Uzklikšķiniet uz attēla un jums atvērsies avīze. - Latvijas Nedzirdīgo ...

ISSN 1407 - 0170KOPSOLĪLATVIJAS NEDZIRDĪGO SAVIENĪBAS IZDEVUMS2012. gada marts nr. 3 (1018)www.lns.lvIznāk no 1954. gadaGODA TITULI, APBALVOJUMI, ATZINĪBASJāņa sētas mazā informācijas nodrošināšanas kolektīva biedri pāris gados jauizpelnījušies vairākus publiskus apbalvojumus, kas apliecina viņu aktīvo, pozitīvoattieksmi pret savu darbu un dzīvi vispār. Tā, piemēram, Juris Grundulis kļuvispar Rīgas Domes titula „Labā zvaigzne” īpašnieku, Inese Immure ir „LNS Gadacilvēks - 2010” un šova „Krāsaini sapņi” laureāte, bet Ivars Kalniņš – „LNS Gadasabiedriskais cilvēks – 2008” un „LNS Gada sabiedriskais cilvēks – 2009”.Nupat februāra nogalē viņiem pievienojusies arī „Kopsolī” galvenā redaktoreIlze Kopmane, kura apbalvota ar Labklājības ministrijas Atzinības rakstu „Parilggadīgu, pašaizliedzīgu darbu nedzirdīgo cilvēku sociālajā rehabilitācijā un integrācijāsabiedriskajā dzīvē”.Redaktore, saņemot šo apbalvojumu, uzsvēra: „Neapšaubāmi, tas ir mūsukomandas kopīgs sasniegums, balva visiem, tāpēc paldies tiem, kas līdzdarbojušies„Kopsolī” attīstības veicināšanā daudzu gadu garumā (no 1954). Es lepojos ar to,ka esmu kopā ar „Kopsolī” jau trīsdesmit gadus. Esmu laimīga, jo man šeit izdevissavienot savu darbu un vaļasprieku - rakstīšanu. Paldies arī visiem, visiem, kuri maniapsveica jubilejā.”ŠAJĀ NUMURĀGoda vieta atvēlēta LNS sievietēm,jau sākot no pirmāslappuses2. Par LNS sievietēm izsakāsLNS vīrieši2. – 3. Seko intervija ar vienuno viņām – atskaišu karalieniKarīnu Pavlovu4. Ieskats jaunā talantu šovakārtā – šoreiz tas veltīts karnevālatēmai5. Aizsākas izglītības tēma: iznākusijauna grāmata par nedzirdīgoskolu vēsturi. Turpatarī par Ēnu dienu6. Saruna ar seniori Olgu7. – 8. Lappuses pilnībā veltītasnopietnai, tik ļoti nepieciešamaitēmai „112” – kā izsauktpalīdzību ar īsziņu8. Vides pieejamības tēma turpinās– kādai tai jābūt jaunajāNacionālās bibliotēkas ēkā?10. – 11. Bankas, deklarācijas…Jautājumi un atbildes12. – 13. Skolu dzīve Rīgā unValmierā: kas bijis, kas gaidāms14. Nedzirdīgie TV vērotājivērtē savas iespējas skatītiesraidījumus ar subtitriem15. Dažas ziņas no reģioniem.Ieskats mājaslapā. Par „Kopsolī”izsakās lasītāja16. Kā vienmēr – paziņojumi,sveicieni, līdzjūtībasUz redzēšanos – nu jaupavasarī!MĒS – STARP JUMS. MĒS – PAR JUMS Zigmārs UngursPamatsmaguma nesējasLaikraksta marta numurs iznāk tieši uz Starptautisko sieviešu dienu. Gandrīz vai Darbasvētki pie mums, jo, kā zināms, LNS turas uz sievietēm: no 9 biedrībām septiņas vadasievietes, LNS Rehabilitācijas centrā sieviešu pārsvars ir nomācošs, jo tur tikai trīs vīrieši,LNS valdē no 5 cilvēkiem 3 ir sievietes, arī projektu darbinieku vidū sieviešu ir daudz,daudz vairāk nekā vīriešu. Vienīgi Informācijas centra komandas vidū ir brīnumaini ideālslīdzsvars: 4 vīrieši un 4 sievietes.Es pats uzskatu, ka sieviešu loma LNS darbāir milzīga, un būtu interesanti uzzināt, kā to vērtēdaži LNS sistēmā strādājošie vīrieši. Lūk, viņuatbildes uz uzdotajiem jautājumiem.Kā jūs domājat, kāpēc LNS sistēmā darbiniekuvīriešu ir tik maz? Piemēram, kāpēctikai Pļaviņās un Kuldīgā biedrības vadītājsir vīrietis?Ainārs Osmanis: Varbūt vīrieši negrib būttādā darbā, kur ikdienā jāsarunājas ar nedzirdīgajiem.Jāņem vērā, ka vīriešiem ir arī noteiktasprasības atalgojuma ziņā.Arnolds Pavlins: Nopietni sakot, laikam tāpēc,ka darbs LNS ir ļoti grūts un smags. Mumsvīriešu Latvijā maz un tie paši švaki, jātaupa unjāpietaupa, lai neaizmūk uz ārzemēm, tāpēc tiedarbi viņiem jāsameklē tādi klusāki, vieglāki, laivar līdz pensijai izvilkt.Edgars Vorslovs: Manuprāt, tas saistīts arLNS darba specifiku. Jo ne katram vīrietim patīkuzklausīt citu cilvēku problēmas un ņemt dalībuto risināšanā. Sievietēm jau raksturīgs mātesinstinkts – „savas ligzdiņas bērnu” aprūpēšana.Arī atalgojumam ir būtiska nozīme, vīrietisjūt diskomfortu, ja mājās atnes mazāku algunekā „otra pusīte”.Tālāk lasiet nākamajā lpp.

2 8. MARTS – SIEVIEŠU DIENA / PROJEKTISākumu lasiet iepriekšējā lpp.Guntars Jurševskis: Tāpēc, ka vīriešusvairāk saista citas profesijas, nevis darbs arklientiem un to problēmu risināšana. Manuprāt,šāds darbs vairāk piemērotāks sievietēm,jo viņām vairāk piemīt tādas īpašībaskā pacietība, spēja uzklausīt un citas, bettas, protams, nav attiecināms uz visām unvisiem.Kā jūs vērtējat sieviešu lomu LNS?Kāds ir viņu ieguldījums LNS attīstībā,projektos u.c.?Osmanis: Visus darbus, kastiek veikti LNS sistēmā, dabiski,vairāk veic sievietes, un līdzar to viņas tiek vairāk slavētaspar veikumu.Pavlins: Milzīgs, vienkāršimilzīgs. Pamatsmagumu mumsdaiļi iznes daiļais dzimums. Jakas nenotiek, kā vajag, es ejupa gaisu, lamājos pēdējiem vārdiem,bet mūsu dāmas – vienāmierā, skropstiņas paplakšķina,lūpiņas bantītēs, rociņas kā BotičelliVenērai, ja vajag, asariņupat izspiež, un vairāk nekānevajag – visi veči pagalam ungatavi zemi ēst. Rezultātā LNSplaukst un zeļ.Vorslovs: Kā jau minēts, tad LNS strādāļoti maz vīriešu un gandrīz viss LNS darbsir uz sieviešu pleciem. Tā kā LNS kļuvusipar vienu no Latvijas spēcīgākajām NVOun arī tika un tiek realizēti dažādi projekti,tad sieviešu ieguldījums LNS attīstībā ir ļotibūtisks.Jurševskis: LNS sistēmā strādājošolielākā daļa ir sievietes, un tas vien liecina,ka viņu ieguldījums ir ļoti liels, piemēram,Brigita Aldersone brīnišķīgi vada k/c „ Rītausma”,par ko liecina lielais apmeklētājuskaits uz viņas rīkotajiem pasākumiem,Sandra Gerenovska ir prasmīga KC vadītāja,arī biedrību vadītājas daudz pūļu ieguldabiedrību attīstībā un aktivitātēs.Kas notiktu, ja vienā jaukā dienā LNSsistēmā sievietes aizvietotu ar vīriešiem?Osmanis: Pasaule no tā neapgāzīsies,tik un tā paliks apaļa ar visiem mūsu vīriešiemun sievietēm, būs jāsadzīvo ar to.Pavlins: Nepiekrītu, tā nu noteikti nebūtu„viena jauka diena”. Tā būtu pavisamSurdocentra spēka kodolsnejauka! Iedomājieties LNS kā kaut kāduarmijas bataljonu, kur apkārt vieni veči. Nākošajādienā puse viņu nozustu, aiznākošajādienā pazustu otra puse – visi aizmuktumeklēt savas otrās (dažs arī trešās) puses.Vorslovs: Domāju, ka nekas traģisks jaunebūtu. Arī vīrieši prot un var veikt darbus,ko veic sievietes. Klientēm gan tas var sagādātneērtības, jo ne katra ar savām „sieviešuproblēmām” gatava vērsties pie vīrieša.Jurševskis: Nuuu… nezinu, visam ir jābūtlīdzsvarā. Kolektīvā, kur ir gan vīrieši,gan sievietes, strādāt ir vieglāk.Jūs strādājat LNS sistēmā, kur katruKOPSOLĪ 2012. gada marts nr. 3dienu jums apkārt vairākums ir sieviešu.Kā jūtaties viņu vidū? Kam grūtāk strādātsieviešu kolektīvā: sievietei vai vīrietim?Osmanis: Esmu vienīgais darbinieksmūsu biedrībā. Vērojot citus kolektīvus,varu secināt, ka vīrieši grib ātrāk visu gatavu.Pavlins: Kāpēc tikai LNS sistēmā? Sievietesir visapkārt. Nu kā var justies viņuvidū? Normāli var justies. Labi varjusties. Brīnišķīgi var justies. Unvar arī nejusties. Atkarīgs no sievietes.Ja tev ir tava un vienīgā Sieviete,tad tu esi laimīgs. Laimīgsvisu mūžu. Jā, tik vienkārši.Un tam nav nekāda sakara aršo tradīciju atzīmēt un atcerēties,ka sievietes ir sievietes vienu reizigadā šajā 8. martā. Ja vīrietimvajadzīga kaut kāda speciāla (un tikaiviena!) diena gadā, lai atzīmētuSievietes dienu, tad jāsaka tā – vainu tas nav vīrietis, vai arī viņamnav savas Sievietes (vai arī to ir tikdaudz, ka vajag neaizmirst un paspētpie visām atzīmēties).Vorslovs: Sieviešu vidū jūtoslabi, nav bijis problēmu sastrādāties. Reizēmgan patraucē sieviešu rakstura īpatnības,bet kur nu bez tām. Sievietes to pašuvar jau teikt arī par vīriešiem.Nav bijusi izdevība iejusties sievietesādā, bet manuprāt grūtāk sieviešu kolektīvāstrādāt ir sievietei, jo ir tāds teiciens – „vienāvirtuvē divas sievietes nevar saimniekot”.Jurševskis: Domāju, ka sievietei vieglākstrādāt vīriešu kolektīvā nekā sieviešu,lai gan tas nav viennozīmīgi, jo viss atkarīgsno kolektīva, piemēram, Komunikācijascentra kolektīvs ir vienkārši superīgs un artādām kolēģēm var doties pat ierakumos. „LAI MŪSU ĻAUDIS JUSTOS VAJADZĪGI...”Zigmārs UngursZigmārs Ungurs un Laura GaileMums visiem, kuri strādājam projektā „Klusumapasaule”, ir nācies iepazīties ar atskaišu karalieniKARĪNU PAVLOVU. Viņai ir tas nepateicīgaisamats pārbaudīt un meklēt kļūdas mūsu atskaitēs,tātad arī darbā.Daudziem tas nepatīk, jo, protams,kuram gan patīk birokrātija.Parasti cenšamies ātri nogrūst kārtējotik nepatīkamo atskaiti un nosūtīt.Varbūt kādam liekas, ka Karīna „atkalpiekasās”. Bet vajadzētu padomāt: jakļūdas atskaitē neatradīs Karīna, tadtās atradīs projekta uzraudzītāji. Untad vienalga būs nepatikšanas un nevairs tikai atskaites rakstītājam, betvisiem projekta darbiniekiem!Bet kā jūtas pats cilvēks, kuradarba pienākumos ir pārbaudīt, meklētkļūdas un cīnīties ar slinkiem,paviršiem, nemākulīgiem atskaišurakstītājiem? Lai to noskaidrotu, aicinājuuz interviju projekta asistentiKarīnu Pavlovu. Lūk, mūsu sarunasrezultāts!Projekts „Klusuma pasaule”jau ir pāri pusei. Ko vari pastāstītpar savu darbu projektā?Darbs man patīk, bet reizēm irgrūti, piemēram, janvārī vajadzējasagatavot 3 atskaites – vienas atskaitesietvaros apkopot informāciju parseptiņdesmit astoņiem cilvēkiem,kuri pabeidza līdzdalību projektā. Šīinformācija ir ļoti detalizēta, grūti visusdatus savākt, it sevišķi, ja aktivitāšuvadītāji sniedz nepilnīgus datus.Tad man jāskraida pakaļ, jāmeklē,jāatgādina… Bet gribu pateikt, katādas atskaites prasa no mums finansētāji,nevis mēs kaut ko izdomājam,lai visiem būtu vairāk darbiņa.Katru ceturksni man jāsniedzprojekta uzraudzītājiem šī informā-

KOPSOLĪ 2012. gada marts nr. 3 PROJEKTI 3Sākumu lasiet iepriekšējā lpp.cija, jo tā mainās. Mainās gan cipari, gandetalizētāka informācija, piemēram, strādāvai nestrādā (kāds var būt atradis darbu),mācās vai iesaistīts sociālajā rehabilitācijā.Gribu pateikties visiem biedrību vadītājiem/organizatoriem, kas man palīdz un sniedzinformāciju par klientiem. Betman patīk apkopot statistikutādā veidā, turklāt varu redzētarī izmaiņas pa ceturkšņiem,reģioniem – tas ir interesanti.Vai tev ir arī palīgi? Kānorit sadarbība ar reģionudarbiniekiem?Izmantojot iespēju, sakulielu PALDIES Vitai Kamarei(skat. attēlā), jo viņa man ļotipalīdzēja, kad bija nepieciešamsprecizēt šo to, rakstotgada pārskatu. Janvārī vajadzējaapkopot arī visu informācijupar pagājušā gada oktobri – decembri,piemēram, par pakalpojumu sniedzējiem,iepirkumiem utt.Nav tā, ka projekti vienmēr noris raiti,nē, vienmēr ir šādas vai tādas problēmas. Itsevišķi šajā projektā, kur iesaistīti tik daudziklienti, projekta darbinieki, ir milzumsdažādu aktivitāšu… – apkopot to visu navnieka lieta! Pavisam mums ir četrpadsmitaktivitātes. Tomēr darbs man patīk, un es tomīlu, īpaši patīk pārbaudīt 2.4. aktivitātesplānus. Atskaites vispār ir ļoti birokrātiskas,un mans darbs ir atklāt tajās dažkārt ieviesušāskļūdas.Man visvieglāk sastrādāties ar Valmierasun Rēzeknes biedrībām. Malači, labistrādā, sūta pareizas atskaites! Iveta Lāce noValmieras man pat uzdāvināja palielināmolupu, lai vieglāk ieraudzīt kļūdas… Ir arī patīkamāpuse. Kad saņemu visas kārtējās atskaitesno Informācijas centra, uzreiz metoslasīt viņu protokolus. Tie ir tiešām interesanti,atspoguļo grupas darbu, jaunas idejas,problēmas. Un kā viņi tās risina!Kā tev, jaunai meitenei, ir tik liela pacietībadienu no dienas, no rīta līdz vakaramsēdēt uz vietas pie visām šīm papīrukaudzēm?Jautājums vietā! Es tiešām ļoti gribētubiežāk braukt arī uz citām biedrībām, iepazītiesar cilvēkiem, redzēt uz vietas, kā notiekaktivitātes! Nesen biju Alūksnē, jo mēsgribam iekļaut Alūksnes grupu projektā, turir trīspadsmit klienti. Neskatoties uz to, kaatbraucu mājās gandrīz naktī, biju patiešāmpriecīga un laimīga, bija daudz emociju.Būtu jau ļoti labi, ja es vienu reizi nedēļāvarētu aizbraukt uz kādu biedrību, pasākumu.Sarunāju ar Edgaru Vorslovu, kakopā aizbrauksim uz Jūrmalas koledžu paskatīties,kā apmāca asistentus personām ardzirdes traucējumiem.Gribu gūt priekšstatu par projekta norisēm,ne tikai pētot atskaites, bet arī vērojottās reālajā dzīvē. Visvairāk gribētu uz Valmieru,valmierieši jau ne vienu reizi vienaicinājuši mani pie sevis ciemos.Kā darbu tu projektā savieno ar personiskodzīvi, vai tai atliek pietiekami laika?Un ko dari brīvajā laikā?Kad nāk virsū atskaišu „raža”, tad pirmajāvietā ir tās, tikai pēc tam personiskādzīve. Galvā tikai atskaites un citi papīri– pat sapņos redzu, kas man vēl jāizdaradarbā. Bet vispār uzskatu, ka cilvēkam vissvarīgākaisir ģimene – tā ir vērtība, tāpēc,protams, ļoti svarīgi, lai varētu tai veltīt laikuun sevi, jo neviens darbs un neviens darbakolēģis neaizstās ģimeni.Man patīk saviem radu bērniem kaut konopirkt, uzdāvināt, tāpēc pirms tikšanās arviņiem vienmēr eju uz veikalu iegādāt kādusaldumu vai dāvanu, un man tie ir svētki, jotas notiek reti. Patīk ģimenei pagatavot kautko garšīgu, tas mani iepriecina, un, galvenais,tā man ir kā relaksācija un atpūta. Unarī ģimeni tas iepriecina. Visvairāk man patīkgatavot zupas. Pašai visvairāk garšo sierazupa, dažādi salāti. Vēl man patīk pastaigāties,vasarā braukt ar divriteni.Drīz Sieviešu diena, vai gaidi apsveikumusno kolēģiem, draugiem? Vai kautkā atzīmē šo dienu? Vai tikai vīriešiemvajadzētu apsveikt sievietes šajā dienājeb arī sievietēm vajadzētu apsveikt citaicitu?Sieviešu diena ir svētki visām sievietēm,viņām jābūt skaistām, sapostām, lai varētušajā dienā justies kā karalienes. Es šajā dienāapsveicu savas ģimenes sievietes. Dzīvēir daudz problēmu, svētku ir maz, tāpēc vajagtos pienācīgi svinēt. Protams, arī vīriešimūs var sveikt, mēs šajā dienā īpaši gaidāmviņu uzmanību, komplimentus, gribam justiesmīlētas un vajadzīgas.Sievietei ar sev tuvo vīrieti noteiktijāsvin kopā – var aiziet uz restorānu vaivienkārši kopīgā pastaigā. Galvenais jau irbūt kādu brīdi kopā un šo laiku veltīt tikaisaviem mīļajiem.Kādas puķes vajadzētu dāvināt Sieviešudienā?Man pašai puķes ļoti patīk saņemt, visvairākpatīk sarkanas rozes, oranžas krizantēmas,margrietiņas…Kā tu domā, kāpēc LNS sistēmā irgandrīz sievietes vien?Kāpēc vīrieši nenāk strādāt uz LNS?Grūti atbildēt, tiešām vīriešu ir maz.Paskaitīsim, cik strādā projektā: Pavlins,Vorslovs, Ungurs, Kalniņš, Grundulis, Slišāns,Krauklis, Ādamsons, Vilisters.Jāatzīst, ar sievietēm sastrādāties ir grūti,viņas ir emocionālākas, bieživien sīkumainas un nepamatotiietiepīgas, par katru cenu gribpierādīt savu taisnību pat tad,kad viņām nav taisnība. Protams,tādas ir tikai dažas, pārsvarāvisas projekta darbiniecestomēr ir lieliskas kolēģes, piemēram,Elvīra Čaika, GundegaPaņķo, Dace Lāce, Inese Geduša,Iveta Lāce, Māra Lasmane,Dana Kalpiņa – Geida, kura ir kāviens enerģijas un dzīvespriekakamols un uzlādē arī apkārtējos.Man liels prieks par visāmmūsu trešā stāva kolēģēm, šeitmēs lieliski sadzīvojam, visas irjaukas! Ar vīriešiem tomēr ir kaut kā mierīgāksastrādāties. Esmu ļoti pateicīga projektavadītājam Arnoldam Pavlinam, viņš irlabs un pacietīgs priekšnieks, vienmēr parādaun skaidro man, kā darāms šis vai tasdarbs, kamēr saprotu. Man šķiet, tas būtutikai labi, ja projektā strādātu vairāk vīriešu.Vai tu kādreiz domā par to, ka projektsreiz beigsies…Es domāju, ka pēc „Klusuma pasaules”noteikti vajadzēs citus līdzīgus projektus, joskaidri redzu, ka nedzirdīgajiem vajag visusšos pasākumus.Piemēram, ir klientu grupa – nedzirdīgiear atpalicību. Viņiem līdz projektam nebijanekā – sēdēja mājās, jutās lieki un nevarējaattīstīties. Taču tagad viņi piedalās, darbojas,ir sabiedrībā un jūtas vajadzīgi, pat negribatstāt projektu. Var teikt: mēs strādājam, laišādi cilvēki justos vajadzīgi sabiedrībai.Vēl viens piemērs – datorapmācība. Sākumābija grūti savākt grupu, bet pēc tamotrādi, bija grūti atteikt visiem gribētājiem,jo vietu skaits ierobežots. Cilvēki saprata,cik tā ir vērtīga lieta. Pieteicās arī tādi, kasagrāk bija pārliecināti, ka dators un internetsviņiem par grūtu, nesaprotamu.Man gribētos, lai nedzirdīgajiem būtulaba izglītība un labs darbs, lai viņi justosvajadzīgi. Arī pati gribu mācīties, paaugstinātsavu kvalifikāciju. Šai ziņā man piemērsir Inese Immure, kura nepārtraukti kaut komācās.Nobeigumā vēl gribētu piebilst, ka vēlētos,lai „Kopsolī” iznāk reizi nedēļā, nevisreizi mēnesī. Tajā ir tik daudz vērtīga,ko lasīt. Īpaši patīk intervijas ar cilvēkiem,tas man dod dziļāku priekšstatu par viņiem.Labi arī tas, ka rakstāt par darba jautājumiemun bezdarbnieku problēmām. Tā turpināt!Ieguldījums tavā nākotnēEiropas SociālaisfondsEiropas Savienība

4 KULTŪRAKOPSOLĪ 2012. gada marts nr. 3TALANTU ŠOVA „KRĀSAINI SAPŅI - 2” OTRĀ KĀRTĀ Ivars Kalniņš Valdis Krauklis18. februārī KC „Rītausma” šova „Krāsaini sapņi – 2”otrā kārta bija veltīta tēmai „Karnevāls”. Astoņiem pirmajākārtā jau iepazītajiem pāriem pievienojās vēl viens – rēzeknietisRuslans Gerenovskis un pļaviņietis Raitis Rūrāns.Karnevāla tēma priekšnesumos izvērtās daudzpusīgi, ar saistošiemsižetiem, un bija redzams, ka šova dalībnieku talantsiegūst arvien jaunas izpausmes un meistarība aug.Arī apmeklētāju skaits, salīdzinot ar pirmošova kārtu, palielinājies – šoreiz bija vairāknekā divsimt apmeklētāju. Šova dalībniekisavus priekšnesumus izspēlēja netradicionālosun pārsteidzošos veidos, izmantojotdažādus papildefektus, kas piesaistījaapmeklētāju uzmanību. Šova dalībniekiemnetrūka fantāzijas, daži parādīja mūsdienīgasun stimulējošas pasaku versijas. Dalībniekusniegumus vērtēja žūrijas komanda: SandraGerenovska, Ilze Sala, Māra Lasmane,Jadviga Bočkāne un šī raksta autors.Pasākumu atklāja leģendām apvītaspersonības: Zorro un viņa kundze Elena –Raivis Tīdemanis un Elfa Zariņa. Zorro,cīnītājs par taisnību, visu apspiesto un nabadzīgoaizstāvis, lika katram žūrijas loceklimpietupties viņa priekšā un ar savu zobenu„iesvētīja” viņus. Tas tāpēc, lai žūrija spriestutaisnīgi un neskopotos ar labiem vērtējumiemšova censoņiem. Vai tas nāca par labu?Vai žūrijā pamodās cildena taisnīguma izjūtaun nepārvarama vēlme darīt labu?Pirmo numuru sniedza Mārtiņš Langeun Anatolijs Stepaņuks ar uzvedumu„Cirks”. Šoreiz tajā mūsu sabiedrības trikumeistars Anatolijs izmantoja savu burvjaprasmi, gūstot patiesu skatītāju atzinību.Diemžēl šajā numurā trūka darbības plašākasizspēles. Žūrijas pārstāvjus gan vairākpiesaistīja viņa triki, tādēļ tā piešķīra samērālabus vērtējumus.Ruslans Gerenovskis un Raitis Rūrānsar numuru „Nemirstošais gulbis” – viņudebija bija patiešām laba. Mednieks (Raitis)pūlējās nošaut gulbi (Ruslans). Gulbimvajadzētu piekopt savu baleta dejas prasmi.Ja šajā numurā būtu darbības attīstības kāpinājumu,tad žūrijas vērtējumi būtu augstāki.Madara Indriksone un Lilita Loginaar pasaku uzvedumu„Pelnrušķīte uzkarnevālu pilī” ievadījaskatītājus īstāpasaku valstībā. Tajāpuiši iejutās sieviešulomās, tostarp bijaarī Pelnrušķīte – garākapar visiem. BetMadara un Lilita bijalieliskas galma kungulomās. Sagrozīta unmodernizēta pasaka,ar bagātīgu fantāzijasdevu un vizuālukrāšņumu kopumāsaņēma augstu žūrijasvērtējumu (skat.augšējā attēlā).Ilmārs Stapkēvičsun Tatjana Barbasovaar priekšnesumu„Lelli aizveduz karnevāla pili”abu aktieriskajā izpildījumābija spilgts pāris. Tatjana uz skatuvesdarbojās kā jau īsta lelle, bet Ilmārs savukārtviņu bez mitas mēģināja locīt. Protams, vissbeidzās ar to, ka lellei „motors” saplīsa unballe beidzās.Aļona Udovenko un Anda Tīdemanear modernizētu pasakas uzvedumu „Sarkangalvīteun vilks” šoreiz fantastiski nospēlējasavu numuru. Tādu derētu izrādīt bērniem. Šīpasaka risinājās atbilstoši mūsdienām, kautarī Vilks (Anda) un Sarkangalvīte (Aļona)izskata ziņā bija gluži kā būtu izkāpušas nopasaku grāmatas. Šajā priekšnesumā veiksmīgiizmantoti papildefektus (iesaistīti citiaktieri, interesants skatuves izkārtojums).Tas saņēma visumā augstu žūrijas vērtējumu.Dace Jelagina un Inita Puhovska arjaunu improvizētu uzvedumu „Mazas meitenesarī iet uz karnevālu” (skat. apakšējaattēlā). Viņas radījušas it kā jaunu pieejunedzirdīgo teātra mākslā, galvenajās lomāsiesaistot divas mazas meitenes – lelles, kurāmpalīdzēja kustēties. Tiesa, „leļļu” sarunasizsekot bija diezgan grūti, iespējams, kaabas vēl neprata attiecīgi rādīt savu mīmiku.Taču to gan varēja redzēt – abas bija laimīgas,kad skatuvē ieskrēja mazaisSupermens.Igors Čaika un Jeļena Dmitrijevaar uzvedumu „Triku meistars– dzīves realitāte”. Salīdzinotar iepriekšējo kārtu, abi šoreizpatiesi nopietni bija sagatavojušisavu numuru. Igors izrādīja savasburvestības prasmes, kaut arī neviss viņam izdevās. Iespējams, tasbija jāsaprot tā, ka neizdevušiestriki ir mūsdienu dzīves realitāte.Interesants moments vēl arī tas,ka Igors savā parastajā apģērbā unJeļena apkopējas halātā prata pārvērsties parcienījamiem cirka māksliniekiem.Sergejs Soklakovs un Aleksandrs Altuhovsar priekšnesumu „Musketieris glābjkaraļmeitu”. Tajā centrā šoreiz bija dižaismusketieris Sergejs, kas paveica varonīgudarbu: izglāba karaļmeitu, un tas notika arlaimīgām beigām. Veiksmīgi pārdomāts sižets,bet varēja tajā īstenot kādu kulminācijaspunktu.Ruslans Gerenovskis un Raitis Rūrānsar komisku uzvedumu „Vislabākās supermeitenes”atspēlēja šova pirmās kārtas parādu.Abi puiši savā izpildījumā iejutās daiļādzimuma pārstāves lomās. Bija parūkas,kleitas…, bet – žūrija aizrādīja uz zeķubikšutrūkumu.Liena Čerepko un Olga Anufrijevaprezentēja pasaku uzvedumu „Mazā raganiņauz karnevāla balli”. Abas izcilās aktrisestajā izmantoja epizodes no sen izrādītāspopulārās izrādes „Mazā raganiņa”, tā beigudaļu gan veiksmīgi novirzot uz karnevālatēmu. Viņas neapšaubāmi meistarīgi nospēlējasavas lomas ar veiksmīgiem dialogiemizteiksmīgā zīmju valodā, turklāt piesaistotarī papildspēkus. Par spīti Zorro iesvētībām, žūrija tomērpārāk daudz nebārstījās ar komplimentiem,bet par redzēto šajā kārtā izteica arī būtiskas,vērā ņemamas piezīmes. Kritika tomēr nebijaskarba, jo žūrija visumā atzina dalībniekulielo ieguldījumu numuru sagatavošanā.Režisore Antra Puriņa visai kritiskivērtē žūrijas darbu: „Salīdzināt šos abus šovusir ļoti grūti! Šajā šovā ir ļoti spilgti un netik spilgti darbi. Neapmierina tikai joki (arīlēti), vēlētos redzēt arī kaut ko nopietnāku,klasiskāku...Šova dalībniekiem nav skaidras žūrijasprasības, pēc kurām viņi tiek vērtēti. Liekas,arī žūrijai pašai vērtēšanas kritēriji navnoteikti. Vajadzētu pievērst uzmanību dzīvaietīdei, emocionalitātei, formai, ritmam, ķermeņaplastiskumam, saspēlei jeb dialogamutt.”Nākamā kārta notiek 3. martā par tēmu„Ak, sievietes, sievietes”, bet 4. kārta risināsies31. martā. Nāciet atbalstīt savus favorītus!

KOPSOLĪ 2012. gada marts nr. 3 IZGLĪTĪBA 5ĒNU DIENA INFORMĀCIJAS CENTRĀIvars Kalniņš Juris GrundulisVisā Latvijā 15. februārī norisinājās Ēnu diena, kurāskolēni apmeklēja dažādas darba vietas, kļūstot par darbiniekuēnām. Viņi vēroja un izzināja savu ēnu devējuikdienas darbu, tādējādi iepazīstoties ar sev interesējošoprofesiju noslēpumiem.Jau otro gadu LNS Informācijas centrsun laikraksts „Kopsolī” piedalās šajā pasākumā.Šoreiz mūsu darbiniekus ēnoja trīsskolēni no Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas– attīstības centra.Ēnu dienā Informācijas centrā ieradāstrīs skolēni: Andris Cvetkovs, Sanita Upīteun Inta Hartmane. Korespondentu ZigmāruUnguru, kas devās uz galveno LNSmītni veikt interviju ar projekta „Klusumapasaule” vadītāja asistenti Karīnu Pavlovu,ēnoja Sanita, bet Inta uz vietas Jāņa sētāvēroja, kā videomodelis Ivars sagatavo videoziņas.Savukārt Andris sekoja datortīklaadministratoram Jurim, iepazīstot viņa darbuvideoziņu montāžā, avīzes maketa veidošanāun mājaslapas administrēšanā. Infocentradarbinieki sniedza plašu informācijupar savu ikdienas darbuun pārrunāja ar skolēniemviņu iespējas veidot savunākotni, apgūstot sev tīkamuprofesiju.Pēc „ēnošanas” skolēnipiekrita dalīties savosiespaidos. Inta Hartmanestāsta: „Gribēju zināt,kā strādā Informācijascentrs, tāpēc pieteicos.Man bija interesanti vērotvideoziņu tapšanu. Šisdarbs nav viegls – ja gadāskļūdīties, tad tās jāfilmēvēlreiz. Lai stāstītuvideoziņas, ir nepieciešamasļoti labas latviešu unzīmju valodas zināšanas. Vēl uzzināju arīpar mājaslapas uzturēšanu un jaunumu ievadīšanu.Atklāju, ka šajā centrā strādā netikai nedzirdīgi, bet arī dzirdīgi darbinieki.Biju iedomājusies, žurnālista darbs neprasatik daudz laika un zināšanas.”(Inta dažas dienas pēc Ēnu dienas atsūtījasavu pirmo rakstu mūsu avīzei. Skat. 12. lpp.).Bet Andris Cvetkovs ir reģistrējiesLNS mājaslapā, regulāri seko jaunumiemun skatās videoziņas. Viņš tādējādi ir informēts,piemēram, par nedzirdīgo pieeju 112un likumdošanas grozījumiem, kas attiecasuz mūsu cilvēkiem.Andris stāsta: „Esmu nedzirdīgs, unman nepieciešama adaptēta informācija, laito vieglāk varētu uztvert. Šādu iespēju mannodrošina videoziņas. Avīzi „Kopsolī” izlasuelektroniskā versijā, tas man ekonomiskiizdevīgāk nekā abonēt. Mājaslapā izlasusociālās ziņas, projektu aktivitātes un citusjaunumus no LNS dzīves, bet sporta ziņasgan nelasu.Pieteicos uz Ēnu dienu tāpēc, ka vēlējosredzēt, kā šeit strādā. Tagad esmu patiesigandarīts, ka izmantoju šo iespēju. Domāju,ka LNS sistēmā lietotās tehnoloģijasvajag un var uzlabot vēl labākā līmenī. Jabūtu iespēja, ar lielāko prieku strādātu šajāvirzienā šeit. Ar lielu interesi vēroju darbupie videoziņām (zīmju valodas pieslīpēšana,montāža). Iepriekš man likās, ka šis darbsir viegls un ātrs, bet tā tas nav. Ēnu dienāvēlreiz pārliecinājos, ka vēlētos strādāt tehnoloģijujomā, un tagad vēl vairāk esmu ieinteresētsturpināt izglītību šajā sfērā. Manssapnis ir – nodibināt savu uzņēmumu.”Savukārt Sanita Upīte atzīst: „Skolotājaman ieteica ēnot Informācijas centrā,un es piekritu, jo šeit vēlējos uzzināt kautko jaunu. Zināju, ka šeit strādā nedzirdīgie,un sapratu, ka šādas līdzīgas iespējas citurnebūs. Man bija ļoti interesanti vērot, kāZigmārs Ungurs intervēja Karīnu Pavlovu.Viņš piedāvāja šajā procesā tieši piedalītiesarī man – izvirzot viņai savus jautājumus,un es to darīju. Manu uzmanību piesaistījaarī videoziņu sagatavošanas darbs.Atpakaļceļā uz Valmieru vēlreiz visupārdomāju par pieredzēto šajā dienā. Agrāktaču neko nezināju par darbu, kas saistītsar Informācijas centra darbu, tagad man irskaidrs priekšstats par to. Skolā par to stāstīšucitiem.” JAUNA GRĀMATA PAR NEDZIRDĪGO IZGLĪTĪBAS VĒSTURIIlze Kopmane I.ĶestereNedzirdīgo kopienas kultūras vēsturibagātinājusi vēl viena grāmata,un tā ir – „Nedzirdīgo izglītība Latvijāno pirmsākumiem līdz mūsdienām”(2011). Lai jūs nemulsina nosaukums,ka kaut kas līdzīgs jau dzirdēts, – 2010.gadā nāca klajā Ineses Immures pētījumspar šo pašu tēmu – „Nedzirdīgobērnu izglītošanas vēsture Latvijā līdz1940. gadam”.Bet šī – plašāka izdevuma autore ir pedagoģijasvēsturniece, zinātņu doktore AlīdaZigmunde (dzim.1960), Rīgas Tehniskāsuniversitātes Humanitārā institūta vadošāpētniece un projektu vadītāja, vairāku monogrāfijuun zinātnisku rakstu autore par RīgasTehniskās universitātes, inženierzinātņu,augstākās izglītības vēsturi un sakariemar Rietumeiropas pedagogiem.Grāmatas autore atzīst, ka ne visu paršo tēmu izdevies atrast Latvijas arhīvos unbibliotēkās, tāpēc nācies meklēt dokumentusarī Vācijā, Šveicē un citviet. Materiālusautore pamazām vākusi vairākus gadus un2009. gadā Vācijā, Leipcigas Universitāteszinātnisko rakstu krājumā publicējusi rakstupar nedzirdīgo bērnu mācīšanu Latvijā no1800. līdz 1940. gadam. Tad arī sapratusi,ka vajadzētu publicēt plašaku pētījumu, jo2010. gadā bija 250 gadu jubileja nedzirdīgoskolām Eiropā – pirmo skolu nedzirdīgajiemnodibināja 1760. gadā Parīzē. Otra jubileja –skolai Rīgā, kurai apritēja 170 gadu.Diemžēl A. Zigmunde nepaspēja 2010.gadā sameklēt dažas fotogrāfijas un pilnībāiztulkot grāmatu vācu valodā, jo togad iznācatrīs viņas sarakstītas grāmatas. Taču reizēmneparedzēta vilcināšanās nāk par labu, jo tikai2011. gadā, kad darbs jau tika iesniegtsizdevniecībai, no Šveices tika saņemta bijušāRīgas kurlmēmo skolas direktora J. GotfrīdaŠtincī fotogrāfija. Tagad minētā fotogrāfijarotā grāmatu vākus. Japiebilst, ka grāmatavācu valodā jau nonākusi bibliotēkās Igaunijā,Lietuvā, Vācijā, Šveicē un ASV.Īpašs gods izdevumā parādīts pirmajamprofesionālajam Kurzemes un Vidzemesnedzirdīgo skolu skolotāju sagatavotājamJakobam Gotfrīdam Štincī, kas strādāja Rīgāun vadīja nedzirdīgo skolu no 1866. līdz1879. gadam, kā arī viņa sagatavotajiem latviešupedagogiem nedzirdīgiem bērniem: J.Enkmanim, E. Inzelbergam, V. Švēdem, viņusekotājiem līdz mūsdienām.Izdevumā ietverts daudz interesantufaktu un datu. Raitā un saistošā valodā autoreuzskatāmi raksturo nedzirdīgo izglītībasattīstības ceļa svarīgākos periodus, minotdaudzus šī ceļa gājējus, viņu attieksmi pretdarbu, nedzirdīgo bērnu mācību metodiku,sadarbību ar citvalstu kolēģiem un vēsturiskonotikumu ietekmi uz visu procesu.Grāmatā daudz ilustrāciju no dažādiemarhīviem Latvijā, tostarp arī no LNS vēsturesmuzeja, kā arī no ārzemju vēstures materiālukrātuvēm.Uz vietas ar šo grāmatu varat iepazītiesLNS Informācijas centrā, kas to saņēmiskā dāvinājumu no autores. Paldiesgod. Dr. paed. A. Zigmundes kundzei!

6 SENIORU GADSKOPSOLĪ 2012. gada marts nr. 3„...VAJAG ROSĪTIES, AKTĪVI DARBOTIES, KUSTĒTIES”Ivars Kalniņš no personiskā arhīva un Valdis KrauklisKlāt pavasaris! Laiks mosties, ieskatītiessievietēs! Ar sievietes patiesobūtību saistās maigums, skaistums,ļaušanās, trauslums. Bet galvenais –maigas rūpes par mājām, ģimeni, bērniemun atbalsts vīriešiem mājā, darbā.Bet vai tā sanāk?Mūsdienu dzīves diktētie noteikumibieži vien uzliek vēl papildu slodzi sievietesplecos – ātrums, konkurence, plānošana,ekonomēšana, kontrole, darbs unpat rēķini.Kā sievietes var savienot šīs it kānesavienojamās lietas, kur ņemt spēkuun gudrību, lai arī šajā laikā viņas justosskaistas, veselas un laimīgas? Par dzīvidomās dalās nedzirdīgā seniore OlgaAnufrijeva.Olga ir plaši pazīstama KC „Rītausma”aktrise, viņa vairākus desmitus gadus darbojasnedzirdīgo kultūras laukā: vienmēr irsastopama ikgadējos pašdarbības festivālos,dažādos citos pasākumos, aktīva kultūrascentra „Rītausma” apmeklētāja. Olgu daudzipazīst kā šiverīgu, temperamentīgu undzīvespriecīgu sievieti. Ap viņu „līp” tie, kuriemtuva humora izjūta, viņa prot komiskiun asprātīgi stāstīt, viņa ir īsta aktrise…Skola, jaunība…Olga gada vecumā kopā ar dzirdīgo ģimenipārcēlās no Daugavpils uz Rīgu, turbeidza Rīgas Kurlmēmo skolu (1948).No mīļās skolotājas Strausmanes Olgapaņēma līdzi mācību par divām svarīgām lietām:grāmatu lasīšanu un rēķināšanu. Viņagrāmatas lasa kopš bērnības, tā ir viņas dzīvesneatņemama sastāvdaļa, kaut arī tagaddažkārt tās aizstāj televīzija. Savukārt rēķināšanaviņai devusi spēju veiksmīgi orientētiesciparu pasaulē, kas nereti tika izmantotadaudzos darbos, ko dzīvē nācās darīt.Ko darīt tālāk?Jau skolas laikā direktors AleksandrsPārupe jautāja klasei, par ko visi strādās pēcskolas beigšanas. Olga bija vienīgā, kas neprataatbildēt. Un direktors pateica, ka viņabūs mušu ķērāja, jo bija pamanījis, ka viņatās vienmēr telpās izķēra.Olgai skolas laikā nepatika šūšanas nodarbības,viņa parasti tās „nobastoja”, apmeklējotkino. Nepatika darboties ar dieguun adatu. Mamma to pārdzīvoja, teica, laidzīvē negaidot brīnumus no debesīm.Jaunībā Olga aktīvi sportoja: spēlēja galdatenisu, volejbolu un aerobiku.Darbi, darbi, darbiPirmais darbs bija apģērbu fabrikā „RīgasModes” par mēteļu tīrītāju, pēc tam papīrfabrikāpar tūtu sagatavotāju, tad vēl stiklalaboratorijā.Mamma bez mitas pūlējās atrast izvēlīgajaimeitenei labu darbu, bet viņai nekasnebija pa prātam. Beidzot iepatikās darbskarošu fabrikā, tur arī ilgus gadus nostrādāja,līdz brīdim, kad vienai strādniecei gadījāsnelaimes gadījums ar roku un fabrikas direktorsvairs negribēja riskēt ar nedzirdīgasdarbinieces veselību, tāpec palūdza Olgu ietprom.Tā viņa nonāca darbos, kassaistīti ar šūšanu – sāka strādātfabrikā „Rīgas apģērbi”, šuva vīriešukreklus. Pamazām vien arīmājās sāka pievērsties šai nodarbei.Mamma beidzot varēja priecāties!Olga nopietni mainīja attieksmipret šuvējas darbu. Sāka saņemt patprēmijas, nereti ņēma darbu uz mājām.Fabrikā „Rīgas apģērbi” nostrādājusi44 gadus, līdz aizgāja pensijā (1994).BibliotekāreĀrpus darba Olga aktīvi iesaistījās Nedzirdīgobiedrības dzīvē. Vadība viņu ievērojakā rosīgu un kustīgu cilvēku, pieņēmadarbā biedrības bibliotēkā. Viņa tur nostrādājalabu laiku. Daudz laika veltīja arī pašdarbībai.Asaras par dzīvokliBija laiks, kad biedrība daudz dalījadzīvokļus nedzirdīgajiem, kas strādāja taipiederošajos uzņēmumos. Olga nebija nekadtur strādājusi, tāpēc dzīvokli nedabūja. Aizvainojumapārņemta, viņa uz kādu laiku nosabiedriskās dzīves pazuda.Olga atceras: „Divdesmit gadus raudājupar šo pārestību. Biju malā arī savā darbavietā,tāpēc ka man nebija ģimenes. Tačudaudz un labi strādāju, tāpēc beidzot tur dabūjudzīvokli.”Taču tad (1982) viņai liela prieka nebija,jo ap šo laiku mūžībā aizgāja brālis un mamma.Tas bija smags trieciens. Lai aizmirstubēdas, Olga mēģināja tās slīcināt pat alkoholā…Teātris, deklamācijaKā Olga nokļuva nedzirdīgo teātra pasaulē?Viņa saka, tas notika nejauši un – uzvisu mūžu. Faktiski viņa tur ir jau no 1949.gada. Būdama jauna meitene, bieži uzvarējadeklamāciju konkursos, brauca viesizrādēsPSRS republikās. Reiz Maskavā kāds teicis:ka viņai esot plastiska zīmju valoda, lai attīstotsavu aktrises karjeru.Viņai patīk spēlēt komiskas izrādes.Kādā uzvedumā Olga „diriģēja” orķestri,publika skaļi smējās, un tas viņu ļoti priecēja.Ja nejustu skatītāju atbalstu, tad sen būtuaizgājusi no teātra.Uz skatuves var būt tikai tie, kas darbojasno visas sirds, domā Olga. Viņai nepatīk, japašdarbnieki nenopietni attiecas pret savāmlomām. Kamēr režisore velta laiku kādamindividuāli, citiem jāgarlaikojas. Laika tērēšana!Laiku taupīt ir svarīgi.Talantu šovsOlga nemaz neesot gribējusi piedalītiesteātra šovā, bet Brigita Aldersone pamudinājusi,solot visādu palīdzību. Taču šovamviss nepieciešams faktiski pašai jāmeklē.Nav viegli sagatavoties, reizēm gadās domstarpībasarī ar partneri Lieni Čerepko (skat.attēlā).Mīlestība…Mīlestība ir ļoti svarīga cilvēku attiecībās.Jaunībā patiesu mīlestību nav gadījiessastapt, tāpēc daudzus gadus bijusi viena.Mūža otrajā pusē viņai bijis dzīvesbiedrs PēterisUgārs, ar kuru kopā aizvadīti 22 gadi.Olga atzīst, bez mīlestības dzīvot grūti,sievietei nepieciešama vīrieša sapratne un atbalsts,kas mazina ikdienas stresu un rūpes.Vai viegli būt sievietei?Sievietes jau prot visu: kārtot svarīgusdzīves jautājumus, dot padomus, palīdzēt,pat veikt vīriešu darbus, atbildēt par ģimeni,bērniem.Olga saka: „Ja es būtu jauna, tad esstrādātu vienalga ko, nevis lūgtu pabalstus,kā tagad citi mēdz to darīt. Kādreiz mammateica: „Ir kauns lūgt žēlastības dāvanas, ja irrokas un kājas, kaut vai dodies uz mežu vāktdabas veltes.” Visu laiku vajag rosīties unaktīvi darboties, tad var panākt to, ko vēlas.” Šajā sarunā pats pārliecinājos: Olgaspēj dzīvē un savā mākslā saskatīt, izjustskaisto, patieso, traģisko, priecāties parto, kas šai mirklī atvēlēts. Viņa kā pavasarisspēj izkausēt sniegu arī cilvēku sirdīsun palīdz uzziedēt tajās pozitīvu un gaišujūtu ziediem!

KOPSOLĪ 2012. gada marts nr. 3 PIEEJAMĪBA 7ARĪ LATVIJĀ NEDZIRDĪGIE VAR SŪTĪT SMS UZ 112 Inese Immure no VUGD arhīvaNo 6. februāra Latvijā Valsts ugunsdzēsības unglābšanas dienests (VUGD) radījis iespēju cilvēkiemar dzirdes un runas traucējumiem ar mobilā telefonaīsziņas starpniecību vērsties pēc palīdzības glābšanasdienestā. Tagad nedzirdīgi cilvēki var izsaukt policiju,ātro palīdzību, ugunsdzēsējus un gāzes dienestu, sūtotīsziņu uz 112.Šo pakalpojumu var izmantot visi cilvēkiar dzirdes traucējumiem, kas reģistrējušiesVUGD datu bāzē. VGUD uzsver, ka„šis pakalpojums ir paredzēts tikai cilvēkiemar īpašām vajadzībām, kuri nevar piezvanītun izstāstīt, kāda nelaime notikusi un kādapalīdzība nekavējoties nepieciešama. Saziņaar īsziņu palīdzību notiek daudz lēnāk, jodispečerēm ir jāprecizē informācija. Tādēļcilvēkiem, kuriem nav dzirdes un valodastraucējumu, nav jāizmanto šis pakalpojums,jo viņi var operatīvos dienestus izsaukt arzvanu brīdī, kad palīdzība nepieciešama nekavējoties.”Latvijas Nedzirdīgosavienības prezidents ArnoldsPavlins par pieejamību112 pakalpojumiematzīmē, ka „mums to nevajadzētuuzskatīt par panākumu,jo tā vienkārši irjābūt. Visās dzīves situācijāscilvēki nedrīkstētu tiktšķiroti dzirdes esamībasvai neesamības dēļ tādos,kam pakalpojumi ir pieejami,un tādos, kam tie navpieejami. LNS jācīnās unjāpanāk vienlīdzīgas iespējasar dzirdīgajiem arī citāsjomās, kur tās vēl nav nodrošinātas.Darāmā daudz.Diemžēl, ļoti daudz.”Lūdzām arī Valsts ugunsdzēsības unglābšanas dienesta centrālā sakaru punktapriekšnieci Baibu Petrovu atbildēt uzdažiem jautājumiem.Kā jūs paši esat apmierināti ar šobrīdsasniegto tehnoloģisko risinājumu, dodotnedzirdīgiem cilvēkiem iespēju izsauktneatliekamo palīdzību ar īsziņas palīdzību?Darbs tikko uzsākts, un reālo situācijuvarēsim redzēt pēc dažiem mēnešiem. Patiinformācijas sistēma „Vienotā ārkārtējonotikumu tālruņa numura 112 īsziņu apstrāde”ir pielāgota Valsts ugunsdzēsībasun glābšanas dienesta vajadzībām, tādēļne visas prasības bija iespējams realizēt.Bez tam līdz galam nav atrisināts ļoti svarīgsjautājums, proti, cilvēku loka, kuriemnepieciešams šis pakalpojums, apzināšanaun reģistrēšana vienotā datu bāzē. Tas ļotiatvieglotu operatīvo dienestu ātrāku reaģēšanu.Šajā jomā mēs ceram turpināt sadarbībugan ar Latvijas Nedzirdīgo savienību,gan ar Labklājības ministriju.Vai jums zināms, kādās ES valstīs šobrīdjau pieejams 112 pakalpojums arsms palīdzību?Šobrīd uz 112 īsziņas tikai no reģistrētiemnumuriem var sūtīt Zviedrijā, Luksemburgā,Lielbritānijā. Savukārt dažās valstīs,lai izsauktu ārkārtas palīdzību, ir iespējasūtīt īsziņu uz īpašiem numuriem (piemēram,Austrijā, Portugālē, Īrijā). Vairākāsvalstīs saziņai ar nedzirdīgiem cilvēkiemtiek izmantots fakss.28. – 29. jūnijā Spānijā notiks RE-ACH 112 (par 112 pieejamību) konference,kurā arī prezentēs jaunākās tehnoloģiskāsiespējas 112 izmantošanā, izmantojotpilnīgu, visaptverošu komunikāciju– balsi, video un teksta kombināciju. Vaiplānota arī Latvijas valsts piedalīšanās?Jā, mēs ļoti vēlētos piedalīties. Ceru, kadienesta finanšu līdzekļi to atļaus. PAR 112 - JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai var sūtīt īsziņu krievu valodā?Var sūtīt īsziņas arī krievu valodā ganlatīņu, gan slāvu šriftā.Ja notikusi avārija uz ceļa, kā norādītatrašanās vietu?Jānorāda autoceļa nosaukums vai numursun aptuvenais kilometrs, ja zināms –novada, pagasta nosaukums, apdzīvotas vietasnosaukums vai kāds cits orientieris. Jatiešām nevar pat aptuveni aprakstīt savu atrašanāsvietu, mēs ar īsziņu lūgsim Jūs piezvanītuz 112 un tad pēc numura noteiksimJūsu atrašanās vietu. Jāatceras, ka pašlaik šīzvanītāja atrašanas vieta būs ļoti aptuvena –pilsētā 2 – 3 km robežās, lauku apvidū 10-15 km robežās.Ja nedzirdīgais grib palīdzēt kādamcietušajam, ko darīt?Jautājums ir jākonkretizē. Cilvēks ardzirdes traucējumiem ar īsziņu lūdz palīdzībutikai tad, ja tuvumā nav neviena, kuršvarētu piezvanīt uz 112.Ja palīdzība nepieciešama kādai citaipersonai – īsziņā jānorāda cietušās personasvārds, uzvārds un vecums (dzimšanas datums),ja tas nav zināms, tad norādīt – sievietevai vīrietis un aptuveno vecumu.Ko rakstīt, ja negadījums nav noticismanā dzīvesvietā?Īsziņā jānorāda notikuma vietas adrese.Ja būs nepieciešams, mēs ar īsziņu lūgsimprecizēt atrašanās vietu.Ja mainīts tālruņa numurs, kur parto varēs ziņot? Kur griezties nedzirdīgamvai vājdzirdīgam cilvēkam, kura telefonanumurs nav iekļauts datu bāzē?Pagaidām šiemcilvēkiem par tojāinformē LNS Informācijascentrs(skat. informācijuatsevišķi). Tad Informācijascentrsnosūta informācijuVUGD, kas veiclabojumus vai papildinājumusdatubāzē.Kas saņemtajāatbildes īsziņāno 112 būs rakstīts?Vai tur tiksminēts laiks, kadpalīdzības dienestsbūs klāt?Atbildes īsziņāĪSZIŅĀ JĀRAKSTA: notikuma kods01, 02, 03, 04 notikuma vietas adrese durvju kods (ja ir) kas noticis (īss apraksts),ar pašu vai ar kādu citu? cietušās personas vārds,uzvārds (ja dienestu nepieciešamsizsaukt kādai citai personaiun ja tas ir zināms) vecumstiks apstiprināts, ka informācija ir saņemta,kā arī norādīts par negadījumam piekritīgādienesta reaģēšanu: piemēram, „Informācijasaņemta, tehnika izsūtīta” vai „Informācijasaņemta un nodota policijai”.Laiks, cikos dienests ieradīsies notikumavietā, nebūs norādīts.Tālāk lasiet nākamajā lpp.KĀ PAREIZI NOSŪTĪT ĪSZIŅU UZ 112Lūgums īsziņu sūtīt bez garumzīmēm un mīkstinājumiem. Tasnozīmē, ka nevajag lietot burtus, piemēram; ā, ē, ī, ū, ļ, ņ, č, š.Īsziņu piemēri:02 Jelgavas nov Valgundespag Vitoliņi Mehanizatoru13 – 15 kods 35atslega7102kads lauzas dzivokli01 Daugavpils 18.novembra22 kods 347 deg dzivoklis03 Jelgavas nov KalnciemsJaunibas 2 – 15 kods783 gruti elpot sap sirds MarijaSokolova 57

8 PIEEJAMĪBAPAŠI NEDZIRDĪGIE PAR 112ELFA ZARIŅA: Kā glābšanas riņķisIespēja izsaukt 112 ar sms starpniecību vēl navizmēģināta, bet ceru, ka vajadzīgā brīdī tas man būskā glābšanas riņķis un iespēja justies patstāvīgai. Līdzšim, ja vajadzēja izsaukt ātro palīdzību, palīdzējamamma (viņa ir dzirdīga). Viņai nosūtīju īsziņu, un viņa izsaucaātros.MĀRA LASMANE: Īpaši noderīgi būs naktīTas īpaši būs noderīgi naktī, ja kaut kas atgadīsies,piemēram, ugunsgrēks, plūdi vai veselības problēmas.Pa dienu nav problēmu: dzirdīgie cilvēki, kas tuvumā,ir atsaucīgi un palīdzējuši man vai kādam citamnedzirdīgajam, bet naktī nav ērti citus traucēt. Tagad varu mierīgidzīvot viena dzīvoklī, zinot, ka varu izsaukt policiju vai ātros pati.DZINTRA INTSONE: Nebūs jālūdz kaimiņupalīdzībaMana ģimene augstu novērtē šo iespēju. Agrākvienmēr bija jālūdz kaimiņu palīdzība, un nebija patīkamiapgrūtināt viņus. Īpaši jau naktīs, kad kaimiņibaidās atvērt durvis. Tagad beidzot varēsim paši, bez citu palīdzībasizsaukt policiju vai ārstus.JAUTRĪTE GROMA (tulce): Īsziņas rakstīšanavar sagādāt problēmasEsmu vairākas reizes palīdzējusi nedzirdīgiemrīdziniekiem izsaukt ārstu vai policiju, bet bija brīži,kad īsziņu uzreiz nepamanīju vai tā atsūtīta naktī, tadnevarēju operatīvi palīdzēt. Tāpēc ļoti labi, ka nedzirdīgie paši varnosūtīt īsziņu uz 112. Tomēr daudziem tā var būt problēma, jocilvēks uztraukumā var apjukt, kā pareizi rakstīt vai sūtīt. Ceru, kadrīz arī Latvijā ieviesīs tādas tehnoloģijas, kas ļaus nedzirdīgajiemizsaukt ātros vai policiju videovariantā – zīmju valodā.RAITIS OZOLS – Pats varēju uzreiz izsauktātro palīdzībuMana sieva kādu vakaru sajuta stipras sāpes vēderā.Ap pusnakti tās kļuva neizturamas. Tad nolēmupamēģināt izsaukt ātro palīdzību ar īsziņas palīdzību.Uzrakstīju: Lēkme, sāpes vēderā, nedzirdīga sieviete, vecumu unadresi, ka nav durvju koda, bet čips. Pēc vienas minūtes jau saņēmuatbildi: Jūsu pieprasījums nosūtīts operatīvajam dienestam.Vēl pēc minūtes pienāca otra īsziņa ar jautājumu par durvju kodu.Tad pēc 10 minūtēm zvanīja telefons, sapratu, ka jāiet lejā ielaistātros. Nav problēmu nedzirdīgajam izsaukt ātro palīdzību ar sms –viss notika tā, kā vajag.Tieši pirms gada man pašam bija lēkme. Tad sūtīju īsziņu savaimammai (viņa ir dzirdīga) un viņa izsauca ārstu. Mamma bija pārsteigta,ka šoreiz pats to varēju nokārtot.Padomi, varianti notikuma aprakstīšanai:01 ▪ deg dzīvoklis▪ deg šķūnis▪ sadūmojums dzīvoklī▪ auto avārija, ir cietušie (tas irjāuzraksta)▪ slīkst cilvēks▪ cilvēks ielūzis ledū02 ▪ ielaušanās dzīvoklī▪ apzagts dzīvoklis▪ auto avārija (ja nav cietušo)▪ aplaupīšana▪ uzbrukums uz ielaskautiņš utt.03 ▪ sāp ... galva, sirds, vēders utt.▪ krampji▪ neelpo▪ bezsamaņa▪ mirst▪ smok / grūti elpot▪ astmas lēkme▪ saindējies▪ lauzta roka / kāja▪ narkotikas▪ elektrotrauma▪ slīkst▪ pakārās utt.04 ▪ gāzes smaka dzīvoklī(paskaidrojums: 01 – ugunsdzēsības un glābšanas dienests;02 – policija; 03 – ātrā palīdzība; 04 – gāzes dienests)Sākumu lasiet iepriekšējā lpp.Cik minūšu laikā jāsaņematbildes īsziņa no 112? Ja tānoteiktā laikā netiek saņemta,ko darīt?Ja atbildes īsziņa 5 minūšulaikā netiek saņemta, jāsūta atkārtotaīsziņa. Tādēļ cilvēkiemjāmāca, ka īsziņa pirms sūtīšanasir jāsaglabā telefonā.Situācija, ka atbilde netieksaņemta 1 – 2 minūšu laikā irtikai gadījumos, ja ir problēmasar sistēmu un īsziņa nav saņemtalaikā ( tīkla pārslodze).Cik garu SMS var sūtīt uz112? Vai tam ir kādi ierobežojumi?Standartā vienas īsziņas garumslatīņu šriftā ir 480 simboli.Ja nosūtītajā īsziņā nebūsprecīzi ievērota pamācība (joārkārtas situācijās cilvēks irstresā), piemēram, nebūs uzrakstītskods (01 vai 02) vaikāda cita informācija, vaiVUGD atbildēs uz to?Ja pārējā rakstītā informācijair skaidra, VUGD dispečerspieņem informāciju un rīkojasatbilstoši situācijai. Ja būs nepieciešamība,VUGD dispečerssūtīs īsziņu ar jautājumiem.Kods nav svarīgs – galvenaisjāraksta Kur ir noticis(adrese) un Kas ir noticis (kuršdienests vajadzīgs vai kāda irproblēma).Ja īsziņā no nedzirdīga cilvēkainformācija nebūs pilnīga,dienesti jebkurā gadījumā pārbaudīs,kas noticis. Dienestibrauks uz datu bāzē norādītoadresi, ja vien īsziņā nebūs minētacita.Ja nedzirdīgais ir apmaldījiesmežā un lūdz palīdzībuSMS veidā uz 112, vai tā varnoteikt viņa atrašanās vietu?Nē, īsziņas sūtītāja atrašanāsvietu noteikt nevar.Vispirms ir jānosūta īsziņa,kurā jānorāda situācijas raksturojums,kā arī novads, pagastsvai vismaz Latvijas reģions(Kurzeme, Latgale...), kurā cilvēksatrodas (piemēram, EsmuMateriālus šai lappusei sagatavoja: Inese ImmureKOPSOLĪ 2012. gada marts nr. 3apmaldījies mežā, Jelgavasnov., Valgundes pag.ā).Kad VUGD dispečers saņemsīsziņu, viņš brīdinās attiecīgāreģiona 112 sakaru punktadispečerus par gaidāmo zvanuno īsziņas sūtītāja tālruņa numura.Pēc tam tiks nosūtīta atbildesīsziņa ar lūgumu zvanītuz tālruņa numuru 112. Kadtiks saņemts zvans, varēs noteiktzvanītāja atrašanās vietuun izsūtīt tehniku cilvēka meklēšanai.Vai īsziņu var sūtīt arīnedzirdīgie un vājdzirdīgiebērni?Mūsu datu bāzē ir ValmierasVājdzirdīgo bērnu internātvidusskolasun Rīgas Nedzirdīgobērnu internātpamatskolas,sākot no 5. klases, skolēnu dati.Vai var sūtīt īsziņu, jakaut kur, piemēram, vasarnīcā,lauku mājā vai no kaimiņadzīvokļa sajūt gāzes smaku?Jā, noteikti var!Kā rīkosies VUGD, jasms nosūta kāds nedzirdīgais,kas nav reģistrējies jūsu datubāzē?Būtu labi, ja īsziņas sākumābūtu norādīts, ka cilvēks irnedzirdīgs, tad mēs rīkojamiespēc kārtības kā ar nedzirdīgucilvēku. Ja īsziņa saturēs informācijupar palīdzības nepieciešamību,visi dienesti reaģēsnekavējoši.Cik nedzirdīgo līdz šimjau izmantojuši iespēju arsms palīdzību izsaukt ārkārtaspalīdzības dienestu?Apmēram septiņas reizesesam snieguši palīdzību cilvēkiemar dzirdes traucējumiem.Ja jums vēl ir kādi jautājumi,ziņojiet – rakstietuz infocentrs@lns.lv vaisūtiet sms uz 26278525 vaiarī pasakiet to personīgi uzvietas Jāņa sētā 5 vai klubavadītājam.Atbildes sniedza: VUGDspeciālistes Baiba Petrovaun Ilze VicinskaLūdzam tos nedzirdīgos cilvēkus, kuri vēl nav paziņojušisavu telefona numuru un vēlas izmantot 112 pakalpojumu,sūtīt savu telefona numuru, vārdu, uzvārdu un adresiLNS Informācijas centram – e-pastā vai msn infocentrs@lns.lv vai sūtīt sms uz 26278525 vai ziņot par to uz vietasJāņa sētā 5, Rīgā katru darba dienu pl. 10 – 17 (pirmdienāslīdz pl. 19Pamācība, kā izsaukt ārkārtas palīdzību, ir arī LNS mājaslapāsadaļā "Vides pieejamība" un krievu valodā RUS lapā sadaļāНОВОСТИ.

KOPSOLĪ 2012. gada marts nr. 3 PIEEJAMĪBA 9NACIONĀLĀ BIBLIOTĒKA – CILVĒKIEM AR ĪPAŠĀM VAJADZĪBĀMBaiba Bicēna Juris GrundulisJo straujāk Nacionālās bibliotēkas celtniecība tuvojas finišam, jo aktuālākskļūst jautājums par šīs bibliotēkas nepieciešamību un pielāgotību cilvēkiem ar invaliditāti.Par vajadzībām cilvēkiem ar kustību traucējumiem jau daudz runāts. Pašlaikizskatās, ka tur viss būs kārtībā. Par cilvēkiem ar redzes traucējumiem grūtākspriest, bet zināms, ka aprīkojumu vājredzīgajiem un neredzīgajiem – specializētādatortehnika, balss sintēzes programmas utt. – ir arvien vairāk. Tiek spriests pare-pakalpojumu attīstību, lai bibliotēkas pakalpojumus cilvēks varētu saņemt, neizejotno mājām. Bet kas vajadzīgs cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, lai Nacionālābibliotēka būtu piemērota arī viņu vajadzībām?Kā zināms, pavasarī vairāki LNS pārstāvjitikās ar LNB darbiniekiem, un šīs sarunasatreferējumu var izlasīt internetā. Tikarunāts par gaismas signalizāciju, indukcijasspolēm, informatīvajām plāksnēm un kabibliotekāriem būtu jāzina pamatinformācijapar sazināšanās iespējām ar vājdzirdīgiemun nedzirdīgiem cilvēkiem un zīmju valodaspamati.Sarunājoties ar dažādiemcilvēkiem, apkopoju arī viņuviedokļus:DZINTRA JANKOVSKA (kādreizbibliotekāre k/c „Rītausma”):Man īstenībā ideju pilna galva. Agrāk,kad strādāju kultūras namā „Rītausma”, paršodienas tehniskajām iespējām varēju tikaisapņot. Gari neizteikšos par vēlamo telpunedzirdīgajiem lasītājiem – īsumā tā varētubūt konferences tipa telpa ar kompjūteru,lielo ekrānu, lai varētu vizualizēt kādu interesantupasākumu vai tikšanos, kur varētu artulka palīdzību izglītojošus pasākumus piedāvāttāda kā maza klubiņa veidā. Videotēkuvarētu izmantot, rādot un skaidrojot dažādusmateriālus skolniekiem, pensionāriem vaicitiem interesentiem. Vieta jau laba, gandrīzcentrs. Es 20 gadus vadīju grāmatu drauguklubu. Lai uzzinātu, kādu vēlamies redzētšo telpu jaunajā bibliotēkā, var arī „Rītausmā”novietot kastīti priekšlikumiem. Tā kāpašlaik esmu bez darba, pati interesēšos pardarba iespēju jaunajā bibliotēkā.Šāda atsevišķa telpa nepieciešama, betkādam būs jārūpējas par tās pieskatīšanu unnoslogošanu, jāpalīdz arī grāmatu izvēlē unatrašanā grāmatu krātuvēs.Jādomā arī, kā piesaistīt cilvēkus, kautvai rīkot tikšanās ar interesantiem cilvēkiem,konkursiņus, melodeklamācijas, arīmazajiem – skolēniem un citiem bērniemvar rīkot jaukus pasākumus. Lasītava kā lasītava,kādu stundu jau netraucēs pasākumsnedzirdīgajiem, var arī ieiet citā lasītavā.Ļoti daudz var panāk, tikai jāieliek sirds undarbs. Bet par to nav iespējams šeit visu izrunāt.„Rītausmā” klausīties par notikumiemvalstī un pasaulē sanāk vairāk nekā 100 cilvēku.Domāju, arī bibliotēkā nedzirdīgajiemun vājdzirdīgajiem jābūt vietai, kur saņemtinformāciju par interesantiem jaunumiemun interesantākajām grāmatām.Vai bibliotēkā būs apmeklētāji? Daudzatkarīgs no cilvēka izglītības un veselībasstāvokļa.Man ir ideja – tā kā neredzīgajiem irsavas klausāmās grāmatas, tā arī nedzirdīgajiemvajadzētu savas skatāmgrāmatas –ierakstus DVD formātos. Grāmatas varētuizstāstīt, piemēram, aktieri, biedrībā pazīstamicilvēki, kā arī ikviens, kas to prot darīt,tādējādi tiem, kas nevar un nesaprot, lasotvisu grāmatu, būtu iespēja izzināt tās saturu.Šos ierakstus varētu publicēt arī internetā,skatīties bibliotēkās visā Latvijā.Var izveidot mazu padomi, kas sabiedriskākārtā ar to nodarbotos ar šādām lietām.Nedzirdīgie cilvēki grib apspriesties pardaudz ko, viņiem patīk jau iepriekš sagatavotimateriāli, jo ne viss ir saprotams nopirmavota, tā teikt, vajadzīgs palīgs. Nedzirdīgamnpar laimi, arī netraucē, ka kādssarunājas vai notiek kāda apspriešana. Maskavā3 mēnešu seminārā savulaik mācījos,iegūstot pieredzi no labākajiem kultūras darbiniekiem,kā piesaistīt nedzirdīgo interesigrāmatu pasaulei.Patiesībā žēl, ka grāmatu krātuvi kultūrasnamā „Rītausma”, kurā bija apkopotasarī kādreiz LNB nodaļās esošās grāmatas, arvieglu roku „norakstīja” toreizējā direktoreV. Šaberte. Varēja samazināt grāmatu daudzumu,nevis visu likvidēt. Agrāk, pasūtotpopulārās grāmatas, piespiedu kārtā bijajāpasūta arī neinteresantas, citādi nevarējadabūt labas grāmatas. Un mēs labās pasūtījāmdaudz, jo notika arī tirdziņi grāmatudraugiem. Taču nolikvidēt visas grāmatasbija nepareizi.Šādu iespēju vajag izmantot!MĀRA RUVA (LNB darbiniece un arīLNS biedre):Nav teikts, ka darbā speciāli pieņemskādu no zīmju valodas zinātājiem. Vienīgais– kāds no zīmju valodas zinātājiem – dzirdīgaisvēl var paspēt uz kādiem speckursiem,lai apgūtu bibliotēkas specialitāti. Studijāmvairs laika nav. Tā tāda neizsvērta doma...Arhitekts Gunārs Birkerts ir Amerikas latvietis,un viņš noteikti ņēmis vērā pasaulēpieņemto praksi – VISIEM pieejamu apkalpošanu!Arī nedzirdīgajiem, arī bibliotēkā.Ir Galaudeta universitātes izstrādāts dokumentspar nedzirdīgo bibliotekāro apkalpošanu.ZIGMĀRS UNGURS (aktīvs lasītājs):Es domāju, ka nedzirdīgajiem vajadzīgatikai interese un vēlme lasīt.MANAS DOMAS: Beigās pielikšu patisavu viedokli. Šaubos, vai nedzirdīgajiem irvajadzīga kāda atsevišķa lasītava: uz bibliotēkutomēr nāk lasīt, nevis sarunāties. Citalieta ja ir paredzēts kāds pasākums: konferences,semināri un tikšanās ar autoriem, bettādā gadījumā ir paredzētas tieši konferenčuzāles. Zālē var būt gan tulks, kurš tulko pasākumuzīmju valodā, gan indukcijas spoleslabākai uztveršanai ar dzirdes aparātu. Ja eskā vājdzirdīgā piedalos kādā konferencē, tadmani interesē, vai telpā nebūs atbalss. Maniļoti traucē, ja telpai ir tukšas sienas – tad atbalssir spēcīga! Bet patīk, ja tiek izmantotitablo, ekrāni, interaktīvā tāfele, u.tml.Svarīgi, lai būtu spilgtas, pamanāmasinformatīvās norādes, lai vispār varētu kādutelpu atrast. Un grāmatu katalogs, kurā ērtiorientēties.DACE GASIŅA (LNB Pakalpojumudepartamenta direktore):Mēs esam ieinteresēti savu darbiniekuapmācībā pakalpojumu sniegšanāklientiem ar īpašām vajadzībām. Šajā nolūkāLNB izveidots Mācību centrs, kuršorganizē darbinieku grupas un koordinēmācību procesu, nodrošinot apmaksulektoriem.Mums būtu vajadzīga palīdzība, laiir atrastu lektoru, kurš varētu sagatavotspeciālistu apmācību programmu darbamar nedzirdīgiem klientiem. Tad centrs varētuieplānot vajadzīgo apmaksu un savlaicīgiuzsākt apmācības.

10 SOCIĀLĀS ZIŅASPAR BANKĀM, KURAS DARBOJAS LATVIJĀKOPSOLĪ 2012. gada marts nr. 3JŪS JAUTĀJĀT1. ABLV BANK, AShttp://www.ablv.com/lv/Personas – īpašnieki: no 33% līdz 50% -Oļegs Fiļs (Latvija), no 33% līdz 50% - ErnestsBernis (Latvija)2. BALTIKUMS BANK AShttp://www.baltikums.euPersonas: virs 50% - Akciju sabiedrība„BBG” (Latvija)3. AKCIJU SABIEDRĪBA „BALTICINTERNATIONAL BANK”http://www.bib.lvPersonas: 29,99 % - Vilorijs Belokoņs (Latvija),virs 50% - Valērijs Belokoņs (Latvija)4. AS „GE MONEY BANK”http://www.gemoneybank.lvPersonas: virs 50% - SIA „GE Money LatviaHolding” (Latvija)5.”SWEDBANK” AShttp://www.swedbank.lvPersonas: virs 50% - Swedbank AB (Zviedrija)6. AS „LATVIJAS BIZNESA BANKA”http://www.lbbank.lvPersonas: 100% - Andrejs Molčanovs (Krievija)7. AS „NORVIK BANKA”http://www.norvik.lvPersonas: no 10% līdz 20% - Jurijs Šapurovs(Latvija), no 10% līdz 20% - AndrejsSvirčenkovs (Latvija), virs 50% - Straumborgehf. (Islande)8. VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBA„LATVIJAS HIPOTĒKU UN ZEMESBANKA”http://www.hipo.lvPersonas: 100% - Latvijas Republikas valdība9. AS LTB BANKhttp://www.ltblv.comPersonas: 100% - Igors Kims (Krievija)10. AS „SEB BANKA”http://www.seb.lvPersonas: 100% - Skandinaviska EnskildaBanken AB (Zviedrija)11. AS „SMP BANK”http://www.smpbank.lvPersonas: virs 50% - Komercbanka „SevernijMorskoj Putj” SIA (Krievija)12. AS DNB BANKAhttp://www.dnb.lvMūsu lasītāji vēlas uzzināt, kurās bankās nauduturēt un noguldīt ir visdrošāk. Ļoti pamatotsjautājums, diemžēl noteiktu atbildi uz to nevar dotneviens, pat ne valsts prezidents, nedz premjers.Tāpēc „Kopsolī” lasītājiem varam sniegt vienīgiinformāciju par banku īpašniekiem, pēc kā arī varzināmā mērā spriest par bankas drošību.Tāpat bankas reputācija atkarīga arī no tā, kam tā pieder. Tālāk seko Latvijā reģistrētobanku un ārvalstu banku filiāļu saraksts ar norādi, kas ir šo banku īpašnieki un cik lieladaļa bankā viņiem pieder. Minēti tikai tie īpašnieki, kuriem bankā pieder vismaz 5 % daļu.Spriediet paši!Personas: virs 50% DNB Bank ASA (Norvēģija)13. AKCIJU SABIEDRĪBA „PAREXBANKA”http://www.parex.lvPersonas: virs 50%- Valsts akciju sabiedrība„Privatizācijas Aģentūra” (Latvija), no 10%līdz 20% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstībasbanka14. AKCIJU SABIEDRĪBA „PRIVAT-BANK”http://www.privatbank.lvPersonas: virs 50% - publiska akciju sabiedrībakomercbanka „Privatbank” (Ukraina)Filiāles citās dalībvalstīs: Itālija, Portugāle15. AKCIJU SABIEDRĪBA „REĢIONĀ-LĀ INVESTĪCIJU BANKA”http://www.ribbank.comPersonas: virs 50% - Akcionāru banka „Pivdenniy”(Ukraina)16. AKCIJU SABIEDRĪBA „RIETUMUBANKA”http://www.rietumu.lvPersonas: no 33% līdz 50% - BOSWELL(Malta), no 33% līdz 50% - L. Esterkins(Latvija), no 10% līdz 20% - A.Suharenko(Latvija)17. AS „TRASTA KOMERCBANKA”http://www.tkb.lvPersonas: no 33% līdz 50% - I. Buimisters(Latvija), no 20% līdz 33% - I. Fursins (Ukraina)18. AKCIJU SABIEDRĪBA „UNICRE-DIT BANK”http://www.unicreditbank.lvPersonas: 100% - UniCredit Bank Austria(Austrija)19. AKCIJU SABIEDRĪBA „LATVIJASPASTA BANKA”http://www.latpastabanka.lvPersonas: 100% - SIA „MONO” (Latvija)20. AKCIJU SABIEDRĪBA „CITADELEBANKA”http://www.citadele.lvPersonas: virs 50%- Valsts akciju sabiedrība„Privatizācijas Aģentūra” (Latvija), no 20%līdz 33% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstībasbanka21. RIGENSIS BANK AShttp://www.rigensisbank.comPersonas: virs 50% - Igors Ciplakovs (Krievija)Materiālus šai lappusei apkopoja: Zigmārs UngursKā noteikt drošākās bankas Latvijā?Kas var palīdzēt bankas klientiem izvēlētieslabāko banku?Finanšu un kapitāla tirguskomisijas priekšsēdētājavietnieks Jānis BrazovskisEsam saņēmuši jūsu lūgumuizskaidrot Latvijas Nedzirdīgo savienībasbiedriem, kādas bankas Latvijā būtu uzskatāmaspar drošām bankām, un sniedzamjums atbildes.Tādas vienas pazīmes nav, jo šobrīdvisas bankas un ārvalstu banku filiāles,kas darbojas Latvijā, ir tiesīgaspiesaistīt klientu noguldījumus.Būtiski ir tas, ka Latvijas Republikādarbojas valsts garantiju sistēma bankuklientu noguldījumiem, proti, ja ir konstatētsnoguldījuma nepieejamības gadījumskādā bankā, tad ikviens klients (gan fiziska,gan juridiska persona) saņem valsts garantētuatlīdzību no Noguldījumu garantiju fonda(turpmāk – NGF), kā tas nesen notika LatvijasKrājbankas gadījumā.Šobrīd katram klientam tiek nodrošinātavalsts garantētās atlīdzības izmaksa parvisu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz100 000 eiro (apmēram 70 000 latu) katrābankā vai krājaizdevu sabiedrībā (visoskontos kopā, ja ir vairāki konti vienā bankā).Šī valsts garantētā summa attiecas ganuz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontuatlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem,u.c. Atlīdzības izmaksa saskaņā ar likumutiek sākta ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā nodienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība.Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, vēlamiesuzsvērt, ka šīs noguldījumu garantijas ir tiešitādas, ka t.s. „mazajam” noguldītājam vaipersonai vai nelielam uzņēmumam, kuramvienā bankā ir līdz garantētajiem 100 000eiro, nebūtu jāuztraucas par to, kurā bankāsavu naudu drošāk glabāt. Savukārt lielākusnoguldījumus par minētajiem 100 000 eiroiespējams sadalīt pa vairākām bankām, jokatrā tiek garantēta atlīdzība līdz 100 000eiro. Vairāk informācijas par NGF skatietšeit: http://www.fktk.lv/lv/klientu_aizsardziba/garantiju_fondu_darbiba/noguldijumu_garantiju_fonds/2011-05-09_par_ngfKuras bankas pašlaik Latvijā irdrošākās klientiem?Klients, izvēloties kādu banku savu ietaupījumuglabāšanai, var papildus iepazīties arkatras individuālas bankas finanšu rādītājiem,tās īpašnieku sastāvu un visu pārējoinformāciju, kas tiek publiskota banku izplatītajāinformācijā klientiem, t.sk., gada pārskatos,taču atgādinām, ka visas bankas unārvalstu banku filiāles, kas darbojas Latvijā,ir tiesīgas piesaistīt klientu noguldījumus.Ar šo banku sarakstu varat iepazītiesšeit: http://www.fktk.lv/lv/tirgus_dalibnieki/kreditiestades/bankas/

KOPSOLĪ 2012. gada marts nr. 3 SOCIĀLĀS ZIŅAS 11PAR MANTISKĀ STĀVOKĻA JEB NULLES DEKLARĒŠANU Zigmārs UngursApdrošināšana. Ja jums irKā zināms, 2011. gada 15. decembrī stājās spēkā Fiziskopersonu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumudzīvības vai citāda apdrošināšanapar summu, kas pārsniedz 10 000deklarēšanas likums. Tas nosaka, ka noteiktām iedzīvotājulatus, tad deklarācija jāiesniedz tikaitajā gadījumā, ja jūsu regulārogrupām, sākot no 1. marta līdz 1. jūnijam, būs jāiesniedzVID sava mantiskā stāvokļa deklarācija.apdrošināšanas iemaksu summaTajā jānorāda ziņas par savu mantisko stāvokliuz 2011. gada 31. decembri pl.24. Līdztešināšanassabiedrībai nav vēl iemaksāta tik lielasakrājusies virs 10 000. Ja apdrokusno 1. marta stājas spēkā grozījumi Administratīvopārkāpumu kodeksā, kur noteikti sodi par ties uz to, ka apdrošināšanas prēmijas apmērs irsumma, tad deklarācija nav jāiesniedz, neskato-pārkāpumiem mantiskā stāvokļa deklarēšanā. Ja noteikts kaut vai simttūkstoš latu liels.persona nebūs iesniegusi mantiskā stāvokļa deklarāciju,nebūs ievērojusi deklarācijas aizpildī-vairāk nekā 10 000 latu bērna krājkontā vai pri-Deklarācija jāiesniedz arī tad, ja sakrājiesšanas un iesniegšanas kārtību vai arī deklarācijā vātajā pensiju fondā.būs norādījusi apzināti nepatiesas ziņas, tad naudassods būs līdz 250 latiem. Bet, ja persona at-zeme vai meži vienalga par cik lielu vērtību, betNekustamais īpašums. Ja jums pieder māja,bilstoši savai deklarācijai līdz šā gada 1. jūnijam tas reģistrēts Zemesgrāmatā, tad jums deklarācijanav jāiesniedz. Nav jādeklarē nekas, kas jaupl.24 savā bankas kontā nebūs ieskaitījusi likumānoteikto skaidrās naudas apjomu, tad sods būs reģistrēts valsts reģistros. Jāiesniedz tikai parlīdz 500 latiem.tādu jūsu nekustamo īpašumu, kas nav reģistrētsZemesgrāmatā. Piemēram, esat nopirkušiDeklarācijas nebūs jāiesniedz tiem Latvijasiedzīvotājiem, kuri pašlaik strādā ārzemēs un tur dzīvokli vai māju par vairāk nekā 10 000 latiemmaksā nodokļus.un tas vēl nav reģistrēts Zemesgrāmatā uz jūsuvārda, tad deklarācija jāiesniedz par šo īpašumu.Kādos gadījumos jāiesniedz deklarācija? Ja nekustamo īpašumu esat iegādājušies ārzemēs,Nauda, akcijas, uzkrājumi, parādi. Jāiesniedztiem, kuriem naudas uzkrājumi ir lielāki cik tas vērtīgs.tad jebkurā gadījumā tas ir jādeklarē, vienalgapar 10 000 latiem vai attiecīga summa kādā ārvalstuvalūtā, piemēram, eiro. Jāiesniedz tiem, tas. Ja jums mājās ir zeltlietas, gleznas vai citasVērtīgas mantas, mākslas darbi, dārglie-kuriem ir kapitāla daļas, vērtspapīri, kuru vērtībapārsniedz šo summu. Deklarācijā ir jāuzrāda aptuveno vērtību noteikt pats pēc kādām publiskivērtīgas lietas, kam nezināt vērtību, tad varat toLatvijas uzņēmumu akcijas, kā arī kapitāla daļas pieejamām sistēmām (piemēram, līdzīga priekšmetaaptuvenā vērtība sludinājumos vai interne-Latvijas sabiedrībās, kuru kopējā vērtība ir virsdesmit tūkstošiem latu.tā). Varat arī lūgt mantas novērtēt speciālistam.Taču “nulles deklarācija” obligāti ir jāiesniedzun akcijas jāuzrāda tad, ja tās ir ārvalsts ja konstatējat, ka šo lietu vērtība ir virs desmitBet vērtējums nav jātaisa obligāti. Tikai tad,uzņēmuma akcijas neatkarīgi no tā, ka to kopējāvērtība ir mazāka par desmit tūkstošiem latu, larācija”. Ja to vērtība jums nešķiet lielāka partūkstošiem latu, obligāti jāiesniedz „nulles dek-piemēram, ja pieder ārzemju uzņēmuma akcijas šo summu, bet gribat būt pārliecināts par likumaviena lata vērtībā, „nulles deklarācija” jāiesniedz. ievērošanu, varat iesniegt „nulles deklarāciju”,Uzmanību! Deklarācijas jāiesniedz arī norādot šo lietu aptuveno vērtību, kas var būt arītiem, kuriem ir kredīti bankās un vēl neatmaksātāparāda daļa pārsniedz 10 000 latus! uzliks nekādus pienākumus.mazāka par desmit tūkstošiem latu. Tas jums ne-Iespējams, šis ir aktuālākais punkts, kas attiecas Deklarācija jāiesniedz tikai šogad. Turpmākajosgados šādas deklarācijas vairs nebūsuz nedzirdīgajiem, jo daudzi ir ņēmuši kredītusbankās.jāiesniedz.Vēl jāņem vērā tas, ka naudas summas atsevišķāspozīcijās nav jāskaita kopā. Piemēram, ja formācija, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem,Deklarācijā obligāti jānorāda tikai tā in-jums ir naudas uzkrājumi 5000 latu un neatmaksātskredīts bankā 8000 latu, tad deklarācija nav sniedz 10 000 latus. Pārējo informāciju, piemē-piemēram, kredīta neatmaksātā daļa, kas pār-jāiesniedz. Jāiesniedz tikai tad, ja kādā no šīm ram, skaidras naudas uzkrājumu 8000 latu, varpozīcijām kopējā summa ir virs 10 000 latiem, arī neuzrādīt.piemēram, vienā bankā neatmaksāts kredīts 5000 Pēc deklarācijas aizpildīšanas, ja skaidraslatu, citā bankā 6000 latu, tātad kopējā parādu naudas uzkrājumi pārsniedz 10 000 latu, summasumma ir virs 10 000 latiem un deklarācija par virs 10 000 Ls obligāti jāieskaita savā kontā bankā.Valsts amatpersonām bankā jāieskaita skaid-to ir jāiesniedz.Automašīnas un cita tehnika. Ja jūsu automašīnair vērtīgāka par 10 000 latiem, bet tā ir Naudas līdzekļu esamība kontā kredītiestādē tiksras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz 4000 latu.reģistrēta CSDD, tad deklarācija nav jāiesniedz. fiksēta 2012. gada 1. jūnija dienas beigās pl.24.Tāpat arī par citu tehniku, kas reģistrēta valsts Deklarāciju var iesniegt, vai nu personīgi vēršotiesjebkurā VID klientu apkalpošanas centrā,datu bāzēs, nav jāiesniedz „nulles deklarācija”.Tā jāiesniedz tikai tad, ja esat nopircis auto par vai elektroniskā veidā, izmantojot drošu elektroniskoparakstu, nosūtot uz speciāli izveidotuvairāk nekā 10 000 Ls un neesat to reģistrējis.Jādeklarē arī jebkura ārzemēs iegādāta automašīnavai citāds transportlīdzeklis neatkarīgi no tā lv”, kā arī VID Elektroniskās deklarēšanas sis-e-pasta adresi „VID.sakumdeklaracija@vid.gov.vērtības.tēmā. Deklarāciju var arī sūtīt VID pa pastu. JŪS JAUTĀJĀTKādos gadījumos nodokļumaksātājam vajag iesniegtGada ienākumu deklarāciju?To vajag iesniegt, ja vēlatiessaņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļadaļēju atmaksu – konkrētipar attaisnotajiem izdevumiem.Nodokļu daļēju atmaksu saņemsiettikai tad, ja esat strādājisun maksājis iedzīvotājuienākuma nodokli.Personai, kurai noteikta invaliditāte,ir tiesības uz nodokļapapildu atvieglojumu šādā apmērā:1296 lati gadā vai 108 latimēnesī – personai, kurai noteiktaI vai II invaliditātes grupa; 1008latu gadā vai 84 lati mēnesī – personaiar III invaliditātes grupu.Pārmaksāto nodokli varsaņemt par maksātāja un viņaģimenes locekļu kvalifikācijaspaaugstināšanu, specialitātes iegūšanu,izglītības iegūšanu, parmedicīnas un ārstniecisko pakalpojumuizmantošanu un veselībasapdrošināšanas prēmijumaksājumiem apdrošināšanassabiedrībām.Fiziskās personas – iedzīvotājuienākuma nodokļa maksātāja– attaisnotajos izdevumos par izglītībuun ārstnieciskajiem pakalpojumiemietveramo izdevumukopējā summa taksācijas gada laikāmaksātājam un viņa ģimeneslocekļiem ir 300 Ls katram. Laisaņemtu atmaksu par attaisnotajiemizdevumiem, VID teritoriālajāiestādē jāiesniedz deklarācijakopā ar aizpildītām veidlapām,pievienojot maksājuma čekus,kvītis u.c dokumentus par attaisnojošiemizdevumiem. PAR NODOKĻU NOMAKSUKā noskaidrot, vai darba devējsir samaksājis nodokļus?VID un VSAA konsultantiskaidro: Lai noskaidrotu par samaksātajiemnodokļiem, jājautāvispirms pašam darba devējamvai arī, ņemot līdzi pasi, to var darītVID vai VSAA klientu apkalpošanascentrā.VID mājaslapā www.vid.gov.lv sadaļā „Kontakti”> „Klientuapkalpošana” ir iespējams elektroniskipieprasīt izziņu par ienākumiem.VSAA savukārt izsniegs informatīvupaziņojumu, kuram navjuridiska spēka.Plašāks skaidrojums: www.lns.lv sadaļā Jautājumi unatbildes Atbildes organizēja:Zigmārs Ungurs, Gunta Birnīte

KOPSOLĪ 2012. gada marts nr. 3 NOTIKUMS 13DAIĻLASĪŠANAS KONKURSAM – 10 GADI!Zigmārs Ungurs Silvija ReināneŠogad 16. februārī notika vēl viens nedzirdīgokultūras notikums – jau desmito (!) gadu pēc kārtasRīgas Raiņa vakara maiņu vidusskolā risinājās nedzirdīgoskolēnu daiļlasīšanas konkurss.Nenoliedzami, arī tas ir svarīga nedzirdīgokultūras daļa. Neaizmirsīsim, ka šiemkonkursiem cauri gājuši un savu talantuslīpējuši vēlākie pašdarbnieki, melodeklamācijušova „Krāsaini sapņi” dalībnieki,piemēram, Marija Jegorova, Lilita Lukinaun citi.Šādi konkursi dod skolēniem iespējuapzināties sevī snaudošo talantu un pievēršviņus pašdarbībai un kultūrai vispār. Pirmāsšī konkursa aizsācējas pirms desmit gadiembija toreizējā Raiņa vakarskolas latviešu valodasskolotāja Marika Antonova un melodeklamācijupulciņa vadītāja Inese Immure.Marika Čehijā studējusi nedzirdīgo teātraaugstskolā, tagad atgriezusies atpakaļ skolā.Kopā ar viņu šā gada konkursugatavoja arī skolas latviešu literatūrasskolotājs Ivars Kalniņš unmelodeklamāciju pulciņa vadītājaJolanta Znotiņa, kura arī atgriezusiesno teātra studijām Čehijasaugstskolā.Konkurss norisinājās skolasaktu zālē. Žūrijā: aktrise HelgaDancberga (populārās aktrisesRēzijas Kalniņas māte), IneseImmure, Zigmārs Ungurs un ValdisVoitkevičs.Šā gada tēma – Saule. Skolēnipar šo tēmu bija izvēlējušiesgan tautasdziesmas, gandažādu autoru dzeju, bet AstraMeiere pat senēģiptiešu himnusaulei!Konkursā piedalījās sešpadsmitskolēni no 10. līdz 12. klasei, kā arīviens klātienes 10. klases skolēns Varis Salmiņš.Viņu sniegumi bija ļoti dažādi – gantādi, kuri sajūsmināja, gan tādi, kuru izpildītājiar grūtībām atcerējās dzejas tekstu, vaiviens deklamētājs pat vairākas reizes bēgaārā no zāles (bet vienmēr, malacis, neatlaidīgiatgriezās!).Bija daudz labu priekšnesumu, ne veltižūrija vēlāk lēma, ka jāpiešķir divas otrās undivas trešās vietas. Man kā žūrijas loceklimvisvairāk patika Astras Meieres, Ilzes Poles,Zanes Kristapsones, Raimondas Tabakas unSandra Līdeka deklamācijas.Uz pirmo vietu pretendēja Kristapsone,Tabaka un Līdeks, parādotgandrīz līdzvērtīgusniegumu. Žūrijai vajadzējakārtīgi izvērtēt visusmazos plusiņus un mīnusiņus,bet galu galā paruzvarētāju tomēr atzinaRAIMONDU TABAKU(skat: attēlā). Jāatzīst, kaRaimondai šajā konkursābija debija (pirmā uzstāšanās),tāpēc viņas lieliskādeklamācija pārsteidzadaudzus.Otro vietu dalīja Sandris Līdeks unZane Kristapsone (skat: attēlā). Arī trešāsvietasdivas:K r i s t a iB l ī g z n a iun MārcimS k a b a m .K u r i o z satgadījās,kad skatītājupublikabalsoja parsavu mīluli. Neticami, bet vienādu balsuskaitu savāca gan Z. Kristapsone, gan S. Līdeks.Ko darīt, jādod publikas balvas abiem!Arī LatvijasNedzirdīgo jauniešuorganizācijaizvirzīja savusimpātiju, un parto kļuva VarisSalmiņš (skat. attēlā).Visiem konkursadalībniekiem tika pasniegts diplomsar ierakstu par zīmīgāko akcentu viņupriekšnesumā.Žūrijas locekle aktrise Helga Dancbergajutās ļoti aizkustināta un uzsvēra,ka deklamētāji Sauli izstāstīja caur kustībām,bet par dalībniekiem kopumā izteicās:no viņiem nāk ekoloģiski tīras domasun dziļas jūtas.Ivars KalniņšĪSUMĀSociālās integrācijas valsts aģentūrāNo gada sākuma Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) sociālie darbinieki, sociāliepedagogi, psihologi un citi speciālisti (12) sadarbībā ar LNS apgūst zīmju valodu, laivarētu komunicēt ar nedzirdīgiem cilvēkiem.Šī apmācība reizi nedēļā līdz gada beigām notiek ESF projekta "Profesionālās izglītībasatbalsta sistēmas izveide sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem" ietvaros. Februāra sākumā SIVA Koledžas 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu„Surdotulks” sāka apgūt 12 studenti. Kopš 2007. gada tā ir ceturtā grupa. Studijas turpina arītrešā grupa. Surdotulka profesiju 2 gados var apgūt par valsts budžeta līdzekļiem.Rīgas skolai būs jauns nosaukumsJanvāra beigās Rīgas Dome (RD) nolēma: sākot no šīgada 31. augusta, Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskolatiek pārdēvēta par Rīgas speciālo internātpamatskolubērniem ar dzirdes traucējumiem.Nosaukuma maiņu skolas direktore Kristiāna Pauniņaskaidro šādi: „Nosaukumu, varētu teikt, mēs precizējām,lai veidotu to saprotamāku, tuvāku un pievilcīgāku visaisabiedrībai. Terminoloģija mūsdienās strauji mainās, unlīdz ar to izmaiņas skar arī nosaukumus.”Ēka Čaka ielā 42 pēc Nedzirdīgo skolas pārcelšanās nodota izmantošanai SIA „Rīgasnamu pārvaldnieks”. Ir sagatavots RD lēmuma projekts par šīs ēkas ieguldīšanu „Rīgas namupārvaldnieka” pamatkapitālā, – informē RD Īpašuma departaments.„KS” vērojumā liekas, ka šī ēka patlaban netiek izmantota. RAIŅA SKOLASABSOLVENTU IEVĒRĪBAIŠogad Rīgas Raiņa 8. vakara(maiņu) vidusskola svin 85 gadupastāvēšanas jubileju.Jau vairāk nekā 50 gadus skolāvidējo izglītību iegūst arī cilvēki ardzirdes traucējumiem.Skolas absolventi laipni aicinātiuz salidojumu, kas notiks š. g. 23.martā. Svinīgais sarīkojums Dailesteātra Mazajā zālē pl. 16, kurā būsskatāms integratīvās grupas „Alias”jauniestudējums „Saules spēles”. Ieejaar ielūgumu.Vakara turpinājums: Raiņa vakarskolāno pl. 20. Līdzi jāņem groziņšun labs garastāvoklis. Dejas unatkalredzēšanās prieks ar bijušajiemskolotājiem un skolasbiedriem līdzrīta gaismai. Ieeja ar ielūgumu.Ielūgumi: darbdienās no pl. 10līdz 20 – skolotāju istabā, pirmajā stāvāpie dežūrskolotāja (5 Ls).Uz tikšanos!

14 PIEEJAMĪBAKOPSOLĪ 2012. gada marts nr. 3SUBTITRĒTIE RAIDĪJUMI – ŠOBRĪD NE VISIEM Inese ImmureNo februāra Latvijas televīzija sāk piedāvātvairākus raidījumus ar titriem unvienu surdotulkojumu.Un tie ir:„De facto” ceturtdienās 12: 30„Province” ceturtdienās 10 : 20„Vides fakti” trešdienās 23 : 15„Zebra” svētdienās ap 12 : 00 (LTV 7)„Sastrēgumstunda” ceturtdienās 11 : 20Svētdienas filma svētdienā 18 50Gan televīzijai, gan Kopsolī lasītājiembūtu interesanti uzzināt, vai nedzirdīgie cilvēkiskatās šos raidījumus un kā viņi vērtēšo jauno iespēju.Lai to uzzinātu, Informācijas centrs lūdzareģionālo biedrību vadītājus atbildēt uz dažiemjautājumiem: cik biedru un kādus raidījumusskatās? kurš raidījums ir populārāks?Vai jūs – paši vadītāji –skatāties raidījumus arsubtitriem?Pa dienu skatās nestrādājošie unpensionāriValmieras biedrības vadītāja Dace Lāceaptaujāja apmēram 20 biedrus un noskaidroja,ka „daudzi vēl nav paspējuši aprast aršo TV jaunumu, bet priecājas par to. Tomērstrādājošiem nav iespējams noskatīties raidījumusar subtitriem: pa dienu jāstrādā, betvēlu vakarā, kad rāda „Vides faktus” – ir lielsnogurums, nāk miegs.Raidījumus pa dienu skatās nestrādājošieun pensionāri. Subtitrus gan ne visi saprot.Liela piekrišana ir svētdienas filmai, ko skatosarī pati. Daudzi arī tagad skatās filmas ar subtitriemgan TV5, gan LNT.Kopumā ceram, ka ar laiku katrs no mumsatradīs savu mīļāko programmu – ar subtitriemvai surdotulkojumu.”Daugavpilī lielākā daļa neskatāsDaugavpils biedrības vadītāja ElvīraČaika atzīst, ka jaunos raidījumus ar subtitriemneskatās, „jo raidījums ir neērtā laikā,piemēram, pl 23.15, kad jau iet gulēt, un pārējiepa dienu, kad cilvēkiem jāstrādā.Lielākā daļa biedru neskatās subtitrētosraidījumus latviešu valodā. Viņiem patīk skatītiesLNT un krievu raidījumus. Daži vēl nezinapar šiem jaunumiem. Tikai viena biedreskatās svētdienas romantisko filmu – viņai ļotipatīk. Ceru, turpmāk mūsējie biežāk skatīsiesšos raidījumus.”Alūksnē un Smiltenē topā svētdienasfilmaPirmā un visizsmeļošāko atbildi sniedzaSmiltenes biedrības vadītāja Lida Šilinska:„Aptaujāju 5 alūksniešus un 9 smilteniešus,vairāk tos, kuri tepat pilsētā un Alūksnē, jo arlaukiem grūtāk sazināties. Viņi visi apmierinātiar šīm piedāvātajām iespējām.Mums 1.vietā ir svētdienas filma. Par toļoti priecājas sievietes: beidzot var sekot līdzifilmai, saprast, ko tajā runā, kāds sižets utt..Vairs nav galvā jāzīlē, par ko ir filma. Starpcitu, tika atzīmēts, ka tieši šajā filmā titrusvieglāk lasīt nekā citos raidījumos.Subtitrētos raidījumus vairāk skatās tie,kuriem labāka lasītprasme. Ja ir mazs vārdukrājums, vārdu nozīmi neizprot, arī pārprot.Tāpēc ir biedri, kuri dod priekšroku raidījumiemar surdotulkojumu. Tādi ir arī nedzirdīgie,kuriem dzimtā valoda ir krievu, jo viņiemgrūti saprast subtitrus latviešu valodā.Ja viņi nesaprot kādu vārdu, tad cenšas vēlāknoskaidrot tā nozīmi. Nepatīk tas, ka “Videsfaktus” rāda vēlu, pēc pl.23, jo tad var aizmigtraidījuma vidū.Nedzirdīgie atzīst: vēl nav apraduši ar jaunosituāciju, ka raidījumu tekstus tagad iespējamsizlasīt. Saka, varbūt ar laiku pieradīs unskatīsies tos vairāk.Es pati personīgi darba laikā nevaru noskatītiesnevienu raidījumu. Bet, tā kā manpašai mājās ir interaktīvā TV, tad arhīvā vienmērattinu „De Facto”, retāk „Vides faktus”.Citi raidījumi mani tā nesaista. Bet zinu, kasvētdienās man būs filmas ko skatīties. No TV3raidījumiem man ļoti patīk „Nekā personīga”un „Bez tabu”, bet diemžēl tie netiek subtitrēti.Ceru, tuvākā nākotnē tos būs iespējamssaprast arī nedzirdīgajiem.RAIDĪJUMI NEIZDEVĪGĀ LAIKĀ Ivars KalniņšTe jūsu uzmanībai dažubiedru vērtējumi par TV raidījumupieejamību!MĀRIS VEIDEMANIS(Jelgava): Skatos tikai „Panorāmu”ar slīdošiem subtitriemun ziņas pl. 18 ar surdotulkojumu.Pārējie raidījumi man navpieejami, jo strādāju. Tos tātadvar izmantot tikai mājās sēdētāji.Cik zinu, daži mūsējie skatās TV1000, kur nepārtraukti rāda subtitrētasfilmas, tādas ir arī TV3ceturtdienas vakara filmās. Patsskatos National Geographic.Par surdotulkojumu referendumanaktī nezināju, jo vispārmaz ieskatos LNS mājaslapā.Būtu labi, ja Infocentrs šādosspeciālos gadījumos sūtītu īsziņas.RAIVIS TĪDEMANIS(Rīga): Vēlētos skatīties dažusraidījumus ar subtitriem, diemžēltie ir man neizdevīgā laikā.Piemēram, „Zebru” rāda svētdienasvidū, kad ar ģimeni esamārpus mājas. Bet ļoti interesanto„De facto rāda ceturtdien 12.30,kad esmu darbā.DZINTRA INTSONE(Rīga): Vispār reti skatos TV.Pēdējā laikā dažus raidījumus arsubtitriem noskatījos, piemēram,„Sastrēgumstundu” ir ar tulkojumu.Parasti sekoju ziņām arsurdotulkojumu pl.18, bet tikaisestdienās un svētdienās. Darbadienās šajā laikā vēl neesmumājās no darba. Nezināju, ka 18.februāra referenduma raidījumābija surdotulkojums, žēl, ka topalaidu garām.LĪGA ABAKOKS (Rīga):Labprāt skatos raidījumus arsubtitriem. Protams, gribētos,lai to būtu vēl vairāk. Bieži vēroju„Ekstrasensu cīņas” un„Slēgto skolu” TV3 kanālā.Vēlētos ar titriem redzēt „Dzīvīti”.Subtitru dēļ bieži skatoskrievu filmas. Labs raidījums ir„Izdzīvošanas māka”, diemžēlbez subtitriem. GALVENAIS – SAPRAST REDZAMOKS pastā ienākusi arī vēstuleno TV skatītājas Rūtas. Lūk, koviņa raksta!Veselie jau nesapratīs mūs, nedzirdīgos,bet, ja vien viņi zinātu,cik ļoti šī nedzirdība iespaido mūsudzīvi, tā ir viena vienīga problēmugūzma. Mēs nekad nezinām, kas armums būs rīt.Es dzirdēju labi, problēmu nebija,diemžēl traumas dēļ dzirdizaudēju. Protams, līdz ar to visasproblēmas – maz atmaksāts darbs,dzīves līmeņa pazemināšanās,teātru un koncertu apmeklējumipilnībā atkrīt, jo nedzirdu. Arī sabiedrībasattieksme ir nesaprotoša.Vārdu sakot, dzīve savās četrāssienās.Tas, ko rāda raidījumā„Kopā”, – ka varam teātri spēlēt,dziedāt, dejot un ko tik vēl ne, irpārāk idealizēts. Ar ko tad es spēlēšuun dziedāšu savā mazpilsētiņā?Paliek TV – bet cik ilgi skatīsiestās bildes, ja nesaproti, par ko irruna. Vai patiešām tas prasa tiklielus līdzekļus, lai parādītu subtitrus?Esmu latviete, un mana paziņa,arī vājdzirdīga, ir latviete, betmēs abas pat apsvērām domu balsotpar krievu valodu, tad vismazir cerība, ka kaut vai dažiem raidījumiemun filmām būs subtitri. Tāgribētos noskatīties vecās, labāslatviešu filmas, bet nekā. Krievulaikos filmām bija šie titri, manamamma arī labāk lasa filmām titrusnekā klausās monotonos tulkojumus.Vai patiešām neviens nevarpadomāt, ka arī mēs, nedzirdīgie,gribam kaut ko redzēt un zināt.Ļoti nedraudzīgi šādiem cilvēkiemir LTV1, LTV7, TV3, 3+,REN TV Baltija... visi maksaskanāli, dažreiz vienīgi Nationalgeographic ir tulkojums.Es nelūdzu nekādu materiālopalīdzību, no valsts, mēs (tādu irļoti daudz) būsim bezgala pateicīgipar subtitriem, vienalga, latviešuvai krievu valodā, galvenais– saprast uz ekrāna redzamo.Vai kādreiz varam cerēt uz sapratniun veiksmīgu šīs problēmasrisinājumu? Šo tēmu turpināsim nākamajā numurā: sniegsim informāciju par situāciju pārējās biedrībās un LTV vadības viedokli.

KOPSOLĪ 2012. gada marts nr. 3 ZIŅAS / VĒRTĒJUMS 15Mārīte Truntika Līga PauniņaZIŅAS NO BIEDRĪBĀM11. februārī jelgavnieki svinēja Meteņdienuneparastā vietā – dabā, Ozolnieku mežā.Lielākā daļa no jauniešiem prātoja, kāpēc ganmūsdienās būtu jāatzīmē šādi svētki. Senas paražasnedrīkstam aizmirst – par to pārliecinātašīs dienas saimniece Māra Lasmane, kura arīuzaicināja savus Meteņu „bērnus” braukt uzmežu.(*)Valmierieši savā Meteņdienā 18. februārīatpūtas bāzē „Baiļi” izbaudīja kameršļūkšanu.Visi vienā rindā uz plēvēm nobrauca no kalniņa,pat astoņdesmitgadīgā Dzidra. (*)Valmieras klubā notika lekcija „Krāsas unpsiholoģija”. Klātesošie uzzināja par krāsu ietekmiuz cilvēku un viņa psiholoģiju. Neizpalikapraktiskā nodarbība. Pēc tam bija prasmjukonkurss „Ko Tu proti?” – dekoratīvo rotājumuizgatavošana. Viņi gatavoja rotājumus nonederīgiem rāvējslēdzējiem. (*)Lietuviešu pikets radis atbalsi sabiedrībā(13.02)7. februārī pie Seima ēkas notika nedzirdīgomītiņš, kur ap 200 nedzirdīgo no dažādāmLietuvas malām protestēja pret valdības netaisnīgopolitiku, kas diskriminē nedzirdīgos,neļaujot iegūt pilnvērtīgu informāciju.Ceļš uz savstarpēju sapratni– caur dziesmu (17.02)Lietuvas mūziķu grupa„Pikaso” laidusi klajā savu jaunākodziesmu „Klusums”. Trīsjauni puiši uzrunā sabiedrībupar tēmu – klusums, uzmanībupievēršot tieši nedzirdīgajiem.Labdarības fonds ABLVaicina vecākus iesniegt pieteikumus dzirdesaparātu iegādei bērniem (20.02)PANKŪKU DIENA RĒZEKNĒ23. februārī Rēzeknes RB bija īpašs notikums –„Pankūku diena”, kuru organizēja Līga Pauniņa.18. februārī Kuldīgas biedrība atzīmējaValentīndienu jeb Visu mīlētāju dienu. Dalībniekipasākumu sarkanbaltas krāsas apģērbāaizvadīja jautrās spēlēs un rotaļās. (*)Rēzeknes biedrībā 7. februārī izglītojošāsgrupas „Ar radošumu par mīlestību” dalībniekigatavoja oriģinālas dāvanas Valentīndienai unapguva jaunas idejas telpu rotāšanai. (*)Bet 14. februārī interešu klubā „Saimniecīte”tika gatavots garšīgs Valentīndienaspārsteigums ar interesantiem dekorējumu veidiem.(*)18. februārī tematiskajā pasākumā „Mīļumadiena” prezentēti visi darbi, kas realizētiiepriekšējos izglītojošos pasākumos (zāles rotājumi,galda dekorējumi, melodeklamācijas, interesantuēdienu pagatavošana, izstādes utt.) (*)Materiālu organizēja: Ivars KalniņšŠajā dienā pankūkas tika ceptas pēc īpašasreceptes par godu Meteņiem. Bez tam Rēzeknesdāmas Līga Pauniņa un Ieva Strode bijasagatavojušas interesantu pārsteigumu savasbiedrības vīriešiem – viņas demonstrēja prezentācijupar populārākajiem vīriešiem Latvijāun pasaulē, kā arī par lietām, kassaistās ar vīriešiem.Vai zināt, ka Latvijā populārākiepuiši ir no Rēzeknes RB? Īpašamedaļa tika dāvināta tiem vīriešiem,kas aktīvi līdzdarbojas biedrības sabiedriskajādzīvē kā brīvprātīgie unregulāri apmeklē pasākumus klubā.To saņēma Artūrs Vindačs, AleksandrsTruntiks un Anatolijs Frolovs.28.februārī suminājām arī pārējosRēzeknes RB vīriešus, kuriaktīvi līdzdarbojas gan biedrības,gan projekta pasākumos.Viņus apbalvojām ar īpašu medaļupar godu tā sauktajai „vīriešu dienai”. Jāsaka,ka mūsu brašie puiši savukārt solīja mūs– sievietes palutināt 8. martā ar īpašu ēdienuun citiem pārsteigumiem! Gaidīsim nākamossvētkus! ĪSAS ZIŅAS NO LNS MĀJASLAPASZiemeļkorejas nedzirdīgie iziet pasaulē(24.02)PNF ir pirmā starptautiskā organizācija cilvēkiemar īpašām vajadzībām, kas parakstījusiSaprašanās memorandu ar komunistiskās Ziemeļkorejasinvalīdu organizāciju.Materiālu organizēja: Ivars KalniņšFoto no www.wfdeaf.org* Ar zvaignīti atzīmētie pasākumi notika projekta "Klusuma pasaule" ietvaros.LASĪTĀJIVĒRTĒINGŪNAKRAMA:Kad saņemuavīzi„ K o p s o -lī”, pirmāl a s ā m ālapa manir pēdējāavīzes lappuse.To sāku lasīt, un tā līdz pirmajailappusei. Tas ir man kā likums.Ar lielu aizrautību izlasīju rakstupar vienu pensionāri, kas ieliktapansionātā. Šis raksts aizskāra līdzsirds dziļumiem, pat asaras nobira.Šī sajūta nav vārdos aprakstāma.Uzskatu, vajag vēl vairāk pievērstuzmanību veco ļaužu tēmai. Gribētosuzzināt, vai arī citur ir kaut kādasproblēmas.Tā kā negribas ticēt,ka viss risinās tik gludi.Izlasot rakstus par ubagiem jebtirgotājiem, bija interesanti uzzināt,ka šādi cilvēku ir arī svešās zemēs.Lielisks jaunums ir tas, ka TV raidījumosbūs vairāk subtitru, turklātTV ziņās tulko vēl viens jauns tulksLaura Pliska, kuru agrāk nebiju redzējusi.Turpmāk noteikti skatīšos.Par šo avīzes numuru neko citu nevaruteikt: vienkārši super!Ar avīzes dizainu un valoduesmu visnotaļ apmierināta. Varbūtavīzē nevajadzētu likt īsas ziņas noLNS mājaslapas. Ko tur var piebilst?Neko. Bet gadījies pārpratums– avīzes pirmajā lapaspusēsatura rādītājā „visiem jāiet balsotreferendumā un jāuzliek krustskrievu valodai kā otrai valsts valodai”,ar to var saprast, ka jābalsopar krievu valodu. Manuprāt, vajaguzmanīgi izvēlēties vārdus – tas irļoti svarīgi.No iepriekšējiem „KS” numuriemman patika Ineses Immuresraksti par diskotēku Anglijā un pansionātuHolandē, un Valda Voitkevičaraksti par notikumiem ārzemēs.Mani šobrīd uztrauc, ko tagad daramūsu jauniešu organizācija, varbūtvarētu nointervēt viņus, kā viņiemklājas. Varbūt arī jauniešus – sportistus,kuri ieguva gada labāko titulu.Un vēl, tagad daudz jauniešumācās Rīgas Amatniecības vidusskolā,kā viņiem tur iet?Materiālu organizēja:Ivars KalniņšFoto: no personiskā arhīva

16 PAZIŅOJUMIKOPSOLĪ 2012. gada marts nr. 3LNS projekts "KLUSUMA PASAULE"Ieguldījums tavā nākotnēEIROPAS SAVIENĪBAGalvenie pasākumi biedrībās 2012. gada martāRĪGĀ14.; 21.; 28. III pl. 17 lekcija/pārrunas24. III pl. 13 nedzirdīgo prasmju konkurss„Asini prātu”TUKUMĀ10. III pl. 13 pasākums „Skaistaslēdijas”LIEPĀJĀ15. III pl. 15.30 Lekcija/pārrunas parnedzirdīgo dzīvi18. III pl. 13 pasākums „Gada cilvēks”20.; 22.; 27. III pl. 15.30 avīžu unžurnālu koplasīšana „Sapratne”VALMIERĀ15. III pl. 14 lekcija „Acu slimības unto profilakse”15.; 22.; 29. III pl. 15.30 avīžu unžurnālu koplasīšana „Sapratne”24. III pl. 14 pasākums „Māras dienāklimpas vāru”28. III pl. 12 „Iekļaujies!” – ieskats„dzirdīgo” pasaulēReģionālo biedrību klubos regulāri notiek arī avīžu, žurnālu koplasīšana, tematiskas pārrunas, lekcijas.Detalizēts plāns LNS mājaslapā www.lns.lv, pasākumu sadaļā vai uz vietas reģionālajās biedrībās.LĪDZJŪTĪBAS Mūžībā aizgājis mūsu biedrsJĀNIS CIRCENIS (1920.30.10. –2012.06.02.) Izsakām līdzjūtību RitmaiEglei, tuviniekiem un draugiem. Laivieglas smiltis!Smiltenes RBPa balti sniegoto takuTu aizgāji mūžības ceļā,Vien palika atmiņu ziedi,Kas puteņos nenokalst.Izsakām visdziļāko līdzjūtību,RITMAI EGLEI tēvu mūžībā aizvadot.Alūksnes nedzirdīgo grupas biedri GUNĀRS BA LTAIS (1926.14.12.–2012.02.), ŅINA IVANOVA(1939.04.08. – 2012.28.02.). Izsakāmvisdziļāko līdzjūtību ģimenei, tuviniekiemun draugiem. Lai vieglas smiltis!Rīgas biedrība Kuldīgas RB biedri izsakavisdziļāko līdzjūtību MUDĪTEIHILDEBRANTEI un viņas ģimenei,mammīti mūžībā aizvadot. Izsakām visdziļāko līdzjūtībuIVANOVU ģimenei, mūsu saimnieci Ņinusmilšu kalniņā guldot.Īrniece Inese ar meitu EvijuRĒZEKNĒ13. III pl. 13 mutvārdu žurnāls „Gribamvisu zināt”15. III pl. 13 pārrunas27. III pl. 13 pasākums „PavasaraMāras diena”VENTSPILĪ10. III pl. 15 pasākums „(Nedzirdīgo)Sieviešu diena”17. ; 31. III pl. 15 avīžu un žurnālukoplasīšana „Sapratne”24. III pl. 15 pārrunas „Kulinārija”DAUGAVPILĪ10. III pl. 14 pasākums „Horoskopsvisam 2012. gadam”13.; 20.; 26.; 27. III pl. 13 avīžu unžurnālu koplasīšana „Sapratne”22. III pl. 13 nedzirdīgo prasmju konkurss„Kurš veiklāks?”23. III pl. 12 „Iekļaujies! – ieskats„dzirdīgo” pasaulēUZMANĪBU!RĪGĀ17. martā paredzētais šovs "Krāsainisapņi - 2" pārcelts uz 31. martu pl. 14.TUKUMĀ18. III pl.10 „Sporta spēles” TukumaInvalīdu sporta klubā. Plašākainformācija pie M. Lasmanes.Tā aiziet mūsu mīļie,Aiziet no ikdienas rūpēmMierā un klusumā prom,Paliek vien dvēseles gaisma... Mūžībā aizgājusi ŅINAIVANOVA, lai vieglas smiltis! Izsakāmvisdziļāko līdzjūtību ģimenei, tuviniekiemun draugiem. Kaimiņi Helēna Klapote unZigmunds ŽohovskisAiz katra paliek dzīveUn pasacītais vārds,Bet atmiņas tik dārgāsSirds ilgi saglabās. Mūžībā aizgājis ANDREJSARAMINS. Lai vieglas dzimtās zemessmiltis! Izsakām visdziļāko līdzjūtībuOlgai Araminai, ģimenei, tuviniekiem undraugiem.Helēna Klapote unZigmunds Žohovskis Izsakām visdziļāko līdzjūtībuVELTAI KLEINAI sakarā ar brāļapēkšņo nāvi.Zīmju valodas centra kolektīvsIeguldījums tavā nākotnēLaikraksts “Kopsolī“ tiek izdots LNS projekta “Klusuma pasaule“ aktivitātes 2.12 ietvarosar Eiropas Sociālā fonda (85%) un Latvijas valsts (15%) līdzfinansējumu.Atbildīgā par materiālu saturu: laikraksta “Kopsolī“ galvenā redaktore Ilze KopmaneMĪĻI SVEICAM!852. IV SKAIDRĪTE PĀPE, Valmieras6. IV JĀNIS SKUDRA, Pļaviņu15. IV ANTOŅINA BŪDA, Rīgas19. IV VALĒRIJS DUŠKINS, Rīgas7514. IV VLADISLAVS ZVEREVS,Liepājas26. IV VLADIMIRS IVANOVS,Daugavpils705. IV VISSIJA GORŪZA, Rēzeknes19. IV MĀRA KLIEVĒNA, Rīgas29. IV GAĻINA ČAMANE,Daugavpils29. IV MAIJA ČUNKURE, Rīgas5513. IV IVARS VĪLIPS, Rīgas507. IV DACE JELAGINA, Rīgas16. IV IGORS DĀRZIŅŠ, ValmierasRĪGAS KRIEVU TEĀTRĪIZRĀDES AR TITRIEMLATVIEŠU VALODĀJau no pagājušāgada novembraRīgasKrievu teātrīvar noskatītiesizrādes ar titriemlatviešuvalodā.P a t l a b a nar titriem iespējamsnoskatīties septiņas izrādes –„Maizingers”, „Divpadsmitā nakts”, „Nevienmēr runcim krējuma pods” , „Tēvočasapnis”, „Grenholma metode”, „Cilvēksun džentlmenis” un "Labās asinis".Teātris atrodas Vecrīgā, Kaļķu ielā16, ļoti tuvu Jāņa sētai. Izrādes darbadienāssākas pl. 19, bet sestdienās un svētdienāsizrādes ir gan pl. 12, gan pl. 19.Katru pirmdienu biļetes var nopirktar 50% atlaidi uz izrādēm tekošajānedēļā. Piemēram, biļete balkonāmaksā 6 Ls, bet, nopērkot biļeti pirmdienā,tā maksā 3 Ls.Kases darba laiks pl. 12 – 19 (pirmdienāspl. 11 – 19), pārtraukums pl. 15 –16. Biļetes var nopirkt arī internetā.Plašāk lasiet www.lns.lv (28.02.2012)Galvenā redaktore: ILZE KOPMANEDatormakets: JURIS GRUNDULISIespiests: SIA "ELPA - 2"Nākamais numurs 5. aprīlīEiropas Savienība