No danču grupām, manuprāt, Dzelmieši unRīgas Saime bija tās labākās. Patika dzelmiešu„Klabdancis, ” Saimes „Govju kazaks” un„Es izjāju prūšu zemi,” Losas skolas dejotais„Trīs zirnīši vezumā.”Atzinība svētku rīkotājiem pienākas arī parspēju piesaistīt sarīkojumos daudz jauniešuun bērnu. Bija bērnu koris, bija jauniešu orķestris,arī koros jaunas balsis – nevien tikaiRīgas Jauno diriģentu kora koristu balsis.Rīgas koris daudz līdzēja ar savu skaidro unpareizo dziedāšanu – Latviešu mūzikas koncertāviņi saņēma kārtīgas ovācijas! Mums,dziedātājiem savukārt ļoti patika dziedātprofesionālo diriģentu – Romāna Vanaga,Lolitas Ritmanes, Paula Berkolda vadībā. Manuprāttās labākās bija pašas Lolitas RitmanesDziesma pacelsies, Karlsona Es nopirkukumeliņu, Zigmara Liepiņa Zelta kauss unAperānes lielais diždarbs – Skan mūsu dziesma.Galvenās Kroņa viesnīcas pagalma otrā pusēbija iekārtota mākslas izstāde – mazdarbuizstāde – jā, jā mazdarbi, bet ar dižcenām!Īsti nezinu, kā varētu tādu mazdarbu definēt,tomēr varu jums teikt, ka tie bija tādi darbi,kurus varētu viegli ielikt koferītī. Un braucuz Rīgu vai Ventūru, Leldes Ores bildes atkalpriekšā.Svētki bija pietiekoši mazi, lai varētu tikt visossarīkojumos, un pietiekoši lieli, lai piepildītusevi ar prieku par mūsu pašu latviešulietu. Tie ļoti labi un jauki izdevās – nevienvisi sarīkojumi, bet neizcēlās nekādi mežuugunsgrēki, nedz zemes trīces, Kalifornijanegrasījās iekrist okeānā, kā to daždien sagaida.Varbūt kāds no rīkotājiem būs licislietā to latviešu buramo vārdu grāmatu.Vašingtonas štatā profesoram Šmidchenamnoteikti ir vismaz divas tādas grāmatas.Kur gan viņiem tur Losā tik daudz talantīguļaužu ar Berkoldu un Ritmaņu ģimenēmpriekšgalā? Te dziesmu spēle Vēstule noLosas ar nezin cik dziedātājiem un darbiniekiem,luga Hotel Paradiso, koncerti, citi sarīkojumi,paši galvenie rīkotāji gan komponē,gan dzied, gan diriģē, gan visādi citādi piedalās,turklāt ir atbildīgi par visu notiekošo.Toronto Diždancis Ventūrā (2008) – (no kr.) Kaiva Sukse, Ēriks Dzintars, Andra Dzintara, ŽanisValdmanis, Janīna Fogele, Andrejs Dzintars, Margrieta Langina, Aldis Sukse, Jūlija Valdmane, AleksNiedra, Daile Dzintara un grupas vadītājs Zigurds Miezītis.Foto: Andrejs Dzintars46
MĀKSLAILMĀRS RUMPĒTERS ISTABĀŽurnālā Studija (2008.VIII/IX) ievietotsRaimonda Kalēja raksts „Dzīvoklis istabā”par ilggadējā JG līdzstrādnieka un tā neskaitāmovāku darinātāja Ilmāra Rumpēterapersonālizstādi galerijā ”Istaba” (2008.26.V-18.VI) – ar pievienotu mākslinieka gleznas„Karnevāls” košu reprodukciju. Kopš leģendārajiem„Kazas” un „M6” laikiem Rīgā navdaudz tādu vietu, kas lepotos ar gana pievilcīgumultikulturālu vidi, lai izslāpušiempēc mākslās, tases tējas, labas mūzikas unjaukas, neformālas gaisotnes nodrošinātuiepriekšminētās prasības. Kā piemērotākovietu lielpilsētas centrā var minēt galeriju„Istaba”, kurā līdz ar gaumīgu literatūru, interesantu,alternatīvu koncepciju izstādēmun tēju ar sev vien attiecīgajam noskaņojumampiemērotām piedevām iespējamsbaudīt deserta devu mākslas, kas atšķirīgano „tautā populāro” galeriju un izstāžuzāļu piedāvātās programmas. Tā notika arīšoreiz, kad garāmejot mani ieintriģēja skatlogoseksponētas kompozīcijā un krāsāspievilcīgas abstraktas gleznas, kas pārliecinājapar citādas mākslas klātbūtni – krietniatšķirīgāku par līdz šim redzēto, jau intuitīviatpazīstamo latviešu mākslu. Ieinteresētsvēru galerijas durvis, lai nokļūtu Amerikādzīvojošā latviešu gleznotāja, dizainera unfotogrāfa Ilmāra Rumpētera personālizstādē.Jutos patīkami pārsteigts, ka piedāvātiedarbi apgāza mītu par abstraktās glezniecībasnesaprotamību un tēlaina stāstījumatrūkumu, jo gleznu formālā uzbūve, elementu,krāsu un kompozīcijas konceptuālāvienotība pilnībā atklāja to saturisko vēstījumu,jau balansējot ar zināmu realitātesklātbūtni. Līdzās akrila tehnikā radītajāmgleznām un apjomīgai informācijai parmākslinieku apskatei bija izlikti arī vairākivāku dizaina paraugi, kas tapuši ASV izdotajamlatviešu kultūras izdevumam „JaunāGaita” – tā Raimonds Kalējs. Raksta turpinājumākritiķis sīki un ļoti labvēlīgi aprakstaIlmāra Rumpētera izstādītas gleznas.Jānis Krēsliņš vecākaisLabi izdevušies svētki!Manuprāt, dzīve tur Kalifornijā gandrīz tādapat kā Čikāgā – tikai kādas trīs lielākas starpības– tur puķes zied ceļu malās bez lietus,lietus Ventūrā nebija lijis kopš aprīļa, betpuķes zied! Čikāgā karstā, sutņainā dienāgandrīz vienādi karsts saulē vai ēnā, betVentūrā saulē ļoti silts, bet koku ēnā gandrīzvai kā pagrabā. Tādēļ arī var redzēt daudzļaužu sēžam koku paēnās. Trešā atšķirība –Kalifornijā var ēst eksotiskos dienvidu augļus,vīģes, mandarīnus, avokādo augļus no koka(tas ir, ja tieci ielūgts kāda drauga dārzā, citādi„neprovē” ķerties klāt kādam plantācijaskokam, dabūsi „strāpi” kā likts!). Ar tāmvīģēm gan man tāda kā maza problēma, vainu tas Ādams ir bijis tāds sīkāks no auguma,vai toreiz tās vīģu <strong>lapas</strong> bijušas lielākas, bettās Ventūras vīģu <strong>lapas</strong> gan izskatījās tādasnepieklājīgi mazas...o____________________Mūsu līdzstrādnieks Ivars Antēns ir Čikāgas latviešukora dalībnieks.PAR GRAFIĶI UĢI NĪGALUUģis Nīgals ir viens no tiem latviešu vidējāspaaudzes māksliniekiem, kam maizes darbsir komerciālās mākslas lauks, bet kam reizēinterese radīt kaut ko nepasūtinātu, kaut ko,kas patīk pašam un kas iepriecinātu citus.Strādājot pie saviem tīrās mākslas darbiem,kas bieži ir eksperimentāla rakstura, Uģislieto visus jaunākos technikas atradumus unpaņēmienus, kas zināmi komerciālās mākslaslaukā. Kad jautāju par techniku, kuŗā darinātsJG redzamais darbs (xxx lpp.), Uģis paskaidro,ka darbs darināts digitālā formātāar datoru, tad drukāts ar smalku ink jet drukātāju.Franču gudrinieki šo vienkāršo drukāšanasmetodi nosaukuši iespaidīgā vārdā– giclee. Giclee prints nav nekas vairāk kā rafinētākāink jet technikā veikts drukas darbs.Šī metode noder ne tikai mākslas darbu vaifotogrāfiju reproducēšanai, bet arī oriģinālumākslas darbu radīšanai. Uģa darbi biežiredzēti latviešu mākslinieku grupu izstādēs,kur tie izpelnījušies uzslavu un ievērību izsvērtādizaina un rūpīgā nostrādājuma dēļ.Savu mākslinieka izglītību Uģis Nīgals ieguvispazīstamajā un prasīgajā Cooper Unionmākslas skolā, Ņujorkā. Kādu laiku viņš turarī mācījis tipogrāfijas kursu. Pašlaik Uģis ir47