kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

atvēlēta Latgalei un tās mūsdienu latviskāslatgaliskās identitātes veidotājiemFrancim Trasunam, Francim Kempam,Nikodemam Rancānam, ValerijaiSeilei? Latgales novada kultūras saglabāšanaun attīstība ir gan latgaliešupašu rokās, taču vajadzīga arī patiesavalstiska ieinteresētība. Tieši pirms100 gadiem, kad F. Trasuns klaudzinājapēc palīdzības pie tautiešu durvīmRīgas Latviešu biedrībā, viņš saņēmaatbildi: „Ejiet nu šoreiz Dieva mierā!Varbūt citreiz būs labākas iespējas.”Vai tiešām atbilde arī šodien – pēc 100gadiem – ir tāda pati? Vai vidzemniekiem, kurzemniekiem,zemgaliešiem ir vienaldzīgs dzīvs latviskumsvalsts austrumu daļā?MĀKSLA. Zigurda Konstanta 25 gadu izpētes darbarezultāts, visaptveroša monogrāfija/albums JānisPauļuks (2007) ir piemineklis ne tikai pēckara „karalimglezniecībā”, bet arī pašam autoram. ••• Jaunajā„Neputna” Latvijas mākslas ainai 20. un 21.gs.veltītā mazformāta grāmatu sērijā latviešu un angļuval. „Studijas bibliotēka” kā pirmās divas iznāk ElitasAnsones Padomjzemes mitoloģija – par veidojumiemsocreālisma garā (no 40. līdz 60. gadiem) un PēteraBankovska Juris Baklāns un Vija Meldupe – par diviemsamērā maz ievērotiem māksliniekiem. •••Kristīnes Ogles pētījums „Societas Jesu” ieguldījumsLatvijas arhitektūras un tēlotājas mākslas mantojumāir laba liecība tam, kā šī katoļu garīgā ordeņa mākslinieciskaisdevums bagātinājis Latvijas kultūrvidi.angļu – Maija Veide). ••• Dažādascilvēces neglītuma izpausmes apspēlēitāļu rakstnieks Umberto Eko enciklopēdiskiievirzītajā izdevumā Neglītumavēsture. ••• Apskatot Arvienmodra! Latviešu gaidisma vēsture1921.g.-2006.g. (2007), Eduards Silkalnsatceras kalambūru gaida gaidaskautu, lai skauts gaidu skautu, un pareizinorāda, ka gaidu kustības zenītsmeklējams bēgļu nometņu laikā Vācijā– 1947. gadā pa visām nometnēmkopā darbojas ap 3 000 gaidu un 300vadītāju, un paironizē par 464 lpp. biezajā,uz krīta papīra iespiestajā grāmatā konsekventiievēroto Endzelīna rakstību, kas gan nav īstenota uz1977. gadā mirušās gaidisma dibinātājas VilhelmīnesVilkas 18. lpp. reproducētā kapakmeņa, uz kura lasāms:Wilhelmine Gravitis Wilks. ••• Gleznotājaun publicista Aleksandra Tauriņa Orinoko aprakstīticeļojumi Amazones džungļos – dzīvojot Venecuēlā,esmu pieradis pie tā, ka cilvēkiem patīk košas, priecīgaskrāsas. Tāpēc es ne tikai gleznoju, bet arī rakstukrāsaini, raibi un īsiem teikumiem. ••• Lato Lapsas,Sandras Metuzālas un Kristīnes Jančevskas Mūsuvēstures 1985-2005 2. sēj. tematu loks ir visai plašs– no Zīgerista banāniem un „humpalām” līdz ārzemjugudrinieku plūdiem un šitake sēņu megaprojektam.Daudzi no pieminētajiem, tāpat kā par 1. sēj., jūsmībānekritīs.(Latviešu literatūru svešvalodās un latviski tulkotocittautu literatūru aplūkosim JG256 – red.).DAŽĀDI TEMATI. Dievišķās komēdijas un Fausta tulkotāja,dzejnieka, filoloģijas doktora Valda BiseniekaDāvinājumi ir viņa dzimšanas dienasveltījumi sev tuviem ļaudīm – Knutam Ungurmuižas lustūzis (2008)Skujeniekam, Vairai Vīķei-Freibergai,Jurim Visockim u.c. ••• DainasKraukles Latviešu ornaments izskaidrotautas tērpos, cimdos u.c. redzamosrakstu jeb zīmju pamatelementus.••• Archeoloģiskajos izrakumos (līdz2005. gadam) atrastos tekstilmateriālusanalīzē Irita Žeire pētījumā Arheoloģiskāsliecības par apģērbu Latvijā13.-18. gadsimtā. ••• Pilis un muižasIgaunijā, Latvijā, Lietuvā (2007) sacerējušiAntis Heins, Jānis Zilgalvis unNijole Lukšionīte-Tolvaišiene. Nevarnepievienoties rindkopām par Ungurmuižu,kur varot gandrīz vai sadzirdētDorotejas šlepes švīkstoņu uz parkagrantētā celiņa, kad viņa satrauktadodas uz tējas namiņu jeb lustūzi, laiizmainītu savstarpējas mīlestības salkanusapliecinājumus ar zīda vestē tērptoHermani Johanu fon Kampenhauzenu.••• ¼ Satori Oksfordas U. sērijā „Ļotisaistošs ievads” – Melburnas TechnoloģijasU. Globālo studiju prof. Stīgera(Manfred B. Steger) Globalizācija (no56PERIODIKA. Laikraksta Diena galvenās redaktoresamatā stājas līdzšinējā analītiskās žurnālistikas speciālisteAnita Brauna. ••• Austrālijāmītošais matemātiķis unAustrālijas Latvieša redaktors Dr.Gunars Nāgels kopā ar mākslinieciIlzi Nāgelu (skat. JG243:40-42)2008.9.IX sāk izdot tīmeklī jaununedēļas avīzi Latvietis (www.laikraksts.com),kur rakstos un kvalitatīvosfotouzņēmumos galvenokārtaplūkotas latviešu-austrāļu dzīvesnorises. Vispārēju interesi 2.nr. izraisano Izglītības Ministrijas Mēnešraksta(1938, 9) pārspiestie IMpieņemtie Pareizrakstības komisijasatzinumi, kas stipri atšķiras no radikāloendzelīnistu viedokļiem, piem.,par „r” mīkstināšanu. (re)Foto: Rolfs EkmanisTĒLOTĀJMĀKSLA. 2008.8.VIII Valmieras725 gadu jubilejas laikāNovadpētniecības muzejā atklājizstādi Tēvu zemei – Latvijai ar 96trimdas/diasporas latviešu māksliniekudarbiem – pamatu Pasauleslatviešu mākslas centra pamatkrājumam,ko būs iespējams aplūkotarī citās Latvijas pilsētās. Pasākuma