kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

šu lietas” – lielo cīņu mutuļi 20.gs. sākumāpirms Latvijas valsts nodibināšanas; pirmāuzvara pār lieliniekiem pulkveža Kalpaka vadībā;Latvijas de jure atzīšana un 1920.11.VIIIparakstītais Latvijas-Krievijas miera līgums;Molotova-Ribentropa Pakts; Staļina, Hitlera,atkal Staļina un viņa pēcteču pastrādātāsvarmācības Baltijas valstīs; latviešu leģionārucīņas un Zviedrijā nonākušo leģionāru izdošanaPadomju Savienībai līdz pat apstākļiemLatvijā (arī Lietuvā un Igaunijā) padomjuvaras gados (līdz 1968. gada otrai pusei).Suminājumi un vēsturiski apskati piepildavairākus raidījumus Lietuvas un Igaunijas dibināšanaslaikā februārī. Visai detalizēti raidījumosaplūkotas dažādas norises trimdā– organizācijas un to darbība, visvairāk to organizācijuaktivitātes, kas atbalsta raidstacijuBLB Frankfurtē – Daugavas Vanagu, BATUNa(Baltiešu akcijas komitejas pie Apvienotajāmnācijām), ELJAs, Latviešu Studentu apvienības,Latviešu Nacionālā fonda Skandināvijā.Bieži aplūkota trimdas latviešu skolu darbība,īpaši Minsteres Latviešu ģimnāzijas, arī 2 x 2nometnes, ALJAs sešu nedēļu nogaļu kursijauniešiem un, protams, dažādas svētku reizes– no Draudzīgā aicinājuma līdz Lāčplēšadienai, 18. novembrim u.c., kam pievienojaspāris raidījumu par pretpadomju demonstrācijuKosigina viesošanās laikā Londonā.Raidmateriāli bieži ņemti no trimdas avīzēmLatvija, Laiks un Latvija Amerikā. Īpašs sašutumspausts par Anglijas valdības Baltijaszelta iztirgošanu. Liela vērība pievērsta izbēdzējiemno Padomju Savienības – no Staļinameitas Svetlanas, ārstes Lilijas Zariņas līdzlatviešu jauneklim, kurš pārbēg Vjetnamaskara laikā pie amerikāņiem. Raidījumos jaunatneinereti tiek izlietoti jaunatnes žurnālāMēs publicētie materiāli. Kultūras jomālietoti literatūrkritiķa Jāņa Rudzīša, vēsturniekaPētera Dreimaņa, bibliogrāfes LīvijasVītoliņas, bet visvairāk dzejnieka PēteraAigara (par Pasternaka nolādēšanu, par krievugleznotāju Aņenkovu, par LPSR reprezentantiemMirdzu Ķempi, Arvīdu Griguli,Annu Saksi, Vizbuli Bērci, kultūras ministruKaupužu u.c.) vai nu pašu ieskaņotas, vai arīno preses pārņemtas apceres, kā arī lasījumino Raiņa darbiem (piemēram, Daugavasskandējums), Virzas Straumēniem (parLieldienu un Ziemsvētku gaidīšanu), AdolfaBļodnieka grāmatas Nesakautā nācija, prof.Edgara Dunsdorfa Mūžīgais latviešu karavīrs,Imanta Alkšņa rediģētā rakstu krājumaLatvijas sapnis u.c. Ne vienā vien raidījumākomentēti vai parasti pie mikrofona nolasītiJaunajā Gaitā publicēti materiāli, piemēram,Bruno Kalniņa un Ilgvara Spilnera domaspar Latvijas valsti. Raidījumos par literātupretestības izpausmēm Latvijā un disidentiskorakstnieku vajāšanām un tiesāšanām(Daņiela-Aržaka, Tarša, Siņavska u.c.) BLBredaktori izmantojuši šo rindiņu rakstītāja visuspublicējumus tolaik JG. Grāmatu apskatosizceļas Ulda Ģērmaņa apceres par BrunoKalniņa Der sowjetische Propagandastaat 78un par gadskārtējo Dr. Andrīva Nāmsona rediģētoizdevumu Acta Baltica. Īpaši kritiskusvārdus Latvijas klausītājiem jādzird par Rīgāizdoto PSRS Ārlietu ministrijas darbiniekaViļņa Sīpola grāmatu Dzimtenes nodevība(1963) un līdz 1968. gadam iznākušajiem„Pētera Jērāna enciklopēdijas” (kā tā sauktatautā), t.i., Latvijas PSR Mazās enciklopēdijassējumiem. Ēterā uziet arī krietns skaits interviju– ar Eiropā studējošiem latviešiem, to vidū,Rasmu Šildi, paša Skultāna meitu Viedu; arLatvijas neatkarības celmlauzi Miķeli Valteru;no Latvijas izbēgušo ārsti Liliju Zariņu; jaunatnesaktīvistu Valdi Liepiņu; Latvijas sūtniASV prof. Arnoldu Spekki; BATUN priekšsēdiNorbertu Trepšu un pat tolaik Kalifornijāmītošo Aleksandru Kerenski. Vesela rindatrimdas garīdznieku piedalās reliģiskos raidījumos– no prof. Kārļa Kundziņa, archibīskapaArnolda Lūša, prāvestiem Elmāra Rozīšaun Aleksandra Veinberga līdz bīskapamRancānam un prāvestam Miķelim Lizdikam.BLB MAĻ UZ DIVIEM GAŅĢIEMTikpat negaidīti kā baltiešu radioprogrammastiek pārtrauktas Madridē (1965.V),1969.20.IX Radio Nacional de España atjaunoigauņu, latviešu un lietuviešu raidījumus,līdz ar ko sākas Madrides BLB raidījumu otrsposms. Redakcijas vadību uzņemas turpinātVilis Skultāns. Tajā pat laikā vairāk nekā trīsgadus līdztekus Madrides BLB raidījumiemturpinās Frankfurtes BLB raidījumi, kuriemprāvests Miķelis Lizdiks viens pats kompilēgan pats savus materiālus, gan arī rediģē unpapildina no čikāgiešiem saņemtos, kādu laikuarī no Viļa Skultāna – tādus kā, piemēram,1969.23.XI no Madrides atsūtītos ieskaņotosraidījumus par marksistiski ievirzītā austriešurakstnieka un žurnālista, vienlaikus asaPadomju Savienības Panzerkommunismuskritizētāja, Ernsta Fišera (Ernst Fischer, 1899-1972) viedokļiem; apskatu par krievu autora,disidenta, cilvēktiesību cīnītāja, SaharovaBalvas laureāta (piešķirta pēc nāves), Sibīrijaslēģeru veterāna, kurš mirst bada streika laikā,Anatolija Marčenko (1938-1986) grāmatuMoi pokazaņija (Mani liecinājumi);radioeseju par Kurzemes lielkauju (1944),bermontiešu padzīšanu (1919) u.c. Skultāns41