kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

PREMJERS. Labāk neko nemainīt... Tāpat jaugalvassāpju, cik uziet!PLATONS. Tāpēc sabiedrībā nekas nemainās,jo tam mazumiņam, kas atrodas pie varas,par valsti ir zudusi jelkāda interese, bet lielaisvairākums pilsoņu savukārt neko nespējmainīt.PREMJERS. Ko tu īsti gribi no varas?PLATONS. Lai visiem būtu vienādas tiesībasun iespējas...PREMJERS Tā tas arī ir.PLATONS. Tā ir tad, kad bagātie netraucēticeļ savas pilis, bet nabagajiem, slimajiem unnevarīgajiem valsts nenodrošina pat kārtīgujumtu virs galvas.SIRMGALVIS. Pirmkārt jau tos, kas dzīvo sērkociņkārbiņās...blokmājās, kas teju teju sabruks...PREMJERS. Tu runā par paneļmājām?SIRMGALVIS. (Platonam) Mēs esam paraduširisināt problēmas tikai tad, kad notiek kādanelaime vai katastrofa.PREMJERS. Es par namiem neatbildu. Tas irpašvaldības ziņā. Katrs atbild par savu teritoriju.PLATONS. Vai tad pašvaldības neatrodas uzvalsts teritorijas? Vai jūs vairs neesat vienavalsts?PREMJERS. Esam, bet katram ir savi likumiun pienākumi.SIRMGALVIS. Likumus taču izstrādājuši cilvēki...PLATONS. (Iesprauslādamies) Un tos ir jāmainaatbilstoši dzīvei, kas pati nemitīgi mainās.SIRMGALVIS. Es vēlos, lai starp bagātajiemun nabagajiem pastāvētu kaut vai elementāraproporcija. Ja bagātajam ir iespēja nopirktšampanieša pudeli par miljonu latu, tad nabagamir jābūt iespējai nopirkt šampaniešapudeli sev... kaut par vienu latu un piecdesmitsantīmiem.PREMJERS. (Saviebjas) Ne es lēmu, kam pirktšampanieti par miljonu un kam par latu piecdesmitsantīmiem.PLATONS. Bet vai tu neesi valsts galva?PREMJERS. Nu, esmu ...(Vēl labi nesaprazdams,kādās lamatās viņu grib ievilkt Platons)PLATONS. Un valstij ir tiesības mainīt likumus?PREMJERS. Ir.PLATONS. (Premjeram) Un vai jūs kādreizesat pajautājis sev, kāpēc sabiedrībā ir tikdaudz neapmierināto?PREMJERS. Man nav laika par to domāt. Manir vesela armija funkcionāru, kas ar to nodarbojas.SIRMGALVIS. Neviens no padotajiem neteikstev patiesību. Viņi baidās, ka tu tos atlaidīsi,un, zaudējot darbu, viņi pazaudēs arī visupārējo: māju, mašīnu, ģimeni, mieru, saticībuun labklājību...PLATONS. Jā, tā tas ir... Neviens no padotajiemneteiks jums patiesību, savukārt arī jūsnekad negribēsiet atzīties, ka esat kļūdījies.PREMJERS. Man nav laika domāt. Man ir jārisinatik daudz jautājumu. Vēl tas sasodītaisbudžets uz kakla!..PLATONS. Tu runā tā, kā ir runājuši visi mūsuAtēnu tirāni. Vienīgi viņi baidījās no patiesības.PREMJIERS. Par kādu patiesību ir runa?PLATONS. Par cilvēcisko patiesību, ko veidovisi valstī dzīvojošie.PREMJERS. Ā... tu runā par tiem muļķiem!..SIRMGALVIS. Lai arī viņi ir muļķi, taču viņutoties ir daudz, un šie muļķi ir tavas valstspilsoņi, kas tevi ir ievēlējuši...PLATONS.Un tev kā valsts galvai ir vajadzīgskāds, kas spēj pateikt patiesību.PREMJERS. Kādēļ? Man jāpagūst izdarīt viss,ko esmu iecerējis, jo rīt vai parīt es varu arīvairs nebūt premjers...PLATONS. Tur tas suns aprakts. Tavi vārdiman atgādina līdzību par zagli un odiem.PREMJERS. Par kādu vēl zagli tu runā?PLATONS. Reiz kādā ciematā dzīvoja gans,kurš kalpoja pie ļoti skopa saimnieka, kasviņu baroja tikai ar solījumiem. Vienu dienugans bija tik izsalcis, ka neizturēja, nokāvaaitu, ēda gan pats, gan arī uzcienāja cituskalpus. Redzot tādu bezkaunību, saimnieksnolēma ganu bargi sodīt un novēla uz viņuvainu arī par visām citām zādzībām. Beigubeigās kalps tika sodīts, bet, lai notikušaiskalpotu par piemēru citiem, saimnieks pavēlējanabadziņu kailu piesiet pie koka. Ciemaļaudis juta nabadziņam līdzi un gribējaviņam palīdzēt. Vieni nesa viņam dzeramo12