kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

vērā Baltijas valstu un Polijas saistības arKrievijas Federāciju enerģijas piegādē, viņauzsver nepieciešamību veidot kopīgu politikuES ietvaros.Nav noslēpums, ka 1) agras kopdzīves veidošanaun 2) reliģiskas tradīcijas ir svarīgākiedzimstības veicinātāji faktori. Tagad trīsigauņu demogrāfi (Kaleb Katus, Allan Puur,Luule Sakkeus) sniedz ļoti pamatīgu ieskatupar ģimenēm un kopdzīvi Baltijas valstīsno priekškara gadiem līdz pat mūsdienām.Igaunijā kopdzīve sākas ievērojami agrāk,katoliskajā Lietuvā – vēlāk. Par šo pašu tematurakstījis arī prof. Pēteris Zvīdriņš BalticRevue (1999, 13).Zviedru pētnieka Johansona (Karl MagnusJohansson, Södertörn U.) temats ir igauņusociāldemkrātu partija. Atguvusi savu ESDPnosaukumu, iepazinusies ar radniecīgāmpartijām rietumos un izpratusi politiskās realitātes,tā veido tuvas attiecības ar Eiropassociāldemokrātu partijām, īpaši ar domubiedriemSkandināvijas valstīs, un ir gatavaieņemt vērā liekamu lomu Igaunijas nākotnē.Pētniece saimnieciskos un izglītības jautājumosMerike Darmodija (Darmody) (Economicand Social Research Institute, Ireland) sniedzļoti plašu ieskatu Igaunijas skolu reformās.Tā kā kaut kas līdzīgs ir sagaidāms Latvijā,uzskaitu viņas galvenos piecus ieteikumustālākai skolu uzlabošanai: 1. nepieņemt lēmumus,pirms nav uzklausītas skolnieku domas;2. piedāvāt lielāku priekšmetu izvēli; 3.sniegt skolniekiem lielāku palīdzību; 4. izturētiespret skolniekiem un viņu uzskatiem saprotošiun draudzīgi; 5. rīkot vairāk kopīguekskursiju.Seko Tokijas Oberlina U. profesora MakotoOnakas pārskats par Baltijas studijām Japānā,kā arī divu mums svarīgu darbu recenzijas.Marks Jubulis (Gannon U., Erie, Pennsylvania)vērtē Nila Muižnieka rediģēto 2006.gadā izdoto grāmatu par Latvijas un Krievijasattiecībām Latvian-Russian Relations:Domestic and International Dimensions (U.of Latvia Press, 2006), bet Joachims Taubers(Nordost-Institut, Lüneburg) – prof. AlfredaEricha Senna pētījumu par tā saukto revolūcijuLietuvā 1940. gadā Lithuania 1940.Revolution from Above (New York: Rodopi,2007). Nopietniem interesentiem Baltijas lietāsir vērts iepazīties ar redakcijai piesūtītogrāmatu sarakstu.Gundars Ķeniņš KingsPacifika Luterāņu U.Zīm. Ilmārs RumpētersERRATALabojumi biogrāfiskajā piezīmē par TZO virsniekuUldi Siliņu (JG252:36): nevis Uldis, kurš nujau vairākus gadus dzīvo Brisbanē (nevis Sidnejā),bet viņa tēvs Mārtiņš Eduards Siliņš bija viens noSidnejas latviešu teātra dibinātājiem. Pie reizesvēlamies minēt, ka, bez jau JG252 minētajiemdarbiem, Uldim jāpateicas par pamatīgo (822lpp.!) kultūrvēsturisko darbu Dziesmai vieni galanava: Jāzeps Vītols savās un laikabiedru vēstulēs1918-1944 (Rīgā: Nordik, 2006), arī par vēsturesrokasgrāmatu Latvija likteņa gaitās, 1918-1991(Rīga: Apvienība „Timermanis un Vējiņš“, 2006.247 lpp.) – viņš ir tās redaktors-līdzstrādnieks.Minētajām šī gada jūnijā piebiedrojas Ko nu,Andriev, dzērājam dzērāja valoda (Rīga: 3x3Biedrība, 2008. 88 lpp.). ••• JG254:30, kurredzami Ausekļa ģimnazijas skolotāji ar 1948.gada izlaiduma klasi, 1. rindā pa labi no skolasinspektora Nikolaja Zarēviča sēž angļu valodasskolotājas Lidija Delviga, Anita Tīlmane unPaulīne Mateusa, kurai blakus ir pareizi „atšifrētā“matemātikas skolotāja Elzbete Zandersone.Leontīnes Ķullītes uzņēmumā nav. Par aizrādījumupateicamies Vitautam Grīnvaldam. ••• Tajāpat nr. 18. lpp. zemteksta 21. vērē drukas velniņanedarbs – jābūt (2001), nevis (2002), un FrankaGordona raksta priekšpēdējā rindkopā (46. lpp.)pēc 1965. gadā uzceltā izlaista sekojošā rindiņa:Kneseta (parlamenta) ēka, 1998. gadā uzceltāTiesu pils... (JG red.).72