kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

Ļoti noderīgi grāmatu izlasīt būtu Latvijā palikušajiemtautiešiem, kam par bēgļu gaitāsaizklīdušo tautas brāļu likteni bija un dažiemvēl tagad ir zināms tikai tas, ko tiem „paspundi” baroja padomju propaganda. PēcRituma stāstījuma izlasīšanas, dažkārt dzirdētieapgalvojumi par latviešu ekonomiskoemigrāciju uz rietumiem 1944. gadā izklausāsdivtik absurdi.Jau kopš skolas gadiem autors interesējies arīpar daiļliteratūru, it īpaši dzeju. Viņa atmiņustāstījums ir gluds un izteiksmīgs. Vairākasno grāmatas 29 nodaļām ievada dzejas citāts,bet grāmata noslēdzas ar paša autorasirsnīgi izjusto dzejoli „Gadu maiņā.”Biruta SūrmanePar JG redakcijas locekli Birutu Sūrmani skat. JG251:63.VALODAS RITMĀ VIRPUĻOJOŠUSNIEGPĀRSLU DEJAKnuts Skujenieks. tagad es esmu Aleksandrs.Latviešu un armēņu valodā. Erevānā: Amaras,2008. 128 lpp.Dzejolis netiek atdzejots, bet līdzpārdzīvots.Iedrošinos teikt, ka, lasot šo Knuta Skujeniekaneparasto dzejoļu krājumu armēniski, lasītājambūs iespēja ne tikai baudīt šāda līdzpārdzīvojumaaugļus, bet arī sajust cerību un sīkstudzīvotgribu.Dzejnieks ļaužu pūlī runā pilnā balsī, bet neviensviņu nedzird. Jo ne katram dots viņu sadzirdēt.Šis dzirdīgums ir atkarīgs no personīgā pārdzīvojumaintensitātes un zināmas iepriekšējassagatavotības. Ja virsroku gūst tēlu gūzma unjūklis, tad lasītājs teksta uztverei vēl nav nobriedis.Tas, kam svešs grieķu, latviešu, lietuviešu,spāņu, skandināvu, balkānu, ukraiņu folklorasgars, šo dzeju nesapratīs. Knuts Skujenieks irbūtības dzejnieks, kas visikdienišķākajās lietāsierauga jēgpilno, apslēpto, vizionāro. Mēs, kālasītāji, sajūtam šī iracionālā spēka izpausmes,un vēl neizzinātais mulsina.tagad es esmu Aleksandrs ir neparasts dzejoļukrājums, kurā dzejoļi virknējas viens aiz otra kāieraksti dienasgrāmatā. Tā ir savdabīga dienuhronika, kas sniedz acumirklīgu un paliekošubaudījumu, estētiska lidojuma sajūtu, pārdzīvojumapieredzi, kas fiksēta dzejnieka likteņadokumentējumā.Zīm. Lidija DombrovskaTur, kur esamība iegūst jaunu jēgu, pateicotiesdzejnieka atskārtai un redzīgumam, balta papīralapa mūsu skatienam paveras kā brīnumains,bezgalīgs plašums, sniedzot neparastu brīvībassajūtu, kurai nav adresāta. Mēs vēl vairāk nododamiesjutekliskajiem iespaidiem, līdz mūsosvalda pilnīga atkailinātība: daudzveidīgs – aleksandrveidīgskailums, un mēs padodamies, atzīstotsakāvi racionālajā plānā. Samierināmiesar to, ka esam uzveikti. Pēc tam ir tikai valodasritmā virpuļojošu sniegpārslu deja, kas mūs apņem,jo beidzot esam apjautuši paši savas cilvēciskāsesamības faktu. Un apjautuši to esampateicoties dzejniekam.Tāds arī ir Knuta Skujenieka nolūks – ar visikdienišķākajāmlietām pārliecināt likteni par to, katā vienreizīgums mūs apbur ikreiz no jauna...Artūrs AndranikjansFiloloģijas doktors Artūrs Andranikjans ir Knuta Skujeniekadzejkrājuma tagad es esmu Aleksandrs atdzejotājsarmēņu valodā. Rakstu latviski iztulkoja ValdaSalmiņa.69