20.03 stud - Dienas Bizness - Db.lv
20.03 stud - Dienas Bizness - Db.lv
20.03 stud - Dienas Bizness - Db.lv
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Pasaulē rullē<br />
8<br />
DEBORA<br />
PĀVILA<br />
Sorainen Law Offices,<br />
juriste, LU Juridiskā<br />
fakultāte,<br />
pasniedzēja<br />
● Vecums: 25 gadi<br />
● Kur mācījās: Oksfordas Universitāte,<br />
Lincoln koledža, Lielbritānija<br />
● Kad: 2004. – 2005. mācību gadā<br />
● Ko <strong>stud</strong>ēja: Eiropas tiesības un Starptautisko<br />
strīdu risināšanu, ieguva maģistra<br />
grādu (Magister Juris)<br />
● Studiju izdevumi: Lielbritānijas valdības<br />
Chevening stipendija sedza mācību maksu,<br />
ceļa naudu un ikmēneša izdevumus.<br />
«Reizēm, ejot pa Oksfordu, pēkšņi attapos,<br />
ka esmu šeit!? Jutos kā izredzētā.<br />
Skolas augstie standarti, pirmkārt, bija jūtams<br />
pasniedzējos. Ne tikai ar to, ka viņiem<br />
ir visā pasaulē zināms vārds, bet arī — ko<br />
un kā viņi dara. Šķita, ka jo izcilāks profesors,<br />
jo vienkāršāks un atvērtāks ar <strong>stud</strong>entiem.<br />
Otrkārt, vispārējais <strong>stud</strong>entu līmenis krietni<br />
atšķīrās no Latvijas Universiātes (LU). Ne tāpēc,<br />
ka <strong>stud</strong>enti būtu gudrāki, bet daudz,<br />
daudz motivētāki un ieinteresētāki. Pie<br />
mums uz semināriem labi ja piektā daļa atnāk,<br />
kaut ko palasījuši. Tur visi ir iz<strong>stud</strong>ējuši<br />
obligāto literatūru, lielākā daļa — papildu literatūru<br />
plus apsvēruši paši savu viedokli; šādiem<br />
semināriem ir liela pievienotā vērtība.<br />
Treškārt, kvalitāti uztur tradīcijas. Koledža,<br />
kurā mācījos, ir dibināta 15. gs., pati Oksforda<br />
— vēl vecāka. Šķiet, ka pieredze ir gadsimtiem<br />
ilgi summējusies — kā tiek pa–<br />
sniegts, mācīts un kā atprasīts.<br />
Studijas bija saspringtas, bet ne uz spēku<br />
izsīkuma robežas. No vienas puses, bija grūtāk,<br />
nekā <strong>stud</strong>ējot Latvijā, no otras puses,<br />
tur visu laiku varēju veltīt <strong>stud</strong>enta dzīvei —<br />
mācībām un izklaidei, kas arī sit augstu vilni.<br />
Bet citu pienākumu tur nav. Neviens nestrādā,<br />
jo mācības ar darbu apvienot nevar.<br />
Konkurence <strong>stud</strong>iju grupa ir diezgan liela<br />
— ja trūkst pašpārliecības, tad ir grūti izturēt.<br />
Lai gan katrs reizi pa reizei žēlojas, ka nevar<br />
to vai citu, no otras puses, labi apzinās pašvērtību.<br />
Varu teikt, ka gada laikā ar mani notika milzīgas<br />
pārmaiņas. Apvārsnis ir daudz, daudz<br />
plašāks, un smadzenes strādā tik efektīvi, it<br />
kā ilgstoši būtu lietojusi labus vitamīnus.<br />
Skolu varu ieteikt visiem. Īpaši tiem, kam<br />
izglītības process ir svarīgāks par diplomu.<br />
JURIS<br />
STACĒVIČS<br />
Studē maģistrantūrā<br />
RTU Būvniecības<br />
fakultātes Siltuma,<br />
gāzes un<br />
ūdens tehnoloģiju<br />
institūtā, strādā AS Rīgas siltums<br />
Pasaulē labākās universitātes<br />
pēc akadēmiskā<br />
un pētniecības<br />
snieguma ir<br />
Savienotajās Valstīs, liecina<br />
pasaulē vērā ņemtais Šanhajas<br />
universitātes veidotais<br />
reitings.<br />
Signe Knipše<br />
signek@db.<strong>lv</strong><br />
Jebkurš tops jāvērtē piesardzīgi, arī<br />
šis, uzsver tā veidotāji. Šis tops veidots,<br />
izmantojot vairākus parametrus:<br />
cik abso<strong>lv</strong>entu un pasniedzēju<br />
● Vecums: 25 gadi<br />
● Kur mācījās: Karaliskajā Tehnoloģiskajā<br />
institūtā Stokholmā, kas ir viena no prestižākajām<br />
tehniskajām augstskolām Eiropā.<br />
● Kad: vienu semestri 2005. gadā<br />
● Ko <strong>stud</strong>ēja: inženiertehniskos<br />
priekšmetus<br />
● Studiju izdevumi: finansēja Erasmus<br />
programma<br />
Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiskajā institūtā<br />
nokļuvu «pēc paša vēlēšanās» iegūt pieredzi<br />
— kopā ar draugu pieteicāmies Erasmus<br />
apmaiņas programmā.<br />
Mācījos trīs kursus — divus specialitātē par<br />
siltuma koģenerāciju (tie notika angliski) un<br />
zviedru valodu. Paralēli mācībām notika mācību<br />
ekskursijas.<br />
Ielēkt Stokholmas augstskolas <strong>stud</strong>iju procesā<br />
bija grūti. Trūkst zināšanu bāzes, jo pie<br />
mums reāli diplomu nopērk. Neko šeit nemāca.<br />
Tam nav nedz naudas, nedz vēlēšanās.<br />
Arī tehnisko nodrošinājumu nevar salīdzināt.<br />
Tur laboratorijā bija koģenerācijas gāzes<br />
stacija!!! Bija arī perfekta bibliotēka.<br />
Zviedru <strong>stud</strong>enti nestrādā, viņiem tam<br />
neatliek laika.<br />
INESE<br />
VOIKA<br />
Sabiedrība par atklātību<br />
Delna, padomes<br />
locekle<br />
● Kur mācījās: Hārvardas Kenedija valdības<br />
skolā, ASV, Bostona<br />
● Ko <strong>stud</strong>ēja: valsts pārvaldi, ieguva maģistra<br />
grādu Mid-career(profesionālajā) programmā<br />
● Kad mācījās: 2004. – 2005. gadā<br />
● Izdevumi: <strong>stud</strong>iju gads maksāja 70 tūkst.<br />
ASV dolāru. Tajā ietilpa mācības plus dzīvošana.<br />
Lielāko daļu sedza Fulbraita stipendija,<br />
daļu — Kenedija valdības skolas stipendija<br />
un daļu — <strong>stud</strong>enta kredīts.<br />
ir kļuvuši par Nobela prēmijas laureātiem<br />
vai ieguvuši Field Medals,<br />
cik bieži zinātniskos žurnālos ir atsauces<br />
uz universitātē veiktiem pētījumiem,<br />
cik daudz rakstu ir publicēti<br />
žurnālos Nature un Science. Papildus<br />
tam saraksta veidotāji centās<br />
vērtēt katras valsts lielākās universitātes,<br />
kopumā pārbaudot vairāk nekā<br />
divus tūkstošus mācību iestāžu.<br />
Saraksta veidotāji atzīst, ka būtu<br />
ļoti grūti izveidot visaptverošu<br />
visas pasaules universitāšu reitingu.<br />
Pirmkārt, tādēļ, ka universitātes<br />
dažādās valstīs ir tik atšķirīgas, un<br />
otrkārt, tehnisku grūtību dēļ, t.i.,<br />
kā iegūt starptautiski salīdzināmus<br />
Biju pirmā no Latvijas, kas <strong>stud</strong>ēja Hārvarda<br />
universitātes Kenedija valdības skolā. Domāju,<br />
ka skolas izcilību veido pasniedzēji, metodes,<br />
pieeja augsta līmeņa darītājiem un domātājiem,<br />
kā arī <strong>stud</strong>iju biedri.<br />
Ga<strong>lv</strong>enā mācību metode ir case <strong>stud</strong>y —<br />
problēmu risināšana, izmantojot reālus notikumus.<br />
Tas ļauj mācīties par to, kas notiek<br />
tagad. No pasniedzējiem šī interaktīvā metode<br />
prasa lielu meistarību: ne tikai izraisīt<br />
diskusijas, bet procesu novadīt tā, lai <strong>stud</strong>entam<br />
beigās «saslēgtos bilde».<br />
Hārvardā bieži jo bieži ir iespēja dzirdēt<br />
augsta līmeņa amatpersonas un profesionāļus,<br />
kas tiek uzaicināti lasīt vieslekcijas u.tml.<br />
Es to sauktu par «savstarpējā noderīguma<br />
principu» — lektoram un skolai liels gods,<br />
<strong>stud</strong>entiem iespēja dzirdēt informāciju no<br />
pirmavota. Piemēram, lai komentētu kādā<br />
kursā apspriesto case par Igauniju, bija pieaicināts<br />
bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Tomass<br />
Hendriks I<strong>lv</strong>ess!<br />
Hārvardu izvēlas ci<strong>lv</strong>ēki, kas zina, ko grib<br />
sasniegt, var motivēt savu izvēli un atrod<br />
naudu mācībām šai izcilajā skolā un diezgan<br />
dārgo dzīvi Bostonā. Latvijā noteikti ir daudzi,<br />
kas pelnījuši un var tur mācīties.<br />
Ir tik liels pašatlases process, ka Hārvarda<br />
meklē, kā uzrunāt un iedrošināt tos, kas būtu<br />
pelnījuši tur mācīties. Šogad saņēmu vēstuli,<br />
kurā Kenedija skola mani aicināja ieteikt<br />
<strong>stud</strong>ijām divus ci<strong>lv</strong>ēkus no Latvijas. Ieteikums<br />
nenodrošina priekšrocību, bet tiek uzrunāti<br />
labākie.<br />
MARIKA<br />
BAŠENA<br />
Arhitekte Jura Pogas<br />
arhitektu birojā<br />
● Vecums: 27 gadi<br />
● Studē Arhitektūras un pilsētplānošanas<br />
fakultātē profesionālā bakalaura programmas<br />
pēdējā kursā<br />
● Kur <strong>stud</strong>ēja: Milānas Politehniskajā<br />
augstskolā (Politecnico di Milano). Tā tiek dēvēta<br />
par arhitektu «meku».<br />
● Kad: 2005. gada pavasara semestri<br />
● Ko <strong>stud</strong>ēja: arhitektūru<br />
● Studiju izdevumi: finansēja Erasmus<br />
programma<br />
Itālijā <strong>stud</strong>enti nestrādā. No vienas puses —<br />
tas ir labi, no otras puses — viņu pieeja<br />
projektēšanai ir daudz teorētiskāka. Mēs sākām<br />
agrāk strādāt, līdz ar to praktiskāk pieejam<br />
lietām. Turklāt salīdzinājumā ar Itāliju<br />
un citām Eiropas valstīm, kur būvniecības attīstības<br />
temps ir ārkārtīgi lēns, pie mums šī<br />
joma aug un attīstās un līdz ar to vairāk iespēju<br />
arī arhitektiem. Bija sajūta, ka viņi ir atvērti<br />
jaunajam — gatavi runāt, runāt, runāt<br />
— un no otras puses — tradīcijas ir ļoti dziļas.<br />
Milānā bija daudz vairāk kontaktstundu,<br />
vairāk un garākas lekcijas; itāļiem patīk runāt.<br />
Projektēšana notiek daudz kolektīvāk, t.i.,<br />
gari runājot. Mēs strādājam daudz individuālāk.<br />
Ar RTU <strong>stud</strong>iju bagāžu Milānas skolā jutos<br />
ļoti labi un stabili. Nekas no «necilas universitātes,<br />
nabadzīgas valsts» kompleksa. Viņiem<br />
ar karotīti lej iekšā, mēs esam tendēti<br />
vairāk meklēt paši, urbties internetā.<br />
Aizbraucu ar ļoti sliktām itāļu valodas zināšanām,<br />
no sākuma runāju angliski, bet drīz<br />
vien varēju pāriet uz itāļu valodu. Domāju,<br />
ka, braucot uz citu valsti <strong>stud</strong>ēt, ir jāprot valoda.<br />
Ja tās nav, tad esi atdalīts no tās zemes<br />
kultūras. It īpaši Itālijā, kur runāšanai ir tik liela<br />
nozīme! Vēl no viņiem var mācīties vieglāku<br />
pieeju — darbam un dzīvei.<br />
Milānā tobrīd biju vienīgā no Latvijas, bet kopā<br />
bija ap 700 <strong>stud</strong>entu no citām valstīm.<br />
Radās apjauta, ka pasaule ir maza.<br />
datus? Šis pasaules universitāšu<br />
tops veidots, izmantojot rūpīgi atlasītus<br />
kritērijus un starptautiski salīdzināmus<br />
datus.<br />
Tiktāl par metodiku. Tuvāk pie<br />
lietas, tas ir, pie satura.<br />
ASV pašas labākās<br />
Beidzamajos divos gados pirmais<br />
desmitnieks nav mainījies, notikušas<br />
tikai pārbīdes. Izņēmums ir<br />
ASV Jeilas universitāte, kas no desmitnieka<br />
izkrita 2004. gadā un<br />
neatgriezās tajā arī 2005. gadā. No<br />
Krievijas augstskolām 2005. gada<br />
reitingā iekļuvušas divas: Lomonosova<br />
Maskavas valsts universitāte<br />
• D I E N A S B I Z N E S S •
Change language