Mazie dunduri - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un mÄkslas fakultÄte
Mazie dunduri - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un mÄkslas fakultÄte
Mazie dunduri - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un mÄkslas fakultÄte
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Rainis- 21 -<strong>Mazie</strong> <strong>d<strong>un</strong>duri</strong>lauku, redzēj' mēnestiņu jauku - vairāk cilvēks nevar panest! - Šur <strong>un</strong> tur, it nekur!»Mana drauga acis bez cerības mūžu garu minūti raudzījās manējās, tad viņš sacījaar sevišķu nopietnību:«Mark, tu jau nekā nesaki. Tu man nedodi cerības. Bet labi jau, ir tā labi - ir tālabi. Tu man nevari palīdzēt. Tas laiks jau sen garām, kad vārdi mani varējaiepriecināt. Iekšķīga balss man saka, ka mana mēle nolādēta mūžīgi kustēties pēcšī bezjūtīgā bimbekļa lēkalēšanas. Te - te jau tas atkal nāk pār mani: «Gāju, gājues pa lauku, redzēj' mēnestiņu jauku -»Arvien vājāk <strong>un</strong> vājāk čukstēdams, mansdraugs nogrima klusā dvēseles aizgrābtībā <strong>un</strong> aizmirsa savas ciešanas svētāmierā. Kā es viņu beigās izglābu no trako nama? Es viņu aizvedu uz T. <strong>un</strong>iversitāti<strong>un</strong> liku viņam nokraut savu mocošo pantiņu nastu nabagu, nekā ļa<strong>un</strong>a nedomājošostudentu kārīgās ausīs. Kāv i ņ i e m tagad klājas? Iznākums neizsakāmibēdīgs. Priekš kā es rakstīju šo gabalu? Cienīgam, jā, pat cēlam mērķim. Tasnotikās, lai lasītāju brīdinātu; ja tev gadāsatdurties pret šiem neģēlīgiem pantiņiem, bēdz no viņiem - bēdz no viņiem kā nomēra!* * *STĀSTS PAR L. PAGASTA VECI, KAS DIEVA PRIEKŠĀPAZEMOJĀSKāda tagad tā pasaule palikusi kārīga pēc tā goda cilvēku priekšā <strong>un</strong> tad uztās lepnības, uz tās lepnības, tu mans dievs <strong>un</strong> tēs! Tagad katrs mužiks grib park<strong>un</strong>gu būt! Kur ta nu vecie, labie laiki! Toreiz pat vecais Pumpvēdera tēs, mūsuvecais staršiņa, pazemojās <strong>un</strong> nemeklēja liela goda. Atnāca pie viņa tas KazlēnuJeškis, tas pats kuru pēc vēl izsvieda iz mājām, viņš vienmēr vēl skaitījās liels radsesot zvaniķam, Kīsēļu Marčam. Atnācis prasa kā jau tāds vēja grābeklis, nemācītsmužiks: «Cienīgs Pumpvēdera tēt, dodiet man lūgtu no magāzīnas maizes...Zināms, staršiņa jam uzbļauj: «Vai tu, ļurba, duraks, nezini, kas es tāds esu.» Nušis apsaķeras, ka nelabi izr<strong>un</strong>ājis, sasabīst: «Ak, cienīgs, žēlīgs staršiņa k<strong>un</strong>gs, jūsjau mūsu k<strong>un</strong>gs, mūsu dieviņš!» A staršiņa viņam pretī bez dusmām <strong>un</strong> arpazemību: «Bišķiņ zemāks, bišķiņ zemāks!»Latvijas Universitāte, Pedagoģijas <strong>un</strong> Psiholoģijas fakultāte
Change language