kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

taču dramaturga vārds Latvijā ir atgriezies.Iemesls, kāpēc nenotiek pievēršanās pēckaraun trimdas gados sarakstītajiem darbiem,nebūt nav tikai ideoloģiskās nostādnes, betarī paša dramaturga piesardzība.50. gadu vidū un otrajā pusē Latvijas PSRvaldībā un LKP uz laiku toņa noteicēji ir tāsauktie nacionālkomunisti, no kuriem spilgtākieir Eduards Berklavs, Vilis Krūmiņš, PaulsDzērve, Voldemārs Kalpiņš, kuri tiecās pārtrauktsmagās rūpniecības attīstību, lai apturētumasveidīgu cittautiešu ieplūšanuLatvijā. Gan viņi, gan LKP 1.sekretārs JānisKalnbērziņš uzstāja, ka visiem LPSR padomju,partijas un saimnieciskajiem darbiniekiem irjāprot latviešu valoda. 1959. gadā Maskavanomainīja LPSR augstāko vadību, sodīja nacionālkomunistusun likvidēja viņu iestādes.Līdzšinējā LKP 1.sekretāra Jāņa Kalnbērziņavietu ieņem nacionālkomunistu apkarotājsArvīds Pelše.50. gadu vidus iezīmē robežu padomju kultūrpolitikasprocesā. Sāk mainīties režīma prasībaspret literatūru un kultūru. Literatūras unkultūras apritē atgriežas daudzi vecākās paaudzeslatviešu autori un darbi, kuri Staļinalaikos bija aizliegti. Arvien populārāki kļūstjauni autori un viņu darbi. Literārās dzīvesregulēšanā joprojām liela nozīme ir PSKPideoloģisko prasību neviltotai vai šķietamairespektēšanai, tomēr būtiskāka kļūst literatūraspaškustība. Aizliegumu sistēma brīžiematslābst, brīžiem transformējas. Varasun mākslas pretnostatījums kļūst redzamāks.Neraugoties uz varas iestāžu uzraudzību unliterātu kompromisiem, literatūra šai laikaposmā kļūst par vērā ņemamu garīgu spēkuun brīžiem pat par vienīgo relatīvi brīvodomu izpausmes jomu totalitārajā valstī.Tiecoties izrauties no ierobežojumiem, tācenšas kļūt par līdzvērtīgu spēku oficiālajaiideoloģijai, respektīvi, kalpot ne tikai kā literatūra,bet arī kā citādi neafišējamo domuun jūtu izpausmes sfēra 12 .Viens no latviešu t.s. nacionālkomunistiem,Atkušņa laika LPSR Kultūras ministrsVoldemārs Kalpiņš laikrakstā Literatūra unMāksla nāk klajā ar viedokli, ka vajag izdotlatviešu klasiķus, arī emigrantu rakstniekus:...Latvijā jāpublicē emigrācijas rakstniekudarbi, kuros parādīta emigrantu grūtā dzīve.13 Pēc gada LKP CK plēnums (1957.X)cenšas iezīmēt rakstnieku turpmāko darbu.12. Briedis, Raimonds. „Laikmeta konturējums”. No:Latviešu literatūras vēsture. 3.sēj., Rīga: Zinātne,1999:36. .13. Kalpiņš, Voldemārs. Literatūra un Māksla1956.29.IX.Arvīds Pelše, kurš pēc kara ir LKP CK sekretārs,lasa garu, rūpīgi gatavotu ziņojumu parinteliģences darbu, sevišķi par literatūrasuzdevumiem saistībā ar Ņikitas Hruščova runām.Kalpiņam šajā runā tiek veltīti pārmetumi,ka viņš aizstāv latviešu „baltās emigrācijas“rakstniekus ar musinošiem rakstiemlaikrakstā Literatūra un Māksla, dezorientējotlasītājus jautājumā par partijas politikuliteratūrā un mākslā 14 . Minētajā plēnumāPelšes viedoklis tomēr negūst pārsvaru.Voldemāra Kalpiņa kultūrpolitikas aizvējāžurnāls Zvaigzne (1957,1) aizsāk publicēttrimdā dzīvojošā Anšlava Eglīša tēlojumusNeierastā Amerika (ar autora zīmējumiem).Kā rakstīts publikācijas ievadvārdos, tie ir interesantsdokuments par to latviešu tautaszaru, kas sācis atkalst un atrāvies no tautaszaļoksnējā ozola, agrāk vai vēlāk nokaltīs unaizies bojā, un kura vienīgais glābiņš – atgrieztiessavas dzimtās zemes dzīvinošajāklēpī. 15 Tomēr publicēšana tiek pēc otrā turpinājumaZvaigznē (1957,2) strauji pārtraukta.Rakstnieks Laimonis Purs, Zvaigznes redakcijasilggadīgs darbinieks, minējis, ka Eglīšaromānu piespieda pārtraukt publicēt, joGalvenā literatūras pārvalde nedeva to nelielodivu burtu un piecu ciparu kodu (piemēram,JT24718), kas redzams pēdējā lappusē,kreisā stūra pašā apakšā un bez kura tipogrāfijanedrīkstēja drukāt nevienu padomjužurnālu un avīzi 16 . Zvaigznes tirāža 50. gaduotrajā pusē tuvojusies 100 000 eksemplāru,reizēm žurnāla spekulatīvā cena sakāpusilīdz 25 rubļiem. Purs savā memuārgrāmatāAizejot atskaties (2006) nāk klajā ar personiskuuzskatu, ka Zvaigzne vērtējama kā pārdrošākaisizdevums 50. gadu Latvijā un patkā disidentiskākais izdevums visā PadomjuSavienībā, kas Staļina pēcprocesā pirmais 17sācis drupināt toreiz šķietami nesadrupināmodzelzsbetona milzi. 18Meklējot atbildi jautājumam, kāpēc tika pārtrauktaAnšlava Eglīša grāmatas NeierastāAmerika pārpublicēšana, iemeslu visprecīzāk14. Sovetskaja Kuļtura, 1957.12.X.15. Ievadvārdi [anonīmi] Anšlava Eglīša romānaNeierastā Amerika publikācijai žurnālā Zvaigzne1957, 1:9.16. Purs, Laimonis. Aizejot atskaties. Rīgā,2006:229.17. Kā līdzīgu fenomenu Purs min vēlāko gaduiecienīto raidījumu „Mikrofons“, kam vaļību atļāvatikai tāpēc, lai septiņos vakarā atrautu latviešus noAmerikas Balss klausīšanās18. Purs, Laimonis. Aizejot atskaties. Rīgā,2006:212.30