vien liekas, ka jaunie autori atsvešinājušiesno savas tautas, atstājuši visu veselīgo,dzīvinošo, dabīgo un iegājuši paštīksmināšanāspakāpēs, lai ar saviem darbiem nekalpotuvis savai tautai, bet sev līdzīgai šauraigrupiņai. Arī trimdas latviešu literatūra nevarlepoties ar izciliem darbiem – darbiem, kasdotu radīšanas impulsu pašiem jaunākiemrakstītājiem un tulkošanas impulsu rietumniekiem.Maz mums īsta pārdzīvojuma brīdīradušos daiļdarbu“. 25 Lai trimdas lasītājiematklātu literatūras procesu dzimtenē un uzzinātuLatvijas jauno intelektuāļu domas, JGpārpublicē fragmentus no Padomju Latvijaspreses, kur tiek runāts par literatūras unmākslas problēmām. Redzama vieta JGpublikācijās ir Ojāra Vācieša personībai undinamiskajiem rakstiem presē. JG21(1959)publicēts fragments (pārpublicēts no laikrakstaLiteratūra un Māksla, 1959) no viņateiktās runas 26 Latvijas padomju rakstniekuIV Kongresā 1958.25.-27.IX: Un vēl vienanelaime, uz kuras saknēm mēs lejam ūdeni,pārkāpdami principu ‘mākslai vispirms jābūtmākslai’ – tematikas dēļ par idejisku darbu24. Skat. rubriku „Skabargas“ Okupētā Latvija.Produkcija virs plāna. No Padomju Latvijas preses.JG:15(1958).25. JG redakcijas vēstule Dzintaram Sodumam(1958) RTMM 560368.2626. Līdzās Ojāra Vācieša, Arvīda Skalbes un ĀrijasElksnes dzejoļiem.saucam tādu, kur ideja palikusi bez emocionālāun estētiskā apģērba, un savukārttematikas dēļ par bezidejisku nolamājam todarbu, kas ir tiešām idejisks, tiešām mākslasdarbs, tikai tam, nabadziņam, pietrūkst attiecīguārējo atribūtu. 27Vecākās trimdas politiskās un sabiedriskāsvadības acīs jaunā avangarda izaicinājumskulminē 1959. gada Amerikas Latviešu apvienības(ALA) kongresā, kad JG nosoda kāneatbilstošu „latviešu mērķiem un morālei“,ar to saprotot gan Jāņa Turbada (Valža Zepa)pēkšņā pietātes trūkumā sarakstītā Ķēvesdēla Kurbada fragmentus, gan arī interesipar jaunāko literatūru Latvijā 28 .Ideoloģiju tieša cīņa, t.i., sabiedriskās domasregulējošu organizāciju noteikta, turpinās ararvien konkrētākiem lēmumiem 60. gados.Daugavas Vanagu Centrālās valdes sēdē(1963.8.-9.VI) Gēteborgā nolemts pievienotiesLAKEC sēdē (1962) pieņemtai deklarācijai:Tūrisms uz Latviju ir nevēlams. Ikvienam,kas apmeklē Latviju, ir jāzina, ka viņam parto būs jādod pakalpojumi boļševiku propagandai,vai pat jākļūst par okupantu aģentu.Bez tam ikviens tūrists uz okupēto Latviju aršādu braucienu ir atteicies no sava politiskābēgļa statusa un devis morālisku akceptuokupantu režīmam, to papildinot: Ja kādsbiedrs, kurš ieņem kādu amatu DV organizācijā,ir devies kā tūrists uz Latviju, tad viņšno amata nekavējoši atbrīvojams. 29 Nedēļuvēlāk (1962.16.VI) PSRS vēstniecība Zviedrijāizsūtīja LPSR Ārlietu ministrijai vēstuli: Ar šonosūtām izziņu par organizāciju „DaugavasVanagi“ Zviedrijā. Vienlaicīgi uzskatām parmērķtiecīgu, ka mūsu kontrpropagandāaizrobežu radio un avīzē „Dzimtenes Balss“būtu ievietoti materiāli par antitautiska raksturapiemiņas un svētku dienām, kas pieminētasizziņā. Ņemot vērā ierindas emigrantuinteresi par kultūras dzīvi Latvijā, lūdzamtupināt iekļaut republikas māksliniekuspadomju grupās, kas dodas viesizrādēs uzZviedriju, un organizēt Stokholmā š. g. rudenīgrafikas izstādi ar jau agrāk piedāvātiemmūsu nosacījumiem. Lūdzam atsūtīt mumsizrādīšanai latviešu emigrantu mākslas filmasun kinohronikas par republikas dzīvilatviešu valodā. Lai pozitīvi ietekmētu latviešuemigrāciju, lūdzam izskatīt jautājumu27. Iezīmes apspiestās Latvijas jauno autoru dzejā.JG21(1959):11.28. Skat. Nollendorfs, Valters. „Tā sauktāJaunās Gaitas lieta”. JG21(1959):128-130 unJG24(1959):259-260.29. Noraksts no Daugavas Vanagu lēmuma. Anitasun Gunša Liepiņu privātais arhīvs Toronto, Kanādā32

par ielūgumu 1963. gada vasarā uz LatvijasPSR atbraukt apmēram 8-10 redzamākajiemkultūras un zinātnes darbiniekiem, lai parādītuLPSR sasniegumus šajās jomās un izdarītuuz viņiem ietekmi, tā raksta PSRS sūtnisZviedrijā F. gusevs. 30Trimdas latviešu neuzticēšanos Latvijas PSRoficiālajiem pārstāvjiem un VDK darbiniekiematspoguļo arī trimdas literatūra – sākotar 50., 60. gadiem. Jura Rozīša grāmatāDisplaced Literature. Images of Time andSpace in Latvian Novels Depicting the FirstYears of the Latvian Postwar Exile ir nodaļa„Padomju Savienība un komunisma draudi“ 31 ,kur atspoguļotas trimdas romānos iekodētāsbailes no komunisma kā bieda arī apmešanāsvalstīs. Padomju Savienība un komunistiskiespēki „dzelzs priekškara“ laikmetā bijaaktivizējušies visā pasaulē, no vienas puses,mēģinot turēt nošķirtas divas dažādas politiskāspasaules, no otras puses, mēģinot infiltrētiesemigrantu vidē un pat viņu mītneszemes sabiedrībā, kur dažkārt vērojama aklasajūsma par komunisma idejām. PadomjuLatviju reprezentējošas oficiālas amatpersonastēlotas Alfreda Dziļuma romānā Nokaltiszars, 32 padomju spiegi – Austrālijas latviešurakstnieka Artura Plauža romānos Šķirtie 33 unKalna māja, 34 Brazīlijas situāciju tēlo ArnoldsRasa romānā Vēl mēs esam svešumā, 35 tāpatspiegošanas sistēma aprakstīta arī Kanādāmītošās rakstnieces Veltas Tomas romānāAldaune. 36 Šie spiegi prasmīgi iedzīvojastrimdinieku sabiedrībā, iegūst uzticību vismazpāris cilvēku acīs, piemēram, izpalīdzotar naudu vai kā citādi, viņi arī izrādās ganalabi un plaši informēti par daudzām trimdaspersonībām, tādējādi izmantojot iespējušantāžām.Romānos vērojams arī šo aģentu darbs mēģinājumāsavaņģot trimdiniekus repatriācijaiuz Latviju. Tomas romānā Aldaune Kanādaslatviešu sabiedrībā ir iefiltrējies komunistuaģents, kurš rīko sabotāžas latviešu sapulcēs,sanaido atsevišķus cilvēkus ar viņu darba de-30. LVVA, fonds 1051, apraksts 1, lieta 40, 87.lpp.31. Rozītis, Juris. Displaced Literature. Images ofTime and Space in Latvian Novels Depicting theFirst Years of the Latvian Postwar Exile. Stockholm:Stokholm University, 2005:201.32. Imanta, Kopenhāgena, 1960.33. Plaudis, Arturs. Šķirtie. Austrālija: J.A.Jansonamemoriālais fonds, 1986.34. Plaudis, Arturs. Kalna māja. Austrālija:J.A.Jansona memoriālais fonds, 1985.35. Rasa, Arnolds. Vēl mēs esam svešumā. Nebraska:Vaidava, 1970.36. Toma, Velta. Aldaune. Ņujorkā: Grāmatu Draugs,1960.vējiem. Savukārt Gunara Janovska romānāPār Trentu kāpj migla 37 kāds latviešu emigrantsAnglijā, kurš kļuvis par padomju režīmaupuri, ir nepatīkami pārsteigts, secinot,cik grūti ir atspēkot to naivo entuziastiskoattieksmi pret komunismu, kas izjūtama sarunāsar daudziem mītnes zemes iedzimtajiem.Eduarda Freimaņa romāna Svešos ļaudīs38 varonim pat jāsastopas ar aizdomāmno sarunasbiedra puses, ar apvainojumiemfašismā kā labā spārna simpatizētājam.Lai arī trimdinieki cer uz nākotnes brīvoLatviju, tomēr šajos romānos tā nav centrālātēma, par to vairāk runā tēlotie politiķi, vietāmpat autori šīs runas satirizē. Piemēram,Dziļuma romānā latviešu trimdas politiķi jauir sadalījuši kara ministra un ārlietu ministraamatus. Lielākoties nākotnes vai pagātnesLatvija ir it kā atgriezta nost no esošās situācijas,un tā realitāte, kur elpot un eksistēt,izrādās trimda. 39Padomju Savienībā 50. gadu vidū noVissavienības rakstnieku kongresa tribīnestiek runāts par kritikas brīvību un cenzūrasvājināšanas nepieciešamību, taču pēcnotikumiem Ungārijā valsts iekšējās dzīvesliberalizācijā rodas atslābums. 1958. gadāLatvijā izvēršas jaunas ideoloģiskas kampaņas,literatūrā par upuriem tiek izraudzītiZigmunds Skujiņš, Vilija Ošiņa, 1959. gadā– Visvaldis Lāms, kā arī LVU Vēstures un filoloģijasfakultātes studenti, kas izveidojuši unsavā vidē izplatījuši rokrakstā literāro žurnāluSirds uz trotuāra un satīrisko Pūt un palaid.Berlīnes mūra uzcelšanai seko tiesas prāva(1962), kurā „par neziņošanu“ ar brīvībasatņemšanu tiek notiesāts jaunais dzejnieksKnuts Skujenieks. Republikas inteliģencessanāksmē (1963) kritika tiek vērsta pretVizmu Belševicu, Māri Čaklo, Montu Kromu,Cecīliju Dineri, Ojāru Vācieti, Ēvaldu Vilku.Valsts Drošības komiteja (VDK jeb KGB)uzsāk (1958) milzīgu kontrpropagandaskampaņu, kura pēc PSRS KP centrālkomitejasslepena lēmuma atvietoja neveiksmīgo1955. gadā uzsākto repatriācijas kustību.Kontrpropagandas darbība tika vērsta pret„ideoloģisko ienaidnieku“ – ārzemēs dzīvojošāmtautībām (ukraiņiem, latviešiem, lietu-37. Janovskis, Gunars. Par Trentu kāpj migla. Rīgā:Liesma, 1991.38. Freimanis Eduards. Svešos ļaudīs. Kuldīgā:Celmiņš, 1993.39. Rozītis, Juris. Displaced Literature. Images ofTime and Space in Latvian Novels Depicting theFirst Years of the Latvian Postwar Exile. Stockholm:Stockholm University, 2005:204.33

viešiem, igauņiem, armēņiem, baltkrieviemutt.), kuru teritoriju bija okupējusi PadomjuSavienība. Kampaņas mērķis bija: 1) izjauktšo trimdinieku pretkomunistisko darbībuārzemēs un neitralizēt viņu politisko iespaidujaunajās mītņu zemēs; 2) iesēt vietējāsabiedrībā un trimdinieku starpā neuzticībupret tās vadītājiem un aktīvajiem darbiniekiem;3) noorganizēt ārzemēs „patriotiskas“grupas, t.i., tādas, kas būtu lojālas PadomjuSavienībai. Padomju atklātajās publikācijāsšo visaptverošo un milzīgi plašo propagandasdarbību nosauca „kultūras sakaru“ vārdā.Piemēram, kā atklāj izvilkums no LatvijasKP CK pirmā sekretāra Arvīda Pelšes 1961.gada augusta ziņojuma PSKP CK „Par nepieciešamībupastiprināt cīņu ar pretpadomjudarbību”: Veikta kontrpropagandas pastiprināšana,kas virzīta uz latviešu emigrācijasbarvežu un viņu aktīvo palīgu atmaskošanuun kompromitēšanu, uz patriotiskas kustībasattīstīšanu ierindas emigrantu vidū. Irizveidota 40 latviešu sekcija „Komitejai par atgriešanosDzimtenē un kultūras sakaru nodibināšanuar tautiešiem. 41Daļa no šīs kampaņas bija VDK sarakstītas unizdotas dezinformācijas brošūras, ko desmitostūkstošos eksemplāru izplatīja Rietumos,gan latviešu ieceļotāju, gan pamatsabiedrībasvidū. Augstākminēto mērķu realizēšanaiiesaistīja attiecīgo padomju republiku KP CKun VDK nodaļas, jo tur strādāja cilvēki vai arītādus varēja viegli sameklēt, kas „savu“ trimdasgrupu labi pārzināja un spēja iedziļinātiestrimdinieku dzīvē un kaut cik to izprast.Latvijas PSR gadījumā trimdinieku apstrādētika iesaistīti VDK kadri, Dzimtenes Balssredakcijas un vēlākās Latvijas Komitejas kultūrassakariem ar tautiešiem ārzemēs darbinieki.Trimdas zinātnieki, vēsturnieki Lilita Zaļkalneun Andrievs Ezergailis uzskata, ka šai VDKkontrolētajai kontrpropagandas kampaņaibija ievērojami panākumi un tās izraisītās sekasaktuālas līdz pat mūsdienām 42 . PamfletsKas ir Daugavas Vanagi? (1962), grāmata„Politiskie bēgļi bez maskas“ (1963), Kāpēc40. PSRS Komitejas par atgriešanos Dzimtenē unkultūras sakaru nodibināšanu ar tautiešiem latviešusekcija izveidota 1961. gada maijā41. Latvija padomju režīma varā 1945-1986:Dokumentu krājums. Rīga: Latvijas Vēstures institūtaapgāds, 2001:244-255.42. Skat. Lilitas Zaļkalnes rakstu „Ezergailis unVDK informācija“ (recenzija par Andrieva Ezergaiļagrāmatu Nazi/Soviet Disinformation aboutthe Holocaust in Nazi-Occupied Latvia, 2005).JG245(2006).viņi bēga (1965) u.c. 43 izdevumi ar puspatiesībām,sagrozījumiem un klajiem meliemattēloja trimdas vadošos darbiniekus kā noziedzniekus,savukārt ierindas trimdiniekus– kā dezinformācijas upurus. Minētās brošūrasneguva panākumus trimdas sabiedrībā,taču tās nokļuva daudzu demokrātisko rietumvalstuuniversitāšu bibliotēkās. Daudzišo valstu zinātnieki ir sarakstījuši un publicējušipētījumus, kuros balstās uz minētajāmnepatiesajām kontrpropagandas publikācijāmkā uz vēstures avotiem.Rīgā tika izdots arī viens atšķirīgs kontrpropagandasizdevums – šoreiz tieši lasītājiemLatvijā – grāmata Labdien, Pietuka Krustiņ,kurā VDK kadri centušies aprakstīt ārzemjulatviešu sabiedrību un tās būtību humora unsatīras manierē. Grāmatai ir acīmredzamsuzdevums – likt Latvijas lasītājam uztvert bijušoneatkarīgo, „buržuāzisko“ Latvijas valstiun tās idejas nesēju – „reakcionāro emigrāciju“- kā apsmejamu un marginālu realitātipretstatā Padomju Latvijas pilnvērtīgajai dzīveiun laimīgajai nākotnei „padomju tautusaimē“. Šīs grāmatas teksti ir vāji, taču tieizraisa literatūrvēsturisku interesi ar daudzulatviešu literatūras motīvu, tēlu un reminiscenčuvariācijām un interpretācijām, kas izmantotaspropagandas nolūkā. Grāmata sastāvno Brenča un Žvinguļa ar Krustiņu Petakkungu apmainītām vēstulēm, kuras apkopojiskāds I.Žagars. Pietuka Krustiņš šeit pārstāvtrimdas sabiedrību un korespondencesrezultātā kļūst par simpatizētāju PadomjuLatvijā notiekošajam. Korespondences aizsākumuŽvingulis un Brencis izskaidrojuši savāpirmajā vēstulē Pietuka Krustiņam, atzīstot,ka vēlējušies uzzināt, kā tad Pietuks mainījies,pa pasauli mētādamies.Tālāk tiek atklāta sistēma, kā var atrast trimdādzīvojošos paziņas: Labu laiku gudrojām, kurTevi atrast, jo plašā pasaule nav Slātava. Kadjautājām Latvijas komitejā kultūras sakariemar tautiešiem ārzemēs Rīgā, Gorkija ielā 11a,mums atbildēja, ka nekādi pietuku krustiņisakarus ar komiteju neesot nodibinājuši. Tadnolēmām tos nodibināt paši. Domājām unspriedām: kur ir Švauksts, tur tuvumā var gadītiesarī Pietuka Krustiņš, bet par vietu, kuratrodas „volgeboren tautēt hern Švaukstē“,nevarēja būt divu domu – tā var būt tikaiRietumvāczeme 44 . Pietuka Krustiņa atbildesvēstules sacerētas, balstoties uz trimdaspresi, piesaucot reālu personu uzvārdus,notikumus – daudz tiek minēts Ādolfs Šilde,43. Tāda ir patiesība (1959), Viņu īstā seja (1960),Nebrauc tik dikti (1964) utt.44. Labdien, Pietuka Krustiņ! Rīgā, 1964:8. .34

Arnolds Spekke, Alfrēds Lejiņš, arhibīskapsArnolds Lūsis, pulkvedis Vilis Janums, mākslinieksJuris Soikāns utt. Jau pirmajā vēstulēPietuka Krustiņš lūdz, lai viņam atsūta jaunākoLatvijas dzeju. Žvingulis vēstulē, kasit kā rakstīta 1962.11.IV, lepojas, ka mūsušodienas dzejniekus iejūsmo pati dzīve, unsavu dzeju viņi sniedz nevis poēzijas „feinšmekeriem“,bet visiem, kas vien roku pieliek,dzīvi augšupceļot, nevis, kā agrāk, kad mazie,glītie, pēc satura jo bieži nebaudāmie, betdārgie Gopera izdotie dzeju krājumi mājvietasatrada galvenokārt Alberta un Elizabetesielas lepnajos apartamentos vai arī mājturībasskolu gaumē uzpostajos saimniekmeitukambaros. 45Pietuka Krustiņš tiek aplaimots ar vairākiemdzejoļu krājumiem, tostarp Imanta ZiedoņaZemes un sapņu smilts, Imanta Lasmaņa,Mirdzas Ķempes u.c. dzeju., vēstulē pārisdzejoļu tiek citēti, piemēram, Ziedoņa rindas:Arums pavasarī neiztvan tik / drīzi. / Ilgireibina un trauksmi raida. / Atbrauc…un tupats to sajutīsi. / Zemes gaida, ar piebildi,ka šāda dzeja visiem padomju ļaudīm tuvaatšķirībā no trimdas dzejas, kur dzejojot parto, kur lai mūzas kalpus glabājot un kādaspuķes uz kapa liekot. Pietuka Krustiņš nākamajāvēstulē pauž savu sajūsmu par sūtījumu:Ar mani noticis brīnums. Lasot Jūsuatsūtītās dzejas, tā aizmirstos, ka brīžam patSlātavas siera gabals paliek nenokosts unRīgas balzama glāzīte neizdzerta. No visāmšitām jaunām domām un dziļām jušanām esit nemaz netieku pie saprašanas. 46 Iemeslsapmulsumam: dzīves straujā augšupejaLatvijā, kad veco laidaru vietā redzamas jaunas,lielas kūtis un apdrupušā kroga vietā– klubs. Vēstulē uz Latviju Pietuka Krustiņšarī pažēlojas par latviešu organizāciju līderuvaldīšanas stilu, konservatīvismu un, lai pierādītu,ka ne viņš vienīgais šādi domā, citēziemeļvidzemnieku dzejnieku Jāni Krēsliņu,jo viņš kādā savā dzejā saka, ka atklāti nosodotdižmanību, kas apslēpj gara nabadzību,bet tādas lietas beidzoties tā, 47 un sekocitāts no Krēsliņa dzejoļa: Es dzirdu balsis:/ „Šis vecīt’s ir negatīvs! / Kas tiek mums noviņa / ārdīšanās pa tukšo? / Viņš grauj mūsumorāli, / kas tā jau spoža tikai iedomās!“ / Esdzirdu balsis: „Lasi dainas!“ / To jau es daru. /„Mācies no Rilkes un Lazdas!“ / To es nespēju./ „Cik skaistas bij pļavas mums vasarā / unmeži ziemā!“ / Es ticu. / „Kāds šarms bij Rīgā/ Otto Švarca kafejnīcai!“ / Es šaubos. Domas45. Turpat: 18.46. Turpat: 23.47. Turpat: 25.nobeigumam Pietuka Krustiņš piemetinājis:...tāpēc visa dzīve Amerikā Krēsliņam šķietot„dubļaini sniegi, miglaini miegi, miegainimiglāji“. Bet, akurāt, tautieši, tāpat var teiktpar mūsu dzīvi Rietumvāczemē. 48Šī nav vienīgā reize un publikācija, kurā izmantotaJāņa Krēsliņa asā, tiešā un ironiskādzeja, nomainot kontekstu un piedēvējottai dumpinieciskas iezīmes, kas vērstas prettrimdas sabiedrību, to kritizējot. Jau 1959.gadā lairakstā Padomju Jaunatne ievietotsU.Saules un B.Liepas raksts „Mencas unsirdsapziņa“, kas citē fragmentu no Krēsliņat.s. pelikānu dzejoļa („Uz akmens radzēmdīki tup“), argumentējot, ka autors kritizējotkapitālistisko pasauli un reakcionāro trimduun arī simboliski aprakstot, kā amerikāņi finansējotnabaga grūti strādājošo trimdiniekupaciņu sūtīšanu uz Latviju, lai pierādītu, kakapitālisms ir labāks nekā komunisms. VēlākKrēsliņa dzejoļi parādījušies arī Kultūras sakarukomitejas gadagrāmatā. Uz jautājumu,kā Krēsliņš reaģējis, ieraugot bez atļaujaspārpublicētos dzejoļus, viņš atbild: Bija tikaiizbrīns, ko tad es tur varēju darīt? Protestēt?Kam? To varbūt arī publicēja, lai pierādītu,ka es sadarbojos ar komiteju. Jāmin, ka dzejoļapēdējā rinda iespiesta nepareizi. 49Savukārt Pietuka Krustiņa vēstulē pieminētaistrimdinieks Juris Soikāns 50 , kurš bija izcilslatviešu mākslinieks, arī mākslas zinātnieks,Atmodai sākoties, Latvijas Universitātes,Rīgas Tehniskās universitātes un LatvijasKultūras akadēmijas profesors, 1958. gadāsaņēma vēstuli gluži iepriekšaprakstītajā„Brenča un Zvinguļa stilā“. Šī vēstule bija noPSRS komitejas Par atgriešanos dzimtenē pārstāvjaBerlīnē Žaņa Zakenfelda, un jau pirmajāteikumā notiek atsaukšanās uz it kā JuraSoikāna komitejai nosūtītu pastkartīti: Jūsupastkartiņu saņēmu, paldies. Izbrīnējos, karakstāt man vācu valodā. Tā, protams, ir katracilvēka personīga lieta, kādā valodā rakstāt,taču es personīgi allaž dodu priekšrokusavai mātes valodai. Tas nu tā, starp citu. 51Tālākā sarakste noris abpusējos krasu viedokļuizteikumos par latviešu mākslu Latvijā untrimdā, par demokrātijas un brīvības jautājumiem,par komunisma, par repatriācijas jautājumu,tā piemēram, par pēdējo Zakenfelds48. Turpat:26.49. Jānis Krēsliņš vēstulē Mārai Krēsliņai 2003.13.IIIar komentāriem par Evas Eglājas-Kristsones referātu.50. Soikāns, Juris (1920 –1995).51. No profesora Jura Soikana sarakstes ar PSRSkomitejas Par atgriešanos dzimtenē pārstāvi ŽaniZakenfeldu. Latvijas Vēstnesis 2000.27-28.IV.Nr.148/150 -151/153.35

izsakās: Ja jau kādam nepatīk dzimtene untās iekārta, lai brauc, kur patīk. Pareizi rīkojāsmūsu valdība, iesakot Pasternakam atstātPadomju Savienības teritoriju. Taču viņšto nevēlējās. Pie tā paša: starp citu, nezinutādu cilvēku, kuru pēc atgriešanās dzimtenēnebūtu lamājušas emigrantu avīzes. Visi viņinezin kāpēc uzreiz kļuvuši vai nu dzērāji, vaipsihiski slimi utt. 5260. gadu pirmā puse ir zīmīga ar vairākāmidejām par intensīvāku, produktīvāku un abpusējiinteresantāku kontaktu izveidi starprakstniekiem Padomju Latvijā un trimdaszemēs. Spilgtākie piemēri ir žurnāla Tiltsiniciatīva iepzīstināt trimdas lasītājus arLatvijas pēdējo gadu spilgtākajiem autoriem,Gunta Zariņa iecere izveidot un izdot žurnāluDomas. Par šo iniciatīvu varam uzzināt noRTMM „Tēvzemes“ fondā pieejamās sarakstesmateriāliem. „Tēvzemes” fondā glabājasarī augsti intelektuāla un principiāla polemikavēstulēs starp diviem erudītiem, proti, RolfuEkmani un Leonīdu Rimjanu. Uz LeonīdaRimjana aicinājumu, ka būtu ļoti jauki, jasavā atbildes vēstulē Ekmanis uzrakstītu parto, kā iedomājas kultūras sakarus ar dzimteni,Rolfs Ekmanis vēstulē, ko raksta pēc 7mēnešiem, atbild izsmeļoši: Kā būtu, teiksim,ar kādu jauno latviešu literātu simpoziju„Karogā“ vai „Jaunajā Gaitā“? (Ar OjāruVācieti, Valteru Nollendorfu, Imantu Ziedoni,Ojāru Krātiņu, Vizmu Belševicu, GundaruPļavkalnu, Gunaru Irbi). Esmu arī pārliecināts,ka ne viens vien trimdas izdevumslabprāt pieņemtu varbūtējai publicēšanaidzimtenes latviešu rakstnieku mākslinieciskiaugstvērtīgus darbus, arī kritiskus rakstus.„Karogs“, „Māksla“, „Zvaigzne“, „Liesma“varētu revanšēties ar nesagrozītu svešatneslatviešu literātu darbu ievietošanu savās slejās.Gunars Grava izteica savas domas parZiedoņa dzejām. Kā būtu, ja Harijs Gāliņšizteiktu savas par, teiksim, Linarda Taunadzeju krājumu „Laulības ar pilsētu“. Vienāno „Jaunās Gaitas“ burtnīcām tika iespiestasVizmas Belševicas dzejas. Arī citu dzimtenesdzejdaru darbi ir bijuši pārdrukāti JG slejās.Kā būtu, ja „Karogs“ iepazīstinātu latviešulasītājus dzimtenē ar Astridas Ivaskas, ValdasDreimanes, Ainas Kraujietes, Ināra Brēdricha,Olafa Stumbra, Ivara Lindberga, AndrejaIrbes u.c. trimdas dzejas meistaru vārsmām?„Laiks“ pārspieda Ēvalda Vilka „Vienpadsmitkilometrus“, Cielavas-Zigmontes „Zeltaputekļus“ u.c. prozaistu darbus. Kādēļ„Zvaigzne“, „Karogs“ etc. nevarētu darīt topašu ar Irbes, Gunta Zariņa, Irmas Grebzdes,52. Turpat.Indras Gubiņas, Gunara Janovska, DzintaraSoduma, Ilzes Šķipsnas prozas darbiem? 531958. gadā Rīgā tiek izdots Ojāra Vāciešadzejoļu krājums Ugunīs. Dzejnieka GunaraSaliņa recenzija par šo Vācieša otro dzejoļukrājumu, kas publicēta ar virsrakstu„Padomju lolots Rīgas dzejnieks” ievietotažurnālā Tilts. Sākot ar 1960. gadu, Tilts regulāripārpublicē padomju Latvijas autorus –gan dzeju (Vācietis, Skaidrīte Kaldupe, DainaAvotiņa, Vitauts Ļūdēns, Velta Kaltiņa u.c.),gan prozu (Laimonis Purs Apsūdzēto sols,Ilzes Indrānes stāsti un romāns Lazdu laipa,A.Bels stāsti un romāns Būris). Nelielajosredakcijas komentāros, uzsākot publicēt vienuvai otru autoru, izskan līdzīga doma, kā,piemēram, komentējot Ilzes Indrānes stāsta„Jaungada stāsts“ pārpublicēšanas nolūku:lai lasītājiem parādītu to jauno latviešu literātusaimi, kāda pašreiz veidojas un augdzimtenē. 54Neraugoties uz varas orgānu norādījumiemun ideoloģijas diktātu, tomēr to sajūtot,saskarsmes vēlme kļūst arvien atklātāka.Individuālie likteņi kopējā kultūras sakaruprocesa vēsturē ieņem nozīmīgu lomu, laiizprastu konkrētas rīcības. Tieši tā – kā nespējašīs ideoloģijas klātbūtni atcelt, vismazpa daļai, izskaidrojama arī trimdas eksistenciālārakstnieka Gunša Zariņa traģika. GuntisZariņš ir viens no tiem, kuri ir pārliecināti parkultūru kā autonomu parādību, augstākstāvošupar politiskām pretrunām. Zariņš deklarē,ka nenodarbosies ar politiku, jo mūsuesamība šeit jau ir pietiekami liels protests undemonstrācija. Nevēlos publicēt lozungus!Šāda pārliecība Guntim Zariņam bijusi jaukopš nokļūšanas trimdas situācijā, un tāpēcviņa viedoklis, kas pausts vēstulē GunaramSaliņam, ar kuru viņu saistīja cieša draudzība55 , ir viennozīmīgs: …es neticu, ka jebkādukomiteju diktāti varētu man pateikt, kalatviešu literatūra un māksla ir sadalīta divāsdaļās. Man liekas, ka labākais žests, ko mēsvarētu izdarīt, būtu piešķirt Vizmai Belševicaijeb (domāts „vai” – E.E.K.) Ojāram VācietimZinaīdas Lazdas balvu - protams, šis ir tikai53. Rolfa Ekmaņa vēstule L. Rimjanam RTMM54. Tilts 1960, 38./39: 76.55. 1962. gadā Guntis Zariņš Jaunatnes dienu ietvarosviesojās Amerikā, aizrautīgi runājot, diskutējot,iepazīstot un izveidojot ciešu draudzību ar savas paaudzesrakstniekiem ASV, ko pēcāk stiprina regulārasarakste. Nākamajā gadā Ņujorkā notiek interesantssarīkojums, ko nosauc par „Seanss ar Gunti ZariņuŅujorkā“. Iniciators un galvenais organizators irGunars Saliņš. Šajā sarīkojumā tika lasīta GunšaZariņa darbi, tos kombinējot ar autora ierunātāsskaņulentes atskaņojumu (Gunša Zariņa intervija)36

ATMIŅASBrigita SiliņaREIZ IKVIENAM IR ŠAJĀS DURVĪSJĀIEIETIVARS LINDBERGS (1932-2008)Kaut kad ap 1966. gadu Sanfrancisko latviešukoloniju pāršalca ziņa, ka no Čikāgaspārcēlies dzejnieks Ivars Lindbergs. It kā esotarī aktieris, spēlējis kopā ar Mārtiņu Zīvertu!Intriģējoši, daudzsološi! Potenciāls sarīkojumukuplinātājs. Kāds bija sameklējis šī dzejniekafotogrāfiju – jauns cilvēks ar „ezīša”matu griezumu, lielām ausīm, pīpi zobos.Manā subjektīvā vērtējumā ne visai glīts, nevisai simpātisks, pozētājs, katrā ziņā ne mansvīrieša tips. Un tad viņš vienu dienu parādījāsLatviešu nama durvīs! Gara auguma, tievs,stalts, apvilcis stilizētu tautisku kreklu, kassasprausts ar latvisku saktiņu, seju labi koptaspilnbārdas ierāmēta. Šķelmīgi mirdzošāmacīm un ar atklātu smaidu viņš iesoļoja mūsusabiedrībā.Aizmirsies, kad un kur mēs privāti tikāmies,kur un kad pieci aktieri sarunājām dibinātmazo teātri sanfrancisko. Palicis vienīgi prātā,ka teātra nosaukums un trīs vārdu rakstībaar mazo burtu bija Ivara ierosinājums.Mēs pārējie – Ingūna Pampe, Dainis Turaids,Laimonis [Siliņš] un es piekritām, kas varbūtnebija tālredzīgi. Cik gan kreņķu nav bijis aršo rakstību! Avīzēs, žurnālos, biļetenos nosaukumsne tikai tiek rakstīts ar lielo sākumaburtu, bet bieži saukts arī par Sanfrancisko_______________________________salīdzinājums, bet patiesība ir tā - mēs nevaramun nedrīkstam viņus noklusēt, jeb publicētar gariem propagandas rakstiem. Viņiemjau tā pietiekami grūti! Mums ir jāignorēviņu “maizes darbs” (slavas dziesmas), tāpat,kā mums jāignorē, ja kāds no mūsu māksliniekiemzīmē naktspodu reklāmas. Man liekas,ka mūsu propagandai pret panslāvismuir jāieiet citā plaknē un tā var būt tikai kulturāla.56 Zariņš par savu ceļu izvēlas tiešu sadarbībuar Latvijas rakstniekiem, kas diemžēltika ierobežota un bija pakļauta tiešai čekasuzraudzībai un manipulācijām.56. Gunša Zariņš vēstule Gunaram Saliņam24.05.64. RTMM 517593 G.Sal K1/103Turpinājums sekosmazo teātri. Tā nu teātra vēsturē iegājuši vairākinosaukuma varianti. Ivars arī ierosinājakā pirmo uzvest Mārtiņa Zīverta Tvanu. Pats,tēlodams Dr. Fiasko, viņš saistīja ar savu spēli,bet visvairāk ar savu balsi, kas patiešām bijavarena un sagādāja viņam neoficiālu palamu– „Balss”.38 gadus esam bijuši draugi un uz skatuvespartneri 15 lugās. Nevienu reizi nav bijušasdomstarpības, saspēle vienmēr ir bijusi harmoniska.Mēģinājumos ir ticis daudz smiets.Režisoram par lieliem kreņķiem pat izrādeslaikā dažkārt nevarējām atturēt smieklus.Nesenā pagātnē , kad Ivars jau sāka slimot,viņam šad tad ķērās vai aizmirsās teksts.Piemēram, Raimonda Staprāna lugā Nervugaliņi. Kā viesaktrisi bijām ataicinājuši RēzijuKalniņu no Dailes teātra. Pirmajā mēģinājumāviņa sāka histēriski smieties, jo Raimondssavā lugā bija latviskojis angļu vārdu therapeutistkā terapists. Nu, nevarot taču tāteikt latviski – pamācīja Rēzija. Izklausotiesgandrīz vai rupji. Terapeits esot pareizais apzīmējums.Smējāmies, izsmējāmies, un izrādēsASV viss gāja gludi un pareizi. Bet Rīgā,Nacionālā teātra aktieru zālē, kur skatītājisēdēja visapkārt, divskatā ar Ivaru viņš pēkšņitaurē savā varenajā balsī: Es kā terapists...Man viņš jāpārtrauc ar savu tekstu, bet nevaruvārdus pār lūpam dabūt. Ivars, redzēdams,ka mēģinu apvaldīt smieklus, aptver, kas parlietu, un arī viņam grūti kaut ko izteikt. Kautkā puslīdz ar godu tikām no šīs smieklu bedresārā. Katrā ziņā nākošajās izrādēs Ivars lietojapareizo vārdu un visādā ziņā savā pieejābija profesionāls, bet jau 2001. gadā slimībasāka izpausties visādos veidos.Ivaram pat ar spieķa palīdzību bija grūtībaskustēties un vēl grūtāk nostāvēt. Tomērnolēmām sarīkot viņa 50 gadu skatuvesjubileju, izvēloties viņa ļoti cienītā MārtiņaZīverta Cenzūru, kur cik necik spējām attaisnotJaneļa lomā 73 gadus vecu vīrieti – Ivaru,kurš ar Zīvertu sāka savu Amerikas karjerulatviešu teātrī un ar Zīvertu arī beidza. Lugaizdevās un visiem bija liels gandarījums – režisoram,aktieriem, publikai, bet visvairāk pašamIvaram. Tolaik viņa veltījums Laimonimun man, kas atrodams dzejoļu grāmatāNoklīdušā Torņakalna puikas dziesmiņas: Vēlviņš uz dēļiem / Spēle turpinās... Nacionālāteātra aktieris Vaironis Jakāns savā godināšanāesot teicis, ka teātris ir kā slimnīca, kurāviņš nāk dziedēties. Domāju, ka arī Ivaramteātris palīdzēja vismaz uz dažām stundāmaizmirst sāpes un izmisumu par grūstošo veselību.Viena no mana vīra Laimoņa un manas dzīves37

svarīgākām sastāvdaļām bija draudzība arIvaru, ar viņu kopā pavadītais dzīves posmsno 60. gadiem, līdz pat viņa aiziešanai. Tikairetas bija viesības, kurās nebūtu bijis ielūgtsIvars. Viņa sabiedrībā nekad nebija garlaicīgi.Vienmēr viņš mūs uzjautrināja ar jokiem, parasti„kreptīgiem ”, kas gan no viņa mutes nākotnelikās rupji vai piedauzīgi. Fenomenālabija viņa atmiņa! Attiecīgajā brīdī viņš spējatrāpīgi papildināt kāda viesa stāstu ar piemērotunotikumu no savas vai kādas citas personasdzīves. Daudz stāstu bija par Austrālijāpavadītajiem jaunības gadiem. Jāatzīst, ka arlaiku šis „repertuārs” atkārtojās. Kad Ivars atgriezāsno darba Saūda Arābijā, kāda draugsreiz izsaucās: Ja mums vienmēr jāklausās parAustrāliju, tad cik gadus no vietas mums būsjāklausās par Arābiju?! Bet, nezin kāpēc, parArābiju dzirdējām pārsteidzoši maz. Ivarampatika būt sabiedrības degpunktā. To viņš arīpanāca ar saviem stāstiem, ar dzejoļu lasījumiemun ar savu balsi. Atceros tikai vienuvienīgu reizi, kad Ivars klusēja. Tas bija kādāJaungada sagaidīšanā. Cita vidū ēdām cepumiņus.Pavisam nemanot iestājās klusums.Namatēva māte norūpējusies prasīja: Kasnoticis? Pat Lindbergs klusē! No Ivara patiešāmnenāca ne skaņas. Izrādās, kāds jokdarisbija cepumos iecepis hašišu...Visjaukākās stundas kopā ar Ivaru esam pavadījuši„Jūras rančā” jeb Sea Ranch, kur vairākIvars Lindbergs pie Klusā okeāna (1995)nekā 30 gadus no vietas katru gadu pulciņšdraugu īrējām vasarnīcu pašā okeāna krastā.Tā vieta mums visiem kļuva par nepieciešamību,tā bija mūsu Ulubele. Latvijas okupācijasgados katrs no mums ieradās ar savupienesumu – grāmatām, avīzēm, žurnāliem,vēlāk ar no Latvijas dabūtām skaņu vai videolentēm. Lasījām, pārspriedām, analizējām.Dažas stundas tika ziedotas kādai Latvijasautora lugai vai bieži kādam RaimondaStaprāna jaundarbam. Sadalījām lomas unlasījām tekstu. Ivaram, kā tekošam lasītājam,vienmēr iekrita galvenā loma. Gandrīz katruvakaru Ivars lasīja savus jaunākos dzejoļus.Dažkārt tie nebija pabeigti. Tad atkarībā nopatērētā alkohola daudzuma mēs pa visiem„palīdzējām” viņam dzejot. Nevarētu teikt,ka bijām bohēmieši, bet alkohola patēriņštrīs dienu laikā bija rekorda cienīgs. Reizpirms prombraukšanas saskaitījām 68 vīnapudeles! Katrai ģimenei pārmaiņus bija jāuzņemasvakariņu sagatavošana, bet vieniniekiemjāgādā par brokastīm. Ivars vienmērsevi pierādīja kā rūpīgu un lielisku pavāru.Pirms došanās uz Saūdiju, viņš nerrojās, kamēs ar Laimoni esam izlepuši, ka apmeklējamdārgus restorānus. Viņam pašam ganpietiekot ar labu greasy spoon („taukainaskarotes”) vietiņu. Bet vēlāk, kad bija tuksnesīsapelnījis naudu, viņš kļuva izvēlīgs i vīnos, iēdienos. Arī labi restorāni viņam bija stipripa prātam.Foto: Vija Lindberga38

Rolfs EkmanisVĒSTURESTARPTAUTISKIE RAIDĪJUMILATVIEŠU VALODĀ 20.GS. OTRĀPUSĒSākums JG235(2003), 237(2004), 238(2004),248(2007), 250(2007), 251(2007), 252(2008),253(2008), 254(2008)BRĪVĀ LATVIEŠU BALSS FRANKFURTĒ1965-1972 – III DAĻADZIRDAMĪBAPlašā vēstuļu izmaiņā 1967. gada pirmajāsnedēļās Skultāns lūdz toreizējai EiropasLatviešu jaunatnes apvienības (ELJA) priekšsēdētājaiRasmai Šildei (tagad prof. RasmaiKārkliņai) palīdzēt ar materiāliem iknedēļasjaunatnes programmām, svēti nosoloties, kanenotiks nekāda iejaukšanās no veču puses,pat ne vismazākā. Nedaudzi materiāli pienāk,bet pēc veselu dienu ilgstošas, lielā mērāBLB raidījumiem veltītas ELJAs sanāksmesOldenburgā 67 Šilde pavēsta, ka materiālusvairs negādāšot, jo neesot skaidrs, vai Latvijāraidījumus no Frankfurtes patiešām labi vardzirdēt, ka tos klausās 68 . Citu trimdiniekuuzskatā nespēja BLB raidījumus uztvert britusalās esot nepārprotama liecība tam, ka tosnevarot uztvert arī Latvijā. 69 Tā, protams, irneizpratne, jo radio viļņi tiek virzīti uz vienumērķi, konkrētajā gadījumā uz Rīgu. Šādusun tamlīdzīgus minējumus, ieskaitot kategoriskoapgalvojumu LNAK „oficiālajā” paskaidrojumā,ka līdz šim nav sastapts kādsiebraucējs no Latvijas, kas NTS raidījumusbūtu dzirdējis 70 , BLB darbinieki novērtē parpaviršiem un aplamiem – esot zināms, kaLNAK kontaktējusi pavisam maz iebraucējuvai arī ieguvusi ļoti šauru informāciju. BLBdzirdamību apliecinot ne vien no dzimtenessaņemtās vēstules, bet to stāsta arī dzimtenesapmeklētāji. Pie tam tieši šos BLB raidījumustautieši dzimtenē gaida visvairāk, jo tiesniedz tieši to, ko viņi vēlas, bet neinformēpar ASV ārlietu ministra Raska meitas laulībām,kuras tautiešiem dzimtenē visai vienal-__________________________________________________________________Kad ikvienam, arī Ivaram pašam, kļuvaskaidrs, ka viņa dienas šai saulē ir skaitītas,viņš pastāvēja uz to, ka grib vēl pēdējo reizibūt kopā ar mums visiem iemīļotajā Rančā,un arī Ivara sieva Vija darīja visu, lai viņa vēlēšanāspiepildītos. Ivars tad vairs varēja tikaisēdēt invalīdu ratiņos un arī augstākais uzstundu. Viņam bija grūtības izteikties, formulētdomas, viņš vairs nebija sarunu dalībnieks,tikai mēms klausītājs, snauduļoja vaiarī raudzījās uz netālo okeānu.Liktenis Ivaram bija nežēlīgs. Vispirms divasreizes bija jāatvieto gūža, tad viņa stalto augumusakropļoja rematisms, kas groteski izkropļojaplaukstas un pēdas, tad vēl pēc grūtiemapsvērumiem tika ielikts mākslīgais celis.Kad biļetes jau bija sagādātas ceļojumamuz Jaunzēlandi un Austrāliju, ārsti konstatējaplaušu vēzi. Un pašās beigās – vēl viens pārbaudījums,kas jau līdzinājās Ījāba Bībelē aprakstītajāmciešanām – vēzis bija ieperinājiessmadzenēs.Kādā Ivara dzejolī atrodam vārdus:....Reiz ar diezgan parastāmbeigāmbeigsiesmana vienīgā sezona ellēPēc paša vēlēšanās Ivaram mūžības ceļā līdzitika doti dzintara gabaliņi, ziedi, Dainas unlaikraksts Laiks.Ivara dzejoļos ir minēta kaulainā, nāve, pīšļi,aiziešana. Nāves tēma viņu nodarbināja, betvai Ivars jebkad varēja iedomāties, ka pieminētāsezona ellē būs arī elle viņam pašam?Dažas stundas pirms miršanas viņš esot iesaucies:Apokalipse nāk! Par nāves priekšnojautuviņš runā jau sen, piemēram, dzejolī„Tajās durvīs ...”Tajās durvīsVar stenderēs atspertiesRokām abām un kliegt,Ka viņās neieies,Var arī uz ceļiem saliektiemViņām cauri lavīties.Dažs spēj uz vēderaTām izlīst cauri,Var galvu paceltuTām cauri izsoļot,Var pat svilpojot un smejotViņām cauri diet.Var visādi,Bet reiz ikvienamIr šajās durvīs jāieiet.____________________Brigita Siliņa, viena no mazā teātra sanfrancisko dibinātājiemun aktrise, ir JG teātra nodaļas redaktore(1987-1998). Dzīvo Sanfrancisko, kur strādājusi parvācu valodas skolotāju vidusskolā.39

dzīgas. 71 Še uz zoba paķerts kāds AmerikasBalss latviešu raidījums, kur sīkumos atstāstītasRaska (Dean Rusk, 1909-1994) meitaslaulības ar kādu afroamerikāni.1968. gada vasarā Latviešu Nacionālais fondsZviedrijā izdara aptauju Rīgā un Ogrē par BLBdzirdamību, kas jādara, protams, slepenībāar vislielāko piesardzību. Abās vietās iztaujātās25 personas liecina, ka latvieši visvairākklausās angļu BBC (British BroadcastingCorporation) raidījumus krieviski, tadAmerikas Balsi latviešu valodā. Trešā vietāminēta BLB, kaut arī to traucē krietni vairāknekā BBC, AB un Radio Vatikāns raidījumus,kas vien ir pierādījums, ka BLB sasniedzLatviju, neraugoties uz samērā zemo jaudu.1969. gada rudenī dzejnieks Andrejs EglītisStokholmā saņem ziņu, ka BLB dzirdēta Aucē.Par Svobodnaja Rossija raidījumu dzirdamībuLatvijai tuvajā Stokholmā un arī Somijā pirmajosdivos mēnešos pozitīvi izsakās 72 parastikritiskais Alfons Lauris – tos varot dzirdētdaudz labāk nekā pēdējā gada raidījumusno Madrides. 73 60. gadu vidū kādam NTSaģentam bijis uzdots braukt ar automašīnuno Ļeņingradas līdz Tbilisi, lai pārliecinātospar NTS raidītāja Svobodnaja Rossija dzirdamību.Viņa detalizētā atskaite liecina, ka tābijusi laba ārpus pilsētām, arī Latvijā uz laukiemievērojami labāka nekā Rīgā, Liepājā vaiDaugavpilī, kur uzstādīti traucētāji. Vēl labākaliecība ir padomju preses paustā nepatikapar NTS radioprogrammām un citām „ļaundabīgoemigrantu” aktivitātēm Rietumos,piemēram, rindkopa Maskavā iznākošajāSovetskaja Rossija: 74 Katru dienu ēterā vardzirdēt – Sveicināti, mīļie tautieši!... Tā savasradioprogrammas iesāk raidstacija, kas sevidēvē par „Svobodnaja Rossija”. Par to, ciknepatīkama varas aparātam ir ārzemju radioraidījumuklausīšanās, liecību dod LatvijasPSR komjaunatnes sekretārs R. AnspaksMaskavā iznākošajā Vissavienības komjaunatnescentrālorgānā Komsomoļskaja žizņ:Katru dienu ārzemju raidstacijas triec ēterāpropagandas materiālus, kas sagatavoti ļotiprofesionāli ar lielu viltību un izdomu. Biežimikrofona priekšā stājas tie, kas atstājušidzimteni – bijušais bīskaps, bijušais virsnieks,bijušais muižnieks. Bijušie, bijušie, bijušie...Nenosistie fašisti, nacionālisti, aizsargi! Saltimeli, maskota nepatiesība, liekulīgas raudas.Vajadzētu prast izskaidrot ļaudīm šos melus.Bet kā? 75Kaut arī uz BLB pieteicēju uzdotajām adresēmpienāk relatīvi maz vēstuļu, jo padomjuiestādes ir visai veiksmīgas to pārķeršanā,par BLB un tās programmām dažādos veidossaņemts tomēr relatīvi plašs un lielākotieslabvēlīgs atsauču klāsts. Mēs klausāmiesmūsu mīļā drauga stāstījumu. Arī mūsudraugi klausās. Visos, kas dzird šos vārdus,iestājas dzīves prieks. Dzīvot, – tas nozīmēcīnīties par dzīvi, kas varētu kļūt labāka nekāšodien. Kā mēs ilgojamies visi pēc labākasdzīves, kur skanētu senais, latviskais! – rakstakāds klausītājs 1967.18.VII. Citā tā pašagada augustā „caur puķēm” rakstītā vēstulē:Pie mums atbrauca ciemos ziemeļniekino Komi republikas. Arī viņi tur sarunājas arjums un domā, ka varbūt reiz pienāks diena,kad varēs visi satikties. Cerībās un gaidāsvieglāk dzīvot 76 . Un sakarā ar aizrobežas raidījumiemkāds rīdzinieks ar saprotamu nīgrumuraksta: …nemāciet nu mūs klausītiesraidījumus – mūs, kas dzīvojam zem komunistuzābaka. Mēs paši it labi protam atšķirtkomunisma smaku no citas! 77KO RAIDA BLB ?Pieejamie raidījumu teksti un rūpīgi sastādītieprogrammu kopsavilkumi ļauj labi izsekotvisam, kas tiek laists ēterā laika posmā no1966.15.X līdz 1968.24.II. Neraugoties uz pārāklielo darba slodzi, finansiālām grūtībāmun citām jau minētajām ķibelēm, BLB redaktoriir bijuši savu uzdevumu augstumos, laizdamiēterā materiālus, kas izceļas ar veikluvalodu un labu avotu pārzināšanu, tādejādiīstenodami savus mērķus un nodomus.Vēsturei veltītajās programmās raidījumosatspoguļoti gandrīz tikai būtiski notikumi,kam sakars ar boļševikiem un viņu nākšanupie varas – Aleksandra Kerenska tautvaldībasmēneši pēc 1917. gada Februāra revolūcijas;Ļeņina sakari ar ķeizarisko Vāciju un viņatukšie pašnoteikšanās solījumi gāztās caraimpērijas nekrievu tautām; boļševiku coupd’état 1917. gada oktobrī; Staļina, Hitlera unMusolīnī diktatūru salīdzinājums; II Pasauleskara gadi; strādnieku nemieri Austrumvācijāun Polijā 50. gados; 1956. gada pretpadomjurevolūcija Ungārijā; nacionālais un valodasjautājums PSRS; disidentu kustības un tosamizdata publicējumi Padomju Savienībāun Varšavas Pakta valstīs; Ķīnas un TitoDienvidslāvijas nostāšanās pret Maskavu;šķelšanās Itālijas un Francijas kompartijās,arī Zviedrijas, kas oficiāli atsakās no Ļeņinamācībām utt., u.tjpr. Šad un tad pieminētaarī BLB mītnes zeme Rietumvācija, piemēram,tās kanclera Dr. Konrada Adenaueraaiziešana mūžībā.Raidījumu kodolu, protams, veido „latvie-40

šu lietas” – lielo cīņu mutuļi 20.gs. sākumāpirms Latvijas valsts nodibināšanas; pirmāuzvara pār lieliniekiem pulkveža Kalpaka vadībā;Latvijas de jure atzīšana un 1920.11.VIIIparakstītais Latvijas-Krievijas miera līgums;Molotova-Ribentropa Pakts; Staļina, Hitlera,atkal Staļina un viņa pēcteču pastrādātāsvarmācības Baltijas valstīs; latviešu leģionārucīņas un Zviedrijā nonākušo leģionāru izdošanaPadomju Savienībai līdz pat apstākļiemLatvijā (arī Lietuvā un Igaunijā) padomjuvaras gados (līdz 1968. gada otrai pusei).Suminājumi un vēsturiski apskati piepildavairākus raidījumus Lietuvas un Igaunijas dibināšanaslaikā februārī. Visai detalizēti raidījumosaplūkotas dažādas norises trimdā– organizācijas un to darbība, visvairāk to organizācijuaktivitātes, kas atbalsta raidstacijuBLB Frankfurtē – Daugavas Vanagu, BATUNa(Baltiešu akcijas komitejas pie Apvienotajāmnācijām), ELJAs, Latviešu Studentu apvienības,Latviešu Nacionālā fonda Skandināvijā.Bieži aplūkota trimdas latviešu skolu darbība,īpaši Minsteres Latviešu ģimnāzijas, arī 2 x 2nometnes, ALJAs sešu nedēļu nogaļu kursijauniešiem un, protams, dažādas svētku reizes– no Draudzīgā aicinājuma līdz Lāčplēšadienai, 18. novembrim u.c., kam pievienojaspāris raidījumu par pretpadomju demonstrācijuKosigina viesošanās laikā Londonā.Raidmateriāli bieži ņemti no trimdas avīzēmLatvija, Laiks un Latvija Amerikā. Īpašs sašutumspausts par Anglijas valdības Baltijaszelta iztirgošanu. Liela vērība pievērsta izbēdzējiemno Padomju Savienības – no Staļinameitas Svetlanas, ārstes Lilijas Zariņas līdzlatviešu jauneklim, kurš pārbēg Vjetnamaskara laikā pie amerikāņiem. Raidījumos jaunatneinereti tiek izlietoti jaunatnes žurnālāMēs publicētie materiāli. Kultūras jomālietoti literatūrkritiķa Jāņa Rudzīša, vēsturniekaPētera Dreimaņa, bibliogrāfes LīvijasVītoliņas, bet visvairāk dzejnieka PēteraAigara (par Pasternaka nolādēšanu, par krievugleznotāju Aņenkovu, par LPSR reprezentantiemMirdzu Ķempi, Arvīdu Griguli,Annu Saksi, Vizbuli Bērci, kultūras ministruKaupužu u.c.) vai nu pašu ieskaņotas, vai arīno preses pārņemtas apceres, kā arī lasījumino Raiņa darbiem (piemēram, Daugavasskandējums), Virzas Straumēniem (parLieldienu un Ziemsvētku gaidīšanu), AdolfaBļodnieka grāmatas Nesakautā nācija, prof.Edgara Dunsdorfa Mūžīgais latviešu karavīrs,Imanta Alkšņa rediģētā rakstu krājumaLatvijas sapnis u.c. Ne vienā vien raidījumākomentēti vai parasti pie mikrofona nolasītiJaunajā Gaitā publicēti materiāli, piemēram,Bruno Kalniņa un Ilgvara Spilnera domaspar Latvijas valsti. Raidījumos par literātupretestības izpausmēm Latvijā un disidentiskorakstnieku vajāšanām un tiesāšanām(Daņiela-Aržaka, Tarša, Siņavska u.c.) BLBredaktori izmantojuši šo rindiņu rakstītāja visuspublicējumus tolaik JG. Grāmatu apskatosizceļas Ulda Ģērmaņa apceres par BrunoKalniņa Der sowjetische Propagandastaat 78un par gadskārtējo Dr. Andrīva Nāmsona rediģētoizdevumu Acta Baltica. Īpaši kritiskusvārdus Latvijas klausītājiem jādzird par Rīgāizdoto PSRS Ārlietu ministrijas darbiniekaViļņa Sīpola grāmatu Dzimtenes nodevība(1963) un līdz 1968. gadam iznākušajiem„Pētera Jērāna enciklopēdijas” (kā tā sauktatautā), t.i., Latvijas PSR Mazās enciklopēdijassējumiem. Ēterā uziet arī krietns skaits interviju– ar Eiropā studējošiem latviešiem, to vidū,Rasmu Šildi, paša Skultāna meitu Viedu; arLatvijas neatkarības celmlauzi Miķeli Valteru;no Latvijas izbēgušo ārsti Liliju Zariņu; jaunatnesaktīvistu Valdi Liepiņu; Latvijas sūtniASV prof. Arnoldu Spekki; BATUN priekšsēdiNorbertu Trepšu un pat tolaik Kalifornijāmītošo Aleksandru Kerenski. Vesela rindatrimdas garīdznieku piedalās reliģiskos raidījumos– no prof. Kārļa Kundziņa, archibīskapaArnolda Lūša, prāvestiem Elmāra Rozīšaun Aleksandra Veinberga līdz bīskapamRancānam un prāvestam Miķelim Lizdikam.BLB MAĻ UZ DIVIEM GAŅĢIEMTikpat negaidīti kā baltiešu radioprogrammastiek pārtrauktas Madridē (1965.V),1969.20.IX Radio Nacional de España atjaunoigauņu, latviešu un lietuviešu raidījumus,līdz ar ko sākas Madrides BLB raidījumu otrsposms. Redakcijas vadību uzņemas turpinātVilis Skultāns. Tajā pat laikā vairāk nekā trīsgadus līdztekus Madrides BLB raidījumiemturpinās Frankfurtes BLB raidījumi, kuriemprāvests Miķelis Lizdiks viens pats kompilēgan pats savus materiālus, gan arī rediģē unpapildina no čikāgiešiem saņemtos, kādu laikuarī no Viļa Skultāna – tādus kā, piemēram,1969.23.XI no Madrides atsūtītos ieskaņotosraidījumus par marksistiski ievirzītā austriešurakstnieka un žurnālista, vienlaikus asaPadomju Savienības Panzerkommunismuskritizētāja, Ernsta Fišera (Ernst Fischer, 1899-1972) viedokļiem; apskatu par krievu autora,disidenta, cilvēktiesību cīnītāja, SaharovaBalvas laureāta (piešķirta pēc nāves), Sibīrijaslēģeru veterāna, kurš mirst bada streika laikā,Anatolija Marčenko (1938-1986) grāmatuMoi pokazaņija (Mani liecinājumi);radioeseju par Kurzemes lielkauju (1944),bermontiešu padzīšanu (1919) u.c. Skultāns41

un Lizdiks vēstulē Vilciņam 79 ierosina saīsinātBLB raidlaiku uz piecām minūtēm līdzšinējo10 vietā. Vilciņš tam nepievienojas, bet, izprazdamsLizdika arvien smagāko raidījumutekstu sagatavošanas nastu, apņemas sūtītpiecus pilnīgi gatavus raidījumus nedēļā, 80kam gan netic ne Lizdiks, nedz arī Skultāns,jo 1969. gada pirmajos astoņos mēnešosfrankfurtieši sagatavo vairāk nekā 150 pusstundugaras programmas, kamēr čikāgiešijeb „Vilciņa grupa”, neraugoties uz krietnilielāku līdzstrādnieku skaitu, piesūta BLB tikainepilnu simtu. Rietumvācijas DV organizācijaar Jāni Cīruli un Vili Janumu priekšgalānoteikti iestājas par BLB raidījumu turpināšanuarī no Vācijas. Janums mūs atbalsta ar sirdiun dvēseli! -- raksta 81 Lizdiks Skultānam uzMadridi. Un pirms tam 82 Vilciņam uz Čikāgu:Sarunā ar plkv. Janumu izrietēja pārliecība,ka viņš dara un darīs visu, kas stāv viņa spēkos.[Viņš] ir mūsu pusē, bet diemžēl aizietpensijā un prom no mūsu darba. 1969.15.XI Vilciņš ierosina līdzšinējo septiņu dienuvietā raidīt piecas dienas nedēļā. NTS raidstacijasvadībai tas nav pieņemams, jo neesotar ko aizpildīt latviešiem iedalīto laiku.Dažas nedēļas vēlāk BLB satrauc negaidītāziņa, ka 1970. gadā DV organizācijai vairsnebūs pa spēkam atbalstīt BLB raidījumus,jo Rietumvācijas valsts kanclera Vilija Branta(Willy Brandt, 1913-1977) valdība pārtraucfinansiāli atbalstīt vairākus austrumu bēgļupasākumus, arī DV organizāciju. Un ap topašu laiku Viļa Skultāna paziņojums – sākotar 1970. gadu, viņš ir spiests izbeigt sadarbību,jo esot pārāk aizņemts ar Madrides BLBraidījumu gatavošanu un rediģēšanu. Visaszīmes liecina, ka BLB raidījumi jāpārtrauc,varbūt labāk teikt, jāsuspendē tik ilgi, kamērturpināsies Madrides latviešu programmas– raksta Skultāns Lizdikam jau 1970.3.I unturpina: Mērķi abiem raidījumiem ir pilnīgivienādi un identiski. Kāpēc gan vajadzīgstāds paralēlisms? Vēl jo vairāk šis jautājumsir vietā tāpēc, ka mūsu spēki ir ļoti ierobežotiun līdzdalībnieku tik ārkārtīgi maz, (..) labākkoncentrēties uz vienu raidītāju. Lizdikssavās vēstulēs Skultānam un Vilciņam rūgtižēlojas, ka visi viņu atstājuši, it kā šis darbsbūtu mans personīgs un pārējiem nekas arto nav kopējs. 83 Neraugoties uz to, viņš joprojāmcer uz jaunas redakcijas izveidošanuFrankfurtē. Bet 1971. gadā Lizdiks atsakāsno BLB raidījumu gatavošanas, jo viens patsbez palīgiem nespēj to veikt. Arī Vilciņš, kuršvēl kādu laiku sūta ieskaņotas lentes tiešiuz NTS raidītāju, vēl vienmēr nav atmetiscerības uz jaunas redakcijas izveidošanuFrankfurtē, un pat mēģina iesaistīt jaunusdarbiniekus, piemēram, BATUN vadītājaprāvesta Norberta Trepšas ieteikto AndrejuStuburu, kam 50. gadu sākumā bijusi ciešasadarbība ar NTS ļaudīm Holandē. Stubursdod savu piekrišanu. 84 Bet tik kvalificētus unar tādu ideālismu apgarotus cilvēkus, kādi irLizdiks un Skultāns, viņa joprojām plānotaijaunai redakcijai vienkārši nav iespējams sameklēt.Visai drūms ir Frankfurtes BLB epilogs.1972.16.XI krievu valodā NTS vadībai (NarodnotrudovomuSojuzu) Frankfurtē tieknosūtīts Jāņa Vilciņa un Artura Vitanda Čikāgāparakstīts lēmums par BLB raidījumuizbeigšanu. Pretēji daudzajām liecībām nodažādiem avotiem par raidījumu dzirdamību,lēmumā uzdotais iemesls līdz pat šaidienai ir palicis miglā tīts: ...ar nožēlu nācieskonstatēt, ka bez izņēmuma visas BLBprogrammas savu mērķi nav sasniegušas unpaverdzinātās Latvijas teritorijā neviens tāsnav dzirdējis. No sarunām ar vietējiem iedzīvotājiemnācies secināt, ka neviens pats partādu BLB neko nezin, un arī kāds Rīgā iesūtītsuzticams cilvēks nesekmīgi pūlējies uztvertBLB raidījumus. Rezultātā mūsu sašutušie finansētājiir izbeiguši mūs materiāli atbalstīt(..) visi mūsu līdzšinējie izdevumi nav devušigaidīto rezultātu, tie bijuši veltīgi [naprasny ibespoļezny] (..) izrādās, ka [BLB] bija saucējabalss tuksnesī [golos vopijuščego v pustiņe].1972.10.XII raidstacijas Svobodnaja Rossijavadītājs M. Balmašovs nosūta no Čikāgas saņemtāsvēstules kopiju un savu atbildi JānimVilciņam BLB pēdējam de facto vadītājamprāvestam Miķelim Lizdikam ar labvēlējumiemun sirsnīgu sveicienu.***Neilgi pēc BLB programmu atjaunošanasFrankfurtē Vilis Skultāns raksta Rasmai Šildei:Man ir daudz darbu un nodomu, daudz nastuun problēmu, bet vienu lietu es neesmu aizmirsis:man jārunā uz Latviju. Šeit Frankfurtēiespējas ir to darīt. Latvija mani dzird. Tas, koes vai kāds cits latvietis runātu, varētu būtsvarīgi, ja mēs no sirds to darām. Es mēģinuto darīt, cik nu labi vien to protu. Varbūt tamir kāda nozīme. 85 Nepilnus 10 gadus vēlākreferātā DV namā Londonā (1976) Skultāns,nu jau Radio Brīvība (Radio Liberty) darbinieksMinchenē, atceras Frankfurtes gadus:…pret „Brīvo Latviešu Balsi” tika izvesta ārāaizvien smagāka kalibra artilērija un šauts uznebēdu! Asā kritika turklāt bija pilnīgi negatīva,jo nekādu alternatīvu, nekā, ko likt nonievātāvietā, kritizētāji neparādīja. Ar lielusajūsmu šīs trimdas preses balsis pārdrukājamūsu ienaidnieka un okupanta lapas, turklāt42

MŪZIKAHelēna GintereA CAPELLA GRUPA COSMOSKANĀDĀSešu jaunu puišu (22 līdz 28 g.v.) vokāla grupano Rīgas, kas dzied a capella un ir attīstījušisavu īpatnēju dziedāšanas veidu, izmantojotgan tīru balsi, gan dažādus skaņu efektus,ko viņi panāk pilnīgi bez mūzikas instrumentiem,tikai ar mutes un kakla palīdzību– kaut kas jauns un nebijis Latvijā. Strauji vientiek iegūta stabila vieta latviešu populārāsun akadēmiskās mūzikas jomā. Jau pirmāsskaņas liek vērīgi ieklausīties, jo tas, ko viņidara, ir kaut kas vairāk par tikai dziedāšanu!Viņi dzied ar perfektu intonāciju un absolūtisinchroni šķietami visu iespējamo mūzikasinstrumentu pavadījumā, taču uz skatuvesneredz neviena paša instrumenta!Muzikālo izglītību puiši ieguvuši Emīla DārziņaMūzikas vidusskolā un vēlāk Jāņa Ērenštreitadibinātajā Doma kora skolā. Jau nosešu gadu vecuma viņi sākuši dziedāt korī,iegūstot lielisku akadēmisku vokālo skoluun vispārējo mūzikas izglītību. Pašā sākumāgrupā ir pieci – kontrtenori Jānis Šipkēvics un_______________________________ar visai treknu mērci (..) Bet „Brīvā LatviešuBalss” turpināja savu darbu, kaut darītāji bijasarūgtināti par to, cik daudz cilvēku velti izšķiežsavu laiku. Būtu taču visu šo laiku, pūles,papīru un tinti veltījuši kaut vienas vienīgāsraidījumu programmas sastādīšanai!VĒRES UN PIEZĪMES67. 1967.17.-19.III.68. Vēstulē 1967.22.III.69. sgb 1967, 23.70. Latvija Amerikā 1968.23.X.71. Latvija Amerikā 1968.30.III.72. 1966.11.XII.73. Mimeografētā atskaitē 1966.11.XII.74. 1965.24.VII.75. Komsomoļskaja žizņ 1965,5.76. Latvija Amerikā 1967.23.IX.77. Latvija Amerikā 1968.12.X.78. Stockholm: Tidens Förlag, 1956.79. 1969.17.IX.80. vēstulē 1969.20.IX.81. 1969.7.X.82. 1969.2.X.83. 1970.4.I.84. Vēstulē Vilciņam 1971.17.IV.85. 1967.19.I.Andris Sējāns, baritons Jānis Ozols, tenorsJuris Lisenko un bass Jānis Strazdiņš. Vēlākpievienojas Reinis Sējāns – fenomenālaisatradums no muzikālās Sējānu ģimenes (tenoraAndra Sējāna brālēns), unikāla persona,perkusiju speciālists ar neatkārtojamāmbungu trokšņu imitēšanas spējām. Ozols,Šipkēvics un Sējāns ir ieguvuši arī diriģentaprofesiju Mūzikas akadēmijā. Jānis Ozols irvairāku koru dibinātājs un vadītājs, AndrisSējāns, speciālists senajā koru mūzikā, izveidojiskori Chorus Sapiens, bet Lisenko, skolojiesakadēmiskās mūzikas dziedāšanā, iestudēNacionālajā operā Buratīno lomu jaunajāJāņa Lūsēna Leļļu operā. Koru diriģēšanasmāku apguvis arī Jānis Strazdiņš, kurš tagadmācās Latvijas Universitātes pedagoģijas unfilozofijas fakultātē. Profesionālā izglītība unbalsu plašais diapazons grupas mūziķiemdod iespēju dziedāt visos virzienos, sākotno viduslaiku polifoniskajiem dziedājumiemlīdz mūsdienu džezam, popmūzīkai, rokamun tehno. Jau Cosmos pirmais albums Mīlestībasburtnīcas (2003) tiek novērtēts parLatvijas labāko popmūzīkas albumu un pārdotodisku skaita ziņā sasniedz platīna statusu.Piecu gadu laikā grupa ievirzījusies acapella pasaules mūzikas elitē. 2008. gadasākumā nāk klajā Turbulence ar pašu oriģināldziesmām.Neizpaliek godalgas, pašu unstarptautiskas, piemērām, Jūrmalā TV mūzikaskonkursā Jaunais vilnis (2004) un Goricijā,Italijā. Kopā ar leģendāro vokālās mākslasburvi Makferinu (Bobby McFerrin) – LatvijasNacionālajā operā Cosmos dzied hitu Don’tWorry, Be Happy. Tad vēl kopīga uzstāšanāsar The Real Group, ar latviešu operzvaigzniInesi Galanti, estrādes zvaigzni Laimu Vaikuli,ar Latvijas Radio kori, piedalīšanās labākoa cappela grupu saietā Maincā, Vācijā, uzstāšanāsLatvijas vēstniecības atklāšanas ceremonijāVašingtonā un ASV-Baltijas Fondarīkotajā pieņemšanā par godu Baltijas valstuneatkarības 15. gadadienai (2006), papildināšanāspie pasaules vadošajām vokālās mūzikasgrupām – The Hillard Ensemble, Take6, The Real Group, New York Voices, FlyingPickets, M-Pact u.c.2008.19.VI sadarbībā ar Latvijas vēstniecībuOttavā, Cosmos viesojas Kanādā, lai piedalītosOttavas starptautiskajā džeza festivālā,kas ir otrs lielākais tūlīt aiz Montreālas. Pirmsfestivāla grupa ar Latvijas vēstnieku MarģeruKramu ierodas Toronto, lai koncertētuLatviešu centrā, kur atskan gan latviešu komponistudziesmas, gan pašu Cosmos mūziķukompozīcijas, gan daži populāri ārzemju hiti.Kā mīļu sveicienu puiši atved visiem iemīļotoUlda Stabulnieka dziesmu par Latviju43

un tās skaisto rudeni Tik un tā. Ļoti interesantiun savdabīgi atskan Vindo, kurā mūziķipārliecinoši demonstrē savu meistarīgodaudzbalsības improvizācijas spēju, Reinimizmantojot varganu – ziemeļaustrumu tautusenu instrumentu, ko spēlē uz mutē ieliktasvienas stīgas. Kaut arī izklausās pēc igauņuvai somu valodas – kuna laksi toita, izrādās,teksts ir pašu puišu izdomātā valodā!Reinis Sējāns, saukts par „ritma mašīnu” vai„cilvēku mutesbungu” apbur klausītājus, imitējotgan helikoptera rūkoņu, gan iespējamiviszemākos bungu toņus. Publikas enerģijaslādiņu kā raķeti uzšauj gaisā Reiņa Etīde arbalto cimdu un Džeksona melno cepurīti, arīJāņa Strazdiņa zemais sulīgais bass un JāņaŠipkēvica solo dziedājumi. Kaut arī Torontopublika nav tik atvērta kā Montreālā vai ASV– paiet krietns laiks, pirms atskan pirmie bravosaucieni – Cosmos koncerta beigas pieredzstanding ovation aplausus.Uz jautājumiem par nākotnes plāniem, parstila un jaunu žanru meklējumiem, Šipkēvicsatbild: Latvija ir maza valsts, notiek visādi brīnumi.Brīnumzeme! Pēc uzstāšanās Ottavasstarptautiskajā džeza festivālā (2008.21.VI)par Cosmos grupu džeza kritiķis Kelmans(John Kelman) slavē dziļā un daudzveidīgātoņa skanējumu, kad izteiksmīgi vienlaikusskan sešas balsis, (..) kuru diapazonam, šķiet,nav robežu – no dobja, zema Jāņa Strazdiņabasa līdz visaugstākajam Jāņa Šipkēviča unReiņa Sējāna falcetam. „Doo-wop” džezadziedājums reizē ar mutes-bungas ritmu aptvermūzikas materiālu, sākot no jaunā tvarta„Turbulence” (Cosmos 2008) dziesmām līdzpat popmūzikas oriģināliem aranžējumiem,kas viss bagātina un pilnveido grupas repertuāru.Eiropā „Cosmos” iegūst arvien lielākupopularitāti. Jādomā, ka arī Ziemeļamerikāgrupa gūs klausītāju ievērību.JG līdzstrādniece Helēna Gintere, pianiste un mūzikaspedagoģe, patlaban dzīvo Toronto, Kanādā.No kr.: Andris Sējāns, Jānis Šipkēvičs, Juris Lisenko, Jānis Strazdiņš, Jānis Ozols, Reinis Sējāns44

Latvijas Radio bērnu ansamblis Dzeguzīte.Foto: Andrejs DzintarsIvars AntēnsŠĪ DIENA BŪS SVĒTKU DIENA*VENTŪRĀVēstule no ČikāgasVentūras svētkos sarīkojums pēc sarīkojuma,spēj tikai aiziet. Svētku transportācijas direktorsgan bija sagādājis visādus busiņus unautobusus, tie ļoti palīdzēja tikt pareizā vietāpareizā laikā. Galvenā viesnīca zanēja un skanējano latviešu valodiņām. Lifti vienmēr pārpildīti.Lai tiktu iekšā, varēja pielietot Rīgassvētkos 11. tramvajā iepraktizētos elkonīšus.Atklāšanas akts ar Losandželosas (Losas) vīrukori „Uzdziedāsim, brāļi” – viņi labi norāvasavas dziesmas! – un Rīgas Jauno diriģentukori – perfekta dziedāšana! Tad vēl viesnīcānepareizi izsludinātais Bērnu rīts – nu, būtutak uzreiz teikuši, ka tur uzstāsies Rīgas slavenāsDzeguzītes! Tas taču nebija tikai bērniemvien, tas jau bija Vecāku rīts, Vecvecākurīts, Krusttēvu un Krustmāšu rīts, Onkuļu unTantu rīts, rīts tādiem, kuriem prieku sagādātalantīgu bērnu priecīgā un skaidrā dziedāšana!...mēs varam ciest vēl briesmīgāk – un sirmgalvjiem,kuri neapķēra, ka koncerta zālēvarētu arī iekļūt no otras puses, bija jāietcauri baznīcas (San Buena Ventura Mission)skaistajam dārzam un tad jākāpj garu garieun augstie pakāpieni lai tiktu uz Latviešu* No „Dziesma pacelsies,” XV Rietumkrasta DziesmuSvētku kopkoncerta pirmās dziesmas, vārdi - AndrisRitmanis, mūzika – Lolita Ritmanemūzikas koncertu. Tad nu viņiem tika lielaisatalgojums - tik tiešām, nu mums ir jaunazvaigzne, jā, Juris Žvikovs noteikti bija svētkugalvenā zvaigzne. Citi rīkotāji, diriģenti, komponistiun dziedātāji jau ir bijuši zvaigznescitās reizēs, šoreiz noteikti tas gods pienākasJurim Žvikovam! Virtuozais meistars nevienaizrāva klausītājus ar savu klavierspēles varēšanu(Karlsona ūdens pilieni, žiglie pirkstiņiIvanova gabalā, Vaska drūmā izdegušā zeme– nu taisni kā skatoties pa lidmašīnas logu uztukšajiem, izdegušajiem Kalifornijas/Nevadaskalniem un tuksnešiem), viņš arī bija zvaigzneAndras Berkoldas lugā „Hotel Paradiso.”Jā, Bangas kungs! Pa visu lugu viņam tikaidivi vārdi, pašās lugas beigās, bet publikaaurēdama sveica šo ļoti vispusīgo meistaru.Rakstnieku rītā visi krēsli pilni ar lasītpratējiem.Pašas vārdu meistarienes (un viens meistars)sēd pie gara galda pašā priekšā, četrasdāmas (Rita Gāle, Sarma Muižniece, MaijaMeirāne, Marta Nereta) un viens kungs (JurisZommers), visi ar dzejām. Klausītāji izskatījāskā latviešu valodas skolotāji, dažs tāds bargāks,divnieku devējs, cits tāds laipnāka izskata,4+ licējs. Arnis Tūbelis lasīja dažus nesenmirušā Ivara Lindberga darbus. Atmiņāpalikusi daļa no dzejas par to, kā mēs esamtikuši pie dziesmas – skaņa, vārds, dziesma– sākumā skaņa, tad vārds, tad dziesma.Enerģiskā Sarma Muižniece iepriecināja arsaviem darbiem – plašā pasaulē kāds latvietis,ar vai bez luktura, ir vienmēr gaismā.Lielajā koncertā Rita Gāle saņēma savu atzinībukopā ar komponisti Daci Aperāni parsvētku lieldarbu – Skan mūsu dziesma.45

No danču grupām, manuprāt, Dzelmieši unRīgas Saime bija tās labākās. Patika dzelmiešu„Klabdancis, ” Saimes „Govju kazaks” un„Es izjāju prūšu zemi,” Losas skolas dejotais„Trīs zirnīši vezumā.”Atzinība svētku rīkotājiem pienākas arī parspēju piesaistīt sarīkojumos daudz jauniešuun bērnu. Bija bērnu koris, bija jauniešu orķestris,arī koros jaunas balsis – nevien tikaiRīgas Jauno diriģentu kora koristu balsis.Rīgas koris daudz līdzēja ar savu skaidro unpareizo dziedāšanu – Latviešu mūzikas koncertāviņi saņēma kārtīgas ovācijas! Mums,dziedātājiem savukārt ļoti patika dziedātprofesionālo diriģentu – Romāna Vanaga,Lolitas Ritmanes, Paula Berkolda vadībā. Manuprāttās labākās bija pašas Lolitas RitmanesDziesma pacelsies, Karlsona Es nopirkukumeliņu, Zigmara Liepiņa Zelta kauss unAperānes lielais diždarbs – Skan mūsu dziesma.Galvenās Kroņa viesnīcas pagalma otrā pusēbija iekārtota mākslas izstāde – mazdarbuizstāde – jā, jā mazdarbi, bet ar dižcenām!Īsti nezinu, kā varētu tādu mazdarbu definēt,tomēr varu jums teikt, ka tie bija tādi darbi,kurus varētu viegli ielikt koferītī. Un braucuz Rīgu vai Ventūru, Leldes Ores bildes atkalpriekšā.Svētki bija pietiekoši mazi, lai varētu tikt visossarīkojumos, un pietiekoši lieli, lai piepildītusevi ar prieku par mūsu pašu latviešulietu. Tie ļoti labi un jauki izdevās – nevienvisi sarīkojumi, bet neizcēlās nekādi mežuugunsgrēki, nedz zemes trīces, Kalifornijanegrasījās iekrist okeānā, kā to daždien sagaida.Varbūt kāds no rīkotājiem būs licislietā to latviešu buramo vārdu grāmatu.Vašingtonas štatā profesoram Šmidchenamnoteikti ir vismaz divas tādas grāmatas.Kur gan viņiem tur Losā tik daudz talantīguļaužu ar Berkoldu un Ritmaņu ģimenēmpriekšgalā? Te dziesmu spēle Vēstule noLosas ar nezin cik dziedātājiem un darbiniekiem,luga Hotel Paradiso, koncerti, citi sarīkojumi,paši galvenie rīkotāji gan komponē,gan dzied, gan diriģē, gan visādi citādi piedalās,turklāt ir atbildīgi par visu notiekošo.Toronto Diždancis Ventūrā (2008) – (no kr.) Kaiva Sukse, Ēriks Dzintars, Andra Dzintara, ŽanisValdmanis, Janīna Fogele, Andrejs Dzintars, Margrieta Langina, Aldis Sukse, Jūlija Valdmane, AleksNiedra, Daile Dzintara un grupas vadītājs Zigurds Miezītis.Foto: Andrejs Dzintars46

MĀKSLAILMĀRS RUMPĒTERS ISTABĀŽurnālā Studija (2008.VIII/IX) ievietotsRaimonda Kalēja raksts „Dzīvoklis istabā”par ilggadējā JG līdzstrādnieka un tā neskaitāmovāku darinātāja Ilmāra Rumpēterapersonālizstādi galerijā ”Istaba” (2008.26.V-18.VI) – ar pievienotu mākslinieka gleznas„Karnevāls” košu reprodukciju. Kopš leģendārajiem„Kazas” un „M6” laikiem Rīgā navdaudz tādu vietu, kas lepotos ar gana pievilcīgumultikulturālu vidi, lai izslāpušiempēc mākslās, tases tējas, labas mūzikas unjaukas, neformālas gaisotnes nodrošinātuiepriekšminētās prasības. Kā piemērotākovietu lielpilsētas centrā var minēt galeriju„Istaba”, kurā līdz ar gaumīgu literatūru, interesantu,alternatīvu koncepciju izstādēmun tēju ar sev vien attiecīgajam noskaņojumampiemērotām piedevām iespējamsbaudīt deserta devu mākslas, kas atšķirīgano „tautā populāro” galeriju un izstāžuzāļu piedāvātās programmas. Tā notika arīšoreiz, kad garāmejot mani ieintriģēja skatlogoseksponētas kompozīcijā un krāsāspievilcīgas abstraktas gleznas, kas pārliecinājapar citādas mākslas klātbūtni – krietniatšķirīgāku par līdz šim redzēto, jau intuitīviatpazīstamo latviešu mākslu. Ieinteresētsvēru galerijas durvis, lai nokļūtu Amerikādzīvojošā latviešu gleznotāja, dizainera unfotogrāfa Ilmāra Rumpētera personālizstādē.Jutos patīkami pārsteigts, ka piedāvātiedarbi apgāza mītu par abstraktās glezniecībasnesaprotamību un tēlaina stāstījumatrūkumu, jo gleznu formālā uzbūve, elementu,krāsu un kompozīcijas konceptuālāvienotība pilnībā atklāja to saturisko vēstījumu,jau balansējot ar zināmu realitātesklātbūtni. Līdzās akrila tehnikā radītajāmgleznām un apjomīgai informācijai parmākslinieku apskatei bija izlikti arī vairākivāku dizaina paraugi, kas tapuši ASV izdotajamlatviešu kultūras izdevumam „JaunāGaita” – tā Raimonds Kalējs. Raksta turpinājumākritiķis sīki un ļoti labvēlīgi aprakstaIlmāra Rumpētera izstādītas gleznas.Jānis Krēsliņš vecākaisLabi izdevušies svētki!Manuprāt, dzīve tur Kalifornijā gandrīz tādapat kā Čikāgā – tikai kādas trīs lielākas starpības– tur puķes zied ceļu malās bez lietus,lietus Ventūrā nebija lijis kopš aprīļa, betpuķes zied! Čikāgā karstā, sutņainā dienāgandrīz vienādi karsts saulē vai ēnā, betVentūrā saulē ļoti silts, bet koku ēnā gandrīzvai kā pagrabā. Tādēļ arī var redzēt daudzļaužu sēžam koku paēnās. Trešā atšķirība –Kalifornijā var ēst eksotiskos dienvidu augļus,vīģes, mandarīnus, avokādo augļus no koka(tas ir, ja tieci ielūgts kāda drauga dārzā, citādi„neprovē” ķerties klāt kādam plantācijaskokam, dabūsi „strāpi” kā likts!). Ar tāmvīģēm gan man tāda kā maza problēma, vainu tas Ādams ir bijis tāds sīkāks no auguma,vai toreiz tās vīģu lapas bijušas lielākas, bettās Ventūras vīģu lapas gan izskatījās tādasnepieklājīgi mazas...o____________________Mūsu līdzstrādnieks Ivars Antēns ir Čikāgas latviešukora dalībnieks.PAR GRAFIĶI UĢI NĪGALUUģis Nīgals ir viens no tiem latviešu vidējāspaaudzes māksliniekiem, kam maizes darbsir komerciālās mākslas lauks, bet kam reizēinterese radīt kaut ko nepasūtinātu, kaut ko,kas patīk pašam un kas iepriecinātu citus.Strādājot pie saviem tīrās mākslas darbiem,kas bieži ir eksperimentāla rakstura, Uģislieto visus jaunākos technikas atradumus unpaņēmienus, kas zināmi komerciālās mākslaslaukā. Kad jautāju par techniku, kuŗā darinātsJG redzamais darbs (xxx lpp.), Uģis paskaidro,ka darbs darināts digitālā formātāar datoru, tad drukāts ar smalku ink jet drukātāju.Franču gudrinieki šo vienkāršo drukāšanasmetodi nosaukuši iespaidīgā vārdā– giclee. Giclee prints nav nekas vairāk kā rafinētākāink jet technikā veikts drukas darbs.Šī metode noder ne tikai mākslas darbu vaifotogrāfiju reproducēšanai, bet arī oriģinālumākslas darbu radīšanai. Uģa darbi biežiredzēti latviešu mākslinieku grupu izstādēs,kur tie izpelnījušies uzslavu un ievērību izsvērtādizaina un rūpīgā nostrādājuma dēļ.Savu mākslinieka izglītību Uģis Nīgals ieguvispazīstamajā un prasīgajā Cooper Unionmākslas skolā, Ņujorkā. Kādu laiku viņš turarī mācījis tipogrāfijas kursu. Pašlaik Uģis ir47

Ziņas un neziņas no tīkliem un tīmekļiemĪPAŠI SMAGS & NELABSJAUTĀJUMSSaruna notika Sveiks kopā 2008.6.-10.IXKIBERKAMBARISMan ir īpaši smags & nelabs jautājums. Ja notiktuKrievijas-Latvijas sadursme līdzīgi kā tas notikaKrievijas-Gruzijas gadījumā, cik daudz Latvijas iedzīvotājupaliktu lojāli Latvijai?Aija Veldre Beldavs Scenārijs baida... pastāv liela iespēja, ka Putinu saņemtukā atbrīvotāju droši vien arī tie krievi, kas bijabarikādēs kopā ar latviešiem, arī daļa latviešu! Daudzciniskāka valdība par tagadējo Latvijai nevar būt. Mēslatvieši esam viena fantastiska tauta!Uģis G. Bērziņš Latvijas izcelsmes zviedrus, tādus kā Uģi, scenārijs tikaibaida, bet amerikāņi varbūt jau gatavo bumbas.Nevajag baidīties no citu rakstītiem scenārijiem unnevajag arī domāt, ka mīlestības iegūšanai pietiksar bumbām. Vajag taču reiz rietumniekiem rakstītpašiem savu scenāriju, lai Latvijā nevienam prātā nenāktuskatīties uz Putina pusi. Citādi rādās, ka nākamajāsvēlēšanās uzvaru gūs tieši Putinam lojālās partijas.Rietumniekiem būtu jāmācās no tiem pašiemkrieviem – gan cara, gan padomju laikā Baltija kā pie-robežas zona saņēma lielas investīcijas. Rietumi tikdomā, kā lētāk tikt cauri. Pret pierobežas valstīm irjāizturas ar lielāku cieņu, lai tās justu ne tikai militārudrošību, bet arī normālus dzīves apstākļus.Ausma Abele Ausma, Tev daudz taisnības, bet tavi vēstures piemēriprasa papildus paskaidrojumus. Cara laikā grāfaSergeja Vites saimnieciskā politika veicināja privātouzņēmību dzelzceļu, fabriku un pat kuģu būvei. Arvalsts finansēto ostu izbūvi tur veidojās dzīva internacionālātirdzniecība un tās labumi ir vērojami Rīgāvēl šodien. Tiesa, šī politika, ar visiem tās trūkumiem,būtu labs paraugs tāda veida Latvijas globalizācijasattīstībai, kas pamatojas tranzīta satiksmē. Pirmāsrepublikas laikā Krievijai vairs nebija intereses pilnīgākiesaistīties ārējās pasaules tirdzniecībā, un tadLatvija orientējās uz vietējo ražojumu eksportu unvalsts vadītu saimniecību. Sasniegumu pamatā bijatautas strādība un taupība. Padomju laikā Krievijasieguldījumi Latvijas rūpniecībā bija tiešām lieli, bettos finansēja ar ļoti lielu Latvijas devumu PSRS budžetam.Daudzi no tiem bija neekonomiski, bet kalpojaLatvijas pārkrievināšanai. Tagad Otrās republikas laikāKrievija nedz veicina tranzītu caur Latvijas ostām,nedz ko ievērojamu iegulda Latvijas industrijā. Sāpīgipietrūkst ieguldījumu izglītībā un zinātnē. Tas kavētechnoloģisko nozaru attīstību.Gundars Ķeniņš Kings Turpinājums 51. lpp__________________________________________________________________Pārnesums no 47. lppmākslas nodaļas vadītājs dizaina firmā KwikGoat, Ltd.Pa. Mākslas direktora – dizaineravietu viņš ieņēmis vairākās firmās pirmstam, un vairāk nekā trīs gadus (1994-1997)bijis pats savas firmas īpašnieks. Viņa dizainikalpojuši daudzām ievērojamām amerikāņufirmām, žurnāliem, filmām un muzejiem.Uģis nekad nav atteicis savu grafiķa talantaizmantošanu arī latviešu sabiedrisko pasākumugrafisko – tipogrāfisko darbu noformēšanai.Voldemārs AvensRIMANDS CEPLIS pēdējos gados ar saviemviedajiem, asu, dažbrīd pat iznīcinošu spriedumupiesātinātajiem grāmatu apskatiem,visvairāk laikraksta Diena slejās, izvirzījiespar vienu no redzamākajiem un savdabīgākajiemliteratūras kritiķiem. No viņa pamatīgākāmapcerēm īpaši nozīmīga ir „Romānipar vakardienu” Latvijas UniversitātesLiteratūras, folkloras un mākslas institūtapaspārnē izdotajā grāmatā Versija par... Latviešuliteratūra 2000-2006 (2007), kur lielāsprozas teksti virtuozi iepludināti mūsu, lietojotGunta Bereļa vārdkopu, intelektuālajāvisumā. Bez iedziļināšanās rakstos un sērijās(kā mēdza teikt Uldis Ģērmanis), to tendencēs,norisēs, procesos utt., u.t.jpr., vēl viens21. gadsimta prieks Rimandam ir fotogrāfija,rakstnieku „noģīmju” iemūžināšana. Manasbildes ir tik nepretenciozas, ka pasaka vienneko vai to, kā ir (..) rakstniecībai ir ganaatšķirīgas sejas, kuras var sastapt ne tikaigrāmatās, bet arī fotogrāfijās – tā RimandsCeplis. No JG piesūtītajiem uzņēmumiemievietojam divu jauno paaudžu rakstniekuportretus – Andras Manfeldes (24. lpp.) unKārļa Vērdiņa (49. lpp., skat. arī „Dažu vārdu”dzejas iedaļu 54. lpp.).R.E.Rimanda Cepļa foto. Dzejnieksun literatūrkritiķis Kārlis Vērdiņš.2008.48

Uģis Nīgals. Cauruļraksti (Woven Pipes). 2008. Giclée Print technika.42x42 cm.Par mākslinieku skat. Voldemāra Avena rakstu 47. lpp.

Pārnesums no 48. lppGundar, tad redzi, no kurienes tie vēji pūta, kas pēcLatvijas valsts atjaunošanas ātros tempos gribēja šeitnodibināt tranzīta republiku, kuru netraucētu ne rūpniecība,ne zemniecība, pat ne cilvēki! Kad nolikvidējaVEF, Radiotehniku, ķīmisko rūpniecību, mašīnbūviun vieglo rūpniecību, kuru noieta tirgus bija PadomjuSavienībā, rietumnieku tehnoloģijām šeit atbrīvojāsmilzīgs daudzums augsti izglītotu cilvēku, kuriembūtu vajadzējis tikai mazliet pārkvalificēties, lai strādātutālāk. Vai bija investīcijas no rietumnieku puses?– Nebija. Cilvēki pārvērtās par bezdarbniekiem, nabagiemun pat bomžiem. Ar pilnu atbildību varu teikt,ka atjaunotā nacionālā valsts ir pastāvējusi tikai uzentuziasma pamata. Pēc loģikas tai vajadzēja atgrieztiesKrievijas klēpī un NVS sastāvā jau tūlīt pat pēcjauno pārkārtojumu normalizēšanās, nevis turpinātvilkt dzīvību kā Rietumu nekvalitatīvās preces noietaplacdarmam un humpalu izgāztuvei. Kara nebija, bettika iznīcināts viss, arī labi nostādītie sadzīves pakalpojumiun zemniecība. Gandrīz 20 gadus rietumvalstisir uzbarojušās uz nabaga austrumvalstu rēķina.Vajadzētu taču kādreiz prasties un atdot parādu. Nejau izglītotu darbinieku trūkuma dēļ šajā novārdzinātajāvalstī nenāk investīcijas no ASV. Galvenais ir tas,ka Rietumu impērija šeit nav domājusi nopietni attīstīttautsaimniecību, bet gan turēt rezervē vietu, kurārpus savām teritorijām izmēģināt spēku ar ieročiempret otru impēriju. Uztaisīt konfliktsituāciju ir niekalieta, kā rāda šo gadu notikumi citur pasaulē. Varbūt,ka Krieviju nedaudz atturētu savu tautiešu klātbūtnešeit, taču šaubos – krievs savu “gaļu” nekad nav žēlojis,un vajadzības gadījumā izvest krievus uz tēvzemiarī nav sarežģīti, tāpat kā kādreiz notika ar baltvāciempēc tam, kad lielvaras slepus pasauli bija sadalījušasII Pasaules kara priekšvakarā. Rietumvalstismūsu uzticību var iegūt tikai vienā veidā - nostiprinotEiropas Savienības austrumu robežu. Un ne jauar bumbvedējiem, kas gaudo virs galvām, bet gankopīgiem spēkiem stabilizējot šīs robežvalstis ekonomiski.Ar jaunām spēkstacijām. Ar augsti attīstītāmtehnoloģijām tautsaimniecībā. Ar visprogresīvākoostu, dzelzceļu, auto un gaisa ceļu saimniecību, kāarī loģistiku, atmetot domu par sava militārā spēkapārbaudīšanu citu valstu teritorijās. Ja ir vēlēšanās,lai impērijas karo pašas savās zemēs. Karš taču nevienamnormālam cilvēkam nav vajadzīgs.AusmaManuprāt Latvijas valdība pēc neatkarības atgūšanasnemaz lieki necentās likvidēt to rūpniecību, kas pirmstam bija pilnīgi integrēta centralizētajā padomju sistēmā.Tas bija laiks, kad es labi iepazinos ar Latvijasrūpniecību. Tas bija laiks, kad Krievijā nebija tādumaksātspējīgu uzņēmumu, kas varētu būt Latvijasražojumu pasūtinātāji. Tos vēl kādu laiku palīdzējauzturēt Godmaņa valdība, kas nemaz nevēlējāsHarvardas prof. Saksa (Jeffrey Sachs, Harvard U.) ieteiktošoka terapiju (to neieteicu arī es). Izvēles bijamaz. Valdība vispirms izmantoja uzkrātās izejvielas,lai nodarbinātu stradniekus – ar lieliem zaudējumiem.VEFs rietumniekiem piedāvāja novecojušu ražojumusortimentu, bet Rīgas dīzeļu fabrika – dzinējus, kamnebija nekādu apkalpošanas tīklu. Alfa spēja piedāvātmazderīgu militāro tehnoloģiju, Ogre varēja pirktAustrālijas vilnu, bet arī tai nebija maksātspējīgu trikotāžaspircēju. Jelgavā saražotie busiņi visi bija ardefektiem, bet, lai no tiem tiktu vaļā, fabrikā vajadzējakapitālremontu un daudz jaunu ieguldījumu.Liepājā dzelzs rūpniecība turējās uz karaflotes lūžņupārstrādi. Citiem vārdiem, Latvijas rūpniecībai nebijane kvalitatīvu ražošanas spēju, ne maksātspējīgu pircēju.Pat tik labi uzņēmumi kā RRR eksportam spējaražot tikai skaļruņus. Tu piemini augsti izglītotos latviešus,bet atcerēsimies, ka toreiz Latvijas speciālistusnemeklēja arī darbam ārzemēs. Par Rietumos saražotoimportu var teikt, ka tas bija un ir ļoti dažāds,taču visumā pieprasīts. Ir zemas un augstas kvalitātesražojumi, un arī no zemas kvalitātes ražojumiemir gūta peļņa, bet par nobarošanos uz Latvijas rēķinanav vērts nopietni runāt. Ieguldījumi Latvijā ir vairāktirdzniecības tīklos, mazāk fabrikās. Pēdējie ilgi bijanerentabli, piemēram, Kelloga pārslu fabrika, kasneatmaksājās jau pieminēto maksātspējīgo Krievijaspircēju trūkuma dēļ. Beidzot, daži vārdi par Krievijascentieniem atgūt noteikšanu Latvijā. Rūpīgi apsverotmilitāros jautājumus, es nedomāju, ka Latvijā gaidāmakara darbība. Baidīšana gan, jo bailēm ir lielasacis. Saimnieciskā ziņā Krievijai nav daudz ko dot, unnav daudz ko ņemt. Konflikti un konfrontācija notiekvalodu un skolu jomās, un tur gandrīz visu diemžēlvar izšķirt iebaidīšana.GundarsGundar, šito dziesmiņu par Latvijas nekam nederīgorūpniecību esmu dzirdējusi tik daudz reižu, ka nogalvas varētu noskaitīt. Ja Rietumiem būtu bijusi jelkāda interese par Latvijas ekonomiku un cilvēkiem,gan jau tirgu atrastu, kaut vai Trešās pasaules valstīs.Taču kārtīgiem kapitālistiem interesē tikai peļņa, tāpēcte vietējais ražotājs tika nolīdzināts līdz ar zemi,lai paši dominētu tirgū. Vai gaļa, ko ieveda no ASV,bija tik labas kvalitātes, ka vietējam zemniekam savubulli vairs nebija kur likt? Vietējos lopiņus iepirka tikaitik, lai būtu garšai. Ievestā gaļa, vairākus gadus noliktavāsnogulējusī, garšoja vienīgi pēc ķimikālijām. Vaitas no Rietumu puses bija taisnīgi, ka viņiem tirguste bija atvērts, veda iekšā pēdējos mēslus bez kādaskontroles, turpretī mūsu tirgus uz Rietumiem atvērāsvienīgi pēc iestāšanās ES? Savienotajām Valstīm nopelnuLatvijā nav nekādu, pat atjaunoto valsti atzinatikai pēc tam, kad Jeļcins to jau bija atzinis. Turpretīnekaunības jaukties valsts iekšējās lietās tik daudz,ka var vest ar vezumu – kaut vai to slaveno Beilijas[Catherine Todd Bailey – bijušā ASV vēstniece] uzstāšanospret Kalvīti. Amerikāņi uz šejieni joprojāmbrauc bez vīzas, bet no Latvijas uz ASV – nekā. Janav līdztiesības, priekš kam tādi sūdabrāļi vispār tevajadzīgi? Lai izpētītu, kurā vietā bumbas izdevīgāknomest? Un kas Rasma Kārkliņa par universālu speciālistu,ka paģēr jebkuru amatu – prezidenta, ombudsmeņa,tagad KNAB priekšnieka? Vai tāpēc jāvedLatvijā Trojas zirgs no mītnes zemes, ka nepietiek arprofesores amatu universitātē? VV-F bija kanādiete,taču pilnībā G.W. Bušam pakļauta. Tagad droši vienBušam vairs nav vajadzīga. Protams, Krievija te bumbasnemetīs – uz Jūrmalu jau nu nekādā ziņā. Pārāk51

daudz kapitāla te viņiem pieder, lai vieglu roku iznīcinātu.Impērija ir gan viena, gan otra, taču ASV20 gadu laikā nekādas redzamas investīcijas te navielikusi. Tad, atvainojiet, kādas jums tiesības komandētparādi? Mēs esam ES daļa, nevis ASV. Mums navvajadzīga Krievijas 5. kolonna. Taču bez ASV 5. kolonnasun tās ielikteņiem – Providus, Delnas, Dienasutt. – mūsu jau tā sašķeltā sabiedrība nebūtu galīgisadrumstalota un spētu izdarīt daudz vairāk.AusmaKrievija varētu būt mūsu draugs teorētiski, bet tāsvaras ideologu ambīcijas to liedz. Domāju, ka pašlaiknotiek to valstu, kuras ir bez draugiem, konsolidēšanās.Polija un Baltijas valstis tuvinās un sāk veidotkopēju pozīciju. Tas var būt labs pretspars partnerutīkojumiem neokoloniālisma gaisotnē. Tāpēc mazākvajag skatīties uz ASV un ES megaekonomijas valstīm,un vairāk lūkoties pēc draugiem ar līdzīgu likteni. Un,protams, vienlaikus pārveidot pašreiz esošo demokrātijuLatvijā. Ne iekārtu, kurai lielos vilcienos navvainas, bet pašu demokrātiju, jo nevar būt demokrātija,ja savus pārstāvjus virza mazāk par 1% tautas. Jatauta pati nav spējīga varu ņemt rokās, to ņem tie,kuri vēlas, un tautai nākas savilkt jostas. Par Providusun tamlīdzīgiem veidojumiem varu vien teikt, ka tursēž latvieši, kuri tāpat vēlas redzēt demokrātisku valsti.Un neesmu manījis no to puses kaut kādu šķelšanu,jo nevar jau sašķelt drumstalas.Vilnis Gricaičuks-Puriņš Vilni, pret ES man nav pretenziju. Tā ir vienīgā iespējapretoties abām impērijām – ASV un Krievijai. Nociturienes vismaz Latvijai draudu nav. Polija ir lielavalsts, taču sajūsmā neesmu – kas zina, cik tur bijataisnības par slepenajiem amerikāņu cietumiem. Arīraķešu poligons neiepriecina, jo neredzu, ka Krievijagribētu iznīcināt ES. Un ielaist amerikāņu armiju tiktuvu, vēl zinot prasības par tās nesodāmību... Pretpašu ES armiju uzticība būtu daudz lielāka. Ir jāsadarbojasES un ASV, bet paļauties šeit uz ASV armijuir tas pats, kas laist āzi kāpostlaukā. Bet par tiem“demokrātu veidojumiem” tu vēl padomā. Ne viss irzelts, ko nosauc par zeltu. Tas, ka latvietis latvietimpēdējā laikā ir labākais ēdiens, nav nekāda demokrātija.Redzi, tas neokoloniālisma galvenais varas rīksspēja gan novest tautu galīgā nabadzībā, bet nav nemaztik daudz izstrādātu paņēmienu, kā no tās ķezasizkulties. Neiecietība un pseidodemokrātija, pat procentusrēķinot, tur nepalīdz.AusmaAusma, tā ir interesanta stratēģija. Nevis paļauties uzstipru Amerikas (NATO) atbalstu, bet drīzāk uz militārivājo un politikā saskaldīto ES! Par Amerikas armijunemaz nerūpējies! Izņemot kādus sakarniekus unapmācītājus, tās Latvijā nebūs. Praktiski ne latviešiem,ne amerikāņiem nav iespējams Latviju nosargāt pretmasīvu Krievijas uzbrukumu. NATO ir citas reālākasizvēles, un no tām arī baidās. Taču katra karošana irdrausmīga un tai ir allaž neparedzētas beigas.GundarsGundar, tu saki interesanta stratēģija? Ja es justosapdraudēta un man būtu jāizvēlas starp Betmenu undiplomātu, es izvēlētos diplomātu. Ar spēku iegūtsmiers ir ļoti mānīgs. Ko līdz demokrātija, ja, kā tusaki, no militāriem uzbrukumiem sargā tikai NATO?Vai mēs joprojām dzīvojam pagājušajā gadu tūkstotī,kad teritoriju sadalīja tikai ar ieročiem? Mēs taču bijāmPadomju Savienībā, nevis NATO, kad atdalījāmiesun atjaunojām valsti. Bet te bija Dziesmotā revolūcija,nevis Pakistāna, Ķīna, Irāka, Afganistāna, Libāna vaiIzraēla. Pat ne Gruzija. Un militāri mēs bijām vājākipar visvājākajiem. Varbūt esmu ideāliste, bet es ceru,ka pasaulē kādreiz patiešām visu izšķirs diplomātija,nevis militārs bruņojums. Kādam tas jāsāk, un tā būstieši militāri vājā un politikā saskaldītā ES, kas rādīspriekšzīmi. Ar trakajiem visvairāk var panākt ar labu.Tas ir ES spēks, nevis vājums. Tāpēc ASV zaldātus labākredzu ejam, nevis nākam.AusmaAusmas miermīlīgā un diplomātiskā pozīcija ir skaidra.Man tikai viens jautājums – vai mīļā miera labadAusma ir gatava atbalstīt Krievijas miermīlīgās diplomātiskāsprasības: 1) piešķirt pašvaldību vēlēšanutiesības Latvijas nepilsoņiem (iesākumā); 2) piešķirtotras valsts vai vismaz oficiālās valodas statusukrievu valodai (protams, atceļot skolu reformu unkrievu valodu ierobežojošas likuma normas); 3) automātiskipiešķirt pilsonību Latvijas nepilsoņiem; 4)paplašināt Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu tiesības;5) izmaksāt kompensācijas “Latvijas krievvalodīgokopienai” par “aparteīda režīma laikā nodarītajiemzaudējumiem”. Situācijā, kad Krievija ar naftas ungāzes krāniņu palīdzību tur īsā pavadā krietnu tiesuRietumeiropas valstu, šādas prasības taču būs tikaiatbalstāmas, vai ne? Un nekādu ASV imperiālistiskointerešu, nekāda kara, nekādu teritoriālo pretenziju,pasarg Die’s! Mēs dzīvojam tieši tādā pašā pasaulē,kādā esam dzīvojuši vienmēr. Gadu tūkstošiem šeitnav nozīmes, tie ir cilvēku izdomājums. Diplomātijupazina un izmantoja jau senie šumeri un babiloniešitāpat kā karus.Vents Zvaigzne Vent, kur ir teikts, ka diplomātija nozīmē mūžīgupiekāpšanos? Patiesībā taču diplomātija ir mūžīgskarš, tikai ar miermīlīgiem līdzekļiem. Un manuprātnav diplomātiski cilāt lietas, kas šajā brīdī nav aktuālas,jo var gadīties, ka otra puse jau ir kaut mazlietsamierinājusies, tāpēc jāļauj brūcēm sadzīt, protams,paturot vērā, ka tās brūces atkal var asiņot. Daudzpatīkamāk taču ir runāt par lietām, kas der abāmpusēm – par šprotēm un hokeju, piemēram. Bet, janu tu esi padevies jau pirms kaujas, uzskatot, ka diplomātijapret krāniņatkarīgajām rietumvalstīm nevarpalīdzēt, tad priekš kam mums tērēties un vēlēt ESparlamenta deputātus? Lai sēž mājās un mūsu vietāvisu izlemj lielākās ES valstis vienas pašas. Atzīt,ka ar karu var izšķirt, kuram taisnība, nozīmē atzītsavu bezspēcību. Jo diplomātija tomēr ir augstākapar visiem masu iznīcināšanas ieročiem. Ko mēs, veči,iesāksim, ja jaunie to nesapratīs!AusmaMateriālus sagatavoja Juris Žagariņš.52

DAŽOS VĀRDOSMŪŽĪBĀ AIZGĀJUŠAJIEM PIEVIENOJAS LV Nacionālobruņoto spēku dižkareivis Edgars Ozoliņš,kurš iet bojā Afganistānā, sprāgstot improvizētamspridzeklim, kas, domājams, darbināts elektroniskino attāluma. Pirms tam Buša-Čenijakaram savervētās „gribīgo koalīcijas”rindās Latvija zaudē trīs karavīrusIrākā. ••• Grāmatizdevējs, TrejuVārtu redaktors (1981-1999), čellistsRoberts Krūklītis (1906-2008), kuraapgāda „Gauja” darbība sākas (1946)bēgļu nometņu laikā Veidenē (Weiden),Bavārijā, turpinās Švābu Gmindē(Schwäbisch Gmünd), bet kopš 1974.gada – Īstlansingā (East Lansing, Michigan).••• Divas Dailes teātraun kino aktrises, spilgtu raksturlomutēlotājas: Milda Klētniece (1915-2008) – Liena Mērnieku laikos (1942),Zuzanna Bomaršē Figaro kāzās (1949), Irīna ČechovaTrīs māsās (1951, 1959), Džuljeta Šekspīra Romeo unDžuljetā (1953), Marianna Sinklere Lāgerlēvas GestaBerlingā (1958), Helēna Figarda Ceļā uz Meku (1990)u.d.c., un filmās – Lidija Zvejnieka dēlā(1939), Kača Kauguriešos (1941) u.c.;Vija Artmane (1929-2008) – Lelde RaiņaSpēlēju, dancoju, Laimdota Ugunīun naktī un Ārija Indulī un Ārijā, MirdzaAspazijas Vaidelotē, Jakobīne ZīvertaMinhauzena precībās, DžuljetaŠekspīra Romeo un Džuljetā un OfēlijaHamletā, Nastasja Fiļipovna DostojevskaIdiotā, donna Anna Ukrainkas DonāŽuanā u.c., un filmās – Liena KaudzīšuMērnieku laikos, Kristīne BlaumaņaPurva bridējā, Dace Kā gulbji baltiMilda Klētniecepadebeši iet. ••• Galilejā dzimušaispalestīniešu dzejnieks, žurnālists, Vija ArtmanePalestinian Research Centre vadītājsMahmuds Darvišs (Mahmoud Darwish, 1941-2008),kura pirmajai dzejgrāmatai Olīvkoku lapas (1964)seko vairāk nekā 20 daudzās valodās tulkotu krājumu,kas visi piesātināti ar palestīniešu sirdspukstiem,tie ir palestīniešu sabiedrības spogulis – tā Alkuda(Al Quds) U. antropologs un kulturologs Ali Kleiba(Qleiba). ••• 31.VIII milicijas automašīnā nošautsun iegrūsts grāvī pret Maskavu un tai pakalpīgo Ingušijasprezidentu Muratu Zjazikovu kritiski noskaņotaisingušu publicists, interneta vietnes ingushetiya.ru izveidotājs, advokāts Magomeds Jevlojevs. •••Kalifornijā pašnāvību izdara viensno mūsdienu izcilākajiem amerikāņuprozaiķiem un esejistiem, literatūrasprofesors (Pomona College) Vōless(David Foster Wallace, 1962-2008),sarakstījis 10 grāmatas, no kurām parliterāru sensāciju kļūst 1 079 lpp. biezaispostmodernistiskais romāns InfiniteJest (Bezgalīgs joks, 2006). •••Amerikānis Fišers (Bobby Fischer,1944-2008), kurš pēc Roberta Spaska(PSRS) sakāves kļūst par pasaules šachačempionu (1972-1975), sarūgtinātspar amerikāņu ārpolitiku un viņu„vērtībām”, pieņem Islandes pilsonībuun pārceļas uz Reikjaviku, kur arī tiek izspēlēts viņapēdējais gājiens. (re)VIA DOLOROSA. „Nordik” laiž klajā LV arhīva paspārnēsagatavoto Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs – parvairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotājudeportēšanu pēc PSRS Iekšlietutautas komisariāta un PSRS IeTK norādījumiem,ko īsteno PSRS IeTK konvojakaraspēks, LPSR IeTK un milicijasdarbinieki, LK(b)P un padomju aktīvisti.••• RLB namā (2008.18.-30.IV) notiek izstāde Represētie kultūrasdarbinieki (iekārt. Anda Mjurkaun Guntis Svītiņš) – par rakstniekiemAleksandru Grīnu, Ati Ķeniņu, JūlijuLāci, keramiķi Rūdolfu Pelši, komponistuJēkabu Graubiņu, māksliniekuIndriķi Zeberiņu, kuģu būvētāju VoldemāruŠmulderu un juristu KārliDišleru. Interneta versijā (http://www.archiv.org.lv/represetie/ index.php) piedevām stāstīts par kinooperatoruLaimonu Gaigalu, mākslas vēsturnieci TatjanuKačalovu, dzejnieku Jāni Medeni un MūrmuižasTautas U. dibinātāju Pauli Pētersonu. ••• Aizvestopiemiņas dienā (14.VI) Doma baznīcā atskaņo ungāraFriģeša Hidaša (1928-2007) pūšaminstrumentuPalestīniešu dzejnieks Darvišs (Mahmoud Darwish) lasa dzeju Haifā, Izraēlā (2007.15.VII).53

orķestrim komponēto Rekviēmu (1995) ar kamerkoruPolifonija (no Šauļiem) un Ave Sol piedalīšanos.••• 26.VII Rīgas-Liepājas šosejas malā (apm. 10km no Lestenes Brāļu kapiem) pie kara laikā nopostītajāmTukuma rajona „Rumbām”, kas cīņās starpKurzemes cietokšņa aizstāvjiem un padomju armijasvienībām gājušas no rokas rokā 19 reizes, LatvijasNacionālo partizānu apvienības (LNPA), Latvijas Nacionālokaravīru biedrības u.c. organizāciju dalībniekilemj izveidot Latviešu leģiona cīņu piemiņas parku.••• 2008.27.IX Valkas raj. Vijciema pagastā atklājpieminekli Ziemeļvidzemes nacionālo partizānu grupaskomandierim Kārlim Mūsiņam, nodevīgi sagūstītam1953.27.IX un nogalinātam Maskavas Butirkucietumā (1955). ••• 26.IX Cēsu raj. Skujenes pag.par oficiālu piemiņas vietu kļūst bunkurs, kur visspietuvināts pretpadomju partizānu cīņu laikā izraktajam,līdzīgi vairākām atjaunotām igauņu mežabrāļumītnēm, kas izveidotas par tūrisma objektiem. •••Augustā Okupācijas muzeja biedrība, pieminot LatvijasRadošo savienību plēnuma 20. gadskārtu, rīkosimpoziju „Kultūra un kultūrpretestība PSRS okupētajāLatvijā”. Piedalās Māra Zālīte, Jānis Peters,Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks, Marina Kosteņecka,Janīna Kursīte, Dzintra Hirša, Dace Lūse, Maija Kūle,Sarmīte Ēlerte, Roberts Kūlis, Arnolds Klotiņš, AntonsRancāns, Jānis Streičs, Anda Līce. (re)J A U N I Z D E V U M I 2008DZEJA. Andras Manfeldes (skat. foto24. lpp.) Betona svētnīcas (apbalvotaar Annas Dagdas prēmiju) parādaspēju poētiski iedzīvoties ārēji neekskluzīvucilvēku dzīvēs (Rokpelnis).Dzejniece un arī talantīga tēlniece pēc1. dzejgrāmatas Tranšejas dievi rok(2004, Ojāra Vācieša prēmija) iegūstpopularitāti ar autobiogrāfisko prozasdarbu Adata (2005) un uz tā bāzētoZigmāra Liepiņa muzikālo drāmuNacionālajā teātrī. ••• GuntarsGodiņš pēdējo 30 gadu (1978-2008)dzeju kopojumu (izlase no 4 krājumiem+ jaundarbi) ar rūpīgi piekabinātiemgadu skaitļiem uzskata parsavu īstāko biogrāfiju, tādēļ arī nosaukumsCV (curriculum vitae) – no drošprātīgiizkliegtām cris de cœur jaupirmsatmodas gados (bez savas valodas tu esi sūdsvai: zinu, kādreiz / zuda cilvēki / kā pogas) līdz pēdējālaika mierprātīgam intelektuālismam. ••• RonaldaBrieža 2. krājums Karaoke paša raksturojumāir dialogs par to, kā ar kristīgo tradīciju interpretētJēzu Kristu kā agelastu (cilvēku, kas nekad nesmejas).••• ... sirds prombūtne ir tā / kas nomirt liek – tāViks krājumā Kontakts. ••• Ir daudz pie debesīmzvaigžņu, bet mums pietiks ar trijām – skaidrību,kaislību, vienkāršību – šie Kārļa Vērdiņa (skat. foto49. lpp.) vārdi varētu attiekties uz visu viņa pēdējodzejkrājumu Es (Dzejas Dienu 2008 balva). •••Marts Pujāts ir un paliek Pujāts. Oriģināls, pārsteidzošs,neprognozējams. Un labs – tā Ērika BērziņaKultūras Forumā par dzejnieka 2. krājumu Mūsudziesma. 1. krājumam Tuk tuk par sevi (2000; skat.JG:228:43-45) piešķirta Klāva Elsberga prēmija. Krieviskiiznāk Dvuhzvjozdočnye cerkvi (2005 – Divzvaigžņubaznīcas). ••• Andra Ogriņa grāmata eszvēru pie kraukļiem daudziem jauks prātus ar sirreālistiskiievirzītu, visai chaotisku asociāciju plūsmu jeb,citējot viņa spalvas brāli Kārli Vērdiņu, ar tekstiem,kas pārāk nekontrolējami šaudās autora asociācijās.••• Krājumā Uzsmaidu dzīvei Kornēlija Apakškrūmaaicina: Izkausē naidu un spītu, / Šūpuļdziesmāsun sapņos / Aijā zemi līdz rītam. ••• Septiņusgadus pēc Inetas Atpiles-Juganes Neatburtās ugunsiznāk viņas otrs krājums Reveranss. Sarkans uz sarkana– krāsa, kas ir autores ugunīgās dvēseles (arītumšsarkanās veļas) vadmotīvs un būtība.PROZA. Olafa Gūtmaņa Rakstu 3. sēj. iekļauta Medniekuzeme (1969), Aiz Ziemeļblāzmas (1971), Briežadziesma (1977), Tur, Haijarlija ciedru silos (1977),Tundras un taigas stāsti (1984), kas visas vēsta pardzīvi izsūtījuma gados Sibīrijā. ••• Vairākkārt parīsstāstiem godalgotā Inga Žolude par savu debijasromānu Siltā zeme: tieši zemes siltums ļauj mums būt,liek mums būt vienam ar otru, noturēt vienam otru.Tā mēs dzīvojam – sildīdami. ••• Ingas Ābelesnetīši eksistenciālā romāna Paisums vismaz daļēji autobiogrāfiskaisgalvenais tēls ietver sevī okupācijasgados dzimušās un 90. gados pieaugušās paaudzesdaudzpusīgo pieredzi – dzīvi, ar kuru kaut kas nav īstilāgā. ••• Gundegas Repšes romānaBāreņu nams motto varētu būtrakstnieces pašas vārdkopa: Viduvējamāksla apkalpo karaļus, izrotā viņuvannas istabas, dzejnieki palīdz valstsvīriemrunu teikšanā, arhitekti noģībstlaimē, sacerot kungiem muižas, betģēniji nodzeras (57. lpp.). ••• Pardebijas noveļu krājumu Dvēseles bezvējšpati autore, Daiga Joma, kuruLudmila Azarova nosauc par „citplanētieti”:mani darbi ir kā mozaīkas,kas radušās pēc kaleidoskopa principa– dvēselē atspoguļojas krāsainaslauskas no nomodā un sapņos piedzīvotā,izdomātā, dzirdētā vai lasītā (..)es pati sagriežu visus krāsainos stikliņusvēl nebijušā ornamentā.LITERATŪRAS MANTOJUMS – Ainas Zemdegas(1924-2006) Rakstu 1. sēj. ar romāniem Toreiz Lubesdzirnavās un Maruta, arī apcerēm, recenzijām, intervijāmun Dr. Pāvila Vasariņa vairāk nekā 100 lpp. garurakstnieces literāru biogrāfiju.LITERATŪRZINĀTNE. Monogrāfijā Latviešu literatūraun 20. gadsimta politiskās kolīzijas LU filoloģijasdoktore Dace Lūse virtuozi analizē rakstnieku aktivitātesno jaunnacionālisma 19.gs. līdz pat 20.gs. 80.gadiem, pieskaroties arī trimdas pētnieku viedokļiem,īpaši par krievu okupācijas gadu literāro produkciju.••• Jāņa Čākura Acītē. 21 recenzija 1992-2007cita vidū atrodami maz zināmi fakti par Latvijas PSRRakstnieku Savienības „apvērsuma kongresu” (1965),54

kad Ojāram Vācietim it kā esot bijušasbailes kļūt par savienības valdes locekli.Tam nepievienojas literatūrzinātnieceAnda Kubuliņa – Vācietis, lūk, jauvairākus gadus pirms tam sarakstījistolaik ķecerīgos dzejojumus „Balsij bezpavadījuma” un „Pūt, vējiņi!”, kas abiklīduši pa Rīgu rokrakstos, kā arī bijatelegrafējis uz Maskavu par savu atbalstuatjaunojamai Jāņu svinēšanai– vienīgais no LRS (KF 2008.4.-11.VII). ••• Kultūrvēstureiun kultūrtagadnei, ieskaitot kino, veltītskrājums Meklējumi un atradumi 2008. ••• LULiteratūras, folkloras un mākslas institūta Latviešuliteratūras procesi un personības (sastād. ViktorsHausmanis un Benedikts Kalnačs) iekļauti Letonikas2. kongresa materiāli. ••• Ingara Šletena Kollūena(Ingar Sletten Kolloen) Knuts Hamsuns: Dzīve,daiļrade un laiks (Hamsun: svermer og erobrer;tulk. Dace Deniņa). ••• Amerikāņu dramaturgaViljamsa (Tennessee Williams, 1914-1983) Atmiņas(Memoirs, 1975; no angļu – Maija Andersone). •••Robertsona (Ritchie Robertson) Kafka (tulk. SilvijaBrice). (re)Kornēlijs Haselblats (Cornelius Hasselblatt), vecasIgaunijas baltvācu ģimenes atvase, somuugru mācībspēksGroningenas U. Holandē, publicējis plašaapjoma igauņu literatūras vēsturi no tās pašiempirmsākumiem līdz mūsdienām – Geschichte derestni schen Literatur. Von den Anfängen bis zurGegenwart (Berlin und New York: Verlag Walter deGryter, 2007. 870 lpp). (jkv)VĒSTURE. Ja ticam Maskavas propagandas aparātam,vācu okupācijas gados Latvijā cīnījušies 20 000bruņotu vīru, saukti par „Staļina brīnumvaroņiem”.No vēsturnieka Heinriha Stroda sastādītā dokumentukrājuma PSRS kaujinieki Latvijā 1941-1945 izriet,ka par Staļina impērijas atgriešanos darbojušies tikai812 KGB (VDK) un Sarkanarmijas Galvenās izlūkošanaspārvaldei pakļauti cilvēki – viens no viņu uzdevumiembijis sastādīt „tautas ienaidnieku” sarakstus.••• Latvijas Vēsturnieku komisijas dokumentukrājuma 22. sējumā Ārvalstu arhīvu dokumentipar okupācijas režīmu politiku Latvijā oriģinālvalodāsievietoti Vācijā, Lielbritānijā, ASV un KrievijasFederācijā (KF) atrasti dokumenti, lielākoties pirmpublicējumi.••• Jeļenas Zubkovas Pribaltikai Kremļ 1940-1953 (Baltija un Kremlis; Moskva: Rosspen)– par Baltijas valstu okupāciju un tai sekojošosovjetizāciju. ••• LU Sociālo zinātņu fakultātesmācībspēku, doktorandu, maģistrantu, arī Lietuvasun Polijas zinātnieku un pētnieku raksti krājuma Agora6. sējumā, kam dots virsraksts Reiz dzīvoja KārlisUlmanis. ••• Māksliniece Anita Zirnīte grāmatāLaikam klāt laiks, pārlūkojot 80. gadu Atmodas notikumus,konstatē, ka arī viņas un nelaiķa dzejniekaPētera Zirnīša dzīvesvieta Burtnieki, kur notiek MārasZālītes un Zigmāra Liepiņa pirmās latviešu rokoperasLāčplēsis ģenerālmēģinājums, spējuši dot būtiskugaismas pienesumu brīvības lāpas iedegšanai visāLatvijā. ••• Ulda Ģērmaņa un Eduarda Berklavaatstāto materiālu izlase Dialogi, vēstulesun publikācijas 1989-1997, bez vērtīgāinformatīvā materiāla, iepriecinaarī ar ģērmaniskām, šolaik ļoti pietrūkstošajāmasprātībām, piem., par ASVprezidentu Džordžu Bušu – patlabanējālame duck (latviski tas varētu būtklibzaķis) prezidenta tēvu – un MihailuGorbačovu 90. gadu pašā sākumā:Krūmu Juris izskatās galīgi sakritis unnelaimīgs, jo jūk viņa dārgā čoma Mišas sūdu impērija.Jāpiebilst, ka mūsdienās ASV labā spārna propagandistinepavisam negrib atcerēties, ka Buša u.c. republikāņulīderu interesēs nebūt nebija PSRS sairšana.Pat vēl 1991. gada jūlija beigās galotņu konferencēMaskavā un 1. augustā Ukrainas Augstākajā Padomē,Kijevā, „vecais Džordžs Bušs” atkārtoti deklarē savupaļāvību un uzticību Gorbačovam un viņa Savienībaslīgumam, mudinādams arī ukraiņu AP locekļus ietkopsolī ar padomju līderi, vienlaikus pasvītrojot, ka„nacionālismu” ASV nekādā ziņā neatbalstīs, kas, protams,neatstāj labu iespaidu uz brīvību un neatkarībualkstošajām padomju impērijā iekļautajām nekrievutautām. ••• 20.gs. sociālo katastrofu laikmets(1914-1945) aplūkots prof. (U. of Florida) Dželetlija(Robert Gellately) Ļeņins, Staļins un Hitlers (no angļu– Sandra Rutmane). Atšķirībā no atsevišķu vēsturniekušabloniskajiem viedokļiem, ka Ļeņins bijisideālists ar teicamiem nodomiem, šeit viņš parādītskā viens no trim 20.gs. barbarisma galvenajiem dibinātājiem••• Vai Brežņevs, kurš noturas piepadomju impērijas stūres veselus 18 gadus, bijis politiskāscīņas ģēnijs vai aparāta marionete? Vai arī situācijaprasījusi šādu bālu viduvējības iemiesojumu? – To mēģina noskaidrot Boriss Sokolovs grāmatāLeonīds Brežņevs. Zelta laikmets (no krievu – MaijaStūrniece).LATGALE. Vajadzīgās biogrāfiskās vārdnīcas Latgaleskultūras darbinieki 1. sējuma sastādītāji: JānisPaukšte, Anna Rancāne, Irēne Vilčuka un JG līdzstrādnieceIlona Salceviča. ••• LU profesoresJanīnas Kursītes bagātīgi ilustrētajā Kāzas Latgalēstarp citu visos sīkumos iespēja iepazīties ar kāzu uzvedumu,kas pirms gadiem trim notiek Jasmuižā unko iespējams izspēlēt jebkurās kāzās. ••• Nemazāk saista Kursītes un Jolantas Staugas sakopotie19 raksti krājumā Vārkava: tradicionālā kultūra unmūsdienas – par LU pētnieku un studentu veikumu(2004-2005) Preiļu rajona Vārkavas pagastā. •••Pie reizes jāmin Latgales kultūrtelpai veltītais 3 dienuseminārs (17.-20.IV) Akademie Senkelmark Vācijas-Dānijasrobežpilsētas Flensburgas tuvumā (sadarbībāar Academia Baltica Lībekā), kur 49 vācu, poļuun latviešu zinātnieki spriež un referē par šī reģionaiedzīvotājiem (latgaļiem, latviešiem, krieviem, žīdiem,poļiem), par latgaļu valodas atdzimšanu, par pilīm11.gs., tirgoņu un misionāru parādīšanos un krustnešiem13.gs., par jezuītu ierašanos 17.gs., par Krievijaspiesavinātās Abrenes jautājumu, pat par veļubarošanu rudens naktīs. ••• Īstā laikā un vietāir Kursītes jautājums Dienā (2008.3.IV): Cik liela vietaLatvijas vēstures, valodas, literatūras apcerējumos55

atvēlēta Latgalei un tās mūsdienu latviskāslatgaliskās identitātes veidotājiemFrancim Trasunam, Francim Kempam,Nikodemam Rancānam, ValerijaiSeilei? Latgales novada kultūras saglabāšanaun attīstība ir gan latgaliešupašu rokās, taču vajadzīga arī patiesavalstiska ieinteresētība. Tieši pirms100 gadiem, kad F. Trasuns klaudzinājapēc palīdzības pie tautiešu durvīmRīgas Latviešu biedrībā, viņš saņēmaatbildi: „Ejiet nu šoreiz Dieva mierā!Varbūt citreiz būs labākas iespējas.”Vai tiešām atbilde arī šodien – pēc 100gadiem – ir tāda pati? Vai vidzemniekiem, kurzemniekiem,zemgaliešiem ir vienaldzīgs dzīvs latviskumsvalsts austrumu daļā?MĀKSLA. Zigurda Konstanta 25 gadu izpētes darbarezultāts, visaptveroša monogrāfija/albums JānisPauļuks (2007) ir piemineklis ne tikai pēckara „karalimglezniecībā”, bet arī pašam autoram. ••• Jaunajā„Neputna” Latvijas mākslas ainai 20. un 21.gs.veltītā mazformāta grāmatu sērijā latviešu un angļuval. „Studijas bibliotēka” kā pirmās divas iznāk ElitasAnsones Padomjzemes mitoloģija – par veidojumiemsocreālisma garā (no 40. līdz 60. gadiem) un PēteraBankovska Juris Baklāns un Vija Meldupe – par diviemsamērā maz ievērotiem māksliniekiem. •••Kristīnes Ogles pētījums „Societas Jesu” ieguldījumsLatvijas arhitektūras un tēlotājas mākslas mantojumāir laba liecība tam, kā šī katoļu garīgā ordeņa mākslinieciskaisdevums bagātinājis Latvijas kultūrvidi.angļu – Maija Veide). ••• Dažādascilvēces neglītuma izpausmes apspēlēitāļu rakstnieks Umberto Eko enciklopēdiskiievirzītajā izdevumā Neglītumavēsture. ••• Apskatot Arvienmodra! Latviešu gaidisma vēsture1921.g.-2006.g. (2007), Eduards Silkalnsatceras kalambūru gaida gaidaskautu, lai skauts gaidu skautu, un pareizinorāda, ka gaidu kustības zenītsmeklējams bēgļu nometņu laikā Vācijā– 1947. gadā pa visām nometnēmkopā darbojas ap 3 000 gaidu un 300vadītāju, un paironizē par 464 lpp. biezajā,uz krīta papīra iespiestajā grāmatā konsekventiievēroto Endzelīna rakstību, kas gan nav īstenota uz1977. gadā mirušās gaidisma dibinātājas VilhelmīnesVilkas 18. lpp. reproducētā kapakmeņa, uz kura lasāms:Wilhelmine Gravitis Wilks. ••• Gleznotājaun publicista Aleksandra Tauriņa Orinoko aprakstīticeļojumi Amazones džungļos – dzīvojot Venecuēlā,esmu pieradis pie tā, ka cilvēkiem patīk košas, priecīgaskrāsas. Tāpēc es ne tikai gleznoju, bet arī rakstukrāsaini, raibi un īsiem teikumiem. ••• Lato Lapsas,Sandras Metuzālas un Kristīnes Jančevskas Mūsuvēstures 1985-2005 2. sēj. tematu loks ir visai plašs– no Zīgerista banāniem un „humpalām” līdz ārzemjugudrinieku plūdiem un šitake sēņu megaprojektam.Daudzi no pieminētajiem, tāpat kā par 1. sēj., jūsmībānekritīs.(Latviešu literatūru svešvalodās un latviski tulkotocittautu literatūru aplūkosim JG256 – red.).DAŽĀDI TEMATI. Dievišķās komēdijas un Fausta tulkotāja,dzejnieka, filoloģijas doktora Valda BiseniekaDāvinājumi ir viņa dzimšanas dienasveltījumi sev tuviem ļaudīm – Knutam Ungurmuižas lustūzis (2008)Skujeniekam, Vairai Vīķei-Freibergai,Jurim Visockim u.c. ••• DainasKraukles Latviešu ornaments izskaidrotautas tērpos, cimdos u.c. redzamosrakstu jeb zīmju pamatelementus.••• Archeoloģiskajos izrakumos (līdz2005. gadam) atrastos tekstilmateriālusanalīzē Irita Žeire pētījumā Arheoloģiskāsliecības par apģērbu Latvijā13.-18. gadsimtā. ••• Pilis un muižasIgaunijā, Latvijā, Lietuvā (2007) sacerējušiAntis Heins, Jānis Zilgalvis unNijole Lukšionīte-Tolvaišiene. Nevarnepievienoties rindkopām par Ungurmuižu,kur varot gandrīz vai sadzirdētDorotejas šlepes švīkstoņu uz parkagrantētā celiņa, kad viņa satrauktadodas uz tējas namiņu jeb lustūzi, laiizmainītu savstarpējas mīlestības salkanusapliecinājumus ar zīda vestē tērptoHermani Johanu fon Kampenhauzenu.••• ¼ Satori Oksfordas U. sērijā „Ļotisaistošs ievads” – Melburnas TechnoloģijasU. Globālo studiju prof. Stīgera(Manfred B. Steger) Globalizācija (no56PERIODIKA. Laikraksta Diena galvenās redaktoresamatā stājas līdzšinējā analītiskās žurnālistikas speciālisteAnita Brauna. ••• Austrālijāmītošais matemātiķis unAustrālijas Latvieša redaktors Dr.Gunars Nāgels kopā ar mākslinieciIlzi Nāgelu (skat. JG243:40-42)2008.9.IX sāk izdot tīmeklī jaununedēļas avīzi Latvietis (www.laikraksts.com),kur rakstos un kvalitatīvosfotouzņēmumos galvenokārtaplūkotas latviešu-austrāļu dzīvesnorises. Vispārēju interesi 2.nr. izraisano Izglītības Ministrijas Mēnešraksta(1938, 9) pārspiestie IMpieņemtie Pareizrakstības komisijasatzinumi, kas stipri atšķiras no radikāloendzelīnistu viedokļiem, piem.,par „r” mīkstināšanu. (re)Foto: Rolfs EkmanisTĒLOTĀJMĀKSLA. 2008.8.VIII Valmieras725 gadu jubilejas laikāNovadpētniecības muzejā atklājizstādi Tēvu zemei – Latvijai ar 96trimdas/diasporas latviešu māksliniekudarbiem – pamatu Pasauleslatviešu mākslas centra pamatkrājumam,ko būs iespējams aplūkotarī citās Latvijas pilsētās. Pasākuma

idejas autore ir Pasaules latviešu mākslas savienības(PLMS) prezidente, māksliniece un mākslas zinātņudoktore Lelde Kalmīte. ••• Daugavpils cietokšņaArsenālā, kur paredzēts pastāvīgs Rotko Mākslascentrs ar 4 – 6 oriģinālgleznām (5 – 20 milj. dolāruvērtībā), notiek starptautisks plenārs Mark Rothko2008. Pasaulslavenais abstraktais ekspresionists piedzimis(1903) toreizējā Dinaburgā farmaceita JēkabaRotkoviča un Annas Goldinas ģimenē. ••• 15.Xdurvis ver jauna Latvijas Nacionālā mākslas muzeja(LNMM) filiāle (vad. Baiba Vanaga) – Romana Sutasun Aleksandras Beļcovas muzejs (abu māksliniekupiecistabu memoriālajā dzīvoklī Elizabetes ielā), kamvecāku radošo mantojumu novēlējusi viņu meita,mākslas zinātniece Tatjana Suta (1923-2004). •••LNMM maijā un jūnija pirmajā pusē Dortmundas muzejaAm Ostwall sagādātajā izstādē Ekspresionismagrafika iespējams iepazīties ar grupu Brücke (Tilts),Der Blaue Reiter (Zilais jātnieks), Neue Künstlervereinigung(Jaunā mākslinieku apvienība) slavenībām(Ernst Ludwig Kirchner, August Macke, Oskar Kokoschka,Ernst Barlach, Max Beckmann, Vasilij Kandinski,Otto Dix u.c.). ••• Dižgarīgā un drošprātīgā AijaZariņa par savu personālizstādi Daugaviņa (jūnijā unjūlijā galerijā „Daugava”): Lai cilvēks izjustu, kas irdzīvības un mākslas avots, ir jābūt ļoti smalkai uztverei.Jābūt gatavam uztvert smalkas svārstības. Manaiepriekšējā izstāde Lietuvā saucās „Esības vieglums”.Aija ZariņaTe ir runa par Svēto Garu. Par mūsu tautasdziesmām,jo tās visas ir esības viegluma noskaņā. ••• Vasarasmēnešos vairākas Rīgas galerijas izstāda trimdasmākslinieku darbus -- Veronikas Janelsiņas (galerijā„Mūrnieks”), jaungaitnieka, starptautiski ievērību guvušoJG vāku dizainera Ilmāra Rumpētera („Istaba”),Pauļa Dreimaņa (Arhitektūras muzejā). ••• ParLeonīda Mauriņa retrospekcijā LNMM iekļautajāmstilizētajām, dzīvespriecīgajām gleznām kritiķis MārisBrancis: tajās nav problēmu, ir viena koša, ilglaicīgadzīvošana harmoniskā pasaulē (Laiks 2008,29). •••Un kuratore Laima Slava par Skulmes personālizstādiTautumeita Cēsīs: Džemma Skulme ir krustpunkts.(..) Prasmīgs locis, viltīgu zemūdens šķēršļu pārzinātājsvai drīzāk – atbildības pilns pārcēlājs – noviena modernisma krasta uz otru, pāri laika liktajaiFoto: Jānis Buls, DienaLeonīds Mauriņš. Pusaudzis un jaunkundzenosacījumu straumei. ••• Liepājas galerijā „Promenāde”Ilzes Avotiņas izstāde Sargeņģelis, kas veltītamākslinieces tēvam, gleznotājam Harijam Kārkliņam(1927-2008), aizrauj ar Itālijas tēmu, Venēcijaspilsētvidi (ar gondolu siluetiem un visu pārējo). •••Jēkabpils galerijā „Mans”s” jau 17. gadu notiekošajāLielā vasaras izstādē var skatīt vairāk nekā 100 dažādupaaudžu mākslinieku aptuveni 300 darbus. •••LNMM izstāžu zālē „Arsenāls” šīs vasaras izstādeiPadomjzemes mitoloģija – par laiku, kad aprakstošā,naturālā reālisma vietā bija obligāti jāattēloutopiskā rītdiena (komunisms vai „varonīgā” pagātne,cīņa par strādnieku/zemnieku valsts izveidošanuutt., u.t.jpr.) seko papildinājuma izstāde Agonija (15.VIII-7.IX) ar 80. gadu vidū veidotiem darbiem, kasatklāj mākslinieku attieksmi pret pastāvošās iekārtasideālu melīgumu. ••• Meinas (Maine) pavalsts(ASV) Portlandes pilsētā (2008.10.X-15.XI) zīmējumuun pasteļgleznu izstādē Juris Ubans & the Latviansbez mākslas prof. Ubana (Konrada Ubana dēla)skatāmi arī Latvijas Mākslas akadēmijas zīmēšanasfakultātes vadītāja, gleznotāja un scenogrāfa EdvīnaKalnenieka darbi. ••• „Arsenālā” – plaša scenogrāfes(Lūsēna un Zālītes Putnu opera, Čaikovska JevgeņijsOņegins, Šostakoviča Mcenskas apriņķa lēdijaMakbeta, Vāgnera Zigfrīds) Ievas Jurjānes personālizstādeEs viņus redzu – 14 laikabiedru portreti unvairāki dokumentāli situāciju zīmējumi. ••• 9.IXHelsinkos atklāts Latvijas un Somijas mākslinieku apmaiņasprojekts Laiks ar Janas Briķes, Edvarda Grūbes,Madaras Gulbes, Ineses Siliņas, Kārļa Siliņa u.c.mākslinieku abstraktiem un reālistiskiem darbiem,kas Latvijas vēstniecības Somijā vērtējumā atbalsobūtiskas, pat globālas pamatpatiesības bez skaļasārišķības un tiešām norādēm. ••• Foto meistaresAndas Bankovskas Dārzs („Rīgas Mākslas telpā”) –plaša un daudzšķautnaina cilvēka dzīves labirintametafora un eksistences noslēpuma mistika – tāpar melnbalto fotogrāfiju sēriju Līga Lindenbauma.••• ASV pilsētas Pitsburgas (Pittsburgh) Kārnegija(Carnegie) Mākslas muzejā sargs Timurs Serebrikovsar atslēgu uzbrucis Čikāgas Mākslas institūta aizdotajaiVijas Celmiņas eļļas gleznai Nakts debesis #2(Night Sky #2), kuras vērtība lēsta uz 1,2 miljoniemdolāru (540 000 Ls). No Azerbaidžānas iebraukušajam27 g.v. krievam glezna vienkārši nav patikusi.Par Celmiņu skat. JG132(1981):2-6, 242(2005:30-31,250(2007):36. (re) (ib)57

FILMAS. Ievērību guvušas vairākas izcilas 2008.gada dokumentālfilmas – šveiciešu režisora ĒrikaBergkrauta Letter to Anna (Vēstule Annai) par2006.7.X Maskavā noslepkavoto krievu žurnālistiAnnu Poļitkovskaju [un vienlaikus par Ičkeriju (Čečeniju),Putinu, KF politiku etc.; skat. Ritas Laimas Bērziņasrakstu JG248:23-24]; režisora Pētera Krilova radošāskomandas piecus gadus sadarbībā ar pasaulesmuzejiem un daudziem speciālistiem veidotā Klucis– nepareizais latvietis (Klucis – Deconstruction of anArtist) – par 30. gadu Lielā terora laikā noslepkavoto,Staļinam uzticīgo mākslinieku Gustavu Kluci (PaulaBankovska scenārijs, Artūra Maskata mūzika); StandardOperating Procedure (Parastā darbības procedūra)– par bēdīgi slaveno Abu Ghraib cietumu Irākā.Kaut arī es varētu pastāvēt uz to, ka man personīginav ne mazākā sakara ar karu [Irākā], zinu, ka tas tānav – patīk vai nepatīk, karam ir liels sakars ar mani,jo esmu amerikānis – tā filmas režisors (Errol Morris);Meine Mütter (Manas mātes), kur vācu režisors(Rosa von Praunheim) atgriežas pirmoreiz dzimtajāRīgā pēc 63 gadiem, lai risinātu noslēpumu par savumāti. Un citā kategorijā – bēdīgi slavenā Saeimaslocekļa Jakova Plinera u.c. PCTVL politiķu izveidotājēlas propagandas filma Uzvaras diena – mūsu svētki,kam pamatā krievu okupācijas laika kino chronikasun kuras mērķis: krievu jauniešus audzināt padomjugarā, kā tādus impērijas bērnus, nevis neatkarīgāsLatvijas pilsoņus (publicists Gustavs Strenga). (re)MŪZIKA. Pučīni Toskas iestudējums ar starptautiskipazīstamu operzvaigžņu piedalīšanos notiek 2008.16.VIII Cēsu pils parka estrādē, no kurienes ceļo tālākuz Drēzdeni, Venēciju, Parīzi, Maskavu un Dalasu.Dienu iepriekš Cēsu Kultūras namā – plaša Kremerataprogramma ar paša maestro solo – BēthovenaAdagio ar variācijām no 12. stīgu kvarteta, ŠubertaRondo vijolei un orķestrim u.c. ••• Jūrmalā savukārtuzved Gaetano Donizetti komisko belakantooperu Mīlas dzēriens (L’elisir d’amore). ••• Plaša58Klucis - nepareizais latvietismēroga ievērību un atzinību šogad izpelnījies jaunaislatviešu diriģents Andris Nelsons (1978), kuršnesen noslēdzis trīs gadu līgumu ar Birminghamassimfonisko orķestri Anglijā, uzņemoties galvenā diriģentaamatu. Viņš debitē pie Vīnes Valsts operasdiriģenta pults, jūlijā viesojās ASV, diriģēdams ganLosandželosas, gan Klīvlandes orķestrus, bet 21.VIIIviesojās Amsterdamā, diriģējot pasaulslaveno Koncertgebouworķestri – Debissī (Claude Debussy)Fauna diendusa (L’Après-midi d’un Faune), KamilaSenSānsa (Saint-Saëns) 2. klavierkoncerts, Čaikovska6. Patētiskā (Pathétique) simfonija. 2010. gadā paredzētaNelsona debija Baireitas (Bayreuth) Vāgnerafestivālā ar Loengrīna iestudējumu. ••• 19.VIIIRīgas Domā atklāj 11. Starptautisko garīgās mūzikasfestivālu ar leģendārās, padomju un arī pēcpadomjulaikā Maskavai nepatīkamās, Tatārijā dzimušās, tagadVācijā mītošās Sofijas Gubaiduļinas Sv. Jāņapasijas pirmatskaņojumu. ••• Atzīmējot 50 gadupastāvēšanas jubileju, kamerorķestris The Saint PaulChamber Orchestra (Minesotā, ASV) 2008./2009.gada sezonā iekļāvis arī divus Pētera Vaska darbus– vijoļkoncertu Tālā gaisma un meditāciju Vientuļaiseņģelis. ••• Prāta vētras koncerts Tur kaut kamir jābūt Mežaparka Lielajā estrādē (9.VIII) kļūst parLatvijas populārās mūzikas vēsturē visapmeklētākokoncertu ar 45 000 klausītājiem. Viens no pārsteigumiem– eksprezidentes VV-F iznākšana uz skatuvesAnda Bankovska. Dārzsun tautasdziesmas kopīga nodziedāšana. ••• RudensKamermūzikas festivāls (17.IX-5.X) – tā patronsir Pēteris Vasks – notiek ne tikai Rīgā, Ventspilī,Jelgavā un Talsos, bet arī Gulbenē, Salaspilī, Pļaviņās,Preiļos un Mazsalacā. ••• 30.VIII Pēterbaznīcāatskan Raimonda Tigula četrdaļīgā skaņdarba Dod,Dieviņi (Noras Ikstenas librets) pirmatskaņojums,kam pamatā lībiešu, kuršu, senprūšu un latgaļu teksti(diriģents Māris Sirmais). ••• Helsinku koncertzālēFinlandia Akadēmiskais koris „Latvija” piedalāsRodiona Ščedrina koncertoperas Apburtais ceļotājsizrādē. ••• 68 g.v. austriešu autors un režisorsJohans Krezniks (Johann Kresnik) aktualizējis Verdī(Giuseppe Vęrdi) operu Un ballo in maschera (1859)jeb Masku balle – par atentātu (1792) pret Zviedrijaskarali Gustavu III masku balles laikā. Laikmetīgi pārveidotajāEin Maskenball, kas risinās it kā ŅujorkāPasaules tirdzniecības centra (World Trade Center)drupās, starp aktieriem ir 35 pilnīgi kaili pensionāripaslēpušies aiz Mikimausa maskām, viņi simbolizēmiljonus trūkumcietēju Savienotajās Valstīs; viena no

galvenajām dziedātājām – virs lūpas viņai uzkrāsotasHitlera ūsiņas – izstiepusi roku nacistu sveicienā; TēvocisSams tradicionālajā cilindrā un zvaigžņsvītrainākostīmā; Elvis Preslijs mirgojošā rozā uzvalkā; grupacīņas kāru amerikāņu zaldātu haki formas tērpos;bezpajumtnieki u.c. Saturiski luga ir provokatīvs politiskskomentārs, vērsts galvenokārt pret mūsdienuamerikāņu, bet ne tikai, „džungļkapitālistisko” dzīvesveidu,viņu liekulīgajām „vērtībām”, milzīgo plaisustarp bagātajiem un tumsonīgajām masām, prettieksmi valdīt pār pasauli. Lai gan daži vietējie politiķimēģinājuši pārliecināt cilvēkus boikotēt izrādi, pirmizrāde(12.IV) Tīringas (Thüringen) galvaspilsētas Erfurtesoperā bijusi izpārdota līdz pēdējai vietai un taspats arī turpmākajās izrādēs. (re) (bs)TEĀTRIS. Laila Robiņa 2008.10.IX-5.X tēlo Blanšu(Blanche) Tenesija Viljamsa lugā Ilgu tramvajs (A StreetcarNamed Desire), ko Madisonas pilsētiņā iestudējisŅudžersijas Šekspīra teātris (Shakespeare Theatreof New Jersey). (bs)FESTIVĀLĀ, kas 29.VIII-26.X Vācijas Minsterlandesreģiona dažādās vietās veltīts Baltijas valstīm unPolijai, par tematu „No dziesmas līdz dzejai” referēAndrejs Urdze (Wahrendorf), par Jaunsudrabiņa Esstāstu savai sievai – Ojārs J. Rozītis (Münster), parLaimas Muktupāvelas Šampinjonu Derību – BertholdsForsmans (Altenberg). Piedalās arī Latvijas čellistutrio Melo-M, Rīgas saksofonu kvartets, vijolniece BaibaSkride un pianiste Lauma Skride. ••• JūlijāRīgā „Tautiešu mēneša” ietvaros notiek literāri muzikālslasījums Čaks ir traks ar Jura Rozīša, Jura Kronberga,Ingas Žoludes, Austra Graša, Kristapa Graša,Kārļa Vērdiņa, Vilka Vienača orķestra u.c. piedalīšanos,(re)BALVAS, BALVAS, BALVAS! Šā gada Nobela prēmijaliteratūrā piešķirta 68 g.v. franču rakstniekam, vēstureszinātņu doktoram Leklēzio (Jean-Marie GustaveLe Clezio) par cilvēces iepazīšanu savos tekstosgan šaipus, gan aiz civilizācijas ietvara (..) [autors]nav tipisks franču rakstnieks, bet gan īsts kosmopolīts,ceļotājs un nomads, [kurš] savos darbos iekļaujcitas civilizācijas un no rietumu kultūras atšķirīgusdzīvesstilus – tā vēstīts Zviedrijas Zinātņu akadēmijasziņojumā. Romāns Le Procès-verbal (Nopratināšana– 1963) tiek salīdzināts ar Kamī (Camus) L’Étranger(Svešinieks). Otrā pazīstamākajā viņa ar FrancijasAcadémie des sciences apbalvotajā romānā Désert(1980 – Tuksnesis) aprakstīta kādas Ziemeļāfrikassievietes saskarsme ar Rietumeiropas civilizāciju. RomānāRevolutions (2003) aplūkoti rakstnieka vissvarīgākietemati – atmiņa, eksils, pārorientēšanās, kultūrukonflikti ••• LV apbalvojumu 1991. gadabarikāžu dalībnieka piemiņas zīme saņem medicīnas,ugunsdzēsības, glābšanas dienesta un arī tieIekšlietu ministrijas darbinieki, kuri 1991.X Tjumeņāaiztur un Latvijā nogādā bijušo OMON komandieravietnieku Sergeju Parfjonovu. ••• LZA Raiņa balvupar izcilu ieguldījumu latviešu nacionālās kultūrasveidošanā saņem kinorežisors (Limuzīns Jāņu naktskrāsā, Cilvēka bērns u.d.c.) Jānis Streičs. Zīmīgi irviņa vārdi par valodas lietošanu: Man vienalga, kārunā tante Maņa. (..) Bet man nav vienalga, kā maniuzrunā valdība, un stipri apbēdina tas, ka nepareizulatviešu valodu dzirdu televīzijā un radio. Tas ir kuriozi,ka, runājot par sievieti, sirdi, cūku vai mazmājiņu,lieto vienu un to pašu vietniekvārdu „viņa”... (skat.arī Birutas Sūrmanes apskatu par Streiča atmiņu grāmatuLāga dvēseļu straumei – JG253:65-66). •••Par Ērika Raistera piemiņas fonda (ĒRPF) balvas 2008.gada laureātu kļūst JG lasītājiem pazīstamais (skat.JG246:37-44) Vilnis Baumanis – literāts, 19 gadusAmerikas Balss radiožurnālists, 25 gadus viens nomuzikālās grupas Trīs no Pārdaugavas dziedoņiem.••• Literāru darbu tulkotājam (no lietuviešu unaustrumslāvu valodām) Talridam Rullim 30.IX parlietuvju literatūras popularizēšanu Latvijā piešķirtaSv. Hieronīma prēmija. ••• Jāņa Baltvilka balvabērnu literatūrā piešķirta igaunietei Aidi Vallikaipar Ko darīt, Anna? (latv. val. tulk. Maima Grīnberga),Paulam Bankovskim par Mazgalvīši spēlē mājāsun māksliniekam Reinim Pētersonam par DžeimsaStīvensa Zelta pods ilustrēšanu. ••• Dzejas dienubalva oriģināldzejā piešķirta Kārlim Vērdiņampar krājumu Es, dzejniekam Leonam Briedim (skat.lugu Platons) par pieciem atdzejas krājumiem, betportāla Delfi balsojumā noskaidroto Lasītāju balvusaņem dzejnieks Ontons Slišāns. ••• Pasauleskoru olimpiādē Grācā (Graz), Austrijā (2008.VII),Blanša (Laila Robiņa) un Stenlijs (GregorijsDerelians) Tenesī Viljamsa Ilgu tramvajā

koris Lielvārde iegūst zelta un sudraba godalgasbērnu koru un garīgās mūzikas grupā, bet a cappellavokālais ansamblis Mik 8 pārved mājās sudrabu.Īpaši gandarīti jūtas diriģenti Antonijs un Baiba Kleperi.••• Anglijā mītošajai Ilgai Mieriņai piešķirtaAtzinības Krusta sevišķās pakāpes lielā zelta medaļapar nepārtrauktu 50 gadu darbību latviešu folklorasjomā (Kamoliņā, Būdelniekos, Dižajos u.c.). •••Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas konkursā parpērngad klajā laisto grāmatu māksliniecisko noformējumuuzvar: dzejā – Ieva Rupenheites Melnās krelles(mākslinieks Guntars Sietiņš); dokumentālā prozā– Vaira Vīķe-Freiberga. V.V.-F. 4plus4 (NormundsPucis); tulkotā lit. – Dons Kihots, viņa zirgs Rosinante,Sančo Pansa un Tobosas Dulsineja 400 gadu garumā,kā arī šeit un šodien. Tulk. Roalds Dobrovenskis(Valdis Villerušs); zinātniskā lit. – Aizvestie (IlmārsBlumbergs); nozaru lit. Mārtiņa Sirmā Sirmā Latvija(Madara Puķīte); mākslas izd. – Anita Vanaga, sastād.Aija (Aleksandrs Busse); bērnu/jaunatnes lit.– Indras Sproģes Miljons (Indra Sproģe); vārdnīcas– Janīnas Kursītes Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīcajeb novadu vārdene (Andris Lamsters). •••Pazīstamais gruzinu aktieris, režisors un dziedātājsVahtangs Kikabidze, protestējot pret KF bruņotospēku iebrukumu savā dzimtenē, atteicies no jūlijāMaskavā saņemtā prestīžā Krievijas Draudzības ordeņa.(re) (bs)STATISTIKA. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiemLatvijas iedzīvotāju skaits šā gada pirmajā pusēsamazinājies par 3 700 cilvēkiem, mirušo skaitampārsniedzot jaundzimušo skaitu. ••• ASV socioloģiskopētījumu fonds World Value Survey (WVS) parpasaules laimīgāko valsti atzinis Dāniju, kam uz pēdāmseko Portoriko, Kolumbija, Islande, Īrija, Šveice,Nīderlande, Kanada, Austrija. Jo augstāks labklājībaslīmenis, jo lielāks laimīgo iedzīvotāju īpatsvars. No97 apskatītajām valstīm Igaunija, Lietuva un Latvijaieņem attiecīgi 84., 85. un 86. vietu. ••• Valstsreģionālā attīstības aģentūra savukārt vēstī, ka ardzīves kvalitāti, ko raksturo ekonomika, vide, sociālieresursi, drošība, izglītība, mājoklis, ērtības, transportsun infrastruktūra, apmierināti 49,35% Latvijasiedzīvotāju. •••U. pētījumu rezultātiem vides veselībasun ekosistēmu dzīvotspējasziņā Latvija ieņem 8. vietu pasaulē.1. vietā – Šveice, kam seko Norvēģija,Zviedrija, Somija, Kostarika, Austrija,Jaunzēlande. ••• Attiecībā uzES Latvija ir visskeptiskākā ar tikai20% ES atbalstītājiem, kamēr Lietuvāun īpaši Igaunijā to skaits krasipieaudzis. ••• Eiropas Komisijassocioloģisko pētījumu centrsEurobarometer vēsta, ka 59% Latvijasiedzīvotāju ir neapmierinātiar gaidāmo ES valūtas eiro ieviešanu.••• Aģentūra Market Datavēstī, ka 80% Latvijas iedzīvotājusatrauc militārais konflikts starp KFun Gruziju. ••• Īrijā strādājošiePēc Jeilas (Yale)Ilga Mieriņaviesstrādnieki pērngad nosūtījuši tuviniekiem 1,5miljardu eiro (apm. miljardu latu) – visvairāk poļi (1,3miljardu eiro). Uz Latviju nosūtīts 59 miljoni latu jebcaurmērā katrs latvietis nosūtījis tuviniekiem 3 000-4000 Ls. ••• ES valstu vidū Latvijā ir vissliktākieveselības stāvokļa indikatori – augsta mirstība no gūtāmtraumām, ļaundabīgiem audzējiem, no alkoholaun tabakas pārmērīgas lietošanas sekām (īpaši jauniemun vidēja vecuma vīriešiem), no sirds un asinsvaduslimībām – tā informē projekta Monitoring HealthEvaluation vecākā speciāliste Iveta Pudule. •••ASV žurnāla Forbes sastādītajā noziedzīgāko valstusarakstā 2. vietu ieņem Latvija, kur noziedzības līmenispieaudzis par 4,8% (salīdzinājumam: Slovēnijā– 4,2%, Itālijā – 3,1%, Spānijā – 1,4%, Ungārijā unSkotijā – 0,8%). 1. vietu ieņem Turcija ar 18,6%. (re)PRĀGAS DEKLARĀCIJĀ PAR EIROPAS SIRDSAPZIŅUUN KOMUNISMU, ko pasludina 2008.8.VI, teikts, kaEiropa būs patiešām vienota tikai tad, kad tā atzīs,ka ne tikai nacistiskā, bet arī komunistiskā ideoloģijair atbildīga par noziegumiem pret cilvēci. Tiek konstatēts,ka daudzi no tiem, kas pastrādājuši noziegumuskomunisma vārdā, nav saukti pie atbildībasun viņu upuri nav atlīdzināti. Parakstītāji, kuru vidūir bijušais disidents un Čechoslovākijas prezidentsVaclavs Havels (Waclaw Havel), bijušais disidents unLietuvas prezidents Vitautas (Vytautas) Landsbergis,Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy)un vēl daudzi citi, ierosina ik gadus visā Eiropā pieminētkomunisma un nacisma upurus 23. augustā, t.i.,Molotova Ribentropa Pakta gadskārtā. ••• 4.IXEiropas Parlamentā pieņem deklarāciju par 23.VIIIpasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacismaupuru atceres dienu (fg)B A L T I J A S V A L S T Ī M , tāpat kā visāmpārējām NATO dalībvalstīm, Maskava nosūta notupar jebkāda veida militāras sadarbības pārtraukšanu,kaut arī ne Tallinai, ne Rīgai, ne Viļņai, cik zināms, tādasnav bijis. ••• Labs piemērs baltiešu spēku apvienošanā:septembrī Viļņā sociāldemokrātisko partijupriekšsēži – Lietuvas premjerministrs GediminasKirkilas, Rīgas pilsētas galvas vietnieks Jānis Dinevičsun Igaunijas finanču ministrs IvariPadar – paraksta sadarbības līgumu,lai sekmīgāk aizstāvētu Baltijasvalstu iedzīvotājus Eiropas Parlamentā.••• 16.IX ASV Senātsvienbalsīgi apstiprina rezolūcijulūgt ASV līderi Bušu un viņa Valstssekretāri Raisu aicināt Krieviju atzītpadomju okupāciju Latvijā, Igaunijāun Lietuvā saskaņā ar Molotova-RibentropaPaktu turpmāko 51 gadupar nelikumīgu. ••• ASV programmasForeign Military Financingietvaros Lietuva saņem $23,4 miljonudolāru, Igaunija – 4,2 milj., betLatvija – 3,3 milj. ASV dolāru. •••LATVIJĀ 2008.2.VIII 40,16% jebapmēram 627 000 balsstiesīgo iedzīvotājupiedalās referendumā par60

Juka Rislaki (Diena) skatījumā - Saeimas priekšsēdētājsGundars Daudze,tautas tiesībām atlaist Saeimu – ievērojams skaits,bet tomēr pietrūkst aptuveni 150 000 balsu, lai būtunepieciešamie 50%. Pārfrāzējot kādu Latvijas Avīzespublicistu, neizdodas velnus dabūt no rijas laukā unprom uz plīti, kas jau tikusi aizkurta. Iemesli: neticība,kūtrums, arī bailes (Anna Žīgure). Valdošās koalīcijascinisms esot panācis to, ka pilsoņiem vairs neinteresē,kas notiek Latvijā – tā Latvijas Brīvo arodbiedrībusavienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers(4.VIII), turklāt bijusi arī pretdarbība – darba devējidraudējuši ar atlaišanu, vietām transports pēkšņi nekursējis,ārzemēs balsošanas vietas ir ļoti mazā skaitāun grūti pieejamas u.c. ••• Šā gada aprīlīPasaules ebreju restitūcijas organizācija nosūtavēstuli LV prezidentam, premjeram un ārlietu ministramar ASV vēstniecības Rīgā veicināto prasību parkompensācijām vēsturisko netaisnīgo seku novēršanai.2006. gadā Saeima noraida likumprojektu par32 miljonu latu izmaksu ebreju kopienai. PremjersGodmanis devis rīkojumu Tieslietu ministrijai izvērtētnodarītos zaudējumus Latvijas ebrejiem. Nekustamoīpašumu jautājums, protams, jāatrisina, betdažkārt, šķiet, tiek aizmirsts, ka holokausts Latvijasteritorijā tiek īstenots nacistiskās Vācijas okupācijasgados (1941-1944), tāpat kā krietni precīzāks nosaukumsAndrieva Ezergaiļa izcilajam pētījumam TheHolocaust in Latvia, 1941-1944: The Missing Center(1996) būtu bijis The Holocaust in German-OccupiedLatvia kā vēsturnieks to uzlabojis latviskotajā variantā– Holokausts vācu okupētajā Latvijā, 1941-1944(1999). ••• Cilvēkiem, kuri dzimuši Abrenesapriņķī (Abrenes pilsētā, Augšpils, Gauru, Kacēnu,Linavas, Purvmalas vai Upmalas pagastos) līdz 1945.gada oktobrim, mainot LR pasi, saskaņā ar Ministrukabineta noteikumiem dzimšanas vietas ailē raksta:Dzimis Krievijā. Interneta portālā TVnet lasāmskāda iedzīvotāja sašutums: Esmu dzimis Abrenē1936.30.IV. Mans tēvs bija Latvijas robežsargu bataljonakomandieris, par to arī viņa kauliņi mētājas kautkur Kolimas tundrā! Mana tēvu tēvu zeme ir Zemgalepaaudžu paaudzēs, bet, sargājot Latvijas neatkarībuun teritoriālo integritāti, tēvs devās uz Austrumlatviju,kur tad arī man nācās ieraudzīt sauli. (..) Dzimšanasvieta ir ierakstīta gan dzimšanas apliecībā, gan pasē,kas izdota 1993. gadā. Kad šī gada 11. jūlijā iesniedzupasi apmaiņai, ierēdņi pateica, ka jaunajā pasēbūšot rakstīts, ka esmu dzimis Krievijā, un paskaidroja– ja negribot tādu ierakstu, varu dzīvot ar vecopasi. Tāpat kā par dubultpilsonības jautājumu, nekascits neatliek kā izsaukties: Prātiņ, nāc mājās! •••Vadoties pēc ietekmīgās tīmekļa avīzes HuffingtonPost (2008.2.IX), ASV republikāņu partijas kandidātesviceprezidentes amatam, ultralabējās Saras Peilinas(Palin) uzskatus veidojis Aļaskas pilsētiņas Vasilas(Wasilla) reliģiskās sektes Assembly of God (Dievasapulce) vecākais mācītājs, kāds E. Kalnins, kurš ASVlīdera Buša kritiķiem savulaik piedraudējis ar elli, kāarī norādījis, ka balsotājiem (2004) par Buša pretkandidātuDžonu Keriju neesot absolūti nekādās cerībasuz atpestīšanu. Spriežot pēc rakstības, Kalnins varētubūt latviešu izcelsmes. ••• Tautas kalpi. Masuinformācijas avoti vēstī, ka Ārlietu ministrs MārisRiekstiņš jūras kāpu aizsargjoslā uzcēlis pilnvērtīgudzīvojamo māju, kas gan oficiāli nosaukta par „klēti”jeb „palīgceltni”, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiemjaunas ēkas 300 m attālumā no jūras krasta ir atļautsbūvēt vienīgi tad, ja tās ir nepieciešamas saimnieciskāmvajadzībām kā palīgbūves. ••• Ja Sabiedriskopakalpojumu regulēšanas komisijas padomespriekšsēdētājas Valentīnas Andrejevas paziņojumsgada sākumā par prēmiju piešķiršanas aizliegšanu„valsts augstākajām amatpersonām” tiks patiešāmievērots, sāpīgi ciest nāksies arī pašai priekšsēdētājai– 2007. gadā viņa dāsni premēta veselas četras reizespar vienu un to pašu sniegumu, proti, nozīmīgu ieguldījumuuzdevumu savlaicīgā un kvalitatīvā izpildē.Rezultātā viņas nekādā ziņā ne nieka alga pieaugusipar 21 500 latiem. Viņas „nopelnītā alga” pērngad:62 200 Ls. un joprojām kārtējā mēnešalga – 5 500Ls., kas ir vairāk nekā Valsts un Ministru prezidentamkopā. ••• IGAUŅU rezerves pulkvežleitnantsun rakstnieks Leo Kunnoss nedēļas laikraksta EestiExpress norāda, ka gar valsts robežu Krievija izvietojusi„kaujas gatavībā” divus 76. gaisa desantadivīzijas pulkus, 138. motostrēlnieku brigādi un vēlcitas sīkākas militāras vienības. ••• 22.IX Tallināizdevniecība „Tarbeinfo”, ko vada Vladimirs Iljaševičs(80. gados Igaunijas PSR VDK/KGB 1. nodaļas operatīvaisdarbinieks), un kas saistīta ar KF Rakstnieku savienību,laiž klajā somu valodā grāmatu Pronssisoturi(Bronzas kareivis), kuras autora, somu politologaJohana Bekmana uzskatā Igaunija būs neatkarīgavēl tikai lielākais 10 gadus (..) pieminekļa iznīcināšanabija Igaunijas vēstures beigu datums (..) pašreizējieGruzijas notikumi liecina, ka elle ir atvērusiesarī igauņiem. ••• LIETUVAS prezidents ValdasAdamkus Minchenes laikrakstā Süddeutsche Zeitung(2008,15.IX): Mēs jau 2 gadus nesaņemam naftu pacauruļvadu „Družba”. [KF] centīsies mūs salauzt ekonomiski,lai mēs kļūtu par tās ekonomikas daļu, kamseko optimistiskāka piebilde – ja Lietuva enerģētikasjomā cieši sadarbosies ar Skandināvijas valstīm, Igauniju,Latviju un Poliju, KF neizdosies salauzt lietuvjugaru.Turpinājums 63. lpp61

Žurnāls JG radis labas mājas. Tagad komplekti pa gadiemir arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijasfakultātes muzejā un bibliotēkā. Studentitos izmanto bakalaura, maģistra un doktora darbiem.Anita Šmite, Rīgā* * *Ļoti pārsteidz Maijas Andersones raksta (JG252)„Dzēšot padomju pagātni“ doma, ka daļa latviešu vēlētosaizmirst padomju laiku, t.i., 50 gadus no Latvijasvēstures. Var jau būt, ka dažam labam latvietim tasbūtu izdevīgi, bet vēsture ir tāda, kāda viņa ir bijusi,un tur neko nevar grozīt. Kas ir noticis, ir noticis. Janu ir kāds, kas vēlas vēsturi aizmirst, tad tie ir Latvijādzīvojošie krievi. Kamēr viņi vēlēsies aizmirst, kas notika1940. gada 17. jūnijā, tikmēr nekāda integrācijanenotiks. Kādēļ vāciešiem visus šos gadus pēc kara irbijis jācieš par „tēvu grēkiem“, bet ne krieviem?Mirdza Rozenbacha, Eskilstunā, Zviedrijā* * *JG254 vāki ir pirmklasīgi, laikmetīgi, pacilājoši unpriecīgi. (..) To darinātājai Indrai Ekmanei ir ķēriensuz cilvēku personības uztveršanu fotogrāfijās. Arīportreti ir ļoti interesanti sakārtoti. Krāsu sakārtojumsir pievilcīgs.Vija Zuntaka-Bērziņa, Melvilē (Melville), ŅujorkaspavalstīJG254 vāki ir burvīgi. Grafika bez vainas. Un sirdi pacilātiem, kas paši Dziesmu svētkos nebija.Anita Liepiņa, Oranžvilē (Orangeville), Kanādā* * *Kas par vāku! (JG254) Patīk! No apmēram 50 sejāmtikai 11 puisieši, pārējās – „meitieši“. Tas jau ir mūsukošums!Lasītājs Bostonā, ASV* * *Pateicos, pateicos, pateicos! Garamaize tikpat garšīga kā vienmēr!Skaidrīte Rubene, Rīgā* * *Ļoti patīk JG254 vāki! Skaistās latviešusejas!Rita Laima Bērziņa, Kolumbus(Columbus, Ohio)* * *Skatoties uz JG254 vākiem, gribasteikt: cik skaistas ir latviešu sejas!Astra Moora, Losandželosā* * *Priecājos, ka JG pastāv. Paldiespar demokrātiskajiem uzskatiemun daudzpusīgo saturu – kultūra,vēsture utt.V. Apenīte, Bandhagenā, Zviedrijā62LASĪTĀJU VĒSTULESOlimpietis BMX riteņbraucējsMāris Strombergs pārbaudazeltu.JG253 vērtīgus novērojumus devis Franks Gordons.Nezināju, ka Maskavas aģenti tik bieži ir uzbrukuši,tā teikt, ar ieročiem viņiem netīkamām raidstacijāmun apgādiem (rakstā par starptautiskiem raidījumiemlatviešu valodā).Ainārs Zelčs, Siguldā* * *Alvils Rumpēters (JG253) ienes jaunas skaņas mūsurakstos, nojaukdams robežas starp dzeju un prozu.Vizma Belševica – varonības eposs mūsu literatūrā,kas maz vēl saprasts ārpus Latvijas. Tijai Kārkleijāpiešķir vēl nenodibinātais JG ordenis par latvietībasizpratnes pacelšanu. Andrejs Plakans godam pelnījismūsu visu pateicību par savu lieldarbu, gaidītu unnepieciešamu.Edmunds Rusovs, Basingstoukā (Basingstoke),Anglijā* * *Ļoti interesants Eglājas-Kristsones raksts JG254par Auksto karu un Dzelzs priekškaru. Mēs daudzko nezinājām par rietumu specdienestu darbībām,arī par Gunti Zariņu, kultūras apmaiņu aizkulisēmu.d.c. Izglītojoši lasīt rakstus par starptautiskajiemraidījumiem latviešu valodā – tur varam mācīties, kane jau visi krievi liekami vienā maisā (tik maziņš unjau krievs...!), re, kādreiz bijuši pat tādi krievi, kuriemmēs ārlatvji esam bijuši pat domubiedri, ne jau visiiet Ras-Putina pavadā.Lasītājs Čikāgā* * *Rita Laima Bērziņa rosinošajā „Vēstulē no Kolumbusas”(JG254:46-47) cita starpā min bariņu latvju vīru– nedēļas nogales makšķernieku, dabas un arī grādīgudzērienu baudītāju Ohaio štata zaļumos. Viņu latviešukopības izjūta gan esot pajukusi, tiklīdz sākušāspārrunas par vēlēšanām un stāvokli vispār SavienotajāsValstīs. Par laimi netiek pacelta neviena dūre,raksta autore, bet sulīgi lamu vārdi gan lidojuši līdznebēdai. Mums Eiropā grūti ticēt, kadīķa otrā pusē joprojām atrodas latvjuvīri, kuri aizstāv kriminālo invāzijuun okupāciju Irākā, kur šīs vēstulesrakstīšanas laikā (oktobra otrajānedēļā) kopš kara sākuma dzīvībaszaudējuši vairāk nekā miljons cilvēku,galvenokārt civiliedzīvotāju, betarī nepilni 5 000 „gribīgo” cīnītājukoalīcijai piederošo, ieskaitot vairāknekā 400 „kontraktoru” un vairāknekā 300 neamerikāņu zaldātu (viņuvidū trīs latvieši). ASV līderis un Baltajamnamam padevīgie republikāņukongresmeņi pēdējos 8 gados irnodzīvojuši savu valsti līdz kliņķim,un nupat kā amerikāņu džungļu kapitālismadēļ finanšu sistēma ir sākusibīstami ļodzīties ne tikai Amerikā,bet kļuvusi nestabila globālāmērogā.Latvju vīrs Zviedrijā

GRĀMATASELITISMS UN MIETPILSONĪBAJEB LETTRES PERSANNES –LETTRES LETTONESGundega Repše. Pilsoniskā Rasa. Rīgā:Diena, 2007. 195 lpp.Autore ir labi pazīstama kāmākslas kritiķe un arī kā literatūrassoģe. Aplūkojamāizdevumā iekļautas astoņasesejas, sacerētas no 1999.līdz 2006. gadam, un tās irdažādi modulētas un mudinošinosauktas. Tematiskitās nav ieslēgtas kādā šaurāielokā, bet maldās turpat vaipa visu kulturālo pasauli, kurvien autores skats piestāj – nomākslas un literatūras vērojumiemun vērtējumiem līdzsociopolitiskiem slēdzieniemun atzinumiem. Repše daudzneslēpjas aiz liekvārdības vaimetaforiskas izvairības, betbez jebkādas vilcināšanās sauc novēroto īstāvārdā. Viņas spriedums ir vienmēr ass unkodolīgs, un tonis visai kategorisks, pat uzstājīgs,pabieži ar tādu kā filozofisku universālitātiun autoritāti attiecībā uz visu, nepievēršotuzmanību izņēmumiem, to uzskaiteivai izskaidrošanai. Autores vēriens ir mizantropisks.Viņas novērojumi neizsauc sajūsmu,__________________________________________________________________Pārnesums no 61. lpp.KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS zaldāti Ziemeļkaukāzā tikaigaidījuši militāru pavēli, bet politiķi organizēja iemeslu,lai tāda pavēle tiktu dota iebrukšanai Gruzijas teritorijā-- tā 5.IX portālā eirozinas.lv uz visiem zināmofaktu norāda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijasprof., ģenerālis Kārlis Krēsliņš. ••• Mācībugrāmatā Krievijas vēsture 1900-1945 („Prosveščenije”2008) apgalvots, ka PSRS bijušas tiesības 1940.gadā pievienot Baltijas valstis un Besarābiju, jo tāsjau agrāk ietilpa Krievijas impērijā, turklāt, 1939.23.VIII Molotova-Ribentropa Pakts neesot bijis nekasvairāk kā Maskavas atbilde uz 1938. gada rudensMinchenes vienošanos starp Vāciju un rietumvalstīmpar Čechoslovākijas likteni. ••• Pēc boļševikucoup d’etat pilsoņkara laikā (1917-1920) 35,6% nočekistiem bijuši latvieši (žīdi tikai 3,7%), kamēr novadošajiem čekas komisāriem tikai trīs bijuši žīdi, betveseli 38 – latvieši (54,5%). Čekas vadītāja „DzelzsFeliksa”, t.i., Feliksa Dzeržinska tuvākie palīgi – KārlisPētersons un Jēkabs Peterss, kurš čeku nokristījis par„izrēķināšanās orgānu” (organ raspravy), bet čekaskolēģijā līdz ar Petersu sastāvejuši Mārtiņš Lācis unAleksandrs Eiduks, pie kam Petersam un Lācim bijusipat ne apmierinātību, ieskaitot pa ceļamsastaptos francūžus ar sava veida klasikasiezīmēm, piemēram, Monteņu (Montaigne),Monteskjē (Montesquieu) u.c., kuriem ganbūtu jāpievieno Bodlērs (Baudelaire) un viņaĻaunuma puķes.Repšes autoritatīvais vēziensstipri jūtams, kad viņa iestājaspar saviem causes celebres,piemēram, mūsdienu sieviešutiesībām un tām nodarīto netaisnību– sāpīgs temats, kaskļuvis aktuāls daudzās kultūrās.Uzskaitot daudzos pienākumus,kas šodienas sievai,mātei, mājasmātei vai arī mīļākaiveicami, autore paceļasuniversālos augstumos. Bezpārspīlēšanas tas viss izteiktskā universāli neapgāžamskonstatējums. Daudzi lasītājidroši vien to ņems cumgrano salis. Vietās, kur Repšenolaižas no vispārinājumuaugstumiem, lasītājam atklāsiesviņas asie analītiskie novērojumi. Starpmūsdienu notikumiem autore min barikāžudienas un omoniešu draudus, kad Baltijasvalstu pastāvēšana un atsvabināšanās nopadomju sloga bija visai problemātiska. Tačuokupantiem nepagāja secen fakts, ka latviešuvadība bija gatava cīnīties par savām tie-izšķirīga loma kreiso eseru dumpja apspiešānā 1918.gada jūlijā – tā LU vēsturnieks Aivars Stranga laikrakstāDiena. (re)BEIDŽINGAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS Latvija iegūsttrīs medaļas, ierindojoties 45. vietā (no 204) tūdaļaiz Somijas, bet pirms Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas.BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs iegūstzeltu, atstājot aiz sevis divus amerikāņus (man navnekas pret amerikāņiem, taču esmu priecīgs, ka viņinav pirmie – tā Māris), šķēpmetējs Ainārs Kovals– sudrabu, bet svarcēlājs Viktors Ščerbatihs – bronzu.Beidžingas paralimpiskajās spēlēs Latvijai zeltuun sudrabu sagādā diska metējs Aigars Apīnis unsudrabu – lodes grūdējs Edgars Bergs. Turpat simtlauciņudambretes sacensībās oktobrī zeltu ieguvusilatviete Zoja Golubeva, bet bronzu – Guntis Valneris.(re)Materiālus sagatavoja Biruta Sūrmane (bs), JānisKrēsliņš (jk), Franks Gordons (fg), Ingrīda Bulmane(ib), Rolfs Ekmanis (re).63

sībām. Barikāžu dienas droši vien mūsu vēsturētiks ierakstītas kā varoņu dienas, varbūtvienā līmenī ar strēlnieku Ziemsvētku kaujāmI Pasaules kara laikā, protams, ar to starpību,ka strēlnieku varonība pazuda cara valdībasnolaidībās, kamēr barikāžu dienas parādāskā pozitīvs apliecinājums latviešu pretestībai.Autore neslēpj savu patriotismu. DzejniekiAspazija un Akurāters viņai ir patiesie revolucionāri,bet Ojārs Vācietis daudzināts kā tautassirdsapziņas balss. Vēstulē tolaik ministruprezidentam Emsim Gundega Repše uzsvērtiiestājas par vides aizsardzību un saglabāšanunākošajām paaudzēm. Citviet pieminētasurbanizācijas problēmas un jaunākās Rīgaspilsētas apbūves aprises, kas dažbrīd izceļasar īsteni neizplānotiem pārsteigumiem.Purvciems un nolaistā Jūrmala, kur es dzīvoju,izraisa viņā sašutumu. Sastopam visainegatīvu nostāju pret iesaistīšanos EiropasSavienībā. Turpretim neiesaistīšanās NATOnozīmētu atpakaļrāpošanu (..) tūdaliņupastalās. Autore ir visai uzstājīga un nozākāpopulāros tautiskos zīmolus kā kiču. Viņa irsarkastiska un nesaudzīgi zobgalīga attiecībāpret lētu tautiskumu un „modes” kliedzieniem,ar kuriem pilsoņi sveic etniskokiču kā objets d’art. Netaisnības un nolaidībaspilsētas vadībā, piemēram, nepietiekošasiltuma piegāde mazāk rocīgiem pilsoņiem,viņas uztverē ir gandrīz noziegums.Sējuma beigās ievietotās divas vēstules,kas it kā saņemtas no lasītājiem, atgādinaMonteskjē triku viņa Persiešu vēstulēs, kurit kā divu izraidīto persiešu visai zobgalīgajāsarakstē atbalsojas sašutums un izbrīns parsvešo kultūru un tur dzīvojošiem cilvēkiem.Monteskjē šādi paņēmieni bija nepieciešami,lai novērstu cenzora dusmas, ko autors būtuizpelnījies ar savu nesaudzīgo dzīves novērtējumuFrancijas karaļvalstī. Monteskjē jaunevienu nepiemānīja, bet Bastijā (Bastille)viņam nebija jāsēž, kur nonāca tādi mazākdižciltīgi neapmierinātie kā Didro (Diderot)un citi revolūcijas vēstneši. Repše ar cieņuatsaucas uz Monteskjē un viņa Persiešu vēstulēm.Cieņu katrā ziņā ir pelnījusi arī patimūsdienu latviešu autore.Juris SilenieksJuris Silenieks ir emeritēts literatūras profesors (Carnegie-MellonU.).CAUR GREIZIEM STIKLIEM TUVĀKPATIESAJAMMāris Bērziņš. Gūtenmorgens. Ill. MārisBišofs. Rīga: Karogs, 2007. 268 lpp.Atverot šo glīti iespiesto grāmatu, kas varētugreznot kafijas, un ne tik vien šā dzēriena,galdiņu ikvienā cienīgā mājā, gribētos cerēt,ka viesi tajā ieskatīsies ar dzīvu interesi. Betvislabāk to darīt ar piesardzību, jo, gan grāmataspatīkamā apdare, gan arī vēstījums,varētu sabojāt labsirdīgo noskaņu dažādāveidā. Teksts sastāv no apmēram 60 fabuliskiem,bet ne vienmēr teiksmainiem stāstījumiem,kas nav gluži Esopa atdarinājumi,taču ar tādām kā folkloriskām iezīmēm, visizteiktākvarbūt ar stāstītāja naivitāti., kas,protams, izrādās ir maska dziļdomībai, simplicissimussui generis, kad teiciens „kas ir,tas ir” noraksturo daudz, taču nepasaka visuun varbūt to pašu svarīgāko.Sākumā citāts, no tautas mutvārdu daiļrades,kas ir sava veida priekšvārds: Morgupriekšnieks no rīta ierodoties darbā sveicinasavus kolēģus: – Guten Morgen!” Tamseko pirmais fabulējums „Gūtenmorgens unkarma,” kur autors salamājas ar sava pašaradījumu – Gūtenmorgenu. Šiem diviempievienojas Gūtenmorgena draugi ar izteiktilatviskiem vārdiem – Kalniņš, Lejiņš, Ozoliņšun citi „iņi,” taču tostarp neviena krieviskiskanoša uzvārda. Laiku pa laikam piesauktaisBērziņš varētu būt pats autors, kaut arīneuzvedas ar autora cienību. Stāstītājs dodaspie „Bremenes muzikantiem,” kas ierosinadažādus inspirācijas ciklus, piemēram:„Stāsti, kas sarakstīti, klausoties gaiļa dziesmu,”„Stāsti, kas radušies, raugoties ēzelimmutē” vai arī „Stāsti no kaķa ņurrāšanas. Unņaudēšanas arī” un visubeidzot – „Stāsti nosuņa astes luncināšanas, rejām un kaukšanasnakts vidu.” Stāstījumu tematiskais fa-64

ulējums ir tik plašs kā pati pasaule, reizēmaizmaldoties pat aiz tās, kur robežas grūtinoteikt. Par savu vārdu vairāk nekā vienāvariācijā Gūtenmorgens pastāsta, ka vecākiun citi kūmas viņam tādu piešķīruši, nezinādamikā jaunpiedzimušo nosaukt. Gluži kāteikās un varoņstāstos, nolēmuši, ka pirmaisrītā dzirdētais teiciens būs jaunpiedzimušāvārds. Vārds ir daļa no būtības. Vienviet autorssūdzas, ka Kalniņš viņu uzrunā ar mazoburtu, teiciens, kas liek domāt par Beketatēlu savstarpējām ķildām par rakstību un semantiku,par vārdu nozīmi, arī to bezjēdzību.Kad Krūmiņš prasa Gūtenmorgenam, kas irbiškrēsliņi, atbilde ir nepārprotami skaidra:Nu, tie ir tādi mazi krēsliņi, uz kuriem sēžbites.Varoņstāstu stils gan nav viscaur ieturēt unGūtenmorgena dzīve ir mietpilsonības iekrāsota.Viņa sieva, kas paliek vārdā nenosaukta,un dēls, arī anonīms, tekstā daudz nefigurē.Katrā ziņā, ne viens, ne otrs neizceļas ģimenesgalvas acīs. Acis un Gūtenmorgena sievupieminot, jāmin Gūtenmorgena fabulējumupar trešo aci. Viendien Gūtenmorgens izlasaavīzē sludinājumu par kursiem, kuros sola iemācītstudentiem atvērt trešo aci. Trīs lietaslabas slietas, prāto Gūtenmorgens un tiekpie trešā acs. Kad kursi nobeigti, sieva mājāsir visai skeptiska par vīra apgalvojumu, katagad redzot visa patiesā būtību. Un pēc kātu tagad izskaties? sieva noprasa un aiziet uzvirtuvi cept kotletes, vīra alkas pēc patiesībasnesapratusi. Savās meditācijās par dzīvi un tāsjēgu, parasti parkā uz sola un gandrīz vienmēralu dzerot, Gūtenmorgens pasludina arīsaviem draugiem sofistiem savus atklājumus,kas dažbrīd iestiepjas metafizikā. Kalniņš izskaidroGūtenmorgenam, ko nozīmē „hronoklasmas”:Nu tie ir tādi veidojumi, kas varrasties, ja mēs ietekmēsim pagātni... Nu, tadtie mainīs nākotni... Un beigās var iznākt tā,ka mēs atgriežamies atpakaļ savā laikā. Betmūsu nemaz tur nav, jo paši esam pagātnēvisu salaiduši dēlī (52. lpp.) Šīs prātvēderībasnāk no gudrinieku nepieciešamības apskaidrotavīzē daudzinātās idejas. Vienreiz – tā iesākasviena Gūtenmorgena meditācijām, kasnoved pie sava veida epifāniska momenta –iznācis no mājas, viņš paskatījās lejup, kurpletās viens vienīgs tukšums. Tad viņš pacēlagalvu pret debesīm, taču tās arī bija kaut kurpačibējušas. Visapkārt nekā nebija. Viņš saprata,ka pēkšņi visai mīklainā veidā, nonācispilnīgi tukšā vietā. Gūtenmorgena dēla piedzimšanair priecīgs notikums, kas iedvesmotēvu sacerēt rondo diviem tamburīniem, konoklausās viņa draugi, kam savukārt pielīpradošais gars. Pateicoties draugu papildinājumiemun uzlabojumiem, rodas koncertsklavierēm ar orķestri si bemol mažorā.Biškrēsliņu loģika turpina savus gājienus, undaudzās situācijās neloģika pievar skaidrībasmeklētāju.Gūtenmorgena prātojumi un piedzīvojumiizriet no mūsdienu sadzīves vērojumiem.Viendien Gūtenmorgens ar draugiem nolemjizdaiļot Vanšu tiltu ar ķīniešu zaķīšiem, kurusveiklais spekulants Kalniņš sapircies, cerēdamsuz labu peļņu, bet, neatrodot daudzpircēju, mūsdienu sofisti nolemj izdaiļot artiem Vanšu tiltu. To redzēdama, Valsts prezidentparādās pils logā un, kā tas pienākasviņas profesionālām interesēm, dungo: Zinu,zinu, bet neteikšu,/ Kur baltais zaķis guļ. Tasesot ierosinājis ievērojamu mākslas kritiķiuzrakstīt grāmatu Likteņupe un baltie zaķīši.Konceptuāla māksla vai mākslas koncepcija.Gūtenmorgena gaitas plašajā pasaulē un arīkosmosā, kur dēkainim gadās iekļūt, parādalasītājam, kā no vientiesīga trešā dēla muļķīša,Gūtenmorgens kļūst par nopietnu kritiskuvērotāju un domātāju, sava veida tautasbalsi. Grāmatā daudz komisku un neloģiskuaprakstu, kuru rezultātā rodas pārdomas untraģikomiski ieskati mūsdienu liktenībā, katrāziņā Gūtenmorgena cienīgus brīžus.Juris SilenieksBEZ CUKURA SŪRSJuris Kunnoss. Dzejoļi 1995-1999 un parJuri Kunnosu. Rīgā: Jaunā Daugava, 2007.338 lpp.Grāmatas veidotāji ir uzņēmušies svētīgudarbu, vienā izdevumā apvienojot Kunnosadzeju, kas pati par sevi ir ievērības cienīgslielums, ar fotogrāfijām, autora rokrakstiem,mākslinieces Andras Otto zīmējumiem, klātpievienojot apcerējumu par viņa dzīves faktiemun daiļradi.Dzejoļi sakārtoti chronoloģiskā secībā, vadotiespēc datējumiem, kas rāda, ka dienaslaikā autors spējis uzrakstīt vairākus dzejoļus,bet citreiz tie tapuši ar dažu dienu vai retāk– dažu mēnešu intervālu. Lasītājam atliek tikaiiedomāties, kā varētu izskatīties Kunnosapiektais dzejas krājums, varbūt pat kombinēttekstus, veidojot savu versiju. Šo tomēr nākasuztvert kā Jura Kunnosa poētisko dienasgrāmatu,kurā ne visi ieraksti sasniedz tādulīmeni, lai varētu runāt par gatavu, pabeigtudzejoli. Šāda situācija ir tikai saprotama, ja65

ņemam vērā arī to, ka autorsdzejoļus nemēdza pārstrādāt.No otras puses, varbūt Kunnosadaiļrades izpratnei nepieciešamscits skatījums,kurā dzejoļa nepabeigtībakļūst par absurdu jēdzienu.Parasti, lasot viena vai otradzejnieka darbus, prātā nāknoteikta priekšstatu sistēma,ko veido lasīšanas pieredzeun kurā ērti iekļaut konkrētāautora daiļradi. Citiemvārdiem sakot, mēs lasām arpārliecību vai vismaz nojausmu, ka zinām,kas ir dzejolis, un vadāmies pēc šiem saviemestētiskajiem priekšstatiem. Kunnoss sašķobamūsu pārliecību, liekot meklēt citu pieeju,vai vēl radikālāk – liekot meklēt jaunudzejnieka definīciju, cik nu mūsu spēkos ir tiksmalkas lietas definēt.Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ Kunnosatekstus ne vienmēr uztvert ir tik viegli, cikviegli saprotam “Īsu dzejoli uz ļoti mazas lapiņas”(69):Protams, Tu esi skaista.Ļoti. Tas arī viss.1996. 8(?). XUztveršanu apgrūtina vai drīzāk padara aizraujošākuarī tas, ka Kunnosa dzejas valodāvisi vārdi ir vienlīdzīgi, neatkarīgi no piederībaskādam leksikas slānim, neatkarīgi no tā,vai tās ir autora atdzīvinātas valodas fosilijasvai pašdarinājumi. Arī citu tautu valodatekstā kļūst līdzvērtīga dzimtajai. Lasītājsbieži vien var tikai minēt, aptuveni nojaustvai censties izlobīt ekscentrisko vārdu nozīmes,saķēris galvu neizpratnē, kas ir sokei– ans, debarkaders, bīne, korūgs, bīteļi, peijote,knāsidi, naiži, virsnājs, niedols, šeņķisun līdzīgi. Protams, tikpat labi, uzzinot, kasokei – ans ir, piemēram, pakāpe mongoļukaraspēkā, var nākties secināt, ka šīs zināšanasne vienmēr līdz izveidot dziļāku tekstainterpretāciju, un vienkārši jāļaujas dzejai.Tomēr tiem, kam patīk nīkt bibliotēkas putekļos,vārdnīcu lapaspusēs cenšoties sadzītrokā mongoļu karavīru, daudz piedzīvojumussagādās alūzijas, reminiscences un citasnorādes. Te tā visa ir daudz, sākot no ikdienaszīmēm: tā mēs uzzinām, ka 1998. gadā uzGrēcinieku ielas atradies bārs “Amsterdama”,ka šajā pašā gadā izstāžu zālē “Arsenāls” izstādītasIlzes Neilandes gleznas. Beidzot aratsaucēm uz literāriem tekstiem un kultūrasfaktiem, kas jau iegājuši vēsturē: Sandrārsun Ziemassvētki Rīgā maigāssirdis jūs / kas sērojatpar mums // līdz Lieldienām(248). Šajā gadījumā apspēlētsfranču dzejnieka BlēzaSandrāra (Blaise Cendrars)dzejolis “Lieldienas Ņujorkā”(Les Pâques à New York), kaslatviski lasāms vēl padomjulaikos izdotajā franču mūsdienudzejas izlasē Es teviturpinu (1970) Māra Čaklāatdzejojumā.Šīs ir vien dažas vadlīnijas patiešāmplašajā tekstu kopumā, kas, izlasītivienā piegājienā, dod vien virspusēju priekšstatu,jo vienmēr pastāv iespēja rakt vēl dziļāk.Tā, pateicoties chronoloģiskajam dzejoļusakārtojumam, redzam nianses, kuras, lasotklasiski sastādītu dzejoļu krājumu, lasītājambieži vien paliek slēptas. Ir interesanti, redzēt,kā vārdi un frāzes paliek dzejnieka apziņā, unatkal un atkal atgādina par kādu konkrētu situāciju,par kuras lieciniekiem tie kļuvuši, laipēc tam ienāktu arī lasītāja pasaulē. Un taslaikam ir maģiskais punkts, kurā sākas dzeja.Austras Gaigalas apcerējumā “Dzīves undzejas krustcelēs” var atrast dažas ēverģēlības.Piemēram, lasām, ka Intervijā EdvīnamRaupam 1979. gadā (izcēlums mans A.V.)dzejnieks teicis šādus vārdus … (326), laigan šī intervija, kā atsaucēs norādīts, notikusi1999. gadā. Vai arī, ka cikls Pieci dzejoļi parmazpazīstamu tēmu, kas tapis pēc dzejniekapieredzes 1968. gadā t.s. Prāgas pavasaraapspiešanā, pretēji iecerēm nav nodrukātsnedz žurnāla Avots pirmajā numurā, nedzgrāmatā Pieci septiņi, bet tikai 1991. gadāgrāmatā Slengs pilsētas ielās (300). Tačupatiesībā šis cikls ir publicēts žurnālā Avots1988. gada decembrī (20 –21). Vietām pazudusikāda pieturzīme, un, šādas sīkas kļūmeskopā summējot, nākas secināt, ka izdevumavienīgā nelaime ir gluži vienkārša: redaktoratrūkums. Izņemot šo misēkli, Gaigalas pētījumsir vērtīgs, plašs un sniedz redzējumupar autoru no dažādiem skata punktiem.Arvis VigulsJaunās paaudzes dzejnieks Arvis Viguls studē LatvijasKultūras akadēmijā starpkultūru sakarus Latvija-Spānija. Viņa ieskatā dzejai jābūt “pašpietiekamai”un dzejniekam jānodarbojas ar domāšanu, dzejošanuun pašam ar sevi, nevis jāiesaistās titāniskā cīņāpar sabiedrības uzlabošanu, izglītošanu. Grāmatasapskats (saīsināts un mazliet rediģēts) ar atļauju pārņemtsno tīmekļa portāla 1/4 satori.66

ITĀĻU VĒSTNIEKA SAPŅOJUMSMauricio Lo Re. Filipo Pauluči. Itālis, kasvaldīja Rīgā. Rīgā: Jumava, 2007. 240 lpp.Nav pārsteidzoši, ka autors, Itālijas vēstnieksRīgā (2000-2004), ir interesējies par Pauluči(1779-1849), itāļu izcelsmes Rīgas gubernatoru,kas dzīvojis un darbojies cara Aleksandra Ilaikā. Grāmatā izmantotas autentiskas vēstulescaram, izvilkumi no Tolstoja romāna Karšun miers un Brāļu Kaudzīšu rakstiem. Paulučibiogrāfiskajā atainojumā par pamatu ņemtiarī nepilnīgi avoti un dažādi nostāsti, turiepītas Puškina dzejas latviešu dzejnieku elegantostulkojumos. Cik lielā mērā Tolstoja unBrāļu Kaudzīšu rakstu darbi ir uzticami avoti,par to lai spriež speciālisti. Romānā parādāsfragmenti no visai raibās Pauluči dzīves.Dzimis Modenā, Pauluči piedalās Pjemonteskarā pret Napoleonu un pāriet krievu pusē,apprec vācu barona meitu, kādu laiku dzīvoKurzemē, iegūst cara labvēlību, veiksmīgipiedalās krievu karos pret frančiem un iegūstRīgas ģenerālgubernatora posteni.Mauricio La Re ir atklājis, ka gubernatoramVērmanes dārzā ir anonīma piemiņas zīme(stēla) un noskaidrojis, ka Pauluči ielu latviešipārdēvējuši par Merķeļa ielu. Viņš bijislabvēlīgs pret zemniekiem un veicinājisbrīvlaišanu, pievienojies Merķeļa centieniemBaltijā, pievērsis vērību Rīgas izdaiļošanai ungandrīz vai atbrīvojis latviešu tautu: ar savudarbību viņš netieši veicinājis arī latviešuatmodu…Latvija ir nobriedusi, lai skaidruskatienu izvērtētu vēsturi, piešķirot patiesuvērtību nacionālās identitātes saknēm, kā arīpersonībām, kas latviešu tautai palīdzējušasiemantot pašapziņu – tā lasām uz grāmataspēdējā vāka.Pauluči, protams, bija padots caram, un parmūsu tautas centieniem viņam droši bijavāja nojauta. Valoda rakstniekam brīžiemgleznaina. Miežu putras nogaršošana pēcfranču vīna nobaudīšanas gan liekas mazticama. Romānā iestrādāti arī Mocarta operuun Turaidas Rozes motīvi. Pauluči neesotvēlējies, lai Vērmaņa dārzā uzstādītā stēlanes viņa vārdu. Tāda patiesi stāv parkā ar uzrakstugan krieviski, gan vāciski. Den 23stenOktober 1812.Latviešu ārlietu ministrijas informācijā (2007.XII) internetā atrodami fakti par Latvijas sakariemar Itāliju. Jau 1991. gadā darbību sākusiItālijas vēstniecība Rīgā. Itāliju oficiālā vizītēapmeklējusi Vaira Vīķe-Freiberga, GuntisUlmanis, Helēna Demakova. Rakstniekusaietā Romā viesojusies Māra Zālīte. Notiekstudentu apmaiņa Erasmus organizācijas ietvaros.Daži mani draugi Rīgā bija lasījuši Lo Re grāmatunekritiski un ar interesi. Man personīgitā rada asociācijas ar Minhauzena muzeju,ko nupat biju apskatījusi. Pārsteidz Jumavaslīdzdarbība un pat pateicība mākslas vēsturniekamOjāram Spārītim un Latvijas akadēmiskajaibibliotēkai, kas piešķir grāmataiit kā zinātnisku auru. No itāļu valodas grāmatutulkojusi Dace Meiere. Var jau uzskatītgrāmatu kā literāru darbu, bet kāds kritisksvēsturnieka komentārs būtu bijis vietā, ņemotvērā, ka grāmata internetā atkārtoti reklamēta.Nekrievu enciklopēdijās informācijapar Pauluči nav atrodama. Itāļu vēstniekasapņojumu var uztvert kā fantāziju, kā pasaku,par ko nevajadzētu raizēties. Taču tā saturarī propogandas elementus, vērstus pretlatviešiem un viņu vēstures interpretāciju.Aina SiksnaApskata autore, ilggadēja JG līdzstrādniece, ir psichiatrijasdoktore. Dzīvo Stokholmā.KĀRĻA RITUMA SKATĪJUMSKārlis Ritums. Kā es to redzēju. Rīgā:Jumava, 2005. 160 lpp.Autors Kārlis Ritums, dzimis (1920. 15.VII)Liepājā, atskatās uz savām mūža gaitāmpretstatu pilnajā gadu simtenī, kad kalngalussasniedza gan prāts, gan neprāts unnežēlīgi terora viļņi viens pēc otra vēlāsnevien pār Latviju, bet konflikti uzliesmojadaudzās Eiropas valstīs. Viņš skata savudzīvi visnotaļ plašā vēsturiskā un politiskākontekstā it kā no putna perspektīvas. Lasītviņam iemācījusi vecmāmiņa, lietojot ganBībeli, gan tautas pasakas, mācījies LiepājasValsts ģimnazijā un studējis jurisprudenciLatvijas Universitātē, pirms otrreizējās krievuokupācijas dodas bēgļu gaitās ar sievu unmazo Veltiņu (1944), izceļo uz ASV kopā arapmēram sešsimt pieviltiem un rezignētiemEiropas bēgļiem, kuru dzimtenes, pretēji svinīgāmdeklarācijām un solījumiem bija atstātasdespotisku apspiedēju žņaugos. Ritumsvispirms strādā par baznīcas apkalpotāju,vēlāk kādā rūpnīcā. Citiem ieceļotājiem tāneveicas – kādam latviešu puisim pat jādzīvovistu kūtī. 1955. gadā Ritumu ģimenē ierodasDaina, par kuras vārda rakstību vēlākizceļas domstarpības ar amerikāņu skolotāju,67

kuras uzskatā pareizi būtu rakstīt „Diana.”Ritums sāk studēt, iegūst akadēmisko grādupolitiskajās un sociālajās zinātnēs, sākstrādāt amerikāņu Sociālās apdrošināšanasbirojā, vēlāk pārņem jaundibinātās (1951)ALAs Aprūpes biroja vadību, raksta latviešupresē par pensiju jautājumiem, ASV presēviņš dedzīgi protestē pret melīgiem apgalvojumiempar padomju pilsoņu laimīgo dzīvisociālistiskajā paradīzē, ko apēno vienīgiimperiālistu pastāvīgie kara draudi. Viņšpiedalās Amerikas Balss radio raidījumos, iraktīvs dažādos citos ārzemju latviešu sabiedrībaspasākumos, skumst, ka nebija lemtssavu mūžu nodzīvot tēvzemē, bet atzīst, kamūža novakarē atgriezties vairs nav iespējams.Taču ar Latviju viņš palikšot saistīts līdzmūža beigām, lai kur arī būtu viņa pašreizējāsmājas. Ārzemju latviešiem jāturpinotdarbs tāpat kā Padomju Savienības sairšanasprocesam sākoties un arī jau sen agrāk, kadBaltijas valstu jautājums tikai ārzemju baltiešumērķtiecīgās darbības rezultātā nonācispreses, politiķu un valdību uzmanības lokā.Stāstot par katru personīgās dzīves posmu,autors visai plaši apcer arī toreizējo politiskosituāciju – apraksta boļševiku ievestās ačgārnāspārmaiņa LU vadībā un citas norises1940. gadā, nosoda citu valstu vienaldzībupret notikumiem un cilvēku upuriem Baltijasvalstīs, kad pat Vinstons Čerčils nonācis pieatziņas, ka īstenojot reālpolitiku, ētiskajiemun morālajiem principiem jāpaliek dibenplānā.Par autora minēto vēsturisko un politiskofaktu pareizību jāspriež šo disciplīnu lietpratējiem.Ritums vietumis citē konkrētu statistiku,gan neuzdodot avotus. Taču, ja kādsnepiekrīt grāmatā paustajiem uzskatiem unsecinājumiem, autoru no iebildumiem pasargāviņa izvēlētais grāmatas virsraksts. Drošivien var būt dažādās domās par autora pārliecību,ka Sarkanajai armijai Kurzemi ieņemtneizdevās. Latviešu karavīri palika neuzvarēti.Viņi nolika ieročus kapitulācijas dienā unpadevās cietsirdīgajam ienaidniekam, kamžēlastības jūtas bija svešs jēdziens. Visai interesantsir autora norādījums uz prezidentaBuša un Gorbačova vienošanos Maltas konferencē(1989) attiecībā uz Baltijas valstuneatkarības centieniem – vairākums baltiešuvecā Buša kluso diplomātiju neesot izpratušiun tādēļ prezidentu kritizējot par pārāk bailīgoun piesardzīgo politiku attiecībā pretBaltijas valstīm.Knuts Skujenieks ar Jāņu bērniem Indru (kr. pusē) un Keitlinu Mālpilī 2008.23.VI.Foto: Rolfs Ekmanis68

Ļoti noderīgi grāmatu izlasīt būtu Latvijā palikušajiemtautiešiem, kam par bēgļu gaitāsaizklīdušo tautas brāļu likteni bija un dažiemvēl tagad ir zināms tikai tas, ko tiem „paspundi” baroja padomju propaganda. PēcRituma stāstījuma izlasīšanas, dažkārt dzirdētieapgalvojumi par latviešu ekonomiskoemigrāciju uz rietumiem 1944. gadā izklausāsdivtik absurdi.Jau kopš skolas gadiem autors interesējies arīpar daiļliteratūru, it īpaši dzeju. Viņa atmiņustāstījums ir gluds un izteiksmīgs. Vairākasno grāmatas 29 nodaļām ievada dzejas citāts,bet grāmata noslēdzas ar paša autorasirsnīgi izjusto dzejoli „Gadu maiņā.”Biruta SūrmanePar JG redakcijas locekli Birutu Sūrmani skat. JG251:63.VALODAS RITMĀ VIRPUĻOJOŠUSNIEGPĀRSLU DEJAKnuts Skujenieks. tagad es esmu Aleksandrs.Latviešu un armēņu valodā. Erevānā: Amaras,2008. 128 lpp.Dzejolis netiek atdzejots, bet līdzpārdzīvots.Iedrošinos teikt, ka, lasot šo Knuta Skujeniekaneparasto dzejoļu krājumu armēniski, lasītājambūs iespēja ne tikai baudīt šāda līdzpārdzīvojumaaugļus, bet arī sajust cerību un sīkstudzīvotgribu.Dzejnieks ļaužu pūlī runā pilnā balsī, bet neviensviņu nedzird. Jo ne katram dots viņu sadzirdēt.Šis dzirdīgums ir atkarīgs no personīgā pārdzīvojumaintensitātes un zināmas iepriekšējassagatavotības. Ja virsroku gūst tēlu gūzma unjūklis, tad lasītājs teksta uztverei vēl nav nobriedis.Tas, kam svešs grieķu, latviešu, lietuviešu,spāņu, skandināvu, balkānu, ukraiņu folklorasgars, šo dzeju nesapratīs. Knuts Skujenieks irbūtības dzejnieks, kas visikdienišķākajās lietāsierauga jēgpilno, apslēpto, vizionāro. Mēs, kālasītāji, sajūtam šī iracionālā spēka izpausmes,un vēl neizzinātais mulsina.tagad es esmu Aleksandrs ir neparasts dzejoļukrājums, kurā dzejoļi virknējas viens aiz otra kāieraksti dienasgrāmatā. Tā ir savdabīga dienuhronika, kas sniedz acumirklīgu un paliekošubaudījumu, estētiska lidojuma sajūtu, pārdzīvojumapieredzi, kas fiksēta dzejnieka likteņadokumentējumā.Zīm. Lidija DombrovskaTur, kur esamība iegūst jaunu jēgu, pateicotiesdzejnieka atskārtai un redzīgumam, balta papīralapa mūsu skatienam paveras kā brīnumains,bezgalīgs plašums, sniedzot neparastu brīvībassajūtu, kurai nav adresāta. Mēs vēl vairāk nododamiesjutekliskajiem iespaidiem, līdz mūsosvalda pilnīga atkailinātība: daudzveidīgs – aleksandrveidīgskailums, un mēs padodamies, atzīstotsakāvi racionālajā plānā. Samierināmiesar to, ka esam uzveikti. Pēc tam ir tikai valodasritmā virpuļojošu sniegpārslu deja, kas mūs apņem,jo beidzot esam apjautuši paši savas cilvēciskāsesamības faktu. Un apjautuši to esampateicoties dzejniekam.Tāds arī ir Knuta Skujenieka nolūks – ar visikdienišķākajāmlietām pārliecināt likteni par to, katā vienreizīgums mūs apbur ikreiz no jauna...Artūrs AndranikjansFiloloģijas doktors Artūrs Andranikjans ir Knuta Skujeniekadzejkrājuma tagad es esmu Aleksandrs atdzejotājsarmēņu valodā. Rakstu latviski iztulkoja ValdaSalmiņa.69

DĒKU STĀSTIAleksandrs Tauriņš. Avantūristi. Rīgā: JāņaRozes apgāds, 2007. 280 lpp.Mēs nekad nezināsim, vai autors AleksandrsTauriņš būtu devies piedzīvojumus meklētVenecuēlas džungļos, ja izceļošana pēc IIPasaules kara nebūtu viņu tur novedusi. Viņainteresēs jau Latvijā parādās divdalījums –pabeigtas ķīmijas studijas Rīgas Valsts technikumāun studijas Augusta Annusa meistarklasē,Latvijas Mākslas akadēmijā. Venecuēlāpraktiskās iemaņas viņam dod iespēju piedalītiesekspedīcijās, bet par to viņš mazrunā. Vairāk uzsvērti viņa meklējumi ainavāsun izpildījums mākslā – viņam visur līdzi irgleznošanai nepieciešamie materiāli. Tauriņšglezno arī ar vārdiem: Asisas upīte, līkločosvīdamās kā brūni sarkana nostāvējusies kafija,spraucas cauri kvarca oļu klintīm, vietāmšaura sakuļ dzeltenas putas...(191-192).Ar ainavām un atskaiti par to, kad karsts,kad auksts, kad sāp, kad ir labi utt., nepietiek,lai uzturētu lasītāja interesi. Savas jūtasautors izteic fantāzijā, savīdams stāstus pardelfīnu un nāru. Dramatismu viņš iegūst,stāstot par citu cilvēku likteņiem, par ungāruRadošu, basku Miziņu un latvieti AleksandruLaimi, kas dzīvo pie Anhela ūdenskrituma unpiepelnās ar gida pakalpojumiem tūristiem.Ciemojoties pie Laimes, Tauriņš vēro džungļuiespaidu uz latvieti. Abi svin Ziemsvētkus,iedzer un dzied ziņģes. Nākošā rītā pamodies,redz: ...ap mani drūzmējas zaļgana pelējumaklāti koferi, kastes, kur zem grāmatupiekrautiem sastatņu plauktiem biju sev izkārisguļtīklu (18). Agrāk nozīmīgais tagadir sapelējis. Džungļos jādomā par pārtiku.Laimem ir iekopta banānaudze. Šķirotiesvērtējums: viņš zaudējis spēju uzvesties kātautietis... (37).Grāmata pilna kontrastiem – civilizācija pretdabu. Jūrā niršana nomierina cilvēku. Iekāptdarvas pinkulī, ko izmetis tankkuģis, ir riebīgaķēpa. Džungļos, motilonu zemē, baskumūķeņu misijā mūķenes staigā baltos halātosun stērķelētās aubēs un audzē cūkaspārdošanai. Nauda ir galvenais dzinējs, kāpēcavantūristi dodas džungļos. Fotogrāfijaspapildina stāstīto. To vidū redzamas divasTauriņa gleznas. 1917. gadā dzimušaisTauriņš atgriezies Latvijā 1997. gadā un varbūtdzīvo vēl šo baltu dien.Anita LiepiņaPĒDAS ŪDEŅOSMirdza Krastiņa. Senbaltu pēdas Vācijas vidienē.Liepājā: Liepa, 2008. 57 lpp.Viduseiropas indoeiropieši sāka diferencētiesbaltu, slavu, ģermāņu un citās šīs cilmes valodasrunājošās ciltīs pirms apmēram 5000 gadiem.Baltu pirmvalodas runājošie cilvēki tai laikā dzīvojaBaltijas jūras dienvidos starp Vislu un Elbu,no kurienes nākošajos trijos gadu tūkstošos šovalodu lietotāji izpletās uz austrumiem līdz patVolgas un Okas augštecēm tagadējā Krievijā. 1Vēlāk šī teritorija no visām pusēm sašaurinājāsuz tagadējo Latviju un Lietuvu. Vēsturiskie avotipar to ir trūcīgi, un izziņa balstās galvenā kārtāuz archeologu un valodnieku atklājumiem.Valodniece fil. mag. Mirdza Krastiņa Zviedrijāpievērsusies šim procesam tagadējās Vācijasteritorijā 9.-14. gadsimtos pēc Kristus, kad turrisinājās konflikti starp dažādajām ģermāņu unneģermāņu (slavu un baltu) ciltīm un starp kristīgobaznīcu un pagāniem.Šie pagāni galvenokārt sastāvēja no slavu ciltīm,bet – balstoties uz toponīmiem – autoreizvirza, ka atsevišķos gadījumos par slāviemnoturēta cilts varētu būt bijusi baltu. Toponīmiir vietu un ūdeņu nosaukumi, kas epochu gaitāmēdz būt noturīgāki nekā vietējā valoda – sevišķiupju un ezeru nosaukumi jeb hidronīmi.Viens šāds iespējami savlaikus baltu apdzīvotsapgabals ir pat rietumos no Elbas – ap Jahnaun Striegis upēm Döbeln pilsētas apkaimēstarp Drēzdeni un Leipcigu.Autore secina, ka ar vēsturiski lingvistiskāmmetodēm, balstoties uz Eiropas vecākajām valodām,ir iespējams precīzāk pietuvoties dažuVācijas hidronīmu un toponīmu patiesajai cilmei,nekā tas darīts līdz šim.Grāmatiņa ļoti glīta (vāka mākslinieks UldisBaltutis), bet caurmēra lasītājam šis zinātniskaispētījums grūti lasāms. Tam piemērotākavieta būtu kādā baltologu vai lingvistu žurnālā,kur tas arī iegūtu pelnīto profesionālo ievērībuJuris Šlesers1 Marija Gimbutiene, Balti aizvēsturiskajos laikos.Rīgā: Zinātne, 1994. Tulkojums no lietuviešu valodasoriģināla (Viļņā: 1985) – autores papildinātasun pārstrādātas versijas no 1963. g. angļu valodāizdotā darba: Marija Gimbutas, The Balts. New York:Praeger.Par Dr. Juri Šleseru skat. JG251:2670

PAR 100 LABĀKAJĀM LAUKUSĒTĀMAivars Berķis, Daina Bruņiniece, ĒriksHānbergs. 100 lauku sētas Latvijā. Rīgā:Jumava, 2007. 238 lpp.Skaisti iekārtoto, ar krāsu fotogrāfijām ilustrētogrāmatu, kas radusies 500 sakoptākolauku sētu konkursa (kādi jau bijuši PirmāsLR gados) rezultātā, varētu arī nosaukt par100 skaistāko Latvijas lauku sētu katalogu.Domas par šādu projektu Imanta Ziedoņa vadītajāKultūras fondā rodas jau 1993. gadā.Pirms aplūkojamā sējuma parādīšanās dienasgaismā klajā laistas grāmatas Lauku sētair gudra (A. Berķis, Ē. Hānbergs, I. Ziedonis)un Likteņbērzi (A. Berķis, Ē. Hānbergs).Par katru no 100 lauku sētām uzdoti faktiun skaitļi par saimniecību, informācija parīpašniekiem, īpašuma platību, galvenajāmsaimniecības nozarēm, ēkām, kā saimniecībaiegūta u.c. Piemēram, Aivars Berķis,Zemnieku savienības atjaunotājs pag. gs. 90.gadu sākumā, stāsta par sētu iekārtojumu,saimniecības ēku novietojumu, par nacionālāsceltniecības iezīmēm, sakopšanas sākumiemun ēku architektūru vēstures skatījumā.Tikko Latvija atguva brīvību un cilvēkimantoja savu vecāku vai vecvecāku laukusētas, visi sākuši nodarboties ar tradicionālāmlauksaimniecības nozarēm – augkopību,lopkopību, mežkopību, biškopību, bet pašreizlaukus pārņem ar lauku tūrismu saistītipakalpojumi – viesu mājas, dabas takas, telšuvietas, laivu izīrēšana.Godā celtās lauku vērtības parāda, ka kārtīgapirts, karoga vieta, zivju dīķis, bērzi, ziedi piemājām veicina sētas un apkaimes skaistumu.Par Saldus rajona Remtes Žagatiņām ImantsZiedonis raksta: Daudz izdomas un līdzekļusaimniecības ceļu plānošanā ielikuši saimnieki.Pagalms ar plašu koptu zālienu pilnīginorobežots no iebraukšanas. Saimniecībasēkas visapkārt savieno apvedceļš gar glītujaunveidotu žogu. Viss ir izdomāts – mēsluvešanas ceļi nekrusto puķu ceļus, un govjuceļi nekrusto pirts ceļus. (191). Labi sakoptaun iekārtota lauku sēta netieši veicina arī apkārtējolauku sētu un apkārtnes sakopšanu– ja kaimiņam ir, tad man arī tā vajadzētu...Uzzinām, ka liela daļa skaisto sētu saimniekuir ar augstāko, bieži vien Lauksaimniecībasakadēmijas izglītību. Bet daudzi ir arī no citāmprofesijām – ārsti, architekti, farmaceitiu.c., kas pametuši savu pamatprofesiju undarbu pilsētās un atnākuši kopt veiksmīgisavas saimniecības. No 100 tikai vienas saimniecībasjaunā paaudze aizbraukusi strādātĪrijā, bet droši vien atgriezīsies savu vecākuskaisti iekārtotajā lauku mājā. Ģimenēm laukosesot arī krietni vairāk bērnu (gan pieauguši,gan vēl skolas gados), nekā ģimenēmRīgā un droši vien arī citās pilsētās. Liela daļašo bērnu dzīvo vecāku saimniecībās un daļējivai pilnīgi piedalās saimniecības uzturēšanā.Astra RozePIE GRĀMATĀM UN RAKSTIEM!Journal of Baltic Studies (JBS), XXXIX/2,June 2008. The Association of Baltic Studies,(www.balticstudies-aabs.org)Ellena Karma, Vašingtonas U. (U. of Washington,Seattle) starptautisko attiecību maģistre,sniedz panorāmisku ieskatu gāzespiegādes un ražošanas jomā Baltijas jūrasbaseinā. Raksta noslēgumā Karma izsakāspozitīvi par Baltijas valstu sadarbību kopējasenerģijas politikas izveidē, kaut arī progressir samērā lēns, un aicina pasargāt Baltijasjūru no pārsteidzīgas izmantošanas. Ņemot71

vērā Baltijas valstu un Polijas saistības arKrievijas Federāciju enerģijas piegādē, viņauzsver nepieciešamību veidot kopīgu politikuES ietvaros.Nav noslēpums, ka 1) agras kopdzīves veidošanaun 2) reliģiskas tradīcijas ir svarīgākiedzimstības veicinātāji faktori. Tagad trīsigauņu demogrāfi (Kaleb Katus, Allan Puur,Luule Sakkeus) sniedz ļoti pamatīgu ieskatupar ģimenēm un kopdzīvi Baltijas valstīsno priekškara gadiem līdz pat mūsdienām.Igaunijā kopdzīve sākas ievērojami agrāk,katoliskajā Lietuvā – vēlāk. Par šo pašu tematurakstījis arī prof. Pēteris Zvīdriņš BalticRevue (1999, 13).Zviedru pētnieka Johansona (Karl MagnusJohansson, Södertörn U.) temats ir igauņusociāldemkrātu partija. Atguvusi savu ESDPnosaukumu, iepazinusies ar radniecīgāmpartijām rietumos un izpratusi politiskās realitātes,tā veido tuvas attiecības ar Eiropassociāldemokrātu partijām, īpaši ar domubiedriemSkandināvijas valstīs, un ir gatavaieņemt vērā liekamu lomu Igaunijas nākotnē.Pētniece saimnieciskos un izglītības jautājumosMerike Darmodija (Darmody) (Economicand Social Research Institute, Ireland) sniedzļoti plašu ieskatu Igaunijas skolu reformās.Tā kā kaut kas līdzīgs ir sagaidāms Latvijā,uzskaitu viņas galvenos piecus ieteikumustālākai skolu uzlabošanai: 1. nepieņemt lēmumus,pirms nav uzklausītas skolnieku domas;2. piedāvāt lielāku priekšmetu izvēli; 3.sniegt skolniekiem lielāku palīdzību; 4. izturētiespret skolniekiem un viņu uzskatiem saprotošiun draudzīgi; 5. rīkot vairāk kopīguekskursiju.Seko Tokijas Oberlina U. profesora MakotoOnakas pārskats par Baltijas studijām Japānā,kā arī divu mums svarīgu darbu recenzijas.Marks Jubulis (Gannon U., Erie, Pennsylvania)vērtē Nila Muižnieka rediģēto 2006.gadā izdoto grāmatu par Latvijas un Krievijasattiecībām Latvian-Russian Relations:Domestic and International Dimensions (U.of Latvia Press, 2006), bet Joachims Taubers(Nordost-Institut, Lüneburg) – prof. AlfredaEricha Senna pētījumu par tā saukto revolūcijuLietuvā 1940. gadā Lithuania 1940.Revolution from Above (New York: Rodopi,2007). Nopietniem interesentiem Baltijas lietāsir vērts iepazīties ar redakcijai piesūtītogrāmatu sarakstu.Gundars Ķeniņš KingsPacifika Luterāņu U.Zīm. Ilmārs RumpētersERRATALabojumi biogrāfiskajā piezīmē par TZO virsniekuUldi Siliņu (JG252:36): nevis Uldis, kurš nujau vairākus gadus dzīvo Brisbanē (nevis Sidnejā),bet viņa tēvs Mārtiņš Eduards Siliņš bija viens noSidnejas latviešu teātra dibinātājiem. Pie reizesvēlamies minēt, ka, bez jau JG252 minētajiemdarbiem, Uldim jāpateicas par pamatīgo (822lpp.!) kultūrvēsturisko darbu Dziesmai vieni galanava: Jāzeps Vītols savās un laikabiedru vēstulēs1918-1944 (Rīgā: Nordik, 2006), arī par vēsturesrokasgrāmatu Latvija likteņa gaitās, 1918-1991(Rīga: Apvienība „Timermanis un Vējiņš“, 2006.247 lpp.) – viņš ir tās redaktors-līdzstrādnieks.Minētajām šī gada jūnijā piebiedrojas Ko nu,Andriev, dzērājam dzērāja valoda (Rīga: 3x3Biedrība, 2008. 88 lpp.). ••• JG254:30, kurredzami Ausekļa ģimnazijas skolotāji ar 1948.gada izlaiduma klasi, 1. rindā pa labi no skolasinspektora Nikolaja Zarēviča sēž angļu valodasskolotājas Lidija Delviga, Anita Tīlmane unPaulīne Mateusa, kurai blakus ir pareizi „atšifrētā“matemātikas skolotāja Elzbete Zandersone.Leontīnes Ķullītes uzņēmumā nav. Par aizrādījumupateicamies Vitautam Grīnvaldam. ••• Tajāpat nr. 18. lpp. zemteksta 21. vērē drukas velniņanedarbs – jābūt (2001), nevis (2002), un FrankaGordona raksta priekšpēdējā rindkopā (46. lpp.)pēc 1965. gadā uzceltā izlaista sekojošā rindiņa:Kneseta (parlamenta) ēka, 1998. gadā uzceltāTiesu pils... (JG red.).72

Rolfs Ekmanis, galvenais redaktors50 Cedar LaneSedona, AZ 86336-5011 USATelefons/telefakss: 928-204-9247rekmanis@msn.comrolfs.ekmanis@asu.eduIngrīda Bulmane, galvenā redaktoravietniece un Jaunās Gaitassaimniecības vadītāja23 Markland DriveToronto, ON M9C 1M8 CanadaTelefons 416-621-0898Telefakss 416-621-9717ibulmanis@scom.caJG mājas lapa:http://zagarins.net/JGRedaktori:Voldemārs AvensAnita LiepiņaJuris SilenieksJuris ŠlesersBiruta SūrmaneLilita ZaļkalneJuris ŽagariņšTechniskie darbinieki: Laila un Pāvils Cakuli, Zinaun Jānis Dindzāni, Līga Gaide, Uldis Matīss,Korektore: Indra GubiņaEkspeditors: Guntis Liepiņšliepag@idirect.comAr autora vārdu, segvārdu vai iniciāļiemparakstītajos rakstos izteiktie uzskati nevienmēr atbilst redakcijas viedoklim.Atzīdama demokratiskās valstīs valdošos presesbrīvības principus, Jaunā Gaita sekmē dažāduuzskatu publicēšanu.Adrešu maiņas un pastā vai spiestuvē bojātuseksemplārus lūdzam pieteikt JG saimniecībā.JG SATURA RĀDĪTĀJINr. 100 - 150 Kanādā Kan. $7,-Citās valstīs: ASV $5,-Nr. 151 – 175 Kanādā Kan. $5,-Citās valstīs: ASV $5,-Nr. 176 – 200 Kanādā Kan. $5,-Citās valstīs: ASV $5,-Nr. 201 – 230 Kanādā Kan. $8,-Citās valstīs: ASV $8,-Satura rādītāji pasūtināmi no JG saimniecības.Jaunās Gaitas abonements maksā:Kanādā - 1 gads $39,-2 gadi $76,-Atsevišķa numura cena $10,-Citās valstīs -1 gads ASV $39,- (Kan. $45,-)2 gadi ASV $76,- (Kan. $88,-)Atsevišķa numura cena: $10,- (Kan. $10,-)Krājumā ir arī vairums agrāko JG numuru. Sarakstuun cenas var pieprasīt no JG saimniecības.JAUNO GAITU VAR IEGĀDĀTIES:ANGLIJĀE.D. Rusovs, 2 Wellington TerraceBasingstoke, Hants. RG 23 8HJAUSTRĀLIJĀLatviešu biedrība RietumaustrālijāValdis Auziņš , 179 Alexander Dr.Dianella, W.A. 6059Sidnejas latviešu biedrības grāmatnīcaA. Priedīte-Rīga, 32 Parnell St.Strathfield, N.S.W. 2135Latvian BooksBox 1287, G.P.O.Adelaide, S.A. 5001KANĀDĀDV grāmatnīcaKanādas Latviešu centrs Toronto4 Credit Union DrToronto ON M4A 2N8LATVIJĀA/S „Danske Bank”, Lāčplēša ielā 75, Rīga LV 1011IBAN – LV61MARA00002028 26000Ingrīda Bulmane (JG žurnāla abonēšana)1 gads (4 numuri) Ls14,-Tuvāka informācija - Ilze Dzelme 67-289619Latvijas Okupācijas muzeja grāmatgaldāStrēlnieku laukumā 1Rīga LV-1050

IN THIS ISSUELETTERS AND CULTURE. Jānis Krēsliņš, Sr. isa well-known historian, publicist and scholar.The Council of Foreign Relations employedhim as its bibliographer. He is also an accomplishedpoet and translator. Here Krēsliņšputs into Latvian selected verses from EzraPound’s Cantos and Lustra, and from 19thcentury English decadent poet Ernest Dowson.These include words addressed by Voltaireto his mistress Madame Lullin: ...You’llwonder that an old man of eighty / Can go onwriting you verses..., and Dowson’s immortalline: They are not long, the days of wineand roses... Krēsliņš also shares his thoughtson a New York production of the opera DieSoldaten by the avant-garde German composerBernd Alois Zimmermann, based on an18th century text by Jakob Michael ReinholdLenz, whose father was a pastor in Latvia. Aplay titled Plato and Marija, or the Third Mind,has Plato from ancient Athens showing up inRīga to offer his timeless wisdom in personto its not very grateful ruling elite. The play’sthree authors, Leons Briedis, his wife Marijaand their son Adrians live in Rīga and publishKentaurs XXI, a highly intellectual semi-yearlyjournal. The text of the play is enlivened withlatvianized Greek dramatic masks drawn byRita Laima Bērziņa. Lalita Muižniece presentsLiāna Langa as a poet who has earned popularityand critical acclaim for her individualisticvoice, the richness of her language andher unsentimental sensibility. In a prose essayon the passing of Alexander Solzhenitsyn,poet Uldis Bērziņš reminds us of Solzhenitsyn’sheroic greatness. Jānis Aistars notesthat Solzhenitsyn was an uncompromisingcritic not only of the Soviet Union but alsoof the United States and the Western worldas a whole, decrying, especially, its „degradationof courage”. „The Effects of the Thaw”(1955-1963) is the current installment of EvaEglāja-Kristsone’s study of the role of Latvianliterature on both sides of the Iron Curtainduring the Cold War. During this time,the semimonthly Rīga publication Zvaigzne(Star) achieved great popularity within Latviaby daring to commence the publication of anovel by an exile writer (stopped by the censorsafter several installments). Meanwhile,Jaunā Gaita was cultivating a uniquely bilateraldissident status by daring to publish thewords of Soviet Latvian writers for its exilereadership. An essay written by the Latvianliterary icon Māris Čaklais (1940-2003) praisesthe honesty, bravery and simplicity of thepoetry of Ivars Lindbergs, who passed awaythis year in San Francisco. Brigita Siliņa reminisceson Lindbergs’ big-hearted love of lifeand describes the suffering he had to endureas his life ebbed away.HISTORY. Rolfs Ekmanis, in his continuinghistory of international Latvian-languageradio broadcasting during the Cold War, describesthe program content of Free LatvianVoice broadcasts out of Frankfurt, Germany,and recounts how lack of financial supportby Latvian émigré organizations ultimatelyled to their discontinuation.MUSIC. When Latvia’s popular a capellagroup, Cosmos, appeared in concert in Torontoin June, 2008, music critic Helēna Ginterewas there. Her review is thumbs up, andshe acquaints us the history of the groupand with the six young men who comprise it.Ivars Antēns writes that the Latvian Song Festivalheld in Ventura, California, at the end ofAugust, 2008 was a great success and wellworth the trip from Chicago.VISUAL ART. Color reproductions in this issueare of works by Lidija Dombrovska and UģisNīgals. Two examples of the photo graphy ofRimands Ceplis (who is better known as aninfluential literary critic) are also presented.Jānis Krēsliņš, Sr. cites a very favorable reviewof the art of long-time JG contributor, IlmārsRumpēters in a recent Riga gallery exhibit.The exhibit included examples of JG coverart.KIBERKAMBARIS (Cyberchamber). The tirelessparticipants of the internet discussiongroup Sveiks ponder the heavy and troublingquestion of whether or not Latvia’spopulation would remain loyal to Latvia inthe event of a Russian invasion, such as thatwhich took place in Georgia during the summerof 2008.MARGINALIA. The usual wide-ranging compendiumof culture news shorts from all overthe world includes obituaries, new books,interesting exhibits, dramatic and musicalproductions, awards, statistics, and currentevents.BOOKS REVIEWED: A collection of essays byGundega Repše; pseudofolkloristic fables byMāris Bērziņš, illustrated by Māris Bišofs; thepoetry of Juris Kunnoss; the translation fromthe Italian of a historical study of Filippo Paulucci,governor of Riga under Tsar AlexanderI, by Mauricio Lo Re, a recent Italian ambassadorto Latvia; an autobiography by KārlisRitums; a translation of Knuts Skujenieks’poetry in the Armenian language; a travelogueof adventures in Venezuela by AleksandrsTauriņš; a monograph by Mirdza Krastiņaon traces of ancient Balts in Germany; acatalogue of the 100 most beautiful countryhomes in Latvia; and the latest issue of theJournal of Baltic Studies.J. Ž.