kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

kuras uzskatā pareizi būtu rakstīt „Diana.”Ritums sāk studēt, iegūst akadēmisko grādupolitiskajās un sociālajās zinātnēs, sākstrādāt amerikāņu Sociālās apdrošināšanasbirojā, vēlāk pārņem jaundibinātās (1951)ALAs Aprūpes biroja vadību, raksta latviešupresē par pensiju jautājumiem, ASV presēviņš dedzīgi protestē pret melīgiem apgalvojumiempar padomju pilsoņu laimīgo dzīvisociālistiskajā paradīzē, ko apēno vienīgiimperiālistu pastāvīgie kara draudi. Viņšpiedalās Amerikas Balss radio raidījumos, iraktīvs dažādos citos ārzemju latviešu sabiedrībaspasākumos, skumst, ka nebija lemtssavu mūžu nodzīvot tēvzemē, bet atzīst, kamūža novakarē atgriezties vairs nav iespējams.Taču ar Latviju viņš palikšot saistīts līdzmūža beigām, lai kur arī būtu viņa pašreizējāsmājas. Ārzemju latviešiem jāturpinotdarbs tāpat kā Padomju Savienības sairšanasprocesam sākoties un arī jau sen agrāk, kadBaltijas valstu jautājums tikai ārzemju baltiešumērķtiecīgās darbības rezultātā nonācispreses, politiķu un valdību uzmanības lokā.Stāstot par katru personīgās dzīves posmu,autors visai plaši apcer arī toreizējo politiskosituāciju – apraksta boļševiku ievestās ačgārnāspārmaiņa LU vadībā un citas norises1940. gadā, nosoda citu valstu vienaldzībupret notikumiem un cilvēku upuriem Baltijasvalstīs, kad pat Vinstons Čerčils nonācis pieatziņas, ka īstenojot reālpolitiku, ētiskajiemun morālajiem principiem jāpaliek dibenplānā.Par autora minēto vēsturisko un politiskofaktu pareizību jāspriež šo disciplīnu lietpratējiem.Ritums vietumis citē konkrētu statistiku,gan neuzdodot avotus. Taču, ja kādsnepiekrīt grāmatā paustajiem uzskatiem unsecinājumiem, autoru no iebildumiem pasargāviņa izvēlētais grāmatas virsraksts. Drošivien var būt dažādās domās par autora pārliecību,ka Sarkanajai armijai Kurzemi ieņemtneizdevās. Latviešu karavīri palika neuzvarēti.Viņi nolika ieročus kapitulācijas dienā unpadevās cietsirdīgajam ienaidniekam, kamžēlastības jūtas bija svešs jēdziens. Visai interesantsir autora norādījums uz prezidentaBuša un Gorbačova vienošanos Maltas konferencē(1989) attiecībā uz Baltijas valstuneatkarības centieniem – vairākums baltiešuvecā Buša kluso diplomātiju neesot izpratušiun tādēļ prezidentu kritizējot par pārāk bailīgoun piesardzīgo politiku attiecībā pretBaltijas valstīm.Knuts Skujenieks ar Jāņu bērniem Indru (kr. pusē) un Keitlinu Mālpilī 2008.23.VI.Foto: Rolfs Ekmanis68