kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

Rolfs EkmanisVĒSTURESTARPTAUTISKIE RAIDĪJUMILATVIEŠU VALODĀ 20.GS. OTRĀPUSĒSākums JG235(2003), 237(2004), 238(2004),248(2007), 250(2007), 251(2007), 252(2008),253(2008), 254(2008)BRĪVĀ LATVIEŠU BALSS FRANKFURTĒ1965-1972 – III DAĻADZIRDAMĪBAPlašā vēstuļu izmaiņā 1967. gada pirmajāsnedēļās Skultāns lūdz toreizējai EiropasLatviešu jaunatnes apvienības (ELJA) priekšsēdētājaiRasmai Šildei (tagad prof. RasmaiKārkliņai) palīdzēt ar materiāliem iknedēļasjaunatnes programmām, svēti nosoloties, kanenotiks nekāda iejaukšanās no veču puses,pat ne vismazākā. Nedaudzi materiāli pienāk,bet pēc veselu dienu ilgstošas, lielā mērāBLB raidījumiem veltītas ELJAs sanāksmesOldenburgā 67 Šilde pavēsta, ka materiālusvairs negādāšot, jo neesot skaidrs, vai Latvijāraidījumus no Frankfurtes patiešām labi vardzirdēt, ka tos klausās 68 . Citu trimdiniekuuzskatā nespēja BLB raidījumus uztvert britusalās esot nepārprotama liecība tam, ka tosnevarot uztvert arī Latvijā. 69 Tā, protams, irneizpratne, jo radio viļņi tiek virzīti uz vienumērķi, konkrētajā gadījumā uz Rīgu. Šādusun tamlīdzīgus minējumus, ieskaitot kategoriskoapgalvojumu LNAK „oficiālajā” paskaidrojumā,ka līdz šim nav sastapts kādsiebraucējs no Latvijas, kas NTS raidījumusbūtu dzirdējis 70 , BLB darbinieki novērtē parpaviršiem un aplamiem – esot zināms, kaLNAK kontaktējusi pavisam maz iebraucējuvai arī ieguvusi ļoti šauru informāciju. BLBdzirdamību apliecinot ne vien no dzimtenessaņemtās vēstules, bet to stāsta arī dzimtenesapmeklētāji. Pie tam tieši šos BLB raidījumustautieši dzimtenē gaida visvairāk, jo tiesniedz tieši to, ko viņi vēlas, bet neinformēpar ASV ārlietu ministra Raska meitas laulībām,kuras tautiešiem dzimtenē visai vienal-__________________________________________________________________Kad ikvienam, arī Ivaram pašam, kļuvaskaidrs, ka viņa dienas šai saulē ir skaitītas,viņš pastāvēja uz to, ka grib vēl pēdējo reizibūt kopā ar mums visiem iemīļotajā Rančā,un arī Ivara sieva Vija darīja visu, lai viņa vēlēšanāspiepildītos. Ivars tad vairs varēja tikaisēdēt invalīdu ratiņos un arī augstākais uzstundu. Viņam bija grūtības izteikties, formulētdomas, viņš vairs nebija sarunu dalībnieks,tikai mēms klausītājs, snauduļoja vaiarī raudzījās uz netālo okeānu.Liktenis Ivaram bija nežēlīgs. Vispirms divasreizes bija jāatvieto gūža, tad viņa stalto augumusakropļoja rematisms, kas groteski izkropļojaplaukstas un pēdas, tad vēl pēc grūtiemapsvērumiem tika ielikts mākslīgais celis.Kad biļetes jau bija sagādātas ceļojumamuz Jaunzēlandi un Austrāliju, ārsti konstatējaplaušu vēzi. Un pašās beigās – vēl viens pārbaudījums,kas jau līdzinājās Ījāba Bībelē aprakstītajāmciešanām – vēzis bija ieperinājiessmadzenēs.Kādā Ivara dzejolī atrodam vārdus:....Reiz ar diezgan parastāmbeigāmbeigsiesmana vienīgā sezona ellēPēc paša vēlēšanās Ivaram mūžības ceļā līdzitika doti dzintara gabaliņi, ziedi, Dainas unlaikraksts Laiks.Ivara dzejoļos ir minēta kaulainā, nāve, pīšļi,aiziešana. Nāves tēma viņu nodarbināja, betvai Ivars jebkad varēja iedomāties, ka pieminētāsezona ellē būs arī elle viņam pašam?Dažas stundas pirms miršanas viņš esot iesaucies:Apokalipse nāk! Par nāves priekšnojautuviņš runā jau sen, piemēram, dzejolī„Tajās durvīs ...”Tajās durvīsVar stenderēs atspertiesRokām abām un kliegt,Ka viņās neieies,Var arī uz ceļiem saliektiemViņām cauri lavīties.Dažs spēj uz vēderaTām izlīst cauri,Var galvu paceltuTām cauri izsoļot,Var pat svilpojot un smejotViņām cauri diet.Var visādi,Bet reiz ikvienamIr šajās durvīs jāieiet.____________________Brigita Siliņa, viena no mazā teātra sanfrancisko dibinātājiemun aktrise, ir JG teātra nodaļas redaktore(1987-1998). Dzīvo Sanfrancisko, kur strādājusi parvācu valodas skolotāju vidusskolā.39