Mazie dunduri - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Rainis- 24 -Mazie dundurineviens pretī nerunā, jo man ir nopelni, kā klubists teica, kad viņš maku aizdarīja.Tautas dziesmu pantiņi vien literatūru netaisa par tautisku, bet- tas gars, kas tanīspantiņos kā akurāt tā gara nau. Vēl viņiem viens trumpa dūzis- tas mūžīgi jaukaispants par to zelta graudu: «Ja ikviens tik zemē sētu - ...» Mēs varam droši izsolītprēmijutam, kas pierādīs, ka nau lietojis šo pantiņu, un mums nebūs nekadprēmija jāizmaksā.Jāsaka nu ar, mums šai gadā ievērojami - «Ievērojami vīri» un ,jaunā «dienas gaisma», mums ir spoža zvaigzne Austrumiņš un avīzes. Bet laipaliek avīzes! Man bail, ka viņas madamās mani līdzi nesamaļ. Jūs tak zinietviņsētas Vanagu māti, kas vira sev putru: ne 4 zirgiem viena putraima nepanāksi.Jūdz droši 8 zirgus, un tu tikpat mūsu sājā literatūras skābputrā nepanāksi nevienatuntuļa. Ak, kaut jele panāktu kādu tuntulīti, kaut jele gadītos kāds joks, lai arīmuļķīgs, ārprātīgs, kad tik smieklīgs, es viņu aiz mīlestības apēstu kā tuntuli, esupurētu par viņu visu savu II redaktora algu. Nau! Nau neviena bez viena vien, untas pats nau joks, bet nožēlojami, neizsakāmi bēdīgs notikums, kas gadījāsjaunajam Ērzeļsonam. Kam viņš, nelaimīgais, izsamisās, kam viņš pārsteidzās,kam neprasīja padoma? Kas gan viņam nebūtu palīga roku sniedzis? Es patspirmais būtu viņam veselu tūti arsēnikas aizsūtījis, būt viņš tik prasījis, būt es tikzinājis. Nē, bet viņš iet turp un noraksta - veselus trīs pantus no - Lapas, noMārtiņa, tā sev briesmīgu galu ņemdams. Itin kā kāds nepielūdzams liktenis viņutaisni pazušanā grūdis. Ak, Zirģel, Zirģel, Zirģelson - sirds asinīm aptekas! Mēssaprotam, tev bij dzīvot apnicis, bet kādēļ pie briesmīgākā līdzekļa ķerties? Kadmēs pārdomājām pie sevis: 3 rīmu pantus no Lapas - Mārtiņa izlasīt, nē - norakstīt,savām dzīvām rokām norakstīt un vēl šo mocekļa darbu izpaust pasaulē!!Inkvizīcijas lielmeisters nevarētu briesmīgāku moku izdomāt! Ak, Ērzelovič, par kone labāk ģipti, tas ir tik omulīgi, tā sacīt, familiāri, patīkami. Ak, ak...Tas bij tasviens joks (ak manu dieniņ!), un tas otrais arī nau labāks. Cilvēks ir izdevisgrāmatu: «Māksla, kā naudu taisīt.» Tāda literatūra nevienai tautai godu nedara, jamūsu literatūra šai ceļā grib attīstīties, tad var gadīties, ka mūsu tautas sēdeklistiek pārcelts uz Sibīrijas tāļākiem vidiem. Nau smuki, ko teiks kaimiņi? Tevajadzīgs enerģiski pretī strādāt.Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte