studentu klubs - Dienas Bizness - Db.lv

v 

s 

www.db.lv 

Trešdiena, 2007. gada 23. maijs 

STUDENTU 

. 

KLUBS 

ī- 

r 

m 

a 

n- 

i 

g- 

n- 

o 

u 

a- 

a 

a

26 STUDENTU KLUBS 



w 

T 

Intervija Jaunais LU rektors: vidējā temperatūra palātā — normāla 

M. Auziņš: jāiekļūst 100 labāko p 

Stāsts par vidējo temperatūru 

ir stāsts par 

palātu, kur kādam ir 

40 grādi, kāds jau ir 

istabas temperatūrā 

un vidējā temperatūra 

ir normāla. 

Signe 

Knipše 

signek@db.lv 7084437 

Tā ka ir grūti atbildēt par 

vidējo. Domāju, ka vidēji 

LU ir normāla Eiropas standartiem 

atbilstoša izglītība, 

intervijā Db saka nule 

ievēlētais Latvijas Universitātes 

(LU) rektors Mārcis 

Auziņš. LU viņš domā stūrēt 

pa zinātnes universitātes 

ceļu — lai pēc gadiem 12 

tā būtu starp 100 labākajām 

pasaulē. 

Rektora amatā M.Auziņš 

stāsies mazliet vēlāk, kad 

būs apstiprināts Ministru 

kabinetā un notikusi varas 

maiņa; formāli pašreizējā 

LU rektora Ivara Lāča pilnvaras 

beidzas oktobrī. 

75 studentu balsis bija par 

jums. Kā jums šķiet, par ko 

viņi balsoja? 

Pirmkārt, es teiktu, ka 

mums jābūt uzmanīgiem, 

sakot, ka studenti 75 balsis 

atdeva par mani. Cik sapratu 

no sarunām ar Studentu 

padomi, viņi pirms vēlēšanām 

vienojās atbalstīt 

vienu kandidātu. 

Ja jūs prasītu manu subjektīvo 

viedokli, vai tas ir 

labākais variants, kā studentiem 

darboties, es nebūtu 

pārliecināts, neskatoties 

uz to, ka viņi deva priekšroku 

man. Jo studenti ir ļoti 

dažādi - budžeta studenti, 

maksas studenti, fakultātes 

ir ļoti dažādas. Pieņemu, ka 

katram var būt sava sapratne, 

savas cerības, ko viņš 

grib sagaidīt no rektora. 

Man liktos, ka demokrātiskā 

sabiedrībā katram ir 

sava sirdsapziņa un sava 

sapratne, kā viņš balso. Tas, 

ka Studentu padome savā 

balsojumā ar pārliecinošu 

balsu vairākumu nosliecās 

par labu man, tas mani gandarī, 

un es jūtu lielu atbildību; 

pavisam nopietni — es 

patiešām jūtu atbildību pret 

studentiem nevis tāpēc, ka 

man tā jāsaka vai ka tas labi 

izklausās. 

Un tomēr viņi nobalsoja par 

jums. Kā jums šķiet, ko viņi 

tajā ielika? 

Domāju, ka studenti ir 

racionāli domājoši par savu 

un LU nākotni. Ja es runātu 

lozungos un ar patosu, es 

teiktu, ka viņi nobalsoja 

par LU nākotni. Ko viņi ar 

to saprot? Manas programmas 

atslēgas moments ir 

lozungs, kuru es kā Senāta 

priekšsēdētājs pirmo reizi 

CV 

Dr. habil. phys. prof. Mārcis 

Auziņš 

Dzimšanas gads: 1956. 

Izglītība: 1974.-1979. Studijas 

LU Fizikas un matemātikas 

fakultātē 

1986.-1987. Pēcdoktora studijas 

Pekinas Universitātē ĶTR 

1988. Pēcdoktora studijas 

Rietumu Ontario Universitātē 

Kanādā 

Akadēmiskie nosaukumi un 

zinātniskie grādi 

1986. Fizikas un matemātikas 

zinātņu kandidāts, Ļeņingradas 

Valsts universitāte 

1986. Docenta nosaukums, 

PSRS VAK 

1992. Dr. phys. – nostrificēts 

Latvijas Universitāte 

1995. Dr. habil. phys. – Latvijas 

Universitāte 

1992. Latvijas Universitātes 

docents 

1997. Profesora nosaukums 

– Latvijas Universitāte 

1998. LZA īstenais loceklis 

Nodarbošanās: 

1975.-1995. Laborants, inženieris, 

lektors, docents LVU 

Fizikas un matemātikas fakultātē 

no 1994. Eksperimentālās 

fizikas katedras vadītājs, LU 

FMF 

no 1995. Profesors LU FMF 

1996. Karaliskās biedrības 

viesprofesors, Saseksas Universitāte, 

Lielbritānija 

1996.- 1997. Viespētnieks 

starptautiskā pētījumu programmā 

– Orientētu molekulu 

mijiedarbība, Bīlifelde, Vācija 

1997.-2002. Fizikas nodaļas 

vadītājs, LU FMF 

1998. Viesprofesors, Oklahomas 

Universitāte, ASV 

1998.-2003. Fizikas un matemātikas 

fakultātes Atomfizikas 

un spektroskopijas institūta 

direktors 

no 1998.Latvijas Universitātes 

Senāta priekšsēdētājs 

no 2002. – Fizikas un matemātikas 

fakultātes dekāns, LU 

2005. Millera viesprofesors 

Kalifornijas Universitātē, Berklija, 

ASV 

DATI: MĀRCIS AUZIŅŠ 

publiski izteicu pirms 3 gadiem. 

LU bija 85 gadu jubileja, 

un svinīgā Senāta sēdē 

es teicu uzrunu. Sacīju, ka 

LU 100 gadu jubileju vajadzētu 

sagaidīt 100 pasaules 

vadošo universitāšu vidū, 

ka tas ir reāls mērķis un, 

lai to sasniegtu, mums ir 

jāvirzās pa zinātnes universitātes 

ceļu. Labi atceros, 

ka tajā brīdī attieksme bija 

ļoti dažāda. Man ir patiess 

gandarījums, ka tagad abi 

rektora amata pretendenti 

šo uzstādījumu izmantoja 

savās programmās kā galveno 

mērķi, uz kuru virzīties. 

Tā ir tēze, par kuru LU 

vairs nediskutē — tā ideja 

ir pieņemta. 

Ko tas konkrēti mainīs studentiem? 

Ar pētniecībā balstītu izglītību mēs piesaistām līdzekļus, uzlabojam mācību procesa kvalitāti, risinām studentu sociālos 

zaudētāju,» par Latvijas Universitātes kā zinātnes universitātes attīstības iecerēm saka jaunievēlētais rektors Mārcis Auziņš. FO- 

Kā profesors atļaušos uz 

konkrētu jautājumu atbildi 

sākt ar atkāpi. 

Ja tā ir zinātnes universitāte, 

tad tā ir pētniecībā 

balstīta izglītība. Mēs saprotam, 

ka zinātne — tas 

ir relatīvi dārgs prieks. Tas 

nozīmē, ka šādai augstskolai 

vajadzētu būt citai finansēšanas 

shēmai un principiem 

nekā augstskolai, 

kurā nav pētniecības. Te nu 

jāsaka, ka no IZM un Zinātnes 

padomes puses LU de 

facto par tādu jau ir atzīta. 

Kaut vai, ja mēs paskatāmies 

LU budžetu, cik daudz 

līdzekļu mums ienāk caur 

pētniecību un cik daudz 

ir pētniecībai tieši veltītu 

līdzekļu. No gandrīz 50 miljonu 

latu budžeta krietni 

pāri par 10 miljoniem ir 

pētniecībai veltīti līdzekļi. 

Tie ienāk, piesaistot līdzekļus 

no Zinātnes padomes, no 

starptautiskiem fondiem 

utt. Tas nozīmē, ka mūs jau 

ir atzinuši par nopietnu 

pētniecības iestādi. 

Un te mēs pietuvojamies 

tam, kā tas izskatīsies studentiem. 

Atļaušos stipri 

vienkāršotu piemēru. Ja 

es iziešu uz ielas un pirmajam 

garāmgājējam teikšu: 

«Labdien. Esmu profesors 

Auziņš. Es nodarbojos ar 

kvantu mehāniku. Es to 

daru par jūsu kā nodokļu 

maksātāja naudu. Vai jums 

šķiet, ka tā ir labi izmantota 

nauda?» Pat ļoti prātīgi 

domājošs cilvēks liks pirkstu 

pie deniņiem un teiks, 

ka šinī valstī netrūkst citu 

lietu, kam tērēt naudu. 

Bet es varu jautājumu uzdot 

citādi: «Esmu profesors 

Auziņš no mācību iestādes 

— LU. Kopā ar mani strādā 

pieci doktoranti. Caur šo 

pētniecisko darbību viņi 

kļūst tehniski un tehnoloģiski 

izglītoti sabiedrības 

locekļi. Vai sabiedrībai tas 

ir vajadzīgs?» 

Un tad es gribētu teikt, ka 

būs gana daudz racionāli 

domājošu cilvēku, kas teiks: 

«Jā, tā mēs varam tērēt mūsu 

naudu. Varbūt tas tiešām 

uzlabos mūsu ekonomisko 

situāciju, mūsu konkurētspēju 

un dzīves kvalitāti!» 

Ar šo piemēru gribu parādīt, 

ka pētniecība universitātē 

ir integrēta mācību 

procesā. Piemēram, 

LU Fizikas un matemātikas 

fakultātes Lāzercentrā ir 

daudz studentu, kas piedalās 

pētniecības projektos un 

saņem savam ieguldījumam 

adekvātu samaksu. Tāda 

ir arī mana personīgā pieredze. 

Pirmajā kursā sāku 

strādāt laboratorijā. Mani 

profesori bieži teica: «Tev 

tagad jāaiziet uz bibliotēku 

un jāizpēta tā lieta, lai mēs 

savu problēmu atrisinātu.» 

Mācīšanās tādējādi notiek 

ar reāliem uzdevumiem, nevis 

ar mākslīgi izdomātiem, 

kuri ir tikai tādēļ, lai novērtētu 

un ieliktu atzīmi. 

Patiesībā jau tas nav mūsu 

izdomāts modelis — pasaulē 

zinātne universitātēs tieši 

tādā veidā arī darbojas. Mēs 

varam paskatīties internetā 

Nobela prēmijas laureātu 

un viņu komandas bildes. 

Kas tajās ir redzams? Parasti 

— pats laureāts un ap 

viņu 10 – 20 studenti, kas ir 

piedalījušies pētniecībā. 

Cik liela daļa studentu pašlaik 

ir iesaistīta pētniecībā, 

un kā ir domāts nākotnē? 

Ideālajā modelī pētniecībā 

ir iesaistīti visi studenti. Tie 

var būt vienkārši rutīnas 

darbi, kas neprasa nekādu 

ģenialitāti, bet tas ir darbs, 

pētniecības darbs, kuru cilvēks 

dara, saprotot, ka tas 

ir vajadzīgs, nevis izdomāts, 

lai ieliktu atzīmi. Otrā spektra 

galā ir ļoti radošs darbs, 

kurā rodas jaunas zināšanas, 

tiek izdarīti atklājumi. 

Rezultātā katram, kas grib 

godīgi studēt un gana daudz 

laika veltīt mācībām, mēs 

atradīsim pielietojumu. 

Visi studenti - vai tas attiecas 

arī uz nepilna laika? Vai ar 

to jūs tomēr domājat dienas 

nodaļas studentus? 

Pašlaik šo modeli es vairāk 

domāju pilna laika klātienes 

studentiem, bet, runājot 

par mācību programmas 

izpildi, diplomam, kas 

iegūts pilna laika klātienē, 

nevajadzētu atšķirties no 

nepilna laika vai neklātienē 

iegūta. 

Jūs tomēr to sakāt vēlējuma 

izteiksmē. 

Es pašlaik runāju par 

ideālo modeli. Kā cilvēkam, 

kurš tikko ir ievēlēts 

rektora amatā, man tāds ir 

jāizveido, saprotot, ka dzīvē 

pašreiz tā nav un varbūt 

nekur pasaulē tā nav, ka 

tas ir skaistais mērķis, uz 

kuru ejam. Tomēr, ja man 

ir globāls mērķis, tad es 

zinu, kā pamazām dreifēt 

tajā virzienā, lai maksimāli 

tam tuvotos. 

Tā, par kuru runāju, ir 

mana ideālā vīzija, kas tādā 

vai citādā apmērā dažviet 

jautā 

TO: VI T 

L 

g 

m 

P 

b 

s 

v 

L 

p 

k 

t 

r 

p 

d 

m 

s 

p 

b 

d 

t 

i 

t 

j 

m 

n 

n 

t 

M 

z 

f 

k 

t 

Ņ 

d

v 

s 



STUDENTU KLUBS 27 

pasaules universitāšu topā 

i. 

b 

z 

s 

- 

r 

s 

i- 

ā- 

u- 

m- 

s 

ē, 

o 

ē 

iālos 

a 

r 

- 

s 

r 

ē 

t 

a 

z 

n 

s 

t 

i 

r 

ā 

t 

jautājumus. Šajā modelī nav 

š. FO- TO: VITĀLIJS STĪPNIEKS, DB 

LU ir realizējusies — esmu 

gatavs to pierādīt ar piemēriem. 

Pie varas ir fizmati. Kādas 

būs sekas humanitāro un 

sociālo zinātņu jomā? 

Esmu piekusis to apgalvot: 

mana īsā atbilde ir, ka 

LU ir vienīgā klasiskā tipa 

universitāte Latvijā. Ar 

klasiskā tipa mēs saprotam 

tādu universitāti, kurā 

ir pārstāvēti ļoti dažādi 

priekšmeti - humanitārie, 

dabaszinātņu, sociālie un 

medicīna. Tā ir mūsu misija, 

kuru mēs nedrīkstam 

pazaudēt. 

Ja jūs man teiktu, ka dabaszinātnes 

tradicionāli ir 

diezgan stipras LU, tad es 

teiktu, ka plašajā pasaulē 

ir gana daudz citu universitāšu, 

kuras ir stipras šajās 

jomās. Bet baltu valodas, 

mūsu vēsture, ja mēs tās 

neattīstīsim šeit, tad tās 

neattīstīsies nekur. Līdz ar 

to apgalvojumu, ka rektors 

Mārcis Auziņš ir nācis no fiziķiem 

un tādēļ attīstīs tikai 

fiziku, es uztveru gandrīz 

kā apvainojumu, — ka viņš 

taču ir muļķis. 

Ņemot vērā valsts uzstādījumus 

par prioritārajām 

jomām, vai var teikt, ka studentiem, 

kas izvēlas dabaszinātnes, 

perspektīvas ir lielākas 

nekā sociālās zinātnes 

studējošajiem? 

Domāju, ka diez vai. Pirmkārt, 

mēs zinām, ka letonika 

ir prioritāte valsts politikā. 

Otrkārt, mana dzīves pieredze 

ir veidojusi sekojošu 

pārliecību: ar varu šinī 

dzīvē neko panākt nevar. 

Ar varu šeit es domāju tā: 

ja jūs ietu studēt ķīmiju tādēļ, 

ka vecāki, skolotāji un 

sabiedrība ir iestāstījusi, ka 

tā būs labāk, kaut jums pašam 

tā riebjas, tad par labu 

profesionāli jūs nekļūsiet. 

Tie, kam tā ir sirdslieta, 

noteikti būs talantīgāki un 

kļūs par labākiem speciālistiem. 

Līdz ar to darba tirgū 

jūs būsiet pabērna lomā. Un 

otrādi, ja darīsiet dzīvē to, 

kas jums šķiet pievilcīgs un 

interesants, jūs kļūsiet par 

augsta ranga speciālistu un 

noteikti būsiet pieprasīts 

darba tirgū! Tāpēc es teiktu, 

ka, izvēloties profesiju, 

ir jāskatās nevis uz to, kur 

šobrīd vairāk maksā, bet uz 

to, kas ir sirdslieta. Tad būs 

rezultāti, būs vieta sabiedrībā 

un būs labs darbs! 

Studenti vaicā, kad vairs 

netiks celta studiju maksa? 

Mana atbilde ir pavisam 

vienkārša. Paskatāmies, kādu 

daļu no studentiem spēj 

apmaksāt Latvijas valsts 

budžets: LU — vienu ceturtdaļu. 

Būtu ideāli, ja visus 

apmaksātu budžets, bet tā 

nav. 

Ideālā variantā arī mācību 

maksai nevajadzētu 

celties, tomēr tā nav. Ko LU 

ir izdarījusi, lai šo situāciju 

atvieglotu? Ja cilvēks ir 

iestājies maksas grupā, tad 

tiek noslēgts līgums, kurā 

ir pateikts, cik visas programmas 

laikā katru gadu 

būs jāmaksā. 

Maksas kāpumu varam 

salīdzināt ar to, cik valsts 

paredz par viena studenta 

apmācību. Bāzes finansējums 

no valsts pērn pieauga 

par 350 latiem. Pareizinot ar 

attiecīgiem koeficientiem, 

viena bakalaura sagatavošanai 

valsts iedeva par 300 

– 600 latiem vairāk. Ja no 

maksas studenta mēs paņemsim 

tikpat, cik agrāk, 

tad ļoti godprātīgajam skolniekam, 

kas ieguva budžeta 

vietu, vajadzētu būt ļoti 

nelaimīgam, ka par viņa 

naudu, ko viņam iedevusi 

valsts, mēs mācīsim ne tikai 

viņu, bet vēl kādu citu. To 

mēs nedrīkstam darīt ne 

finansiāli, ne cilvēciski. 

Vai tas ir noteikts likumā? 

Jā, tas ir likumā, bet es 

teiktu, ka tā ir arī normāla 

loģika. Ja valsts man kā dekānam 

iedeva 3000 latu, lai 

es mācītu jūs kā studenti, 

tad es nedrīkstu jūs mācīt 

par 2000 un 1000 iedot citam. 

Protams, tie rēķini nav 

tik triviāli. Tie nenozīmē, 

ka studiju maksai uzreiz 

jāpalielinās par tādu pašu 

summu. 

Mēs arī saprotam, ka 

jauniem cilvēkiem nauda 

neaug kokos un ka cilvēki 

ir no dažādiem sociāliem 

slāņiem. Tāpēc mēs meklējam 

kompromisu, lai studiju 

kvalitāte neciestu un 

mācību maksa būtu samaksājama. 

Vēl es gribētu teikt, 

ka valsts ir nodrošinājusi 

zināmu mehānismu, ar to 

es domāju — studiju un 

studējošā kredītu. 

Bet studenti šo iespēju 

izmanto diezgan negribīgi. 

Tam droši vien ir dažādi 

iemesli. Kā es to interpretētu? 

Investējot izglītībā, 

es investēju nākotnē. Ja es 

iegūstu izglītību, tad droši 

vien domāju, ka būšu pievilcīgāks 

darba tirgū vai 

būšu spējīgs kļūt par darba 

devēju. Šī shēma jebkurā 

modernā sabiedrībā darbojas: 

paņemot kredītu un 

ieguldot izglītībā, tā ir garantija, 

ka nākotnē būšu 

nodrošināts cilvēks un šo 

kredītu varēšu atmaksāt. 

Es tomēr gribētu uzsvērt, 

ka labas lietas nemēdz būt 

lētas! Ja es gribu labu izglītību, 

tas nevar būt finansiāli 

lēti, un nevar būt lēti 

ieguldītā darba ziņā — būs 

sūri grūti jāstrādā. 

Vai jūs redzat, ka studenti 

atnāk un vēlas diplomu bez 

sūri grūta darba? 

Nē, es gribētu teikt, ka 

reālā dzīve ir sarežģītāka 

nekā shēma. Students, kā 

likums, atnāk ar labiem 

nodomiem. Bet tad sāk mācīties, 

izveidojas ģimene, 

jāstrādā utt., līdz vienā 

brīdī viņš saka: labi nav, 

bet varbūt es kaut kā varētu 

izšļūkt cauri. Mūsu 

kā pasniedzēju uzdevums 

ir nenolaisties zem kaut 

kāda līmeņa. Mēs sakām, ka 

garantējam kvalitāti, mēs 

esam LU un zemāk par šo 

līmeni laist nevaram. 

Kāds ir LU diploma svars Latvijā 

un plašāk pasaulē? 

Es domāju, ka tas ir ļoti 

dažādi. Varu minēt skaistus 

pozitīvus piemērus, ka mūsu 

studenti pēcdoktora pozīcijās 

ir tikuši pie Nobela 

prēmijas laureātiem — tas 

nozīmē, ka viņu diploms 

kotējas ļoti augstu. 

Mums ir daudz apmaiņas 

programmu, kurās studenti 

brauc uz Eiropas universitātēm, 

un es neesmu dzirdējis 

atsauksmes, ka, lūk, 

ar tādiem kā no Latvijas 

neesam gatavi strādāt. 

Studenti mēdz teikt, ka ārzemēs 

studiju darba intensitāte 

ir lielāka, ka šeit bieži vien 

notiek mānīšanās starp it kā 

strādā, it kā mācās. Kāds ir 

jūsu skatījums uz to? 

Es esmu dzirdējis dažādus 

viedokļus — arī apgalvojumus, 

ka mūsu studenti atgriežas 

un stāsta, ka līdzās 

specialitātei viņiem vēl bija 

jāiemācās valoda. Ja to 

var izdarīt paralēli, tad tās 

atšķirības slodzē nav tik 

milzīgas. Manuprāt, darba 

slodze šeit un tur ir ļoti samērojama. 

To varu teikt arī 

no savas pieredzes.




w 

T 

Konkurss Finālisti ir zināmi, konkursa fināls — 1. jūnijā 

Stratēģiski tīkli būs jāuzmargo l 

Konkurss Latvijas 

augstskolu bakalaura 

studiju studentiem 

ir iegājis fināltaisnē 

— 1. jūnijā Db 

redakcijā notiks otrā 

kārta. 

Signe 

Knipše 


Tajā četras komandas risinās 

vienu biznesa problēmsituāciju, 

tā saukto business 

case. 

Pirmajā kārtā inovatīvu 

biznesa plānu konkursā 

šogad piedalījās komandas 

no Latvijas Universitātes, 

Rīgas Tehniskās universitātes, 

Ventspils augstskolas 

un Rīgas Ekonomikas 

augstskolas. 

No iesniegtajiem darbiem 

par četriem labākajiem tika 

atzīti projekts Apraktā manta 

(LU), investīciju plāns 

Labs ūdens (LU), Rimi [IR!] 

jeb Piekās rindas (RTU) un 

Pasīvo ēku projektēšanas 

konsultāciju biroja SIA SA- 

ZZ Passive houses izveidošana 

(RTU). 

Biznesa plānam bija jābūt 

oriģinālam un uz inovācijām 

vērstām, taču tie nebija 

vienīgie kritēriji. 

Vēl tika vērtētas īstenošanas 

iespējas Latvijas un Eiropas 

Savienības vienotajā 

tirgū, projekta nozīmīgums 

tautsaimniecībā, arī tas, vai 

Komanda Šerpas 

Augstskola: Latvijas Universitāte 

Dalībnieki: Madara Apsalone, 

Jeļena Buraja, Armands 

Žubulis, Vadims Babris 

Devīze: Pasaule pieder 

drošajiem 

1. kārtas projekts: Apraktā 

manta 

Kādēļ piedalās šajā 

projektā? Šis konkurss ir 

mūsu izaicinājums apliecināt, 

ka četri mērķtiecīgi, azartiski 

un radoši cilvēki, kaut arī vēl 

tikai bakalaura līmeņa studenti, 

var izdarīt ļoti daudz. Šī 

ir mūsu iespēja mēroties spēkiem 

ar citiem Latvijas aktīvākajiem 

un talantīgākajiem 

studentiem un aizstāvēt savu 

universitāti. Un, visbeidzot, 

mums ir liels gods piedalīties 

tik augsta līmeņa konkursā. 

FOTO: EVA ŠAVDINE, DB 

Komanda Tree Hugger Team 

projekta sagatavošanā ir 

izmantotas publiski pieejamās 

datu bāzes, vai studenti 

ir veikuši kvalitatīvus pētījumus 

(intervijas, aptaujas 

u.c.) un, visbeidzot, vai finanšu 

plāna noformējums 

atbilst finanšu un grāmatvedības 

standartiem, kā 

arī konkursa noteikumos 

definētajam apjomam un 

struktūrai. 

«Visos darbos vairāk vai 

mazāk ir inovatīvas idejas 

— tas priecē. Par vairākām 

idejām man gan radās šaubas, 

vai tās var īstenot dzīvē, 

brīnījos arī par dažu 

labu skaitli biznesa plānos, 

it īpaši par darbiniekiem 

paredzēto atalgojumu. 

Šajos jautājumos man šķita, 

ka studenti vēl ir diezgan 

tālu no dzīves, ar kuru saskaros 

ikdienā. Bet pieredze 

nāk ar laiku un domāju, ka 

piedalīšanās konkursā to 

sekmē,» sacīja laikraksta 

Dienas bizness galvenā redaktore 

Līga Dzirnekle. 

Pagājušajā piektdienā, 

viesojoties Db redakcijā, 

Augstskola: Rīgas Tehniskā 

universitāte 

Dalībnieki: Sandra Bartuseviča, 

Zane Grigale, Aija Jansone, 

Agnese Lapiņa 

Devīze: Otrreiz nekļūdās! :) 

1. kārtas projekts: Pasīvo 

ēku projektēšanas konsultāciju 

biroja SIA SAZZ Passive houses 

izveidošana 


projektā? Sasniegt augstāku 

rezultātu nekā... 


finālisti izlozēja kārtas numurus 

otrajai kārtai. Latvijas 

Kultūras akadēmijas 

docente, runas pedagoģe 

Dace Skadiņa jauniešiem 

lekcijā mācīja, kā teikt publisku 

runu. 

Šāda iespēja un izaici- 

n 

j 

j 

m 

j 

p 

m 

v 

t 

s 

b 

N 

l 

n 

s 

a

v 

s 




o lašu ķeršanai 

Komanda Kodolsēne 

Augstskola: Latvijas Universitāte 

Dalībnieki: Liene Augustāne, 

Gita Puriņa, Mārcis Sakalovskis, 

Haralds Skarbnieks 

Devīze: Kabūūūm! 

1. kārtas projekts: SIA 

Proteus «TiO», investīciju plāns 

Labs ūdens 


projektā? Ideju kombinēšana 

komandā – mūsu sprādzienbīstamākais 

resurss. Mūsu 

motivācija ir kopā radīt un pievarēt 

izaicinājumus. Kodolsēnē 

spēks! 


Komanda [IR!] 

Augstskola: Rīgas Tehniskā 

universitāte 

Dalībnieki: Raivis Bensons, 

Aigars Davidovičs, Rihards Pričins, 

Laine Sproģe 

Devīze: Domājam globāli, 

rīkojamies lokāli 

1. kārtas projekts: Rimi 

[IR!] jeb Piekās rindas 


projektā? Domāšana pār 

naudu, par naudu. 


s 

u- 

t- 

s 

e 

m 

b- 

- 

nājums viņus gaida jau 1. 

jūnijā, kad 15 minūtēs būs 

jāiepazīstina ar savas komandas 

case study risinājumu. 

Uzvarētājs tika noteikts 

pēc iegūto punktu kopsummas 

abās kārtās. Ņemot 

vērā pirmās kārtas rezultātus, 

cīņa solās būt sīva. Kā 

sacīja izdevniecības Dienas 

bizness direktors Gastons 

Neimanis: «Rezultāti ir tik 

līdzīģi, ka uzvarētāju vēl 

nevar prognozēt.» 

Konkursa žurijas priekšsēdētājs 

Kirils Maksimo vičs 

ar gandarījumu atzīmēja, ka 

dažu konkursa dalībnieku 

vārdi un sejas ir pazīstami 

no pērnā gada. 

Žūrijas komisijā arī šogad 

augstskolu mācībspēki — 

LU profesors Grigorijs Oļevskis, 

Rīgas Biznesa skolas 

pasniedzējs un Ticon Latvia 

direktors Mārcis Eršmits, 

SIA Dienas bizness pārstāvji 

— direktors Gastons Neimanis 

un laikraksta galvenā 

redaktore Līga Dzirnekle, 

no konkursa atbalstītājiem 

— Hansabankas biznesa 

klientu apkalpošanas nodaļas 

vadītājs Māris Lazdiņš 

un KPMG Baltics SIA Risku 

vadības pakalpojumu 

vecākais menedžeris Kirils 

Maksimovičs, divu sabiedrisko 

organizāciju pārstāvji 

— Laila Kundziņa, Junior 

Achivement Latvia izpilddirektore, 

un Jānis Logins, 

biedrības Jauniešu konsultācijas 

valdes priekšsēdētājs, 

kā arī tūrisma aģentūras 

Kolumbs direktore 

Sanita Rugina un Hewlett 

Packard izpilddirektore 

Daina Kārkliņa. 

Konkursa galvenā balva 

ir vienreizēja 1000 latu stipendija 

katram komandas 

dalībniekam. 

To piešķir AS Hansabanka. 

Vērtīgas balvas gaida 

arī pārējos finālistus, sola 

rīkotāji. Konkurss notiek 

otro gadu, arī šogad to organizē 

Dienas bizness sadarbībā 

ar KPMG un AS 

Hansabanka. 

REKLĀMA




w 

T 

ES nauda Lielāks atbalsts — prioritārajām jomām 

Būs krietnas stipendijas visiem d 

Izglītība ir valsts 

prioritāte — teikts 

Nacionālajā attīstības 

plānā un citos 

par stratēģiskiem 

sauktos dokumentos. 

Signe 

Knipše 


Tai paredzēti arī ievērojami 

līdzekļi no ES struktūrfondiem. 

Ko tie mainīs augstskolās 

un studentu dzīvē? 

Kas būs citādāk pēc trim, 

pēc pieciem gadiem? Šos 

jautājumus mēģinājām noskaidrot 

atbildīgās institūcijās. 

Kopā ar valsts līdzfinansējumu 

izglītībai un zinātnei 

2007. – 2013. gada plānošanas 

periodā no struktūrfondiem 

paredzēti aptuveni 618 miljoni 

latu, liela daļa no tiem 

— augstākajai izglītībai, 

norāda Lauma Sīka, Izglītības 

un zinātnes ministrijas 

(IZM) valsts sekretāra vietniece 

struktūrfondu jautājumos 

un Eiropas lietās. 

Viņa uzsver, ka augstskolu 

bez modernas, sakārtotas 

vides, pētniecības laboratorijām 

un modernām tehnoloģijām, 

bet vēl jo vairāk 

bez starptautiski atzītas un 

novērtētas profesūras un 

jauniem, talantīgiem docētājiem 

ir grūti iedomāties. 

Tādēļ struktūrfondu 

Ņemot vērā Eiropas struktūrfondu atbalstu, Latvijas 

augstskolas sevi būs tehniski apgādājušas labāk nekā 

daudzas augstskolas vecajā Eiropā, prognozē VIAA direktore 

Dita Traidās. FO TO: RITVARS SKUJA, DB 

atbalsts ir vērsts kompleksi 

– augstskolu infrastruktūras 

sakārtošanai, mācību 

programmu modernizācijai 

un cilvēkresursu attīstībai. 

(skat. tab.) «Šī brīža programma 

2007. – 2013. gadu Eiropas 

struktūrfondu atbalstam 

ir izvietota uz absolūti 

visām «frontes līnijām» cīņā 

par labāku izglītību Latvijā. 

Investīcijas paredzētas gan 

izglītības saturam, gan tā 

procesam, gan pedagogiem 

Latvijas Universitātes Lāzercentra iekārtas ir unikālas pasaules mērogā. Ar tādu aprīkojumu 

ne tikai pašmāju studentiem, bet arī jauniem pētniekiem no ASV, Japānas un Bulgārijas. 

paver lielākas iespējas arī citām augstskolām — uzlabot infrastruktūru, aprīkojumu un kļūt 

un mācību spēkiem, gan 

studiju aprīkojumam, gan 

ēku uzlabošanai, gan pašiem 

studentiem,» norāda 

Valsts Izglītības attīstības 

aģentūras (VIAA) direktore 

Dita Traidās. Eiropas struktūrfondu 

atbalsts izglītībai 

un zinātnei nākošajā struktūrfondu 

apguves periodā 

dalās trīs līdzīgās daļās: 211 

milj. latu izglītības iestāžu 

infrastruktūrai, 211 mlj. 

latu izglītības saturam un 

procesam un 197 milj. latu 

– zinātnei un pētniecībai. 

Jauni instrumenti 

34 Latvijas augstskolas tiks 

renovētas un aprīkotas atbilstoši 

modernu studiju prog- 

cent 

Struk 

konk 

r 

p 

t 

s 

m 

t

v 

s 




doktorantūrā studējošajiem 

umu 

rijas. 

kļūt 

u 

s 

l- 

g- 

centrs ir ķluvis interesants 

Struktūrfondu nauda 

konkurētspējīgākām. FOTO: VITĀLIJS 

rammu vajadzībām. Tiek 

prognozēts, ka ar šo naudu 

tiks modernizētas 10 tūkstoš 

studiju vietas. «Tas nav 

maz,» uzskata VIAA direktore 

Dita Traidās. 

Informācijai 

Jomas, kuras 

valsts uzskata par 

prioritārajām 

Matemātika, 

IT, 

Dabaszinātnes, 

Inženierzinātnes, 

Ražošana, 

Būvniecība, 

Lauksaimniecība, 

vides aizsardzība, 

veselības aprūpe, 

transports, 

mākslas, 

stardisciplinārās studijas 

DATI: 2007.-2013. GADA STRUKTŪRFONDU 

DARBĪBAS PROGRAMMU PAPILDINĀJUMI, 

VIAA 

Joma Summa Rezultāts 

(milj. eiro) 

Infrastruktūra (ERAF) 

Augstākās izglītības iestāžu 

34 augstskolās un koledžās modernizēta 

telpu un iekārtu modernizēšana 153.2 infrastruktūra un studijām nepieciešamais aprīkojums 

Atbalsts doktora un maģistra 

studiju programmu īstenošanai (ESF) 70.6 Sagatavoti 1800 doktori un 2500 maģistri 

Atbalsts augstākās izglītības studiju uzlabotas vai izstrādātas 60 

uzlabošanai un akadēmiskā personāla 

jaunas studiju programmas 

kompetences pilnveidošanai (ESF) 18.9 sadarbībā ar darba devējiem 

Pārstrādātas un ar Eiropas kvalifikācijas ietvaru 

saskaņotas 500 studiju programmas 

Studiju praksēs stiprinātas saiknes ar nozares 

uzņēmumiem 

33 % akadēmiskā personāla pilnveidojuši kvalifikāciju 

DATI: IZM 

ES Struktūrfondi izglītībā (2007. – 2013.) 

Topošos studentus varētu 

interesēt iniciatīva attīstīt 

augstāko izglītību reģionos: 

tā paredz atbalstu, lai Rīgas 

augstskolas veidotu filiāles 

reģionos un, iespējams, tiktu 

dibinātas jaunas koledžas. 

Pašreizējiem studentiem 

laba ziņa ir par būtiskām 

investīcijām esošo studiju 

programmu uzlabošanā, 

jaunu programmu veidošanā, 

kā arī mācību līdzekļu 

izstrādē un iegādē. 

«Programmas kļūs interesantākas, 

modernākas, 

tajās ienāks nozarē šobrīd 

sasniegtais un nozarei vajadzīgais,» 

saka D. Traidās 

un piebilst, ka «iepriekš 

attīstības resursu trūkumu 

dēļ tās bija krietni novecojušas 

un vāji atainoja nozarē 

notiekošo.» 

Varbūt doktorantūrā? 

Tomēr taustāmi labākā ziņa 

studentiem ir par stipendijām. 

Visi, kas mācīsies doktorantūrā, 

saņems apmēram 

450 Ls stipendiju no struktūrfondiem, 

neatkarīgi no 

programmas jomas. «Valstī 

trūkst zinātnieku un mācībspēku, 

un vienīgais veids, kā 

viņus radīt ir piesaistīt doktorantūras 

studijām. 450 lati, 

manuprāt, ir skaitlis, kam 

vajadzētu motivēt vismaz 

daļu no studentiem,» domā 

D. Traidās. 

Ar stipendijām tiks atbalstīti 

arī maģistrantūrā 

studējošie, tomēr ne tik 

dāsni kā doktori — 150 Ls 

un tikai tiem, kas studēs 

prioritārajās jomās, kurās 

trūkst speciālistu. «Tomēr 

arī tas saraksts ir gana 

garš,» uzskata VIAA direktore 

un uzskaita par valstij 

svarīgām atzītās: matemātika, 

IT, inženierzinātnes, 

ražošana, būvniecība, lauksaimniecība, 

vides aizsardzība, 

veselības aprūpe, 

transports, radošās industrijas 

un starpdisciplinārās 

studijas. 

Laba ziņa ir arī pedagogiem. 

Ja svešvalodu un 

dabaszinātņu priekšmetu 

mācīšanu pedagogs savieno 

ar pedagoģijas studijām, 

tad papildus algai viņš var 

saņemt apmēram 200 Ls 

stipendiju. 

Studentus skars arī Boloņas 

deklarācijas ieviešana 

augstākajā izglītībā. Tas nozīmē, 

ka turpināsies studiju 

programmu pārskatīšana, 

lai pēc katras no augstākās 

izglītības pakāpēm būtu 

iegūta kvalifikācija ar «izeju 

darba tirgū». Arī šīm 

aktivitātēm ir paredzēts finansējums. 

Plānots vēl nav dabūts 

«Valsts savu politiku ir noformulējusi 

– visam, kas var 

uzlabot izglītības kvalitāti 

un augsta līmeņa speciālistu 

sagatavošanu, ir ieplānots 

atbalsts. Tagad vārds 

jāsaka projektu iesniedzējiem, 

t.i., augstskolām. No 

viņu prasmes, mērķtiecības, 

godprātības un īstenošanas 

kvalitātes ir atkarīgs, vai 

nauda sasniegs mērķi,» teic 

VIAA direktore. Viņa paredz, 

ka uz infrastruktūras 

projektiem augstskolas būs 

pietiekami aktīvas, par to 

nu neesot jābaidās. Arī tā 

saukto nekapitālo investīciju 

jomā augstskolas spēj 

uzrakstīt sarakstu, ko viņas 

grib. Vienīgās bažas ir par 

to, kā viņas spēs izpildīt finanšu 

vadības prasības, lai 

atbalstam atvēlēta nauda 

tiktu iztērēta ne tikai no 

valsts budžeta, bet arī iegūtu 

Briseles akceptu, jo tāda ir 

secība un kārtība. «Investīciju 

nauda ir laba lieta, bet 

tai ir savi dzelžaini ietvari. 

Brīžam jālieto ļoti sarkastiski 

izteicieni: kvalitatīva 

naudas apguve, pie tam atbilstošā 

termiņā ir galvenie 

fondu apguves postulāti,» 

norāda D. Traidās. 

Arī par citiem projektiem 

runājot, viņa ir pārliecināta, 

ka augstskolām ideju nepietrūks, 

tas esot redzams. 

«Pieteikšanās intensitāte 

un projektu apjoms ir milzīgs. 

Puse projektu palika 

aiz svītras, jo nepietika naudas. 

Šķiet, ideju pietiek arī 

nākamajam periodam.» 

Piesaistīt maģistrus 

Runājot par ES projektu administrēšanu, 

D. Traidās 

puspajokam iesaka augstskolām 

projektu vadībai 

piesaistīt maģistrantūras 

studentus. «Tas ir administratora 

nevis zinātnieka 

darbs!» viņa apgalvo un stāsta 

par Eiropas pieredzi: «Tur 

struktūrfondu projektu īstenošanas 

vadībā ir iesaistītas 

privātas institūcijas. Tāpēc, 

ka projektu un finanšu vadība 

prasa menedžmentu, nevis 

zinātnisko domu — tā ir 

biznesa vadība. Tev iedod 3 

miljonus, lūdzu, novadi procesu 

tā, lai plānotais rezultāts 

būtu laikā un vietā!» 

REKLĀMA



w 

T 

E 

A 

Š 

s 

p 

i 

T 

p 

a 

p 

b 

r 

n 

k 

t 

k 

a 

c 

m 

i 

l 

p 

d 

P 

p 

k 

t 

n 

p

v 

s 




E – vide Augstskolas ieinteresētas elektroniskās pieteikšanās sistēmā 

Augstākā izglītība būs datorpeles klikšķa attālumā 

Šobrīd gandrīz visās augstākās 

izglītības iestādēs 

pieteikšanās procedūra ir 

ilgstoša. 

Tā sagādā neērtības gan topošajiem 

studentiem, gan 

augstskolām pārlasot visus 

pieteikumus un izvērtējot labākos 

kandidātus, tāpēc tiek 

rasts risinājums. E-lietu ministre 

Ina Gudele skaidroja, 

ka, iespējams, jau nākošgad 

tiks ieviesta ērta elektroniska 

sistēma, kas atvieglos 

augstskolu pieteikšanās procedūru. 

Tā ir vienota sistēma, 

kurā topošais students 

ievada savus datus un vēlamās 

studiju programmas 

prioritāšu secībā, tālākās 

darbības veic pati sistēma. 

Par sistēmas lietošanu tiks 

piemērotas valsts nodevas, 

kas ierobežos topošo studentu 

neizsmeļamās vēlmes, lai 

nerastos situācija, ka cilvēks 

pieteicies visām 25 Latvijas 

«Sistēmas modelis tiks 

veidots līdzīgs Lietuvā 

eso šajam,» skaidro e – lietu 

ministre Ina Gudele. FOTO: EVA 

ŠAVDINE, DB 

augstskolām. Sistēmas izmaksas 

tiks segtas no Izglītības 

ministrijas līdzekļiem. 

Savukārt sistēmas modelis 

tiks veidots līdzīgs šobrīd 

Lietuvā esošajam, kuram 

pieteikušās un veiksmīgi 

darbojas 17 no 23 Lietuvas 

augstskolām. Visdrīzāk jau 

nākošā mācību gada vidusskolas 

absolventi varēs izmantot 

šīs sistēmas priekšrocības, 

kas noteikti atvieglos 

augstskolu darbu un pieteikšanās 

procedūru padarīs 

organizētāku. Sistēma ir kā 

pretimnākšana studentiem 

un informācijas apmaiņa 

starp augstskolām, jo tad 

tiks novērstas tās problēmas, 

kas rodas tad, ja konkrētā 

persona tiek uzņemta 

vairākās augstskolās, bet 

izvēlēta tiek viena. Interesi 

par iesaistīšanos topošajā 

projektā ir izteikušas piecas 

augstskolas. 

Nevar pārbaudīt 

Viena no tām ir Latvijas 

Universitāte: «Mēs esam ieinteresēti 

šāda veida sistēmā, 

taču galvenā problēma, 

kāpēc LU jau līdz šim nav 

ieviesusi savu elektroniskās 

pieteikšanos studijām, ir tas, 

ka pagaidām nav iespējams 

elektroniski pārbaudīt cilvēka 

- pretendenta iepriekšējo 

izglītību, kas ļautu pārliecināties, 

vai pretendentam ir 

uzņemšanas prasībām atbilstošas 

zināšanas. Ja šāda 

sistēma tiktu ieviesta, tas, 

protams, atvieglotu uzņemšanas 

procedūru, likvidētu 

rindas uzņemšanas laikā, 

samazinātu izmaksas ne tikai 

Universitātei, bet arī 

pašiem jauniešiem, kam nebūtu 

jābrauc uz Rīgu, lai 

pieteiktos studijām. Šobrīd 

LU veiksmīgi darbojas LUIS 

(Latvijas Universitātes informatīvā 

sistēma), kas ļauj 

Universitātes studentiem 

elektroniski reģistrēties semestrim, 

kursiem, valsts 

budžeta stipendijām, sekot 

līdzi savām sekmēm un maksājumiem, 

tāpēc mums jau 

ir pieredze šādas sistēmas 

uzturēšanā,» skaidro Ilona 

Vilcāne, LU sabiedrisko attiecību 

departamenta speciāliste. 

Atvieglos darbu 

Rīgas Tehniskā universitāte 

arī izteikusi vēlēšanos 

iesaistīties vienotā sistēmā: 

«RTU katrā ziņā atbalsta 

šī projekta realizāciju, tāpēc 

sagatavojām atbilstošu 

priekšlikumu e-pakalpojumu 

attīstības projekta ideju 

aptaujas laikā. Arī ES politikas 

dokumentā eEurope vienotu 

reģistrāciju studijām 

augstskolās ir definējusi kā 

vienu no 20 elektroniskajiem 

pamatpakalpojumiem 

iedzīvotājiem. Šādas sistēmas 

ieviešana atvieglos gan 

augstskolu, gan reflektantu 

darbu. Piemēram, reflektantam, 

kurš vēlas studēt vadībzinības, 

būs jāaizpilda tikai 

viens pieteikums, nosakot, 

kura ir primārā augstskolas 

izvēle, kura - sekundārā. 

Augstskolām šīs sistēmas 

ieviešana dos savlaicīgāku 

un precīzāku informāciju 

par uzņemšanas gaitu, kas 

atvieglos administratīvo 

darbu,» stāsta RTU rektora 

vietnieks IT jautājumos Zigmunds 

Zitmanis. 

Daļēji notiek 

Banku augstskolas administratīvais 

direktors Andris 

Sarnovičs ir pārliecināts, ka 

«vienota elektroniskā sistēma 

ir ļoti laba un atbalstāma 

lieta. Pašlaik tas jau daļēji 

notiek – Banku augstskolā 

jau 2006. gadā varēja aizpildīt 

elektroniskās pieteikumu 

formas, taču augstskola 

ir arī par vienotu studentu 

uzskaites sistēmu. Tomēr visam 

jābūt racionālam – ļoti 

svarīgs ir personiskais kontakts 

ar studentu.» 

Elīna Belova 

Speciāli Dienas biznesam




w 

T 

Intervija Lielākais izaicinājums – stipendiju koncepcijas pārstrādāšana 

Strādās, lai varētu lepoties 

«Man ir prieks, ka 

jaunā Latvijas Studentu 

apvienības 

(LSA) valde ir lieli entuziasti 

ar svaigām 

idejām.» 

Līva 

Ulmane 

speciāli Db studentu klubam 

Tā divas nedēļas pēc stāšanās 

LSA prezidentes amatā 

saka Katrīne Pļaviņa, «jācer, 

ka mums pietiks atbalsta un 

neordināras pieejas, lai sasniegtu 

tos mērķus, ko esam 

uzstādījuši». Katrīne bija 

vienīgā izvirzītā kandidāte 

un sevi sauc par «neizbēgamo 

kandidātu», kādi esot visās 

vēlēšanās. 

Kā jums šķiet, kāpēc tieši jūs 

tikāt izvirzīta šim amatam? 

Pirmkārt un galvenokārt, 

man ir diezgan liela pieredze 

darbojoties LSA, un 

lielākā daļa valdes locekļu 

un iepriekšējie LSA vadītāji 

uzskata, ka pieredzei ir jābūt. 

Nevar teikt, ka apvienības 

darbs ir ļoti specifisks, 

tomēr ir dažādas sistēmas, 

kas organizācijas iekšienē 

pastāv nu jau 14 gadus, 

un tās ir jāprot efektīvi 

izmantot. 

Otra būtiskā lieta – man 

ir patīkami apzināties, ka 

cilvēki vēlas strādāt kopā 

ar mani. Diemžēl katrā samērā 

noslēgtā kopienā katram 

izveidojas viedoklis 

par katru, un programma, 

ko piedāvā katrs kandidāts, 

ir pēdējais pierādījums, vai 

šī persona ir spējīga domāt 

plašāk. 

CV 

Vārds, uzvārds: Katrīne 

Pļaviņa 

Vecums: 20 gadus veca 

Studē: LU Juridiskās fakultātes 

2. kursa studente 

Sabiedriskā darbība: LSA 

darbībā iesaistījusies īsi pirms 

studiju sākšanas 

Intereses – studijas un 

darbs LSA, jo nekam citam 

daudz laika neatliek 

vai pat konferenci, lai varētu 

vienoties par vienotu 

izpratni – kas tad ir augstākās 

izglītības kvalitāte. Tas 

mums ļautu arī veiksmīgāk 

sadarboties ar Rektoru padomi 

un Izglītības un zinātnes 

ministriju. 

Kādu mērķi jūs pati noteikti 

gribētu sasniegt? 

Es gribētu pacelt LSA darbu 

jaunā kvalitātē, redzēt, 

ka ir bijusi attīstība. Parasti 

tie procesi, kuros ir iesaistīta 

LSA, norit vairākus 

gadus, piemēram, grozījumu 

veikšana Augstskolu likumā. 

Man gribētos ieviest 

konkrētus mehānismus, 

kā realizēt dažādas idejas. 

Piemēram, es gribētu veikt 

augstākās izglītības kvalitātes 

analīzi, kurā studenti 

piedalītos kā neatkarīgie 

eksperti – veidot ko līdzīgu 

Brīvības indeksam. Protams, 

to nevar paveikt viena 

vai divu gadu laikā, kā arī 

pašlaik trūkst kvalitatīvu 

cilvēkresursu. Man gribētos 

organizāciju sakārtot tā, 

lai mēs to kaut reizi varētu 

izdarīt. 

Ko jūs uzskatītu par sasniegumu 

un neveiksmi savā darbības 

laikā? 

Par neveiksmēm es nevaru 

pateikt, bet man galvenais 

ir, lai pēc gada, atskaitoties 

LSA kongresā, es varētu ar 

pārliecību teikt, ka ir kas 

padarīts, ka man ir ko teikt 

un ar ko lepoties. Protams, 

svarīgi ir arī, lai tie cilvēki, 

kas ir strādājuši, jūtas ko 

ieguvuši un lietderīgi izmantojuši 

savu laiku. 

Vai augstskolu pašpārvalžu 

atšķirības netraucē sastrādāties? 

Nē, jo mēs visi esam studenti. 

LSA ir instruments, 

ar kura palīdzību studenti 

var panākt sev vēlamo valstiskā 

līmenī, kā arī veicināt 

informācijas apmaiņu starp 

pašpārvaldēm. 

Ir patīkami redzēt, ka 

augstskolu pašpārvaldes 

savā starpā draudzējas, rīko 

pasākumus, ir studenti, 

kas maģistra grādu izvēlas 

iegūt šajā draudzīgajā universitātē. 

Vai tas viss interesē „vidējo 

studentu”, ne tikai pašpārvaldes 

biedrus? 

Diemžēl pašlaik vidējo 

studentu vairāk interesē 

pašpārvaldes realizētie kultūras 

pasākumi. Būtiski 

ir tas, ka students zina, ka 

pašpārvalde ir un pie tās 

var vērsties, lai atrisinātu 

kādu problēmu. 

Tas, vai viņš to dara, ir 

cits jautājums. Protams, 

pašpārvalde nevar būt visu 

zinoša – tā risina problēmas, 

ko pati redz, uz ko tiek 

vērsta tās uzmanība. 

Nevar prasīt, lai pašpārvalde 

visu izdara un lai 

students visu laiku skrien 

to informēt. 

J 

T 

« 

k 

ja 

j 

t 

V 

ķ 

2 

A 

r 

p 

r 

r 

e 

p 

r 

i 

l 

d 

v 

k 

n 

p 

p 

s 

t 

t 

t 

v 

Kas bija iekļauts jūsu piedāvātajā 

programmā? 

Lielākais uzsvars manā 

programmā ir uz iekšējās 

struktūras sakārtošanu, 

jo studentu pašpārvaldes 

diemžēl nav tik stipras, kā 

es vēlētos. Mēs atrodamies 

ļoti mainīgā vidē, tādēļ ir 

svarīgi nodrošināt pēctecību, 

kas pašlaik nevedas ļoti 

labi. Tas ir nepieciešams 

ne tikai, lai studenti justos 

pārliecināti par savām 

spējām un stabili, bet arī 

tādēļ, lai mēs varētu īstenot 

savus politiskos mērķus. Ja 

mums nav spēcīgi cilvēki, ja 

mums nav pietiekamas informācijas 

no augstskolām, 

tad ir grūti saprast, kādos 

virzienos darboties. Tādēļ 

mums ir diezgan daudz, ko 

darīt, un tas rada prieku, jo 

«Pašpārvaldes galvenais mērķis ir nevis rīkot iekšējos tusiņus, bet gan uzlabot studentu 

dzīvi, un, manuprāt, pašpārvalde ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem tā paveikšanai,» 

uzskata LSA prezidente Katrīne Pļaviņa. FOTO: EVA ŠAVDINE, DB 

citādi mūsu darbam nebūtu 

nozīmes. 

Kādi ir šie politiskie mērķi? 

Rīcības politikā mēs pārsvarā 

strādājam divos virzienos 

– sociālajā un augstākās 

izglītības. Sociālajā politikā 

lielākais uzsvars tiek 

likts uz studentu stipendiju 

koncepcijas pārstrādāšanu 

– šī darba rezultātus plānojam 

publiskot jūnija vidū. 

Vēl mūs ļoti satrauc fakts, 

ka studiju kredītu dzēšanai 

netiek piemēroti konkrēti 

kritēriji, izņemot darba 

stāžu. Arī šis jautājums tiks 

steidzami risināts, cenšoties 

veidot valsts politiku, jo 

pašlaik tāda nepastāv. 

Mums ir arī iestrādes studentu 

veselības apdrošināšanas 

un transporta biļešu 

atlaides sistēmas izveidē, taču 

konkrēti rezultāti varētu 

būt gaidāmi tikai nākamajā 

studiju semestrī. 

Lielākais, pagaidām abstraktais 

mērķis, uz ko mēs 

ejam, ir augstākās izglītības 

kvalitātes celšana. Primārais 

ir studentu-novērotāju 

iesaistīšana akreditācijas 

procesā. Mūsu ideja ir, ka 

jebkurš students var piedalīties 

līdzīgas vai tās pašas 

studiju jomas akreditācijā 

citā augstskolā, kas dod vairākas 

iespējas – apskatīties, 

kā mācības tiek organizētas 

citur, iepazīties ar nozares 

ekspertiem un apzināties 

kritērijus, kā vērtēt studiju 

programmas kvalitāti, kā 

arī rast ierosmes, ko mainīt 

pašu augstskolā. Vēl viena 

lieta, ko mēs plānojam paveikt 

nākamajā semestrī, 

ir studentu aptaujāšana par 

studiju kvalitāti, un balstoties 

uz šiem rezultātiem 

mēs gribētu rīkot semināru

v 

s 




u 

s 

s 

r 

s 

t 

s, 

i, 

o 

- 

u 

- 

u- 

s, 

i 

s- 

t 

p 

a 

s 

ī- 

i, 

s 

i- 

o 

r- 

o 

ē 

l- 

i 

a 

s 

u 

r 

, 

u 

- 

k 

r- 

i 

n 

Jaunie talanti Programma veidota, lai veicinātu jauniešu spēju attīstību 

Talantu vajag attīstīt, to nedrīkst noglabāt 

«Iniciatīva un entuziasms, 

kā arī vēlēšanās apgūt ko 

jaunu ir veiksmes atslēga 

jebkurā darbības jomā, ne 

tikai finanšu,» uzsver SEB 

Vilniaus bankas privātbaņķieris 

Aļģirds Purs. 

26 gadus jaunais lietuvietis 

Aļģirds Purs (Algirdas Puras) 

ir viens no divdesmit 

pagājušajā gadā SEB grupas 

rīkotās Jauno talantu programmas 

uzvarētājiem. 

«Studējot Kopenhāgenā, 

es zināju, ka lielākās korporācijas 

organizē programmas 

intership. Mani tas 

ieinteresēja. Taču kļūt par 

labāko Dānijas jauniešu vidū 

ir diezgan sarežģīti, galvenais 

šķērslis ir valoda. 

Atgriežoties Viļņā, bankas 

filiālē pamanīju sludinājumu 

par Jauno talantu 

programmu un nolēmu 

pieteikties. Pēc kāda laika 

saņēmu ielūgumu, nokārtoju 

trīs testus — matemātikā, 

loģikā un erudīcijā, 

tam sekoja pārrunas angļu 

valodā un uzvara,» atceras 

Jauno talantu programmas 

uzvarētājs. 

Jātic savām spējām 

Savu uzvaru viņš pamato 

ar pārliecību un vēlmi gūt 

zināšanas. Jaunietis sevi 

neuzskata par talantīgu, bet 

uzsver, ka galvenais ir vēlme 

mācīties un gūt jaunas zināšanas. 

«Vajag uzdrīkstēties! 

Ja sēdēsi un klusēsi, tad neviens 

nepamanīs un nenovērtēs 

tavu talantu,» stāsta 

A. Purs. 

To pašu saka arī apdāvinātu 

jauniešu attīstības 

programmas Talantu Akademija 

vadītāja un idejas 

autore Gitāna Dāvidsone. 

Programma veidota, lai 

veicinātu jauniešu spēju 

attīstību un mērķtiecīgu 

pielietojumu profesionālajā 

darbā. Šī programma ir 

mērķēta uz 11.klases skolēniem, 

un šī projekta lielākie 

atbalstītāji ir Hansabanka, 

a/s Grindeks un SIA O.D.A. 

«Talantu vajag attīstīt, 

nedrīkst to noglabāt. Tas, ka 

tev piemīt labas spējas, vēl 

neko nenozīmē. Ir svarīgi, 

kā tu savu talantu attīsti un 

kā to pielieto. 

Ir svarīgi noticēt savām 

spējām, kā arī svarīgi, lai 

būtu atbalsts no apkārtējiem: 

vecākiem, draugiem 

un pasniedzējiem. Jo vairāk 

izmantosi iespējas, jo labāk 

sapratīsi, ko tu gribi, kas 

tev labāk patīk. 

Talants nozīmē = 90% 

darbs un 10% spējas. Protams, 

talanta esamība uzliekt 

papildu atbildību, jo 

vairāk viņš var, jo vairāk no 

viņa prasa,» par talantu attīstību 

saka G. Dāvidsone. 

Apdāvinātu jauniešu attīstības 

programmas, pēc 

G. Dāvidsones domām, palīdz 

konsultatīvu nodarbību 

atbalsta veidā saprast 

jauniešiem savas nākamās 

karjeras un izglītības virzienu. 

«Bieži vien, mācoties vidusskolā, 

un pat jau augstskolā, 

jaunieši nezina, ko 

tālāk grib darīt. Piedalīšanās 

apmācību projektos jauniešiem 

dod labāku izpratni 

par kādu konkrētu jomu, jo 

bieži vien jaunietis nevar izvēlēties, 

ko tālāk darīt, viņu 

saista vairāki virzieni, taču, 

tuvāk iepazīstoties, viņš jau 

var izdarīt secinājumus,» 

skaidro G. Dāvidsone. 

Svarīgs «skolotājs» 

G. Dāvidsone atzīmē, ka nereti 

liela nozīmē tam, kas 

jauniešiem patīk, ir atkarīgs 

gan no skolotāja, gan no 

vadītāja darba. Kā viņš pasniedz 

informāciju, kā viņš 

var ieinteresēt jauniešus. No 

tā, cik interesants jauniešiem 

liksies apmācības vadītāja 

stāstītais, ir atkarīga 

tālākā jaunieša izvēle. 

«Vajag uzdrīkstēties! Ja sēdēsi un klusēsi, tad neviens 

nepamanīs un nenovērtēs tavu talantu, tādēļ vajag 

rīkoties,» tā SEB Vilniaus bankas Jauno talantu programmas 

uzvarētājs Aļģirds Purs. FOTO: PERSONĪGAIS ARHĪVS 

SEB apmācības programmā, 

pēc A. Pura teiktā, 

viņam ļoti paveicās ar 

apmācības vadītāju. Vienu 

gadu Aļģirds Purs kopā ar 

savu apmācības vadītāju 

SEB Vilniaus bankā apguva 

nepieciešamās zināšanas 

privātbaņķiera amatam, 

kā arī devās pieredzes apmaiņā 

uz Vāciju, Zviedriju, 

Luksemburgu un Igauniju. 

«Programmas ietvaros bija 

iespēja piedalīties starptautiskās 

mācību programmās, 

iegūt detalizētu priekšstatu 

un zināšanas par banku, 

jo pirms piedalīšanās man 

nebija pieredzes finanšu 

sektorā. Tāpat tuvāk iepazinos 

ar dažādiem bankas 

CV 

Vārds, uzvārds: Aļģirds 

Purs (Algirdas Puras) 

Dzimšanas gads: 1981. 

Izglītība: Kopenhāgenas 

Biznesa skola, starptautiskā 

uzņēmējdarbība. 

SEB Vilniaus bankas Jauno 

talantu programmas uzvarētājs 

Darba pieredze: SEB Vilniaus 

bankas privātbaņķieris 

produktiem un pakalpojumiem, 

izstrādāju priekšlikumus 

jaunu produktu 

attīstībai,» savā pozitīvajā 

pieredzē dalās A. Purs. 

Apdāvinātu jauniešu attīstības 

programmas priekšrocības 

Gitāna Dāvidsone 

min: «Palīdz apzināties, ko 

nozīmē pieaugušā darba 

dzīve. Ko nozīmē strādāt kādā 

uzņēmumā, amatā, kādas 

ir priekšrocības un ar ko ir 

jārēķinās. Trenējam prasmes, 

kas viņiem nākotnē 

noderēs. Piemēram, projekta 

vadība, darbs komandā, 

prezentācijas prasmes, kas 

ir jebkura pieauguša cilvēka 

dzīves nepieciešamās 

prasmes.» 

Kā vienu no SEB apmācības 

programmas labumiem 

Lietuvas talantīgais students 

A. Purs min iespēju 

prakses laikā iepazīties ar 

citiem programmas uzvarētājiem, 

ko uzskata par 

vērtīgu pieredzi, jo katrā 

darba vietā ir svarīgi kontakti, 

kuri nepieciešami ne 

tikai darba vidē, bet padara 

dzīvi interesantāku. 

Pēc programmas beigšanas 

jaunietis kā konkursa uzvarētājs 

pats izvēlējās un arī 

kļuva par privātbaņķieri 

SEB Vilniaus bankā. 

Meklē Latvijas talantus 

Šī gada pavasarī SEB Unibanka 

pirmo reizi uzsāka 


īstenošanu Latvijā, meklējot 

jauno talantu SEB Unibankas 

Finanšu tirgus darījumu 

vadītāja amatam. 

Piedalīties varēja ikviens 

Latvijas augstskolas students 

ar zināšanām un interesi 

par finansēm, ekonomiku, 

uzņēmējdarbību un 

banku sektoru. «Iesaistīt 

perspektīvus jauniešus ar 

izglītību finanšu un uzņēmējdarbības 

jomā ar vēlmi 

attīstīties banku sfērā, kā 

arī sniegt jauniešiem praktiskas 

zināšanas par bankas 

darbu un pakalpojumiem,» 


mērķi definē SEB Unibankas 

Personāla pārvaldes 

vecākā personāla atlases 

speciāliste Madara Alksne. 

Talantīgs students SEB 

Unibankas izpratnē ir jaunietis 

ar labām teorētiskajām 

zināšanām finanšu vai 

ekonomikas jomā, labām 

latviešu, angļu un krievu 

valodas prasmēm, ar paša 

iniciatīvu, labām komunikācijas 

spējām un vēlmi 

gūt jaunas zināšanas. Tikai 

vienam no talantīgajiem dalībniekam 

būs iespēja vienu 

gadu gūt nozīmīgu pieredzi 

SEB Unibankā un vēlāk 

veiksmīgi sevi realizēt finanšu 

darījumu vadītāja 

amatā. 

Jūlija Pudenko 

julija.pudenko@db.lv 7084435




w 

T 

Studentu prakse LPA studenti iesaistās gadatirgus organizēšanā 

Apgūst svētku «virtuvi» 

Liepājas Pedagoģijas 

akadēmijas (LPA) 

Kultūras vadības studiju 

programmu 2. 

kursa studenti prakses 

ietvaros piedalās 

Līvas tirgus organizēšanā. 

Vēsma 

Lēvalde 

tirdzniecība. Līvas tirgum 

pakārto vairāku kvartālu 

transporta plūsmu, iesaistās 

kultūras iestādes ar savām 

programmām, amatnieku 

apvienības un individuālie 

meistari. 

Visu šo struktūru vadīšana 

un scenāriju izstrāde 

lielā mērā šogad nodota 

studentu rokās, lai gan atbildību 

par rezultātu uzņēmusies 

prakses vadītāja. 

db@e-liepaja.lv 3480272 

Ideja par studentu iesaistīšanu 

Liepājas tradicionālajā 

maija gadatirgū nākusi no 

Kultūras pārvaldes. Studentu 

praksi vada SIA Rietumu radio 

direktore un līdzīpašniece 

Dace Gruntmane, kura paralēli 

savam biznesam šiem 

studentiem lasījusi lekcijas 

pasākumu režijā un scenāriju 

veidošanā. 

Prakses vadītājai ir arī daudzu 

gadu pieredze lielu sarīkojumu 

organizēšanā – savulaik 

viņa bijusi koncertdārza 

Pūt, vējiņi! un Metalurgu 

kultūras pils vadītāja. «Parasti 

studenti prakses vietas 

meklē paši, un ne vienmēr 

tās ir veiksmīgas. Bet šajā 

gadījumā viņi praksē varēs 

izmēģināt to, ko esmu mācījusi 

lekcijās,» ideju pamato 

D. Gruntmane. 

Vērienīgi svētki 

Lai saprastu, cik atbildīga ir 

šo studentu prakse, jāzina, 

ka Līvas tirgus jau piecus 

gadus Liepājā tiek rīkots kā 

Ik rītu praksē iesaistītie studenti pulcējas pie prakses vadītājas – uzņēmējas un masu sarīkojumu režisores Daces 

Gruntmanes, lai izvērtētu paveikto un saskaņotu nākamos darāmos darbus. FO TO: VĒSMA LĒ VAL DE, DB 

plašākais novada pavasara 

gadatirgus ar visas Latvijas 

amatnieku un zemnieku piedalīšanos, 

vairākām skatuvēm, 

plašu svētku programmu, 

sākot no bērnu sarīkojumiem 

un beidzot ar Latvijas 

pieprasītāko mākslinieku, 

populāru folkloras kopu un 

deju grupu uzstāšanos. Tā 

budžets ir ap 10 000 Ls, tirgū 

notiek izstādes, piemēram, 

dzīvu lopiņu izstāde, darbojas 

amatnieku darbnīcas ar 

publikas iesaistīšanu, brīvā 

dabā kuras pavardi ar maltīti, 

tirgū nopērkams pašbrūvēts 

alus, dažādi mājās gatavoti 

gardumi, netiek pieļauta 

Turcijas un Polijas preču 

Vērtēs prāta asumu 

«Izdevumu tāmes, darbu apraksti, 

līgumu slēgšana ar 

māksliniekiem, publicitātes 

plāna realizācija, praktiskā 

tirgus darbības organizēšana 

un notikumu vadīšana 

– studenti piedalās visur. 

Katram no viņiem ir savs uzdevums, 

taču būtiski ir mācēt 

savstarpēji komunicēt, 

sastrādāties,» stāsta prakses 

vadītāja. 

Studentu prakses vērtējums 

veidojas no trim atzinumiem 

– studenta pašvērtējuma, 

prakses biedru un 

prakses vadītāja vērtējuma. 

Galvenie kritēriji: precizitāte, 

darba plānošana, atbildības 

izjūta, spēja komunicēt 

un radoša pieeja. 

Šādu liela mēroga notikumu 

menedžmentu nevarot 

ne salīdzināt ar citām 

praksēm, kad jāstrādā vienā 

konkrētā iestādē, bieži vien 

tālāk par nenozīmīgiem 

darbiņiem prakses laikā 

netiekot, sarunā ar Db atzina 

studenti.

v 

s 



m 

u 

s 

m 

u 

e 

ī- 

e 

a 

t- 

ē- 

p- 

r 

s 

ā 

a- 

a 

r. 

z- 

ā- 

t, 

s 

- 

i- 

r- 

n 

a. 

ā- 

ī- 

t 

i- 

a- 

m 

ā 

n 

m 

ā 

i-




w 

T 

Pētījums Nozīmīgs ieguldījums darba tirgus prognozēšanai 

Absolventu ceļi darba tirgū 

I 

S 

«Pētījumā mēģinājām noskaidrot, kas notiek ar mūsu 

izglītības iestāžu beidzējiem,» tā pētījuma vadītājs profesors 

Juris Krūmiņš. FOTO: VITĀLIJS STĪPNIEKS, DB 

73% augstskolu absolventu 

strādā atbilstoši 

iegūtajai izglītībai. 

Ivars 

Motivāns 

ivarsm@db.lv 7084451 

Savukārt no profesionālo 

mācību iestāžu beidzējiem 

atbilstoši iegūtajai izglītībai 

strādā 57% absolventu. 

Tas ir noskaidrots pētījumā 

«Augstāko un profesionālo 

mācību iestāžu absolventu 

profesionālā darbība pēc 

mācību beigšanas», un tas 

ir viens no vairākiem darba 

tirgus pētījumiem, kas 

tika veikti pēc Labklājības 

ministrijas pasūtījuma. Pētījuma 

vadītājs, LU prorektors, 

profesors Juris Krūmiņš 

skaidroja, ka pētījums 

būs nozīmīgs ieguldījums 

darba tirgus prognozēšanai 

un ir pirmais tik liela mēroga 

pētījums visai izglītības 

sistēmai – sākot no profesionālajām 

izglītības iestādēm 

un beidzot ar augstskolām. 

Pētījuma laikā tika aptaujāti 

2500 augstskolu absolventi 

un 2000 profesionālo izglītības 

iestāžu absolventi. 

Jāveic regulāri 

«Veicot pētījumu, mēģinājām 

noskaidrot, kas notiek 

ar mūsu izglītības iestāžu 

beidzējiem – vai viņi turpina 

izglītību, atrod darbu vai 

arī aizbrauc strādāt uz ārzemēm. 

Vajadzēja noskaidrot 

iespēju arī par absolventu 

monitoringa sistēmas radīšanu, 

ko varētu veikt regulāri. 

Piemēram, Skandināvijas 

valstīs Centrālās statistikas 

pārvaldes šādus pētījumus 

veic regulāri 2 – 3 gados, 

Itālijā un vēl dažās valstīs 

augstskolas veido atsevišķu 

struktūru, kas regulāri pēta 

absolventu iesaistīšanos darba 

tirgū. Skaidrs, ka arī Latvijā 

ir jārada pastāvīga monitoringa 

sistēma,» skaidro 

J. Krūmiņš. Šādos pētījumos 

ir ieinteresēti gan darba ņēmēji, 

jo tie parāda konjunktūru 

darba tirgū, gan darba 

devēji, jo pētījumi parāda 

traucēkļus, kas kavē atrast 

darbu, kā arī norāda, kuras 

mācību programmas vai izglītības 

iestādes visaugstāk 

kotējas darba tirgū. J. Krūmiņš 

atzīst, ka šāds pētījums 

būs noderīgs arī izglītības 

politikas veidotājiem. 

Atklāj problēmas 

J. Krūmiņš stāstīja, ka pētījums 

ļaus salīdzināt augstākās 

izglītības sistēmu (tajā 

ir arī privātās mācību 

iestādes) ar profesionālās 

izglītības sistēmu, kura ir 

tikai valsts dotēta. Pētījumā 

noskaidrotas galvenās problēmas 

augstākās izglītības 

sistēmā: tai joprojām ir jākompensē 

nepilnības vidējās 

izglītības kvalitātē (valodu 

apmācībā, eksaktajos mācību 

priekšmetos, komunikācijas 

prasmju attīstīšanā), 

jauniešiem ir maza interese 

par dabas un inženierzinātnēm, 

bieži vien mūsdienu 

prasībām neatbilstoša augstskolu 

infrastruktūra. Savukārt 

profesionālajā izglītībā 

galvenie atklātie trūkumi 

ir šādi: neatbilstoša sagatavotība 

jaunāko tehnoloģiju 

izmantošanai, pārāk šaura 

izglītības programmu specializācija, 

absolventu psiholoģiska 

nesagatavotība 

darba attiecībām un darba 

disciplīnas ievērošanai, daļas 

absolventu pārāk augstas 

prasības darbavietai, nevēlēšanās 

strādāt par piedāvāto 

zemo atalgojumu u.c. 

Palīdz karjerai 

Pētījumā noskaidrots, ka 

darba atrašanas ātrumu pēc 

studijām būtiski ietekmē 

izglītības tematiskā joma, 

finansējums (valsts budžeta 

vai maksas studijas), darbs 

studiju laikā, absolventa dzimums 

un vecums. J. Krūmiņš 

skaidroja, ka izglītības 

līmenis nozīmīgi ietekmē 

iekļaušanos darba tirgū jau 

studiju laikā – jo augstākā 

izglītības līmenī notiek 

studijas, jo biežāk studenti 

pastāvīgi strādā jau studiju 

laikā. Turklāt – jo augstāku 

izglītības līmeni sasniedzis 

absolvents, jo lielāka ir iespēja, 

ka viņš strādās atbilstoši 

iegūtajai izglītībai. Visaugstākās 

algas un konkurētspēja 

darba tirgū ir tiem, 

kas studējuši angļu valodā. 

Turklāt, kā atklāja Juris 

Krūmiņš, tie absolventi, kas 

pēc studiju beigšanas kādu 

laiku ir strādājuši ārzemēs, 

karjeru Latvijā veido daudz 

veiksmīgāk un atrod labāk 

atalgotu darbu. «Tomēr šos 

«labos» darbus viņi atrod 

lēnāk par pārējiem. Iespējams, 

ka šiem absolventiem 

ir augstākas prasības pret 

nākamo darbavietu,» secina 

J. Krūmiņš. 

Atbilstoši iegūtajai izglītībai 

no augstskolu absolventiem 

visbiežāk strādā tie, 

kas studējuši ar arhitektūru 

un būvniecību, inženierzinātnēm 

un tehnoloģijām, 

ražošanu un pārstrādi, 

pakalpojumiem, veselības 

aprūpi un sociālo labklājību 

saistītajās programmās, 

savukārt neatbilstoši iegūtajai 

izglītībai visbiežāk 

strādā inženierzinātņu un 

tehnoloģiju, humanitāro zinātņu 

un mākslas tematisko 

jomu absolventi. 

Jāinformē pamatskolā 

J. Krūmiņš arī atzina, ka 

svarīga nozīme izglītības 

iestādes un turpmākās profesijas 

izvēlē ir profesionālajai 

orientācijai un īpaši 

aktuāls šādas informācijas 

trūkums ir pamatizglītības 

un vidējās izglītības iestādēs. 

Ir sagaidāma situācijas 

uzlabošanās, jo Latvijā ir uzsākta 

profesionālās karjeras 

izglītība. «Jāpilnveido karjeras 

izglītība jau pamatskolā, 

orientējot skolēnus uz profesijas 

izvēli,» tā J. Krūmiņš. 

j 

– 

u 

g 

j 

i 

p 

j 

n 

c 

B 

b 

u 

i 

I 

s 

j 

š 

p 

j 

b 

g 

j 

u 

s 

t 

d 

C 

m 

K 

I 

d 

e 

m 

P 

L 

n 

c 

s 

d 

a

v 

s 




s 

u 

s, 

z 

k 

s 

d 

ē- 

m 

t 

a 

ī- 

n- 

e, 

u 

i- 

, 

, 

s 

ī- 

s, 

ū- 

k 

n 

i- 

o 

a 

s 

o- 

ā- 

i 

s 

s 

ā- 

s 

z- 

s 

e- 

ā, 

e- 

Izglītība ārzemēs Studēt Skotijā ir izdevīgāk nekā Anglijā 

Studijas Lielbritānijā – kā to īstenot? 

Izglītība ārpus Latvijas 

vairs nav grūti īstenojams 

sapnis. Meklējot 

ceļu uz vienu no 

tradīcijām bagātākajām 

Eiropas monarhijām 

– Apvienoto Lielbritānijas 

un Ziemeļīrijas karalisti, iegriezos 

British Council birojā. 

Tas apvieno sevī milzīgu 

informācijas apjomu, kas ir 

pieejams un svarīgs, plānojot 

iegūt izglītību Lielbritānijā. 

Projekti, Informācijas 

centrs un Izglītība ir trīs 

British Council pamatdarbības 

virzieni, kuru galvenais 

uzdevums ir informēt un 

izglītot. 

Informācijas centrs. Ar 

skolas, programmas, studiju 

maksu, stipendiju meklēšanu 

būs vien jānodarbojas 

pašiem studētgribētājiem, 

jo «tas savā ziņā ir kā pārbaudījums, 

vai cilvēks ir 

gatavs mācīties Lielbritānijā 

ārpus savu vecāku mājām 

un uzņemties atbildību par 

sevi, vai nav, jo mēs ar karoti 

mutē nelejam, mēs iedodam 

karoti,» piebilst British 

Council klientu servisa un 

mārketinga vadītājs Edgars 

Kalniņš. 

Izglītība. Britu padome piedāvā 

starptautiski atzītus 

eksāmenus, kuri nepieciešami, 

piesakoties augstskolā. 

Populārākie eksāmeni ir IE- 

LTS un Kembridžas eksāmeni. 

To starpā ir First Certificate 

in English (FCE), kura 

saturs un grūtības pakāpe līdzīga 

mūsu centralizētajam 

angļu valodas eksāmenam, 

Elīna 

Belova 

speciāli Db studentu klubam 

kā arī vēl citi profesionālās 

karjeras un akadēmisko zināšanu 

eksāmeni. 

Projekti. British Council organizē 

dažādus jauniešiem 

interesējošus projektus, kā, 

piemēram, nesen uzsāktais 

Dreams+Teams projekts, kas 

balstās uz apmācību bāzes – 

tiek apmācīti iesaistīto skolu 

skolotāji, kuri savukārt 

šīs zināšanas nodod tālāk 

saviem audzēkņiem. 

Projekta ietvaros tiek 

organizēti pasākumi vai 

jebkādas citas aktivitātes, 

ko ar skolotāja konsultatīvo 

palīdzību veic paši jaunieši, 

ieskaitot finansējuma 

meklējumus. Ir iespējams 

rīkot pieredzes apmaiņas 

šā projekta ietvaros un apskatīt, 

kā pasākumi tiek rīkoti 

citās valstīs, un varbūt 

veidot draudzīgas attiecības 

nākotnes iecerēm. 

Drīzumā tiks rīkotas arī 

komiksu darbnīcas, kuru 

mērķis ir veicināt komiksu 

izmantošanu mācību procesā, 

kā arī jauniešu iesaistīšanu 

radošajās aktivitātēs. 

Interesanti tiek veidotas 

neformālās zinātnieku kafejnīcas, 

uz kurām tiek aicināti 

visi zinātnes un tehnoloģiju 

interesenti (vecums 

neierobežots) sarunāties 

ar jau pieredzējušiem sava 

amata lietpratējiem par aktuālām 

tēmām. Sanākšanas 

Informācija 

Rīcības plāns topošajiem Lielbritānijas studentiem : 

2007 

1. septembris sākas dokumentu 

iesniegšana 

15. oktobris beidzas dokumentu 

pieņemšana Oxford University 

un Cambridge University, 

kā arī veterinārās un medicīnas 

programmās 

2008 

notiek Latvijas Universitātes 

kafejnīcā vai arī British 

Council telpās. 

Kāpēc izvēlēties Skotiju 

ir izdevīgāk? Izvēlēties 

skotu skolas nav nemaz slikta 

ideja – dzīvošana lētāka 

nekā Anglijā (nerunājot par 

Londonu), Skotijas izglītības 

sistēma ir līdzīga mūsējai, 

kur neprasa A-level 

diplomu (ko iegūst Anglijas 

vidusskolas beidzēji universitātes 

sagatavošanās kursā 

viena gada laikā). Bieži vien 

latviešiem lielas grūtības 

sagādā mācīšanās Anglijas 

augstskolās, nemācoties 

sagatavošanās gadu, kā 

pastāstīja Edgars Kalniņš. 

15. janvāris beidzas dokumentu 

pieņemšana gandrīz 

visās mācību programmās 

13. marts (otrā iespēja) beidzas 

dokumentu pieņemšana 

Extra vakantajās vietās 

31. marts tiek sniegtas 

atbildes tiem, kas pieteikušies 

līdz 15. janv. 

4. maijs – ja studētgribētājs 

nesniedz atbildi, tā pieteikums 

tiek anulēts 

9.maijs – ja augstskola nav 

sniegusi atbildi par savu lēmumu, 

tiek uzskatīts, ka studētgribētājs 

netiek uzņemts 

6. jūnijs – ja studētgribētājs 

saņēmis atbildi no skolas 

vēlākais 9. maijā, tiek nosūtīta 

atbilde 

30. jūnijs visi, kas nav snieguši 

savas ziņas par lēmumu, 

tiek izsvītroti 

6. jūlijs pēdējā iespēja 

atsaukties uz Extra* vakantajām 

vietām 

19. jūlijs atbildes nesniegšana 

uz Extra vietām tiek 

uzskatīta par atteikšanos 

14. augusts visas aizkavējušās 

atbildes tiek anulētas 

20. septembris tiek 

Arī tādi sīkumi, kas ir ļoti 

svarīgi, ir izdevīgāki, piemēram, 

dzīvesvietas meklēšana 

Skotijā ir vieglāka, 

jo Anglijas pilsētas ir daudz 

blīvāk apdzīvotas, un maksas 

ir augstākas. Mācības 

Skotijā kopā izmaksā tikai 

2000 mārciņu, ko apmaksā 

pēc bakalaura grāda beigšanas, 

bet Anglijā viens mācību 

gads universitātē vidēji 

izmaksā 3000 mārciņu. 

Reitingi. Meklējot augstākās 

izglītības iestādes, ir 

jāpievērš uzmanība skolu 

kotēšanās reitingam, bet 

būtiski ir uzzināt konkrētās 

programmas konkurētspēju 

augstskolu sacensībā. 

nokārtota samaksa par studijām 

*Extra vakantās vietas ir UCAS 

(centrālās Apvienotās karalistes 

universitāšu un koledžu 

pilna laika studētgribētāju 

palīgorganizācijas, kas piedāvā 

ērtu studiju meklēšanu un pieteikuma 

noformēšanu) piedāvājums 

tiem, kas veic pieteikšanos 

studijām ar UCAS starpniecību, 

tā norādot interesējošās 

programmas un skolas, uz 

kurām tiek nosūtīti pieteikumi. 

Ja skolu atbildes ir bijušas 

noraidošas, tad ir iespējams 

saņemt UCAS pēdējo piedāvājumu 

uz vietām, kuras palikušas 

pāri un līdzinās norādītajām 

programmām. 

AVOTS: HTTP://WWW.UCAS.CO.UK/ 

GETTING/DEADLINES/INDEX.HTML 

Noderīgas saites 

www.britishcouncil.lv 

(informācija par Apvienotās 

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas 

karalistes iespējām un sadzīvi) 

www.ucas.co.uk (mobila 

Apvienotās karalistes skolu un 

programmu meklēšana un pieteikuma 

formas izveidošana) 

http://education.guardian. 

co.uk (skolu programmu reitingi 

un palīdzība skolu izvēlē) 

www.timesonline.co.uk 

(skolu reitings un informācija 

topošajiem studentiem) 

www.dfes.gov.uk (finansējuma 

iespējas Anglijā un Velsā) 

www.ukcosa.org.uk (pašu 

studējošo iespaidu un informācijas 

apmaiņa par skolām)




w 

T 

Iespējas Jaunieši var apceļot pasauli, neko nemaksājot – tikai iegūstot 

Brīvprātīgais darbs – tā ir 

Divu gadu laikā 

Sandris Žeivots apceļojis 

pusi Eiropas un 

tagad dodas apgūt 

Latīņameriku. 

Diāna 

Golovko 

Informācija 

Ikviens interesents par brīvprātīgo 

darbu ārzemēs un 

citām jauniešu iespējām gan 

Latvijas, gan starptautiskā 

līmenī var uzzināt Jaunatnes 

starptautisko programmu 

aģentūrā Rīgā. 

diana.golovko@db.lv 

Zināšanai 

Latvijā ikvienā pilsētā var 

atrast kādu nevalstisko organizāciju, 

ar kuras palīdzību 

paveras iespēja doties brīvprātīgajā 

darbā ārzemēs. Šāda 

veida starptautisko projektu 

sistēma pie mums ir 

ļoti labi izstrādāta, līdz ar to 

viss, kas nepieciešams – pašu 

jauniešu iniciatīva. 

Parasti dzirdot vārdu 

salikumu «brīvprātīgais 

darbs,» pirmais, kas nāk 

prātā ir vaļu glābšana vai 

bērnu skološana mazattīstītās 

valstīs. Taču reti kuram 

ienāk prātā, ka brīvprātīgo 

darbs ir saistīts arī ar dažādu 

starptautisko projektu 

realizēšanu. 

Pieredze ar itāliešiem 

LLU 4. kursa students Sandris 

Žeivots jau septiņus gadus 

darbojas Zemgales NVO 

atbalsta centrā. Te pirmo reizi 

puisis uzzināja par iespēju 

piedalīties vienā no programmas 

«Jaunatne» (tagad 

zināma kā «Jaunatne darbībā») 

apakšprogrammām 

– Eiropas brīvprātīgo darbs. 

Šīs apakšprogrammas ietvaros 

ikviens jaunietis var iesaistīties 

brīvprātīgo darbā 

jebkurā ES valstī, pavadot 

tur no 6 līdz 12 mēnešiem, 

neko nemaksājot un piedevām 

vēl saņemot kabatas 

naudu. 

Sākotnēji Sandris darbojās 

tepat Latvijā, informējot 

citus jauniešus par visāda 

veida starptautiskiem 

projektiem, ko piedāvā 

«Jaunatne darbībā,» taču, 

pienākot prakses laikam 

augstskolā, LLU Iestāžu un 

uzņēmumu ārējo sakaru 

students nolēma pats smelties 

starptautisku pieredzi. 

Un tā 2005. gada 2. februārī 

Sandris devās uz Sicīliju, 

Jaunatne darbībā - Eiropas 

Savienības neformālās 

izglītības programma 13 līdz 30 

gadus veciem jauniešiem. Tā 

ir programmas Jaunatne turpinājums. 

Jaunatnei darbībā ir 

pakārtotas vēl piecas apakšprogrammas: 

1. Jaunatne Eiropā, kas sevī 

ietver Jauniešu apmaiņas, 

Jauniešu iniciatīvas un Jauniešu 

demokrātijas projektus 

2. Eiropas brīvprātīgais darbs 

3. Jaunatne pasaulē, kuras 

ietvaros arī notiek jaunatnes 

apmaiņas un Sadarbības 

tīklu un apmācību projekti ar 

partnervalstīm 

4. Jaunatnes atbalsta sistēmas 

5. Atbalsts Eiropas līmeņa 

sadarbībai jaunatnes jomā 

Nākotnes Kapitāls - sadaļa 

no programmas Jaunatne 

darbībā, kas ir iespējama jauniešiem, 

kas ir beiguši Eiropas 

brīvprātīgo darbu un meklē 

iespējas realizēt savu projektu 

ar savu ideju. 

AVOTS: WWW.JAUNATNE.GOV.LV 

Vienu nedēļu Sandris 

piedalījās Starptautiskajā 

arheoloģijas vasaras 

nometnē Sicīlijā. FOTO: 

kur pavadīja 6 mēnešus. Sicīlijā 

jaunietis apmetās kādā 

nelielā ciematiņā, dēvētā 

par Kampobello di Likata. 

Te viņš savas brīvprātīgā 

gaitas uzsāka kādas vietējās 

arheoloģiskās organizācijas 

paspārnē, «bet es darīju 

visu, kas nebija saistīts ar 

arheoloģiju,» par savām 

brīvprātīgā darba gaitām 

stāsta Sandris. 

Pirmais mēnesis pagāja 

intensīvā itāļu valodas 

mācību procesā, pēc kura 

Sandris jau varēja uzsākt 

komunikāciju ar itāliešiem. 

«Es biju ļoti motivēts iemācīties 

valodu. Pie tam 

itālieši diezgan slikti pārzina 

angļu valodu, kas man 

bija papildu izaicinājums 

valodu iemācīties ātrāk,» 

saka Sandris. Lai arī mācības 

it kā noritējušas valodu 

kursos, lielākais nopelns 

valodas apguvē tomēr bijis 

pašmācības ceļam. «Pāris 

kursa nodarbības pasniedza 

skolotāja, kura runāja 

tikai itāliski. Pirmajā brīdī 

centos sev iekniebt, lai 

saprastu, vai tā tiešām ir 

realitāte, jo nevarēju saprast 

ne vārda,» puisis dalās 

pieredzē. 

Kad valodas pamati bija 

apgūti, Sandris uzsāka 

darbu organizācijā. Viņa 

pienākumi sastāvēja no dažādu 

skolu apmeklēšanas 

un skolēnu informēšanas 

par programmu «Jaunatne 

darbībā,» jo Sicīlijā jauniešiem 

nav ne mazākās informācijas 

par tām iespējām, 

ko piedāvā Eiropas Savienība. 

Tā kā puisis šāda veida 

informatīvo darbu bija veicis 

jau Latvijā, pie mums 

gūtā pieredze ļoti labi esot 

noderējusi arī saskarsmē 

ar karstasinīgajiem itāliešiem. 

«Latvijā tu ieej klasē, 

un visi sēž un tevī klausās, 

dažreiz mēģinu pajokot, lai 

būtu brīvāka atmosfēra. Sicīlijā 

tas ir pavisam kas cits 

– līdzko tu paver durvis, viņi 

visi skrien pretī, tur valda 

tādas emocijas, ko grūti 

raksturot. Tas man viņos 

tik ļoti patika,» ar sajūsmu 

atceras Sandris. 

Blakus informatīvajam 

darbam puisim bija jāpalīdz 

sarīkot starptautisko 

arheoloģijas vasaras nomet- 

n 

d 

s 

n 

j 

n 

v 

ģ 

p 

k 

v 

n 

B 

« 

j 

S 

n

v 

s 




r pasaule bez robežām 

Sicīlijā netrūka arī 

krāsainu iespaidu, īpaši 

Šakas karnevāla laikā. FOTO: 

PERSONĪGAIS ARHĪVS 

Turcijas brīvprātīgā darba laikā pabūts arī kapenēs. FOTO: PERSONĪGAIS ARHĪVS 

Pēc nepatīkamās 

pieredzes ar asaru gāzi 

Ekavadorā. FOTO: PERSONĪGAIS 

ē 

e- 

ē, 

s, 

i 

i- 

s 

i- 

l- 

i 

s 

u 

m 

a- 

o 

t- 

ni. «Tā organizācija, kurā 

darbojos, katru gadu rīko 

starptautiskās arheoloģijas 

nometnes, kurās sabrauc 

jaunieši, kas maksā dalības 

naudu, lai pāris nedēļas 

varētu darboties arheoloģiskos 

izrakumos. Taču 

patiesībā, ja viņi redzētu, 

kāds izskatās parks, kurā 

viņi strādās, viņi nekad 

nebūtu uz turieni devušies. 

Bet tie ir itāļi, un viņi māk 

«saorganizēt» lietas.» Sicīlijā 

šī paša projekta ietvaros 

Sandris uzrakstīja vēl vienu 

projektu, kurā piedalījās 

Latvija, Itālija, Bulgārija un 

Nīderlande. 

Grieķijā Eiropas un arābu valstu jaunieši simboliski parāda 

savu vienotību. FOTO: PERSONĪGAIS ARHĪVS 

Pāri okeānam 

Pēc Sicīlijas Sandris sāka 

vairāk saprast savas intereses. 

Tā kā pēc brīvprātīgo 

darba katram jaunietim ir 

iespēja veikt savu «Nākotnes 

kapitāla» projektu, puisis 

nolēmis realizēt pats savu 

projektu Kiprā, kur pagājušajā 

gadā pavadījis laiku 

no jūlija līdz septembrim. 

Arī šeit pienākumi bija tie 

paši – informēt jauniešus 

par starptautiskām iespējām. 

Un arī te, līdzīgi kā Sicīlijā, 

jaunieši neesot bijuši 

īpaši aktīvi, tālab nācies 

saskarties ar dažām grūtībām. 

«Tur viņiem gandrīz 

nepastāv tāda veida nevalstiskās 

organizācijas kā citviet 

Eiropā. Organizācijas 

darbojas diezgan haotiski. 

Gandrīz katrs jaunietis ir 

kādā politiskajā organizācijā, 

līdz ar to informēju ar 

šāda veida organizācijām. 

Jaunieši Kiprā izvēlas jūru 

un kafijas dzeršanu,» saka 

Sandris. 

Ar šāda veida projektiem 

puisis ir pabijis jau Lietuvā, 

Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, 

Lielbritānijā, Vācijā, Portugālē, 

Itālijā, Ungārijā, 

Spānijā, Ekvadorā, Bosnijā- 

Hercegovinā, Maķedonijā, 

Turcijā, Kiprā, Polijā, Bulgārijā, 

Nīderlandē, Grieķijā 

un Beļģijā. Tagad aktīva 

darbība norit ar Latīņameriku. 

Gadās arī tā 

Lai varētu realizēt starptautisko 

projektu ar Latīņameriku, 

daži pārstāvji no ES 

valstīm decembrī devās uz 

Trīs dienu laikā Ekvadorā tika saplānots Starptautiskais 

projekts ar Latīņameriku. FOTO: PERSONĪGAIS ARHĪVS 

Ekvadoru, kurā jau paspēja 

iekulties nelielā piedzīvojumā. 

Kā atceras Sandris, viņi, 

trīs cilvēku kompānijā, 

gājuši pa ielu, kad pēkšņi 

ievērojuši mītiņu, kurā policija 

cenšas apturēt studentu 

nemierus, talkā ņemot asaru 

gāzi. 

Visi trīs droši esot devušies 

tālāk, nedomājot, ka 

kas ļauns ar viņiem varētu 

notikt, taču nākamais, ko 

Sandris atcerējies, bija brīdis, 

kad viņi visi trīs sarkanām 

acīm skrējuši kaut kur 

projām, daudz nedomājot. 

Pa vidu iztrūkst kaut kāds 

brīdis, bet to, ka viņi skrējuši 

ilgu laiku, Sandris var 

droši teikt. 

Taču šis atgadījums netraucējis 

projekta izstrādei 

un jau drīzumā vairāki 

brīvprātīgie no Latvijas, 

Austrijas, Ungārijas, Itālijas, 

Brazīlijas, Urugvajas, 

Ekvadoras un Meksikas dosies 

uz Meksikas piekrasti, 

kur pusei brīvprātīgo būs 

jāsargā bruņurupuču olas 

no vietējiem zagļiem. 

Galvenais jaunā projekta 

mērķis ir popularizēt 

brīvprātīgo darbu otrpus 

okeāna.




w 

T 

Augstākā izglītība To, ka Jēkabpilī augstskola ir nepieciešama, apliecina gan iedzīvotāji, gan pilsētas vadība 

Jēkabpils reģionālā augstskola: t 

Latvijas lielāko pilsētu 

vidū Jēkabpils 

pagaidām ir vienīgā, 

kur savas augstskolas 

vēl nav. 

Tatjana 

Sporihina 

tatjanasporihina@inbox.lv 

Potenciālais kvalificētais 

darbaspēks, tagadējie vidusskolu 

absolventi, kas nonāk 

profesijas izvēles priekšā, 

aizplūst uz citām Latvijas 

pilsētām, kur veido profesionālo 

karjeru un iekārto 

ģimenes dzīvi, tā vietā, lai 

veicinātu sava reģiona attīstību. 

To, ka sava augstākās 

izglītības mācību iestāde 

Jēkabpilī ir nepieciešama, 

apliecina gan iedzīvotāji, 

kas uzskata, ka tā būtu iespēja 

izglītoties dzimtajā 

pilsētā, nepametot māju un 

ģimeni, gan pilsētas vadība, 

kas vispirms pozitīvi 

novērtē zinātnisko resursu 

piesaistes iespējas pilsētai 

un ekonomiskās attīstības 

veicināšanu. Pilsētnieku 

sen lolotais sapnis nu ir nedaudz 

pietuvinājies realitātei. 

Iespējams, drīz Latvijas 

studenti iegūt augstāko izglītību 

varēs arī Jēkabpilī 

– pirmie soļi Jēkabpils reģionālās 

augstskolas dibināšanā 

jau sperti. 

Soli pa solim 

«Novembrī valdība savā deklarācijā 

ir netieši norādījusi, 

«Bumba ir mūsu laukuma pusē, tāpēc mēs nevaram 

palaist garām šo iespēju,» uzsver Jēkabpils domes 

priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs. FOTO: TATJANA SPORIHINA Par piemērotu vietu augstskolas ēkas būvei tiek uzskatīts stadions pie Jēkabpils Agrobiznesa koled 

ka Jēkabpilī jābūt augstākās 

izglītības iestādei. Esmu 

gandarīts par šo valdības 

atbalstu, un nu ir jāsāk rīkoties. 

Bumba ir mūsu laukuma 

pusē, tāpēc mēs nevaram 

palaist garām šo iespēju,» uzsver 

Jēkabpils domes priekšsēdētājs 

Leonīds Salcevičs. 

Nopietnākas diskusijas par 

augstākās izglītības mācību 

iestādes dibināšanu Jēkabpilī 

uzsāktas jau šī gada 

sākumā, kad ieceres īstenošanas 

iespējas apspriestas 

vietējās pašvaldības deputātu 

pulkā. Vēlāk, februārī, 

Jēkabpilī viesojies Izglītības 

un zinātnes ministrijas 

Augstākās izglītības un 

zinātnes departamenta direktors 

Jānis Čakste, kas 

ieteica vispirms apsvērt, 

kādas zinātnes nozares jāattīsta 

Jēkabpilī – plānotās 

augstskolas programmām 

būtu jāsagatavo vietējā 

darba tirgū pieprasītākie 

speciālisti, turklāt, dibinot 

mācību ie stādes fakultātes, 

vērā jāņem arī konkurences 

faktors: jācenšas neatkārtot 

kaimiņu rajonos piedāvātās 

studiju programmas. 

Savukārt aprīļa nogalē 

Jēkabpilī notikušajā konferencē 

«Augstākās izglītības 

un reģionālās attīstības mijsakarības», 

kurā savu redzējumu 

par plānoto augstskolu 

pauda gan Jēkabpils 

pilsētas un rajona pašvaldību 

vadība, gan Izglītības un 

zinātnes, kā arī Reģionālās 

attīstības un pašvaldību 

l 

v 

s 

f 

d 

ņ 

a 

s 

r

v 

s 




ba 

: tas ir sapnis vai realitāte? 

nesa 

s 

- 

- 

t- 

s 

ī- 

n 

s 

u 

koledžas. FOTO: TATJANA SPORIHINA 

lietu ministrijas pārstāvji, 

valsts institūciju amatpersonas, 

vietējo augstskolu 

filiāļu vadītāji, rajona skolu 

direktori un pedagogi, pieņemtā 

rezolūcija kļūs par 

atspēriena punktu augstskolas 

dibināšanā. Konferencē 

secināts, ka reģionālā 

Studentu kopmītnes atrastos tieši blakus jaunās 

augstskolas ēkai. FOTO: TATJANA SPORIHINA 

augstskola neapšaubāmi 

sekmētu reģiona ekonomisko 

uzplaukumu – Latvijas 

pilsētu pieredze liecina, ka 

ap augstākās izglītības mācību 

iestādēm koncentrējas 

sociālā un kultūras aktivitāte, 

tiek izveidota spēcīga 

intelektuālā bāze un piesaistītas 

investīcijas attīstībā. 

Augstskola Jēkabpilī 

nozīmēs gan jaunas darba 

vietas, gan darba tirgum 

atbilstošas zināšanas, gan 

pētniecības darbu, gan jaunu 

tehnoloģiju ieviešanu. 

Vajadzīgi inženieri 

Pašreiz Jēkabpils vidusskolu 

absolventam var piedāvāt 

studijas kādā no četrām 

augstskolu filiālēm vai arī 

1.līmeņa profesionālās augstākās 

izglītības programmas 

komercdarbībā, grāmatvedībā 

un datorsistēmu 

administrēšanā Jēkabpils 

Agrobiznesa koledžā. Baltijas 

Starptautiskās akadēmijas 

filiālē sagatavo topošos 

uzņēmējus un tiesību zinātņu 

speciālistus, savukārt 

Psiholoģijas augstskolā var 

apgūt psiholoģiju un sociālo 

darbu. Biznesa augstskolas 

Turība filiālē jaunie 

jēkabpilieši iegūst 1.līmeņa 

augstāko izglītību tiesību zinātnēs 

vai viesnīcu vadībā, 

bet Rīgas Pedagoģijas un izglītības 

vadības augstskola 

piedāvā studēt pedagoģiju, 

psiholoģiju, komercdarbību 

un vadību. 

«Jēkabpilī pašreiz ir pārāk 

daudz humanitāro zinātņu 

speciālistu. Mani satrauc 

fakts, ka darba meklētāju 

vidū Jēkabpilī galvenokārt 

ir, piemēram, psihologi, nevis 

inženierzinātņu speciālisti, 

kas būtu nepieciešami 

pilsētas attīstībai,» uzskata 

Jēkabpils domes priekšsēdētājs 

Leonīds Salcevičs. 

«Tādēļ šajā augstskolā plānojam 

gatavot inženierus.» 

Savukārt Jēkabpils domes 

Attīstības un investīciju nodaļas 

vadītāja Līga Kļaviņa 

uzsver: «Piedāvājot plānotajā 

augstskolā kvalitatīvu 

inženiertehnoloģisko izglītību, 

jaunā augstskola būs 

nevis konkurents esošajām 

mācību iestādēm, bet gan 

palīgs kvalificētu speciālistu 

piesaistē reģionam, kas 

sekmēs tā attīstību.» 

Vērienīgu pētījumu pēc 

Jēkabpils pilsētas domes 

pasūtījuma 16.martā uzsākusi 

SIA AC Konsultācijas, 

kas, aptaujājot vietējos uzņēmējus 

un novērojot vispārējās 

tendences darba 

tirgus attīstībā, līdz jūnija 

vidum noteiks, kāda novirziena 

speciālistu Jēkabpilī 

pietrūkst visvairāk. Plānots, 

ka pētījuma rezultāti 

rādīs, cik liela ir nepieciešamība 

pēc augstskolas dibināšanas 

un kurās profesionālajās 

sfērās reģionālās 

uzņēmējdarbības attīstības 

gadījumā veidosies visvairāk 

vakances. 

Esošie resursi 

Ieceres realizēšanā praktiski 

redz divas iespējas: mācību 

iestādi var būvēt pilnīgi 

jaunu vai arī balstīties 

uz Jēkabpils Agrobiznesa 

koledžas bāzi. «Izmantojot 

koledžas resursus, jaunā 

augstskola varētu tapt ar 

trīs nodaļām: jaunizveidoto 

inženierzinātņu fakultāte 

un uz pašreiz koledžā piedāvātajām 

1.līmeņa augstākās 

izglītības programmām 

balstītās ekonomikas un informācijas 

tehnoloģiju fakultātes,» 

savu augstskolas 

redzējumu pauž Jēkabpils 

Agrobiznesa koledžas direktors 

Roberts Glaudiņš. 

Pat, dibinot augstskolu 

uz jau esošās un veiksmīgi 

funkcionējušās mācību iestādes 

resursu bāzes, universitātes 

ēka, visticamāk, jābūvē 

jauna. Par piemērotu 

vietu Agrobiznesa koledžas 

vadība uzskatījusi stadiona 

teritoriju pie mācību iestādes 

ēkas. Jau esošajās ēkās 

tad varētu izvietot profesionālās 

vidusskolas telpas 

– koledža piedāvā mācību 

programmas arī pamatskolu 

beidzējiem, turklāt 

pieprasījums pēc grāmatvedības, 

komercdarbības vai 

datorzinību studijām katru 

gadu pieaug. 

Problēmas augstskolas 

izveidē varētu sagādāt kvalificēta 

mācībspēku piesaistīšana: 

lai augstākās 

izglītības iestāde tiktu akreditēta, 

tajā jābūt vismaz 15 

rezidējošajiem profesoriem, 

savukārt Jēkabpils pasniedzēju 

vidū tikai vairāki šobrīd 

zināšanas papildina 

doktorantūrā. Tas nozīmē, 

ka nozares speciālisti būs 

jāpieaicina no citām Latvijas 

pilsētām, bet tādā gadījumā 

jāapdomā, kā dzīvi un 

darbu Jēkabpili viņu acīs 

padarīt pievilcīgu – vai nu 

tā būtu lielāka alga, palīdzība 

dzīvokļa jautājumu 

risināšanā vai cita veida 

privilēģijas. 

Tuvākajos gados 

Pēc pētījuma pabeigšanas 

Jēkabpils pašvaldības vadība 

plāno turpmāko rīcību ieceres 

īstenošanā: nākamais 

solis varētu būt politiskā lēmuma 

pieņemšana – būt vai 

nebūt augstskolai Jēkabpilī, 

uz kā pamata varēs uzsākt 

diskusiju ar ministrijām par 

vīzijas atbalstu un citu Latvijas 

pilsētu pieredzes iepazīšanu 

tik vērienīgu projektu 

realizēšanā. 

Speciālisti lēš, ka pašreizējās 

cenās augstskolas 

dibināšanas izmaksas mērojamas 

miljonos latu, jo 

īpaši gadījumā, ja Jēkabpilī 

plāno izglītot topošos inženierus 

– salīdzinoši dārga 

ir materiāli tehniskās bāzes 

nodrošināšana. «Te jābūt 

valsts reģionālai augstskolai,» 

atzīmē L.Salcevičs, 

«Tādēļ šajā gadījumā jābūt 

trīs finansējuma avotiem – 

valsts budžets, pilsētas pašvaldības 

budžets un Eiropas 

Savienības struktūrfondi. 

Iespējams, projektu izdosies 

realizēt ar kādas ES 

attīstības programmas palīdzību.» 

Pašvaldībā prognozē, 

ka labvēlīgos apstākļos 

augstskola Jēkabpilī varētu 

tapt 4 – 5 gadu laikā.



w 

T

studentu klubs - Dienas Bizness - Db.lv

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?