kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

aksturo Ingrīdas Sokolovas raksts „Par kalstošuzaru…“ (1958). Runājot par emigrācijasautoru darbiem, kuros atspoguļota dzīveAmerikā, Sokolova aizrāda, ka Amerikasikdienas kritika, kas vēl spilgtāk un skaļākizpaužas mums visiem pazīstamajā AnšlavaEglīša darbā „Neierastā Amerika“, ir tikaivienreizēja reakcija uz eiropiešu neierastāmun palaikam nesaprotamām, asām pretrunām,mežonīgām ieražām un izdarībām aizokeānazemē. Tādu pašu reakciju varētu izsaukt jebkuracita eksotiska, teiksim, dzīve uz Marsavai uz Mēness, un tādēļ šīs kritikas pamatsnebūt nav demokrātisks. 19 Sokolova vēl uzsver,ka Anšlavs Eglītis ir sarakstījis arī tādusdarbus kā Es nebiju varonis un Adžurdžonga,kurus raksta autore apzīmē par absolūta nihilismaparaugu, kurā bez tam rod savu vietuarī tādas, ne mazāk kaitīgas tendences kāviltus pacifisms, bioloģisms, zooloģisks naidspret visu, kas nav saistīts ar latvisko, tāpatSokolova apgalvo, ka Anšlavam Eglītim navnekādas daļas par idejām, sabiedriskiem pienākumiemun cilvēku personīgām tieksmēm.Visu taču glābj bioloģiskais instinkts! 20 Arlīdzīgu mērķi – noniecināt, izsmiet – 1958.,1959. gadā Latvijas presē parādās vairākiraksti, kur analizēta trimdas literatūra un literatūrzinātne.Trimdā 50. gados būtiska ir jaunas rakstniekupaaudzes ienākšana literatūras apritē. Tiebija Latvijas brīvvalstī 20. un 30. gados dzimušie,bet jau ar Rietumos iegūtām literārāmzināšanām un kritisku, pat izaicinošu pieejugan saturā, gan formā. Jaunā paaudze sākaveidot periodiskus izdevumus ar jaunām idejāmun svaigu redzējumu. Žurnāli Ulubeleun Raksti bija īslaicīgas parādības, bet līdzpat šai dienai iznāk 1955. gadā AmerikasLatviešu jaunatnes apvienības (ALJA) iesāktāJaunā Gaita (turpmāk – JG), kas pāris gadulaikā kļuva par jaunā avangarda pulcēšanāscentru. JG ap sevi pulcēja un tajā publicējāsdaudzi jauni autori, kas, svešumā aizbraucot,latviešu lasītājam vēl nebija zināmi, bet vēlākveidoja trimdas literatūras mugurkaulu:Olafs Stumbrs, Linards Tauns, Gunars Saliņš,Valdis Krāslavietis, Astrīde Ivaska, RichardsRīdzinieks, Aina Zemdega, Roberts Mūks,Jānis Krēsliņš, Indra Gubiņa, Benita Veisberga,Dzintars Sodums, Baiba Bičole un citi. Līdzar to bija piepildījies Jāņa Jaunsudrabiņavēlējums Jaunajai Gaitai (1959,21) : Aveņukauli / Vecajiem ierē. – / Jaunie lai sauli/ Cēli nes pierē. Šis avangards žurnālu ie-19. Sokolova, Ingrīda. „Par kalstošu zaru…”Literatūra un Māksla 1958.12.IV.20. Turpatcerēja kā rakstu krājumu kultūrai un brīvaidomai un kritizēja trimdas vecāko paaudzipar ideju sastingumu. Konstatējot, ka okupētajāLatvijā izveidojusies jauna dzejniekuun rakstnieku paaudze, kas pēcstaļinismaapstākļos atļaujas pieskarties agrāk neiedomājamāmtēmām agrāk neiedomājamā formā,JG sāk piesardzīgi pārpublicēt šo autorudarbus. 21 Padomju režīma Rīgas aparātaacīs JG bija viens no nevēlamākajiem izdevumiem.Ir ziņas, ka JG dedzināta līdz ar citiempretpadomju izdevumiem, un, kā komunikācijuzinātņu pētniece Aina Štrāle rakstā parpadomju cenzūras iestādes Glavļit (Glavnojeļiteraturnoje upravļeņije jeb Galvenā literatūraspārvalde) darbību Latvijā 22 atklāj, kapadomju cenzori JG apzīmogojuši ar diviemsešstūriem, kas nozīmē, ka JG ir padomjucilvēkam sevišķi nevēlams un kaitīgs izdevums,kamēr mazāk kaitīgās no Rietumiemnākušās publikācijas apzīmogoja tikai ar vienusešstūri. Otrs tikpat nevēlams izdevumsbija Latvijas sociāldemokrātu mēnešrakstsBrīvība (Stokholmā).Pirmais no trimdas periodikā publicētajiem(JG9,1957) padomju Latvijas jaunajiem autoriemir Ojārs Vācietis, vispirms ar izjusto dzejoli“Pēc ilgas šķiršanās. (Rīga)”. Neraugotiesuz to, ka Vācietis jaungaitniekiem bija labizināms arī kā kaismīgs “komunisma cēlājsdzejā”, šķita interesanti publicēt kādu jaunu,svaigu talantu, kura radošās biogrāfijassākums nav saistāms ar brīvās Latvijas laikupirms II Pasaules kara. Citāts no pirmā panta:Cērt man sejā, cik gribi, nakts brāzmainā, /Bet es skatos, kur asfalta stīga / Izkūst tumsā,un pamalē blāzmaina / Tu nāc pretī naktsugunīs, Rīga.Trimdas kultūras darbinieki, kas veidojažurnālu JG, bija Vācieša paaudzes pārstāvjidzelzs priekškara otrā pusē. Kā skaidroviens no ilggadējiem JG veidotājiem ValtersNollendorfs, “jaungaitnieku” attieksme pretPadomju Latvijas literatūru bija divējāda: 1)humoristiski satīriska pieeja; 2) vēlme atrastun izprast savus vienaudžus – literātusLatvijā. 23Ja Ojāra Vācieša dzejas publicējumu varamklasificēt kā vēlmi izprast savus vienaudžus,tad pirmajai – humoristiski satīriskajai pie-21. Nollendorfs, Valters. „Trimdas literātūras periodizācija”No: Referātu krājums Trimda. Kultūra.Nacionālā identitāte. Rīgā, 2004:225.22. Štrāle, Aina. „Kā LPSR cenzūra gatavojās sadedzinātBībeli : [par LPSR Ministru Padomes Galv. pārvaldesvalsts noslēpumu aizsardzībai presē darbību].Karogs 2005, 8:133-138.23. Saruna ar Valteru Nollendorfu 1999.21.V, Rīgā.31