Pašnovērtējuma zi ojums - Vidzemes Augstskola

gidu sertificēšana. Galvenais pamatojums – šādos ekonomiskajos apstākļos tā būtu papildubirokrātiska slodze un joprojām nav izveidota institūcija, kas varētu veikt gidu kvalifikācijaspārbaudi un sertificēšanu.Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem projektu tūristu gidus paredzētsiedalīt trīs kategorijās un pirmās kategorijas tūristu gidam nepieciešama otrā līmeņaprofesionālā augstākā tūristu gida izglītība. Tie paredz, ka tūristu gida profesijā ir tiesībasdarboties personai, kura apguvusi šai profesijai atbilstošu akreditētu izglītības programmu vaiieguvusi profesionālo kvalifikāciju, ko apliecina normatīvajos aktos noteiktā kārtībā LatvijasRepublikā izdotie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti vai citāsvalstīs izdotie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kas atzītiLatvijas Republikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Sertificēšana galvenokārt tiekpamatota ar kvalitātes celšanas nepieciešamību šajā jomā un profesijas atbildīgo vietu valststēla veidošanā – līdzīgi tas norisinās citās ES valstīs.Lai kā, ViA piedāvātā studiju programma „Tūristu gids” jau šobrīd pilnībā atbilda spēkuzaudējušajos MK Nr. 943. noteikumos ietvertajiem nosacījumiem gan pēc formas, gan arīpēc satura minimālajām prasībām. Tā ir vienīgā šāda veida programma Latvijā, kas tiešāveidā piedāvā iespēju apgūt tūristu gida profesiju atbilstošā kvalifikācijā. Cita alternatīva irakadēmiskā vai profesionālā augstākā izglītība, kas papildināta ar īso profesionālās augstākāsizglītības programmu tūristu gidiem, kuru īsteno, ietverot šo noteikumu projektā minētoapgūstamo mācību priekšmetu minimumu. Atbilstoša sertifikāta iegūšana ļautu vadītekskursijas un ceļojumus visā Latvijā, ieskaitot speciālajā sarakstā iekļautajos vēsturesobjektos vai vietās un muzejos.Minētā sertificēšanās bija plānota uzsākt ar 2009. gada 1.novembri un pārejas periods ilgtuturpmākos sešus gadus. Pēc 2016. gada 1.janvāra Latvijā varētu darboties tikai sertificētigidi, kas paaugstinās augsti kvalificēta darbaspēka pieprasījumu tirgū. Pat, ja Saeima balsospar šo noteikumu atcelšanu – pieprasījums nozarē pēc labiem profesionāļiem nemazināsies.Tiks meklētas alternatīvas profesionālu kvalifikāciju apliecinoša sertifikāta izsniegšanaisekmīgiem studiju programmas absolventiem.Tā kā šo noteikumus atcēla un katra pašvaldība var brīvi sertificēt gidus savā teritorijā, tadnākotnē šis jautājums tiek virzīts sadarbībai starp ieinteresētajām pusēm, veidojot uzkvalitātes atzīšanu (ne reglamentējošu) sertifikātu (sk. 2011./2012 veicamo uzdevumu plānāšī ziņojuma 11.nodaļā).6.2. Tūristu gidu profesija potenciālo darba devēju vērtējumāTo, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu un labi sagatavotu tūristu gidu, apliecina arī Latvijastūrisma uzņēmumi un institūcijas, kas sākotnēji atbalstīja tūristu gidu sertificēšanasnepieciešamību. Tūrisma konsultatīvā padome 2009.gada jūlijā lēma citādi, taču ne tādēļ, kanebūtu vajadzīgi profesionāli kadri, bet galvenokārt birokrātisku apsvērumu dēļ. Potenciāliedarba devēji noslēguši sadarbības līgumus par prakšu vietu piedāvāšanu topošajiem tūristugidiem – profesionāļiem. Dabas aizsardzības un tūrisma nozares diskusijā 2008. gada 7.novembrī viena no identificētajām problēmām bija: Latvijā joprojām ir aktuāls profesionāludabas gidu (t.sk., kas runā svešvalodās) trūkums. Līdz šim veiksmīgi realizēts vides giduapmācības projekts VITILA, taču aktualitāte nozarē joprojām saglabājas.Tūrisma un viesmīlības nozare ir kļuvušas par vienu no vadošajām nozarēm gan pēcieņēmumiem, gan arī pēc nodarbināto skaita pasaulē. Pēc Pasaules Tūrisma un ceļojumupadomes datiem tuvākajā perspektīvā nodarbināto skaits vēl pieaugs par 6.5 miljoniem darbavietu un sasniegs 221.6 miljonus jeb katrs 13. cilvēks tiks nodarbināts tūrismā, kas ir 8.3 %no pasaules darbaspēka. Savukārt Eiropas reģions piesaista ik gadu ap 55–58 % no visiem