10.07.2015 Views

kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

vienu / pēc / otras (43).Starp pirmajiem publicētajiem dzejoļiemdzejoļu kopa krievu valodā žurnālā Rodnik(1988). Vēlāk, 2001. gadā sarunājoties arArno Jundzi, Liāna Langa uzsver, ka viņaisvarīgi sarunāties ar šo pasauli latviešu valodāun ir sāpīgi, ka mūsu popmūziķi dziedangļu valodā. Cik tālu mēs sevi pārdosim? –viņa vaicā. Piekrītu, ka dzejnieks ir valodassargs. Viena no dzejas funkcijām ir piešķirtvārdiem to patieso jēgu, enerģiju, vibrāciju.Uz Jundzes jautājumu: Kāda jēga atdzīvinātarhaiskas formas, kas mirušas dabīgā nāvē?Liāna Langa atbild: Pirmkārt, tas ir bezgalaskaisti. Otrkārt, dzeja kā vidutājs atgādinapar šīm senajām formām. Tās bagātina mūsupieredzi. 6Kaut starp Liānas Langas laikabiedriem irinteresanti dzejnieki, kā Amanda Aizpuriete(1956), Egils Zirnis (1956), Māris Melgalvs(1957-2005), Pēters Brūveris (1957), AndrisŽebers (1958), Guntars Godiņš (1958), IneseZandere (1958), Klāvs Elsbergs (1959-1987),Anna Rancāne 1959), Sarma Muižniece(1960), Edvīns Raups (1962), viņa atzinusi,ka nejūtas piederīga tikai vienai vietai unpaaudzei, ka jūt saikni gan ar 17.gs. britudzejnieka Džona Danna (John Donne), ganamerikāņa Edgara Alana Po (Edgar AllanPoe), gan grieķa Konstantinosa Kavafisa, gankrieva Josifa Brodska, gan Poruka, Bārdas unSkalbes dzeju.1990. gadu sākumā publicētajos dzejoļosrotaļīgs sirreālisms. Šie dzejoļi laikam paputējušiiznīcinātajos manuskriptos, jo pirmajākrājumā Te debesis, te ciparnīca tie parādāsvairs tikai pa retam: stāvu uz galvas es / pēdasmākoņus spiež / griestos kur tumsa top/ un eņģeļi mannā lok // ei galva man iezisir / tur kukaiņi ligzdas tin / no saknēm unputekļiem / viens otram uz ūsām min (8-9).Šai krājumā iezīmējas Liānas Langas plašumaelpa, spēja vienlaikus redzēt un just gandebesis, gan ciparnīcu.… un cik ātri, cik lēni pa palodzi pulkstenis iet,it kā gribētu izlekt, un domā, uz kuru gan stāvuviņu atvilcis liktenis, nolicis tikšķēt un kurdzīvo meistars, kas salabos laiku kā pirkstaiņa ādu,kuru rītdiena bērnišķā plaukstā kā diedziņu tur.(11)Ieskanas romantisms:Man pieder vakars, tumši zaļais vakars,un telpas loks, ko lampa apzīmēar burtu O. Tam visam ir kāds sakarsar stundām pavadītām paslēpēszem rabarberu lapām, dobjās skaņāsjeb mirklī, sniegpārsliņu pētot, līdz tā kūst. (62)Ekspresīvus haikveidīgus dzejolīšus autorenodēvējusi par “Īsām”, piemēram, “Īsa Nr.4”: tveice te grābstās / gar ēnas malu / tepieglaužas tai // jūlija vidus. (57) Par debesīmun ciparnīcu Viesturs Vecgrāvis raksta:Liānas Langas dzejas vārdi top esības, tātaddzīvības, nāves un skaistuma trauslajos mirkļos.Šī dzeja vienlaikus ir gan gaišredzīga,gan ikdienišķi atpazīstama un metafiziskijaušama, gan kategoriski spītīga un iecietīgismalkjūtīga. 7Iepūt taurītē, Skorpion! turpinās droša, meistariskavalodas un dzejas formas pakļaušanaik dzejoļa satvaram, asprātīgi un trāpīgisalīdzinājumi, metaforas, kas, bez izšķērdībasizmantotas, iekļaujas dzejolī un izceļ tādomu, piemēram: kad paceļas lidaparāti, unpilsēta saļimst kā no sitiena slimnieks (76);viegli uzrakstīts dzejolis kniksē un aizlaižaslapās (82). Taču, atrautus no dzejoļa, nav jēgastos uzskaitīt.Lai arī Liāna Langa nav pirmā, kuras dzejāatdzīvojas konkrētas lietas un detaļas (atcerēsimiesČaku), ne reti no konkrētības tāsiepludinās vīzijā, kā dzejolī “Māja”: 6. tramvajugaidot dzirdu / Skujenes lauku mājas/ sirseņu zemeslodē // dzīvība // šķiļas // unknikšķ // drebinās krāsns / nezāļu dīgsti zemklona / meklējot gaismu // lēnītēm // nožņaudz/ viens otru // ķirmji bijušas godības/ pilnām mutēm // uzdejo // sudmaliņas // sulainiscaurvējš klanās / visām debess pusēm //lodes čaumalas // svilpītē // pūšot (57). Vieglirotaļīgi dzejoļi ar mijas smeldzes, pārdomupiesātinātiem – Karš: kurš olīvu dārzā bijalieks / kurš Slovēnijā, kurš Dagestānā… (65).Krājumā sākas virzība uz liroepiku (“ManaRīga ar sodrēju baku durstītu seju” (53-55)),kas vēl jo vairāk gūst pārsvaru antenu burtnīcā.Grāmatas atvēršanas reizē Arno Jundzebildis: Pie lasītājiem nonācis darbs, kurā ikkatrarinda runā, uzrunā, smaržo, kaitina,provocē, rosina. 8Skaista nodaļa latviešu dzejā ir dzejnieku atvadvārdicitiem dzejniekiem, kas pārāk biežidaudz par agru aizsaukti uz viņu sauli. LiānaLanga šādi atvadījusies no <strong>Jura</strong> Kunnosa(LuML 1999.22.VII): Ardievu, Juri Kunnos! uzredzēšanos, dzejniek!; no Hermaņa MarģeraMajevska (LuML 2001.11.X): Uz redzēšanos,Marģer!; no <strong>Jura</strong> Boiko (NRA 2002.15.XI):“Šūpuļdziesma Jurim Boiko” [antenu burtnīcā“Šūpuļdziesma” (25)] ar dažām it kā AustrasSkujiņas dzejas intonācijām: lido … Turp,kur Japānu un Ķīnu / Tējkarotē pasmelt var/ Un kur sniega satelīti / Tavu kāju pirkstusskar. antenu burtnīcā vēl otrs in memoriamdzejolis Jurim Boiko: Juri, atšķirībā no mums,19

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!