You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Procesuālās garantijas <strong>un</strong> juridiskais atbalsts <strong>patvēruma</strong> <strong>un</strong> atgriešanas lietās<br />
Piemērs. Spriedumā lietā Gebremedhin [Gaberamadhien] pret Franciju 181 ECT atzina,<br />
ka iesniedzēja apgalvojumi <strong>par</strong> nežēlīgas apiešanās risku Eritrejā bija pietiekami<br />
ticami, lai viņa sūdzība <strong>par</strong> atbilstību ECTK 3. pantam būtu “pierādāma”. Tāpēc<br />
iesniedzējs varēja atsaukties uz ECTK 13. pantu saistībā ar tās 3. pantu. Saskaņā ar<br />
3. pantu ārvalstniekiem jābūt pieejamiem tādiem tiesību aizsardzības līdzekļiem,<br />
ar ko var apturēt lēmumu <strong>par</strong> viņa vai viņas piespiedu izraidīšanu uz konkrētu valsti,<br />
ja ir pamatoti uzskatīt, ka attiecīgajai personai draud nežēlīga apiešanās, kas ir<br />
pretr<strong>un</strong>ā 3. pantam. Attiecībā uz <strong>patvēruma</strong> meklētājiem, kuri apgalvoja, ka viņiem<br />
ir šāds risks <strong>un</strong> kuriem jau bija piešķirta atļauja ieceļot Francijas teritorijā, Francijas<br />
tiesību aktos bija <strong>par</strong>edzēta procedūra, kas atbilda dažām no šīm prasībām. Tomēr<br />
attiecīgā procedūra neattiecās uz personām, kuras uz šādu risku atsaucās pie robežas,<br />
ierodoties lidostā. Lai iesniegtu <strong>patvēruma</strong> pieteikumu, ārvalstniekiem bija jāatrodas<br />
Francijas teritorijā. Viņi nevarēja iesniegt šādu pieteikumu, ierodoties pie robežas,<br />
ja vien pirms tam nebija saņēmuši atļauju ieceļot valstī. Ja šīm personām nebija<br />
vajadzīgo apliecinošo dokumentu, tām bija jāpiesakās ieceļošanas atļaujai, pamatojoties<br />
uz vajadzību saņemt patvērumu. Kamēr iestādes pārbaudīja, vai <strong>par</strong>edzētais<br />
<strong>patvēruma</strong> pieteikums nebija “acīmredzami nepamatots”, personas tika turētas<br />
“gaidīšanas zonā”. Ja iestādes uzskatīja pieteikumu <strong>par</strong> “acīmredzami nepamatotu”,<br />
tās nepiešķīra personai atļauju ieceļot valstī. Tādā gadījumā šī persona bija uzreiz<br />
piespiedu kārtā jāizraida, neļaujot pieteikties <strong>patvēruma</strong>m. Lai gan attiecīgā persona<br />
varēja lūgt administratīvajām tiesām apturēt ministrijas lēmumu <strong>par</strong> atļaujas<br />
nepiešķiršanu, šādam pieteikumam nebija apturoša spēka <strong>un</strong> tajā nebija noteikts<br />
termiņš. Protams, viņš vai viņa varēja vērsties pie tiesneša, kas izskata steidzamos<br />
pieteikumus, <strong>un</strong> tas arī tika darīts, taču bez panākumiem. Turklāt arī šim tiesību<br />
aizsardzības līdzeklim nebija automātiska apturoša spēka, t. i., personu varēja piespiedu<br />
kārtā izraidīt pirms tiesnesis pieņēma lēmumu. Ņemot vērā ECTK 3. panta<br />
nozīmīgumu <strong>un</strong> spīdzināšanas vai nežēlīgas apiešanās radītā kaitējuma neatgriezeniskumu,<br />
no 13. panta izriet, ka, ja dalībvalsts ir pieņēmusi lēmumu <strong>par</strong> ārvalstnieka<br />
piespiedu izraidīšanu uz valsti, <strong>par</strong> ko ir pamatoti uzskatīt, ka attiecīgajai personai<br />
draud spīdzināšana vai nežēlīga apiešanās, šai personai ir jābūt pieejamiem tiesiskās<br />
aizsardzības līdzekļiem ar automātisku apturošu spēku. Šāda ietekme “praksē”<br />
nebija pietiekama. Tā kā iesniedzējam nebija pieejama šāda tiesību aizsardzība “gaidīšanas<br />
zonā”, tika pārkāpts ECTK 13. pants saistībā ar tās 3. pantu.<br />
181 ECT 2007. gada 26. aprīļa spriedums lietā Gebremedhin [Gaberamadhien] pret Franciju, Nr. 25389/05.<br />
101
Change language