kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

dzīgas. 71 Še uz zoba paķerts kāds AmerikasBalss latviešu raidījums, kur sīkumos atstāstītasRaska (Dean Rusk, 1909-1994) meitaslaulības ar kādu afroamerikāni.1968. gada vasarā Latviešu Nacionālais fondsZviedrijā izdara aptauju Rīgā un Ogrē par BLBdzirdamību, kas jādara, protams, slepenībāar vislielāko piesardzību. Abās vietās iztaujātās25 personas liecina, ka latvieši visvairākklausās angļu BBC (British BroadcastingCorporation) raidījumus krieviski, tadAmerikas Balsi latviešu valodā. Trešā vietāminēta BLB, kaut arī to traucē krietni vairāknekā BBC, AB un Radio Vatikāns raidījumus,kas vien ir pierādījums, ka BLB sasniedzLatviju, neraugoties uz samērā zemo jaudu.1969. gada rudenī dzejnieks Andrejs EglītisStokholmā saņem ziņu, ka BLB dzirdēta Aucē.Par Svobodnaja Rossija raidījumu dzirdamībuLatvijai tuvajā Stokholmā un arī Somijā pirmajosdivos mēnešos pozitīvi izsakās 72 parastikritiskais Alfons Lauris – tos varot dzirdētdaudz labāk nekā pēdējā gada raidījumusno Madrides. 73 60. gadu vidū kādam NTSaģentam bijis uzdots braukt ar automašīnuno Ļeņingradas līdz Tbilisi, lai pārliecinātospar NTS raidītāja Svobodnaja Rossija dzirdamību.Viņa detalizētā atskaite liecina, ka tābijusi laba ārpus pilsētām, arī Latvijā uz laukiemievērojami labāka nekā Rīgā, Liepājā vaiDaugavpilī, kur uzstādīti traucētāji. Vēl labākaliecība ir padomju preses paustā nepatikapar NTS radioprogrammām un citām „ļaundabīgoemigrantu” aktivitātēm Rietumos,piemēram, rindkopa Maskavā iznākošajāSovetskaja Rossija: 74 Katru dienu ēterā vardzirdēt – Sveicināti, mīļie tautieši!... Tā savasradioprogrammas iesāk raidstacija, kas sevidēvē par „Svobodnaja Rossija”. Par to, ciknepatīkama varas aparātam ir ārzemju radioraidījumuklausīšanās, liecību dod LatvijasPSR komjaunatnes sekretārs R. AnspaksMaskavā iznākošajā Vissavienības komjaunatnescentrālorgānā Komsomoļskaja žizņ:Katru dienu ārzemju raidstacijas triec ēterāpropagandas materiālus, kas sagatavoti ļotiprofesionāli ar lielu viltību un izdomu. Biežimikrofona priekšā stājas tie, kas atstājušidzimteni – bijušais bīskaps, bijušais virsnieks,bijušais muižnieks. Bijušie, bijušie, bijušie...Nenosistie fašisti, nacionālisti, aizsargi! Saltimeli, maskota nepatiesība, liekulīgas raudas.Vajadzētu prast izskaidrot ļaudīm šos melus.Bet kā? 75Kaut arī uz BLB pieteicēju uzdotajām adresēmpienāk relatīvi maz vēstuļu, jo padomjuiestādes ir visai veiksmīgas to pārķeršanā,par BLB un tās programmām dažādos veidossaņemts tomēr relatīvi plašs un lielākotieslabvēlīgs atsauču klāsts. Mēs klausāmiesmūsu mīļā drauga stāstījumu. Arī mūsudraugi klausās. Visos, kas dzird šos vārdus,iestājas dzīves prieks. Dzīvot, – tas nozīmēcīnīties par dzīvi, kas varētu kļūt labāka nekāšodien. Kā mēs ilgojamies visi pēc labākasdzīves, kur skanētu senais, latviskais! – rakstakāds klausītājs 1967.18.VII. Citā tā pašagada augustā „caur puķēm” rakstītā vēstulē:Pie mums atbrauca ciemos ziemeļniekino Komi republikas. Arī viņi tur sarunājas arjums un domā, ka varbūt reiz pienāks diena,kad varēs visi satikties. Cerībās un gaidāsvieglāk dzīvot 76 . Un sakarā ar aizrobežas raidījumiemkāds rīdzinieks ar saprotamu nīgrumuraksta: …nemāciet nu mūs klausītiesraidījumus – mūs, kas dzīvojam zem komunistuzābaka. Mēs paši it labi protam atšķirtkomunisma smaku no citas! 77KO RAIDA BLB ?Pieejamie raidījumu teksti un rūpīgi sastādītieprogrammu kopsavilkumi ļauj labi izsekotvisam, kas tiek laists ēterā laika posmā no1966.15.X līdz 1968.24.II. Neraugoties uz pārāklielo darba slodzi, finansiālām grūtībāmun citām jau minētajām ķibelēm, BLB redaktoriir bijuši savu uzdevumu augstumos, laizdamiēterā materiālus, kas izceļas ar veikluvalodu un labu avotu pārzināšanu, tādejādiīstenodami savus mērķus un nodomus.Vēsturei veltītajās programmās raidījumosatspoguļoti gandrīz tikai būtiski notikumi,kam sakars ar boļševikiem un viņu nākšanupie varas – Aleksandra Kerenska tautvaldībasmēneši pēc 1917. gada Februāra revolūcijas;Ļeņina sakari ar ķeizarisko Vāciju un viņatukšie pašnoteikšanās solījumi gāztās caraimpērijas nekrievu tautām; boļševiku coupd’état 1917. gada oktobrī; Staļina, Hitlera unMusolīnī diktatūru salīdzinājums; II Pasauleskara gadi; strādnieku nemieri Austrumvācijāun Polijā 50. gados; 1956. gada pretpadomjurevolūcija Ungārijā; nacionālais un valodasjautājums PSRS; disidentu kustības un tosamizdata publicējumi Padomju Savienībāun Varšavas Pakta valstīs; Ķīnas un TitoDienvidslāvijas nostāšanās pret Maskavu;šķelšanās Itālijas un Francijas kompartijās,arī Zviedrijas, kas oficiāli atsakās no Ļeņinamācībām utt., u.tjpr. Šad un tad pieminētaarī BLB mītnes zeme Rietumvācija, piemēram,tās kanclera Dr. Konrada Adenaueraaiziešana mūžībā.Raidījumu kodolu, protams, veido „latvie-40