kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

nos dzimtenē“ 2 ar sēdekli Austrumberlīnē. 3Komitejai ir arī savs latviešu sektors 4 (tajāstrādājuši vairāki arī vēlāk pazīstami kultūrassakaru speciālisti – Ādolfs Talcis 5 , ŽanisZakenfelds 6 ). Šajā gadā PSRS AugstākāsPadomes Prezidijs izsludina amnestiju tiem,kas kara gados sadarbojušies ar vācu okupantiem,arī tiem, kas atstājuši dzimteni, izņemotkara noziedzniekus. No 1955. gadasākās plaša sarakste starp trimdas latviešiemun Latvijā palikušiem radiem, draugiem, bijušajiemskolas vai darba biedriem. Daudziemtrimdas latviešiem tiek sūtītas grāmatas noLatvijas. Tajā pašā gadā sāk izdot arī laikrakstukrievu valodā Za vozvraščeņije v Rodinu(Par Atgriešanos Dzimtenē). 1956. gadā sākiznākt šīs avīzes latviskā versija. Laikrakstspublicēja reportāžas par repatriantu labiekārtotodzīvi dzimtenē, rakstus par padomjusasniegumiem dažādās nozarēs, aprakstuspar personām, kuras apvainoja kara noziegumos.Latvijā laikraksts bija slepens. Trijugadu laikā režīms secināja, ka nenotiks unpat vairs nebūtu vēlama masveida repatriācija.1958. gadā laikrakstu pārdēvē par2. Ģērmanis, Uldis. Zināšanai. Raksti par mūsu unpadomju lietām. Stokholmā: Ziemeļzvaigzne, 1986:47.3. Zaļkalne, Lilita „Kultūras sakari”- sākums un izveide(1955-1961). No: Trimda. Kultūra. Nacionālāidentitāte. Referātu krājums. Rīgā: Nordik, 2004:20-33.4. Par sektorā iesaitīto personu kompetenci laikrakstāZemgales Ziņas 90. gados minēts kādskuriozs gadījums ar komitejas Par atgriešanosdzimtenē pārstāvjiem, kas savdabīgi veicinājis rakstniekumemoriālo muzeju dibināšanu Latvijā. Kādaifunkcionāru delegācijai Stokholmā 1958. gadāzviedri (t.i. Zviedrijas latvieši) cita starpā pajautājuši:Kā tad jūs tā rīkojaties ar Rūdolfu Blaumani – viņadarbus neiespiežat, viņa mājas „Braki“ aizlaistaspostā… Delegācijas komunistiskais līderis tūdaļ patattraucis: Nekā tamlīdzīga! Blaumaņa mājas tikko kākapitāli izremontētas, viņu drukā lielās tirāžās, turklātviņš pats ir pie lieliskas veselības, par ko gādāmīļotā Komunistiskā partija! Pēc šī atgadījumaZviedrijas latviešu prese sacēla lielu traci, bet delegācijumājās gaidīja pārrunas. Turpmākajos gadoskomitejas sastāvā bija arvien izglītotāki cilvēki, kas,regulāri sekodami līdzi gan padomju, gan trimdaspolitiskajiem un arī literatūras procesiem, uzskatāmipar informētiem un spriestspējīgiem speciālistiem.5. Talcis Ādolfs – rakstnieks, Latvijas Padomju rakstniekusavienības sekretārs (1944-1948), valdes sekretārs(1957-1965).6. Zakenfelds Žanis – padomju diplomāts, žurnālists.1956 - 1959 Berlīnē padomju komitejā Par atgriešanosdzimtenē. 1959-1962 laikraksta Dzimtenes Balssredaktors. 1964-1967 strādājis PSRS vēstniecībāZviedrijā, 1967-1970 – Latvijas komitejā kultūrassakariem ar tautiešiem ārzemēs prezidija priekšsēdētājs.Dzimtenes Balsi 7 . Komiteju 1960. gadā pārdēvēpar Komiteju repatriācijas sekmēšanaiun kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs 8 .14 mēnešus vēlāk, t. i., 1961. gada maijā,Rīgā tiek dibināta Komitejas repatriācijassekmēšanai un kultūras sakariem ar tautiešiemārzemēs Latvijas nodaļa, kuras tiešāpārziņā pārgāja Dzimtenes Balss ar redakcijassēdekli Rīgā.50. gadu otrajā pusē dažās Padomju Savienībasvēstniecībās sāka darboties latviešukultūras atašeji, no kuriem rosīgākais bijaLeonīds Rimjans Zviedrijā. Viņš prata izmantotto, ka Padomju Savienībā sakarā ar oficiāluStaļina politikas nosodīšanu Maskavasnacionālā politika kļuva liberālāka. Rimjansvarēja norādīt, ka Latvijā tiek radīti labvēlīgiapstākļi latviešu kultūrai. Viņš izplatīja padomjuLatvijas grāmatas, žurnālus, izrādījaLatvijas filmas. 1958. gadā Rimjans panācadiriģenta Leona Reitera (1926-1976) repatriēšanos.Komiteja dažādi centās panāktrakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa repatriēšanos.Žurnāls Karogs publicēja Jāņa JaunsudrabiņaEs stāstu savai sievai (1946, papildināts1951). Arī Jaunsudrabiņa Zaļā grāmata, kasuzrakstīta Vācijā (1950-1951), tiek publicēta1959. gadā Rīgā ar Jāņa Sudrabkalna ievadvārdiem.Notikusi Jaunsudrabiņa sarakstear Ernestu Birznieku-Upīti un Sudrabkalnu.Jaunsudrabiņš bijis noraizējies, vai patiesivēl stāv Brīvības piemineklis, universitāte unoperteātris 9 . Kā liels Komitejas par atgriešanosdzimtenē panākums tika aprakstīta 10Jaunsudrabiņa viesošanās pie komitejaspārstāvjiem Austrumberlīnē (1958). Tomērkomitejas vadītāju cerības, ka rakstnieks repatriēsies,nepiepildījās.Atašejam Leonīdam Rimjanam kopš 1959.gada bijušas regulāras sarunas ar Zviedrijādzīvojošo dramaturgu Mārtiņu Zīvertu 11 .50. gadu nogalē pirmo reizi pēckara posmāLatvijas teātru afišās parādās arī trimdā dzīvojošārakstnieka darbu nosaukumi. Dailesteātrī iestudē Zīverta komēdiju Minhauzenaprecības, Drāmas teātrī – lugu Āksts,Valmieras teātrī – Ķīnas vāzi. Visi iestudētiedarbi tapuši pirms 1944. gada, trimdā sarakstītajiemZīverta darbiem teātri nepievēršas,7. Ģērmanis, Uldis. Zināšanai. Raksti par mūsu unpadomju lietām. Stokholmā: Ziemeļzvaigzne, 1986:49.8. Turpat.9. Īverts, Ilmārs. Šai ģimenē viesojās JānisJaunsudrabiņš. No: Dzimtene īstenās vērtības mērs.Rīga: Avots, 1984:70.10. Turpat11. LVVA Ārlietu ministrijas arhīvs, fonds Nr.105129