kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

Eva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LATVIJAS UNLATVIEŠU TRIMDAS SASKARSMEUN TĀS DINAMIKA – I DAĻAATKUŠŅA IETEKMES LAIKS (1955-1963)Rets Lenca (J.M.R. Lenz) portrets (1777) no privātkolekcijasŠveicē.Gēti (Johann Wolfgang von Goethe, 1749-1832) un daudziem tā laika rakstniekiemun kultūras darbiniekiem. Ar saviem literāriem– tai laikā gan formas, gan satura ziņāvisai revolucionāriem – sacerējumiem Lencskļuva pazīstams kā Sturm und Drang (Vētrasun dziņu) literārās kustības galvenais autors.Dzīvodams visai vētrainu un klaidonīgudzīvi, pēc piemeklētām vājprāta lēkmēmviņš atgriezās dzimtenē, bet drīz devās uzPēterburgu un Maskavu, kur brīžiem darbojāskā privātsekretārs un skolotājs, piebiedrojāsbohēmiešu aprindām, daudz žūpoja unmira ar trieku Maskavā uz ielas.Par sava dēla dzīves beigu posmu ir skumisJakoba tēvs Krišjānis Dāvids Lencs (ChristianDavid Lenz, 1720-1798), mācītājs Drustos,Dzērbenē, Cesvainē un Tērbatā un kopš 1779.gada arī Lielvidzemes luterāņu ģenerālsuperintendantsRīgā. Savā Tērbatas laikā KrišjānisVrēliķa apgādā Rīgā klajā laida (1764) līdztam lappušu skaita ziņā apjomīgāko latviešuvalodas sacerējumu: Sprediķu Grāmatapār tiem Svēdienu un Svētku Evangeliumiemtām Latviešu kristītām Draudzēm (1858 lpp.).Nez vai vecais Lencs savam dēlam teicis lī-Laikmets, kuru apzīmē ar metaforu „At kusnis“,Padomju Savienībā iesākas pēc diktatoraStaļina nāves (1953), kam sekoja diktatūrasatslābums, nacionālo spaidu mazināšanāsnekrievu republikās, masveida amnestijaspolitiski sodītajiem, salīdzinoši lielākastiesības un brīvības visiem iedzīvotājiem.20. gs. 50. gadu vidū mainās arī padomjurežīma ideoloģiskās cīņas metodes un uzdevumistarpvalstu attiecībās, arī attiecībās aremigrantu kopienām. 1955. gadā ar mērķi itkā atjaunot sakarus ar kara gados svešumāaizrautajiem vai aizvilinātajiem pilsoņiem 1 ,sāk darboties PSRS komiteja „Par atgrieša-1. Zaļkalne, Lilita. „Kultūras sakari”- sākums unizveide (1955-1961). No: Trimda. Kultūra. Nacionālāidentitāte. Referātu krājums. Rīgā: Nordik, 2004:20-33._______________________________dzīgus vārdus, ko viņš šai grāmatā veltījislatviešu grēciniekiem: Jūs neganti plītniekiun plītnieces, kas jūs krogos un ciemos kāpiedzēruši lopi brēcat, rūcat un straipalājat,dažkārt apakš benķes, jeb galda, jeb pašāceļā piedzēruši guļat, dažkārt ratos jeb ragavāsun pārkārdamas galvas gulēdami unaizmiguši ne zinot, vai jūs zemes virsū, vojapakšā esat..., kas jūs tik piedzēruši rikšospār kokiem un akmiņiem tā braucat, ka jūsikacumirkli varat kaklu un kaulus nolauzītun tā pie Vella ellē nobraukt! Esat jūs kristīticilvēki? (1 632. lpp.). Un ja būtu teicis, dēlslaikam nebūtu klausījies tā kā tā.Tēva mūža darbu, lielo sprediķu grāmatu,arī valodas ziņā ļoti interesanto sacerējumu,neviens šodien, diemžēl, vairs nelasa, betviņa dēla lugas Die Soldaten operisko versijugrandiozā, ciniskā un izvirtībām pilnā uzvedumāvarēja noskatīties un noklausīties pagājušānedēļā Ņujorkā, laikā kad cesvainiešaautora dzimtenē svinēja lielos svētkus.2008.g. 15. jūlijā28