kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

ņemam vērā arī to, ka autorsdzejoļus nemēdza pārstrādāt.No otras puses, varbūt Kunnosadaiļrades izpratnei nepieciešamscits skatījums,kurā dzejoļa nepabeigtībakļūst par absurdu jēdzienu.Parasti, lasot viena vai otradzejnieka darbus, prātā nāknoteikta priekšstatu sistēma,ko veido lasīšanas pieredzeun kurā ērti iekļaut konkrētāautora daiļradi. Citiemvārdiem sakot, mēs lasām arpārliecību vai vismaz nojausmu, ka zinām,kas ir dzejolis, un vadāmies pēc šiem saviemestētiskajiem priekšstatiem. Kunnoss sašķobamūsu pārliecību, liekot meklēt citu pieeju,vai vēl radikālāk – liekot meklēt jaunudzejnieka definīciju, cik nu mūsu spēkos ir tiksmalkas lietas definēt.Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ Kunnosatekstus ne vienmēr uztvert ir tik viegli, cikviegli saprotam “Īsu dzejoli uz ļoti mazas lapiņas”(69):Protams, Tu esi skaista.Ļoti. Tas arī viss.1996. 8(?). XUztveršanu apgrūtina vai drīzāk padara aizraujošākuarī tas, ka Kunnosa dzejas valodāvisi vārdi ir vienlīdzīgi, neatkarīgi no piederībaskādam leksikas slānim, neatkarīgi no tā,vai tās ir autora atdzīvinātas valodas fosilijasvai pašdarinājumi. Arī citu tautu valodatekstā kļūst līdzvērtīga dzimtajai. Lasītājsbieži vien var tikai minēt, aptuveni nojaustvai censties izlobīt ekscentrisko vārdu nozīmes,saķēris galvu neizpratnē, kas ir sokei– ans, debarkaders, bīne, korūgs, bīteļi, peijote,knāsidi, naiži, virsnājs, niedols, šeņķisun līdzīgi. Protams, tikpat labi, uzzinot, kasokei – ans ir, piemēram, pakāpe mongoļukaraspēkā, var nākties secināt, ka šīs zināšanasne vienmēr līdz izveidot dziļāku tekstainterpretāciju, un vienkārši jāļaujas dzejai.Tomēr tiem, kam patīk nīkt bibliotēkas putekļos,vārdnīcu lapaspusēs cenšoties sadzītrokā mongoļu karavīru, daudz piedzīvojumussagādās alūzijas, reminiscences un citasnorādes. Te tā visa ir daudz, sākot no ikdienaszīmēm: tā mēs uzzinām, ka 1998. gadā uzGrēcinieku ielas atradies bārs “Amsterdama”,ka šajā pašā gadā izstāžu zālē “Arsenāls” izstādītasIlzes Neilandes gleznas. Beidzot aratsaucēm uz literāriem tekstiem un kultūrasfaktiem, kas jau iegājuši vēsturē: Sandrārsun Ziemassvētki Rīgā maigāssirdis jūs / kas sērojatpar mums // līdz Lieldienām(248). Šajā gadījumā apspēlētsfranču dzejnieka BlēzaSandrāra (Blaise Cendrars)dzejolis “Lieldienas Ņujorkā”(Les Pâques à New York), kaslatviski lasāms vēl padomjulaikos izdotajā franču mūsdienudzejas izlasē Es teviturpinu (1970) Māra Čaklāatdzejojumā.Šīs ir vien dažas vadlīnijas patiešāmplašajā tekstu kopumā, kas, izlasītivienā piegājienā, dod vien virspusēju priekšstatu,jo vienmēr pastāv iespēja rakt vēl dziļāk.Tā, pateicoties chronoloģiskajam dzejoļusakārtojumam, redzam nianses, kuras, lasotklasiski sastādītu dzejoļu krājumu, lasītājambieži vien paliek slēptas. Ir interesanti, redzēt,kā vārdi un frāzes paliek dzejnieka apziņā, unatkal un atkal atgādina par kādu konkrētu situāciju,par kuras lieciniekiem tie kļuvuši, laipēc tam ienāktu arī lasītāja pasaulē. Un taslaikam ir maģiskais punkts, kurā sākas dzeja.Austras Gaigalas apcerējumā “Dzīves undzejas krustcelēs” var atrast dažas ēverģēlības.Piemēram, lasām, ka Intervijā EdvīnamRaupam 1979. gadā (izcēlums mans A.V.)dzejnieks teicis šādus vārdus … (326), laigan šī intervija, kā atsaucēs norādīts, notikusi1999. gadā. Vai arī, ka cikls Pieci dzejoļi parmazpazīstamu tēmu, kas tapis pēc dzejniekapieredzes 1968. gadā t.s. Prāgas pavasaraapspiešanā, pretēji iecerēm nav nodrukātsnedz žurnāla Avots pirmajā numurā, nedzgrāmatā Pieci septiņi, bet tikai 1991. gadāgrāmatā Slengs pilsētas ielās (300). Tačupatiesībā šis cikls ir publicēts žurnālā Avots1988. gada decembrī (20 –21). Vietām pazudusikāda pieturzīme, un, šādas sīkas kļūmeskopā summējot, nākas secināt, ka izdevumavienīgā nelaime ir gluži vienkārša: redaktoratrūkums. Izņemot šo misēkli, Gaigalas pētījumsir vērtīgs, plašs un sniedz redzējumupar autoru no dažādiem skata punktiem.Arvis VigulsJaunās paaudzes dzejnieks Arvis Viguls studē LatvijasKultūras akadēmijā starpkultūru sakarus Latvija-Spānija. Viņa ieskatā dzejai jābūt “pašpietiekamai”un dzejniekam jānodarbojas ar domāšanu, dzejošanuun pašam ar sevi, nevis jāiesaistās titāniskā cīņāpar sabiedrības uzlabošanu, izglītošanu. Grāmatasapskats (saīsināts un mazliet rediģēts) ar atļauju pārņemtsno tīmekļa portāla 1/4 satori.66