kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

ITĀĻU VĒSTNIEKA SAPŅOJUMSMauricio Lo Re. Filipo Pauluči. Itālis, kasvaldīja Rīgā. Rīgā: Jumava, 2007. 240 lpp.Nav pārsteidzoši, ka autors, Itālijas vēstnieksRīgā (2000-2004), ir interesējies par Pauluči(1779-1849), itāļu izcelsmes Rīgas gubernatoru,kas dzīvojis un darbojies cara Aleksandra Ilaikā. Grāmatā izmantotas autentiskas vēstulescaram, izvilkumi no Tolstoja romāna Karšun miers un Brāļu Kaudzīšu rakstiem. Paulučibiogrāfiskajā atainojumā par pamatu ņemtiarī nepilnīgi avoti un dažādi nostāsti, turiepītas Puškina dzejas latviešu dzejnieku elegantostulkojumos. Cik lielā mērā Tolstoja unBrāļu Kaudzīšu rakstu darbi ir uzticami avoti,par to lai spriež speciālisti. Romānā parādāsfragmenti no visai raibās Pauluči dzīves.Dzimis Modenā, Pauluči piedalās Pjemonteskarā pret Napoleonu un pāriet krievu pusē,apprec vācu barona meitu, kādu laiku dzīvoKurzemē, iegūst cara labvēlību, veiksmīgipiedalās krievu karos pret frančiem un iegūstRīgas ģenerālgubernatora posteni.Mauricio La Re ir atklājis, ka gubernatoramVērmanes dārzā ir anonīma piemiņas zīme(stēla) un noskaidrojis, ka Pauluči ielu latviešipārdēvējuši par Merķeļa ielu. Viņš bijislabvēlīgs pret zemniekiem un veicinājisbrīvlaišanu, pievienojies Merķeļa centieniemBaltijā, pievērsis vērību Rīgas izdaiļošanai ungandrīz vai atbrīvojis latviešu tautu: ar savudarbību viņš netieši veicinājis arī latviešuatmodu…Latvija ir nobriedusi, lai skaidruskatienu izvērtētu vēsturi, piešķirot patiesuvērtību nacionālās identitātes saknēm, kā arīpersonībām, kas latviešu tautai palīdzējušasiemantot pašapziņu – tā lasām uz grāmataspēdējā vāka.Pauluči, protams, bija padots caram, un parmūsu tautas centieniem viņam droši bijavāja nojauta. Valoda rakstniekam brīžiemgleznaina. Miežu putras nogaršošana pēcfranču vīna nobaudīšanas gan liekas mazticama. Romānā iestrādāti arī Mocarta operuun Turaidas Rozes motīvi. Pauluči neesotvēlējies, lai Vērmaņa dārzā uzstādītā stēlanes viņa vārdu. Tāda patiesi stāv parkā ar uzrakstugan krieviski, gan vāciski. Den 23stenOktober 1812.Latviešu ārlietu ministrijas informācijā (2007.XII) internetā atrodami fakti par Latvijas sakariemar Itāliju. Jau 1991. gadā darbību sākusiItālijas vēstniecība Rīgā. Itāliju oficiālā vizītēapmeklējusi Vaira Vīķe-Freiberga, GuntisUlmanis, Helēna Demakova. Rakstniekusaietā Romā viesojusies Māra Zālīte. Notiekstudentu apmaiņa Erasmus organizācijas ietvaros.Daži mani draugi Rīgā bija lasījuši Lo Re grāmatunekritiski un ar interesi. Man personīgitā rada asociācijas ar Minhauzena muzeju,ko nupat biju apskatījusi. Pārsteidz Jumavaslīdzdarbība un pat pateicība mākslas vēsturniekamOjāram Spārītim un Latvijas akadēmiskajaibibliotēkai, kas piešķir grāmataiit kā zinātnisku auru. No itāļu valodas grāmatutulkojusi Dace Meiere. Var jau uzskatītgrāmatu kā literāru darbu, bet kāds kritisksvēsturnieka komentārs būtu bijis vietā, ņemotvērā, ka grāmata internetā atkārtoti reklamēta.Nekrievu enciklopēdijās informācijapar Pauluči nav atrodama. Itāļu vēstniekasapņojumu var uztvert kā fantāziju, kā pasaku,par ko nevajadzētu raizēties. Taču tā saturarī propogandas elementus, vērstus pretlatviešiem un viņu vēstures interpretāciju.Aina SiksnaApskata autore, ilggadēja JG līdzstrādniece, ir psichiatrijasdoktore. Dzīvo Stokholmā.KĀRĻA RITUMA SKATĪJUMSKārlis Ritums. Kā es to redzēju. Rīgā:Jumava, 2005. 160 lpp.Autors Kārlis Ritums, dzimis (1920. 15.VII)Liepājā, atskatās uz savām mūža gaitāmpretstatu pilnajā gadu simtenī, kad kalngalussasniedza gan prāts, gan neprāts unnežēlīgi terora viļņi viens pēc otra vēlāsnevien pār Latviju, bet konflikti uzliesmojadaudzās Eiropas valstīs. Viņš skata savudzīvi visnotaļ plašā vēsturiskā un politiskākontekstā it kā no putna perspektīvas. Lasītviņam iemācījusi vecmāmiņa, lietojot ganBībeli, gan tautas pasakas, mācījies LiepājasValsts ģimnazijā un studējis jurisprudenciLatvijas Universitātē, pirms otrreizējās krievuokupācijas dodas bēgļu gaitās ar sievu unmazo Veltiņu (1944), izceļo uz ASV kopā arapmēram sešsimt pieviltiem un rezignētiemEiropas bēgļiem, kuru dzimtenes, pretēji svinīgāmdeklarācijām un solījumiem bija atstātasdespotisku apspiedēju žņaugos. Ritumsvispirms strādā par baznīcas apkalpotāju,vēlāk kādā rūpnīcā. Citiem ieceļotājiem tāneveicas – kādam latviešu puisim pat jādzīvovistu kūtī. 1955. gadā Ritumu ģimenē ierodasDaina, par kuras vārda rakstību vēlākizceļas domstarpības ar amerikāņu skolotāju,67