kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

Ziņas un neziņas no tīkliem un tīmekļiemĪPAŠI SMAGS & NELABSJAUTĀJUMSSaruna notika Sveiks kopā 2008.6.-10.IXKIBERKAMBARISMan ir īpaši smags & nelabs jautājums. Ja notiktuKrievijas-Latvijas sadursme līdzīgi kā tas notikaKrievijas-Gruzijas gadījumā, cik daudz Latvijas iedzīvotājupaliktu lojāli Latvijai?Aija Veldre Beldavs Scenārijs baida... pastāv liela iespēja, ka Putinu saņemtukā atbrīvotāju droši vien arī tie krievi, kas bijabarikādēs kopā ar latviešiem, arī daļa latviešu! Daudzciniskāka valdība par tagadējo Latvijai nevar būt. Mēslatvieši esam viena fantastiska tauta!Uģis G. Bērziņš Latvijas izcelsmes zviedrus, tādus kā Uģi, scenārijs tikaibaida, bet amerikāņi varbūt jau gatavo bumbas.Nevajag baidīties no citu rakstītiem scenārijiem unnevajag arī domāt, ka mīlestības iegūšanai pietiksar bumbām. Vajag taču reiz rietumniekiem rakstītpašiem savu scenāriju, lai Latvijā nevienam prātā nenāktuskatīties uz Putina pusi. Citādi rādās, ka nākamajāsvēlēšanās uzvaru gūs tieši Putinam lojālās partijas.Rietumniekiem būtu jāmācās no tiem pašiemkrieviem – gan cara, gan padomju laikā Baltija kā pie-robežas zona saņēma lielas investīcijas. Rietumi tikdomā, kā lētāk tikt cauri. Pret pierobežas valstīm irjāizturas ar lielāku cieņu, lai tās justu ne tikai militārudrošību, bet arī normālus dzīves apstākļus.Ausma Abele Ausma, Tev daudz taisnības, bet tavi vēstures piemēriprasa papildus paskaidrojumus. Cara laikā grāfaSergeja Vites saimnieciskā politika veicināja privātouzņēmību dzelzceļu, fabriku un pat kuģu būvei. Arvalsts finansēto ostu izbūvi tur veidojās dzīva internacionālātirdzniecība un tās labumi ir vērojami Rīgāvēl šodien. Tiesa, šī politika, ar visiem tās trūkumiem,būtu labs paraugs tāda veida Latvijas globalizācijasattīstībai, kas pamatojas tranzīta satiksmē. Pirmāsrepublikas laikā Krievijai vairs nebija intereses pilnīgākiesaistīties ārējās pasaules tirdzniecībā, un tadLatvija orientējās uz vietējo ražojumu eksportu unvalsts vadītu saimniecību. Sasniegumu pamatā bijatautas strādība un taupība. Padomju laikā Krievijasieguldījumi Latvijas rūpniecībā bija tiešām lieli, bettos finansēja ar ļoti lielu Latvijas devumu PSRS budžetam.Daudzi no tiem bija neekonomiski, bet kalpojaLatvijas pārkrievināšanai. Tagad Otrās republikas laikāKrievija nedz veicina tranzītu caur Latvijas ostām,nedz ko ievērojamu iegulda Latvijas industrijā. Sāpīgipietrūkst ieguldījumu izglītībā un zinātnē. Tas kavētechnoloģisko nozaru attīstību.Gundars Ķeniņš Kings Turpinājums 51. lpp__________________________________________________________________Pārnesums no 47. lppmākslas nodaļas vadītājs dizaina firmā KwikGoat, Ltd.Pa. Mākslas direktora – dizaineravietu viņš ieņēmis vairākās firmās pirmstam, un vairāk nekā trīs gadus (1994-1997)bijis pats savas firmas īpašnieks. Viņa dizainikalpojuši daudzām ievērojamām amerikāņufirmām, žurnāliem, filmām un muzejiem.Uģis nekad nav atteicis savu grafiķa talantaizmantošanu arī latviešu sabiedrisko pasākumugrafisko – tipogrāfisko darbu noformēšanai.Voldemārs AvensRIMANDS CEPLIS pēdējos gados ar saviemviedajiem, asu, dažbrīd pat iznīcinošu spriedumupiesātinātajiem grāmatu apskatiem,visvairāk laikraksta Diena slejās, izvirzījiespar vienu no redzamākajiem un savdabīgākajiemliteratūras kritiķiem. No viņa pamatīgākāmapcerēm īpaši nozīmīga ir „Romānipar vakardienu” Latvijas UniversitātesLiteratūras, folkloras un mākslas institūtapaspārnē izdotajā grāmatā Versija par... Latviešuliteratūra 2000-2006 (2007), kur lielāsprozas teksti virtuozi iepludināti mūsu, lietojotGunta Bereļa vārdkopu, intelektuālajāvisumā. Bez iedziļināšanās rakstos un sērijās(kā mēdza teikt Uldis Ģērmanis), to tendencēs,norisēs, procesos utt., u.t.jpr., vēl viens21. gadsimta prieks Rimandam ir fotogrāfija,rakstnieku „noģīmju” iemūžināšana. Manasbildes ir tik nepretenciozas, ka pasaka vienneko vai to, kā ir (..) rakstniecībai ir ganaatšķirīgas sejas, kuras var sastapt ne tikaigrāmatās, bet arī fotogrāfijās – tā RimandsCeplis. No JG piesūtītajiem uzņēmumiemievietojam divu jauno paaudžu rakstniekuportretus – Andras Manfeldes (24. lpp.) unKārļa Vērdiņa (49. lpp., skat. arī „Dažu vārdu”dzejas iedaļu 54. lpp.).R.E.Rimanda Cepļa foto. Dzejnieksun literatūrkritiķis Kārlis Vērdiņš.2008.48