kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

Lalita MuižnieceTAGAD UN TEPAT UNPĀRLAICĪGAISLIĀNAS LANGAS DZEJAJau pirmais Liānas Langas (1960) dzejoļukrājums Te debesis, te ciparnīca (1997) izcēlāsar individualitāti, ar valodas bagātību undaudzslāņainību. Tas izpelnījās kritiķu un lasītājuatzinību un ieguva Dzejas dienu balvu(1998). Ar Literatūras gada balvu tika apbalvotsdzejnieces otrais krājums Iepūt taurītē,Skorpion! (2001), un atkārtotu Dzejas dienubalvu jeb Pegaza pakavu Liāna Langa saņēmapar trešo krājumu antenu burtnīca (Rīgā:Neputns, 2006. 69 lpp.).Liānu Langu nav iespējams ielikt nekādā kastītē- ne dzīves, ne dzejas. Par sevi viņa saka:Esmu dzimusi 1960. gada februāra beigās,kad mamma zeme pagriež savu vaigu Zivjuzvaigznājam. Bērnības starojumu joprojāmredzu ikvienā varavīksnē. (..) Septiņdesmitogadu sākumā manās rokās nonāca MaijasSilmales sakārtotā franču modernās dzejasizlase “Es tevi turpinu”. Šo mirkli uzskatupar pagrieziena punktu savā attīstībā.Atceros sevi 15. trolejbusā – dzejas rindupilnīgi nohipnotizētu, ar sapluinītu pionierakaklautu un pilošu degunu raugāmies šīsgrāmatas lapās. Kā nesaprotamus buramvārdusatkārtoju Pola Eliāra dzejoļa beigurindu: “Brīvība, brīvība, brīvība”. 1 Sapratu,ka dzejas valoda ir brīvības un patiesībasvaloda, kurā turpmāk gribu runāt. Ja krīze- vajag palasīt evaņģēliju, tur viss ir pateikts.Vēl sutras, lūgšanas. Īstenībā lielākās vērtībasnemaksā neko. (..) Visa pasaule ir mūsuprāta spogulis. Esmu laimīgs cilvēks tai ziņā,ka parasti daru, ko gribu. Vientulība neeksistē.Kaut vai tādēļ, ka mums ir sargeņģelis. 2Pēc vidusskolas beigšanas pievērsos glezniecībai.Birutas Delles studijā trīs gadus novietas studēju ainavu. Galu galā dzeja ņēmavirsroku. Iznīcināju pārīti gatavu krājumu,kas droši vien nemaz nebija gatavi. 3 Jau pēcskolas beigšanas man bija skaidrs, ka diezinvai varēšu adaptēties brežņeviski murgainajārealitātē, tādēļ darīju visu, lai man pašaibūtu interesanti (..) rakstīju, lasīju – un tear pateicību jāpiemin arī “samizdats” – unklausījos džezu. Gandrīz uz diviem gadiem“emigrēju” uz citu klimatisko joslu. Tā bijaLivādija Krimas pussalā, kur strādāju restauratorubrigādē Cara pilī. (..) Vairākus gadusapmeklēju LVU Filoloģijas fakultāti, tad 1991.gadā aizlidoju uz Ņujorku. Tur studēju filozofijuun moderno amerikāņu dzeju progresīvajāNew School College. (..) Pēc atgriešanāsRīgā darbojos Starptautiskajā Kino centrā,kinoforumā “Arsenāls”. Šobrīd turpinu strādātar kino saistītā organizācijā. 4Ņujorkā Liāna Langa pavadīja piecus gadus.Tur viņa arī studēja ievadu dzen budismā(First Zen Insitute in America), strādāja parmājskolotāju, mācot krievu un latviešu valodu,apmeklēja bārmeņu skolu, interesējās parŅujorkas dzejniekiem, īpaši Josifu Brodski,rakstīja esejas par Ņujorkas mākslu, vēsturi,dzeju Latvijas laikrakstiem. 5 Daži Ņujorkas iespaidudzejoļi lasāmi krājumā Te debesis, teciparnīca. Atšķirībā no Linarda Tauna saplūšanasar šo pilsētu, Liāna Langa patur vērotājasun komentētājas pozīciju: Pilsēta kā jaupilsēta – / mazliet tuksnesis, mazliet skudrupūznis./…/ Un Manhetena nepārstāj dunēt /vienmēr – perpendikulāri - / pret lielo šķērsielu– / debesīm (23); Zem Džordža Vašingtonatilta / indiāņu rēgiem / nav gana vietas / kurpatverties (36); Manhetenas vēders arī ziemāir silts. / Sniegpārslas ir mani draugi. / VibrēBruklinas tilts. // Stāvu mērenos mēslos / melnāsHudzonas krastā. // Skatos, kā pilsēta /velk rīta debesi / mastā (40); Īst Vilidžas utenī/ kādreiz skaista / tagad / vēža sagrauztasieviete / spoguļa priekšā / pielaiko cepures /Liāna LangaFoto: Jānis Deinats18