daudz kapitāla te viņiem pieder, lai vieglu roku iznīcinātu.Impērija ir gan viena, gan otra, taču ASV20 gadu laikā nekādas redzamas investīcijas te navielikusi. Tad, atvainojiet, kādas jums tiesības komandētparādi? Mēs esam ES daļa, nevis ASV. Mums navvajadzīga Krievijas 5. kolonna. Taču bez ASV 5. kolonnasun tās ielikteņiem – Providus, Delnas, Dienasutt. – mūsu jau tā sašķeltā sabiedrība nebūtu galīgisadrumstalota un spētu izdarīt daudz vairāk.AusmaKrievija varētu būt mūsu draugs teorētiski, bet tāsvaras ideologu ambīcijas to liedz. Domāju, ka pašlaiknotiek to valstu, kuras ir bez draugiem, konsolidēšanās.Polija un Baltijas valstis tuvinās un sāk veidotkopēju pozīciju. Tas var būt labs pretspars partnerutīkojumiem neokoloniālisma gaisotnē. Tāpēc mazākvajag skatīties uz ASV un ES megaekonomijas valstīm,un vairāk lūkoties pēc draugiem ar līdzīgu likteni. Un,protams, vienlaikus pārveidot pašreiz esošo demokrātijuLatvijā. Ne iekārtu, kurai lielos vilcienos navvainas, bet pašu demokrātiju, jo nevar būt demokrātija,ja savus pārstāvjus virza mazāk par 1% tautas. Jatauta pati nav spējīga varu ņemt rokās, to ņem tie,kuri vēlas, un tautai nākas savilkt jostas. Par Providusun tamlīdzīgiem veidojumiem varu vien teikt, ka tursēž latvieši, kuri tāpat vēlas redzēt demokrātisku valsti.Un neesmu manījis no to puses kaut kādu šķelšanu,jo nevar jau sašķelt drumstalas.Vilnis Gricaičuks-Puriņš Vilni, pret ES man nav pretenziju. Tā ir vienīgā iespējapretoties abām impērijām – ASV un Krievijai. Nociturienes vismaz Latvijai draudu nav. Polija ir lielavalsts, taču sajūsmā neesmu – kas zina, cik tur bijataisnības par slepenajiem amerikāņu cietumiem. Arīraķešu poligons neiepriecina, jo neredzu, ka Krievijagribētu iznīcināt ES. Un ielaist amerikāņu armiju tiktuvu, vēl zinot prasības par tās nesodāmību... Pretpašu ES armiju uzticība būtu daudz lielāka. Ir jāsadarbojasES un ASV, bet paļauties šeit uz ASV armijuir tas pats, kas laist āzi kāpostlaukā. Bet par tiem“demokrātu veidojumiem” tu vēl padomā. Ne viss irzelts, ko nosauc par zeltu. Tas, ka latvietis latvietimpēdējā laikā ir labākais ēdiens, nav nekāda demokrātija.Redzi, tas neokoloniālisma galvenais varas rīksspēja gan novest tautu galīgā nabadzībā, bet nav nemaztik daudz izstrādātu paņēmienu, kā no tās ķezasizkulties. Neiecietība un pseidodemokrātija, pat procentusrēķinot, tur nepalīdz.AusmaAusma, tā ir interesanta stratēģija. Nevis paļauties uzstipru Amerikas (NATO) atbalstu, bet drīzāk uz militārivājo un politikā saskaldīto ES! Par Amerikas armijunemaz nerūpējies! Izņemot kādus sakarniekus unapmācītājus, tās Latvijā nebūs. Praktiski ne latviešiem,ne amerikāņiem nav iespējams Latviju nosargāt pretmasīvu Krievijas uzbrukumu. NATO ir citas reālākasizvēles, un no tām arī baidās. Taču katra karošana irdrausmīga un tai ir allaž neparedzētas beigas.GundarsGundar, tu saki interesanta stratēģija? Ja es justosapdraudēta un man būtu jāizvēlas starp Betmenu undiplomātu, es izvēlētos diplomātu. Ar spēku iegūtsmiers ir ļoti mānīgs. Ko līdz demokrātija, ja, kā tusaki, no militāriem uzbrukumiem sargā tikai NATO?Vai mēs joprojām dzīvojam pagājušajā gadu tūkstotī,kad teritoriju sadalīja tikai ar ieročiem? Mēs taču bijāmPadomju Savienībā, nevis NATO, kad atdalījāmiesun atjaunojām valsti. Bet te bija Dziesmotā revolūcija,nevis Pakistāna, Ķīna, Irāka, Afganistāna, Libāna vaiIzraēla. Pat ne Gruzija. Un militāri mēs bijām vājākipar visvājākajiem. Varbūt esmu ideāliste, bet es ceru,ka pasaulē kādreiz patiešām visu izšķirs diplomātija,nevis militārs bruņojums. Kādam tas jāsāk, un tā būstieši militāri vājā un politikā saskaldītā ES, kas rādīspriekšzīmi. Ar trakajiem visvairāk var panākt ar labu.Tas ir ES spēks, nevis vājums. Tāpēc ASV zaldātus labākredzu ejam, nevis nākam.AusmaAusmas miermīlīgā un diplomātiskā pozīcija ir skaidra.Man tikai viens jautājums – vai mīļā miera labadAusma ir gatava atbalstīt Krievijas miermīlīgās diplomātiskāsprasības: 1) piešķirt pašvaldību vēlēšanutiesības Latvijas nepilsoņiem (iesākumā); 2) piešķirtotras valsts vai vismaz oficiālās valodas statusukrievu valodai (protams, atceļot skolu reformu unkrievu valodu ierobežojošas likuma normas); 3) automātiskipiešķirt pilsonību Latvijas nepilsoņiem; 4)paplašināt Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu tiesības;5) izmaksāt kompensācijas “Latvijas krievvalodīgokopienai” par “aparteīda režīma laikā nodarītajiemzaudējumiem”. Situācijā, kad Krievija ar naftas ungāzes krāniņu palīdzību tur īsā pavadā krietnu tiesuRietumeiropas valstu, šādas prasības taču būs tikaiatbalstāmas, vai ne? Un nekādu ASV imperiālistiskointerešu, nekāda kara, nekādu teritoriālo pretenziju,pasarg Die’s! Mēs dzīvojam tieši tādā pašā pasaulē,kādā esam dzīvojuši vienmēr. Gadu tūkstošiem šeitnav nozīmes, tie ir cilvēku izdomājums. Diplomātijupazina un izmantoja jau senie šumeri un babiloniešitāpat kā karus.Vents Zvaigzne Vent, kur ir teikts, ka diplomātija nozīmē mūžīgupiekāpšanos? Patiesībā taču diplomātija ir mūžīgskarš, tikai ar miermīlīgiem līdzekļiem. Un manuprātnav diplomātiski cilāt lietas, kas šajā brīdī nav aktuālas,jo var gadīties, ka otra puse jau ir kaut mazlietsamierinājusies, tāpēc jāļauj brūcēm sadzīt, protams,paturot vērā, ka tās brūces atkal var asiņot. Daudzpatīkamāk taču ir runāt par lietām, kas der abāmpusēm – par šprotēm un hokeju, piemēram. Bet, janu tu esi padevies jau pirms kaujas, uzskatot, ka diplomātijapret krāniņatkarīgajām rietumvalstīm nevarpalīdzēt, tad priekš kam mums tērēties un vēlēt ESparlamenta deputātus? Lai sēž mājās un mūsu vietāvisu izlemj lielākās ES valstis vienas pašas. Atzīt,ka ar karu var izšķirt, kuram taisnība, nozīmē atzītsavu bezspēcību. Jo diplomātija tomēr ir augstākapar visiem masu iznīcināšanas ieročiem. Ko mēs, veči,iesāksim, ja jaunie to nesapratīs!AusmaMateriālus sagatavoja Juris Žagariņš.52
DAŽOS VĀRDOSMŪŽĪBĀ AIZGĀJUŠAJIEM PIEVIENOJAS LV Nacionālobruņoto spēku dižkareivis Edgars Ozoliņš,kurš iet bojā Afganistānā, sprāgstot improvizētamspridzeklim, kas, domājams, darbināts elektroniskino attāluma. Pirms tam Buša-Čenijakaram savervētās „gribīgo koalīcijas”rindās Latvija zaudē trīs karavīrusIrākā. ••• Grāmatizdevējs, TrejuVārtu redaktors (1981-1999), čellistsRoberts Krūklītis (1906-2008), kuraapgāda „Gauja” darbība sākas (1946)bēgļu nometņu laikā Veidenē (Weiden),Bavārijā, turpinās Švābu Gmindē(Schwäbisch Gmünd), bet kopš 1974.gada – Īstlansingā (East Lansing, Michigan).••• Divas Dailes teātraun kino aktrises, spilgtu raksturlomutēlotājas: Milda Klētniece (1915-2008) – Liena Mērnieku laikos (1942),Zuzanna Bomaršē Figaro kāzās (1949), Irīna ČechovaTrīs māsās (1951, 1959), Džuljeta Šekspīra Romeo unDžuljetā (1953), Marianna Sinklere Lāgerlēvas GestaBerlingā (1958), Helēna Figarda Ceļā uz Meku (1990)u.d.c., un filmās – Lidija Zvejnieka dēlā(1939), Kača Kauguriešos (1941) u.c.;Vija Artmane (1929-2008) – Lelde RaiņaSpēlēju, dancoju, Laimdota Ugunīun naktī un Ārija Indulī un Ārijā, MirdzaAspazijas Vaidelotē, Jakobīne ZīvertaMinhauzena precībās, DžuljetaŠekspīra Romeo un Džuljetā un OfēlijaHamletā, Nastasja Fiļipovna DostojevskaIdiotā, donna Anna Ukrainkas DonāŽuanā u.c., un filmās – Liena KaudzīšuMērnieku laikos, Kristīne BlaumaņaPurva bridējā, Dace Kā gulbji baltiMilda Klētniecepadebeši iet. ••• Galilejā dzimušaispalestīniešu dzejnieks, žurnālists, Vija ArtmanePalestinian Research Centre vadītājsMahmuds Darvišs (Mahmoud Darwish, 1941-2008),kura pirmajai dzejgrāmatai Olīvkoku <strong>lapas</strong> (1964)seko vairāk nekā 20 daudzās valodās tulkotu krājumu,kas visi piesātināti ar palestīniešu sirdspukstiem,tie ir palestīniešu sabiedrības spogulis – tā Alkuda(Al Quds) U. antropologs un kulturologs Ali Kleiba(Qleiba). ••• 31.VIII milicijas automašīnā nošautsun iegrūsts grāvī pret Maskavu un tai pakalpīgo Ingušijasprezidentu Muratu Zjazikovu kritiski noskaņotaisingušu publicists, interneta vietnes ingushetiya.ru izveidotājs, advokāts Magomeds Jevlojevs. •••Kalifornijā pašnāvību izdara viensno mūsdienu izcilākajiem amerikāņuprozaiķiem un esejistiem, literatūrasprofesors (Pomona College) Vōless(David Foster Wallace, 1962-2008),sarakstījis 10 grāmatas, no kurām parliterāru sensāciju kļūst 1 079 lpp. biezaispostmodernistiskais romāns InfiniteJest (Bezgalīgs joks, 2006). •••Amerikānis Fišers (Bobby Fischer,1944-2008), kurš pēc Roberta Spaska(PSRS) sakāves kļūst par pasaules šachačempionu (1972-1975), sarūgtinātspar amerikāņu ārpolitiku un viņu„vērtībām”, pieņem Islandes pilsonībuun pārceļas uz Reikjaviku, kur arī tiek izspēlēts viņapēdējais gājiens. (re)VIA DOLOROSA. „Nordik” laiž klajā LV arhīva paspārnēsagatavoto Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs – parvairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotājudeportēšanu pēc PSRS Iekšlietutautas komisariāta un PSRS IeTK norādījumiem,ko īsteno PSRS IeTK konvojakaraspēks, LPSR IeTK un milicijasdarbinieki, LK(b)P un padomju aktīvisti.••• RLB namā (2008.18.-30.IV) notiek izstāde Represētie kultūrasdarbinieki (iekārt. Anda Mjurkaun Guntis Svītiņš) – par rakstniekiemAleksandru Grīnu, Ati Ķeniņu, JūlijuLāci, keramiķi Rūdolfu Pelši, komponistuJēkabu Graubiņu, māksliniekuIndriķi Zeberiņu, kuģu būvētāju VoldemāruŠmulderu un juristu KārliDišleru. Interneta versijā (http://www.archiv.org.lv/represetie/ index.php) piedevām stāstīts par kinooperatoruLaimonu Gaigalu, mākslas vēsturnieci TatjanuKačalovu, dzejnieku Jāni Medeni un MūrmuižasTautas U. dibinātāju Pauli Pētersonu. ••• Aizvestopiemiņas dienā (14.VI) Doma baznīcā atskaņo ungāraFriģeša Hidaša (1928-2007) pūšaminstrumentuPalestīniešu dzejnieks Darvišs (Mahmoud Darwish) lasa dzeju Haifā, Izraēlā (2007.15.VII).53