kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

sībām. Barikāžu dienas droši vien mūsu vēsturētiks ierakstītas kā varoņu dienas, varbūtvienā līmenī ar strēlnieku Ziemsvētku kaujāmI Pasaules kara laikā, protams, ar to starpību,ka strēlnieku varonība pazuda cara valdībasnolaidībās, kamēr barikāžu dienas parādāskā pozitīvs apliecinājums latviešu pretestībai.Autore neslēpj savu patriotismu. DzejniekiAspazija un Akurāters viņai ir patiesie revolucionāri,bet Ojārs Vācietis daudzināts kā tautassirdsapziņas balss. Vēstulē tolaik ministruprezidentam Emsim Gundega Repše uzsvērtiiestājas par vides aizsardzību un saglabāšanunākošajām paaudzēm. Citviet pieminētasurbanizācijas problēmas un jaunākās Rīgaspilsētas apbūves aprises, kas dažbrīd izceļasar īsteni neizplānotiem pārsteigumiem.Purvciems un nolaistā Jūrmala, kur es dzīvoju,izraisa viņā sašutumu. Sastopam visainegatīvu nostāju pret iesaistīšanos EiropasSavienībā. Turpretim neiesaistīšanās NATOnozīmētu atpakaļrāpošanu (..) tūdaliņupastalās. Autore ir visai uzstājīga un nozākāpopulāros tautiskos zīmolus kā kiču. Viņa irsarkastiska un nesaudzīgi zobgalīga attiecībāpret lētu tautiskumu un „modes” kliedzieniem,ar kuriem pilsoņi sveic etniskokiču kā objets d’art. Netaisnības un nolaidībaspilsētas vadībā, piemēram, nepietiekošasiltuma piegāde mazāk rocīgiem pilsoņiem,viņas uztverē ir gandrīz noziegums.Sējuma beigās ievietotās divas vēstules,kas it kā saņemtas no lasītājiem, atgādinaMonteskjē triku viņa Persiešu vēstulēs, kurit kā divu izraidīto persiešu visai zobgalīgajāsarakstē atbalsojas sašutums un izbrīns parsvešo kultūru un tur dzīvojošiem cilvēkiem.Monteskjē šādi paņēmieni bija nepieciešami,lai novērstu cenzora dusmas, ko autors būtuizpelnījies ar savu nesaudzīgo dzīves novērtējumuFrancijas karaļvalstī. Monteskjē jaunevienu nepiemānīja, bet Bastijā (Bastille)viņam nebija jāsēž, kur nonāca tādi mazākdižciltīgi neapmierinātie kā Didro (Diderot)un citi revolūcijas vēstneši. Repše ar cieņuatsaucas uz Monteskjē un viņa Persiešu vēstulēm.Cieņu katrā ziņā ir pelnījusi arī patimūsdienu latviešu autore.Juris SilenieksJuris Silenieks ir emeritēts literatūras profesors (Carnegie-MellonU.).CAUR GREIZIEM STIKLIEM TUVĀKPATIESAJAMMāris Bērziņš. Gūtenmorgens. Ill. MārisBišofs. Rīga: Karogs, 2007. 268 lpp.Atverot šo glīti iespiesto grāmatu, kas varētugreznot kafijas, un ne tik vien šā dzēriena,galdiņu ikvienā cienīgā mājā, gribētos cerēt,ka viesi tajā ieskatīsies ar dzīvu interesi. Betvislabāk to darīt ar piesardzību, jo, gan grāmataspatīkamā apdare, gan arī vēstījums,varētu sabojāt labsirdīgo noskaņu dažādāveidā. Teksts sastāv no apmēram 60 fabuliskiem,bet ne vienmēr teiksmainiem stāstījumiem,kas nav gluži Esopa atdarinājumi,taču ar tādām kā folkloriskām iezīmēm, visizteiktākvarbūt ar stāstītāja naivitāti., kas,protams, izrādās ir maska dziļdomībai, simplicissimussui generis, kad teiciens „kas ir,tas ir” noraksturo daudz, taču nepasaka visuun varbūt to pašu svarīgāko.Sākumā citāts, no tautas mutvārdu daiļrades,kas ir sava veida priekšvārds: Morgupriekšnieks no rīta ierodoties darbā sveicinasavus kolēģus: – Guten Morgen!” Tamseko pirmais fabulējums „Gūtenmorgens unkarma,” kur autors salamājas ar sava pašaradījumu – Gūtenmorgenu. Šiem diviempievienojas Gūtenmorgena draugi ar izteiktilatviskiem vārdiem – Kalniņš, Lejiņš, Ozoliņšun citi „iņi,” taču tostarp neviena krieviskiskanoša uzvārda. Laiku pa laikam piesauktaisBērziņš varētu būt pats autors, kaut arīneuzvedas ar autora cienību. Stāstītājs dodaspie „Bremenes muzikantiem,” kas ierosinadažādus inspirācijas ciklus, piemēram:„Stāsti, kas sarakstīti, klausoties gaiļa dziesmu,”„Stāsti, kas radušies, raugoties ēzelimmutē” vai arī „Stāsti no kaķa ņurrāšanas. Unņaudēšanas arī” un visubeidzot – „Stāsti nosuņa astes luncināšanas, rejām un kaukšanasnakts vidu.” Stāstījumu tematiskais fa-64