kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

ejai – spilgts piemērs ir JG publicētie Latvijasdzejnieku (Mirdza Ķempe, Jānis Sudrabkalns,Meinhards Rudzītis, Edgars Damburs, HarijsHeislers, Arvīds Skalbe, Ojārs Vācietis u.c.)dzejoļi par Ļeņinu 24 . Tieši šo JG humoranodaļā Skabarga ievietoto dzejoļu dēļ pieņemasuzbrukumi JG no trimdas sabiedrībasaprindām, kuras humoru šajā ļeņiniādēneredz. Ar aizdomām tiek uzlūkoti arī cituLatvijā sacerētu dzejoļu pārpublicējumi – neraugotiesuz to, ka tie ievietoti nodaļā arnosaukumu Starp papēdi un zemi. Iezīmesapspiestās Latvijas jauno autoru dzejā. Šonodaļu veidoja dzejnieks Andrejs Irbe. 1958.gada JG numuros šajā sadaļā tiek publicētaĀrijas Elksnes, Arvīda Skalbes, Ojāra Vāciešadzeja.1958. gadā JG aicina piedalīties simpozijāpar sekojošiem jautājumiem: „Kā pavērtceļu latviešu kultūrai pasaulē?“ un „Kā atdzīvinātšķietami pamirušo latviešu literatūru?“.Izsūtītajos uzaicinājuma tekstos otraisjautājums kā problēma ir izvērsts sekojoši:Padomju Latvijā, kā zināms, autori ir spiestirakstīt sociālistiskā reālisma garā un pardrosmīgiem, dusmīgiem un nepaklausīgiemjauniem autoriem „Cīņa” raksta apmēramtā: Tā vien liekas, ka jaunie autori atsvešinājušiesno savas tautas, atstājuši visu veselīgo,dzīvinošo, dabīgo un iegājuši paštīksmināšanāspakāpēs, lai ar saviem darbiem nekalpotuvis savai tautai, bet sev līdzīgai šauraigrupiņai. Arī trimdas latviešu literatūra nevarlepoties ar izciliem darbiem – darbiem, kasdotu radīšanas impulsu pašiem jaunākiemrakstītājiem un tulkošanas impulsu rietumniekiem.Maz mums īsta pārdzīvojuma brīdīradušos daiļdarbu“. 25 Lai trimdas lasītājiematklātu literatūras procesu dzimtenē un uzzinātuLatvijas jauno intelektuāļu domas, JGpārpublicē fragmentus no Padomju Latvijaspreses, kur tiek runāts par literatūras unmākslas problēmām. Redzama vieta JGpublikācijās ir Ojāra Vācieša personībai undinamiskajiem rakstiem presē. JG21(1959)publicēts fragments (pārpublicēts no laikrakstaLiteratūra un Māksla, 1959) no viņateiktās runas 26 Latvijas padomju rakstniekuIV Kongresā 1958.25.-27.IX: Un vēl vienanelaime, uz kuras saknēm mēs lejam ūdeni,pārkāpdami principu ‘mākslai vispirms jābūtmākslai’ – tematikas dēļ par idejisku darbu24. Skat. rubriku „Skabargas“ Okupētā Latvija.Produkcija virs plāna. No Padomju Latvijas preses.JG:15(1958).25. JG redakcijas vēstule Dzintaram Sodumam(1958) RTMM 560368.2626. Līdzās Ojāra Vācieša, Arvīda Skalbes un ĀrijasElksnes dzejoļiem.saucam tādu, kur ideja palikusi bez emocionālāun estētiskā apģērba, un savukārttematikas dēļ par bezidejisku nolamājam todarbu, kas ir tiešām idejisks, tiešām mākslasdarbs, tikai tam, nabadziņam, pietrūkst attiecīguārējo atribūtu. 27Vecākās trimdas politiskās un sabiedriskāsvadības acīs jaunā avangarda izaicinājumskulminē 1959. gada Amerikas Latviešu apvienības(ALA) kongresā, kad JG nosoda kāneatbilstošu „latviešu mērķiem un morālei“,ar to saprotot gan Jāņa Turbada (Valža Zepa)pēkšņā pietātes trūkumā sarakstītā Ķēvesdēla Kurbada fragmentus, gan arī interesipar jaunāko literatūru Latvijā 28 .Ideoloģiju tieša cīņa, t.i., sabiedriskās domasregulējošu organizāciju noteikta, turpinās ararvien konkrētākiem lēmumiem 60. gados.Daugavas Vanagu Centrālās valdes sēdē(1963.8.-9.VI) Gēteborgā nolemts pievienotiesLAKEC sēdē (1962) pieņemtai deklarācijai:Tūrisms uz Latviju ir nevēlams. Ikvienam,kas apmeklē Latviju, ir jāzina, ka viņam parto būs jādod pakalpojumi boļševiku propagandai,vai pat jākļūst par okupantu aģentu.Bez tam ikviens tūrists uz okupēto Latviju aršādu braucienu ir atteicies no sava politiskābēgļa statusa un devis morālisku akceptuokupantu režīmam, to papildinot: Ja kādsbiedrs, kurš ieņem kādu amatu DV organizācijā,ir devies kā tūrists uz Latviju, tad viņšno amata nekavējoši atbrīvojams. 29 Nedēļuvēlāk (1962.16.VI) PSRS vēstniecība Zviedrijāizsūtīja LPSR Ārlietu ministrijai vēstuli: Ar šonosūtām izziņu par organizāciju „DaugavasVanagi“ Zviedrijā. Vienlaicīgi uzskatām parmērķtiecīgu, ka mūsu kontrpropagandāaizrobežu radio un avīzē „Dzimtenes Balss“būtu ievietoti materiāli par antitautiska raksturapiemiņas un svētku dienām, kas pieminētasizziņā. Ņemot vērā ierindas emigrantuinteresi par kultūras dzīvi Latvijā, lūdzamtupināt iekļaut republikas māksliniekuspadomju grupās, kas dodas viesizrādēs uzZviedriju, un organizēt Stokholmā š. g. rudenīgrafikas izstādi ar jau agrāk piedāvātiemmūsu nosacījumiem. Lūdzam atsūtīt mumsizrādīšanai latviešu emigrantu mākslas filmasun kinohronikas par republikas dzīvilatviešu valodā. Lai pozitīvi ietekmētu latviešuemigrāciju, lūdzam izskatīt jautājumu27. Iezīmes apspiestās Latvijas jauno autoru dzejā.JG21(1959):11.28. Skat. Nollendorfs, Valters. „Tā sauktāJaunās Gaitas lieta”. JG21(1959):128-130 unJG24(1959):259-260.29. Noraksts no Daugavas Vanagu lēmuma. Anitasun Gunša Liepiņu privātais arhīvs Toronto, Kanādā32