kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

ATMIŅASBrigita SiliņaREIZ IKVIENAM IR ŠAJĀS DURVĪSJĀIEIETIVARS LINDBERGS (1932-2008)Kaut kad ap 1966. gadu Sanfrancisko latviešukoloniju pāršalca ziņa, ka no Čikāgaspārcēlies dzejnieks Ivars Lindbergs. It kā esotarī aktieris, spēlējis kopā ar Mārtiņu Zīvertu!Intriģējoši, daudzsološi! Potenciāls sarīkojumukuplinātājs. Kāds bija sameklējis šī dzejniekafotogrāfiju – jauns cilvēks ar „ezīša”matu griezumu, lielām ausīm, pīpi zobos.Manā subjektīvā vērtējumā ne visai glīts, nevisai simpātisks, pozētājs, katrā ziņā ne mansvīrieša tips. Un tad viņš vienu dienu parādījāsLatviešu nama durvīs! Gara auguma, tievs,stalts, apvilcis stilizētu tautisku kreklu, kassasprausts ar latvisku saktiņu, seju labi koptaspilnbārdas ierāmēta. Šķelmīgi mirdzošāmacīm un ar atklātu smaidu viņš iesoļoja mūsusabiedrībā.Aizmirsies, kad un kur mēs privāti tikāmies,kur un kad pieci aktieri sarunājām dibinātmazo teātri sanfrancisko. Palicis vienīgi prātā,ka teātra nosaukums un trīs vārdu rakstībaar mazo burtu bija Ivara ierosinājums.Mēs pārējie – Ingūna Pampe, Dainis Turaids,Laimonis [Siliņš] un es piekritām, kas varbūtnebija tālredzīgi. Cik gan kreņķu nav bijis aršo rakstību! Avīzēs, žurnālos, biļetenos nosaukumsne tikai tiek rakstīts ar lielo sākumaburtu, bet bieži saukts arī par Sanfrancisko_______________________________salīdzinājums, bet patiesība ir tā - mēs nevaramun nedrīkstam viņus noklusēt, jeb publicētar gariem propagandas rakstiem. Viņiemjau tā pietiekami grūti! Mums ir jāignorēviņu “maizes darbs” (slavas dziesmas), tāpat,kā mums jāignorē, ja kāds no mūsu māksliniekiemzīmē naktspodu reklāmas. Man liekas,ka mūsu propagandai pret panslāvismuir jāieiet citā plaknē un tā var būt tikai kulturāla.56 Zariņš par savu ceļu izvēlas tiešu sadarbībuar Latvijas rakstniekiem, kas diemžēltika ierobežota un bija pakļauta tiešai čekasuzraudzībai un manipulācijām.56. Gunša Zariņš vēstule Gunaram Saliņam24.05.64. RTMM 517593 G.Sal K1/103Turpinājums sekosmazo teātri. Tā nu teātra vēsturē iegājuši vairākinosaukuma varianti. Ivars arī ierosinājakā pirmo uzvest Mārtiņa Zīverta Tvanu. Pats,tēlodams Dr. Fiasko, viņš saistīja ar savu spēli,bet visvairāk ar savu balsi, kas patiešām bijavarena un sagādāja viņam neoficiālu palamu– „Balss”.38 gadus esam bijuši draugi un uz skatuvespartneri 15 lugās. Nevienu reizi nav bijušasdomstarpības, saspēle vienmēr ir bijusi harmoniska.Mēģinājumos ir ticis daudz smiets.Režisoram par lieliem kreņķiem pat izrādeslaikā dažkārt nevarējām atturēt smieklus.Nesenā pagātnē , kad Ivars jau sāka slimot,viņam šad tad ķērās vai aizmirsās teksts.Piemēram, Raimonda Staprāna lugā Nervugaliņi. Kā viesaktrisi bijām ataicinājuši RēzijuKalniņu no Dailes teātra. Pirmajā mēģinājumāviņa sāka histēriski smieties, jo Raimondssavā lugā bija latviskojis angļu vārdu therapeutistkā terapists. Nu, nevarot taču tāteikt latviski – pamācīja Rēzija. Izklausotiesgandrīz vai rupji. Terapeits esot pareizais apzīmējums.Smējāmies, izsmējāmies, un izrādēsASV viss gāja gludi un pareizi. Bet Rīgā,Nacionālā teātra aktieru zālē, kur skatītājisēdēja visapkārt, divskatā ar Ivaru viņš pēkšņitaurē savā varenajā balsī: Es kā terapists...Man viņš jāpārtrauc ar savu tekstu, bet nevaruvārdus pār lūpam dabūt. Ivars, redzēdams,ka mēģinu apvaldīt smieklus, aptver, kas parlietu, un arī viņam grūti kaut ko izteikt. Kautkā puslīdz ar godu tikām no šīs smieklu bedresārā. Katrā ziņā nākošajās izrādēs Ivars lietojapareizo vārdu un visādā ziņā savā pieejābija profesionāls, bet jau 2001. gadā slimībasāka izpausties visādos veidos.Ivaram pat ar spieķa palīdzību bija grūtībaskustēties un vēl grūtāk nostāvēt. Tomērnolēmām sarīkot viņa 50 gadu skatuvesjubileju, izvēloties viņa ļoti cienītā MārtiņaZīverta Cenzūru, kur cik necik spējām attaisnotJaneļa lomā 73 gadus vecu vīrieti – Ivaru,kurš ar Zīvertu sāka savu Amerikas karjerulatviešu teātrī un ar Zīvertu arī beidza. Lugaizdevās un visiem bija liels gandarījums – režisoram,aktieriem, publikai, bet visvairāk pašamIvaram. Tolaik viņa veltījums Laimonimun man, kas atrodams dzejoļu grāmatāNoklīdušā Torņakalna puikas dziesmiņas: Vēlviņš uz dēļiem / Spēle turpinās... Nacionālāteātra aktieris Vaironis Jakāns savā godināšanāesot teicis, ka teātris ir kā slimnīca, kurāviņš nāk dziedēties. Domāju, ka arī Ivaramteātris palīdzēja vismaz uz dažām stundāmaizmirst sāpes un izmisumu par grūstošo veselību.Viena no mana vīra Laimoņa un manas dzīves37