10.07.2015 Views

kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

GRĀMATASELITISMS UN MIETPILSONĪBAJEB LETTRES PERSANNES –LETTRES LETTONESGundega Repše. Pilsoniskā Rasa. Rīgā:Diena, 2007. 195 lpp.Autore ir labi pazīstama kāmākslas kritiķe un arī kā literatūrassoģe. Aplūkojamāizdevumā iekļautas astoņasesejas, sacerētas no 1999.līdz 2006. gadam, un tās irdažādi modulētas un mudinošinosauktas. Tematiskitās nav ieslēgtas kādā šaurāielokā, bet maldās turpat vaipa visu kulturālo pasauli, kurvien autores skats piestāj – nomākslas un literatūras vērojumiemun vērtējumiem līdzsociopolitiskiem slēdzieniemun atzinumiem. Repše daudzneslēpjas aiz liekvārdības vaimetaforiskas izvairības, betbez jebkādas vilcināšanās sauc novēroto īstāvārdā. Viņas spriedums ir vienmēr ass unkodolīgs, un tonis visai kategorisks, pat uzstājīgs,pabieži ar tādu kā filozofisku universālitātiun autoritāti attiecībā uz visu, nepievēršotuzmanību izņēmumiem, to uzskaiteivai izskaidrošanai. Autores vēriens ir mizantropisks.Viņas novērojumi neizsauc sajūsmu,__________________________________________________________________Pārnesums no 61. lpp.KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS zaldāti Ziemeļkaukāzā tikaigaidījuši militāru pavēli, bet politiķi organizēja iemeslu,lai tāda pavēle tiktu dota iebrukšanai Gruzijas teritorijā-- tā 5.IX portālā eirozinas.lv uz visiem zināmofaktu norāda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijasprof., ģenerālis Kārlis Krēsliņš. ••• Mācībugrāmatā Krievijas vēsture 1900-1945 („Prosveščenije”2008) apgalvots, ka PSRS bijušas tiesības 1940.gadā pievienot Baltijas valstis un Besarābiju, jo tāsjau agrāk ietilpa Krievijas impērijā, turklāt, 1939.23.VIII Molotova-Ribentropa Pakts neesot bijis nekasvairāk kā Maskavas atbilde uz 1938. gada rudensMinchenes vienošanos starp Vāciju un rietumvalstīmpar Čechoslovākijas likteni. ••• Pēc boļševikucoup d’etat pilsoņkara laikā (1917-1920) 35,6% nočekistiem bijuši latvieši (žīdi tikai 3,7%), kamēr novadošajiem čekas komisāriem tikai trīs bijuši žīdi, betveseli 38 – latvieši (54,5%). Čekas vadītāja „DzelzsFeliksa”, t.i., Feliksa Dzeržinska tuvākie palīgi – KārlisPētersons un Jēkabs Peterss, kurš čeku nokristījis par„izrēķināšanās orgānu” (organ raspravy), bet čekaskolēģijā līdz ar Petersu sastāvejuši Mārtiņš Lācis unAleksandrs Eiduks, pie kam Petersam un Lācim bijusipat ne apmierinātību, ieskaitot pa ceļamsastaptos francūžus ar sava veida klasikasiezīmēm, piemēram, Monteņu (Montaigne),Monteskjē (Montesquieu) u.c., kuriem ganbūtu jāpievieno Bodlērs (Baudelaire) un viņaĻaunuma puķes.Repšes autoritatīvais vēziensstipri jūtams, kad viņa iestājaspar saviem causes celebres,piemēram, mūsdienu sieviešutiesībām un tām nodarīto netaisnību– sāpīgs temats, kaskļuvis aktuāls daudzās kultūrās.Uzskaitot daudzos pienākumus,kas šodienas sievai,mātei, mājasmātei vai arī mīļākaiveicami, autore paceļasuniversālos augstumos. Bezpārspīlēšanas tas viss izteiktskā universāli neapgāžamskonstatējums. Daudzi lasītājidroši vien to ņems cumgrano salis. Vietās, kur Repšenolaižas no vispārinājumuaugstumiem, lasītājam atklāsiesviņas asie analītiskie novērojumi. Starpmūsdienu notikumiem autore min barikāžudienas un omoniešu draudus, kad Baltijasvalstu pastāvēšana un atsvabināšanās nopadomju sloga bija visai problemātiska. Tačuokupantiem nepagāja secen fakts, ka latviešuvadība bija gatava cīnīties par savām tie-izšķirīga loma kreiso eseru dumpja apspiešānā 1918.gada jūlijā – tā LU vēsturnieks Aivars Stranga laikrakstāDiena. (re)BEIDŽINGAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS Latvija iegūsttrīs medaļas, ierindojoties 45. vietā (no 204) tūdaļaiz Somijas, bet pirms Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas.BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs iegūstzeltu, atstājot aiz sevis divus amerikāņus (man navnekas pret amerikāņiem, taču esmu priecīgs, ka viņinav pirmie – tā Māris), šķēpmetējs Ainārs Kovals– sudrabu, bet svarcēlājs Viktors Ščerbatihs – bronzu.Beidžingas paralimpiskajās spēlēs Latvijai zeltuun sudrabu sagādā diska metējs Aigars Apīnis unsudrabu – lodes grūdējs Edgars Bergs. Turpat simtlauciņudambretes sacensībās oktobrī zeltu ieguvusilatviete Zoja Golubeva, bet bronzu – Guntis Valneris.(re)Materiālus sagatavoja Biruta Sūrmane (bs), JānisKrēsliņš (jk), Franks Gordons (fg), Ingrīda Bulmane(ib), Rolfs Ekmanis (re).63

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!