kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

izsakās: Ja jau kādam nepatīk dzimtene untās iekārta, lai brauc, kur patīk. Pareizi rīkojāsmūsu valdība, iesakot Pasternakam atstātPadomju Savienības teritoriju. Taču viņšto nevēlējās. Pie tā paša: starp citu, nezinutādu cilvēku, kuru pēc atgriešanās dzimtenēnebūtu lamājušas emigrantu avīzes. Visi viņinezin kāpēc uzreiz kļuvuši vai nu dzērāji, vaipsihiski slimi utt. 5260. gadu pirmā puse ir zīmīga ar vairākāmidejām par intensīvāku, produktīvāku un abpusējiinteresantāku kontaktu izveidi starprakstniekiem Padomju Latvijā un trimdaszemēs. Spilgtākie piemēri ir žurnāla Tiltsiniciatīva iepzīstināt trimdas lasītājus arLatvijas pēdējo gadu spilgtākajiem autoriem,Gunta Zariņa iecere izveidot un izdot žurnāluDomas. Par šo iniciatīvu varam uzzināt noRTMM „Tēvzemes“ fondā pieejamās sarakstesmateriāliem. „Tēvzemes” fondā glabājasarī augsti intelektuāla un principiāla polemikavēstulēs starp diviem erudītiem, proti, RolfuEkmani un Leonīdu Rimjanu. Uz LeonīdaRimjana aicinājumu, ka būtu ļoti jauki, jasavā atbildes vēstulē Ekmanis uzrakstītu parto, kā iedomājas kultūras sakarus ar dzimteni,Rolfs Ekmanis vēstulē, ko raksta pēc 7mēnešiem, atbild izsmeļoši: Kā būtu, teiksim,ar kādu jauno latviešu literātu simpoziju„Karogā“ vai „Jaunajā Gaitā“? (Ar OjāruVācieti, Valteru Nollendorfu, Imantu Ziedoni,Ojāru Krātiņu, Vizmu Belševicu, GundaruPļavkalnu, Gunaru Irbi). Esmu arī pārliecināts,ka ne viens vien trimdas izdevumslabprāt pieņemtu varbūtējai publicēšanaidzimtenes latviešu rakstnieku mākslinieciskiaugstvērtīgus darbus, arī kritiskus rakstus.„Karogs“, „Māksla“, „Zvaigzne“, „Liesma“varētu revanšēties ar nesagrozītu svešatneslatviešu literātu darbu ievietošanu savās slejās.Gunars Grava izteica savas domas parZiedoņa dzejām. Kā būtu, ja Harijs Gāliņšizteiktu savas par, teiksim, Linarda Taunadzeju krājumu „Laulības ar pilsētu“. Vienāno „Jaunās Gaitas“ burtnīcām tika iespiestasVizmas Belševicas dzejas. Arī citu dzimtenesdzejdaru darbi ir bijuši pārdrukāti JG slejās.Kā būtu, ja „Karogs“ iepazīstinātu latviešulasītājus dzimtenē ar Astridas Ivaskas, ValdasDreimanes, Ainas Kraujietes, Ināra Brēdricha,Olafa Stumbra, Ivara Lindberga, AndrejaIrbes u.c. trimdas dzejas meistaru vārsmām?„Laiks“ pārspieda Ēvalda Vilka „Vienpadsmitkilometrus“, Cielavas-Zigmontes „Zeltaputekļus“ u.c. prozaistu darbus. Kādēļ„Zvaigzne“, „Karogs“ etc. nevarētu darīt topašu ar Irbes, Gunta Zariņa, Irmas Grebzdes,52. Turpat.Indras Gubiņas, Gunara Janovska, DzintaraSoduma, Ilzes Šķipsnas prozas darbiem? 531958. gadā Rīgā tiek izdots Ojāra Vāciešadzejoļu krājums Ugunīs. Dzejnieka GunaraSaliņa recenzija par šo Vācieša otro dzejoļukrājumu, kas publicēta ar virsrakstu„Padomju lolots Rīgas dzejnieks” ievietotažurnālā Tilts. Sākot ar 1960. gadu, Tilts regulāripārpublicē padomju Latvijas autorus –gan dzeju (Vācietis, Skaidrīte Kaldupe, DainaAvotiņa, Vitauts Ļūdēns, Velta Kaltiņa u.c.),gan prozu (Laimonis Purs Apsūdzēto sols,Ilzes Indrānes stāsti un romāns Lazdu laipa,A.Bels stāsti un romāns Būris). Nelielajosredakcijas komentāros, uzsākot publicēt vienuvai otru autoru, izskan līdzīga doma, kā,piemēram, komentējot Ilzes Indrānes stāsta„Jaungada stāsts“ pārpublicēšanas nolūku:lai lasītājiem parādītu to jauno latviešu literātusaimi, kāda pašreiz veidojas un augdzimtenē. 54Neraugoties uz varas orgānu norādījumiemun ideoloģijas diktātu, tomēr to sajūtot,saskarsmes vēlme kļūst arvien atklātāka.Individuālie likteņi kopējā kultūras sakaruprocesa vēsturē ieņem nozīmīgu lomu, laiizprastu konkrētas rīcības. Tieši tā – kā nespējašīs ideoloģijas klātbūtni atcelt, vismazpa daļai, izskaidrojama arī trimdas eksistenciālārakstnieka Gunša Zariņa traģika. GuntisZariņš ir viens no tiem, kuri ir pārliecināti parkultūru kā autonomu parādību, augstākstāvošupar politiskām pretrunām. Zariņš deklarē,ka nenodarbosies ar politiku, jo mūsuesamība šeit jau ir pietiekami liels protests undemonstrācija. Nevēlos publicēt lozungus!Šāda pārliecība Guntim Zariņam bijusi jaukopš nokļūšanas trimdas situācijā, un tāpēcviņa viedoklis, kas pausts vēstulē GunaramSaliņam, ar kuru viņu saistīja cieša draudzība55 , ir viennozīmīgs: …es neticu, ka jebkādukomiteju diktāti varētu man pateikt, kalatviešu literatūra un māksla ir sadalīta divāsdaļās. Man liekas, ka labākais žests, ko mēsvarētu izdarīt, būtu piešķirt Vizmai Belševicaijeb (domāts „vai” – E.E.K.) Ojāram VācietimZinaīdas Lazdas balvu - protams, šis ir tikai53. Rolfa Ekmaņa vēstule L. Rimjanam RTMM54. Tilts 1960, 38./39: 76.55. 1962. gadā Guntis Zariņš Jaunatnes dienu ietvarosviesojās Amerikā, aizrautīgi runājot, diskutējot,iepazīstot un izveidojot ciešu draudzību ar savas paaudzesrakstniekiem ASV, ko pēcāk stiprina regulārasarakste. Nākamajā gadā Ņujorkā notiek interesantssarīkojums, ko nosauc par „Seanss ar Gunti ZariņuŅujorkā“. Iniciators un galvenais organizators irGunars Saliņš. Šajā sarīkojumā tika lasīta GunšaZariņa darbi, tos kombinējot ar autora ierunātāsskaņulentes atskaņojumu (Gunša Zariņa intervija)36