kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

un Lizdiks vēstulē Vilciņam 79 ierosina saīsinātBLB raidlaiku uz piecām minūtēm līdzšinējo10 vietā. Vilciņš tam nepievienojas, bet, izprazdamsLizdika arvien smagāko raidījumutekstu sagatavošanas nastu, apņemas sūtītpiecus pilnīgi gatavus raidījumus nedēļā, 80kam gan netic ne Lizdiks, nedz arī Skultāns,jo 1969. gada pirmajos astoņos mēnešosfrankfurtieši sagatavo vairāk nekā 150 pusstundugaras programmas, kamēr čikāgiešijeb „Vilciņa grupa”, neraugoties uz krietnilielāku līdzstrādnieku skaitu, piesūta BLB tikainepilnu simtu. Rietumvācijas DV organizācijaar Jāni Cīruli un Vili Janumu priekšgalānoteikti iestājas par BLB raidījumu turpināšanuarī no Vācijas. Janums mūs atbalsta ar sirdiun dvēseli! -- raksta 81 Lizdiks Skultānam uzMadridi. Un pirms tam 82 Vilciņam uz Čikāgu:Sarunā ar plkv. Janumu izrietēja pārliecība,ka viņš dara un darīs visu, kas stāv viņa spēkos.[Viņš] ir mūsu pusē, bet diemžēl aizietpensijā un prom no mūsu darba. 1969.15.XI Vilciņš ierosina līdzšinējo septiņu dienuvietā raidīt piecas dienas nedēļā. NTS raidstacijasvadībai tas nav pieņemams, jo neesotar ko aizpildīt latviešiem iedalīto laiku.Dažas nedēļas vēlāk BLB satrauc negaidītāziņa, ka 1970. gadā DV organizācijai vairsnebūs pa spēkam atbalstīt BLB raidījumus,jo Rietumvācijas valsts kanclera Vilija Branta(Willy Brandt, 1913-1977) valdība pārtraucfinansiāli atbalstīt vairākus austrumu bēgļupasākumus, arī DV organizāciju. Un ap topašu laiku Viļa Skultāna paziņojums – sākotar 1970. gadu, viņš ir spiests izbeigt sadarbību,jo esot pārāk aizņemts ar Madrides BLBraidījumu gatavošanu un rediģēšanu. Visaszīmes liecina, ka BLB raidījumi jāpārtrauc,varbūt labāk teikt, jāsuspendē tik ilgi, kamērturpināsies Madrides latviešu programmas– raksta Skultāns Lizdikam jau 1970.3.I unturpina: Mērķi abiem raidījumiem ir pilnīgivienādi un identiski. Kāpēc gan vajadzīgstāds paralēlisms? Vēl jo vairāk šis jautājumsir vietā tāpēc, ka mūsu spēki ir ļoti ierobežotiun līdzdalībnieku tik ārkārtīgi maz, (..) labākkoncentrēties uz vienu raidītāju. Lizdikssavās vēstulēs Skultānam un Vilciņam rūgtižēlojas, ka visi viņu atstājuši, it kā šis darbsbūtu mans personīgs un pārējiem nekas arto nav kopējs. 83 Neraugoties uz to, viņš joprojāmcer uz jaunas redakcijas izveidošanuFrankfurtē. Bet 1971. gadā Lizdiks atsakāsno BLB raidījumu gatavošanas, jo viens patsbez palīgiem nespēj to veikt. Arī Vilciņš, kuršvēl kādu laiku sūta ieskaņotas lentes tiešiuz NTS raidītāju, vēl vienmēr nav atmetiscerības uz jaunas redakcijas izveidošanuFrankfurtē, un pat mēģina iesaistīt jaunusdarbiniekus, piemēram, BATUN vadītājaprāvesta Norberta Trepšas ieteikto AndrejuStuburu, kam 50. gadu sākumā bijusi ciešasadarbība ar NTS ļaudīm Holandē. Stubursdod savu piekrišanu. 84 Bet tik kvalificētus unar tādu ideālismu apgarotus cilvēkus, kādi irLizdiks un Skultāns, viņa joprojām plānotaijaunai redakcijai vienkārši nav iespējams sameklēt.Visai drūms ir Frankfurtes BLB epilogs.1972.16.XI krievu valodā NTS vadībai (NarodnotrudovomuSojuzu) Frankfurtē tieknosūtīts Jāņa Vilciņa un Artura Vitanda Čikāgāparakstīts lēmums par BLB raidījumuizbeigšanu. Pretēji daudzajām liecībām nodažādiem avotiem par raidījumu dzirdamību,lēmumā uzdotais iemesls līdz pat šaidienai ir palicis miglā tīts: ...ar nožēlu nācieskonstatēt, ka bez izņēmuma visas BLBprogrammas savu mērķi nav sasniegušas unpaverdzinātās Latvijas teritorijā neviens tāsnav dzirdējis. No sarunām ar vietējiem iedzīvotājiemnācies secināt, ka neviens pats partādu BLB neko nezin, un arī kāds Rīgā iesūtītsuzticams cilvēks nesekmīgi pūlējies uztvertBLB raidījumus. Rezultātā mūsu sašutušie finansētājiir izbeiguši mūs materiāli atbalstīt(..) visi mūsu līdzšinējie izdevumi nav devušigaidīto rezultātu, tie bijuši veltīgi [naprasny ibespoļezny] (..) izrādās, ka [BLB] bija saucējabalss tuksnesī [golos vopijuščego v pustiņe].1972.10.XII raidstacijas Svobodnaja Rossijavadītājs M. Balmašovs nosūta no Čikāgas saņemtāsvēstules kopiju un savu atbildi JānimVilciņam BLB pēdējam de facto vadītājamprāvestam Miķelim Lizdikam ar labvēlējumiemun sirsnīgu sveicienu.***Neilgi pēc BLB programmu atjaunošanasFrankfurtē Vilis Skultāns raksta Rasmai Šildei:Man ir daudz darbu un nodomu, daudz nastuun problēmu, bet vienu lietu es neesmu aizmirsis:man jārunā uz Latviju. Šeit Frankfurtēiespējas ir to darīt. Latvija mani dzird. Tas, koes vai kāds cits latvietis runātu, varētu būtsvarīgi, ja mēs no sirds to darām. Es mēģinuto darīt, cik nu labi vien to protu. Varbūt tamir kāda nozīme. 85 Nepilnus 10 gadus vēlākreferātā DV namā Londonā (1976) Skultāns,nu jau Radio Brīvība (Radio Liberty) darbinieksMinchenē, atceras Frankfurtes gadus:…pret „Brīvo Latviešu Balsi” tika izvesta ārāaizvien smagāka kalibra artilērija un šauts uznebēdu! Asā kritika turklāt bija pilnīgi negatīva,jo nekādu alternatīvu, nekā, ko likt nonievātāvietā, kritizētāji neparādīja. Ar lielusajūsmu šīs trimdas preses balsis pārdrukājamūsu ienaidnieka un okupanta lapas, turklāt42